Par Eiropas Savienības fondu atbalstu Latvijas līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanai

Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītājs Dirks Āners atbalsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) nostāju, ka Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts pilsētvides attīstībai varētu būt nozīmīgs instruments Latvijas līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanai.

Ar Latvijas sagatavotajiem priekšlikumiem ES fondu līdzekļu novirzīšanai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem EK pārstāvi 1.februārī Briselē iepazīstināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, RAPLM valsts sekretāre Laimdota Straujuma un īpašu uzdevumu ministrs ES fondu apguves lietās Normunds Broks.

Latvija vēlas ES fondu atbalstu izmantot vienmērīgas valsts izaugsmes nodrošināšanai, vienlaikus sekmējot spēcīgu novadu izveidi. Tas atbilst EK rekomendācijām par policentrisku valsts attīstību, atbalstu pilsētu izaugsmei saistot ar vietējo pašvaldību skaita optimizāciju.

Kā norāda A.Štokenbergs, atbalstot reģionālas nozīmes attīstības centrus, ir iespēja sekmēt arī apkārtējo teritoriju izaugsmi, kas nodrošinās līdzsvarotu attīstību visā valstī. Attīstītas reģionālās pilsētas spēs sekmīgāk sadarboties ar lielajām pilsētām, piemēram, rūpniecības un sabiedriskā transporta sektoros. Dzīves kvalitātei uzlabojoties ne tikai Rīgā, bet arī citur Latvijā, ieguvēji būs valsts iedzīvotāji.

EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītājs sarunā ar RAPLM vadību piekrita, ka Latvijā ir jādomā ne tikai par nacionālās nozīmes centru jeb lielo pilsētu, bet arī par reģionālās nozīmes attīstību centru izaugsmi. D.Āners norādīja, ka katrā ES dalībvalstī situācija ir unikāla. EK ir gatava atbalstīt Latvijas centienus policentriskas valsts attīstības sekmēšanai, jo patlaban dažādu objektīvu iemeslu dēļ izaugsme ir koncentrējusies galvenokārt galvaspilsētā Rīgā.  

“Mums izdevās aizstāvēt savu viedokli, ka pilsētvides programmas līdzekļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu policentriskas valsts attīstības veicināšanai. Vienlaikus šiem procesiem jābūt kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu,” pēc tikšanās ar EK pārstāvi sacīja A.Štokenbergs.

Tuvākās nedēļas laikā RAPLM sagatavos un iesniegs EK priekšlikumu, cik attīstības centriem novirzīt 289 miljonu eiro (203,11 miljonu latu) ES finansējumu. Pirms tam paredzēts izvērtēt citu atbalsta instrumentu, piemēram, struktūrfondu, Kohēzijas fonda u.c., ieguldījumu efektivitāti policentriskas valsts attīstības nodrošināšanai.

A.Štokenbergs uzsver, ka jau tagad ir skaidrs, ka ES atbalsts netiks sadalīts septiņām vai deviņām lielākajām Latvijas pilsētām, bet lielākam skaitam attīstības centru. To noteiks konsultācijās ar pašvaldībām, plānošanas reģionu attīstības padomēm un pašvaldības pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām.

Jau iepriekš, izvērtējot ES struktūrfondu plānošanas dokumentus, RAPLM secināja, ka nākamajos septiņos gados būtiska daļa no pieejamā ES atbalsta tiks ieguldīts lielajās pilsētās. Aptuveni 32,18% no mūsu valstij atvēlētā ES struktūrfondu finansējuma nākamajos gados nonāks lielajās pilsētās, kamēr rajonu centru pilsētās varētu tikt ieguldīti 5,68%, bet novadu un vietējo attīstības centru pašvaldībās – 6,22% no pieejamā ES atbalsta.

Piemēram, Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcijā plānots ieguldīt 134,9 miljonus eiro (94,8 miljonus latu), Rīgas transporta sistēmas sasaistē ar autoceļu “VIA Baltica” – 90 miljonus eiro (63,25 miljonus latu), infrastruktūras attīstībai Krievu salas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra – 129,5 miljonus eiro (91,01 miljonu latu).

Par 2,53 miljardiem eiro (1,78 miljardiem latu) struktūrfondu līdzekļu jeb 55,92% no septiņos gados pieejamā apjoma patlaban nav iespējams identificēt ieguldījuma vietu jeb noteikt teritoriālo sadalījumu. Tas nozīmē, ka iepriekš minētais apjoms, tai skaitā lielajās pilsētās, vēl pieaugs.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums pilsētvides attīstībai ļaus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem īstenot tiem prioritārus infrastruktūras projektus, piemēram, sakārtojot sabiedriskā transporta sistēmu, vecinot uzņēmējdarbības aktivitātes u.c.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa