Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2007., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/152681

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

08.02.2007., Nr. 23

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 1. februāra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

 

 

A.Brigmanis

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šī tiešām bija spraiga un debatēm bagāta diena. Gribu pateikt, ka Saeimas sēdes jautājums numur viens bija par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Šis, mūsuprāt, ir tikai diskusiju sākums, jo šodien likumprojekts konceptuāli tika skatīts pirmajā lasījumā. Gribu atzinīgi novērtēt deputātu runas kultūru šīs diskusijas laikā. Tas priecē, jo atšķirībā no citām Saeimas debatēm runātāji bija sagatavojušies – argumentēti pauda savu viedokli, šajā jautājumā aizstāvot vienu vai otru pozīciju.

Ar 65 balsīm par tika pieņemts lēmums par zaļās gaismas došanu valdībai Latvijas un Krievijas robežlīguma slēgšanas ceļā. Zaļo un Zemnieku savienības deputāti pārsvarā balsoja par. Pret balsoja Lāča kungs, bet Leopolds Ozoliņš balsojumā nepiedalījās. Mūsu frakcijā šajā jautājumā ir brīva un demokrātiska diskusija, un mēs nevienam deputātam neuzspiedām stingru disciplīnu šajā balsojumā – katrs frakcijas deputāts balsoja tā, kā pats redz šo jautājumu un kāda ir viņa iekšējā pārliecība.

 

J.Dukšinskis

(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima pieņēma vēsturisku lēmumu, beidzot sperot būtisku soli pretī Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanai 16 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Latvijas Republikas Saeima šodien deva pilnvarojumu valdībai parakstīt robežlīgumu; pēc tam līgums nonāks parlamentā, kur tas tiks ratificēts.

Nevēlos apgrūtināt ar jau presē izskanējušajiem argumentiem, ko šodien uzsvēra arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, bet varu tikai vēlreiz apliecināt Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas atbalstu robežlīguma parakstīšanai. Ir atrasts korekts jautājuma risinājums. Nav noslēpums, ka galvenais līguma parakstīšanas šķērslis daudzu gadu garumā bija tieši juridiskās neskaidrības.

Taču robežlīguma sakarā ir vēl kāds svarīgs jautājums, kurš izraisīja domstarpības gan Saeimas namā, gan visā sabiedrībā. Tas ir jautājums par Abreni. Vakar mūs iepazīstināja ar pētījumu, kas liecina, ka lielākā Latvijas pilsoņu daļa atbalsta Abrenes atstāšanu ārpus Latvijas teritorijas. Tas nav nekāds brīnums, ka lielākā daļa no tiem, kuri ir gatavi atteikties no Abrenes, ir Latgales iedzīvotāji, kamēr rīdzinieki un kurzemnieki uzskata, ka Latvijai ir jāpatur tiesības uz Abreni.

Es pats arī esmu no Latgales, no Daugavpils, un pilnībā pievienojos latgaliešu viedoklim. Lai arī jau pirmsvēlēšanu kampaņas laikā pirms 9.Saeimas vēlēšanām mēs ar iedzīvotājiem un dažādiem kolektīviem par šiem jautājumiem diskutējām un lielākā Latgales iedzīvotāju daļa uzskata, ka šī līguma slēgšana ir ļoti svarīgs moments, es gribu pajautāt tiem “patriotiem”, kuri dzīvo Rīgas centrā un kliedz par Abrenes neatdošanu, vai viņi paši ir gatavi braukt un dzīvot tajā Dieva pamestajā nostūrī, vai arī viņi ir iedomājušies, ka cilvēki uz turieni tiks deportēti ar varu.

Man ir aicinājums – kopsim un attīstīsim to zemi, kas mums pieder, un neaizmirsīsim par cilvēkiem Latgalē, kam valsts palīdzība un atbalsts ir tiešām nepieciešams. Mēs atbalstām šī jautājuma virzīšanu tālāk, kā arī uzņemamies pilnu atbildību par to.

 

V.Agešins

(politisko organizāciju (partiju)
apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien politisko organizāciju (partiju) apvienība Saskaņas Centrs atbalstīja Ministru kabinetu, sniedzot tam mandātu vai attiecīgu deleģējumu pēc iespējas drīzākai Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanai.

Mēs esam reālisti. Visiem ir skaidrs, ka Krievija ir nozīmīgs un stratēģiski svarīgs sadarbības partneris resursu ieguves un eksporta tirgus paplašināšanas ziņā. Diemžēl Latvijas uzņēmēji, tautsaimniecība un līdz ar to arī gandrīz vai visi Latvijas iedzīvotāji kopumā ilgstoši ir bijuši ķīlnieki nenokārtotām kaimiņattiecībām. Viens no rādītājiem, kas to apliecina, ir, piemēram, ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju. 2005.gadā tas bija tikai 8,3 procenti no kopējā Latvijas apgrozījuma. Mēs uzskatām, ka, sakārtojot līgumattiecības ar Krieviju, Latvija sekmēs eksporta apjoma pieaugumu austrumu virzienā un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis pakāpeniski uzlabosies. Bet, no otras puses, mēs esam gatavi radoši papildināt šo dokumenta tekstu – iesniegsim savus priekšlikumus, kurus, protams, prezentēsim un aizstāvēsim Saeimā.

Vēl gribu pievērst uzmanību mūsu sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Mūsu frakcija Saeimā šodien prezentēja likumprojektu, kas paredz invaliditātes pensiju I un II grupas invalīdiem neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un tiesības uz bezmaksas zāļu iegādi. Tas dotu cilvēkiem, kas zaudējuši veselību, arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos, atvieglot dzīves apstākļus. Bet Saeimas vairākums mūsu priekšlikumu diemžēl noraidīja. Taču “Saskaņas Centrs” arī turpmāk strādās, lai pilnveidotu mūsu likumdošanu sociālās aizsardzības jomā.

 

M.Mitrofanovs

(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Protams, ka šodienas Saeimas sēde Latvijas vēsturē ieies ar garām un kaislīgām runām. Bet visu runu sausais atlikums ir smagā izvēle starp simbolu, no vienas puses, un pragmatisku mērķi – no otras. Vēstures simbols ir Abrene – sen zaudēta Latvijas teritorijas daļa, bet pragmatiskais mērķis – Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību normalizēšana, ko var panākt arī bez līguma parakstīšanas, kas nesatur tiešu atsauci uz 1920.gada Miera līgumu.

Pirmajā šodienas svarīgākajā balsojumā par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kas pilnvaro Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu, PCTVL frakcija atturējās, neatbalstot to. Mūsu sabiedrība ir sašķelta, un mēs uzskatām, ka ir nepieciešama tālāka publiska diskusija, lai sašaurinātu šo plaisu starp divām pretējām pozīcijām.

Balsojumā par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā mēs tomēr balsojām par, atbalstot pilnvarojumu Ministru kabinetam, jo lielākā mūsu vēlētāju daļa pieder pie Latvijas krievu kopienas, kas cer uz starpvalstu attiecību normalizēšanu ar Krieviju. Tajā pašā laikā PCTVL frakcijas pozīcija saistībā ar strīdīgā likumprojekta tālāko likteni nav nemaz tik viennozīmīga. Ko mēs darīsim galīgajā lasījumā? Tas atkarīgs no abu valstu amatpersonu reakcijas uz mūsu frakcijas priekšlikumu kopā ar robežlīgumu parakstīt arī tā saucamo sociālo līgumu, kas nosaka darba stāža savstarpēju atzīšanu, aprēķinot darba pensijas. Mums ir pamatotas aizdomas, ka pēc robežlīguma parakstīšanas virzība uz sociālo līgumu noslēgšanu uz ilgiem gadiem atkal var apstāties. Pamatotas tāpēc, ka līguma parakstīšanu no Krievijas puses uz priekšu virza nevis Valsts dome vai prezidenta administrācija, bet gan naftas tirgotāju lobijs, kam krievu un tautiešu stāvoklis Latvijā, kā arī sociālā līguma liktenis ir pilnīgi vienaldzīgs.

 

M.Grīnblats

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Mūsu apvienības deputāti, šodien diskutējot par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, seko gan mūsu vēlētāju viedoklim, regulāri katru dienu uzklausot zvanītājus un saņemot vēstules, gan arī mūsu apvienības programmai, kas ir konsekventa tajā, ka Latvijas Republikas atjaunošana, tiesiskā pēctecība un Latvijas Republikas Satversmes ievērošana ir principa, nevis taktikas jautājums. Un šeit nav nozīmes tam, vai mēs esam valdībā vai opozīcijā.

1920.gadā noslēgtais Miera līgums ir ļoti būtisks Latvijas valsts izveidošanā. Latvija šo līgumu ievēro, un mēs runājam skaidru valodu par to, ka mums nav pretenziju pret Krievijas teritoriju. Mums neko vairāk par šo robežlīgumu nevajag. Diemžēl pretenzijas pret Latviju ir Krievijai, ko tā ir paudusi jau 1944.gadā, piesavinoties daļu no Latvijas teritorijas. Saprotot, ka Latvijai nevajag militāru konfliktu, mums tomēr nevajadzētu atteikties no tā, kas ir mūsu pusē. Tās ir starptautiskās tiesības, kas aizsargā tiesiski izveidotas, bet neaizsargā prettiesiskas robežas. Galu galā, ja mēs piekrītam jaunai robežlīnijai, tad piekrītam tam, ka atsakāmies likvidēt daļu no okupācijas sekām, un to, protams, var iztulkot pret mums. Tādēļ šādu pilnvarojumu valdībai mēs nevaram dot. Nevaram piekrist likumīgi dāvināt to, kas mums ir nozagts, un nevaram atteikties no daļas okupācijas seku likvidēšanas, jo Krievija to var un arī iztulkos kā faktu, ka Latviju šie jautājumi, kas saistīti ar okupācijas seku likvidēšanu, vispār neinteresē. Mēs arī baidāmies, ka šāda pilnvarojuma došana un tālākā līguma parakstīšana tikai iedrošinās Latvijas kreisos politiskos spēkus, kuri vēlas revidēt jautājumu par pilsonību, latviešu valodas kā valsts valodas statusu, kā arī daudzas citas mums būtiskas lietas.

Kaut arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir ļoti īss, mēs, iespējams, iesniegsim vairākus priekšlikumus, lai tomēr saglabātu iespēju nākotnē runāt par mums būtiskām lietām. Mēs šo lietu tik vienkārši nevēlamies atdot.

 

A.K.Kariņš

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien bija ļoti garas debates par Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu.

Par ko faktiski ir runa? Runa ir par to, ka valdība no Saeimas vēlas pilnvarojumu robežlīguma parakstīšanai ar Krieviju. Ja tam netiek pievienota nekāda skaidrojoša deklarācija, tad Latvija faktiski atsakās ne tikai no savas vēstures, bet arī no savām tiesībām. Mūsu valsts ir 1918.gadā dibinātās Latvijas Republikas turpinājums. Šis strīdīgais apgabals – Abrenes apriņķis ar sešiem pagastiem – ir tiesiska Latvijas teritorijas daļa. Tas, ka mēs to nekontrolējam, ir tādēļ, ka Krievija kopš 1944.gada šo teritoriju mums neatdod. Taču tā nav Latvijas pretenzija pret Krieviju, tā ir Krievijas pretenzija pret Latviju.

“Jaunajam laikam” neskaidrs ir tas, vai premjers vēlas parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, paturot tiesības nākotnē runāt ar Krieviju un prasīt kompensācijas par šo zemi, vai pat to atdod atpakaļ, vai arī to, ka Latvija uz visiem laikiem pilnībā atsakās arī no jebkādām tiesībām un kompensācijām par šo faktiski nolaupīto zemi. Skaidrības mums nav. Šādu pilnvarojumu valdības vadītājam mēs nepiekrītam dot. Jebkurā gadījumā, ja runa ir par teritorijas maiņu, kā to piedāvā premjers, mūsu Satversmē ir noteikts, ka tas ir tikai tautai izlemjams. Tas nav ne Rīgas politiķu, ne valdības, ne Saeimas jautājums, tas ir izlemjams tikai tautas nobalsošanā.

Otrs jautājums, kas šodien tika aizēnots ar ilgajām debatēm par robežlīgumu, bija saistīts ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā un grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Šie likumprojekti tika pieņemti otrajā, galīgajā, lasījumā. Šie trīs pieņemtie likumi faktiski paredz premjera rokās ļoti neveselīgā veidā sakoncentrēt izlūkdienesta varu. Mēs pret to balsojām, skatot likumprojektus jau pirmajā lasījumā kā steidzamus. Mēs jau esam iesnieguši Satversmes tiesā sūdzību par to, ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie likumi neatbilst Satversmei, tie ir antikonstitucionāli. Mēs gaidīsim Satversmes tiesas lēmumu šajā jautājumā, taču es varu teikt, ka valdības koalīcija Kalvīša vadībā steidzas – lietas tiek turētas slepenībā un demokrātiju šobrīd veido par nelielu farsu.

 

M.Kučinskis

(Tautas partijas frakcija):

Protams, ka šodien galvenais jautājums bija debates par robežlīgumu.

Es paskaidrošu to, ko mani kolēģi nepateica. Šis pilnvarojums valdībai parakstīt līgumu ar Krieviju pamatots ar jau 1991.gadā pieņemto likumu “Par Latvijas valstisko neatkarību”. Tas ir likums, pēc kura Latviju atzina visas pasaules valstis, tajā skaitā arī Krievija. Tāpēc šobrīd nav piemērots laiks, lai Krievijai to atgādinātu. Tai nebūtu nekāda pamata neparakstīt arī robežlīgumu, balstoties uz jau vienreiz izdarītajiem atzinumiem.

Tautas partija jau pirms šodienas Saeimas debatēm aicināja sabiedrību plašāk iesaistīties un diskutēt par šo jautājumu, jo tas, protams, ir ļoti jutīgs. To parādīja arī debates šodien, kad tika runāts galvenokārt tikai par Abreni, nevis par pašu faktu, robežu un robežlīgumu.

Mēs esam pateicīgi saviem biedriem un atbalstītājiem; esam pateicīgi Valsts prezidentei par šodien un arī jau agrāk pausto atbalstu; esam pateicīgi visiem cilvēkiem, kuri atbalsta Latvijas virzību uz priekšu nākotnē.

 

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!