Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogamma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2000., Nr. 58/59 (1969/1970) https://www.vestnesis.lv/ta/id/1525

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 21. februāra sēdē

Vēl šajā numurā

22.02.2000., Nr. 58/59 (1969/1970)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogamma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs

. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sāksim darbu! Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.

"Latvijas ceļa" frakcijas desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu, "Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Eiropas lietu komisijā." Vai ir iebildumi par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tie tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pārcelt sēdes 17.punktu — likumprojektu "Valsts fondēto pensiju likums" uz otro sadaļu un izskatīt kā pirmo pie likumprojektu izskatīšanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz atcelt likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" izskatīšanu šīsdienas sēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņa kungam par dokumentu "Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā" sagatavošanas un publiskošanas norisi. Šo jautājumu nododam ārlietu ministram.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Bērziņa, Zvejsalnieka, Plinera, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Likums par Izglītības inovācijas fondu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Likums par Izglītības inovācijas fondu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas — 49. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Lāces, Kuduma, Rasnača un Gaiļa iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vai jums nešķiet, ka pārāk bieži Latvijai un latviešiem jādzird visdažādākie aizrādījumi un pārmetumi par visu ko un nezin ko. Šad un tad it kā būtu jāatgādina tiem pārmetējiem, kas tad bija to visu lielo neģēlību pirmavots, tie jau nu nebija vieni paši nacisti, par kuriem daudzi izsakās gari un plaši, tie taču bija arī Krievijas komunisti, kas jau tūlīt pēc Pirmā pasaules kara uzsāka aktīvas sarunas ar Vāciju. Līgumi, Vācijas speciālistu uzaicināšana, Krievijas metāla sūtījumi uz Vāciju, un loģiski, galavārds — Molotova—Ribentropa pakts par kuru šodien runā aizvien mazāk, bet bez tā nebūtu ne Otrā pasaules kara, ne arī vairāku tautu iznīcināšanas centieni. Vai tad veselu valstu iepriekšēja sadalīšana un pārdalīšana savā starpā nav viens tik pamatīgs noziegums pret cilvēci, ka par to pienākas tikpat pamatīgs tiesas process? Nacismu tiesāja, bet komunismu gan ne. Pat Krievijā šodien daži aizdomājušies jau tik tālu, ka tiesāt vajadzētu, gan tikai Latvija turpina taisnoties, atvainoties, skaidrot, noskaidrot, paskaidrot un izskaidrot. Tieši tāpēc ir jāatgādina par tiem noplīsušajiem un izbadējušiem iebāzeņiem, kas 1940.gada 17.jūnijā salīda mūsu zemē, atklīduši no vareniem plašumiem, skraidīja, acis bolīdami, pa Latvijas veikaliem un tirgiem, kāri izpirkdami visu, gāja uz teātru izrādēm, tērpušies apakšveļā, un mazgāja rokas tualetes podos, brīnīdamies, ka ūdens tik ātri pazūd. Indiāņu izteiksmē lietojot — "lielais lācis" netiek pie ūdens, uz ūdens sēž bālģīmis. Tie bija un paliek okupanti, bet 17.jūnijs bija un paliek Latvijas okupācijas diena, kā tādu to būtu arī jāatceras. Jā, mēs īpaši izceļam 25.martu un 14.jūniju, lielās izsūtīšanas, kas skāra desmitiem tūkstošu latviešu ģimeņu, bet okupanti bija Latvijā jau pirms tam un izsūtāmo saraksti sastādīti krietni agrāk. Bija arī paredzētas vēl citas izsūtīšanas ar lielāku cilvēku skaitu.

Pagātne ir jāzina, rūpīgi jāvērtē, lai katrs gūtu sev vismaz kaut kādu mācību. Ir jau cilvēki, kas aicina neskatīties atpakaļ, jo tad varot pārvērsties par akmeni, laikam jau būs dabūjuši ar to pašu akmeni pa savu daudz cietušo galviņu, tāpēc arī bailes paskatīties atpakaļ. 17.jūnija kā okupācijas dienas iedibināšana atgādinās ne tikai mums, bet arī mūsu pamācītājiem, ka par jebkuru noziegumu būtu jāsaņem sods. Latvieši nepiedalījās Otrā pasaules kara izraisīšanā, bet Krievijā trīsdesmito gadu nogalē gan viņus sistemātiski iznīcināja.

Šajā vairāku desmitu tūkstošu latviešu ģimeņu iznīcināšanas procesā piedalījās dažādu tautību nelieši, dažādi staļini, molotovi, kaganoviči un šustini. Šie paši iznireļi dažus gadus vēlāk kopā ar nacistiem plānoja citu valstu sadalīšanu. 17.jūnijā sarkanarmiešu iebrukums Latvijā bija šīs plānprātīgās ieceres sastāvdaļa, kā tādu mums to arī būtu jāzina. Tāpēc par visādiem pārmetumu izteicieniem Latvijai un latviešiem varu tikai stingri atgādināt: atcerieties to, ko Latvijai nozīmē 17.jūnijs, un tāpēc šo dienu kā okupācijas dienu, kā dienu, kurā ir jāatceras tas, kas radīja sekas visam pārējam, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Lūdzu, vai ir iebildumu par to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu komisijām. (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 16, atturas — 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par telekomunikācijām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ļoti lūdzu šo projektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tajā sakarā, ka mēs esam atbildīgi par Radio un televīzijas likumu. Šie divi likumi ir ciešā saistībā. Mums nav iebildumu pret atbildīgo komisiju, mēs konstruktīvi strādāsim, bet ļoti lūdzam iekļaut arī mūsu komisiju.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumi nav pret likumprojekta nodošanu komisijām arī neviens neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Paegles, Ozoliņa, Demakovas un Ģīļa iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? (Starpsauciens: "Jābalso!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 7, atturas — 35. Likumprojekts komisijām nodots.

Tālāk Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju) ir iesniegusi lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību". Vispirms mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Vai ir kādam iebildumi? Lūdzu, vārds Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es iebilstu ne tikai viena deputāta vārdā, kā to paredz Kārtības rullis, es iebilstu visu "Latvijas ceļa" deputātu vārdā. Mēs esam pieņēmuši politisku aicinājumu citām frakcijām, ar kuru ir bijis tiesības iepazīties un iespējas iepazīties jebkurai Saeimā pārstāvētai frakcijai— atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu, kurš jau ir iekļauts darba kārtībā, par kura iekļaušanu vairs nav jālemj, un pagarināt komisijas darbības termiņu uz vienu mēnesi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Tā kā deputāti ir cēluši iebildumus, mums tagad jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Viens var runāt par, viens — pret.

Jānis Ādamsons. Lūdzu! Jūs runāsiet par vai pret?

J.Ādamsons

(LSDSP). Par. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija uzskata par nepieciešamu turpināt savu darbību un 13.aprīlī iesniegt Saeimā apkopojošu ziņojumu. Komisijas apkopojošā ziņojuma termiņš pārceļams, jo aizkavētā uzsāktā ģenerālprokurora darbības pārbaude vēl nav pabeigta, un līdz ar to komisijai nav bijusi iespēja sniegt papildus tās rīcībā esošo nepublicēto informāciju Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotam Augstākās tiesas tiesnesim par liecinieku sniegtajiem paskaidrojumiem Ģenerālprokuratūras darbības sakarā, izvērtēt minētās pārbaudes rezultātus un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus grozījumus likumos. Komisijas rīcībā esošā liecību daļa var būt par pamatu zināmu secinājumu izdarīšanai, tomēr pēdējā laikā iegūta jauna informācija, kas būtu vēl jāpārbauda. Komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā vairākus likumprojektus, kuru virzībai nepieciešama komisijas pārstāvju klātbūtne atbildīgajās komisijās. Komisijas rīcībā esošo informāciju par amatpersonu saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem var pārbaudīt un konstatēt tikai izziņas un izmeklēšanas iestādes, no kuru darba tiešā veidā būs atkarīga liecinošo personu uzticība to likumīgai darbībai, tātad arī vēlēšanās patiesi liecināt un būt aizsargātiem no tiešas ietekmēšanas liecību sniegšanas gaitā. Līdz ar to jāsecina, ka komisija var veicināt šādas uzticības veidošanos. Komisija ir gatava informēt amatā iecelto ģenerālprokuroru par visu tās rīcībā esošo informāciju, ja tas veicinās izmeklēšanu un ja jaunais ģenerālprokurors neietekmēsies no procesā iesaistīto aizdomās turamo amatpersonu vai viņas pārstāvošo grupējumu, tajā skaitā arī politisko partiju, spiediena. Komisijas rīcībā ir informācija par nepilngadīgo daudzkārtējas seksuālas izmantošanas faktiem, un ne tikai par Daugavpili un Valmieru, bet arī par citām Latvijas pilsētām. Es aicinu atbalstīt izmeklēšanas komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 40. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Izskatām lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību". Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Nē. Atklājam debates. Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons

(LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet atskatīties vēsturē un parunāt par tām problēmām, ar kurām ir saskārusies izmeklēšanas komisija savas darbības laikā. Atcerēsimies, kādā veidā šī izmeklēšanas komisija tika veidota. No sākuma bija LNT sižets, kur tika informēta plašāk sabiedrība par to, ka Latvijā pastāv tāda problēma kā pedofilija. Šajā sižetā arī bija informācija par to, ka, iespējams, vairākas augstas amatpersonas, tajā skaitā arī valdības amatpersonas, varētu būt tieši iesaistītas šajā te pedofilijas lietā. Pēc pāris dienām, kas bija ļoti neraksturīgi, ģenerālprokurors pats personīgi uzaicināja "Panorāmas" pārstāvjus un publiski paziņoja, ka LNT sižetā paustais viedoklis un iespējamās liecības varētu būt falsifikācija. Respektīvi, ģenerālprokurors jau savlaicīgi bija nostājies vienā pusē, aizstāvējis vienas puses viedokli. Un tieši pēc šī te viņa uzstāšanās es arī biju pēdējais, kurš parakstījās zem tā, lai šī komisija tiktu izveidota, tāpēc, ka es ļoti labi saprotu, ka visas lietas, kuras ir saistītas ar izmeklēšanu, kura ir saistīta ar seksuālo varmācību, ar pedofiliju, ar izvarošanu, ir ļoti kutelīgas un ļoti grūti pierādāmas. Bet pēc šīs ģenerālprokurora uzstāšanās es sapratu, ka uz ģenerālprokuroru tiek izdarīts spiediens, ja viņš jau pirms izmeklēšanas aktīvas uzsākšanas ir pieņēmis vienas puses viedokli.

Komisija sāka savu darbu. Mani ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju, kaut gan es arī necentos ieņemt šo te amatu. Jau no paša sākuma komisija, gan es kā šīs komisijas priekšsēdētājs, gan arī komisijas locekļi, izjuta gan politisko spiedienu, gan šantāžu, gan reālus draudus gan viņu darbībai, gan arī viņu dzīvībai. Ja mēs runājam par šantāžu, tad klasisks piemērs, kādā veidā var šantažēt deputātu, ir piemērs no Daugavpils puses, kad tika šantažēta deputāte Helēna Soldatjonoka. Lai cik tas dīvaini nebūtu, saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa kodeksu Ģenerālprokuratūrai ir tiesības ierosināt arī krimināllietu pēc fakta par publikāciju masu medijos. Nez kāpēc Ģenerālprokuratūra pat nav uzskatījusi par nepieciešamu uzsākt pārbaudi par šo te šantāžas gadījumu. Kaut gan noskaidrot, kurš bija tas īstais šantažētājs, kurš ir zvanījis Vidavskim — Daugavpils mēram, es atvainojos, nav jābūt ļoti superģēnijam, lai to visu atklātu. Ir tikai trīs cilvēki mūsu valstī, no kuriem ir atkarīga parāda kapitalizācija. Tas ir Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, tas ir finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Ministru prezidents Andris Šķēle. Respektīvi, tikai viens no šiem trim varēja zvanīt Vidavskim un piedāvāt viņam tādu avantūru, lai viņš izdarītu spiedienu uz Daugavpils deputātiem.

Kad mēs sākām savu darbību komisijā, es atvainojos par teicienu, man pat murgainos sapņos nerādījās, ka šī te tā saucamā "zilā brālība" ir ieguvusi tik lielu un dziļu ietekmi mūsu valstī. Man pat murgainos sapņos nerādījās, ka cilvēki, kuri ir tieši vai pastarpināti iesaistīti pedofilijas skandālā, ieņem mūsu valstī ļoti augstus amatus, atslēgas amatus. Man pat prātā nevarēja ienākt, ka Ģenerālprokuratūra var ignorēt Valsts prezidentes pieprasījumu un nesniegt viņai informāciju, aizmirstot, ka Valsts prezidente vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes vadītāja un viņai saskaņā ar likumu ir tiesības pieprasīt jebkura veida informāciju, tajā skaitā arī operatīvo informāciju.

Vēl tālāk. Man nebija ienācis prātā, ka Ģenerālprokuratūra var nodarboties ar atklātu šantāžu. Un tikko kā Valsts prezidente ir parādījusi aktivitāti šajā jomā un pieprasījusi objektīvu informāciju, tā nākamais solis bija tas, ka tika paziņots, virsprokurore Biruta Ulpe un virsprokurors Oļģerts Šabanskis pēc tam apstiprināja, ka, redziet, pedofilijas pēdas ved vai pedofilijas pavedieni ved uz Valsts prezidentes Kanceleju.

Pārbaudes rezultātā, komisija pārbaudīja arī šos materiālus, šī informācija neapstiprinājās, un mēs secinājām, ka Ģenerālprokuratūra visādā veidā mēģina kavēt izmeklēšanu un negrib atklāt patiesību. Kāpēc tas viss notiek? Mēs jau arī iesniedzām parlamentā starpziņojumu, un faktiski, ja mēs runājam par formālām pazīmēm, tad ne 15.februārī, ne arī šodien Izmeklēšanas komisijai nebūtu jāsniedz nekāds ziņojums, tāpēc ka viens ziņojums, apkopojošs ziņojums par Ģenerālprokuratūras darbību, ir jau iesniegts. Bet mēs esam gatavi iesniegt vēl vienu papildu ziņojumu — apkopojošu ziņojumu, kur jau lielāka uzmanība tiktu pievērsta tieši bērnu aizsardzībai.

Man nebija ienācis prātā tik tiešām, ka jautājumi, kuri saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu, ir tik plaši izvērsti mūsu valstī un ka šīs saites ved arī uz ārzemēm, ka visi šie pavedieni ved gan uz Zviedriju, gan uz Somiju, gan uz Norvēģiju, gan uz Krieviju, gan uz Slovākiju, gan uz ASV, gan uz Holandi. Ka Latvijas porno modeļu nepilngadīgie bērni tiek filmēti, ka šajās pornofilmās līdzdalību ņem arī, paldies Dievam, mūsu armijas un policijas zemākā līmeņa cilvēki, kuri tik tiešām filmējas šajās pornofilmās, un šīs pornofilmas var atrast Rietumos visos tajos veikalos, kur tirgo attiecīgo produkciju.

Kā es jau teicu, uz komisiju tika izdarīts milzīgs spiediens. Es atkārtoju: tā bija gan šantāža, gan politiska šantāža, gan meklējot visādus dažādus politiskus kompromisus. Notika dažāda veida ķengāšanās provaldības noskaņotajās avīzēs. Kāpēc tas notiek? Tāpēc ka šis tīkls ir ļoti dzīvotspējīgs, ka šo porno modeļu izmantošana nes milzīgu peļņu tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem. Nez kāpēc mēs, deputāti, aizmirstam vienu lietu, ka, jā, no vienas puses, katra personīgā dzīve ir viņa personīgā lieta. Nevienam nav tiesību iejaukties neviena personīgajā dzīvē, bet tas notiek tikmēr, kamēr šajā lietā nav iesaistīti bērni. Mēs aizmirstam, ka mūsu galvenais uzdevums ir rūpēties par mūsu valsts nākotni.

Cienījamie kolēģi! Izbraukumu sēdēs mēs tikāmies gan ar prokuratūras pārstāvjiem, gan arī ar policijas pārstāvjiem. Par lielu izbrīnu arī vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē es biju spiests secināt, ka arī Ģenerālprokuratūras pārstāvji visus mūsu likumus dala svarīgajos likumos un nesvarīgajos likumos. Izrādās, ka Ģenerālprokuratūras pārstāvis nepārzina mūsu likumdošanu un nezina, perfekti nepārzina tādu likumu kā "Bērnu tiesību aizsardzības likums". Jautājums ir šāds: vai viņi nepārzina, vai viņi negrib pārzināt? Vai mēs likumus pieņemam tikai tāpēc, ka šie likumi būtu jāpieņem, un pēc tam mēs par tiem aizmirstam. Vai arī Ģenerālprokuratūra nodarbojas ar to, ka piesedz augstas valsts amatpersonas. Es neesmu ne prokurors, ne tiesnesis, ne advokāts, ne arī bende. Tikmēr, kamēr nebūs parlamentā pieņemts Likums par izmeklēšanas komisijām, jebkura Izmeklēšanas komisija var pieņemt tikai divus lēmumus, kurus var kaut kādi ietekmēt. Tie ir lēmumi, kas saistīti ar izmaiņām attiecīgajā likumdošanā, un tie ir lēmumi, kuri saistīti ar politisko atbildību.

Komisijas rīcībā esošā informācija nepārprotami liecina par to, ka šajā izmeklējamajā pedofilijas lietā ir iesaistītas augstas valsts amatpersonas. Jau starpziņojumā mēs atzīmējām, ka pedofilijas pavedieni ved uz Ģenerālprokuratūru un šajā lietā ir iesaistītas Ģenerālprokuratūras augstākās amatpersonas. Mēs esam uzklausījuši savā komisijā vairāk nekā 40 cilvēkus.

Ļoti liela daļa liecību, kas skar atsevišķas amatpersonas, viņas pārklājas. Respektīvi, uzticības pakāpe šīm liecībām ar katru dienu mums pieaug. Bet ir cits jautājums: vai kas izmainīsies pēc mēneša vai diviem mēnešiem, ja nebūs pieņemts Likums par izmeklēšanas komisijām? Es dziļi šaubos, tāpēc ka arī pēc diviem mēnešiem būs absolūti tā pati situācija.

Uzklausot dažādus cilvēkus un pamatojoties uz tām liecībām, kuras ir šīs komisijas rīcībā, varu viennozīmīgi teikt, ka cilvēki, kuri varētu būt iesaistīti visā šajā skandālā, ieņem, vēlreiz atkārtoju, augstus amatus. Ne vienreiz vien ir minētas tādas amatpersonas kā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Ministru prezidents Andris Šķēle.

Cienījamie kolēģi! Padomāsim, uz kurieni tad mēs ejam! Ar ko mēs nodarbojamies? Vai mums tik tiešām ir svarīga mūsu nākotne, vai mums ir svarīgi arī mūsu bērni? Vai mēs beidzot iesaistīsimies aktīvā bērnu aizsardzībā? Es aicinu visus pārdomāt, un tieši šā iemesla dēļ. Tāpēc, kā es jau teicu, arī Ģenerālprokuratūras augstākās amatpersonas ir tiešā veidā iesaistītas šajā izmeklējamajā pedofilijas lietā. Es uzskatu par absurdu "Latvijas ceļa" priekšlikumu — 16.martā nodot visus materiālus Ģenerālprokuratūras rīcībā. Respektīvi, mēs negarantēsim lieciniekiem viņu aizsardzību. Tieši tāpēc es aicinu noraidīt piedāvāto "Latvijas ceļa" lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Panteļējevs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es piekrītu ļoti daudzkur Ādamsona kungam. It sevišķi sadaļā — par politisko spiedienu. Tipisks politiskā spiediena piemērs bija vakar Sociāldemokrātiskās partijas lēmums, kas uzdod jums, Ādamsona kungs, kaut ko pateikt un nosaukt uzvārdus. Tas ir tipisks piemērs politiskam spiedienam.

Tomēr parunāsim tīri par tehnisku lietu. Šobrīd jūs neatbalstāt mūsu lēmuma projektu, tad jūsu komisija vispār zaudē uz nedēļu pilnvaras, un tad vēl ir jautājums, vai mēs vispār pēc nedēļas vēl varam spriest par to lēmuma projektu, kas ir 13. aprīlī. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Piedodiet, Ādamsona kungs! Ja komisijā būtu normāls darbs un ritētu normālā ritmā, būtu normāla dokumentu glabāšana. Nevis ka dažs labs komisijas loceklis nāk ārā un iekšā, ar protokoliem staigā, kopē un dara. Tad varbūt mēs varētu arī tā neuztraukties par to. Bet tieši tāpēc mēs šinī savā lēmuma projektā esam gan termiņu norādījuši. Lūdzu, ja jūs 16. martā šeit no tribīnes mums pierādīsiet, ka jums ir pilnīgi pamatota nepieciešamība pagarināt jūsu darbu, mēs par to varēsim lemt, bet es uzskatu, ka bez šā termiņa noteikšanas vienkārši komisija, nu man ir tāds iespaids, nespēj īsti saorganizēties. Man, piemēram, ir neērti kā vienam no tiem cilvēkiem, kas parakstīja pieprasījumu ģenerālprokurora darba pārbaudei, kaut vai tajā jautājumā, ka pašreiz man nav skaidrības, vai kāds vispār strādā pie tās pašas atbildes Augstākās tiesas senatoram Čiževska kungam jautājumā, kas skar ģenerālprokurora pārbaudi. Tāpēc mēs šeit esam ielikuši konkrētus uzdevumus savā lēmumā. Sagatavot atbildes, lai tiešām Čiževska kungs varētu reāli veikt to, ko jūs pats gribējāt, un komisija grib veikt Ģenerālprokuratūras pārbaudi.

Otrkārt. Sagatavot dokumentāciju, nevis ļaut to nēsāt pa labi un pa kreisi un kopēt. Tas jau nenozīmē, ka jums 16.martā to momentāli ir jānodod ģenerālprokuroram, aizzīmogojiet to, klasificējiet un nolieciet seifā vai nododiet jaunajam ģenerālprokuroram vai nododiet spīkeram, kas to pēc tam nodos jaunajam ģenerālprokuroram. Bet katrā ziņā es uzskatu, ka ir nepieciešams pašreiz nospraust termiņu. Mēnesī ļoti daudz ko var izdarīt, ja intensīvi strādā.

Otrkārt, ir jāpilda arī šie divi konkrētie uzdevumi, kas minēti mūsu lēmumā kas, starp citu, neizslēdz arī ziņojuma rakstīšanu — šis mūsu lēmums. Tā kā es lūdzu padomāt, šobrīd racionāli, nevis emocionāli atbalstīt mūsu lēmumu, lai komisija ar pilnvarām var veikt tos uzdevumus, kas tai ir jāveic.

Sēdes vadītājs

. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! "Latvijas ceļa" priekšlikums faktiski tomēr, neskatoties uz Andreja Panteļējeva vārdiem nodot izmeklēšanas komisijas materiālus ģenerālprokuroram, kurš kopā ar Ministru prezidentu ir darījis visu, lai šo skandālu nomaskētu, pieslēptu, labākajā gadījumā ir amizants. Ja jūsu priekšlikumā būtu termiņš, kurš ir pēc šī ģenerālprokurora pilnvaru nolikšanas, tad, godīgi sakot, būtu ļoti viegli nospiest to podziņu par. Šobrīd nu netic Saeimas vairākums šim ģenerālprokuroram. Ko darīt, nu netic! Un, starp citu, Latvijas tauta viņam netic. Tas ir pats smagākais. Un netic esošajai tiesiskajai sistēmai, pateicoties šādai jūsu darbībai, cienījamie kolēģi! Un man, godīgi sakot, ļoti gribētos saprast, no kuriem faktiem, no kuru faktu atklāšanas baidās šobrīd Tautas partija, atvainojiet, un "Latvijas ceļa" partija, jo Tautas partijas vadības spice — tas pats Šķēles kungs, Gundars Bērziņš — jau pašā sākumā pasludināja, ka pedofiliju apkaro galvenokārt čekisti. Nu, ņemot vērā, kāda slava Latvijas tautā ir čekistiem, tad man ir jautājums — kas ir labāki un kāpēc pedofilijas apkarošana ir tik briesmīgs noziegums?

Šodien "Latvijas ceļa" vadība mēģina nodot šīs lietas ģenerālprokuroram, kuram neuzticas 57 deputāti. Šķēle dažreiz saka — vīzijas. Jauks vārds. Nu man ir tāda vīzija, ka ir noticis politisks tirgus starp šīm partijām. Piesegsim viens otru — "Latvijas ceļš" — Tautas partiju, Tautas partija — "Latvijas ceļu". Nu piesegsim! Padalīsim amatus, to jau šodien avīzēs varat lasīt, vakardienas, aizvakardienas. Par augstiem amatiem iet runa. Parādās tādi projekti, likumprojekti par viendzimuma laulībām, un pēkšņi jums ir kļuvis nepieņemams 13. aprīlis. Nu, nepieņemams datums. Ģenerālprokurors būs nomainīts.

Es skatos, kā pašlaik strādā cienījamie kolēģi, kurus es patiešām cienu, no Tautas partijas, kuri ir atnākuši Juridiskajā komisijā, strādā kopā ar mani un tagad ir atnākuši arī uz mīļo, jauko izmeklēšanas komisiju pedofilijas jautājumā. Un viens otrs priekšlikums ir tāds ļoti interesants, kurš bloķē, nākotnē bloķē šādu izmeklēšanas komisijas darbu, Tautas partijas priekšlikumi. Ir tāda vīzija — pierādījumu nav, ka pornobizness šodien uz laiku ir pārvietojies no Latvijas uz Somiju. Tad varbūt kādam gribas stabilizēt jautājumu šajā plāksnē, lai šis bizness atgriežas? Nomainiet datumu — 16. martu uz 13. aprīli. Un mēs, frakcija, nobalsosim par viennozīmīgi.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Mēs vakar savā frakcijā ilgi debatējām par šo jautājumu, kā būtu pareizāk — kad komisijai beigt savu termiņu, darbības laiku un kam nodot dokumentus. Mēs atbalstām to, ka komisija pēc savas darbības beigšanas atdod dokumentus jaunajam ģenerālprokuroram, un tādēļ arī atbalstām šo te darbības pagarināšanu līdz aprīlim.

Taču ņemot vērā to, ka šis lēmuma projekts par darbības pagarināšanu līdz aprīlim ir — kā lai saka, par to mēs lemsim nākamajā plenārsēdē, tad šinī brīdī ir jālemj par šo te "Latvijas ceļa" iesniegto priekšlikumu. Ja gadījumā tas tiek noraidīts, tādā gadījumā tiešām komisijas darbības termiņš ir jau beidzies, bet, ja gadījumā tas tiek atbalstīts, tas neliedz nākamajā plenārsēdē vēl pagarināt komisijas darbības termiņu. Un līdz ar to mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka mēs sliecamies atbalstīt "Latvijas ceļa" iesniegto priekšlikumu un nākamajā plenārsēdē pagarināt termiņu vēl līdz aprīlim, lai komisija, beidzot savu darbību, varētu nodot dokumentus jaunajam ģenerālprokuroram.

Taču vēl nedaudz es gribētu teikt par to informāciju, par to, kas būtu komisijai jāsniedz un kas nav jāsniedz. Daudz tika runāts par to, vai komisija nosauks uzvārdus vai nenosauks. Šinī brīdī ir situācija tāda, ka Ādamsona kungam var kaut ko pārmest, var viņu lamāt, var izteikt viņam dažādas pretenzijas, bet, ja no šīs augstās tribīnes ir izskanējuši trīs cilvēku vārdi, tas met ēnu uz konkrētām politiskajām partijām, uz valdību, uz Valsts ieņēmumu dienestu un uz daudzām struktūrām. Gadījumā, ja tas neatbilst taisnībai, tad es uzskatu, ka šīm amatpersonām ir jāsniedz Ādamsona kungs tiesā, jo tikai tiesa tad var pateikt, vai tā ir taisnība vai ne. Ja tas netiek darīts, tādā gadījumā es nezinu, ko domāt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Andrejs Panteļējevs — otro reizi.

A.Panteļējevs

(LC). Vienkārši, par cik Burvja kungs laikam nemāk lasīt, es gribu precizēt. Mūsu lēmumā nav nekas teikts, ka jums ir jānodod lietas pašlaik esošajam ģenerālprokuroram. Tur ir teikts, ka jāsagatavo lietvedība nodošanai Ģenerālprokuratūrai kā institūcijai. Ja jūs uz 16. martu vai termiņu, kādu nobalsos varbūt acīmredzot nākamreiz, sagatavosiet papildus lēmumu, ka šīs lietas ir glabājamas un nododamas jaunajam ģenerālprokuroram, tad tā arī notiks. Bet tā lietvedība ir jāsakārto. Es atkārtoju vēlreiz, tas, kas notiek realitātē komisijā, mazina tās darba produktivitāti, un tāpēc, manuprāt, ir jāsagatavo šī lietvedība tāda, lai tā būtu gatavībā nokļūt Ģenerālprokuratūrā tad, kad mēs lemsim. Un visdrīzāk acīmredzot tas būs tad, kad būs iecelts jaunais ģenerālprokurors.

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons — otro reizi. (No zāles: "Jāni, netaisi...")

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mani izbrīna tas, par ko šeit diskutē — par to, ka, ja šodien netiek pieņemts "Latvijas ceļa" lēmuma projekts — līdz 16. martam, tādā gadījumā komisijas pilnvaras beidzas. Es atvainojos... Izlasiet uzmanīgi iepriekšējo lēmuma projektu. Nekur nav pateikts, ka komisijai jāizbeidz savs darbs 15. februārī. Nav neviena dokumenta, nav neviena Saeimas lēmuma projekta. Neatkarīgi no šodienas lēmuma projekta komisija turpina savu darbu. Komisija turpina savu darbu arī pēc 13. aprīļa. Izlasiet uzmanīgi dokumentu, un man ļoti žēl, ka es, nebūdams jurists, esmu spiests jums klāstīt elementāras lietas.

Sēdes vadītājs

. Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nu pedofilija — tas tik tiešām ir liels netīrs traips uz Latvijas tēla, un tas nav uz vienu gadu. Tas ir uz simts gadiem. Zālē sēž vīrieši. Vai tad jūs nesaprotat, kas ir noticis? Un ja tas vēl notiek augstākās varas ešelonā, tad kāda var būt runa par mūsu tēlu Eiropā vai pasaulē? Mēs pieņemam visdažādākās lietas. Un ko tad dara mūsu Iekšlietu ministrija? Ko dara mūsu prokuratūra un Augstākā tiesa? Vai tad, strādājot šinīs iestādēs, cilvēki nedomā par saviem bērniem un mazbērniem? Manī rada izbrīnu tā attieksme, ar kuras darbību tika piesegts šito neliešu, kas izmanto bērnus un no 10, 12 vai cik gadiem, savas nelietīgās darbības veidošanā, kura patiesībā jau ir pārvērtusies par necilvēcisku. Izmantot bērnus — nu tas taču ir briesmīgi... Ja tas būtu simts gadus atpakaļ, viņam būtu uz vietas norakstīts tas tiesas spriedums. Un tagad mēs sākam runāt par visdažādākajiem jautājumiem — ko darīt, ko nedarīt. Viņi ir jāsoda! Tie ir noziedznieki! Un viennozīmīgi viņiem nav vietas mūsu vidū. (Starpsauciens: "Nošaut!") Mēs organizējam visdažādākā veidā un attīstām to lietu. 10 gadu laikā mēs neattīstījām tautsaimniecību, toties mēs attīstījām pornogrāfiju, visas izvirtības. Visi šie bērnu skaistuma konkursi, kuri bija veidoti, un par ko tad tie bija pārvērsti? Un vai tad to nezina tiesību aizsargājošās iestādes? Tad kāpēc viņi saņem tās dotācijas no cilvēkiem? Un kā viņi var aizsargāt mūsu republikas iedzīvotājus, un kā viņi par to rūpējas, ja viņi nevar aizsargāt pat bērnus.

Tāpēc pagarinājumam ir jābūt tik ilgi, cik ilgi komisija strādās, ja tas ir aprīlis — aprīlis, ja tas būs maijs, tad maijs, bet viss ir jāizmeklē, un visi šitie darboņi, kuri, saņemot skaistas algas un lielas algas, viņas diemžēl izlieto pavisam citām vajadzībām. Es atbalstu pagarināšanu. Ja aprīlis — tad aprīlis, un ja ir vairāk — tad vairāk.

Sēdes vadītājs

. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Panteļējeva kungs, ja es būtu pārliecināts, ka nenotiks nākamais politiskais tirgus, kas diemžēl notiek parasti tādos gadījumos, jo skandāls ir ļoti jauks materiāls, lai šantažētu, lai tirgotos par amatiem, es taču redzu, kas presē tiek rakstīts, ka amati pārdalās, kurus ņem nost un tā tālāk, tad mani varbūt apmierinātu 16.marts, jo, Dieva dēļ, tirgoties katrs tirgojas, ar ko var, Latvijā ir atrasta laba prece, ejoša prece, un uz priekšu... Bet, ja runā nopietni, mums nav vajadzīgs šis netīrais politiskais tirgus, netīrais, ir arī tīrais, protams, tādā gadījumā lūdzu, jūsu frakcijas rokās viss ir — vienu mēnesi garāk — 13.aprīlis. Kādas problēmas, sakārtos, nodos.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labdien, dāmas un kungi! Beidzot es esmu tā drusciņ satraucies un jūtos tā kā pedofils vai vismaz kā cilvēks, kuram pedofils ir piezadzies no muguras. Mums ir Satversmē 31.pants, un es nolasīšu tā pirmo sadaļu: "Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecību došanas par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas." Izcils pants, rakstīts 1922.gadā, no 1920.līdz 1922.gadam, un nodrošina... patiesībā Saeimas deputātu padara gandrīz vai par garīdznieku, ļauj jebkuram cilvēkam nākt pie šī deputāta raudāt uz pleca. Un 1920.gadā tā tas bija domāts, un neviens pret šo pantu nekad nav iestājies. Viss ir kārtībā. Šobrīd atliek vienam "mudakam", provokatoram, kretīnam, liellopam atnākt uz šīs tribīnes, slēpjoties aiz šī 31.panta, pateikt, ka atnāca divi mazgadīgi puišeļi vai septiņi, vai 87, izraudājās uz mana pleca un pastāstīja biedējošas ziņas par, teiksim, cik mēs varētu tagad paņemt, paņemsim tos, kas man nepatīk, un sāktu šeit saukt uzvārdus, ko tad jūs gribat, mani neinteresē, cik strādās tā pedofilijas komisija, mans projekts — izmainām Kārtības rullī, padarām to par pastāvīgo komisiju. Man liekas, mēs vēl varam arī... Manis pēc, jo cits jau mūs šai valstī neinteresē, uz visu Saeimas termiņu atcelt parlamenta darbību, kamēr nav izmeklēts, jo, beigu beigās, ko es zinu, ar ko es strādāju, kas ir ministri, kas ir mani kolēģi, kas man sēž priekšā, un galvenais, kas man zogas no mugurpuses. Es taču tikai par sevi varu zināt, un tad izmeklēsim, kā Makartija komisija Amerikā ķēra tos komunistus, kamēr puse amerikāņu aizlaidās prom, Čaplins uz Šveici un vēl kaut kas, un pats Makartijs izlēca pa debesskrāpja loga. Viss tā arī beidzās, tā ir visa skaistā pasaule, mēs sākam medības.

Mēs mierīgi saucam uzvārdus, mūs neinteresē vairs ne cilvēku likteņi, ne viņu bērnu likteņi, nekas, mēs vienkārši par zināmām summām saucam zināmus uzvārdus, un nolūks ir viens, nevis izglābt Čaka ielas meitenes, kas tur drāžas tagad vēl... Aizejiet naktī un apskatieties, no 12 gadiem stāv, neviens no komisijas locekļiem nav gājis glābt, nē, viņi brauc uz kafejnīcām vērot, vai šī zināmā kafejnīca nav pedofilijas perēklis. Patiesībā es nekad nedomāju, ka šī valsts, tās augstākā pārstāvniecība nonāks tik tālu, cik tā šobrīd ir nonākusi. Es tiešām nekad nedomāju, nekad, tas ir murgs, marasms, tā ir problēma, kurā mēs iesaistāmies, tā ir problēma, kurā mēs mēģinām, es nezinu, realizēt savas slepenās tieksmes, tas ir pēc Freida, mēs varam paskatīties, kas tie lielākie mednieki, tie, kuriem tās slepenās tieksmes summējas kaut kādā citu ķeršanā. Mēs mēģinām izspēlēt savas politiskās atriebības, mēs galu galā mēģinām darboties kāda uzdevumā, un uzdevumu devējiem pilnīgi vienalga, vai ir pedofili vai nav, viņiem ir dažādi tie uzdevumi: diskreditēt šo valsti, sagraut konkrēto valdību un visu kaut ko. Sāksim darboties, izmeklēsim arī visus tos, kas ir pērušies tajā Ministru kabineta dārgajā pirtī, par slotiņām izmantojot, es neteikšu, ko, jo citādi es būšu konkrēti pieskāries konkrētam cilvēkam.

Sāksim izmeklēt, komisijas locekļi, izsauciet visus tos. Man, piemēram, ir četri cilvēki piedāvājuši jau fotogrāfijas par džakūzi un tajā sēdošajām personām, no kurām viena, paldies Dievam, ir sieviešu dzimtē. Izbeigsim šos murgus, pagarinām to komisiju, cik ilgi grib, lai viņa strādā, lai saņem 8 latus, lēnām mācās juristos, lai kļūst par prokuroriem, lai notiek, cīnieties, bet nemēģiniet galināt cilvēkus, un ne par ko, tikai savu politisku intrigu dēļ, nesauciet uzvārdus, par kuriem jums nav simtprocentīgas pārliecības.

Sēdes vadītājs

. Valdis Birkavs, Latvijas Republikas tieslietu ministrs.

V.Birkavs

(Latvijas Republikas tieslietu ministrs). Godātie kolēģi! Kaut gan visus es šajā vārdā nevēlētos saukt. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka man personīgi nav nekādas saskares ar lietu, kuras dēļ izveidota pedofilijas izmeklēšanas komisija, nekādas. Tieši tas rada manī pilnīgu pārliecību, ka mana vārda pieminēšana ir politiska provokācija, kuras mērķis ir destabilizēt valdību un valsti. Nepatiesa apsūdzība smaga nozieguma izdarīšanā ir krimināli sodāma. Zinot, ka kuluāros mans vārds jau figurē, mutiski esmu pieteicis savu pieteikumu, šodien to iesniegšu rakstiski, lai lieta tiktu izmeklēta. Pierādījumu falsifikācija nav mazāk bīstams un smags noziegums, jo izmeklēšanas komisijai jau, patiesību sakot, nav neviena liecinieka. Ir cilvēki, kas kaut ko stāsta, kuri nav brīdināti par atbildību likuma priekšā, ir cilvēki, kuriem ir dota nauda. Tā tas ir. Es nevainoju tos bērnus vai pusaudžus, kuriem tēvs ir dzērājs, māte uz slimības gultas un brāļi un māsas neēduši, iekrīt uz trim, pieciem, desmit vai vairāk latiem, gatavi ziņot vienalga, par ko, lai tikai būtu paēduši. Tos es nevainoju. Es apsūdzu, Ādamsona kungs, jūs apzinātā sabiedrības maldināšanā. Es apsūdzu žurnālistus, kuri pamet ministru vārdus televīzijā un izšķirošā brīdī paši pazūd. Inkēna kungs, vienalga, kur jūs esat, es jūs apsūdzu. Es apsūdzu arī tos, kas jau berzē rokas, skatoties varbūt uz tieslietu ministra krēslu vai kādu citu augstu krēslu, kas ir atbrīvojies, viņus es nesaukšu vārdā, viņi zina paši.

Kas notiek ar mūsu valsti? Kur palikuši Atmodas ideāli? Kāpēc visnetīrākās lietas bez jebkādiem pierādījumiem tiek celtas priekšā? Kā to apturēt? Ko var izdarīt? Man mans gods ir augstāks par manu dzīvību, un tādēļ es varu likt pretim tikai vienu — savu dzīvību. Tas, ko es gribu jums šobrīd teikt, acīmredzot ir ekstrēmi, iespējams, ka tas ir pat nepareizi, bet es nevēlos, ka manu vārdu vazā absolūti nesakarīgā lietā, ar kuru man nav ne mazākā sakara, pa kaktiem un lai es nevarētu paskatīties cilvēkiem acīs. Es to negribu, man ir vajadzīgs īss, ātrs un skaidrs atrisinājums. Dokumentus galdā, pierādījumus galdā!

Kā to panākt? Nepatiesi apsūdzēti cilvēki pēc ilgiem gadiem, kā to pierādīja Dreifusa lieta, tiek attaisnoti. Kaut kur parādās avīžu pēdējās rindās. Nekas jau tur nebija, ne ar ko viņš saistīts nebija, bet vārds jau ir noviļāts, apvārtīts un netīrs. Es to negribu. Tādēļ, jā, es gluži vienkārši, lai iedarbinātu visus mehānismus, kas var pārbaudīt visas liecības, publiski, atklāti, vienalga, kādā veidā, prokuratūra, izmeklēšanas komisija, vienalga, kādā veidā, galdā visu. Lieciet pierādījumus galdā! Pārstājiet runāt pa kaktiem! Un tādēļ es piesaku bada streiku. Tas nebūs bada streiks. Tā būs cīņa par tiesisko kārtību valstī. Vai šeit valdīs tiesa un likums, vai kaktu prokurori mēģinās kaut ko pierādīt, izmetot vārdus. Es turpināšu strādāt, kamēr mani spēki atļaus. Es ņemšu atvaļinājumu, bet lieciet galdā dokumentus! Es nododu sevi sabiedrības rokās. Es neļaušu, ka manu vārdu vazā. Neļaušu! Un, ja tas netiks izdarīts laikā, tad es izdzisīšu tieši tāpat, kā izdziest patlaban tiesvedība Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es parunāšu par mazliet augstākām vērtībām. Es tagad skatos uz jums, skatos uz kuplo apmeklētāju skaitu, uz ziņkārīgu spīdumu daudzās acīs un atceros tos vīrus, ar kuriem es šorīt no rīta runāju, kas stāvēja piketā pie Saeimas un kas pārstāvēja vairāk nekā 146 tūkstošus latviešu vīru un zēnu, par kuru likteņiem lielākai daļai sabiedrības un diemžēl arī Saeimas nav vairs sen nekādas intereses. Un tāpēc man prātā nāk visu laiku šie salīdzinājumi, kas skar sabiedrības attieksmi. Mēs neesam arī ne kaut kas sevišķs, mēs arī esam sabiedrības sastāvdaļa. Mēs esam vēlēti šeit visi. Aiz katra no mums stāv desmitiem tūkstošiem balsu, iespējams, katram no mums kaut kāda Latvijas pilsoņu daļa ir devusi savu uzticību. Tāpēc es uzskatu, ka mēs esam neatraujama sabiedrības sastāvdaļa, tāpat kā arī tie paši žurnālisti, kas šeit sēž, nāk, izmanto mūsu Saeimas iespējas visvisāda veidā, kas patlaban sēž kafejnīcā, pīpē, varbūt viens otrs dzer aliņu un ar humora izjūtu sirdī klausās, ko attiecīgais politiskais grupējums viņam ir licis uzrakstīt kurā laikrakstā.

Redziet, ir tāda lieta kā tautas lepnums un tautas gods. Cik jūs sev bieži uzstādāt šo jautājumu, latviešu cilvēki? Cik jūs bieži uzstādāt sev jautājumu — kas ir Latvijas valsts un kas ir latviešu tauta? Un par ko jūs vairāk interesējaties — par savas tautas nacionālā pašlepnuma saglabāšanu, par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu vai kurš ir gar kuru grābstījies kurā vietā? Es redzu to kapa klusumu, kāds ir patlaban, un atceros to troksni, kāds bija no rīta, kad mēs runājām par 17.jūniju, jo tas laikam maz kādu vairs nopietni interesē.

Saziņas līdzekļos par 17.jūniju varbūt vienā laikrakstā var daudzmaz lasīt. Ne pārējie laikraksti, ne televīzija, ne radio šim datumam sen vairs nepiegriež nekādu vērību. Ak, Dievs, kas tur sevišķs! Pirms 60 gadiem kaut kādi sīkumi šeit notikuši. Un tāpēc es piekrītu tam, ka jebkurš noziedznieks ir jāsoda. Man liekas, visi tam piekrīt. Jebkura lieta ir jāizmeklē. Tikai man ir ļoti savāda sajūta, kad es vēroju visu Saeimu izmeklēšanas komisiju darbu. Pasakiet man, kura izmeklēšanas komisija ir kaut ko izdarījusi? Un Satversme paredz šādu izmeklēšanas komisiju dibināšanu. Acīmredzot ir nopietni jāizturas pret savu Satversmi. Tas ir mūsu augstākais likums. Tas ir mūsu pamatlikums. Lūk, un atkal tagad, godīgi sakot, arī ar tiem 3 miljoniem bija gara un plaša runāšana, nebeidzamas konferences, preses konferences, runāšanas, pārrunāšanas, aprunāšanas, preses pīles, preses zosis, preses baloži, un sauciet, kādos putnu vārdos gribat. Ar ko tas viss ir beidzies? Kur tas viss ir palicis?

Nu tagad atkal jauni darbi, jauna komisija. Labi. Vajag komisiju, Satversme to paredz, dibiniet. Bet strādājiet klusi un mierīgi, lai neviens ne jūs redz, ne jūs dzird, kamēr jūs neesat kaut ko izdarījuši! Kāda jēga ir runāt nepārtraukti, kuru nosauks, kuru nenosauks, kuram drebēt, kuram nedrebēt, par kuru kurš kurā vietā būs ziņojis? Ja ir nodibināta izmeklēšanas komisija, vai jūs tiešām nesaprotat, ko nozīmē vārds "izmeklēt"? Vai izmeklēšanai ir jānotiek publiski? Kas tas vairs par izmeklētāju, kurš publisko visu laiku to, ko viņš ir izmeklējis. Tieši tā! Un es domāju, ka tas ir jāsaprot.

Diemžēl es tiešām ne sevišķi taisījos runāt, jo es šajā komisijā nedarbojos. Bet es pateikšu vienu: ja šādi mēs turpināsim strādāt, nu tad es nebrīnīšos. Es neuztraucos, ka mūsu tauta izmirs fiziski. Diez vai tas būs. Tās drūmās prognozes, protams, tās ir vajadzīgas, lai mēs tai lietai pievērstu uzmanību. Bet tas, ka mēs garīgi mirstam, nu, par to man arvien mazāk ir šaubu. Jo tas, kas te notiek šodien, vai jums tiešam neliekas, ka tas ir nožēlojami? Mēs paši sevi pataisām par nožēlojamiem cilvēkiem. Bija priekšlikums no "Latvijas ceļa" puses. Kurš balso par, kurš balso pret, tā ir cita lieta. Par to var runāt, runāt par konkrēto priekšlikumu! Bet līdz kādam līmenim mēs esam aizgājuši, runājot par vienu konkrētu priekšlikumu. Šeit ir juridiska lieta, šeit ir tiesiska lieta, šeit ir jāsaliek viss ārkārtīgi rūpīgi. Šeit viss ir jābalsta uz faktiem. Jo es, godīgi sakot, uzskatu, ka mēs visi esam simts kolēģi. Var daži no jums man nepatikt. Nešaubos, ka dažiem no jums arī es ne sevišķi patīku. Labi, nekā nevar darīt. Šeit mēs esam visi sasēdušies kopā. Bet ir tāds jēdziens arī kā Saeimas deputāta gods. Un tas mani aizskar visvairāk. Tad, kad runājam šeit par to, lai uzlabotu deputāta darba apstākļus, lai uzlabotu deputāta dzīves apstākļus, kam ir jāattiecas uz visiem deputātiem vienādi, tad vienmēr atrodas kāds deputāts, kas aizskrien pie žurnālista pa kluso, kaut kādu projektiņu "iestumj", apskatieties atkal, ko tie deputāti vēlas sev sagrābt! Redziet, mēs paši viens pret otru vairs neprotam izturēties ar pienākošos cieņu. Es šeit varu kritizēt citus. Lūdzu, nāciet un kritizējiet! Tā ir cita lieta. Bet skraidīt riņķī vienam deputātam par otru pie žurnālistiem un stāstīt visu to nepatīkamāko, tas ir nožēlojami. Es uzskatu, ka tāds deputāts ir vienkārši kretīns. Jebkurš deputāts, kas skraida pie žurnālistiem un stāsta par saviem kolēģiem, ir pēdējais kretīns. Un es nemaz nekautrējos to pateikt. Lūk!

Un šeit, ja mēs esam šeit deputāti un sēžam kopā, tad vismaz cienīsim viens otru. Es nezinu, vai tur tāds fakts ir vai tāds fakts nav. Bet kamēr jūs cilvēku neesat skaidri un gaiši nolikuši uz plaukta ar visu faktu palīdzību, lieciet viņam mieru! Strādājiet kā izmeklētāji un lieciet materiālus galdā tad, kad tas ir jādara!

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi. Jūs redzat, ka notikumi ir ievirzījušies pārāk nopietnā gultnē un draud ar visai neprognozējamām sekām, es gribētu pat sacīt. Tādēļ es kā deputāts gribu dzirdēt šeit šodien no tribīnes, jo notikumi ir izvērsušies pārāk nopietni, kā jau es teicu, visus izmeklēšanas komisijas locekļus. Esiet tik laipni!

Sēdes vadītājs

. Jānis Jurkāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie kolēģi! Šodien, protams, ir viena šausmīgi smaga diena. Es varbūt labāk nekā jebkurš cits šajā zālē varu saprast, kā jūtas Birkava kungs, jo nav nekā šausmīgāka dzīvē, ja tevi nepatiesi apvaino.

Es atceros 1993.gadu, trīs dienas pirms vēlēšanām laikraksts "Diena" lieliem burtiem rakstīja "Jurkāns ir nozadzis Latvijas valstij lielu naudu." Šis it kā apvainojums gāja gadiem.

Gadiem, un arī šodien vēl "Latvijas ceļš" nav pateicis: "Piedodiet, Jurkāna kungs, tas viss bija nepareizi, tā visa bija politika un tā tālāk." Tā ironija ir tāda, ka Birkava kungs bija tas, kas būtībā iesūdzēja manu lietu prokuratūrā. Un tieši tā arī notika, kā šodien no tribīnes runāja. Laikrakstā parādījās ļoti maziņš kaut kur beigās raksts par to, ka jā, nu prokuratūra pārbaudīja, tur it kā nekas nebija, bet "Dienai" it kā vēl jāpārbauda. Es šausmīgi saprotu Birkava kungu, kā viņš jūtas. Tā ir šausmīgi liela traģēdija cilvēkam, kad viņu nepatiesi apvaino.

Ir vēl viens aspekts. Labi, toreiz es biju tikai deputāts, bet Birkava kungs šodien ir Latvijas valsts tieslietu ministrs, kurš no šīs augstās tribīnes paziņo, ka viņš pasludina bada streiku. Iedomāsimies — rītā un šodien jau vakarā, pasaules, vismaz Eiropas prese, televīzija, masu mediji rakstīs: "Latvijā tieslietu ministrs pasludina bada streiku." Ko tas nozīmē? Viņš nedzīvo vienā tiesiskā valstī? Viņš netic likumam, jo viņš ir tieslietu ministrs. Birkava kungs, tas ir šausmīgi, būtībā, piedodiet, es nezinu, tagad atrast pareizu vārdu, bet tas Latvijai ir drausmīgi, Latvijas tēlam.

Es nedomāju, ka ir pareizi pieteikt bada streiku, bet ir jācīnās! Ar bada streiku jūs sevi iznīcināsiet un iznīcināsiet to patiesību, kurai jūs pats ticat. Bada streiks nav viens tieslietu ministra ierocis. Jums ir likumi, jums ir jāpierāda kā tieslietu ministram visai valstij, visai Eiropai tagad, un es nezinu, kas runās par šo problēmu, ka jūs varat pierādīt, ka Latvija ir viena tiesiska valsts, kurai mēs varam ticēt. Un jūs kā tieslietu ministrs izdarīsiet visu, lai nekad dzīvē šajā valstī šeit tādā līmenī cilvēki netiktu nepatiesi apvainoti. Es jūs ļoti lūdzu! Paldies jums!

Sēdes vadītājs

. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek šodien, nav nekāds pārsteigums. Es jums atklāšu manā redzējumā, kā veidojās šī komisija, kādi bija mērķi, kas bija iesaistīti un kā notika notikumi.

Šīs komisijas izveidošanas un šīs provokācijas izveidošanas iniciatori bija Edvīns Inkēns un Jānis Ādamsons. Bija iesaistīti arī citi cilvēki. Kas par to liecina? Par to liecina cilvēki, kas ir filmējušies šajā "Nedēļas" melnajā materiālā, kuri pēc tam devuši liecības, ka visos filmēšanas materiālos klāt bijis Edvīns Inkēns. Pārtraukumos starp stāstījumiem par reālām lietām un prasībām nosaukt uzvārdus ir dotas summas no 5 latiem līdz 300 latiem, un saucot augstas amatpersonas — bez ierobežojuma.

Otra lieta. Filmējot šos materiālus, kad Saeimā nebija diskusijas, un liecībās tas apstiprinās, ka nauda ir solīta un teikts: tagad piecīti vai desmit. Bet to saņems tad, kad sniegsiet liecības parlamentārajā komisijā. Tas notiek mēnesi pirms, vispār diskusijā šeit. Tātad plāns izstrādāts un rūpīgi salikts. Protams, Ādamsona kungu es nevērtēju tik augstu, viņa spējas, lai viņš šo plānu būtu izstrādājis. Viņš vienkārši ir realizētājs. Tātad sākas šinī lietā "Nedēļas" materiāls. Kas izsita tālāk lietu no līdzsvara? Tas, ka enerģiska prokuratūras rīcība uzreiz pieprasa žurnālistiem materiālus. Žurnālisti nav rēķinājušies ar vienu lietu, ka viņi, izplatot apvainojumus par kriminālatbildību, kļūst par līdzdalībniekiem. Viņiem otrā dienā ir jānodod visi materiāli pēc pirmā prokuratūras pieprasījuma. Materiāli tiek pieprasīti. Melnie materiāli tiek izņemti, tie nav paspēti sakārtot, un no viņiem to, ko es nodevu publicēšanai, tās ir pilnīgas stenogrammas, no šiem materiāliem ir acīm redzams, kā šie materiāli ir veidoti, kādā veidā šajos materiālos parādās uzvārdi, jo jautātāji ar stangām velk šos uzvārdus ārā, bieži vien saņemot vairāk negatīvas atbildes nekā pozitīvas. Un Inkēns tur ir klāt starpbrīžos, un Inkēns ir tieši tas, kas, iespējams, runā par naudas piedāvāšanu. Tas ir pirmais posms. Tad redzot, ka lieta nevirzās tik labi, kā gribētos, rodas nākošais scenāristu formulējums.

Jūs rūpīgi ieklausieties, ko šodien teica Ādamsona kungs. Viņš jau praktiski neapvainoja pat noziegumā. Viņš teica, ka pedofilijas sakarā lietā ir minēti. Bet kādā sakarā minēti? Vai saistībā ar pedofiliju vai tā, kā tas ir šajā safabricētajā materiālā, kad žurnālisti jautā, velk ar knaiblēm ārā, visus šos uzvārdus minot. Manuprāt, šis materiāls praktiski ir vienīgais, uz ko pamatojas, un it kā pat Ādamsona kungs nemelo, jo žurnālisti nepārtraukti šos uzvārdus min. Parādoties tam, šeit ir vienas zāles. Šeit šīs spēles zem segām ir tās, kur tādi provokatori kā Ādamsona kungs var strādāt. Šeit ir vienas zāles — atklātība. Tikko tika nopublicēti šie materiāli un tika viss šis materiāls publiskots, tika izsists pamats provokācijai, jo to, ko Ādamsona kungs izdarīja šodien, viņš grasījās darīt decembrī. Un viņš to būtu izdarījis. Tanī brīdī bija acīm redzams, tas bija vienīgais materiāls, uz kuru bija pamats nosaukt. Tātad tika izsists šai provokācijai mērķis.

Kas notika tālāk? Tālāk vairāki cilvēki turpina mēģināt falsificēt liecības. Tiek mēģināts falsificēt liecības pret augstu prokuratūras amatpersonu. Un kā tas notiek? Tiek atrasti divi jaunieši, kuriem tiek piedāvāta nauda līdz 140 latiem, kuri tiek aizvesti uz kādu no mājām, kur notiek šādas lietas, varbūt Rīgā, parādītas telpas un parādītas fotogrāfijas. Bet nelaime — šausmīgi īsu laiku. Un šie jau tiek virzīti it kā mēģināt kā pierādījumi, bet tad, kad sāk dot liecības, atklājas būtiskas pretrunas, jo to cilvēku, kuru viņi min, viņi nav redzējuši. Viņi sajauc bišķi. Sauc uzvārdu vienu, bet neatpazīst. Un šī provokācija arī tiek atmaskota. Kāpēc Ādamsona kungs grib pagarināt, grib pagarināt, veidojot jaunas kaut kādas, visas līdzšinējās, kas veidotas, kā pierādījumi ir izsisti un šobrīd izšķiras par šo nepamatoto lietu.

Es uzskatu, ka tas, ko es minēju pirms Jaunā gada, kam varbūt toreiz ne visi pievērsa uzmanību, ir pilnībā apstiprinājies. Šo cilvēku mērķi ir divi: destabilizēt situāciju valstī un destabilizēt valdību. Vienā ziņā, kad ir jāķeras pie šādām provokācijām un izdomājumiem, vienā ziņā tas, neteiksim, ka ir labi, bet tas parāda to, ka nav citu iemeslu. Ir izmēģināti visādi instrumenti, meklētas visādas iespējas, kā varētu destabilizēt valdību vai kaut ko citu. Nav. Ir jāķeras pie izdomājumiem. Tiek savienotas divas sāpīgas lietas — bērnu seksuālā izmantošana, kas ir ļoti sāpīga problēma, ar politiskās provokācijas elementiem. Es īstenībā nedomāju, ka mums uz viena, teiksim, provokatora kaut kādiem izlēcieniem, muļķībām būtu tik ļoti jāreaģē. Tas bija gaidāms. Tas bija tas, ko es teicu. Man nav ne mazāko šaubu, kas ir Ādamsona kungs, kādus uzdevumus viņš šajā valstī veic. Tāpēc es aicinātu nepiešķirt, jo tad katram provokatoram radīsies vēlme, ja mēs tik nopietni apspriedīsim.

Ādamsona kungs! Jūsu vieta ir politiskā mēslainē! Un jūs to vietu ieņemsiet drīz!

Sēdes vadītājs

. Helēna Soldatjonoka, frakcija "Latvijas ceļš".

H.Soldatjonoka

(LC). Kā par brīnumu es šodien neuztraucos. Laikam viss jau ir diezgan sen un diezgan smagi pārdzīvots. Un viss jau nu man nav jāskaidro, ka es esmu iekļuvusi šajā virpulī droši vien tīras nejaušības pēc un laikam arī savas lētticības pēc. Tad, kad tika veidota komisija jūs, cienījamie pieredzējušie politiķi, droši vien zinājāt, kāpēc tā tiek veidota, un, izņemot Tautas partiju, visi nobalsojāt par. Un tā nav tikai šī komisija. Arī pārējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, pēc manām domām, tiek veidotas tāpēc, ka Satversme to pieļauj, tāpēc ka Satversme ar savu šo punktu jau ir ielikusi neuzticību tiesvedības un prokuratūras sistēmai. Un tagad, kad manas intereses un mēģinājumi aizstāvēt bērnu tiesības, tiešām naivās laikam tagad, izrādās, ir nonākušas jau tādā smagā politiskā konfliktā, un es tiešām gribētu teikt, ka es neesmu starp tiem deputātiem, kas ir gatavi nosaukt uzvārdus, ne jau tāpēc, ka es neesmu juriste un neesmu pārliecināta, kam ir taisnība un kur ir īstie pierādījumi... Vai tie liecinieki, kas nosauc šos uzvārdus, vai tie, kas viņus noliedz, kuriem ir taisnība un kam tas ir vajadzīgs? Es līdz šim neesmu sapratusi. Bet tad, kad mums bija tikšanās pie Valsts prezidentes, es pateicu, ka mūsu komisijai, es pateicu, ka, pēc manām domām, tas tomēr ir politisks pasūtījums. Un man kā cilvēkam, man tiešām, godīgi sakot, negribētos vairāk tālāk strādāt, jo man arī pienāk zvans, kurā saka krievu valodā — aizveries, kuce, tev ir mazgadīgs bērns! Bet man jāizpilda šis uzdevums laikam kā deputātei līdz galam, un tāpēc es nezinu, ko tālāk darīt. Es jums atzīstos godīgi — man ir ļoti grūti. Es to saku visu laiku. Bet ka problēma pastāv valstī, to es arī atzīstu. Bet vai vispār parlamentārās izsmeklēšanas komisijām ir jāpastāv un jāiejaucās tiesvedības problēmās un tiesvedības darbā — mēs paši to esam noteikuši ar Satversmi. Tāpēc padomāsim, vai jau no paša sākuma mēs neielikām šo situāciju, izveidojot šo komisiju, un kam tas bija vajadzīgs.

Sēdes vadītājs

. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu mazliet parunāt par ārkārtīgi svarīgu lietu — par Saeimas godu, par deputāta godu, par ministra godu. Domāju, ka šis termins tik tiešām šodien ir nosaukts un izrunāts vietā un laikā.

Atcerēsimies arī to ārkārtīgi nopietno gadījumu, kur it kā pilnīgi bez kādas vajadzības arī, manuprāt, vai nu no Saeimas, vai no kāda Ministru kabineta vīra, droši vien arī virzījās tā doma meklēt arī kaut ko tādu, ko parlamentārā izmeklēšanas komisija meklē Valsts prezidentes darbinieku vidū. Un es gribētu jautāt pavisam skaidri un nopietni — kā to vērtēt? Kā politisko spiedienu? Kā to vērtēt — kā tādu lietu, ko ir iekustinājis Ādamsons, Rasnačs vai Helēna Soldatjonoka? Es domāju, ka jūs skaidri saprotat, ka tā to vērtēt nevar.

Tātad mums ir jāsaprot, ka politikā izmanto arī šo spiediena metodi, un izmanto droši vien katra no politiskajām pusēm, runa ir vienīgi par politisko kultūru un par to, kas un kā notiek. Es gribētu arī pateikt skaidri un gaiši, ka no šīs pašas tribīnes vairākkārt, pilnīgi ignorējot nevainības prezumpciju, mūsu Saeimas frakcijas deputāts Jānis Ādamsons ir nosaukts par čekistu. Tā tas ir. Mēs visi zinām, ka ir nevainības prezumpcija. Un tomēr, tātad, mūsu pašu vidū, mūsu pašu domāšanā, mūsu pašu rīcībā ir tie recidīvi, ko mēs saskatām, protams, vienīgi citos, bet ne sevī.

Un tāpēc es gribētu pateikt sekojošo, ka mēs arī vakardien ļoti nopietni savā frakcijas sēdē runājām par šo tēmu, un mēs teicām skaidri un gaiši saviem kolēģiem no parlamentārās izmeklēšanas komisijas — kolēģi, ir pienācis laiks izšķirties. Ja jūs uzskatāt, ka ir kaut kādi argumenti, tad tie ir jānosauc, šīs amatpersonas, par kurām jūs uzskatāt, bez kāda spiediena, bez kādu uzvārdu pieminēšanas mēs to darījām. Ja jūs uzskatat, ka argumenti ir pietiekami, tad tas ir jādara. Ja jūs uzzskatāt, ka to nav pietiekami vai tas ir tikai minējuma formā, tad tie jāliek malā un par to ir vienkārši skaidri un gaiši jāpasaka, un varbūt, ka kaut kādi minējumi būs varbūt pēc gada, diviem, trijiem, tad arī ir jārunā par tām lietām. Ir jābūt skaidrībai! Mēs nevaram šeit runāt aizkulisēs vienu, tautai — otru, domāt — trešo. Ir jābūt kaut kādai saskaņai starp domām, vārdiem un darbiem. Tas ir viens.

Šāda bija šī saruna, un es arī piekrītu, ka arī mūsu šo frakcijas sarunu vai viedokli var uztvert kā politisko spiedienu, bet es uzskatu, ka tas ir pietiekami godīgi un skaidri. Bet, protams, par katru lietu ir jānes arī personiskā atbildība, tam es pilnīgi piekrītu, un arī par savām kļūdām, lai kam tas būtu, vai tas būtu kādam, kuru pašreiz apvaino smagā pārkāpumā, vai tas būtu tam cilvēkam, kas varbūt nepamatoti kādu ir nosaucis. Tas ir skaidrs.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka mums vēlreiz vajag padomāt par to, ko domās par mums, kolēģi, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji, ja mēs te skaidri un gaiši sakām, ka mūsu vidū ir kretīni. Es tam nepiekrītu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu vidū var būt cilvēki, kuri varbūt kādreiz pārkāpj morāles normu, varbūt kādreiz ir cilvēki, kas kļūdās, bet kretīnu — nu, es atvainojos, es domāju, ka tā droši vien tomēr būs medicīniska diagnoze. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu pateikt, ir sekojošais: ja ir problēma, ir jābūt tās risinājumam. Ir jābūt skaidram risinājumam, saprotamam. Mēs šeit nevaram spēlēt paslēpes un teikt... un ir jābūt šim risinājumam. Un es domāju, ka ar šo brīdi — labi vai slikti, varēja būt arī cits variants, kad pasaka skaidri un gaiši, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija pasaka, ka mūsu rīcībā nav šīs informācijas, ka mēs uzskatām, ka tā ir nepietiekama. Tad tas būs citādāk. Bet tagad es domāju, ka attīrīšanās process ir sācies. Ir iespējas izmantot tiesiskās valsts visas lietas, visu šo pārbaudīt, likt pierādījumus galdā un godprātīgi tos izvērtēt. Tas nozīmē arī to, ka, ja kāds ir nepamatoti apvainots, viņam ir visas iespējas beidzot sevi reabilitēt, un tas ir ne mazāk vērtīgi kā izteikt savas pārdomas, varbūt arī aizvainojumu.

Ir vēl kas viens, ko es gribētu pateikt. Mums, kolēģi, būtu jāpadomā, vai tiešām tieslietu ministram Valdim Birkavam ir nepieciešams bada streiks. Es domāju, ka tas būtu izmisuma solis. Šeit es Jurkāna kungam absolūti piekrītu. Es esmu pārliecināts, ka Birkava kungs nav tādā neticības pakāpē par tiesu, un ja visas šīs lietas, kas ir šeit runātas, būs bez kāda nopietna pamata, tad šī viņa ticība, es domāju, tiesai, uzvarēs, ja būs citādāk, tad beidzot, manuprāt, ir sācies tas process, ko mēs ceram saukt nevis par mēģinājumiem destabilizēt valdību, bet par mēģinājumu sakārtot savas attiecības, attīrīt Saeimu un tās auru no tiem netīrumiem, kas mums šeit ir. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Gailis, rakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Gailis

(TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mazliet vairāk kā pirms mēneša es ienācu šajā namā un, nelolojot pārāk lielas ilūzijas, es tomēr cerēju, ka reiz esmu nonācis zināmā mērā elitārā vidē. Savā nebūt ne īsajā un nebūt ne bezgaisīgajā dzīvē man ir nācies būt dažādās vietās, bet visās šajās vietās diemžēl cilvēkiem bija cita izpratne par jēdzienu "gods", par jēdzienu "cita cilvēka gods". Zināmā mērā man ir ļoti žēl, ka šodien nav tie laiki, kad vīrs varēja vīram iesviest sejā cimdu. Šeit daudz runāja par politiskiem aspektiem, par amatiem un tā tālāk. Es gribētu iet mazliet dziļāk.

Šodien Latvija ir uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Sakiet, atbildiet sev, kura spēka interesēs ir šodien mazināt Latvijas prestižu? Nomelnot to caur šo visu, lai mazinātu iespēju pozitīvi veikt šīs sarunas kaut vai par mazu daudzumu. Ja ir šāda lieta Latvijā, jā, tā droši vien ir, neesmu bijis klāt, tādēļ nevaru teikt jā, noteikti, tad tā ir jāizmeklē. Un kā to paredz likums, izmeklēšanai ir jānotiek pilnīgi diskrēti, un pat izmeklēšanas institūcijas, minot jautājumā par lietā aizturētu cilvēku, saka: Jānis J. vai Pēteris Ā., neminot uzvārdus. Mani mazliet šokē tas, ka šeit atklātā tekstā tiek nosaukti tādi vai citādi uzvārdi, nav svarīgi — kuri. Bet pēcmanā rīcībā esošas informācijas šīs komisijas lēmums nebija nosaukt šos uzvārdus, tātad es varu minēt, ka tā ir Ādamsona kunga personīga iniciatīva. Nedomāju, ka Birkava kungam, pilnīgi pievienojos iepriekšējiem runātājiem, vajadzētu uzsākt bada streiku. Ir šāda metode, bet ne šajā vietā, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka ir jāveic viss, lai lietas noliktu pareizās vietās, lai tie, kas ir vainīgi vienā vai otrā jautājumā saņemtu reālu sodu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūsu rīcībā 7 minūtes.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man likās dīvaina Bērziņa kunga uzstāšanās, ka viņš operēja ar operatīvo informāciju. Nu kā var nokļūt viņa rokās šī operatīvā informācija? Es negribu vainot šeit ne prokuratūru, varbūt viņš kaut kādā ceļā to ir saņēmis. Man dīvaini liekas tas, ka mēs šeit — arī no šīs tribīnes izskanēja, teiksim, pārmetums Inkēna kungam, tas nebūtu korekti, vajadzētu runāt par cilvēku tad, kad viņš ir klāt un viņam pastāv iespēja šeit arī kāpt tribīnē un izteikt. Es nerunāju šeit par provokatīvo vai par valsts varas gāšanas momentiem, vai par kādiem citiem pasūtījumiem. Es domāju, ka izmeklēšanas komisijai ir jāstrādā.

Bet man likās kaut kas cits savādāk, un dīvaini, ka liekas tā, ka Latvijā nepastāv šī problēma vispār. Tāda sajūta likās pēc šīsdienas sarunām, ka nepastāv ne pederastija, ne homoseksuālisms, ne pedofilija, bet Latvijā ir pazuduši vairāk nekā simts bērnu, kurš var garantēt, ka tie bērni ir sveiki un veseli ārpus robežas? Vai mums jānonāk līdz Beļģijas variantam, ka izmantoja seksuāli bērnus un pēc tam nogalināja? Jo šie cilvēki, kas nodarbojas ar pedofiliju, savās izrīcībās aiziet līdz galējībām, un tas ir laikus jāaptur.

Un vēl jūs šeit tušējat, Bērziņa kungs, šo lietu. Vai Ādamsons ir čekists vai nav čekists, to pierādīs tiesa, bet jūs jau to apgalvojat. Es arī esmu nosaukts par čekistu, Požarnova kungs par mani vienā laikrakstā skaidri un gaišu pateica, ka no čekistiem esmu sakārtots un saņēmis it kā no viņiem džipiņu. Es, Požarnova kungs, neapvainojos, jūs esat ārsts, un šis sakāmvārds ir lielisks, ka ārsts uz slimiem neapvainojas. Ziniet, Rabindranats Tagore ir pateicis lieliskus vārdus, Birkava kungs, paklausieties! Ko teiks cilvēks, kuram ir 58 uz pleciem, kurš ir piedzīvojis daudz savā mūžā apvainojumus, un Tagore ir pateicis vienus elementāri lieliskus vārdus: Lai citi smejas, lai citi ir pārliecināti par manu vainīgumu, bet es esmu stiprs savā nevainīgumā. (No zēles ministrs V.Birkavs: "Es arī!") Un nevajag... Es saprotu jūsu morālo stāvokli pašlaik, es saprotu, un es varbūt atšķirībā no jums, ja tas cilvēks būtu man izteicis tādus pārmetumus, teiksim, vai apvainojumus rokas attālumā no manis, es domāju, ka es viņu būtu atslēdzis uz kādām desmit minūtēm labākajā gadījumā. Iespējams, tas tā ir, bet es esmu deputāts šeit 6.Saeimas sākumā, es to vēl pateikšu, šeit Šķēles kungs nāca smaidīdams un deva man roku, šeit kā Dieva priekšā saku, bet to, ko viņš man pateica uz auss, un man bija tāda viena simtas sekundes doma manās smadzenēs, ar kreiso roku no apakšas, ka es viņu nokautēšu, bet nākošajā mirklī man nostrādāja bremzes un es viņam teicu tā, viņš var atkārtot, lai dzird pašlaik Šķēles kungs, es teicu: "Andri, man tevis žēl ir!"

Un es izmeklēju kādreiz, "LataInternational" lietu, un man nav ticības vairs prokuratūrai, un es neesmu no tās lietas aizgājis, es meklēju faktus, meklēju, un pēdējā laikā ir nākuši būtiski fakti manā rīcībā. Ja prokuratūrā Piliksera kungs, virsprokurors, par 36 miljoniem, kas sadalījās daudzās summās, zem katras lietas varēja apakšā ierakstīt — nav nozieguma sastāva, nav nozieguma sastāva, tad tas ir šausmīgi. Bet tie ir 36 miljoni, tās ir traģēdijas laukos, un pie tā liela vaina ir, Bērziņa kungs, jūsu bosam Šķēlem, kurš izgāja sveikā, bet Dievs visu redz, un viņš saņems sodu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns

(LC). Godātie deputāti! Drīzāk paziņojums vēsturei, otrajā balsojumā par likumprojektu "Par svētku un atceres dienām" es rutinēti nobalsoju nepareizi — atturoties, tā maldinot savu kolēģi Geigi. Un gribu, lai vēsture uzskata, ka es esmu atbalstījis šīs dienas iekļaušanu Latvijas svinamajās atceres dienās. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums starpbrīdī komisijas telpās ir sēde.

Sēdes vadītājs

. Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs neesat palaiduši garām un pievērsuši uzmanību, kad pie ziņojuma dēļa lejā pie kafejnīcas ir uzaicinājums no Vācijas vēstniecības šodien uzspēlēt šahu tūlīt pēc plenārsēdes. Pagaidām ir pieteikušies no Saeimas Požarnovs, Dobelis, Straume un Apinis. Kolēģi, kas vēl gribētu uzspēlēt šahu, būtu labi, ja jūs varētu šīs sēdes laikā pie manis pieteikties, es varētu sastādīt sarakstu un Vācijas vēstniecībai nosaukt uzvārdus. Tāpēc, lūdzu, piesakieties, un uzspēlēsim šahu šodien pēcpusdienā.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Šodien sveicam Rišardu Labanovski 60 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Leons Bojārs, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Mežeckis, Vineta Muižniece.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Pārtraukums ir beidzies. Turpinām debates pār lēmuma projektu.

Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt vairākas lietas. Es gribētu teikt: pirmkārt, Satversme tomēr uzbūvēta ir tādā veidā, ka, lai kā mēs arī nerunātu, 34 paraksti jau pietiek izmeklēšanas komisijas savākšanai, tas ir zināms instruments mazākuma tiesību aizstāvībai. Pretējā gadījumā, ja izmeklēšanas komisija dibināta ar balsu vairākumu, neapšaubāmi, tādā gadījumā mazākumam būtu grūtāk to realizēt.

Otrs. Pirmskara Latvijā bija šāda komisija. Faktiski viena. Un tā nodarbojās ar Andrieva Niedras valdības darbības izvērtējumu, un neapšaubāmi, ka nekādu gala ziņojumu viņi neuzrakstīja un materiālus nodeva tiesvedībai. Tas nozīmē, ka jau pirmskara Latvijā, kad varbūt bija cita situācija, nekas pozitīvs no tā neiznāca.

Trešais. Mana svēta pārliecība ir tā, ka faktiski, kamēr nebūs pieņemts likums Saeimā par izmeklēšanas komisijām, es domāju, ka komisiju darbs ir jāiesaldē. Ne tikai šīs, bet arī citu komisiju, kur ir runa par privatizāciju, par "Lattelekom" un tā tālāk, jo tā problēma ir tajā apstāklī, ka, ja nav likuma, tad parādās divas iespējas. Viena iespēja — pārmest komisijas locekļiem visus nāves grēkus, otra iespēja — komisijas locekļiem izmantot likuma neesamību citos mērķos, un ne tajos mērķos, kāpēc tā ir veidota. Grūti, es domāju, mums šo likumu būs pieņemt un skatīt, un es pat nezinu, kā mēs to izdarīsim, jo tur ir zināma problēma, kādā veidā mēs, parlamentārieši, varam pārņemt tiesvedības funkciju. Ir vairāki piemēri. Nu pats elementārākais ir, protams, Kenets Stārs Amerikā kā īpašais prokurors lielā skandāla rezultātā, ja jūs atceraties. Vai mēs iesaldējam tādu normu? Es zinu, ka ir pretinieki, un ir atbalstītāji šai normai, vai mēs vismaz iestrādājam tādu normu, ka tās liecības, kuras sniedz komisijā, ka tās ir liecības, jo līdz šim to, ko komisija saņem, tās nav liecības, tie nav liecinājumi, tā ir faktiski kaut kāda informācija. Uz šī pamata praktiski nevar vispār nekādus slēdzienus veikt. Tāpēc mans priekšlikums ir tomēr tāds — atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu par martu, lai veiktu visas šīs funkcijas, kas ir rakstītas, tajā skaitā dotu arī tiesnesim attiecīgo informāciju. Tālāk pāriet pie likuma izstrādes par izmeklēšanas komisijām, ka šis likums tiek pieņemts. Tādā gadījumā mēs atjaunojam vienas, otras vai trešās komisijas darbu. Tā kā Satversmē noteikts, 34 paraksti, un nevienam nav liegts šo te komisijas darbību atjaunot.

Un pēdējais, kāpēc es tā domāju. Tāpēc, ka ir viena problēma. Mūsu izmeklēšanas komisijas locekļi ir spiesti sākt veikt funkcijas, kurām viņi profesionāli nav gatavi. Viņiem jākļūst par izmeklētājiem, daļēji par prokuroriem un daļēji arī par tiesnešiem. Redziet, viena lieta ir juridiski pieņemt lēmumu kā prokuroram, izmeklētājam vai tiesnesim. Otra lieta ir pieņemt politiski. Ja šeit nosauc uzvārdus, tad tas ir politisks lēmums, un tas ir politisks tiesneša lēmums. Nosaucot uzvārdus, praktiski jau ir runa par politisku tiesneša lēmumu. Nenosaucot viņus, jā, nodarbojas ar politisko izmeklēšanu, ar politisko prokurora funkcijas aizstāšanu, bet, ja viņus nosauc, tad jau ir politiski tiesneši. Var teikt: jā, bet tas nav juridiski, tas ir politiski. Saprotiet, tā diemžēl nevar. Es uzskatu, ka tomēr tādas funkcijas mēs nevaram sev paņemt. Atsevišķs jautājums ir — vai šīs komisijas absolūti neko nav darījušas? Es tam nevaru piekrist. "Latvenergo" gadījumā lieta ir nodota tiesai, un tiesai ir jāsākas. Es saprotu, tiesvedība ir uzsākusies. Kas attiecas uz šīs te komisijas darbību, jā, mēs varam dažādi skatīties. Es neparakstīju dokumentu par prokurora pārbaudi tāpēc, ka es Skrastiņa kungu pazīstu ļoti ilgu laiku un man ir cita attieksme pret viņu personīgi. Taču es uzskatu, ka tās ir demokrātiskas tiesības. Tātad komisija to ir panākusi. Tas ir viņas pluss. Demokrātiski tas nekas slikts nav. Nu tas politiski slikti tulkojas, bet nu, ko darīt? Es domāju, arī tie likumdošanas ierosinājumi, kas ir saistīti ar bērnu jautājumu, arī ir komisijas sasniegums. Bet es esmu dziļi pārliecināts, un es negribētu, lai tas būtu tikai šajā komisijā, ka tikai tad mēs varēsim komisiju darbu turpināt vai atjaunot, ja mums šis likums būs. Un kāpēc es to saku? Atšķirībā no daudziem šeit klātesošiem, man bija tas gods atbildēt pirmajai komisijai, ko izveidoja pēckara Latvijā Saeima, un pirmā komisija par Ivara Godmaņa vadītās valdības noziegumiem un tā tālāk. Es tur biju. Es nācu ar advokātu. Es labi zinu, kā tas viss notika. Rezultāti arī tur nekādi nebija.

Un es tiešām domāju, un tāpēc es aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu, nevis tāpēc, lai kaut kādā veidā vērstos pret šīs komisijas locekļiem, jo viņi arī ir cilvēki. Viņu mērķi var būt dažādi. Tiem, kas viņus apvaino, tie mērķi arī var būt dažādi. Es nevaru piekrist, teiksim... Ļoti smaga situācija, it sevišķi, teiksim, šodien. Birkava kungu, kuru es pazīstu ļoti ilgus gadus, un cienu, un, no otras puses, Inkēna kungs, kas ir bijis mans padomnieks pirmās valdības laikā, par kuru arī es varu daudzas pozitīvas lietas nosaukt, tagad ir briesmīgs konflikts. Man cilvēciski pavisam grūti ir. Es esmu mēģinājis runāt ar abām pusēm, un es esmu pārliecināts, ka šeit ir jāpieņem likums, un tikai likums ļaus šādām komisijām strādāt. Ja mēs vienu brīdi ļausim bez likuma tālāk darboties šīm komisijām, mēs vienkārši realizēsim politiskas vēlmes, un bieži vien ne tikai politiskas, bet arī nepolitiskas vēlmes. Tās būs vērstas pret citiem cilvēkiem, bet par cik tie ir politiķi un deputāti, viņi tādā gadījumā tiks vērsti tomēr pret mūsu valsti kopumā. Tāds ir mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vineta Muižniece — Tautas partijas frakcijas deputāte.

V.Muižniece

(TP). Godātie kolēģi! Pati situācija ir tāda, ka es uzskatu, ka ir pilnīgi nepieļaujami, ka šodien neviens no komisijas locekļiem neizteiks arī savu viedokli par to, kas ir un kā nav un kā notiek darbs šajā komisijā. Nevajadzētu nevienam ļoti uztraukties. Es patiešām neizpaudīšu neko no informācijas, kas ir komisijas rīcībā. Bet es gribētu runāt tomēr par šīs lietas būtību kā tādu.

Varbūt sākt ar to vēsturisko. Divas nedēļas atpakaļ man nācās dzirdēt daudzus nepatīkamus vārdus, kas bija veltīti arī man, jo izrādās, ka tiem, kas sākotnēji neatbalstīja šīs komisijas izveidošanu, kā mēs dzirdam no šodienas runām, mums bija taisnība. Jā, un es neatkāpšos no saviem vārdiem, kurus es teicu toreiz kad tika veidota šī komisija. Par to, ka šajā konkrētajā gadījumā tomēr varbūt ir jāizvēlas citi darba instrumenti. Ne mirkli neapšaubot, ka Saeimai ir tiesības izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tad tomēr izvērtēsim, kam, kādam nolūkam, un ja arī izveidosim, tad ir acīmredzot ļoti stingri jānosaka, kāds ir komisijas uzdevums. Un ne vairāk, un ne mazāk. Jā, šobrīd mēs strādājam pie Likuma par parlamentārām izmeklēšanas komisijām, un šis ir tas jautājums, kurā gan es varu teikt, ka mans viedoklis tomēr ir mainījies. Līdzšinējais parlamentāro komisiju darbs ir parādījis, ka sapratnes pietrūkst, un tātad ir vajadzīgs likums, kas palīdz komisijai strādāt, bet pietiekami skaidri pasaka, ko, kā, un ja jau arī šī komisija ir publisku tiesību subjekts, lai skaidri būtu pateikts, cik tālu, konkrēti uzskaitot, komisija iet, un ka tā nekļūst par baumu izplatīšanas biroju, tā, kā tas ir noticis šobrīd.

Un man ir ļoti žēl, Labanovska kungs, tieši jums es gribētu veltīt arī dažus vārdus. Jo jūs bijāt tas, kas apgalvoja, ka, ieejot komisijas sastāvā, Tautas partija tagad plūks lielus laurus. Man ir ļoti žēl. To lauru nav, ko plūkt. Nav to lauru, ko plūkt. Tas patiešām ir tā. Lai gan ir tikai neliels laiks pagājis, bet vērtējot to, kas komisijā tiek darīts, un arī uzklausot citu kolēģu viedokli, kas ir strādājuši no pašiem sākumiem, ir jākonstatē, ka galvenajam uzdevumam, cīņai ar to nozieguma paveidu, kas apdraud bērnus, un ar to, vai tad ir valsts amatpersonas, kas sedz, ietekmē, nedod dievs, vēl piedalās šajā lietā, šim jautājumam komisija tomēr ir veltījusi minimālu uzmanību, vairāk uzmanības veltot daudz kam citam.

Dažādas dīvainas runas tiek izplatītas par to, kas tad ir komisijas rīcībā. Es ļoti šaubos, vai tieši komisijas rīcībā tad ir šie materiāli, varbūt komisijas locekļu rīcībā. Jo komisijas darba stils, un to es nekautrējos jums pateikt, ir ļoti savdabīgs. Jau no pirmās dienas es sapratu vienu, ka neviens komisijas loceklis nevar apgalvot, ka ir iepazinies ar visiem materiāliem, un atbilde bija viena — visu zina tikai komisijas priekšsēdētājs. Ļoti labi! Vismaz viens šajā komisijā zina visu.

Par darba organizāciju. Acīmredzot ir vajadzīgs šis likums, jo šai konkrētajai komisijai nav nekāda nolikuma, kas runātu par to, kādā kārtībā tā strādā, ja netiek piemērots Kārtības rullis, kādā veidā tad notiek šīs sēdes un kādēļ ar materiāliem jāiepazīstas tur, citur vai vēl kaut kā. Tā kā šeit tiek pārmests, ka kāds kaut ko nes, kopē vai dara.

Es neesmu ne nesusi ne kopējusi. Es par to neuztraucos. Bet tajā pašā laikā nekur nav noteikts, ka to nevarētu darīt. Lūk, šis arī ir jautājums, kur jādomā par to, kā regulēt komisijas darbu, ka to nevar darīt. Un kā jūs varat apgalvot, ka to neviens nav varbūt darījis arī agrāk? Varbūt vēl pirms parādījās mūsu partijas pārstāvji šajā komisijā un kas kur ir noticis?

Viens, kas mani uztrauc visvairāk, ir tas, ka komisija nebija pieņēmusi tādu lēmumu, kas ļautu kādam, arī ne komisijas priekšsēdētājam, ziņot par kaut kādām ziņām, kas ir komisijas rīcībā.

Jā, ir dažādas liecības, kurās tiek minēti dažādi vārdi, bet vai tas ir arguments vai pamats? Vai tur ir pierādījumi? Man par to nav ne mazākās pārliecības. Domāju, ka lielai daļai komisijas locekļu arī tādas nav. Un tādā gadījumā es aicinātu komisijas locekļus apsvērt vienu lietu: vai mēs mierīgi varam to uztvert, ka tiek sniegti paziņojumi, par kuriem nav bijusi runa? Nav galaziņojuma diena! Nav sniegts šis ziņojums! Vai ir pamats? Tad tādā gadījumā, ja nav komisijā nolikuma, bet, kā man tika skaidrots, ir tikai džentlmeniska vienošanās neko nestāstīt, tad varbūt tagad mēs katrs stāstīsim visu, kas ienāk prātā, un parlamentāro komisiju pārvērtīsim par baumu izplatīšanas biroju?

Uzsveru vēlreiz: man tas absolūti nav pieņemams! Un, ja kāds domā, ka ir liels gods šajā komisijā atrasties, tas nebūt tā nav. Tas nav nekāds gods! Drīzāk otrādi, jo šajā komisijā nākas sēdēt kopā ar tādiem kolēģiem, kuriem pēc šodienas es arī roku vairs nedošu.

Es neuzskatu, ka var rīkoties tādā veidā gan attiecībā pret komisijas locekļiem, bez pilnvarojuma izplatot ziņas, gan attiecībā pret cilvēkiem, kuru vārdus sauc. Varbūt cits ir pelnījis būt nosaukts šodien, nevis šie cilvēki? Kurš to šodien var pierādīt vai pamatot? Tādu šeit nav.

Jā, apstākļi parāda, ka likums ir jāizstrādā. Mēs to darīsim. Un nav pamata uzskatīt, ka kāds to īpaši bremzē vai citādi, bet tā koncepcija, kas bija pirmajā lasījumā, protams, nav atbalstāma. Pret to es arī esmu ļoti iestājusies, iespējams, ka mani priekšlikumi ir nedaudz radikāli šobrīd, bet es neesmu zaudējusi vēlmi strādāt pie tālākas uzlabošanas, un es domāju, ka likums beigu beigās būs pietiekami kvalitatīvs, atšķirībā no konkrētas komisijas darba.

Un vēl viens, ko es gribētu pateikt. Es tomēr aicinātu komisijas locekļus pateikt savu viedokli par to, kas šodien ir noticis, jo es domāju, ka tas, kas ir izdarīts komisijas darbā, un es nenoliedzu, ka ir izdarīts labs ar likuma grozījumiem, ar dažām citām lietām. Un tajā pašā laikā, jā, es arī neuzskatu, ka varbūt ir slikti, ja tiek pārbaudīts prokuratūras darbs. Vai tas bija jāierosina komisijai vai ne, ir cits jautājums. Ja ir šaubas, labāk pārbaudīt. Protams! Bet vai tas labums, ko ir devis šis komisijas darbs, ir samērojams ar tiem zaudējumiem, kas šobrīd ir nodarīti mūsu valstij kopumā?

Sēdes vadītājs

. Aija Poča, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

A.Poča

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, par kuru, patiesību sakot, man nekad nebūtu bijusi vēlēšanās debatēt, jo es esmu bijusi no tiem, kas centusies neklausīties šīs informācijas, kas cirkulēja, un uzskatīju, ka komisijai ir jāstrādā, informācijai ir jābūt komisijas locekļu rīcībā, un arī komisijai, kurā mēs esam deleģējuši cilvēkus, ir jābūt tai, kas pieņem lēmumus, atbildīgus lēmumus par to, kā šī lieta virzāma tālāk.

Bet mani ierosināja nākt šeit, tribīnē, iepriekšējie debatētāji. Man reizēm rodas tāda sajūta, ka mēs šeit, paši likumdevēji, kas veidojam likumus, kuriem vajadzētu runāt precīzos terminos, ar precīzām formulām vienā vai otrā sfērā, kuru mēs pārstāvam, mēs paši šīs lietas vai nu necienām, vai neizprotam, vai, atklāti sakot, mētājamies ar vārdiem, terminiem, procesuālām lietām, kā mums ienāk prātā.

Šeit gan Jurkāna kungs, kuram es gribu teikt paldies par viņa runu, gan arī Baldzēna kungs izteica tādus vārdus: "Birkava kungs, cīnieties, pierādiet, aizstāviet sevi!" Tajā pašā laikā tika pārmests tas, ka atsevišķiem citiem deputātiem netiek, jo attiecībā uz viņiem netiek ievērots šis nevainības prezumpcijas jautājums. Tad es gribu jautāt: kāpēc šis nevainības prezumpcijas faktors netiek attiecināts absolūti uz visiem? Kāpēc mēs paši ar tādu noliegumu izturamies pret šo tiesu sistēmu, kuru mēs mēģinām veidot un pilnveidot? Ja vienam darbojas nevainības prezumpcija, tad nevainības prezumpcijai jādarbojas arī pret otru, jo galu galā šobrīd, kā vispār var kaut ko darīt, cīnīties, ja nav pat lieta ierosināta. Ir tikai vārds pateikts, un vārds sit ļoti sāpīgi. Mūsu tiesu sistēmā mēs sākām strādāt un nodokļu kontekstā ar jaunu pieeju, tas ir ar legālās prezumpcijas pieeju, kas konkrēti pasaulē ir pazīstama. Tas nozīmē, ka attiecībā uz nodokļu nomaksu nodokļu maksātājam ir jāiet un jāpierāda, ka viņš visu ir nomaksājis, jo tiek uzskatīts, ka viņš varbūt kaut ko nav nomaksājis, un viņam ir jāsameklē šie pierādījumi nodokļu administrācijām, lai to pierādītu. Bet tā ir pavisam jauna pieeja mūsu tiesu sistēmā. Mūsu tiesu sistēmai līdz šim bija nevainības prezumpcijas jēdziens. Nu tad cienīsim to!

Šeit tika norādīts, daži runātāji norādīja un teica: "Birkava kungs! Metode, ko jūs esat izvēlējies, nu jums nebūtu tā varbūt jādara tādu vai šādu iemeslu dēļ." Birkava kungs šobrīd ir aizskarts, personīgi aizskarts, un tā ir viņam brīva izvēle šobrīd, kādas metodes viņš izvēlas. Un nevienam te nebūs, starp citu, jānorāda un jāsaka: "Dari šitā vai dari tā!" Cienīsim Birkava kungu un cienīsim viņu! Kurš tad tagad cīnīsies, kā jūs paši teicāt, par sevi un par savu vārdu. Un vēl. Es domāju, ka tīri cilvēcīga lieta, ko mēs esam šodien aizmirsuši varbūt — kā jūtas ne tikai šīs nosauktās personas, kā jūtas viņu ģimenes locekļi? Paldies!

Sēdes vadītājs

. Aida Prēdele, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī es runāšu personiski savā vārdā, jo komisijā nebija tāda lēmuma, kas uzdotu Ādamsona kungam runāt komisijas vārdā un sniegt kādus paziņojumus. Tā ir viņa privāta iniciatīva un viņa privāta darīšana. Bet es gribētu uz šo lietu paskatīties varbūt mazliet no otras puses. Šeit daudz tika runāts par deputāta godu. Tā jau ir viena ļoti liela un pamatīga lieta — deputāta gods. Bet es lieku svaru kausos, un man nekādā gadījumā tā otra svaru puse nešķiet vieglāka. Proti, visi tie daudzie tūkstoši bērnu, kas ir izmantoti un tiek izmantoti. Mēs to neesam nedz izdomājuši, nedz mums tas ir licies, nedz mēs to varam tikai no sava personiskā viedokļa darīt zināmu. Tas vienkārši ir. Un es baidos, ka šī teatralizētā uzveduma aizsegā mēs varam pazaudēt visu to problēmu, visu to sāpi un visu to, kas patiešām komisijas darbā ir bijis novērots, redzēts, piefiksēts. Jo, kāpēc es saku — teatralizētu uzvedumu? Tāpēc, ka visiem šiem notikumiem, kas seko jau kopš komisijas dibināšanas, ir zināmi drāmas elementi. Zināms scenārijs, kurā ik pa reizei galvenās lomas tiek dotas vienam vai otram. Bet kaut kā visi mēs brīžiem šajā karstumā aizmirstam par to, ka bērni gan Daugavpilī, gan Valmierā, gan tepat Rīgā ir izmantoti. Sabiedrība — katrs, kuram nav slinkums, par šīm lietām runā. Nesen raidījums "Skats no malas" pat aizrunājās tik tālu, ka bērni paši ir vainīgi. Paši viņi, tā sakot, uzmācas un karas kaklā. Visas šīs lietas notiek. Mēs varam rādīt ar pirkstu uz vienu, uz otru, varbūt paši uz sevi, bet tas, ka šādas lietas arī nav svešas augstākajās aprindās, tās nav svešas arī visās zemākajās aprindās, tas taču nekur nepazūd.

Kaut vai runa par tiem pašiem lieciniekiem. Es saprotu, ka liecinieki tiek apšaubīti, un es pati šos lieciniekus apšaubu. Bet patiesībā viņi ir nelaimīgi nabaga cilvēki, kuri ir izvaroti gan seksuāli, gan arī garīgi. Un, ja man būtu šeit jāsauc kādi uzvārdi vai kādi vārdi, tad es teiktu tā, ka es esmu dzirdējusi ļoti daudzus uzvārdus. Un katrā ziņā ne jau tikai trīs. Bet es uzskatu, ka tādu pierādījumu, lai nosauktu viņus, nav. Nav juridisku pierādījumu. Tā vai citādi, es saku, ir minēti ļoti daudzi uzvārdi.

Es gribētu, lai jūs atceraties, kā tika dibināta šī komisija. Komisijai tika doti milzīgi augsti mērķi — noskaidrot amatpersonas. Un tā tālāk arī visu, kas attiecas par liecinieku aizsardzību, par bērnu aizsardzību. Bet, lai izpildītu šos mērķus, netika doti nekādi palīglīdzekļi, nekādas ierīces vai instrumenti, teiksim tā. Ir viena darbiniece, kura ir uz pusslodzi, tehnisks cilvēks. Es piekrītu Muižnieces kundzei, man ir jāpiekrīt, jo es to esmu sacījusi komisijā jau vairākus mēnešus, ne jau pirmo reizi es par to runāju, ka komisijā nav sakārtoti šie materiāli. Nav pieejams tāds grafiks, par kuru mēs runājām, kur būtu kaut kādā veidā apkopoti, nu kaut tad tie minētie uzvārdi, lai mēs varētu izlemt, kāda no liecībām ir vērā ņemama un kāda varbūt mazāk vēra ņemama. Komisijai ļoti pietrūkst analītiķa, cilvēka no malas, iespējams, ar juridisku izglītību, kurš izanalizētu esošos faktus, jo šinī gadījumā izskatās tā, ka mēs brīžiem absolūti bezpalīdzīgi esam visā tajā faktu un notikumu jūrā, kurus vismaz nejuristam ir ļoti grūti izvērtēt.

Es uzskatu, ka komisijas darbs ir tomēr jāturpina un komisijai ir jādod savs gala slēdziens, lai nebūtu tā, ka viena cilvēka viedoklis un viena cilvēka sacītais tagad izskan arī kā komisijas gala slēdziens. Jo komisijas rīcībā, kā jau es teicu, ir ļoti liels materiālu kopums, kur ir runa gan par tām krimināllietām un tiem notikumiem, kas saistās ar Valmieru un Daugavpili, gan arī vēl ar citām lauku vietām, un jāteic, ka šeit tiek minēts, ka ir smagi šodien, kādam šeit ir grūti runāt, un grūti par šīm lietām domāt, tad nu mazliet iedomājieties arī, kā tas ir komisijas locekļiem bijis daudzus mēnešus, pie tam nemitīgi sajūtot preses spiedienu un sajūtot kolēģu spiedienu. Un tanī pašā laikā arī esot šajos faktos un šajos notikumos, kas liecina par to, ka Latvijā ir šāda problēma. Un ja mēs tagad izbeigsim šīs komisijas darbu, tad tas nozīmē, ka mums neinteresē noskaidrot, un galvenais — kaut ko arī mainīt šajā situācijā.

Kā jūs atceraties, varbūt ka starpziņojuma laikā es jau minēju par Čaka ielas meitenēm. Mēs par to pat neesam sākuši tā īsti strādāt. Bet tur ir ļoti nopietni jārokas, jo policija, kuras skaits, starp citu, šobrīd ir samazinājies, to cilvēku, kas izpēta šo lietu, nevis palielinājies, policija saka, ka viņiem nav pa spēkam, viņiem nav tādu spēku, kas varētu pietiekami efektīvi šo lietu izmeklēt.

Viena arī ļoti svarīga lieta ir jautājums par bāriņtiesām. Kas notiek ar šīm īpaši lauku bāriņtiesām, kurām būtu jāseko līdzi, kas notiek viņu apvidū ar bērniem? Diemžēl nereti ir tā, ka arī tur bāriņtiesu darbinieki ir tik absolūti neprofesionāli, ka viņi pasaka, ka patiesībā jau bērni paši pie visa vainīgi un paši uzprasās.

Tā ka es gribētu sacīt nobeigumā tā, ka mēs nedrīkstam šo lietu vai šo jautājumu reducēt tikai un vienīgi uz kādiem uzvārdiem, jo diemžēl, lai cik tas būtu traki, uzvārdu ir daudz. Un es visdrīzāk saku, ka šie uzvārdi varbūt nemaz arī nav tie uzvārdi, kuri būtu jāsauc. Es pieļauju, ka ir uzvārdi, kuri slēpjas aiz visiem šiem notikumiem, kas šeit ir kā režisori, kā jau es teicu, šim teatralizētajam uzvedumam.

Un es saprotu arī to, ka katram šinī jautājumā par pedofilijas lietu, par bērnu lietu, būs savs viedoklis, un būs tie, kuri sacīs, ka Saeima un Saeimas gods un atsevišķi varbūt cilvēku gods ir pāri visam. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka tas tā nav. Gods ir ļoti svarīga lieta, un mums ir jācenšas, cik mēs varam, sargāt savu kolēģu godu. Bet mēs nevaram pie tā apstāties, jo mums ir jāredz arī, kas tad šo negodu ir darījis. Es ceru, ka mēs darbu turpināsim un gala ziņojums tiks dots sabiedrībai un Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Noklausoties tos apvainojumu vārdus — kretīns un pārējie — ko izsaka deputāts deputātiem, nu tas dara kaunu mums. Un cilvēku acīs mēs, protams, neesam tās spīdošākās personas. Bet tagad — vai tad pedofilija bija vai nebija? Nu desmit gadu laikā tā plauka. Pornofilmas filmēja pie Raiņa pieminekļa. Analoģiski darīja operāciju zālēs. 3000 vai vairāk ir bērnu, kuriem ir sadragāta viņu psihe. Bija taču tā! Kāpēc mēs to negribam redzēt? Kāpēc negribam novērst? Tas taču ir jānovērš un ar jebkurām metodēm. Un tagad sākam runāt, ka, ziniet, nu tie bērni ir spiesti tur par 5 vai 10 latiem iet, pārdoties, lai pabarotu izsalkušo ģimeni. Vai tad tas dara Latvijai godu? Tas taču izskanēja no šitās tribīnes. Un ko mēs vispār zinām, kas notiek ar mūsu bērniem Latvijā? Gandrīz neko. Bet cilvēki uzdod ļoti nopietnus jautājumus. Es nezinu, varbūt jums neuzdod, bet satiekoties man nav ko atbildēt vienu otru reizi.

Tagad par tiesību sargājošām iestādēm Latvijas Republikā.

Uzstājās desmit deputāti, neviens viņus neaizstāvēja, neviens, ne pozīcija, ne opozīcija. Tas ir briesmīgi, tātad Latvijas iedzīvotāji nav aizstāvēti. Narkomānija plaukst, visās skolās ir dīleri. Pedofilijā jūs redzat, kas notiek. Rekets arī pārvietojas. Noziedzība visos līmeņos. Kontrabanda, korupcija, cik te ir skanējis reizes no šitās tribīnes visi šitie vārdi, kas ir izdarīts, kas ir sodīts, kur ir kāds, gandrīz nekas nav izdarīts. Un viss tas ir lielos vai mazos apmēros, to mēs tā kā redzam, to mēs tā kā dzirdam, kaut ko mēs darām, un galu galā nekas nav izdarīts. Bet izrādās, ka arī mūsu likumdošana nav izveidota tā, kā tai vajadzētu būt mūsdienu līmenī, lai mūsu cilvēki būtu aizsargāti. Tātad jāsāk ir no nulles, lai ne advokāti raksta likumus, bet lai tos izstrādā, juristu taču mums ir pietiekami, nevaram paši izstrādāt, nu, tad sāksim špikot no citām valstīm, varbūt tad kaut ko panāksim. Un es jums pateikšu: no tiem kas, kā saka, pažēlojās, apgabala prokuratūra atsūtīja viņam vēstuli, kurā nav ne datuma, ne reģistrācijas numura, tad tā mēs strādājam. Un tagad komisija. Komisija bija spiesta strādāt tāpēc, ka nestrādā tiesību sargājošās iestādes. Kam nu, it sevišķi dāmām, vai viņām patīk krāmēties un rakties visos šitajos netīrumos? Ziniet, tā ir vispār riebīga lieta, bet viņi ir spiesti, un tagad mēs tos deputātus sākam likt par kaut kādiem āžiem. Tad ko tad desmit gados darīja mūsu tiesībsargājošās iestādes, prokuratūra, tiesa, policija un visi tie dienesti, kuriem mēs atvēlam noteiktas naudas summas? Un komisijai ir jāstrādā un jānobeidz, un jānomazgā viss tas netīrums, kas ir uzlikts uz Latvijas tēla. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Andrejs Požarnovs — otro reizi.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja mēs runājam par procesu, par pedofiliju, tad man ir tāda diezgan ilgstoša pieredze, jo es vienreiz izgāju šo visu karuseli cauri. Un es ar lielāko prieku padalītos par saviem iespaidiem, kā tas bija.

Toreiz bija viens tāds gudrinieks, tāds Atis Silaroze, kas nodibināja vienlaicīgi dziednieku biedrību un vienlaicīgi uzdevās par galveno alkoholisma apkarotāju, nodibināja antialkoholisma biedrību. Viņš spieda līdzekļus, pats izmantoja tos savai uzņēmējdarbībai un nodarbojās ar dziedniecību. Iedomājaties, kā tas sāpēja mums, Saeimas ārstiem. Ka viņš uzteica bada streiku un pieprasīja, ka viņam vajadzīgs, šai viņa organizācijai 200 tūkstoši no valsts budžeta, tas ir Narkoloģijas centra budžets. Žurnālisti viņu filmēja no priekšas un pakaļas un nepārtraukti katru dienu raksta presē, cik dienas jau Atis Silaroze ir badojies, un bija pirmā persona valstī. Un tad Narkoloģijas centra priekšnieks Strazdiņa kungs uzrakstīja vienu garu rakstu, kas reāli ir Silaroze, ar ko viņš nodarbojās, un mēs parakstījām: es kā Ārstu biedrības prezidents, veselības valsts ministrs, slimokases direktors un daudzi, daudzi ārsti deputāti. Pēc neilga laika Silaroze uztaisa preses konferenci un paziņo, ka tie visi ir pedofili. Es ierodos no ārzemēm, "pārbraucu mājās" un sagaida mani lidostā sieva un saka, zini, vakar "Panorāmā" teica, ka tu esi pedofils. Nu, es jutos apmēram tāpat kā Birkava kungs šodien. Nu un tad sākās spiediens. Jā, tu jau, protams, vari likties mierā, vari nelikties ne zinis, bet tu esi amatpersona, tu esi deputāts, tu esi biedrības priekšnieks, un tev ir jāaizstāv ne tikai savs gods, bet arī tev kā amatpersonai ir jāaizstāvās tiesā. Jā, es gāju uz tiesu, nu, un, protams, Silaroze tika tiesāts, tagad viņš ir krimināli sodīts. Uzlika gan ļoti minimāli — naudas summu, bet jebkurā gadījumā tiesa pieņēma lēmumu, un tagad viņš ir krimināli sodīts elements. Un šajā situācijā, es uzskatu, ir pilnīgi jādara tieši tāpat. Birkava kungs šeit ir zālē, viņš bija tribīnē, skatījās deputātiem acīs, un es saprotu, ka viņš arī rosinās lietu. Es domāju, ka arī divām pārējām amatpersonām, kuras tika nosauktas, viņas nevar to ignorēt, ja gadījumā tā nav taisnība, kas šeit izskanēja attiecībā par viņu orientāciju, tādā gadījumā arī viņiem ir jārosina lieta tiesā un tādā veidā ir jāattaisno savs gods, citas izejas nav. Un tikai tiesa var pateikt, kur ir taisnība un kur taisnības nav. Un es aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu — pagarināt termiņu komisijai.

Sēdes vadītājs

. Valdis Lausks, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lausks

(LSDSP). Godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mūsu diskusija šajā ēkā ir sākusies varbūt tādējādi, ka mēs uzskatām, ka pie šīs diskusijas izraisīšanas varbūt ir vainīga komisija un komisijas kā tādas. Un mēs frakcijā vakar ierosinājām Ādamsona kungam, izskatot argumentus un faktus, kas ir viņa komisijas rīcībā, iet sabiedrībā ar konkrētu paziņojumu par tiem faktiem, kas ir pamatoti, jo mēs uzskatām, ka ļoti vienkārši, ja komisiju kā tādu liktu par vainīgu pie jebkuru lietu izskatīšanas, to pārvērst kā par farsu. Un lai šis farss netiktu saistīts arī ar šīs komisijas darbību, tad Ādamsona kungs pateica to, ko uzskatīja jums par nepieciešamu, to, ko uzskatīja par pamatotu. Man ir dziļa pārliecība, ka šīsdienas saruna ir nevis tas, ka mūsu valstī ar Satversmi ir izveidots mehānisms, ka ir iespējams nodibināt komisijas, bet mana dziļa pārliecība ir, ka joprojām valstī politiskās partijas, kuras vienas pašas vai kopā ar kādām citām politiskajām partijām kļūst noteiktā laika periodā par vadošu politisku spēku, izjūt politiskas visatļautības ilūziju. Un, lai to apliecinātu, es domāju, ka jūs gan dzirdējāt, ka politiskās partijas var mierīgi pazaudēt priekš valsts 36 miljonus latu saistībā ar "Lata International, protams, politiskās partijas atbilstoši savu partiju biedru iesniegumiem bija gatavas un dalīja G—24 kredītus, un par šiem kredītiem ne šīs partijas atbild, atbild valsts.

Protams, sabiedrība to redz, un sabiedrības vieni no aktīvākajiem pārstāvjiem — žurnālisti — pacēla jautājumu pirmām kārtām saistībā ar 3 miljoniem, kas attiecas uz "Latvenergo", un, protams, turpat bija tie paši 18 miljoni, kuri bija saistībā ar "Ventspils naftu". Abi projekti bija sagatavoti līdz burtam, līdz komatam, līdz ciparam. Un varat ticēt, ja žurnālisti šo jautājumu tanī laikā nepaceltu, tad jautājumi risinātos vienkārši savu iestrādāto gaitu. Bet es gribu pateikt, ka arī mūsu valstī žurnālistu aktivitāšu ir par maz, mūsu politiķi ir izaudzējuši pietiekami biezu ādu, ir gatavi strādāt ar jebkuru informāciju, saņemt jebkuru informāciju. Un tāpēc saistībā ar 3 miljonu lietu es uzskatu, ka komisijas izveidošana ir bijusi pamatota. Ļoti līdzīgi saistībā ar pedofilijas lietu šo jautājumu arī ir iesākuši žurnālisti. Un komisijas izveidošana, lai palīdzētu žurnālistiem pārbaudīt tos faktus, ko ir iespējams tikai ar konkrētu sviru palīdzību, ne tikai sabiedrībā kopumā, tās komisijas izveidošana arī bija pamatota. Pašreiz, ja jūs uzskatāt, ka finansu ministrs ir tiesīgs bez konkursa dot iespēju pēc savas izvēles atsevišķām bankām, komercbankām apkalpot valsts finanses, ka tas nav politiskās visatļautības piemērs, tad es esmu gatavs ar jums strīdēties.

Tāpat es gribētu pateikt, ka ir nepieciešams mehānisms, lai mēs pārvarētu tādu politisku visatļautību. Es esmu priecīgs, ka Sociāldemokrātu frakcijai ir izdevies pagājušajā gadā sākt šo procesu, lai mūsu valsts būtu tiesiskāka. Un es esmu priecīgs, ka mums izdevās atrast alternatīvu personu Valsts prezidenta amatam tad, kad redzējām, ka viens no politiskajiem spēkiem gribēja jau tā esošo varu nostiprināt.

Gribētu noslēgumā pateikt, ka es balsošu gan par 16.martu, gan par 13.aprīli. Uzskatu, ka komisiju darbs ir jāpilnveido, bet komisijām uz priekšu būs daudz vēl darba, kas būs jāveic. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Bojāra kungs, jūs zināt, kā es jūs cienu. Es šeit runāju ar Leonu Bojāru, savu draugu, ja es tā drīkstu teikt. Galīgi nedomāju, ka jūs esat lops, kretīns vai kā es vēl tur pateicu dusmu uzplūdā. Tagad es esmu mierīgs. Es gribu runāt par pilnīgi citu. Un nedomāju, ka lops, kretīns vai idiots ir jebkurš no komisijas locekļiem. Lopi, kretīni un idioti rīkojas kā lopi, kretīni un idioti. Ir tādi, tā kā es, kas emocionāli uzskrien, kaut ko uzbļauj un patiesībā atstāj sliktu iespaidu, ir tādi, kas ļoti gudri, par Eiropu runājot, piešķiebj galvu, iestāsta vienam otram entuziastam, kas sāk karu līdzīgi Donam Kihotam ar vējdzirnavām un pedofiliju un tamlīdzīgi.

Viņiem gan nav pareizo ieroču, un vējdzirnavas nemaz tā nav jāuzvar, tās ir jāuzspridzina, jāaizdedzina un tamlīdzīgi. Tā mēs šajā pasaulē cīnāmies.

Es iestājos vienīgi par vienu šajā pasaulē: mums katram ir tiesības uz savu godīgu vārdu. Un ja kāds grib pateikt, ka es neesmu kaut kāds ideāls, godīgs, es esmu sīks blēdis, es lūru uz brunčiem, kaut gan man ir sieva un četri bērni. Es visu kaut ko šajā pasaulē daru. Es gribu, lai man ir lielāka alga, es slepenībā balsoju pret deputātu atalgojumu un pensiju palielināšanu, bet klusībā domāju — lai viņas būtu. Mēs visi esam cilvēki, un mēs dzīvojam savu normālu cilvēka dzīvi. Bet vienīgais, ko šajā pasaulē es gribu, lai man pieder tiesības. Un ja kāds grib pateikt, Leiškaln, tu esi nozadzis, Leiškaln, tu esi sagājies ar nepilngadīgām meitenēm, Leiškaln, tu esi sagājies, velns viņu rāvis, ar nepilngadīgiem puikām, tad lai viņam ir godīgi pierādījumi. Lai viņš atnāk un godīgi pasaku. Es negribu, un lopisms un kretīnisms sākas tad, kad mēs izdomājam tādus smalkus vārdiņus: "Ir ziņas par tieslietu ministru Birkavu un Šķēli." Un tad, kad tiesā izsauks un prasīs tās ziņas, tad atkal stāstīs, kas tur ir kas, kurā 1967.gadā armijas likumā kā ir rakstīts. Tur atradīsies Muciņa kungs, kas juridiski pamatos, ka te jau nekas nav teikts. Ir ziņas par to, ka tieslietu ministrs ir pieņēmis likumus, kas apkaro, Ministru prezidents ir bargi mēģinājis novērst pedofilijas ekscesus šeit Latvijā. Un tad mēs patiesībā kā gļēvuļi pasakām kaut ko. Ja jums ir kādas ziņas, ja jūs esat pārliecināts, ejiet kā pilsonis, izvirziet prokuratūrā apsūdzību, apsūdziet, nu, es nesaukšu nevienu citu uzvārdu, apsūdziet Leiškalnu nekrietnā pedofilijā, zoofilijā vai kā jūs vēl negribat. Es arī vai nu mēģināšu tiesiski tad aizstāvēties, ja jums būs pierādījumi, vai es vienkārši aizstāvēšos netiesiski, nevis badošos, kā te pieteica Birkava kungs. Birkava kungs, jūs nomirsiet! Jo īstenībā tie lielie varoņi, kas izdomā paši par sevi pasakas, ir gļēvuļi. Viņi pat nevar apvainot tieši, jo viņi zina, ka viņiem nav pierādījumu. Viņi zina, ka tas viss ir sadomāts. Es par jums varu izstāstīt vienu anekdoti, kas beidzas. "Kak bi ņe atkusil, u ņevo roža, kak u akuli". Jūs gribat šo anekdoti? Bet es nestāstīšu. Tā ir pārāk riebīga. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Inese Birzniece, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāte.

I.Birzniece

(LC). Godājamie deputāti! Šodien diemžēl mēs redzam, ka daudz kā trūkst. Mums trūkst Likuma par izmeklēšanas komisiju. Jā, Satversmes 26.pantā ir šīs tiesības vienai trešdaļai Saeimas deputātu, bet mēs redzam jau no vairāku izmeklēšanas komisiju darbības, ka ir vajadzīgs līdzsvars. Tādēļ mums steidzīgi ir pienākums un atbildība pieņemt kvalitatīvu likumu, kas regulē Saeimas izmeklēšanas komisijas darbu.

Otrais, kā mums trūkst. Mums trūkst tiesiskās izpratnes par izmeklēšanu un atklātību. Gan izmeklēšanas komisijās, gan arī prokuratūrā, un varbūt, no vienas puses, mēs nevaram visu vainu uzvelt izmeklēšanas komisijām, jo viņas tikai apdara to, ko prokurori dara. Atbild uz jebkuru žurnālistu jautājumu par izmeklēšanu, izmeklēšanas gaitu. Kas ir bijuši pratināti, ko viņi ir teikuši. Tas arī ir jāregulē.

Trešais, kā mums trūkst. Trūkst ētikas un atbildības izjūtas gan vienai daļai Saeimā, vienai daļai politikā aktīviem cilvēkiem, ieskaitot žurnālistus. Mēs redzam, ka arī trūkst vairākiem cilvēkiem izpratnes, ka mēs šeit nepiedalāmies tikai kaut kādās politiskās spēlēs kaut kādā virtuālā valstī. Mēs esam šeit Latvijā. Reāli mūsu valsts. Dzīvojam mūsu dzīvi bez kādas politiskas spēles. Un daudziem cilvēkiem trūkst izpratnes, ka cilvēktiesības un tiesiska valsts nav tikai abstrakti jēdzieni. Te ir pamatā tas vecais, labais zelta likums no Bībeles — dariet tā, kā jūs gribat tikt darītam pret jums. Tātad es gribu tiešām arī oponēt Leonam Bojāra kungam, kurš teica, ka jebkura metode, ar jebkurām metodēm mums vajag cīnīties pret pedofiliem. Nē, ar tiesiskām metodēm. Tādēļ es šodien atbalstu "Latvijas ceļa" lēmuma projektu — pagarināt darbu līdz 16.martam ar diviem uzdevumiem — atbalstu steidzīgi pabeigt darbu Saeimā pie Likuma par izmeklēšanas komisiju un tad pēc tam atbalstu izveidot jaunu izmeklēšanas komisiju par pedofiliju, par citiem jautājumiem pēc likuma pieņemšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu tomēr vēlreiz uzsvērt, lai cik nepatīkama varbūt mums šodien ir šī diskusija un saruna, mums ir jāatceras par problēmu un kas aiz šīs problēmas stāv. Manuprāt, to ļoti precīzi ieskicēja gan Aida Prēdele, gan Helēna Soldatjonoka, tie ir bērni Rīgā, Daugavpilī, Valmierā. Tas ir skaidrs. Un viņi tiek izmantoti. Tā vai citādi, par to attiecīgā brīdī lems arī tiesu iestādes, un ka tas nav izdomājums vien, to pierādīs un apliecinās laiks.

Bet es gribētu vēl pateikt vienu. Kolēģi, pavisam nesen, kad sākās šī diskusija, šo diskusiju aizsāka Latvijas Neatkarīgā televīzija. Šeit nebija, manuprāt, iejaukta neviena no opozīcijas partijām, neviena no pozīcijas frakcijām, šeit bija brīva žurnālistiska izmeklēšana. Tas ir viens.

Otrs moments, kas mums ir jāuzsver, ir tāds, ka pats Ministru prezidents Andris Šķēle ir uzsvēris, arī viņa rīcībā ir informācija par izvērstu organizēto noziedzību, ļoti nopietnu un plaši organizētu, ko varētu nosaukt līdz ar to par sindikātu, kas nodarbojas tieši ar šiem jautājumiem. Tātad šīs problēmas šeit Latvijā ir. Un tajā pašā laikā, kad mēs redzam šajā "Logos" lietā vairāk nekā trīs tūkstoši dažādas liecības, vairākus tūkstošus vismaz, par dažādiem izmantošanas gadījumiem, kuri dokumentāli liecinātu, mēs dzirdam atzinumu no prokuratūras darbiniekiem, ka visi tie, kas šos bērnus ir izmantojuši, ir tikai ārzemnieki. Var jau būt, ka pozīcijas partijas tas pārliecina. Mani noteikti nepārliecina, un tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu ļoti rūpīgi ieklausīties arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu secinājumos, apgalvojumos un bažās. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka, godājamās valdības partijas, mums ir jādomā par to, lai mums būtu vienots morāls standarts, nevis dubultmorāle. Lai mums būtu vienoti viedokļi par daudzām lietām Vismaz principos, vismaz vērtējumos.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka arī tajā brīdī, kad ir pret kādu ierosināta krimināllieta kā pret Jāni Ādamsonu, viņam, vienalga, Počas kundze, ir nevainības prezumpcija, jautājums pilnībā ir spēkā un neatkarīgi no tā, un tāpēc gribu uzsvērt, ka šinī gadījumā arī valdības partijām ir jāatzīstas, ak, viņas nav bijušas konsekventas un ir saukušas cilvēkus par tādām personām, par kurām viņām nav tiesisku pamatu to darīt. Es nerunāšu šinī gadījumā, ka jūs būtu, Počas kundze, tos saukusi, bet princips, tas ir pārkāpts. Ja mēs mēģinām atrast cita baļķi, jāskatās, varbūt kāda skabarga savējā trāpās. Tas ir viens. Tāpēc es aicinu: nost ar dubultmorāli! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labdien, godātie deputāti! Šobrīd apspriežamais dokumenta projekts, šķiet, ir tas dokuments, kur ir lēmuma projekts par komisijas darba termiņa pagarināšanu. Par dokumenta nodošanu Augstākās tiesas senatoram, par materiāla nodošanu prokuratūras iestādēm.

Cienījamie kolēģi! Te daudz skanēja viedokļi par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma nepieciešamību. Tā savādi sanāk. Visi runā, ka vajag, vajag un ātri. Juridiskā komisija to uztic deputātam Marekam Segliņam savulaik, pilnīgi nekas netiek darīts pēc tam, to ierosina vieni, otri, trešie, saka, taisīsim to likumu — Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumu, bet neviens neko nedara, bet tikai viens deputāts uzņēmās šo smago darbu un reāli sāka to veikt. Un par to šis deputāts bieži vien tiek lamāts. Jums visiem labi zināms. Tas ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Tā kā es aicinu, kolēģi, nerunāt par to, ka vajag, bet gan darīt. Sevišķi ar šo aicinājumu es vēršos pie Tautas partijas frakcijas.

Otrs. Izskanējušie apliecinājumi par to, ka te esot kaut kādas politiskas provokācijas un ka te esot vesela provokatoru banda, ka te Inkēns, Ādamsons un vēl nezin kādi. Kolēģi, nu tas ir vienkārši smieklīgi! Tas ir smieklīgi! Es saprotu, protams, ka izmeklēšanas komisijā ir daudz un dažādi subjektīvie viedokļi, un, protams, ir kaut kāda tendence lietas virzīt uz vienu pusi vai otru. Bet, ja paskaidrojumos sniegtajos materiālos tiešām parādās šāda vai līdzīga informācija un šī informācija tiek noklusēta, tad tas tiešām būtu tas, ka būtu pamats pārmest komisijai: "Kāpēc, cienījamā komisija, jūs slēpjat šo informāciju?" Vienīgais, kurš uzņēmās atbildību uz sevi, ievērojot sociāldemokrātu nežēlīgo spiedienu, bija deputāts Jānis Ādamsons.

Neviens jau nesaka jums, kolēģi, neapvainojieties, neviens jums nesaka, ka tā ir patiesība. Es domāju, ka patiesību noskaidros tieslietu iestādes. Un ne jau pat Ģenerālprokuratūra, prokuratūra būs tā, kas noskaidros patiesību. Patiesību noskaidros tiesa, jo tiesai ir pēdējais vārds. Vienkārši par prokuratūras patiesību ļoti daudziem ir šobrīd tāda visai īpatnēja attieksme un īpatnējs viedoklis. Jau par pieminētajiem "Lata International" 36 miljoniem, gan par pazudušajiem "Latvenergo" 3 miljoniem, gan par īpatnējo bankas "Baltija" bankrotu un naudas plūsmu prom no Latvijas. Daudzas šādas savādas lietas, kur rodas šaubas par mūsu prokuratūras darbu.

Es pateicos tiem 57 deputātiem, kuri ierosināja, kuri parakstījās par pārbaudes veikšanu. Bet, ja runā par konkrēti nosauktajām personām, nu būs iespēja pārliecināties. Lūdzu, cīnieties kā buļļi! Cīnieties kā haizivis! Cīnieties kā lauvas! Aizstāviet savu patiesību un vēršaties tiesā, un salīdzināsim tos materiālus. Bet es te neredzu nekādu traģēdiju, ja vienam deputātam komisijā ir citāds viedoklis par to, kas ir izpaužams vai kas nav izpaužams.

Protams, ir problēmas ar šo "Latvijas ceļa" 16. marta datumu, jo tā pretruna var sanākt tiešām tāda, ka nu dažas lietas vēl netiks beigtas pārbaudīt. Vajadzētu tad jaunnedēļ tomēr vēlreiz par to 13.aprīli nolemt. Tas arī īsumā būtu viss. Es tomēr aicinātu Soldatjonokas kundzi: turpināsim darbu un pabeigsim to godam, neskatoties uz to, ka šai komisijai mēģina aizbāzt muti ar to, ka tiek iedota tikai pussekretāra vieta, puse no tehniskās sekretāres amata vieta. Ko ar šāda amata vietu tādā komisijā var izdarīt? Tas arī par kaut ko liecina. Paldies, godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu tomēr jāatgriežas pie šī vārda "gods". Man tas kaut ko nozīmē vismaz. Es uzskatu, ka nekas augstāks par vārdu "gods" nav. Nekas!

Interesanti, mēs saviem karavīriem, sniedzot apbalvojumu, gaidām no viņiem, ka viņi atbildēs: "Gods kalpot Latvijai!" Sakiet, lūdzu, vai tiešām mēs gribam, lai šis jēdziens ir tikai vienkārši tukši vārdi, ko pasaka tāpēc, ka tas ir jāpasaka? Jebkurš gods ir visaugstākais jēdziens. Viss pārējais ir vajadzīgs vai nu šā goda aizstāvēšanai, vai šā goda jēdziena atjaunošanai.

Es tomēr atgriežos pie vārdiem "Saeimas gods" un jebkura deputāta gods. Uzsveru: jebkura. Uzskatu, ka šā goda jēdzienu nožēlojamu padara gan tas, kas rīkojas necienīgi, neatbilstoši, gan arī tas, kas šo godu mēģina mākslīgi spodrināt uz citu rēķina. Viņš ir tikpat nožēlojams.

Liekas, ir skaidri saprotamas lietas, un, man liekas, nevajadzētu mums gari strīdēties par to, ka par noziegumu ir jāsaņem sods. Sodam ir jābūt pelnītam. Ja tiesu sistēma ir slikta, tā ir jāuzlabo. Par to taču neviens nestrīdas. Slikts izmeklētājs jāatlaiž, jāsoda. Tās ir procedūras lietas. Par to nav runas.

Man šeit joprojām paliek neskaidrs jautājums: ar kādiem paņēmieniem grib veidot šo goda jēdzienu? Ar kādiem paņēmieniem? Jo sava vieta Latvijas valstī taču ir mums visiem. Gan mums — Saeimas deputātiem, gan arī pašvaldību deputātiem, gan žurnālistiem, visai tiesu sistēmai. Tas taču ir skaidrs. Bet skaidram ir jābūt arī tam, ka katram ir savas funkcijas. Un savas funkcijas gan vajadzētu veikt godprātīgi! Un, ja kāds savas funkcijas veiks negodprātīgi, ko viņš ar to iegūs? Viņš iegūs pretreakciju. Viņš tikai šo lietu sabojās. Nekas labs no tā nesanāks.

Tāpēc es vēl vienu reizi atkārtoju, it īpaši saviem kolēģiem: ja kāds Saeimas deputāts skraida riņķī un klusītiņām sniedz informāciju par saviem kolēģiem, viņš manās acīs ir un paliek nožēlojams. Un tikpat nožēlojami ir tādi, kas šo informāciju kāri grābj. Jo ir pamata jautājums tomēr arī šodien: vai cilvēka rīcība ir saistīta ar tiešām brīnišķīgu vēlmi kaut ko Latvijā uzlabot, šo valsti redzēt labāku, skaistāku, jaukāku, lai tiešām rodas lielāka cieņa, lai rodas šīs patriotiskās izjūtas, vai šī rīcība ir saistīta ar lētu popularitātes meklēšanu? Diemžēl vienmēr šīs liecības ir jāanalizē. Latvijā šodien cilvēki sirdis ir ļoti viegli aizkustināt ar to, ka mēs nikni nosodīsim negatīvas parādības. Jo niknāk šeit runāsim, ka jākar augšā zagļi, nelieši jāšauj nost, jo labāk. Jā, es arī esmu teicis par savu attieksmi pret pedofiliem. Man tāda ir, un es to netaisos mainīt.

Bet, lūk, šodien arī: kas tālāk notiks? Viena lieta ir lietas kritizēt, konstatēt faktus. Jā, viņi reizēm ir šausmīgi, bet nākamais posms ir risinājuma piedāvājums. Tieša risinājuma piedāvājums. Šeit skaisti skanēja, kolēģis teica: vajadzēja izmeklēt 3 miljonu lietu. Jā, vajadzēja! Bet vajadzēja arī izdarīt, ne tikai meklēt. Meklēja, meklēja, meklēja... Tagad arī, mēs varam pārvērst šādas komisijas darbu par lētu sensāciju meklēšanu un meklēšanu, un vēlvienreiz meklēšanu.

Te jau kolēģi teica — nav tikai trīs uzvārdi, ir daudz vairāk. Varbūt ir 33, bet varbūt ir 333. Un mēs tikai meklēsim. Un tāpēc ir jābūt arī trešajam posmam. Piedāvāto risinājumu vajadzīgs arī īstenot. Un tas ir vienīgais, kas var kaut ko patiesi izdarīt par labu lietai, kas var dot kaut ko valstij un sabiedrībai.

Un tāpēc es šīs komisijas darbā tiešām ceru redzēt šo risinājumu. Un šodien, protams, vismaz šo projektu, ko nupat mēs apspriežam, ir jāatbalsta, lai lietas iet uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Viola Lāzo, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

V.Lāzo

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Godājamās deputātes! Spriežot pēc tā, cik ļoti lielu rezonansi "Latvijas ceļa" ievietotais labojums ir pašlaik izraisījis, ir skaidri jāapzinās, ka mūsu šodien uzstādītā problēma, jautājumi, par kuriem te ir tik daudz runāts, atklāja ļoti nopietnu lietu mūsu sabiedrībā, un proti, mēs to varētu nosaukt šādi: ir milzīga pretruna starp to likuma burtu, kas tiek rakstīts še palamentā, un to likuma garu, kādā veidā sabiedrībā tas tiek realizēts.

Ja mēs jautāsim jebkuram cilvēkam šodien Latvijā, vai Latvija eksistē kā tiesiska valsts, būs ļoti maz to, kas varēs atbildēt skaidri un apstiprinoši — jā, Latvijā ir tiesiska valsts, un ar tiem instrumentiem, kas ir tiesas un prokuratūras rīcībā, ir iespējams panākt taisnību.

Šodien te daudz tiek cilāts mūsu tieslietu ministra Valda Birkava vārds. Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar tieslietu ministru Valdi Birkavu, lai runātu par ļoti konkrētu problēmu, par to, kā tiek pildīts Krimināllikuma 241. pants, par to, ka tūkstošiem cilvēku Latvijā gaida tiesu, sēž cietumā nenotiesāti, sēž izmeklēšanas apstākļos, nezinot savu likteni, kāds būs uz priekšu. Birkava kungs vakar atzina — jā, ir cilvēki, ir gadījumi, kad nomirst pirms tiesvedības, pirms tiesas sākuma. Ir cilvēki, kas nosēž lielāku termiņu izmeklēšanas procesā, nekā vispār vēlāk varētu viņiem piešķirt par viņu nodarījumu. Tātad mums kā tiesiskai valstij ir vēl ārkārtīgi daudz jāiet uz priekšu.

Jā, patiešām, no parlamenta tribīnes mēs ļoti ilgu laiku — vairākas stundas — runājam tad, kad tiek nosaukti augstu amatpersonu uzvārdi. Bet cik daudz uzvārdu nav Latvijā tādu, kas ir nosaukti, pret kuriem ir izvirzīta apsūdzība, bet kuri tiesā savas taisnības panākšanu nevar sagaidīt?

Es gribētu aicināt mūsu tieslietu ministru Birkava kungu vēlreiz ļoti nopietni pārdomāt savu apņemšanos uzsākt bada streiku. Man liekas, ka godājamais tieslietu ministrs pašlaik šajos apstākļos nedrīkstētu ņemt atvaļinājumu un uzsākt bada streiku, jo mēs zinām, ka ir ļoti nepieciešama tiesu sistēmas sakārtošana, prokuratūras sistēmas sakārtošana. Tās ir lietas, kuras mums vēl ir palikušas no padomju laikiem, kuras pamazām, pamazām, patiešām lēnām sakārtojas, bet tad, kad sabiedrība jutīs to rezultātu un atdevi, tikai tad mēs varēsim teikt — jā, mūsu valsts lēnām virzās demokrātiskā ceļā. Tad mēs varēsim teikt, ka ir vienādas tiesības gan tiem cilvēkiem, kuru uzvārdi Latvijā nav pazīstami, gan tiem, kuri ir ļoti atpazīstami gan savu amatu dēļ, gan citu īpašību dēļ.

Jā, es gribētu vēl pieminēt dažus faktus. Kāda tad ir pašreizējās valdības nostāja kaut vai vienā konkrētā jautājumā — joprojām mūs valstī nav atjaunota tikumības policija. Tas ir jautājums, par kuru "Latvijas ceļam" vajadzētu uzņemties politisku abildību un šo jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk.

Es gribētu teikt tā, ka parlamenta izmisuma solis veidot šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir būtībā atbilde uz to, ka tiesu un prokuratūras iestādes netiek galā ar saviem pienākumiem. Lai arī mēs saprotam, ka tur ir objektīvi cēloņi — mūsu sabiedrības pāreja no totalitārās sistēmas uz brīvu, demokrātisku sabiedrību. Un tādēļ mani visvairāk bažī tieši tas, ka no šīs tribīnes šajā zālē izskanēja aicinājums, ka Latvijas parlamentā vispār nebūtu vajadzīgs tāds instruments kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir jāveido regulējoši likumi parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbību reglamentēšanai. Neveiksmju gadījumos nedrīkst atkāpties no demokrātijas principiem.

Es uzskatu, ka komisijai darbs ir jāturpina, un par termiņiem mēs lemsim šajā balsojumā. Pateicos, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, šī izmekēšanas komisija dibināta ar deputātu balsu vairākumu. Tikai no vienas frakcijas deputāti no sākuma nebija izvirzīti komisijas sastāvā. Starp citu, vienbalsīgi komisijas locekļi ievēlēja arī šīs izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju Ādamsona kungu. Mēs visi saprotam, ka pedofilija ir smags noziegums, ka šis noziegums apkauno mūsu valsti un strādājām kā viena vienota komanda. Noturējām ap 50 sēdēm, runājām ar gandrīz 40 cilvēkiem, tajā skaitā ar prokuratūras un policijas darbiniekiem, žurnālistiem, jauniešiem, apcietinātajiem.

Kā jums ir zināms, komisijai nav tiesību veikt operatīvās izmeklēšanas darbību, tātad it kā vajadzētu visu iegūto informāciju nodot izmeklēšanas institūcijām, bet kauns... taču mūsu valstī neviens nevienam netic. Prokuratūra neuzticas un netic mūsu komisijai, komisija attiecīgi neuzticas prokuratūrai. Žēl, bet šī izmeklēšana ir šausmīgi politizēta. Politizējot, vai mēs iedomājamies, kā jūtas tie jaunieši, kuri mums liecināja? Viņi baidās no noziedzniekiem, viņi neuzticas vai netic ne prokuratūrai, ne policijai, daudzi no viņiem — ne tiesai. Starp citu, liecinieki diemžēl nav aizsargāti. Vai tiek galā prokuratūra ar saviem uzdevumiem, ja pagājušajā gadā no 37 000 noziegumiem ir atklāti tikai 14 000? Nezinu, vērtējiet, lūdzu, paši!

Kā mēs varējām vērtēt, ja policijas pārstāvji mums teica un apgalvoja savā laikā, ka pietiek pierādījumu par Eisaka kungu, bet tajā pašā brīdī, pieņemsim, vai nākamajā dienā prokuratūras darbinieki teica, ka nē. Tāpat arī šodien. Pagājušajā nedēļā mēs runājām ar policijas pārstāvjiem. Viņi mums teica, ceru, ka es pareizi sapratu, ka pietiek pierādījumu par vienu skolas direktoru no tām četrām operatīvajām lietām, pie kurām viņi tagad strādā. Tātad par vienu skolas direktoru policijas pārstāvis mums teica, ka pietiek pierādījumu. Bet dienu iepriekš, ne dienu iepriekš, divas stundas iepriekš prokuratūras pārstāvis mums teica, ka pietrūkst pierādījumu.

It kā apmēram ir viena vecuma cilvēki, it kā apmēram prokuratūras un policijas pārstāvis beidza mūsu Universitātes Juridisko fakultāti. Kāpēc vieni saka, ka it kā vajadzētu viņu aizturēt, apcietināt, un otri saka, ka ne. Starp citu, šīs skolas direktors arī šodien turpina audzināt bērnus. Tagad šodien deputāts Ādamsona kungs tieši runāja kā deputāts, tātad deputāts Ādamsona kungs no šīs tribīnes teica, ka pēc liecinieku ziņām, un tālāk viņš nosauca attiecīgus uzvārdus. Diemžēl tieši vai netieši, bet liecinieki šos un citus uzvārdus, runājot ar komisiju, arī minēja. Par to, ka jautājums ir ārkārtīgi politizēts, liecina arī tas, kad komisijā, starpziņojumā, kuru parakstīja desmit deputāti, laikam viens vai divi ar atrunām, kad starpziņojumā bija minēti Eisaka kunga un Droiska kunga uzvārdi, tad sevišķi neviens no jums neuztraucās. Kāpēc? Starp citu, tas ir varbūt no citas operas, bet tomēr nevienu neuztrauca, ka policija konfiscēja tikai 3% no narkotiskām vielām, kuras nelikumīgi ieveda Latvijā. Diemžēl mūs maz uztrauc, ka pagājušā gadā no narkotiku pārdozēšanas nomira divreiz vairāk cilvēku nekā iepriekšējā gadā. Pedofilijas ļaunums diemžēl līdz vakardienai Latvijā ziedēja, un mums jāizdara visu nepieciešamo izmeklēšanā un likumdošanā, lai šo ļaunumu iznīcinātu un bērnus aizsargātu. Vai piespiediet prokuratūru, lai viņa strādātu kā pulkstenis, vai dodiet iespēju turpināt darbu izmeklēšanas komisijai. Faktiski es uzskatu, ka vajadzīgs pirmais un otrais. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Modris Lujāns, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

M.Lujāns

(PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien noklausoties man gribējās savā veidā, klausoties visas šīs runas, nedaudz abstrahēties, paiet malā. Protams, var šodien paskraidīt darbinieki, varam pačalot, bet padomāsim vienu lietu — ko mēs paši šodien darām. Mēs paši vienkārši paliekam smieklīgi, no vienas puses, no otras puses, ir cits jautājums, ko mēs parādām uz āru. Un trešais jautājums ir, protams, man diemžēl bieži vien pēdējā laikā rodas pārdomas arī par to saukto ceturto varu — masu medijiem. Viņi pārvērš mūsu valsti, paši sevi tajā skaitā, par izsmiekla objektu. Es nezinu, no vienas puses, vai šis jautājums ir tik interesants šodien, no otras puses, jā, tā ir nopietna problēma. Bet tā ir mūsu sabiedrības problēma.

Diemžēl, cienījamie kolēģi, varbūt ne mēs, bet daži, kas bija iepriekš, gan Augstākā padomē, mēs ieslēdzām šo mehānismu, vai ne mēs, bet ieslēdzām. Mēs veidojām likumus indivīdiem, mēs veidojām likumus Bojāram, Rubikam, un tā aizgāja mehānisms. 6.Saeimā mēs nokļuvām pirmo reizi eksperimentā par pedofiliju. Daudzi to ir aizmirsuši. Vienreiz šis eksperiments tika eksperimentēts. Nu neizgāja cauri. Es arī biju to skaitā. Pēc tam es izrēķināju, ka Latvijā viena deputāta apmelošana maksā mazāk par 10 latiem. Un toreiz žurnālisti arī žvambāja un priecājās, tajā skaitā bija prezidenta kungs. Cienījamie kolēģi, saraksta sastādītāji, pierakstiet eksprezidentu Ulmani, viņš ir aizmirsts. Pagājušo reizi viņš arī tika piesaukts, un tā šis process var būt bezgalīgs. Diemžēl varbūt patiešām vienreiz tas ir jāizbeidz un, ja ir vainīgie, viņi jāsauc, un tas ir noziegums. Man ir kauns, es iedomājos, ka rītā lasīšu avīzi, būs pirmie atkal uzraksti ar lieliem burtiem: Latvijas viens premjers ir pedofils, otrs ekspremjers ir bijušais, nu, arī pedofils, VID darbinieks ir pedofils un kas ir nākamais pedofils? Tas ir Latvijas tēls, tā ir mūsu perspektīva. Pirms izmet kādus vārdus ārā, vajag domāt nopietni. Nu nezinu, ko darīt, ja mēs neuzticamies šodien, tad mēs esam panākuši, ka mūsu valstī mēs neticam: tiesu vara netic parlamentārai varai, parlamentārā vara netic izmeklēšanas struktūrām, prese netic nevienai, iedzīvotāji netic nevienam. Tas ir rezultāts, ko mēs esam panākuši desmitajā neatkarības gadā. Ko mēs gaidīsim? Protams, var jau lielīties kā sociāldemokrāti lielās šodien: mēs atradām prezidenti no malas, atvedām uz Latviju, nu, tagad viņa ir vismaz viena godīgā. Patiešām, tas tā ir iespējams.

Bet man ir ļoti skumji šodien. Un man būs vēl skumjāk, šodien mēs apstiprināsim to "Ceļa projektu", un tad nākamnedēļ mēs vēlreiz atkal izvedīsim šo jauko diskusiju jau par termiņa pagarinājumu, kāpēc jāpagarina, un vēlreiz atkal atgriezīsimies tanī bedrē. Un es ceru, patiešām, man arī ir skumji, ka mūsu tiesiskā attīstība vai tiesiskais nihilisms šodien noved pie tā, ka tieslietu ministram būs jāpiesaka bada streiks, lai panāktu to, ka viņš tiek attaisnots vai tiek apsūdzēts reāli. Cik ilgi tas turpināsies? Kāds ir mūsu sasniegums? Un, ja es neesmu tieslietu ministrs, es esmu parasts iedzīvotājs, tad mani var apmelot, mani var samīdīt ar kājām, un ar ko mēs saskaramies, mums ir jāpadomā, cienījamie kolēģi, vienreiz ir nopietni jāpadomā, un varbūt ir jāizvērtē tā diskusija sabiedrībā. Protams, ir vēl viena problēma, tā ir narkomānija, arī nākamā problēma. Atkal tēlosim, ka neredzam? Un tas ir viss liels mezgls, tas ir ekonomiskais bezdarbs, bezdarbs izraisa to pašu prostitūciju, to pašu narkomāniju, tā ir vienota problēma. Un tādēļ man patiešām arī gribētos, lai neviena no grupām neatietu malā un neteiktu: vot, kādi viņi ir muļķi, bet mēs paši par sevi smejamies, mēs pieejam pie spoguļa un paskatāmies spogulī. Un diemžēl spogulī tā mūsu seja ir slikta. Es aicinu atbalstīt šo projektu, un es aicinātu pat nākamnedēļ vairāk neatgriezties, vienreiz virzīt visu lietu uz priekšu, un vai ir vajadzīga tiesa, varbūt tiesas veidā, lai Ādamsona kungs pierāda savus apgalvojumus, jo citādi ir ļoti skumji, un tas rada nopietnas pārdomas gan Latvijā, gan pasaulē. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Valdis Lausks — otro reizi.

V.Lausks

(LSDSP). Augsti godātie kolēģi! Es gribēju vien pateikt par mūsu komisijas lietderību, kura tika apšaubīta. Ja attiecīga komisija par konkrētu faktu, kad valstī zūd pietiekami lielas naudas summas, jautājumu neatrisina, vai ir kāda cita institūcija, kas jautājumu novērš? Es domāju, ka nevienu no šiem jautājumiem — ne par 36 miljoniem, ne par 3 miljoniem, ne par G-24 ar Ģenerālprokuratūras palīdzību neviens tiesā netika saukts. Ja tas nav izdarīts, tādā veidā mums ir jāsameklē tā svira, kuras iedarbināšana ir atkarīga no mums. Un tas ir jautājums, ko mēs varam ietekmēt apzināti vai neapzināti. Ja mēs skaram pēdējo komisiju, par kuru mēs šodien runājam, varbūt tas, ka šai komisijai netiek piešķirta tehniskā sekretāra vieta, tā ir apzināta darbība, lai šī komisija neizdarītu to, ko mēs no tās pieprasām. Ja 3 miljonu lietu komisijā — tātad komisijas priekšsēdētājs bija gatavs arī apēst savu uzvalku, lai pierādītu, ka viņš atrisinās šo jautājumu, tātad droši vien viņam nepietika to iespēju, kas dotas komisijai, lai jautājumu atrisinātu. Līdz ar to, ko mēs varam izdarīt, mēs izteicām šodien neuzticību ģenerālprokuroram, un jāsakārto prokuratūra, bet šis ir jautājums uz perspektīvu, kas mums ir jāizdara, tagad arī. Mums ir jāsakārto mehānismi, lai mūsu komisijas saņemtu visas tās vietas, lai viņas varētu pilnvērtīgi strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vārdu sakot, klausoties šodienas diskusiju, es varbūt tīri sievišķīgi domāju par to un gribēju saprast, kas vispār ar mums kā ar cilvēkiem notiek, kas mums kā ar cilvēkiem, kas sēž šajā zālē, kas dzīvo mūsu valstī. Es vakar atšķīru avīzi un ko es tur ieraudzīju? Mēs kārtējo reizi atkal runājam par to, cik maksā sēdpodi vai stāvpodi, kādas ir dušas, kādas vannas vai kas cits vēl ir izbūvēts kādā valsts vai pašvaldību iestādē. Es redzu informāciju par to, ka nevainīgi tiek vajāti cilvēki, ka notiek vainīgo cilvēku attaisnošana, pamatā spraucas cauri informācijai meli, vai šī informācija ir sagrozīta. Nezkā par dzīves normu jau ilgāku laiku ir kļuvusi kukuļņemšana un kukuļdošana, bezkaunība, bezgodība, cilvēka tiesību neievērošana, es gribētu teikt pat, diskriminācija, tajā skaitā par to, ka tu nepiederi īstai partijai, un visi cīnās viens pret otru, viens ar otru, apvaino viens otru, un tajā pat laikā noziedznieki atstāj savas nosodījuma vietas, un par to nevienam nekas nav.

Vai vispār mums ir tiesības to darīt? Un ja mēs tā dzīvosim arī tālāk, mēs paši ļoti labi saprotam, ka mēs mīcāmies uz vietas, un nekur tālu mēs neaiziesim, kur nu vēl domāt par Eiropas Savienību.

Es gribētu aicināt jebkuru no mums — neimitēsim darbošanos, bet strādāsim katrs savā vietā, godprātīgi pildot savus pienākumus. Tādēļ es gribētu šodien arī atbalstīt "Latvijas ceļa" priekšlikumu, dosim iespēju šai komisijai pabeigt savu darbu un nolasīt gala ziņojumu, kurš, es ceru un es zinu, ka būs pamatots. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Ņemot vērā to, ka Saeimas Prezidijs nav saņēmis nekādus priekšlikumus par lēmuma projekta nodošanu komisijām vai izmaiņām tajā, tas izskatāms vienā lasījumā tūlīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par "Latvijas ceļa" deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12 Saeimas deputātu iesniegtu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam " Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai" . Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatām likumprojektu "Valsts fondēto pensiju likums" trešajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums" trešajā lasījumā saņemtie priekšlikumi ir sekojoši. Kā 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 1.panta redakciju. Un Juridiskā biroja priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 2.priekšlikumā, kuru arī lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Poča

. Līdzīgs pēc savas būtības ir arī 3.priekšlikums, kurš ir 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā — ietverts, un lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.panta redakcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt finansu ministra Krastiņa 6.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Arī 7. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Poča

. Arī 9. priekšlikums

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Arī 10. — finansu ministra priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. 11. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Arī lūdzu atbalstīt 12. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst.

A.Poča

. 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. 14.priekšlikums ir pilnīgi jauna 10.panta redakcija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 15. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Arī 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Poča

. Arī 17. — Budžeta komisijas priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča

. 18. — finansu ministra priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Neviens neiebilst.

A.Poča

. Un 19. — finansu ministra priekšlikums — pēc būtības ir ietverts 20. — Budžeta un finansu(nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.

A.Poča

. Līdzīgi ir arī veidots 21. un 22.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt 22.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Atbalstīt lūdzu arī 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Arī 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Arī tiek atbalstīts.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 26.priekšlikumu — par virsraksta precizēšanu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt arī 27. — finansu ministra priekšlikumu, kas ir akceptēts pēc būtības un ietverts 28. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 29. — finansu ministra priekšlikumu un arī 30. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Arī nav iebildumu.

A.Poča

. Kā arī lūdzu atbalstīt 32.priekšlikumu, kas ir ietvēris sevī 31.— finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Līdzīgi arī 34.priekšlikums ietver finansu ministra 33.priekšlikumu, un ir jauna redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt arī 35.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Un lūdzu arī atbalstīt 36. — Budžeta un finansu (nodokļa) komisijas pārejas noteikumu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie 37.priekšlikuma, par kuru es gribētu pēc tam, kad es noinformēšu jūs, izteikties arī personīgi savā vārdā.

Sēdes vadītājs

. Par šo priekšlikumu mēs atklāsim debates, bet tās uzsāksim pēc pārtraukuma.

A.Poča

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi.

Saeimas Prezidijs šodien ir saņēmis 37 deputātu ierosinājumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ar darba kārtību "Par "Latvenergo" attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumiem lietderību". Sakarā ar šo iesniegumu tūlīt pēc tam, kad sāksies pārtraukums, tiek sasaukta ārkārtas Saeimas Prezidija sēde.

Vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tūlīt savā sēdē runās par nodokļiem un nodevām. Komisijas telpās lūdzu tūlīt sapulcēties.

Sēdes vadītājs

. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Romualds Ražuks, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Silva Golde, Jānis Ozoliņš, Rihards Pīks, Imants Stirāns, Jānis Straume. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Valsts fondēto pensiju likums". Atklājam debates par 37.priekšlikumu. Gundars Bērziņš — Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt finansu ministra viedokli 38.priekšlikumā un neatbalstīt varbūt šoreiz komisijas viedokli 37. un 40.priekšlikumā. Un kas tam ir par pamatu? Par ko ir diskusija?

Jautājums ir par to, kādā tempā, cik lieli procenti no kura gada no šobrīd obligātiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem tiek ieskaitīti šinī otrajā līmenī, un faktiski izņemti no pirmā līmeņa sociālās pabalstu sistēmas un arī no pensiju budžeta. Tātad, jo vairāk tiks novirzīti līdzekļi uzkrāšanai, jo vairāk samazināsies līdzekļi, kas atliks pensiju un sociālo pabalstu izmaksai.

Uzskatu, ka šī sistēma — uzkrāšana otrajā līmenī — ir ļoti svarīga divu apsvērumu dēļ. Pirmais, tāpēc, lai nebūtu kārdinājums, ja kādā brīdī nedaudz vairāk naudas ir sociālajā budžetā, to nekavējoties iztērēt, kā tas bija 6.Saeimas beigu posmā, pēc tam lemjot šo pensiju sistēmu agonijai vai pat apdraudot pensiju izmaksas, kā tas bija noticis pagājušogad un aizpagājušogad.

Otrs. Lai rastos ilgtermiņa resursi, kas tiek investēti tautsaimniecībā. Šī, šobrīd otrā līmeņa pensiju sistēma, praktiski būs vieni no retajiem vai lielākie līdzekļi, kas būs ilgtermiņa latu resursi, kurus varēs investēt ilgtermiņa investīciju programmās un citādos projektos.

Šis līmenis ir ļoti svarīgs. Tas daudzām valstīm ir devis iespēju nodrošināt ekonomisko izaugsmi, attīstību, investīcijas, darbavietas, kopprodukta pieaugumu. Tāpēc tas ir ļoti vajadzīgs. Bet, ja tiek izvēlēts tas scenārijs, ko šobrīd ir atbalstījusi komisija, tad deficīts pirmajā līmenī, uzkrātais deficīts, kas veidojas no tekošā gada deficīta plus iepriekšējo gadu summāri uzkrātais deficīts, piemēram, 2005.gadā sasniegs 388 miljonus latu pirmā līmeņa pensiju sistēmā.

Tātad, lai izmaksātu pensijas 2005.gadā, gandrīz 400 miljonu latu jau būs jāaizņemas. Variants, ko piedāvā Finansu ministrija, ir viskonservatīvākais, atbalstot to, ka šī sistēma tiek veidota, bet uzkrāšana tiek palielināta ļoti pakāpeniski. Arī tad, protams, šajā sistēmā būs deficīts, bet jau ar 2004. gadu būs sasniegts šā deficīta augstākais līmenis, un tad tas tālāk sāks samazināties, tātad līdzekļi pensiju izmaksai būs pietiekami. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt finansu ministra pieeju, Finansu ministrijas pieeju šeit, lai neapdraudētu vēl vairāk pensiju izmaksas, lai būtu stabila attīstība gan šīm pensiju izmaksām, gan arī šai ļoti ļoti svarīgajai otrā līmeņa pensiju veidošanai, kas būs arī stimuls tautsaimniecības attīstībai.

Sēdes vadītājs

. Aija Poča, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Tik tiešām šis jautājums, ja tā drīkst izteikties, ir centrālais šā likumprojekta jautājums, kādos tempos un kādos apjomos tiek uzkrāti līdzekļi otrajam pensiju līmenim, kas savukārt ir finansu resursi jeb kredītresursi Latvijas valstij, kurus varētu reinvestēt tautsaimniecībā. Mēs tiešām ārkārtīgi detalizēti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šos jautājumus diskutējām. Mums bija divi, es varētu teikt, kā jau šeit arī Bērziņa kungs minēja, faktiski trīs iespējamie varianti. Tātad otrajā lasījumā nobalsotais, kā arī Latvijas Bankas piedāvātais un Finansu ministrijas piedāvātais uzkrāšanas temps.

Analizējot visus piedāvātos materiālus, teiksim, aprēķinus, visus faktorus, kas ietekmē šo procesu, mēs vadījāmies no tā, kā tiktu samazināts deficīts pensiju budžetā jeb sociālās apdrošināšanas budžetā, cik reālas ir uzkrāšanas iespējas šim otrajam līmenim un kāds būs šis efekts tautsaimniecībā, izmantojot šos ilglaicīgos resursus. Savā ziņā visi šie trīs rādītāji ir savstarpēji saistīti un savstarpēji iedarbojas viens uz otru.

Tajā pašā laikā ir ļoti daudz pieņēmumu. Pieņēmumu, kā izpildīsies tad, ja notiks tas un tas. Tas būs tik liels, ja izpildīsies tāds un tāds nosacījums, tātad, ja būs tik daudz strādājošo, ja viņi brīvprātīgi pievienosies šim otrajam līmenim, ja strādājošie būs obligāti pievienojušies, kuriem obligāti būs jāpievienojas otrajam līmenim, būs tik, ja kredītprocentu likmes tirgū būs tādas vai šādas un tā tālāk un tā tālāk.

Pēc būtības šeit bija ārkārtīgi daudz nezināmo. Jāsaka, ka gan vienā, gan otrā variantā mēs nevaram pateikt pilnīgi neko skaidru, kāda izskatīsies šo rādītāju dinamika līdz 2010.gadam, ko mēs esam paredzējuši jau pilnā apjomā — ieviest šo 10% likmi no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas jānovirza otrajam līmenim.

Šajās diskusijās komisija beidzot izšķīrās par varbūt mazliet riskantāku, bet neapšaubāmi no tautsaimniecības interesēm atraktīvāku variantu, kas ir nedaudz modificēts Latvijas Bankas piedāvātais variants, kas radīja iespēju akumulēt šos finansu resursus daudz straujākā laikā, kurus varētu pēc tam arī investēt tautsaimniecībā.

Bet tajā pašā laikā es, protams, saprotu, ka finansu ministrs ir atbildīgs par finansu situāciju valstī. Es saprotu, ka finansu ministram acīmredzot ir pietiekami daudz argumentu, lai viņš aizstāvētu savu viedokli, un pēc būtības šoreiz kā komisijas locekle, es jūs neaicinu izšķirties ne par vienu variantu, es nevaru aicināt kā komisijas locekle, vienkārši kā ierindas komisijas locekle, nevis kā komisijas priekšsēdētāja šoreiz, es jūs neaicinu izšķirties par vienu vai otru konkrētu variantu, bet acīmredzot vadīties no jūsu pašu izpratnes par to, kā šī lieta virzāma, un varbūt tiešām atbalstīt šoreiz finansu ministra viedokli.

Sēdes vadītājs

. Ivars Godmanis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir ļoti svarīgs brīdis šinī brīdī. Faktiski ir trešais lasījums. Kādas ir manas domas šajā jautājumā? Ideāli būtu, ja mēs varētu startēt ar fondēto pensiju shēmu vismaz no nulles līmeņa. Tas nozīmē, ka mums ir nulle deficīts sociālajā budžetā, mums nav deficīta. Vislabāk būtu, ja mēs būtu startējuši 1997.gadā vai pat 1998.gadā, kad bija pārpalikums ap 30 miljoniem. De facto, pieņemot vienu vai otru variantu, ko aizstāv finansu ministrs un arī komisija, visos šajos aprēķinos mēs startējam ar aprēķinātu 120 miljonu deficītu. 50 miljoni uzkrāti deficīts 1999.gadā. 2000.gadā jārēķina būtu vismaz tāds pats deficīts tā iemesla dēļ, ka tās pārrēķinātās pensijas, ko pārrēķināja uz palielinājumu, 2000.gadā ir visas no 1.janvāra jau, jo 1999.gadā ne visi paspēja no 1.janvāra pārrēķināt. Pārrēķināja arī gada beigās. Kāpēc? Cerēt, ka šis gads mums ies ar mazāku deficītu, lielas cerības man nav.

Arī tajos materiālos, kurus mēs skatījāmies, es arī piedalījos. Tur ir riskants moments. Sāk ar 120 miljonu deficītu. Ja tagad mēs ejam ar to, ka daļu procentu mēs uzkrājam, tas nozīmē, ka to naudu paņem nost uzkrāšanai, bet neliek uzreiz deficīta segšanai. Mēs sasniedzam deficītu akumulējoši apmēram 200 — 250 miljonu, kas ir jānofinansē pirmajos trijos četros gados.

Latvijas Banka ir nākusi ar radikālāku priekšlikumu, bet par budžeta deficītu atbild valdība un finansu ministrs. Viņš nevar iet pēc principa, ka kādam būtu jāfinansē šis deficīts. Līdz šim šo sociālā budžeta deficītu finansēja valsts budžets, aizdodot naudu, bet par cik valsts budžetā ir deficīts, tad viņi to naudu arī aizņemās gan no ārpuses vai iekšpuses.

Ņemot vērā, ka mēs startējam ar šādu mīnusu, es te sliecos atbalstīt, bet mani dziļi pārliecina finansu ministra priekšlikums, kurš ir mazāk riskants. Mazāk riskants. Ja man būtu pārliecība, ka deficīts ir nostabilizējies un ka tas ir tikpat liels 2000.gadā pensiju budžetā, kāds bija gadu atpakaļ, vismaz 50 miljoni, nu mēs esam uz 50 miljoniem un nevis augam, tad varbūt varētu pieņemt citu lēmumu. Tādas pārliecības nav ne man, ne komisijai, nevienam. Es uzskatu, ka vajadzētu iet ar konservatīvāku variantu, un riskēt šeit nevar tā iemesla dēļ, ka visi šie skaistie reinvestēšanas mehānismi, protams, ir ļoti jauki, bet tie arī mums nav aprobēti. Riskēt ar naudām nevar, un es atbalstu finansu ministra priekšlikumu un aicinu arī deputātus atbildīgi nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

. Cienījamo priekšsēdētāj, pirms mēs izšķiramies balsojot par 37. priekšlikumu, gadījumā, ja Saeima neatbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tad es lūgtu atļaut nākošo — finansu ministra Krastiņa 38. priekšlikumu — balsot pa daļām viena iemesla dēļ. Mēs esam panākuši vienošanos, ka likuma spēkā stāšanās brīdis ir nedaudz jāattālina. Tātad nevis 2001. gada 1. janvāris, bet 2001. gada 1. jūlijs. Un līdz ar to mēs 38. priekšlikumu nevarēsim balsot kopumā, jo mums ir 1. apakšpunktā jānomaina — tad būs 1. janvāris uz 1. jūliju, jo tāds ir paredzēts likuma spēkā stāšanās brīdis.

Sēdes vadītājs

. Vispirms izlemsim jautājumu par Saeimas attieksmi pret 37. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 43, atturas — 38. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča

. Tādā gadījumā pēc būtības nebūtu jābalso vairs finansu ministra Krastiņa priekšlikums, jo tad mēs varētu to atbalstīt, bet ar vienu lūgumu — atļaut 1. apakšpunktā 2001. gada 1. janvāri aizvietot ar 2001. gada 1. jūliju. Jo pēc tam mums ir 44. priekšlikums, kas nosaka, kurā brīdī likums stājas spēkā.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs šo priekšlikumu balsojam pa daļām — 38.? Iebildumu nav. Lūdzu, jūsu priekšlikums, Počas kundze!

A.Poča

. Tātad lūdzu, ņemot vērā, ka mēs esam paredzējuši 44. priekšlikumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, ka likums stājas spēkā 2001. gada 1 jūlijā, un tas ir datums, no kura sākas uzkrāšana otrā līmeņa pensiju kapitāliem, aizvietot 38. priekšlikumā 1. apakšpunktā "2001. gada 1. janvāri" ar "2001. gada 1. jūliju".

Sēdes vadītājs

. Vārds Andrejam Požarnovam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par cik 44. priekšlikums nav nobalsots, es piedāvāju sākumā nobalsot 38. priekšlikuma 1. apakšpunktu un pēc tam visu pārējo 38. priekšlikumu.

A.Poča

. Jā, varētu piekrist.

Sēdes vadītājs

. Tātad vispirms balsojam par 38. priekšlikuma 1. apakšpunktu.

A.Poča

. Tad nebūs 2 procenti... Jebkurā gadījumā varbūt es no procedūras viedokļa, ja es drīkstu izteikties.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu!

A.Poča

. Ja mēs nobalsojam 38. priekšlikumu un pēc tam nobalsojam 44. priekšlikumu, tad automātiski mums ir jānosaka 44. priekšlikuma termiņš. Tā varētu būt precīzāk.

Sēdes vadītājs

. Tātad 38. priekšlikumu balsojam nevis pa daļām, bet kopumā. Nav iebildumu?

A.Poča

. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 38. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Līdz ar to nav balsojams vairs 39. un 40. priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. 41. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu . Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 42. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Un lūdzu neatbalstīt finansu ministra 43. priekšlikumu, ka likums stājas spēkā ar 1. janvāri, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — 44., ka likums stājas spēkā ar 2001. gada 1. jūliju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43. un 44. priekšlikumu.

A.Poča

. Paldies! Līdz ar to lūdzu atbalsīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likmprojekta "Valsts fondēto pensiju likums" pieņemšanu trešajā lasījumā.Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 14, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

. Likumprojekts trešajam lasījumam. Kā pirmais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. 2. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Un arī finansu ministra Krastiņa priekšlikumu nr. 4. lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča

. Kā pēdējo lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par pārejas punkta redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Medību likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamie deputāti! Ārkārtīgi svarīgs likums, Latvijā ir 40 000 mednieku. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1589. Cienījamie deputāti! Ja jūs atvērsiet vaļā, tad 1. priekšlikums ir redakcionāls precizējums. Tur nav nekādu būtisku izmaiņu. Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis

. 2. — atbildīgās komisijas tātad priekšlikums ir, protams, atbalstīts. Un ir runa par 2. daļas panta papildinājumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: "Jābalso!")

I.Godmanis

. 3. ir Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis

. 3. priekšlikums — izslēgt 19. pantu, ko komisija neatbalstīja. 4. priekšlikumu Leiškalna kungs atsauc.

Sēdes vadītājs

. 4. priekšlikums tiek... Vispirms izskatīsim 3. — Ministru kabineta priekšlikums — izslēgt 19. pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Kāds ir deputātu viedoklis?

I.Godmanis

. Neatbalsta, izvirzot tātad savu redakciju 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Godmanis

. Bet izteikties nevar, lūdzu?

Sēdes vadītājs

. Lūdzu, ja vēlaties. Atvainojiet. Ja vēlaties, atklājam debates par Ministru kabineta priekšlikumu — izslēgt 19. pantu. Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Godmanis

(LC). Cienījamie deputāti! Šim aspektam par fondiem ir divi momenti. Mēs līdzīgi saskārāmies ar šo momentu tad, kad mēs izskatījām Meža likumu trešajā lasījumā pagājušajā komisijas sēdē, kurā iet runa par iezīmētiem līdzekļiem kā tādiem. Es zinu, kāda ir Finansu ministrijas nostāja, es zinu arī, kāda ir starptautisko organizāciju nostāja — pēc iespējas mazināt speciālo budžeta līdzekļu tātad novirzīšanu speciālos fondos, ņemot vērā to, ka tie ir grūti kontrolējami un vispār speciālo budžetu proporcijai būtu jābūt mazākai. Tas man viss ir ļoti labi saprotams kā bijušajam finansu ministram, taču šoreiz es gribu aizstāvēt situāciju, kurā tomēr mēs šādu medību fondu saglabātu. Jautājums ir tikai par to, kurā vietā mēs to varam iekļaut un kā veidojas līdzekļi. Es runāšu ar analoģijām. Komisija, izskatot Meža likuma trešo lasījumu par meža attīstības fondu, iestrādāja normu, kurā nav iezīmētie ieņēmumi, bet kurā ir teikts, ka šis fonds ir vajadzīgs tādām un tādām vajadzībām, bet tā finansējumu veido valsts budžets. Tas nozīmē, ka valdība, izskatot budžetu, pieņem lēmumu, cik lielu summu var atvēlēt tādai vai citai, lūk, šai meža attīstības problēmai. Es uzskatu, ka līdzīgi varētu rīkoties arī šajā te medību fonda jautājumā. Es paskaidrošu — kāpēc.

Latvijā ir apmēram 40 000 mednieku. Patlaban ir tāda problēma, ka mednieki veidojas klubos. Šie klubi tiek dibināti. Diemžēl mums, ņemot vērā Meža dienesta reorganizāciju, ņemot vērā to, ka diemžēl sabiedriskās organizācijas, Mednieku biedrība nepietiekami aktīvi strādā, nav nekāda pamata sagaidīt, ka šī biedrība varēs aktīvi pārņemt funkcijas, kas būtu nepieciešamas. Ir jautājums, vai mēs tomēr nepaliktu pie šāda fonda. Ir jautājums pirmais, protams, kur šos fonda līdzekļus varētu izlietot? Es varētu minēt tikai trīs galvenos momentus, kur es redzu šādus izrīkojumus. Pirmkārt, ņemot vērā to, ka šie klubi ir jauna lieta, tad nav runa par mednieku klubu vai citu formējumu izstrādāto projektu atbalstīšanu, bet ar nolūku veikt medījamo dzīvnieku populāciju izpēti nolūkā uzlabot to kvalitatīvos rādītājus, veicināt medību tūrismu attīstību nolūkā uzlabot ekonomiskos rādītājus.

Otrs ļoti svarīgs moments — dalība starptautiskajās mednieku organizācijās un to piedāvātās programmās.

Trešais. Līdzšinējo medību tradīciju saglabāšana un izkopšana. Es esmu runājis ar daudziem medniekiem. Ir divas nostājas. Viena nostāja, ka tas ir sociālisms, ka valsts uzņemas tādas funkcijas, kuras principā ir privātmednieku darīšana. Ņemot vērā to, ka tiek likvidētas valsts medību saimniecības, ņemot vērā reorganizāciju mežā, kas ir pareizi, jo nav vairs paredzēts budžets un šādas valsts medību saimniecības vairs nav, tad valsts tur neapšaubāmi naudu ietaupīs, jo attiecīgais pilnvarotais — valsts akciju sabiedrība — izsolīs šīs platības klubiem, kas varēs tās izmantot. Paliek jautājums, vai vispār kaut kāda neliela valstiska funkcija sakarā ar medībām valstī var palikt? Protams, man saka tā, ka Meža dienestā, vienalga, paliek medību speciālisti, kas veic visu šo zvēru uzskaiti un kas tiek deleģēts uz leju līdz pat mežniecībām. It kā es piekristu, jā, ka tas ir daļēji sociālisms, tomēr es uzskatu: kamēr šī klubu sistēma nav izveidojusies visā Latvijā, kamēr mums nav pārliecības, ka, lūk, šie ilgtermiņa līgumi tiks noslēgti, kas ir nepieciešami, starp klubu kolektīviem, starp medību kolektīviem un šo valsts akciju sabiedrību vai arī privātiem mežu īpašniekiem, kamēr mums tomēr nav riktīga skaidrība, kā tad mums visu šo darbu kooperēt, diemžēl mēs nevaram šeit paļauties tikai uz mednieku biedrību, tas tomēr ir pietiekami liels ienākumu avots Latvijā: gan trofejām, gan arī tūrisma piesaistībai.

Man ir šāds priekšlikums: atbalstīt tātad komisijas variantu, nelikvidēt šo fondu kā tādu, taču trešajā lasījumā iestrādāt normu, ka iezīmētie ienākumi tur nevar būt, un, ja valdība nosaka, kā šis fonds var tikt menedžēts, kas viņu menedžē un cik lielu summu valdība uzskata, ka var šai problēmai atvēlēt, tad arī šo finansējumu noteikt nevis kā iezīmētu, bet noteikt kā finansējumu valsts budžeta ietvaros. Galu galā, ja valdība uzskatīs, ka tas pilnīgi absolūti nav vajadzīgs, nu tad viņa var atvēlēt arī tur vienu latu, ar to viņa būs paudusi savu pārliecību. Es, protams, uzskatu, ka diemžēl vēl šajā nelielā pārejas periodā nevajadzētu šo pilnīgi visu nolikvidēt uz nulli, tāpēc es arī šoreiz esmu pret Ministru kabineta priekšlikumu svītrot šo fondu vispār kā tādu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Gandrīz katrā Saeimā mēs mainām Medību likumu, un pēkšņi šajā Saeimā mēs gribam likvidēt medību fondu. Manuprāt, tas nebūtu pareizi, jo mednieki visplašākajā izpratnē nav tikai zvēru šāvēji gaļas pēc, īstenībā mednieki ir tie, kas regulē arī šo dzīvnieku sastāvu, atšauj slimos dzīvniekus, slimās lapsas un likvidē vilkus, ja viņi savairojušies pārāk daudz, un šajā gadījumā es aicinu jūs atbalstīt komisijas 5.priekšlikumu, kur ir paredzēts, ka šajā medību fondā ieskaita vienīgi līdzekļus no medību resursu izmantošanas un par iekasētajiem naudas sodiem, kuri tiek uzlikti par medību pārkāpumiem, kā arī, protams, ziedojumi. Un, ja mēs atbalstīsim 3.priekšlikumu, tad mēs vairs nevarēsim par šo fondu diskutēt un nevarēsim arī to pārveidot un optimizēt to redakciju uz trešo lasījumu. Tāpēc es aicinu no visiem šiem trijiem priekšlikumiem atbalstīt tieši 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Vai komisijas vēlas ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — Ministru kabineta priekšlikumu — izslēgt 19.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 17, atturas — 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Godmanis

. 4.bija deputāta Leiškalna priekšlikums, tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs

. Tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis

. 5.ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis

. Vairāk priekšlikumu nav. Piedošanu, 6.priekšlikums. 6.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, tātad ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis

. Un 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem, arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Medību likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 13. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Godmanis

. Cienījamie deputāti! Lūgums ir priekšlikumus iesniegt līdz 22.februārim.

Sēdes vadītājs

. 22.februāris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC).Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.1594 — "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam un kuru ir pieņēmis Ministru kabinets 81.panta kārtībā. Jāteic, ka Ministru kabinets šajā gadījumā ir pastrādājis lietišķi, precīzi, deputātiem nav neviena ierosinājuma, izņemot formālais Juridiskā biroja ierosinājums, kas nosaka, ka ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.pants, tas ir pirmais un pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns

. Aicinu, augsti godātie deputāti, dāmas un kungi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns

. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 22.februāri.

Sēdes vadītājs

. 22.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Noteikumi par Krustkalnu dabas rezervātu" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1600. Pirmais priekšlikums. Iesniedzis ir Juridiskais birojs un deputāte Seile, precizējot likumprojekta virsrakstu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Seile

. 2.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile, komisija to ir atbalstījusi. Tas ir redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Deputāti to atbalsta.

A.Seile

. 3.priekšlikumu arī ir iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi, bet valodnieki nedaudz redakcionāli precizējuši.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst.

A.Seile

. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Seile

. 5.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile

. 6.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile

. Cienījamie deputāti! Es šobrīd negribu iebilst komisijas viedoklim, kura nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet, manuprāt, uz trešo lasījumu es iesaku gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan komisijai ļoti rūpīgi izvērtēt manu priekšlikumu, jo, gatavojot labojumus likumā par valsts pārvaldes iestāžu statusu, Ministru kabinets ir lēmis, ka par visām inspekcijas tipa iestādēm un uzņēmumiem būtu nosakāms, ka tās ir kādas ministrijas pārraudzībā, nevis pakļautībā. Un tad nu varēs iznākt tā, ka mēs vēlreiz dabūsim šo likumu labot, bet šajā gadījumā es neuzturu balsojumu par savu priekšlikumu, tikai pievēršu uzmanību.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. 8.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 9. — Juridiskā biroja redakcionālo priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. Un 11.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noteikumi par Krustkalnu dabas rezervātu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile

. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.februāris.

Sēdes vadītājs

. 22.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Noteikumi par Teiču dabas rezervātu", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1601. 1.priekšlikumu atkal iesniedz Juridiskais birojs un deputāte Seile, precizējot virsrakstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 2.priekšlikums. Iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Seile

. Arī 3. — Seiles priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. Un arī 4. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 5.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. Arī 6. priekšlikumu pārkārtojot vienkārši pantu kārtību, ierosina deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Seile

. 7.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija to nav atbalstījusi. Es varu komentēt, ka tā ir tā pati problēma, ko es jau minēju pie iepriekšējā — Krustkalnu rezervāta — par pārraudzību un pakļautību. Un es neuzturu balsojumu par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. 8.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 9.priekšlikumu arī iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Seile

. Un tālāk par funkcionālajām zonām rezervātos iesniedz deputāte Seile 10.priekšlikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. Arī 11. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. Arī 12.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Seile

. Tāpat arī 13.priekšlikumu, ko iesniedz deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Seile

. Un arī 14.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 15.priekšlikumu arī iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. Arī 16., 17. un 18.priekšlikumu par 10., 11. un 12.pantu iesniedz deputāte Seile, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Seile

. Par 6.pantu deputāte Seile iesniedz 19.priekšlikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 20.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Seile

. 21.priekšlikums, iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. 22.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs,un komisija to atbalsta, izsakot kā 15.pantu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Seile

. Un visbeidzot par pārejas noteikumiem. Juridiskais birojs iesniedz 23.priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Seile

. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Noteikumi par Teiču dabas rezervātu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile

. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 22.februāris.

Sēdes vadītājs

. 22.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" , trešais lasījums; Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sākam strādāt ar vienu no visinteresantākajiem dokumentiem 6. un 7.Saeimas laikā. Likumprojekts nr.1580 "Par svētku un atceres dienām". Ir ienākuši septiņi priekšlikumi. 1. — deputātu Dobeļa, Lāces un Siliņa priekšlikums. Komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Palmira Lāce, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Lāce

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es pieļauju, ka balsojums būs negatīvs, un tomēr es gribēju jūs uzrunāt. Man ir zināmas pārdomas 16.marta sakarā. Es uzskatu, ja nebūtu iznīcināta vai aizvesta uz Maskavu daļa čekas arhīvu, tad nekad 1994.gadā netiktu noslēgts līgums ar Krieviju par krievu militāristu palikšanu Latvijā. Šie militāristi, ko ar šo līgumu atstāja Latvijā, ir bāze ne tikai barkašoviešiem, bet visiem pārējiem naidīgi noskaņotajiem spēkiem pret Latviju. Taču 1994.gadā ārlietu ministrs Andrejevs zaudēja ministra posteni tikai tāpēc, ka viņš protestēja pret šo līgumu. Ar šo līgumu, ko 1994.gadā noslēdza, pasaule nekļuva draudzīgāka. Arī Krievija nekļuva draudzīgāka. Ja tagad mēs noliegsim savus nacionālos karavīrus, vai tad kāds mūs uzlielīs? Diez vai. Tad, kad nobalsoja referendumā par grozījumiem Pilsonības likumā, izrādījās, ka Eiropas Savienība to nemaz mums nav prasījusi. Man šīs pārdomas rodas tāpēc, ka pret leģionāru dienu balso "Latvijas ceļš", sociāldemokrāti un Tautas partija. Ja pret to balso "rubikieši" un "jurkānieši", ja balso Jaunā partija, tad tas ir saprotams. Tur jautājumu nav. Bet ja šīs trīs partijas balso pret, tad man ir daudz ko pārdomāt.

Laikam ir viegli būt neticīgam, jo nav jābaidās grēkot. Pavisam nesen kāds brašs leģionāra dēls, būdams premjers, noliedza leģionārus. Vēl vairāk. Pirms 7. Saeimas vēlēšanām viņš izsūtīja visiem vēlētājiem, mirušos ieskaitot, vēstules, lai par viņu balso, un pēc tam viņš brīnījās, kāpēc viņu neciena.

Es uzskatu, ka ir pēdējais laiks Latvijā nodibināt kādu centru vai fondu, kas apzinātu visus, kas ir nodarījuši kaitējumu Latvijai un latviešu tautai. Cilvēkiem, kas darbotos šajā fondā, būtu daudz materiālu par baigo gadu un nevajadzētu fantazēt, kā dažkārt gadās, Vīzentāla centram. Esmu pārliecināta, ka vēl daudzi ir dzīvi, kas ir spīdzinājuši latviešus Stabu ielas pagrabos, Rēzeknes čekā, Liepājas "zilajā brīnumā", Indrā un daudzviet citur Latvijā. Mums nevajadzēs cietušo skaitam likt klāt nulles, lai pasauli baidītu ar to. Mūsu tauta tāpat ir daudz cietusi, un Sibīrijā nomocīto latviešu vārdā mēs nedrīkstam to aizmirst. Mēs tāpat kā ebreju tauta Otrajā pasaules karā esam zaudējuši trešo daļu savas tautas. Jautājums tikai ir tāds — kāpēc ebrejiem viss ir kārtībā ar atmiņu, bet mums ne? Sāksim jau šodien atcerēties. Tāpēc aicinu nenoliegt savus karavīrus, un ļaut viņiem pieminēt savus cīņu biedrus leģionāru atceres dienā — 16.martā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka šodien iznāk runāt gan par Latvijas Republikas okupāciju 1940.gadā, gan par leģionāru gaitām, par 16.marta atceri un par pedofiliem, un par citiem pediem un par citiem filiem. Nu, tādā fonā mums te ir jāstrādā. Neko darīt!

Man tomēr nav vienaldzīgi latviešu karavīru likteņi un nebūs, un es turpināšu par viņiem runāt. Varbūt, ka kādu izdosies pārliecināt. Varbūt vairākus. Un šodien bija runa par jēdzienu "gods". Un es šo jēdzienu atkārtošu. Un šeit ir jārunā par latviešu karavīra godu. Un, lūk, tieši šo godu aizstāvēt šodien no rīta šie sirmie, cienījamie karavīri bija ieradušies pie Saeimas. Tie bija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadības pārstāvji. Es nezinu, cik deputātu no mums gāja ar viņiem aprunāties un uzklausīja, ko viņi domā par šo dienu. Un man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi. Un šiem cilvēkiem nav vienalga, kā Latvijas valsts varas pārstāvji raugās gan uz Latvijas okupācijas faktu, gan uz latviešu pretestību šai okupācijai. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir atbalstījusi un atbalstīs latviešu karavīrus un darīs to vienmēr. To mēs pierādīsim arī tuvākajā laikā, šā gada 16.martā.

Bet, ja mēs runājam par 16.martu, redziet, ir jau tādas lietas kā likteņa ironija. Šodien ļoti amizanti bija dzirdēt šo datumu — 16.marts. Tikai nu gan pavisam citā sakarībā, kas nu nekādi nav saistīts ne ar latviešu karavīru cīņu gaitām, ne ar latviešu karavīru godu un tā aizstāvēšanu. Bēdīga ir šī sakritība, ka mums tieši 16.marts ir visādu pediņu izskatīšanas diena. Diemžēl! Laikam šī likteņa ironija reizēm ir vajadzīga.

Tāpēc šinī brīdī, protams, es zinu, ka mēs esam izsprieduši. Katrs ir šeit savu viedokli izteicis, mēs šo tribīni izmantosim tikai, lai atgādinātu par dažām vēsturiskām patiesībām. Es esmu palicis uzticīgs latviešu leģionāriem un, protams, aicināšu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par Saeimas deputāta statusam neatbilstošu vārda lietošanu no Saeimas tribīnes. Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Esmu jau iepriekšējās debatēs, katrā ziņā uz pirmo lasījumu, jau izteicies. Es apelēju pie vismaz tiem latviešiem, kas bija ar mani kopā trimdā un kas 16.martu atzīmēja kā leģiona dienu. Tā ir leģiona diena, un tajā laikā leģionāri bija mūsu — latviešu tautas zieds. 150 000 tika iesaukti, iesaistīti. Tā nebija vairs maza grupa, kuru apvaino nacistu režīma aizstāvēšanā. Visādas prātuļošanas notiek arī par to, ko Hitlers esot paredzējis, kā Zvejsalnieka kungs teica, ko Hitlers paredzējis, kādu nākotni Latvijai, un it kā par to latviešu leģionārs, toreiz jaunais zēns, cīnījās. Bet jūs visi zināt. Tas ir tāpat, kā mēs neapvainojam kalpakiešus, kas sadarbojās tajā laikā, apstākļu spiesti, ar fon der Golcu, tāpat arī leģionāri ar saviem sarkanbaltsarkanajiem vairodziņiem un Latvijas vārdu un "Dievs, svētī Latviju!" uz lūpām nekaroja par Hitlera režīmu.

Tāpat vēlreiz gribu tikai atgādināt, ka latviešu leģions tajā laikā, kad Staļins viņu karavīrus sūtīja uz Sibīriju pārskoloties, latviešu leģions Rietumos, tāpat kā igauņu leģions, tika simtprocentīgi rehabilitēts, un tas jau bija 1946.gada pavasarī. Pēc tam visiem leģionāriem izdeva bēgļu dokumentus un viņi ienāca bēgļu nometnēs. Anglija, Amerika, Austrālija viņus uzņēma vēlāk kā viesstrādniekus. Anglija un Amerika viņiem piedāvāja darbus savās sardžu vienībās. Hitleriešiem tādu vienību nebija. Bet, protams, šeit okupanti viņus apzīmēja par kara noziedzniekiem, jo tie, lūk, cīnījās pret Staļinu, pret okupāciju. Viņi gaidīja, Kurzemes cietoksnī cīnīdamies, Rietumu sabiedrotos, tos, kas bija atbildīgi par Jaltas konferenci. Gaidīja, kad Kurzemes krastmalā izcelsies amerikāņu un angļu spēki un mums sagādās tādu pašu iespēju atgūt brīvību, kā tas notika 1919. un 1920.gadā.

Man ir gandrīz neērti jums to visu atgādināt, bet diemžēl okupācijas laika vēsture to visu apzināti noklusēja. Un tagad atkal mūsu leģionārs tiek degradēts, viņš varēja paceltu galvu, kaut arī ārpus dzimtenes dzīvot Rietumos, bet šeit viņam nav bijusi iespēja nekad pacelt galvu, tāpat pat tad, kad Latvija atguva savu neatkarību. Es domāju, ka mēs viņiem nodarām lielu, lielu pārestību...

Sēdes vadītājs

. Laiks...

J.Sinka

. ...neatzīmējot šo dienu, kas pieder viņiem.

Sēdes vadītājs

. Jānis Siliņš.

J.Siliņš

(TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātās dāmas un kungi! Es domāju, ka tas, ko mēs šodien piedzīvojām, jau ir aizmirsies. Paskatieties uz sevi, cienījamie deputāti! Jums pat nav cieņas pret runātāju. Viena ceturtā daļa jūs runājat pa mobilajiem telefoniem, viena ceturtā daļa jūs lasāt avīzes. Žēl, ka to visu neredz mūsu latviešu tauta.

Nu tā nu ir sagadījies, ka manā deputātēšanas laikā šodien man pasniedza 7.Saeimas deputāta nozīmi. Es gribu uzdot sev tādu jautājumu: "Cienījamie deputāti! Vai šī kolīzija, kas mums šodien šeit bija jāpiedzīvo Saeimas namā, cerēsim, ka tas bija beidzot tas nobriedušais augonis, kas būs par pamatu, lai mēs morāli neuzskatītu tikai par filozofisku kategoriju, bet būtu mums arī morāle, cienījamie deputāti, pret savu tautu un pret savu valsti.

Atcerēsimies, ka vislielākā nodevība pret morāli, tā ir nodevība pret savu valsti un savu tautu. Mēs esam šodien nonākuši šajā situācijā, ka mēs dzīvojam ar dubultu morāli. Šodien pie Saeimas nama, uz ielas stāvēja latviešu leģionāri. Pateicoties leģionāriem, liela latviešu cīnītāju daļa nonāca emigrācijā, kas pilnā balsī varēja runāt par latviešu tautas likteni. Tie, kas mēs dzīvojām šeit, mums bija liegta informācija un tika pasniegta dezinformācija. Līdzīgi, kā tas notiek tagad Čečenijā, kad Krievija praktiski gandrīz ir apvilkusi dzeloņdrātis apkārt, protams, žurnālistiem, masu informācijas līdzekļiem un izdara to, ko šādās reizēs padomju Krievija pieprot. Nekas nav mainījies! Un, lūk, dzīvojot ar šādu dubultmorāli, kāda izaugs mūsu jaunā paaudze? Ka kaut kur pa kaktiem mēs latviešu leģionārus saucam par varoņiem, atzīstam viņus, bet dienas, kurā mēs viņus cildinātu, mums joprojām nav. Tauta, kura noliedz savu vēsturi, tā ir lemta bojāejai. Bet es gribētu atgriezties pie tā, ka lai mēs savu jauno paaudzi izaudzinātu par stipru, ticīgu tautas daļu, kas strādās mūsu valsts labā, mums viņiem ir jādod arī ticama, bez divdomības, diena, lai viņi zinātu, ka varonis ir varonis, bet mēs līdz šim esam pieraduši runāt puspatiesībās. Mums ir pustaisnība, mums ir pusgodīgums. Un, lūk, šeit tas ir.

Cienījamie deputāti! Mēs jau katrā ziņā to uztveram kā pašu par sevi saprotamu, bet es gribētu tādu korelāciju mazliet jums pateikt. Sarunās ar ārzemju pedagogiem ir nācies dzirdēt tādu teicienu: "Jūs esat vēl bagāti. Jums vēl ir tas, kā mums vairs nav." Protams, tikai tāpēc, ka mēs esam nolieguši. Un es gribētu vēl atgādināt vienu lietu. Ja mēs gribam uz šodienu pasaudzēt mūsu jauno paaudzi no šīs kosmopolitiskās Rietumu subkultūras uzmācības gan dažādu finansu, ekonomisku apsvērumu dēļ, tad vienīgā barjera, ko nolikt pretī, ir nacionālā stāja, mūsu nacionālais lepnums. Es jūs neuzaicinu balsot par 16. martu kā svētku dienu, bet es apelēju pie jūsu sirdsapziņas. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es ļoti īsi. Es gribētu precizēt savu domu tiem, kuri varbūt nesaprata vai negribēja saprast. Es pagājušajā reizē iestājos par leģionāru atceres dienu, par. Bet gan toreiz, gan šodien es nespēju nekādīgi sasaistīt šīs nacionālās brīvības cīņas objektīvi ar leģionāriem. Nu iedomājieties, ja hitleriskā Vācija, pateicoties mūsu dažu desmitu tūkstošu jaunekļu iegrūšanai, samalšanai šajā katlā, būtu uzvarējusi, vai tad Latvijas neatkarība varēja tuvināties? Sinkas kungs, kādā veidā? Ir paradoksāla situācija. Ja latviešu sarkanie strēlnieki nebūtu palīdzējuši sagraut Krievijas impēriju, tad gan es, es atvainojos, tad gan Latvijas neatkarība acīmredzot nebūtu bijusi iespējama. Tas ir objektīvs process. Jo latviešu sarkanie strēlnieki grāva Krievijas impēriju, kuras sabrukuma rezultātā varēja rasties Latvijas valsts. Stiprinot hitlerisko Vāciju, Latvijas nacionālā valsts rasties nevarēja. Bet mūsu jaunieši, kurus aizdzina tur nokaut, jau nav vainīgi. Viņi ir pelnījuši cieņu un atceres dienu. Lūk, tā ir mana nostāja.

Sēdes vadītājs

. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Vispirms es šeit ļoti daudz dzirdēju savus kolēģus, kas kaunināja. Reizēm vajag kaunināt, bet arī kauninot laikam vajag mēru. Man aizvien liekas, ka arī daži deputāti no "Tēvzemei un Brīvībai" nesaprot savus kolēģus, ja viņi var teikt tik vienkārši un skaidri kā Palmira Lāce saka, ka sociāldemokrāti balsojot pret. Vajag paņemt no Dobeļa kunga izdrukas, viņam noteikti turpat vien tās stāv un paskatīties, vai šī informācija bija precīza, vai nebija precīza, cik lielā mērā precīza, jo puspatiesība vairs nekad nebūs patiesība, to jūs paši nupat mums mācījāt.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Pirms kaunina, vajadzētu pastudēt varbūt arī tās runas, kas šeit ir turētas gan no jūsu, gan no citu deputātu puses, kādas domas un idejas ir izteiktas. Tad būtu daudz patīkamāk varbūt arī rast kaut kādu risinājumu. Bet bieži vien šķiet, ka nesekmīgs konflikts dažam labam šķiet vērtīgāks par rezultātu. Un tāpēc es atļaušos piedāvāt, varbūt no otrā lasījuma nocitēt savu kolēģi Panteļējevu. Varbūt "Tēvzemei un Brīvībai" tagad viņu sadzirdēs.

Tātad Andrejs Panteļējevs teica tā otrajā lasījumā: tāpēc man negribētos, lai mēs atzīmētu leģiona dienu. Ja tā vēl būtu leģionāru vai leģionāru upuru diena, vai kritušo diena, piemiņas diena, leģionā karojošo diena, es vēl saprastu... Nu, lūk! Šo lietu aizvien priekšlikumos mēs tā īsti nevaram saskatīt. Daļēji ir, tikai daļēji. Tas ir, es esmu izlasījis uzmanīgi, neuztraucies, vajadzēs, vēlreiz atnākšu tevi palabot pēc nākamajām debatēm, kad tu teiksi.

Nākamais, kas ir. Izlasīsim pirmajā lasījumā Aleksandra Kiršteina, tātad Tautas partijas izteikto viedokli. Pirmais lasījums. Nenoliedzot šo leģiona dienu, Tautas partijas uzskats ir, ka ir jābūt divām dienām: viena diena ir tā, kā ierosināja Daugavas Vanagi, tas ir, 16. marts, tā ir, lūk, leģionāru piemiņas diena jeb leģionāru diena, bet otrs datums ir datums, kas apvieno visus Latvijas armijas cīnītājus, kas apvieno visus kareivjus — tā ir 11. novembrī svinamā Latviešu karavīru atceres diena. Es aicinu atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu, saka Kiršteina kungs. Tātad, redziet, te arī ir viedoklis, kuru jūs studējot esat palaiduši garām.

Nākamais, kas ir, Zvejsalnieka kungs ko teica, ka jau tos sociāldemokrātus tā te bar un kaunina nepārtraukti, ir sekojošais. Otrais lasījums. Okupācijas vara tomēr bija tik godīga, ka nevienos ne kaut kādos dokumentos, pat mutiskos solījumos mūsu toreizējiem karavīriem nesolīja neatkarīgu Latviju. Un otrs, ko viņš šeit saka: vai mēs gribam svinēt savu brīvības dienu, vācu SS formās ietērpti? Nē. Tad arī svinēsim to kā atmiņas dienu, ar cieņu, ar sāpēm atminēsimies tos cilvēkus, mūsu pašu radiniekus, kuri krituši, kuri aizdzīti un lai šī ir leģionāru diena — 16. marts, kas tur slikts?

Tātad, kolēģi, redziet, ka jums arī vajadzētu ne tik daudz kaunināt citus, bet arī atcerēties un pastudēt tos dokumentus, un tad es domāju, ka rezultāts būtu labāks, tā kā aizvien ir atvērts šis likums. Citā jautājumā par 17. jūniju es domāju, ka viss vēl ir iespējams un priekšā.

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(neatkarīgais deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Zvejsalnieka kungs! Jūs runājāt varbūtības teorijā — kā būtu, ja būtu. Un es jums pateikšu, ka karš jau bija izlemts, jau pirms tas sākās, ka vācieši zaudēs.

Un otrs. Tad, kad leģions tapa 1943. gadā, tad jau liktenis bija izlemts Vācijai. Nu kāpēc tad jūs sakāt, ka, ja uzvarētu Vācija, tad nu tā. Tas ir galīgi garām.

Un neaizmirstiet, ko deklarēja Čērčils ar Rūzveltu, skaidri zinādami, ka Vācija zaudēs karā. Viņi deklarēja, ka pēc kara katrai tautai būs, katrai valstij būs pašnoteikšanās tiesības, un tam latvieši ticēja. Lūk, kur tā problēma ir. Tur ir tā kļūda, un tur, tā teikt, ir iespējamā latviešu kļūda, ja jūs tā uzskatāt.

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi, kas ļoti pareizi teica, ka vajag atzīmēt latviešu leģionāru dienu. Tieši to es dzirdēju no kolēģiem no sociāldemokrātu puses. Nu malači! Un tagad, ja jūs izlasīsit triju deputātu, tajā skaitā arī manas personas, parakstītu priekšlikumu, tieši tāds tas ir: 16. marts — latviešu leģionāru diena. Šeit nav runa ne par formastērpiem, ne par biksēm, ne par citiem apģērba gabaliem, šeit ir runa par latviešu leģionāriem. Pilnīgi skaidri un nepārprotami. Nekāda politika te nav iekšā. Te ir šo zēnu atceres diena. Nu ko vēl skaidrāk es jums varu pateikt. Nāciet, Baldzēna kungs, un pasakiet, ka man ir taisnība un jūs kopā ar citiem sociāldemokrātiem balsosiet par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs — otro reizi.

Egils Baldzēns —otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Pieņemot kolēģa Dobeļa izaicinājumu, pasaku, ka Dobelim pamatā ir taisnība. Dobeļa kungam ir pamatā taisnība. Viņš ļoti uztraucās, ka viņš nevarētu būt kungs. Tāpēc es gribētu pateikt tikai vienu lietu: ja viņš būtu lasījis arī citu frakciju viedokļus, viņš būtu pamanījis to, ka viņiem bija ļoti svarīgi pieminēt arī leģionāru atceres dienu vai piemiņu, ja tas vēl būtu ietverts, jūs būtu pilnīgu taisnību pateicis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputātu Dobeļa, Lāces un Siliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 18, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts

. Nākamais priekšlikums, deputāta Grīga priekšlikums jums piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Runa nav par ideoloģiju, runa nav par to, kādā formastērpā, kādos karapulkos cīnījās latviešu karavīri, mēs neesam vainīgi, ka mūsu zeme daudz, daudz reižu ir izmantota kā kaujas lauks, ka mūsu tēvi, mūsu brāļi ir spiesti ņemt arkla roktura vietā zobenu. Mēs esam tikai centušies pasargāt savas sētas, savus cilvēkus, savu zemi no svešzemju iebrucējiem. Mēs esam tikai aizsargājušies, un tas ir dabas nerakstīts likums. Tātad runa ir vienīgi par varonību, kas ir nepieciešama visur, kur ir taisnība un patiesība. Katrai tautai ir sava dvēsele, visas tautu dvēseles ir vienotas savā daudzveidībā, tās viena no otras atšķiras ar savu īpatnējo domāšanu, jūtu un uzvedības veidu. Visas tautas cilvēces evolūcijā ir nepieciešamas, tāpēc neviena tauta nedrīkst otru iekarot un nomākt ar savu skaitlisko pārspēku, ideoloģiju un uzspiest savu reliģiju. Bet arī skaitliski mazai tautai ir jāparāda sava dzīvotgriba, un tās pienākums ir sevi aizstāvēt.

Tāpēc tālāk runāšu par varonību, varoņdarbu, ja gribat, par varoņgaru. Man liekas un visas pazīmes rāda, ka mūsdienu sabiedrība ir aizmirsusi tādus cildenus jēdzienus kā varonis, varoņdarbs un ikdienā vairs nerunā par to. Tā ir pirmā liecība par sabiedrības tikumisko pagrimumu. Jau senlaiku gudrie ieteica mātēm stāstīt bērniem teiksmas par varoņiem un dziedāt viņiem labākās dziesmas par varoņdarbiem. Vai tiešām cilvēce tagad jau ir atteikusies no šiem gudrajiem novēlējumiem: izkopt savu dvēseli, transformēt sliktās domas, īpašības, nepareizo rīcību pozitīvās domās, īpašībās un rīcībā. Cilvēks cildens var būt tikai tad, ja intensīvi domā cildenas domas, jūtas skaisti, cēli un pašaizliedzīgi. Un tad atbilstoši, Leiškalna kungs, šīm domām un jūtām cildeni arī jārīkojas. Gluži tādā pašā veidā var augšup celt tautas dvēseli, tas ir katra latvieša patriota pienākums, Kārli, ir cildeni un varonīgi domājot, jūtot un rīkojoties stiprināt tautas dvēseli. Tādējādi latviešu tautas dzīves elpa, Greiškalna kungs, augsti godātais, Latvijas teritorija piepildīsies ar visu skaisto, cildeno, varonīgo, drosmīgo, bezbailīgo, reizē izskaužot visu ļauno, slimo un to, par ko mēs šodien runājam, vājo, bailīgo, gļēvo, nodevīgo no savas tautas vidus. Ja tauta sāks vērtēt savus vadītājus un politiķus pēc šīm cēlajām īpašībām un nevis pēc viņu priekšvēlēšanu solījumiem, tad arī viņi būs spiesti sevi pārvērtēt, iekvēlināt cilvēku apziņu uz varoņdarbu, kas pārveidos viņu apziņu, tā ir dižena misija. Kāds lielisks un brīnišķīgs vārds ir darbs jeb varoņdarbs, tam nav ekvivalenta nevienā rietumu valodā. Atcerēsimies, ja katrs varonis ir tautas, nācijas, valsts nacionālā bagātība, tādi ir un paliek latviešu leģionāri un viņu leģendārās, varonīgās cīņas Kurzemes cietoksnī, tāpēc 16.marts lai ir latviešu leģiona atceres diena, latviešu karavīru varonības spilgtākais pierādījums, tad mums izaugs spēcīgi jaunieši, un nebūs jārunā šeit ne par pedofiliju, ne par citām pretdabiskām lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vēl dažas papildu domas. Vairākums ir nolēmis izsvītrot 16.martu no atceres dienu saraksta, nu, diemžēl tas ir acīm redzami. Taču tajā pašā laikā mūsu valsts kalendārā paliek 8.maijs — nacisma sagrāves diena, un kur ir komunisma sagrāves diena? Nav. Un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, un vēl interesantāk — 9.maijs tā īpatnēji nosaukts, mīklaini, Eiropas diena. Vai jūs tiešām nezināt, kas notiks šā gada 9.maijā Rīgā, Pārdaugavā, pie mums visiem labi pazīstamā priekšmeta ar zvaigznītēm? Es domāju, ka diez vai kāds no tiem, kas tur pulcēsies, zina, ka 9.maijs Latvijā skaitās Eiropas diena, diez vai. Bet sapulcēsies tur pietiekami daudz, dziedās pietiekami neglītas dziesmas un neglīti izrunāsies, un mierīgi tas notiks, un tā mums būs valsts nozīmes atceres diena. Tātad, redziet, tai otrai pusei tās dienas ir, sauciet to, kā gribat, bet šīs dienas viņiem ir, un šajās dienās viņi ālēsies, pilnīgi oficiāli viņi to darīs.

Bet kas šodien ir latviešu leģionāriem? Ko mūsu valsts ir spējīga viņiem dot? Labi, viņu dienu mēs svītrojam ārā, neteiksim mēs varbūt, bet lielākā daļa no Saeimas deputātiem. Tie, kas palika dzīvi, pārcieta izsūtījumus, pārcieta morālos un fiziskos pazemojumus, bet ko viņi šodien redz? Vai Latvijas valsts vispār ir spējīga nu kaut niecīgāko atzinību izteikt latviešu leģionāriem? Ir vai nav? Neizskatās, ka ir. Mēs visu laiku runājam par to, kas notiek kaimiņvalstīs — Lietuvā, Igaunijā. Es domāju, ka jūs zināt, ka nupat Igaunijā kārtējo reizi gan leģionāri, gan nacionālie partizāni, vismaz zināms viņu skaits, saņēma valsts apbalvojumus. Igauņi nenobaidījās to darīt, igauņu ir mazāk nekā latviešu, viņiem bija viena divīzija, latviešiem bija divas divīzijas, un, vienalga, igauņi nenobaidījās darīt to, ko viņi izdarīja. Es domāju, ka apbalvojums, ko saņem leģionārs vai nacionālais partizāns, ir tiešām pelnīts apbalvojums, tiešām par drosmi un varonību. Laikam jau tādi bija vajadzīgi pēc Otrā pasaules kara. Varbūt padomāsim, cik ļoti tie toreiz bija vajadzīgi.

Jūs tagad gribat svītrot ārā šo dienu, svītrot ir vienkārši, bet ko jūs varat piedāvāt tā vietā? Vai tiešām jūs vēlaties piedāvāt to, lai mēs vispār vairs neatceramies tos cilvēkus, kas tomēr pretojās padomju okupantiem, un tādi nebija viens, divi vai pieci, tādu cilvēku bija vairāki tūkstoši.

Mēs šodien piešķiram ordeni par dažādiem varoņdarbiem, cik nu pelnīti, cik nu nepelnīti, tā ir Ordeņa domes darīšana. Bet cik leģionāru, cik nacionālo partizānu ir saņēmuši vispār kaut kādu atzinību? Varbūt kāds ir saņēmis barikāžu dienu piemiņas apbalvojumu, varbūt kāds no viņiem, bet tas ir apbalvojums par 1991.gadu. Tas nav apbalvojums par cīņu četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, tāpēc, lūdzu, tie pret balsotāji, pacentieties varbūt vismaz kaut kur izrādīt savu cieņu arī tiem, kam viņa pienākas.

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! It sevišķi es griežos pie jums, nacionāli patriotiskie Tautas partijas deputāti! Kolēģi Tiesnesi! Kolēģi Kārli Greiškaln! Dalbiņa kungs! Sproģa kungs un citi vīriešu kārtas pārstāvji jūsu frakcijā! Šis balsojums par atbalstu latviešu leģiona atceres dienai pierādīs, vai jums pietiktu vīra drosmes un stājas atbilstoši jūsu spēcīgajiem, platajiem pleciem un lielajiem augumiem. Es griežos pie jums, augsti godātā Paegles kundze! Jūs itin bieži redz, ģērbtu latviešu tautas tērpā. Es jūs saprotu. Jūs atbalstiet manu priekšlikumu, un es noticēšu jūsu patriotismam. Cienītā Demakovas kundze! Es bieži esmu klausījies ar lielu baudu, ko jūs sakāt, cik izjusti un no sirds jūs runājat. Es runāju no sirds, es jums ticu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Izlasīsim, ko piedāvā Grīga kungs. Viņš piedāvā — 16.marts — latviešu leģiona atceres diena. Kas ir latviešu leģions? Tā ir fašistiskās Vācijas karaspēka sastāvdaļa. Ar ko viņi nodarbojās, cienījamie "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti toreiz? Nevis jūs, bet fašistiskās Vācijas karaspēks. Viņš okupēja Latviju. Tad leģions palīdzēja okupēt Latviju. Vai mēs varam to atcerēties tādā veidā?

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Oskara Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 16, atturas — 41. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts

. 3.priekšlikums — deputāta Tabūna priekšlikums jums piedāvātā redakcijā, proti, 16.marts — cīnītāju diena pret padomju okupāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējie divi balsojumi diemžēl ir bijuši tādi, kādi tie ir, un liecina, ka daudzi no mums no leģionāriem izvairās, no leģionāriem laikam kaunas, un tas ir kauns. Tas ir ļoti nožēlojami. Bet nu ko darīt? Sociāldemokrātiem es gribētu sacīt, ka patiešām arī iepriekšējos lasījumos vairāki cilvēki no sociāldemokrātiem balsoja par mūsu priekšlikumiem — 16.martu kā leģionāru dienu iekļaut kalendārā. Un par mūsu šodienas priekšlikumu arī balsoja 9 sociāldemokrāti, 2 Tautas partijas un 1 "Latvijas ceļa" deputāts. Tas liecina, ka mūsu sarunas šeit un pārliecināšana vai, pareizāk sakot, vēstures atsvaidzināšana ir devusi rezultātus, un tagad jau par šo priekšlikumu nobalsoja divdesmit astoņi. 150 000 Latvijas kritušos dēlus un dzīvos leģionārus faktiski mēs esam atraidījuši. Nu žēl, ko lai dara?

Bet, cienījamie kolēģi, padomājiet tagad par priekšlikumu, ko esmu iesniedzis jums izvērtēšanai. 16.martu atzīmēt kā cīnītāju dienu pret padomju okupāciju. Kā jūs zināt, Saeimā ir tikai viens Golubova kungs, kurš vēl aizvien, līdz šai dienai paziņojis, ka viņš neatzīst, ka Latvija tika okupēta, lai gan pārējie visi, protams, to ļoti labi zina gan šeit Latvijā, gan ārzemēs. Tad nu, lūk, jautājums ir — vai Latvijā, un ne tikai Latvijā, ārzemēs cīnījās cilvēki pret padomju okupāciju vai vienkārši nolaida rokas un gaidīja brīnumu? Jūs ļoti labi zināt, un šis laiks, ko es esmu ietvēris šajā priekšlikumā, aptver laiku no 1940.gada tās dienas, kad padomju karaspēks pārgāja pāri robežai, iznīcināja mūsu robežsargus un ne tikai. Un līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai visus tos cīnītājus, kuri izrādīja neparastu drosmi cīņās pret padomju okupāciju. Tie ir gan leģionāri, tie ir gan partizāni jau pēckara cīņās mežos, tie ir cilvēki, kuriem šodien mēs ceļam pieminekļus, tie ir sirmi vīri un sievas, un jaunieši. Es jums atgādināšu kaut vai "Latgales vanagus", kuru vidū ir arī mūsu partijas biedri, dzīvi palikušie, bet daudzi gāja bojā. Un viņiem uzstādīts piemineklis Nautrēnos. Tie ir cilvēki, kuri cīnījās visos pārējos okupācijas gados. Atcerēsimies Gunāru Astru, vēl viņam līdzīgus cīnītājus, kuri nebaidījās un cīnījās. Es domāju, ka grūti jums būs iebilst kādam, bet, ja ir patiešām iebildumi, nāciet un pasakiet, lai beidzot mēs ierakstītu kalendārā šādu dienu.

Sēdes vadītājs

. Laiks.

P.Tabūns

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man te Juris Dobelis teica, lai es uzdodu. Ziniet, nav mērķis man nevienam uzdot, ne kādu pie kauna staba sist. Es vienīgais domāju tā, ka lielākā daļa šeit klātesošo deputātu būtu ar mieru balsot par šo Tabūna jeb nākamo — manu — priekšlikumu, jo tas ir kompromisa variants, bet vienīgais mūs nomāc viena doma — kā mūs sapratīs Eiropā, te viens izbijušais ministrs to mums ir mācījis, jeb ko domās par mums Eiropā. Tā ir viena lieta. Otra lieta, kuri ir pilnīgi pārliecināti par to, ka tie bijuši fašisti un principā nevajag to lietu atzīmēt. Un trešā grupa, kas ir deviņu vai astoņu cilvēku sastāvā, domā — ko par mums domās Krievija. Un tā ir visa tā lieta. Protams, ka vienu otru nepārliecināsim. Es pilnīgi piekrītu Golubovam, ka Vācija okupēja Latviju. No viņa skatījuma. Bet, Golubova kungs! Es atkal uzstāju, lai jūs man piekrītat tam, ka Vācija atbrīvoja mūs no sarkanā terora un no komunistiskās okupācijas. Un šie jēdzieni: piemēram, es lasīju pagājušā gada oktobrī, "Rīgas Balss" raksta, ka Rīga tapa atbrīvota. Atbrīvota, viņi uzskata, ka no vācu okupācijas. Es atkal atceros, Sibīrijā būdams, mazs bērns, mana māte atnāca ar asarām un teica, ka Rīga esot kritusi, ka Rīga ir ieņemta, ka Rīga ir okupēta.

Tā ka šeit ir daudz un dažādi jēdzieni. Bet es domāju, ka Tabūna un mans priekšlikums ir kompromisa variants. Mums nebūs jābaidās, ko domās par mums Rietumi, jo tur būs skaidri pateikts, ka tā ir cīnītāju diena pret padomju okupāciju. Mēs nebūsim melojuši vēsturei, mēs nebūsim melojuši bijušajiem leģionāriem, jo viņi tiešām cīnījās pret padomju okupāciju. Bet, ja jūs gribat, mans priekšlikums — pret komunistisko teroru, jo citādāk kvalificēt kā komunistisko teroru otro okupāciju mēs nevaram. Tāpat kā pirmo.

1949.gadā mūs izveda — tas ir terors. Mūs sadzina kolhozos — tas ir terors, un tamlīdzīgi. Nu, protams, es nevarēšu pārliecināt esošos komunistus, kas šeit ir un to cilvēku grupu, kas domā, ko par mums domās Krievija? Bet visi pārējie, es domāju, tas ir tas veselīgais vairākums, atbalstīs Tabūna vai manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Jānis Siliņš.

J.Siliņš

(TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Nu vispār ir ļoti interesanti, ka man tik īsā laikā, esot šeit, pildot deputāta pienākumus Saeimā, ir jāsāk mācīties Latvijas vēsture no jauna. Paldies jums, Golubova kungs, par to, ka tikko es uzzināju šeit, ka Latviju ir palīdzējuši okupēt latvieši. Nu, man ir vienīgi tikai pretjautājums: kā gan jūs varat būt Latvijas 7.Saeimas deputāts, ja jūs nezināt tik tiešām Latvijas vēsturi?

Redziet, es šo iebildi neveicu pret jums kā pret krievu cilvēku, bet es šo iebildi veicu pret to, ka jūs paliekat pie vecās ideoloģijas, kura diemžēl ar savu represīvo dabu ir nesusi mums šo mankurtismu. Un neatļausim šo mankurtismu novēlēt mūsu jaunajai paaudzei, jo atcerēsimies to, ka leģionāri bija tie cilvēki, kas cīnījās par ideju. Viņiem bija Latvijas valsts pirmajā vietā, nevis nauda un finanses.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 15, atturas — 52. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu! Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts

. 4. — deputāta Gaiļa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Jānis Gailis.

J.Gailis

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Latvijas pilsoņi! Es šajā jautājumā gribētu iet mazliet dziļāk. Es negribu apstāties tikai pie jēdziena "leģionāri". Es gribētu to padziļināt, runājot par visiem tiem, kas ir cīnījušies par Latvijas brīvību tajā laika periodā, ko mēs saucam par Otro pasaules karu.

Otrais pasaules karš. Ne jau visiem tas beidzās 1945.gada maijā. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka Latvijā šis karš jau sākās 1940.gadā ar Krievijas okupāciju. Tajā brīdī, kad sākās karš starp Vāciju un Krieviju, Latvija bija Krievijas okupēta teritorija. Kā jau šeit iepriekš minēja, teikt to, ka Vācija okupēja Latviju, tas ir vienkārši absolūti nesaprotami, jo tādā gadījumā tika okupēta jau reiz okupēta teritorija. Piedodiet, man tas nav saprotams! Arī 1940. un 1941.gada sākumā bija neskaitāmi cīnītāji par Latvijas brīvību, kas tika mocīti, fiziski iznīcināti. Daudzi, daudzi tūkstoši tādu bija.

Nav jau brīnums, ka Otrā pasaules kara laikā leģionā cīnījās ļoti daudzi tūkstoši. Vairāk nekā 146... latvieši. Viņi ticēja, jā, es pieņemu, varbūt naivi ticēja, bet viņi ticēja tam, ja izdosies sakaut Krieviju, kas 1940.gadā bija okupējusi Latviju, tad Latvija kļūs brīva. Viņi tiešām tam ticēja. Viņi ticēja tādēļ, ka viņi bija pārdzīvojuši, redzējuši baigo gadu. Viņi bija redzējuši, kas notiek šajā baigajā gadā, kā tiek fiziski iznīcināti, kā tiek deportēti viņu tēvi un mātes, brāļi un māsas, dēli un meitas. Viņi redzēja arī to, kas to izdarīja. Tajā brīdī to neizdarīja vācieši. To izdarīja padomju okupācijas karaspēks.

Daudzi, daudzi tūkstoši latviešu neatgriezās no šī kara, bet viņi parādīja ļoti lielu varonību cīņās, nepārspējamu, daudzās vietās mazai saujiņai noturot to, ko liels pārspēks nespēja ieņemt.

Es varu citēt aptuveni, piedodiet, nevis citēt, bet atkārtot no kara laika avīzes izdevuma, kur viens latviešu karavīrs, prettanku artilērijas baterijas artilērists, bija noturējies un iznīcinājis 64 krievu tankus. Tā ir varonība! Šī varonība bija iespējama tikai tādēļ, ka visi šie cilvēki, visi šie karotāji, cīnījās ar ticību par Latvijas brīvību un neatkarību. Tādu, kāda tā bija pirms 1940.gada.

Daudziem no viņiem tāpat karš turpinājās arī vēl pēc 1945.gada maija. Par daudziem, ļoti daudziem mēs nekad neuzzināsim, kad un kurā meža bunkurā viņi pieņēma savu pēdējo kauju. Mēs nekad neuzzināsim. Es gribu pieminēt arī vēl daudzus citus, bet visus nav iespējams.

Bet es gribu atgādināt par vienu tādu grupējumu, kas cīnījās par Latvijas brīvību vēl pēc tam. Liepājā bija tehnikums, kura audzēkņus sauca par tehnūzeriem. Tur bija grupa "Kursa". Jauni, varbūt tiešām arī naivi.

Sēdes vadītājs

. Atvainojiet, laiks...

J.Gailis.

Vai es drīkstu pabeigt? (Starpsauciens: "Pēc pārtraukuma!")

Sēdes vadītājs

. Pēc pārtraukuma varbūt, kolēģi, mēs dosim jums izteikties, vārdu otro reizi. Ja nav iebildumu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Kolēģi, turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". Turpinām debates par 4.priekšlikumu. Vārds deputātam Jānim Gailim — otro reizi.

J.Gailis

(TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka mūsu rindas retinās. Tātad varam uzskatīt, ka ļoti lielai daļai ir pilnīgi vienaldzīgi tas, par ko mēs šeit runājam par zināmu mūsu tautas daļu, kas cīnījās un kas arī mira mūsu Dzimtenes brīvības vārdā.

Es negribu ilgi vairs aizkavēt jūsu uzmanību, kura jau tā ir atslābusi. Gribu pievērsties vēl tikai tam periodam, kas bija pēc 1945.gada maija, kā jau es teicu, karš daudziem bija beidzies, bet daudziem viņš nebeidzās. Un Latvijai šis karš sākās 1940. gadā ar Krievijas okupāciju un principā varam uzskatīt, ka turpinājās 50 gadus līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Un šajā laikā bija ļoti daudz zināmu un vēl vairāk nezināmu cīnītāju, kuru piemiņu es gribētu, lai mēs vienmēr paturētu sevī, un nav svarīgi, nav tik ļoti svarīgi, tieši kā sauc šo dienu.

Daudzās valstīs ir pat atsevišķu kauju atceres dienas. Es nepretendēju šeit uz to, lai jūs aizstāvētu tās vai citas kaujas atceres dienu, lai atzīmētu. Bet es gribu, lai jūs atbalstītu to, ka mēs tajā vai citā dienā un šobrīd 16. martā tas ir...

Sēdes vadītājs

. Laiks!

J.Gailis.

Paldies! Es pabeigšu teikumu, ja?

Sēdes vadītājs

. Jā, lūdzu!

J.Gailis.

... atzīmētu Latvijas brīvības cīnītāju Otrajā pasaules karā piemiņas dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu kā tad bija ar to okupāciju — bija vai nebija? It kā būtu mēs nolēmuši, ka bija gan. Paldies Dievam, šodien vairums kolēģu atbalstīja, ka par šo dienu valstiski būtu jārunā. Ceru, ka līdz šā gada 17. jūnijam mēs pieņemsim šeit Saeimā lēmumu par to, ka 17. jūnijs ir jāatzīst par Latvijas Republikas okupācijas dienu. Bet ja jau bija okupācija, vai kāds pret to cīnījās vai nemaz neviens to nedarīja? Mēs it kā esam apzinājuši, ka cīnījās. Un bija šie cīnītāji pret padomju okupāciju, pret komunistisko teroru, pret baskājainiem sarkanarmiešiem. Bet cīnījās.

Tātad nākamais jautājums — vai vajag atcerēties šos cilvēkus, kas cīnījās pret okupantiem? Nu vajag taču. Nesanāca te. Dažiem nepatika 16. marts. Man viņš patīk, protams. Bet tad man ir jautājums tiem, kam nepatīk. Kad un kā mēs atcerēsimies šos savus cīnītājus? 16. martā mēs iesim kopā ar mūsu cīnītājiem, ar leģionāriem, to mēs turpināsim. Iesaistīsim arī citus šajā lietā. Mēs atkārtosim šīs runas par 16. martu. Piedāvāsim arī vēl ko papildus tiem, kas to noliedz.

Un nupat starpbrīdī man bija saruna ar Latvijas nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Nikolaju Romanovski, kas atrodas šajā zālē un šodien vēro. Lūk, šis cīnītājs vēro, un es domāju, ka viņi atceras tos laikus, kā viņš cīnījās. Viņš vēro mūs šodien. Kas tad no tā visa ir labs sanācis? Un viņš skaidri man teica, viņš man pateica... .Jā, vai nu šis balsojums par 16. marta izsvītrošanu beigās nepārvērtīsies par Pirra uzvaru, kurš pazaudēja kaujā pret romiešiem visus savus ziloņus un karaspēka lielāko daļu, bet skaitījās, ka viņš ir uzvarējis tajā kaujā.

Tā ka, lūdzu, padomājiet. Mēs esam piedāvājuši visdažādākos variantus. Nepatika leģions, piedāvāja leģionārus. Nepatika ne vārds leģions, ne leģionāri. Šeit ir piedāvājums — cīnītāju diena pret padomju okupāciju. Vai tad tāda nav jāatcerās? Vai tad šīs cīņas neko nenozīmē? Vai tad tās neprasīja no cilvēkiem pašuzupurēšanos, varonību?

Tālāk. Patlaban ir runa — cīnītāji pret komunistisko teroru. Nu bija taču šis terors. Šitie sarkanie vazaņķi, kas kopā ar nacistiem izraisīja Otro pasaules karu, taču nekaunās šodien moralizēt un vēl mūs mācīt. Nekaunās no mums pieprasīt, lai mēs te kaut ko izmeklētu. Pašiem viņiem sen bija laiks dzīvot aizkapa pasaulē un mierīgi, klusi vērot to, kas notiek uz zemes. Bet viņi jaucās mūsu darīšanās.

Tātad es joprojām piedāvāju vismaz ar brīviem balsojumiem frakcijā parādīt vispār savu attieksmi. Ja nepatīk viena, tad parādiet otru. Bet beigu beigās iznāks, ka nepatīk nekas. Un tas jau ir pavisam slikti. Un ja nepatīk nekas, tad piedāvājiet kaut ko citu. Es palieku pie 16. marta.

Sēdes vadītājs

. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidza, protams, balsojums par to, ka manu priekšlikumu atbalstīja tikai 20 deputāti. Un priekšlikums bija ļoti, ļoti skaidrs un nepārprotams — cīnītāju diena pret padomju okupāciju.

Es daudz ko esmu redzējis žurnālista gaitās un arī triju Saeimu laikā. Bet nespēju vien nobrīnīties, ko mēs, 7. Saeimas deputāti, darām. Cīnītāju diena pret padomju okuāciju — atzīst vienīgi "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti un 4 no sociāldemokrātiem. Punkts. Jūs varat iedomāties! Tā drīz vien mēs pazaudēsim visu, ko esam izcīnījuši šajos neatkarības gados.

Ko vēl tas nozīmē? Tas nozīmē — laime, ka 6. Saeimā mēs nobalsojām par okupācijas fakta atzīšanu. Šī Saeima, es jūtu, ka to vairs nespētu izdarīt. Un tas ir tik nožēlojami, ka es vārdos pat nevaru pateikt.

Sēdes vadītājs

. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Panteļējevs

(LC). Man liekas, ka tautas vīrišķība parādās arī godīgumā pret savu vēsturi un ne tikai pret savu vēsturi. Cīnītāji pret padomju okupāciju. Padomju okupācija Latvijā notika, pateicoties Vācijas un Padomju savienības sadarbībai — Molotova–Ribentropa paktam. Tā kā tie kareivji, kas cīnījās vācu armijā, es nedomāju, vai varētu teikt, ka viņi cīnījās tieši pret padomju okupāciju, tāpēc, ka, kā zināms, padomju okupācija bija tieši Vācijas un Padomju savienības sadarbība, ja kāds no jums nezina to no vēstures.

Sēdes vadītājs

. Jānis Gailis... (Starpsauciens: "Trešo reizi?") Atvainojiet, jūs vairāk nevarat runāt debatēs. Debates slēdzu. (Starpsauciens: "Tik uz Eiropu!")

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 18, atturas — 50. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu tālāk.

A.Seiksts

. Priekšlikums numur 5 — deputāta Vidiņa kunga priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā, kas pēc būtības ir iepriekšējā priekšlikuma atkārtojums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs

. Debatēs neviens pieteicies nav... ir pieteicies. Atklājam debates. Jānis Gailis.

J.Gailis

(TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es gribu ļoti īsi tikai šoreiz. Paldies, ka Panteļējeva kungs atgādināja dažus vēstures faktus, taču man ir jāatgādina vēl daži fakti šajā sakarībā. Ir attiecīgi zināmi dokumenti, ka Padomju savienība bija tā, kas gatavojās uzsākt šo karu. Visa padomju armijas stratēģija liecināja par to, ka viņa negatavojas aizsardzības karam, bet koncentrē spēkus uzbrukumam. Un šis Molotova—Ribentropa pakts bija vajadzīgs tikai tādēļ, lai Padomju savienība varētu pietuvoties Rietumu robežām vēl tuvāk un saīsināt šo uzbrukuma ceļu, tā kā jebkurā gadījumā tādu vai citādu iemeslu dēļ Latvija tika okupēta. Gribu piezīmēt vēl arī to, ka šis process, okupācijas process, var atkārtoties, ja mums būs šāda attieksme, un šis process jau būs citādāks. Man ļoti žēl, ka šeit lielākais vairākums diemžēl neizprot to, kas var notikt, ja mēs aizmirsīsim savas tautas vēsturi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu nav jau daudz piecas minūtes, bet tomēr man paliek neskaidrs šis jautājums. Ko mēs īsti darīsim ar tiem komunistiem? Nu labi, nacisti mums ir slikti, nacisti te ir to darījuši un šito darījuši, bet vai tad tie komunisti ir labāki? Viņi ir vēl sliktāki, viņi bendēja mūsu tautas brāļus un māsas Krievijā pirms Otrā pasaules kara, viņi bendēja Otrā pasaules kara laikā, to pašu viņi darīja pēc Otrā pasaules kara. Jā, nacismu tiesāja, to mēs visi labi zinām, bija Nirnberga. Komunisti tur uzstājās kā apvainotāji pret saviem bijušajiem ieroču brāļiem. Nu es jums atgādināšu — Rapallo līgumu kas tad noslēdza? Padomju Krievija un Vācija, uz kurieni brauca Vācijas speciālisti visvairāk pēc Pirmā pasaules kara? Uz Krieviju. Uz kuru valsti Krievija izveda visvairāk savus izejmateriālus, pirmkārt, melnos un krāsainos metālus? Uz Vāciju. Nu tā taču bija!

Vēl 1941.gada janvārī Hitlers, jau pilnībā izstrādājis plānu — Barbarosa, ar kuru viņš apsteidza Staļina plānu, kuram bija divas nedēļas vēlāk paredzēts iebrukt Vācijā, viņš teica: pagaidiet, pagaidiet pāris dienas, vēl viens sūtījums — krāsainie metāli, varš ienāks no PSRS, un tad mēs runāsim atklātāk par savu plānu. Tā kā mēs te visu laiku runājām par tiem nacistiem, par tiem visāda genocīda izraisītājiem, bet tie komunisti sēž un smaida. Nu vai tad viņiem nepienākas vismaz viens pamatīgs pēriens? Šaut jau viņus vairs nedrīkst, jo Latvijā nāvessods ir atcelts.

Tā kā es tomēr domāju, ka par šādām lietām ir jārunā. Komunistiskā ideoloģija ir noziedzīga ideoloģija, tie, kas to ir atbalstījuši aktīvi, ir noziedznieki, tie, kas ir kaut kādā veidā, nu, sava vājuma dēļ vai citu labu vai sliktu īpašību dēļ ar viņiem tur brāļojušies, nu tie ir līdzskrējēji, par tiem varētu runāt atsevišķi, tur vienam vajadzēja mašīnu, otram vajadzēja dienesta dzīvokli, trešam vajadzēja tur komandējumu uz ārzemēm, nu tā ir pavisam cita lieta. Bet kāpēc mēs nelamājam komunistus, es nevaru saprast? Kāpēc mēs viņus netiesājam, ja jau pat Krievija ir runājusi un runās vēl par to, ka komunistiskā ideoloģija ir noziedzīga un tā ir jātiesā, un šīs runas ir atskanējušas Krievijas domē un ne kaut kur citur. Tad mēs šeit Latvijā vaiga sviedros pūlamies pierādīt pasaulei, lūk, to, ka, jā, bija slikti latvieši, bet bija arī slikti krievi un bija arī sliktas daudzas tautības. Jācīnās ir pret ideoloģiju, pret varmācīgu sava viedokļa uzspiešanu citiem, pie tam ar nelietīgām metodēm, un komunisti to darīja. Un groziet šīs lietas, kā jūs gribat, Latviju okupēja komunisti, sarkanarmieši un citi salašņas. Un tanī brīdī 1941.gadā nebija šeit tad, kad izsūtīja 14.jūnijā no Latvijas, ap 35 tūkstoši vispār cieta, bet izsūtīja kādus 15—16 tūkstošus, šeit nebija nacisti. Tātad pirmsākums visās nelietībās pret Latviju ir meklējams komunismā, un cīnītājs pret komunismu ir svēts cilvēks, un viņu vajag atcerēties un cildināt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie kolēģi! Es nedaudz no vēstures, kā radās šī diena, par ko mēs šodien diskutējam šajā likumprojektā. Bija pavasaris, bija bruņoto spēku komandieris, kas drosmīgi piedalījās formas tērpā pasākumā un kuru pēc tam atstādināja no amata. Jāatzīst man, vienīgais Grīga kungs, kas tiešām ir konsekvents, kas arī toreiz aizstāvēja Dalbiņa kungu un šoreiz, bet partija, kas varbūt šobrīd aizstāv, diezgan vienprātīgi kā brieži nobalsoja un palīdzēja Dalbiņa kungu atstādināt no amata. Un nebija tanī brīdī nekādu ierosinājumu ne no sabiedriskām organizācijām, ne tautas balss, ne kāda, kas aicināja šo dienu šeit veidot. Es uzskatu, ka šī diena tika ielikta kalendārā, lai nomazgātu to milzīgo kaunu, kas gūlās pār vienu no nacionālām partijām tanī brīdī. Un tas bija vienīgais iemesls, lai nomazgātu kaunu par tām lietām, kas tika darītas.

Kāda bija pēc tam situācija? Bija Ministru prezidents no šīs partijas, un bija šī diena, pasākums, kurā, lūdzu, nosauciet, kurā piedalījās arī šobrīd, teiksim, jūsu partijas biedrs, kas bija toreiz Ministru prezidents, par šīm dienām nav balsojis iepriekšējos balsojumos, es nezinu, vai šobrīd, es neesmu papētījis. Ministri bija, viens no ministriem no jūsu partijas paziņoja drosmīgi, ka viņš pagājušoreiz piedalīsies un pēc tam klusu, klusu aizmuka uz ārzemēm, neviens ministrs nepiedalījās. Mūsu Tautas partijas 11 deputāti piedalījās, kas bija vairāk par jebkuriem citiem. Tā kā drosme ir vajadzīga, ne tikai runājot par pagātni, drosme ir vajadzīga un konsekventa rīcība šobrīd, un es šo dienas ielikšanu kalendārā vērtēju kā provokāciju, kā mēģinājumu nomazgāt kaunu no sava vārda. Tāpēc Tautas partijas deputāti ir piedalījušies un piedalīsies pasākumos, tie cilvēki, kuri uzskatīs, ar leģionāriem un citos pasākumos, bet mēs neredzam šeit nekādu prieku, kad latvieši karoja ar latviešiem jebkurā gadījumā okupāciju armijā vai vienā vai otrā. Un tāpēc nevajag ar svētām lietām mazgāt kaunu, kas gulstās uz pašiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK).Godātie deputāti! Protams, ir jūtams, ka tuvojas pilnmēness, un aktivitāte briest proporcionāli šī laika dilumam, kurš tuvina mūs šim datumam. To var just arī pēc debatēm un pēc paaugstinātiem balss toņiem, sevišķi pēdējā Gundara Bērziņa uzstāšanās reizē. Cienījamais Bērziņa kungs, ierosinātājs visam tam pasākumam, ko sauc par pulkveža Dalbiņa piespiešanu uzrakstīt atlūgumu, bija toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Un jums tas ir ļoti labi zināms, bet jūs to baidāties pateikt. Un es varu pateikt, kāpēc jūs baidāties to pateikt, jūs to baidāties pateikt tāpēc, ka viņš tajā laikā bija jūsu partijas biedrs. Bērziņa kungs, jūs taču esat no Zemnieku savienības. Arī Guntis Ulmanis bija Zemnieku savienības biedrs tajā laikā, kad viņš pieņēma šo lēmumu, tā ka lūdzu vēršaties pie saviem bijušās partijas kolēģiem un goda biedriem, arī pie Gunta Ulmaņa, un viņš jums visu patiesību pastāstīs. Nevajag melot šeit no tribīnes!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Un it īpaši Gundar Bērziņ! Par ko tad mēs šodien runājam? Par savu attieksmi pret 16.martu vai par mazgāšanos pirtī? Jūs te nupat runājāt par mazgāšanos. Es saprotu, Bērziņa kungs, ka jums ir īpaša interese par pirtīm, it īpaši pēc tam, kad parādījusies ir informācija par pirtīm valdībā. Var jau būt. Katram sava interese dzīvē. Es jau neko nesaku.

Tagad, runājot par provokācijām, Gundars Bērziņš nupat teica, ka ir provokatori tie, kas vēlas atzīmēt 16.martu. Tas ir ļoti interesanti. Tūlīt es jums atgādināšu: par 16.martu kā atceres dienu ir runājuši 11 organizāciju pārstāvji. Vienpadsmit! Un kādas tad ir šīs organizācijas? Tie ir tie cilvēki, kas paši ir piedalījušies šajā pretestības kustībā. Un tie ir nacionālie karavīri, un tie ir nacionālie partizāni, un tie ir Daugavas Vanagi, un tie ir nacionālie virsnieki. Tā ka, Bērziņa kungs, runāt par to, ka ierosinājums — 16.martu atzīt kā atceres dienu, ka tā ir no kādu provokatoru galviņām nākusi ideja, ir tā savādi. Tā ka nevajag! Es saprotu, pirtnieks ir pirtnieks, politiķis ir politiķis, un karavīrs ir karavīrs. Bet šīs trīs lietas vienā personā savienot ir grūti. Varbūt to nevajadzētu darīt. Un kā politiķis es uzskatu, ka latviešu karavīrs ir jāciena, latviešu leģionārs ir jāciena, un 16.marts — tai ir jābūt valsts atceres dienai.

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums. Un jūs varbūt piekritīsiet man, ka 2000.gada 17.februāris Latvijas parlamenta vēsturē ir melnākā diena, varbūt turpmāk mēs šo dienu vēsturē atzīmēsim ar melnu krāsu. Tas nozīmē, ka iepriekšējā pusdiena bija ļoti nepatīkama, un arī otra puse šai dienai ir ļoti nepatīkama. Un es ierosinu šo dienu vienmēr atzīmēt mūsu parlamentā ar supermelnu krāsu vai pieceļoties ar klusuma brīdi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Jānis Siliņš.

J.Siliņš

(TB/LNNK). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi deputāti! Nu es domāju, ka te ir jārunā pavisam īsi un pavisam konkrēti. Tas vissāpīgākais ir tas, ka mēs neapzināmies to, cik tad tas mankurtisms ir dziļi iesēdies mūsos, un cik dziļi tas ir mūsu parlamentā.

Kādreiz mankurtismu sāka NKVD 13.nodaļa, sāka nodarboties ar šo lietu. To mēģināja 50.gados arī Amerikas Savienotajās Valstīs Federālajā izmeklēšanas birojā speciāla zinātnieku grupa. Bet viņi saprata, ka tas ir amorāli. Bet mums šajā laikā pašiem nevilšus šis mankurtisms ir ļoti, ļoti labi pielipis, un diemžēl šīs mankurtisma izpausmes ir tā rezultāts, kad mūsu šodiena var ļoti labi, izmantojot ekonomiskās sviras, iztērējot jūsu spēku šeit Saeimā, spriest par ekonomiskām lietām, bet nevis par valstij svarīgām lietām, lai mēs politiski valsti sakārtotu, lai tauta nāktu līdzi aiz valdības. Un, lūk, komunisma ideoloģijas pīlāri nebūt nav nolikuši šo te ideoloģiju malā, un mēs to izjūtam šodien. Un es jums, cienījamais sirmais vīrs, kura priekšā es noliecu galvu, Nikolaj Romanovska kungs, varu pateikt, kāds ir tas spēks, kas mūsu priekšstāvjiem, ko sauc par Latvijas parlamentu, ir tik nevarīgs, un nevar pateikt tautai godīgi — jā, mēs cienām šo tautas daļu, kas bija varonīga un cīnījās! Un nevajag šeit nodarboties ar demagoģiju. Jā, ka viņi labprātīgi gāja cīnīties pie viena un pie otra. To mēs zinām, cik prasti šīs abas ļaunās varas izmantoja mūsu mazo, mazskaitlīgo Latvijas tautas daļu un sūtīja brāli pret brāli. Paldies! Uzaicinu jūs balsot, kā jums atļauj jūsu sirdsapziņa.

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 16, atturas — 48. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts

. (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nākošais — 6. ir deputāta Seiksta priekšlikums, kur aiz it kā gramatiski sarežģītā formulējuma slēpjas ļoti vienkārša būtība — 11.novembris ir Lāčplēša diena un tikai Lāčplēša diena. Visi pārējie formulējumi, kas tai nākuši klāt, ar šo priekšlikumu tiek ņemti ārā. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs — par 6.priekšlikumu.

A.Panteļējevs

(LC). Šinī gadījumā es gribu arī nedaudz pārstāvēt viedokli, ko ir pauduši Latvijā daži Daugavas Vanagi, ka, proti, nebūtu Lāčplēša diena tiešām jāpapildina ar vārdiem "Latviešu karavīru atceres diena", jo Lāčplēša diena ir ļoti precīza vēsturiska diena. Ja mēs to vispārējā formā formulējam, ka tā ir Latviešu karavīru atceres diena, tad mēs varam nonākt pie samērā paradoksālas situācijas, ka šo dienu var uzskatīt par iespējamu atzīmēt gan leģionāri, gan sarkanie strēlnieki, gan vēl kādi, gan vēl kādi, un es nedomāju, ka tas būtu sevišķi nepieciešams. Mēs tomēr šinī dienā atzīmējam šo vēsturisko faktu, kas saistīts ar Bermonta sakāvi Daugavas krastos, tāpēc es principā piedāvātu atbalstīt Antona Seiksta priekšlikumu šinī gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Šoreiz man gribas teikt tā, ka kaut arī jautājums par 16.martu parlamentā ir spriests, apspriests un pārspriests, manuprāt, ir jau pilnīgi skaidri izveidojušies priekšstati arī tiem cilvēkiem, kas klausās mūs radio, par to, kā katrs domā. Vienīgais, es vēlētos bilst vēl tiem kolēģiem, kas te apcer balsojumus, piemēram, Palmirai Lācei, kura nepaskatās izdrukas, nepaskatās, kā ir balsojuši sociāldemokrāti, tajā skaitā es, nevajadzētu vispirms nosodīt un pēc tam celt it kā ar to sevi, jo ir tāds teiciens: tas, kas izcelsies, citus nepelnīti zemojot, pats zemāk par zemu kritīs.

Redziet, cienījamie kolēģi! Man ir bijis dzīvē tas laimīgais brīdis un brīži, kad ar šiem sirmajiem vīriem un viņu tuviniekiem, kurus vēstures annālēs vētījot, kuru dzīves un mūžus vērtējot mēs šodien te runājam, es ļoti labi saprotu un zinu, ka šiem sirmajiem vīriem šī diena, kad satikties, atcerēties bijušo un pieminēt tos, kas ir zem zemes, ir vairāk kā nepieciešama. Latvijā un pasaulē nav citas institūcijas, kas varētu mēģināt aizstāvēt savus pilsoņus. Mēs zinām, ka mūsu pilsoņiem nāk uzbrukumi gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, tad būsim vismaz tik pašlepni un aizstāvēsim savus pilsoņus.

Pašlaik ir izveidojusies sekojoša situācija. Mēs zinām, ka šodien lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem. Tātad, ja parlaments ir strukturēts tādējādi, ka ir viedokļu polarizācija, tad, neapšaubāmi, ir jāpieņem vismaz kompromisa lēmums. Un te es varu tikai pievienoties iepriekšējam runātājam, ka kaut ko varmācīgi klāt pievienot Lāčplēša dienai, kas ir diena ar savu vēsturisku slodzi, nav tajā sakarā svinama, kā to vēlētos darīt šī priekšlikuma autori, pievienojot te arī leģiona atceres dienu klāt, tas nav tā izdarāms.

Tātad principā vienīgais kompromisa variants un tas labākais, ko es redzu, ir atbalstīt šo priekšlikumu. Es vēlreiz uzsveru. Es nebūt nepiekrītu pilnībā šā priekšlikuma jēgai, bet, ja mums ir kaut kāds risinājums, cienījamie kolēģi, jāatrod! Tādā gadījumā varbūt ne tikai uzstāties šeit ar runām par to, kā vajadzētu būt, kas politiski, protams, skar vienu vēlētāju daļu, un protams, simpatizē viņiem, bet arī atrast reālu risinājumu. Tātad reāli iziet no šīs situācijas, kas, protams, ir pārāk politizēta. Vislabāk būtu bijis, ja 16.marts — Latviešu karavīru atceres diena — vispār nebūtu aiztikta, ja šie sirmie vīri un viņu tuvinieki un tie, kas ir šodien ar viņiem un par viņiem, varētu satikties, atcerēties un pieminēt. Diemžēl tā tas nav bijis, un pat, man jāteic — ar tādām skumjām un sāpēm tieši šo politisko ambīciju dēļ.

Varbūt tad izvēlēsimies labāko variantu no 6. un 7.priekšlikuma. Es aicinu uz to kompromisu, kas man pašai ir smags un grūts, bet balsot vismaz par 6. priekšlikumu. Vismaz. Jo tas, ka mēs pievienosim kaut ko klāt Lāčplēša dienai, es uzskatu, ka tai dienai ir tik ārkārtīgi liela, svētīga slodze jau šodien, ka nacionālo karavīru vai leģionāru piemiņas lietas ar laiku aizmirsīsies. Varbūt ka mēs varēsim pēc tam, kad šodien šīs kaislības būs izkurinātas, griezties atpakaļ un tiem, kas bija leģionā, tiem kas bija nacionālie karavīri, kas aizstāvēja savu Dzimteni, tomēr atrast citu iespēju svinēt savus svētkus, kaut vai tajā pašā 16.martā. Es aicinu balsot par 5. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Jānis Gailis.

V.Lāzo

. Es aicinu balsot par 6.priekšlikumu. Kolēģi, es pārteicos. Tātad par deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Jūs tieši tā arī teicāt, Lāzo kundze!

J.Gailis

(TB/LNNK). Paldies! Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir teiciens: "Atkārtošana ir zināšanu māte." Man bija tas gods vairāk nekā 20 gadus strādāt pedagoģiskajā darbā, un es lieliski zinu to, ka pat visgrūtākajai galvai, daudzreiz atkārtojot, var kaut ko iemācīt.

Es pateicos kolēģiem sociāldemokrātiem par lielu izpratni jautājumā par Lāčplēša dienu. Es priecājos, ka iepriekšējā reizē, kad runājām par šo tēmu, es no šīs tribīnes uzstājos un teicu šeit, ka nevajag jaukt vienu lietu ar otru lietu. Lāčplēša diena — tā bija ļoti specifiska diena. Tajā dienā pārgāja tiltus Rīgā. Tādēļ es priecājos, ka ir izņemti ārā šie vārdi "Latviešu karavīru atceres diena".

Un nobeidzot es gribu izteikt tādu cerību, turpinot to, ka katram var kaut ko iemācīt. Pēc daudzām mācību stundām es ceru, ka visi lieliski pārzinās Latvijas vēsturi, ka visi lieliski zinās, kas ir noticis katrā dienā un kāpēc tas ir noticis.

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, nu ir parādījies pirmais gaismas un cerību stariņš! Es jums gribētu atgādināt, ka divos lasījumos es šeit uzstājos un stāstīju, cik absurdi ir visas karavīru dienas sabāzt vienā dienā. Es jums to stāstīju. Ļoti patīkami, ka valdības koalīcijā esošās "Latvijas ceļa" partijas pārstāvji to beidzot ir sapratuši. Labi, ka to ir sapratusi arī komisija. Tiešām jūs esat paspēruši soli uz priekšu. Man ir cerības, ka, līdzīgi jūs apstrādājot, pēc zināma laika mēs no jauna atgriezīsimies pie 16.marta. Šīs cerības man paliek. Cīņa turpināsies. Neceriet uz to, ka mēs nomierināsimies.

Jo tiešām, kā varēja vispār runāt? Bet jūs pirmajā un otrajā lasījumā taču to atbalstījāt. Paskatieties, vai tad 20.janvāris galu galā neattiecas uz latviešu karavīriem? Arī 20.janvāris — Barikāžu atceres diena — tāpat attiecas. Nemaz nerunāsim par visiem pārējiem datumiem — 8.maiju, 22. jūniju, 11.augustu.

Jā, pilnīgi pareizi, Seiksta kungs pēc dziļām studijām arī ir nācis pie secinājuma, taču ar to punkts nav pielikts, jo man ļoti nepatīk dažu mūsu tā saucamo vēsturnieku izrunāšanās, kuri faktiski, visām varām kalpojot, ir rakstījuši par vēsturi to, ko viņiem lika rakstīt, nevis to, kas patiesībā bija. Tagad ir saceptas visādas komisijas, un viņi nu filozofēs, ko vajag un ko nevajag. Bet vajag to, kas ir tiešām bijis. Un, ja vēsturnieks pasaka, ka karavīru dienai ir jābūt tikai 11. novembrī, tad tas nav vēsturnieks. Tas var mazgāties pirtī vai vēl kaut kur citur, bet katrā ziņā, nevis nodarboties ar nopietnu jautājumu risināšanu.

Lūk, tāpēc, godātie kolēģi, es gribētu atgādināt to, ka mums ir bagāta vēsture. Ka 20.gadsimts ir pilns ar tādiem vēsturiskiem datumiem, kuri mums būtu jāatceras. Nekaunēsimies no savu vēsturisko dienu atceres! Nekaunēsimies! Es domāju, ka tad, kad mēs sāksim runāt par 17.jūniju, varbūt ka mēs daudz nerunāsim. Varbūt ka vismaz šajā jautājumā mums visiem ir jābūt ar vienu viedokli, ka tā bija okupācijas diena un nav tur vienam otru jāpārliecina par to. Man, protams, ir nedaudz varbūt žēl, ka mēs tik daudz laika šodien atkal tērējām, tieši par šo datumu runājot. Bet nevar citādi. Pret savu vēsturi jāizturas ar cieņu, un to, kas ir bijis, jāprot vērtēt daudzveidīgi. Un, lūk, šitāda steidzīga sabāšana vienā dienā un te runāšana par kaut kādu, ka tas nu ir cietis, ka ir gājis likt ziedus.

Bērziņa kungs! Ziniet, ko mēs daži teiksim. Es domāju šeit arī daži klātsēdošie. Gājām likt ziedus 60., 70., 80.gados Brāļu kapos, pie prezidenta Čakstes pieminekļa, pie Brīvības pieminekļa un tad nu bija pavisam citas sankcijas nekā tās, par kurām jūs runājāt šodien. Tāpēc nesāksim stāstīt, kurš kurā brīdī par ko te ir cietis. Lai par to spriež aculiecinieki, vēsturnieki un kādi citi. Ja tu kārtīgi esi nolēmis par kaut ko cīnīties, tev ir jārēķinās, ka tu vari arī ciest.

Sēdes vadītājs

. Antons Seiksts.

A.Seiksts

. (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Faktiski jau nebūtu ko runāt, jo es saprotu un ļoti ceru, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts. Ar visu atbildību šeit es gribu teikt, ka es esmu pret mēģinājumiem 365 dienas gadā apzīmēt ar kaut kādiem notikumiem. Mūsu vēsture ir traģiska un arī priecīga un tik bagāta, ka mēs varētu 365 dienas apzīmēt.

Tāpat kā es esmu pret to, ka mēs mēģinām divas vienādi ļaunas okupācijas varas salīdzināt. Viņas abas ir pilnīgi vienādas. Es palieku pie tā, un, cik man būs spēja un laika, balsot, balsot tikai par karavīru piemiņas dienas ierakstīšanu kalendārā. Karavīri visi ir jāpiemin, vienalga, kādā formas tērpā viņi ir cīnījušies, bet valsts kalendārā būtu jāieraksta tikai tie, kas cīnījās Latvijas valsts formas tērpos. Tas nenozīmē noniecināt kādas citas varmācīgi ierautas armijas rindās karojošo cilvēku piemiņas aizmiršanu. Tas nebūt to nenozīmē.

Bet, kas attiecas uz šo priekšlikumu, es gribu teikt: "Paldies!" Man nav kauns teikt paldies, vienalga, no kuras frakcijas nākušiem konstruktīviem priekšlikumiem. Dobeļa kunga runa pagājušajā lasījumā mani pamudināja uz šo priekšlikumu. Man nebija citu domu konceptuāli. Mani pamudināja uz šo priekšlikumu, jo tiešām Lāčplēša diena ir kaut kas tāds, kam kaut ko klāt vēl likt nebūtu atbildīgi. Es ļoti lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Jānis Siliņš.

J.Siliņš

(TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godājamie deputāti! Es runāšu pavisam īsi. Bet mani iepriecināja augsti godājamā Panteļējeva kunga runa un arī ļoti cienījamās Violas Lāzo kundzes runa uzstāšanās. Jo, redziet, šīs abas runas bija tās, kas mūs attālina no divdomībām. Divdomības mums jau tā ir tik ļoti daudz, un neaizmirsīsim, ka parlaments ir viena lieta, bet aug jaunā paaudze, un viņai ir jāzina skaidri sava vēsture, viņai ir jāapzinās skaidri savas svinamās dienas.

Manī vieš cerību tas, ka 7. Saeimas laikā tomēr šķiet, ka mēs varēsim nonākt pie konsensusa, ka 16. marts tomēr būs svinamā diena. Nebaidīsimies no tā, ko Eiropa par mums domās, bet dzīvosim tā, lai mūsu tuvākie kaimiņi — lietuvieši un igauņi — sadodās kopā ar mums, un atcerēsimies to, ka cienīts tiek tas cilvēks un tā tauta, kurai ir sava stāja. Un to tautu, kurai ir stāja un kura ciena sevi, cienīs arī citi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(neatkarīgais deputāts). Cienījamais Seiksta kungs! Jūs sacījāt, ka jāciena tie karavīri, kas cīnījās tikai latviešu karavīru formas tērpos.

Jūs acīmredzot domājāt tos karavīrus, kas bija pirmskara Latvijā, ja? Tā es sapratu. Tātad ziniet, es jums pateikšu vienu tādu būtisku faktu. Redziet, vācieši, ienākot Latvijā, un, kā zināt, vācieši ir ļoti pedantiska un kārtīga tāda tauta vienā ziņā, savā rakstura īpatnībā, redziet, tad vācieši izņēma no Latvijas armijas kara noliktavām tūkstošiem Latvijas armijas formas tērpu, apģērba vlasoviešu lielu daļu, tūkstošiem, un arī rietumukraiņus un sūtīja cīņā pret padomju armiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Debates slēdzu. Vai ir iebildumi pret 6. — deputāta Seiksta priekšlikumu? Iebildumu nav. Lūdzu tālāk, Seiksta kungs!

A.Seiksts

(LC). Ja drīkst, tad tikai vienu teikumu: Grīga kungs, jūs nepareizi mani sapratāt, bet es neizvērsīšu diskusiju.

7. priekšlikums nozīmē redakcionāli sakārtot nobalsoto priekšlikumu būtību. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 18, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc es aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis

. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs

. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 1590. Komisija saņēma un izskatīja šādus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu!

A.Tiesnesis

. 1. priekšlikums ir iesniegts no Pēterkopa kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis

. 2.priekšlikums arī ir no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs

. Tālāk, lūdzu.

A.Tiesnesis

. 3. ir komisijas labojums. Komisija to atbalsta pati.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis

. Un 4. ir parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis

. 5. ir komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis

. 6. ir parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis

. Tie ir pamatā visi priekšlikumi. Lūdzu balsojumu kopumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zvejniecības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir komisijā gulējis, ja tā drīkst izteikties, ilgu laiku, kamēr mēs saskaņojām viedokļus ar Zemkopības ministriju, ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un arī, protams, ar Finansu ministriju par atsevišķām sadaļām.

Es jūs gribu informēt, ka, lai mēs varētu ātri šo likumu izskatīt, es par atsevišķiem priekšlikumiem izstāstīšu šo priekšlikumu būtību un ierosināšu jūs balsot kopumā par priekšlikumu grupu. Bet tas būs tad, kad mēs nonāksim tieši līdz šiem konkrētajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu!

A.Poča

. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcijas maiņu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Arī 2. es lūdzu atbalstīt — Juridiskā biroja priekšlikums. Tīri tehniski precizējumi.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Un arī 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu — lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt finansu ministra priekšlikumu par 3. nodaļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Arī 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Arī 7. un 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par muitas tarifu likmju precizēšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumiem un alkoholu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 10. — valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Arī 11. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. Un noteikt, ka visas šīs izmaiņas un pielikumā minētie tarifi stājas spēkā no 2000. gada 1. aprīļa.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Paldies! Tad mēs nonākam jau pie pielikumiem pie konkrētajiem tarifiem. 14. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tikai tehniski precizē likuma formu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Un tagad mēs nonākam pie priekšlikumu grupas, kas ir ietverta 15., 16., 17., 19., 20.., 24., 25., 26. un 27. priekšlikumos. Tie bija Zemkopības ministrijas priekšlikumi par salikto tarifu ieviešanu lauksaimniecības precēm. Tas arī faktiski bija viens no lielākajiem diskusijas objektiem. Šobrīd mēs esam saņēmuši Zemkopības ministrijas vēstuli, kas uzskata, ka nav lietderīgi veikt grozījumus likumā "Par muitas tarifiem", jo mūsu starptautiskās saistības šos saliktos tarifus vienkārši neparedz jeb neatļauj piemērot. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, ka šie manis nosauktie priekšlikumi nav atbalstāmi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča

. Paldies! Tad mums ir jāatgriežas pie 18. priekšlikuma, kas ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par likmju precizēšanu. Tas ir arī tehnisks priekšlikums pēc būtības, kas vienkārši parāda dziļāku dalījumu konkrētajiem preču veidiem. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Paldies. 37. lappuse tā ir. 22. priekšlikums — valsts ieņēmuma ministres priekšlikums arī ir tikai, lai precizētu, dziļāk sadalītu, nu, noteiktus produkcijas veidus, par kuriem tiek piemēroti šie tarifi. Lūdzu arī to atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Poča

. Nākamais ir 28. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Jā. 8.priekšlikums 52.lappusē par 22.grupu. Deputāts Leiškalns ierosina ieviest jaunu nacionālo kodu denaturētajam, sintētiskajam, tehniskajam etilspirtam un noteikt, ka tam ievedmuitas likme ir tikai 0,5% no preces muitas vērtības. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates par 28. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Tās, protams, ir sarežģītas lietas, un es savu priekšlikumu tajā biezajā tabulā nemaz neatradu, bet es zināju, ka tas ir. To, protams, var nosaukt par lobismu vai kaut kādu interešu grupas aizstāvniecību, un ar to es tad arī šeit nodarbošos. Cik, es jums izstāstīšu atsevišķi, ja tas bija Grīga kungs, kas prasīja. Vienu vārdu sakot, situācija vai fabula ir ļoti vienkārša: pie manis griezās Olaines "Latbio" direktors, kurš ražo šobrīd Eiropā atļautos un drīz arī Latvijā tikai atļautos logu tīrītājus, no metilspirta ir aizliegts, tas iedarbojas uz cilvēka redzi, viņš ražo šos tīrītājus no etilspirta, bet sintētiskāko, lētāko, ko Latvijā neražo un neražos nekad. Šobrīd kāda ir situācija ar šiem darbiem, tās ir nu drausmīgas lietas, un visas politiskās partijas ir iestājušās par rūpnieku un rūpniecības aizstāvību, bet tas neapšaubāmi ir daudz grūtāk nekā ķert pedofilus, tas ir grūti, jo jāizzina konkrēta problēma, jāzina konkrēta situācija, jāzina konkrēta ražotne, konkrēti ražotāji un jāmēģina atrisināt viņiem viņu problēmas normatīvi.

Tad šeit ir mēģinājums atrisināt šo problēmu normatīvi. Tātad ko dara šobrīd "Latbio"? Viņi ieved attiecīgo sintētisko etilspirtu (denaturēto vēl pie tam) no Krievijas, Ukrainas un reizēm arī no Rietumeiropas, ieved pārstrādei, saražo attiecīgo izstrādājumu, kas ir logu tīrītājs automobiļiem, kurus mēs lietojam, vai nu mūsu pašu Latvijā ražotos, vai Eiropā, Vācijā ražotos, pie tam mūsu Latvijā ražotie ir dārgāki.

Kad gatavā produkcija ir saražota, tā tiek ievietota muitas noliktavā, tiek izvesta atpakaļ ārā uz Lietuvu, un iedomājaties, kas jādara vienam ražotājam, lai viņš varētu pārdot šeit, Latvijā, ražotu preci, un tad no Lietuvas šī pati prece tiek ievesta iekšā Latvijas Republikas jurisdikcijā jeb muitas teritorijā jau kā gatavā produkcija, kas netiek ar šo muitas nodokli aplikta. Es vienkārši aicinu jūs atbalstīt, jo šeit nav nekāds dzērāju atbalsts, zem šī sintētiskā etilspirta nevar noslēpt nekādu tīru spirtu, un, ja kāds arī to dzer, tad es domāju Jurdža kungs par to tikai priecāsies. Tas bija rupji teikts, bet nu, kā jau raksta avīzēs, es rupji runāju, tikai priecāsies. Aizstāvēsim mūsu ražotājus, lai viņi var tanī panīkušajā Olainē, visnotaļ panīkušajā no darbavietu viedokļa, turpināt ražot, turpināt konkurēt šajā tirgū un iziet uz citiem tirgiem. Ļausim taču viņiem ražot, neapliksim ar augstām ievedmuitām lietas, kuras Latvijā neražo un nekad neražos, jo tās tiek ražotas no naftas produktu atliekām. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt ražotājus, nobalsot par manu priekšlikumu, neizdarot nekādu ļaunumu, nenodarot patiesībā nekādu ļaunumu ne Latvijas zemniekiem, nekam citam, bet tikai un vienīgi labumu konkrētam ražotājam, konkrētām darba vietām, konkrētām darba rokām, konkrētiem cilvēkiem, kas saņems algu. Paldies par uzmanību, un jau iepriekš pateicos par atbalstu, kā teica kādreiz šveicars pie viesnīcas Rīga.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

. (LC). Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par šī priekšlikuma, nu, ja tā varētu teikt, lietderību no mūsu ražotāja atbalstīšanas viedokļa, es varētu piekrist. Ar savu pieredzi, teiksim, strādājot valsts ieņēmumu valsts ministres amatā, man rodas šaubas, jo būs ārkārtīgi grūti operatīvi noteikt uz robežas šī spirta kvalitāti un saturu. Un es baidos, ka šeit parādīsies vēlme, ieviešot šo jauno nacionālo kodu, ievest spirtu, kas būtu atbilstošs citam kodam, par kuru ir jāpiemēro šīs augstākās likmes. Šīs ir vienīgās šaubas, manas iepriekšējās pieredzes radītas šaubas, kas šobrīd runā pretī šī priekšlikuma atbalstīšanai.

Sēdes vadītājs

. Leiškalna kungs, debates ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 4, atturas — 66. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča

. Nākamais ir 29.priekšlikums, 30. priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Es atvainojos 23. līdz 27. priekšlikums.

A.Poča

. 24., 25., 26., 27.ir izskatīti. Ā, 23. man ir pazudis. Es ļoti atvainojos. 23.mums vispār, man liekas, nebija tabulā, ja nemaldos.

Sēdes vadītājs

. 23. priekšlikums ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

A.Poča

. Jā, es ļoti atvainojos. 23. ir Tautas partijas priekšlikums, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Es atvainojos, jūs vēlējāties debatēt par 23.priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kungi! Mēs atgriežamies pie šīs Saeimas iemīļotās tēmas — margarīna. Savā laikā mēs ļoti dikti strīdējāmies šeit, un patiešām bija vairāki balsojumi, tajā skaitā, vai šī norma, kuru tagad, ja es nekļūdos, mainām, vai atbilst Eiropas noteikumiem. Vai mēs nepanāksim atkal kārtējo reizi Eiropas Savienības protestu. Patiešām es ceru, ja Počas kundze izskaidros, jo savā laikā mēs šo normu taisni saglabājām speciāli iepriekšējā veidā. Un tādēļ es aicinātu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

. (LC). Šis, cienījamais Lujāna kungs, ir viens no tiem priekšlikumiem, kuri faktiski šobrīd vairs ir tikai tehniski precizējumi, jo situācija bija tāda, ka pagājušajā gadā divas komisijas vienlaicīgi strādāja ar likumprojektu par muitas nodokli (tarifiem). Un Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā laikā, izskatot un virzot šo likumprojektu Saeimā, šos grozījumus jau izdarīja. Mums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija savukārt cita redakcija, ar citiem priekšlikumiem, kurus mums vajadzēja virzīt, jau ņemot vērā šos Tautsaimniecības komisijā nobalsotos un arī Saeimā nobalsotos grozījumus. Tas, ko mēs šobrīd darām, mēs tehniski sakārtojam likumu, izslēdzot dažas nevajadzīgas ailes un pievienojot dažas klāt, kas attiecas uz tām valstīm, ar kurām mums jau ir noslēgti jauni brīvās tirdzniecības līgumi, kā piemēram, Ukrainu un vēl daži citi. Un šobrīd tas ir tikai tehniski. Ja mēs šo Tautas partijas priekšlikumu, kā arī tālāk veselu rindu manus priekšlikumus neatbalstām, tas nozīmēs, ka faktiski zaudē spēku tas likums, kas šobrīd ir spēkā. Tātad mēs gandrīz gadu jau strādājam ar šādām likmēm un, ja mēs tagad kaut ko izmainām pretēji komisijas viedoklim, tas nozīmē, ka šobrīd spēkā esošās likmes tiek atceltas un stājas spēkā jaunas likmes, kas ir vai nu zemākas, vai augstākas atkarībā no tā, kādas preču grupas tas skar. Tā ka šobrīd es lūdzu atbalstīt tikai un vienīgi komisijas viedokli, jo tas ir vairs tikai precizējums jeb sakārtošana tieši no juridisko aktu, es atvainojos, nevis no juridisko, no tiesību aktu viedokļa.

Sēdes vadītājs

. Vai ir nepieciešams balsot par 23.priekšlikumu? Tiek uzturēts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts. Par 24. līdz 27.priekšlikumu tiek atbalstīts komisijas viedoklis. Tālāk 29.priekšlikums.

A.Poča

. Par 28.priekšlikumu mēs jau nobalsojām... 29.priekšlikums, un šis 29.priekšlikums, kā jau es jums teicu, arī šobrīd ir saistīts ar to, ka mums ir vienkārši jāsaskaņo jau spēkā esošā likuma redakcija ar tiem precizējumiem, ko mēs izdarām šodien. Tāpēc es lūdzu atbalstīt 29.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Nav iebildumu.

A.Poča

. 31.priekšlikumu un 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča

. Kā arī 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Iebildumi netiek celti.

A.Poča

. Tagad mums nāk nākošā priekšlikumu grupa, kas ir no 34. līdz 93.priekšlikumam. Šeit ir divu deputātu — deputātu Apiņa un Birznieces priekšlikumi par ievedmuitas likmju samazināšanu trikotāžas un tekstila apģērbiem. Tie ir jauni priekšlikumi. Savā starpā šie priekšlikumi atšķiras ar to, ka deputāts Apinis samazina vislielākās labvēlības likmi, bet nesamazina pamatlikmi un ievedmuitu samazina visām minēto grupu pozīcijām. Deputāte Birzniece samazina gan pamatlikmes, gan vislielākās labvēlības likmi, ievedmuitu nesamazina pozīcijām, kuras ražo Latvijā. Tātad tas ir ļoti izsvērts priekšlikums. Tātad tiek samazināts uz tām grupām, kuras Latvijā neražo, un saglabā esošās likmes tām pozīcijām, kuras Latvijā ražo. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Taču, ja drīkst, es varētu komentēt no sava viedokļa. Ņemot vērā, ka ar tām valstīm, ar kurām mums ir brīvās tirdzniecības līgumi, šīs likmes faktiski ir atbilstoši brīvās tirdzniecības līguma nosacījumiem, pamatā tās ir vai nu nulle, vai 1%, vai pusprocents. Tas skar lielākoties tās valstis, kas nav brīvās Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībnieces, vai, ja ir, tad tām ir piemērojams šis vislielākās labvēlības statuss. Īstenībā, ja runājam ļoti vienkāršoti, tās ir preces, kas nāk no Austrumāzijas, no Ķīnas, Indonēzijas un citām valstīm. Tas skar preces, kuras patērē daudzas ģimenes ar bērniem, tie ir bērnu apģērbi, tie arī ir mūsu, pieaugušo cilvēku, apģērbi un tamlīdzīgi. Ja jūs izšķiraties balsojot atbalstīt šo ievedmuitas likmju samazināšanu trikotāžas un tekstilapģērbiem, tad es lūgtu atbalstīt deputātes Birznieces priekšlikumu, bet neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu. Un ņemot vērā, ka šie priekšlikumi ir tieši paralēli, burtiski viens un otrs, es lūgtu izšķirties balsojot par šo priekšlikumu grupu no 34. līdz 93.priekšlikumam. Es lūgtu Apiņa kungu tātad atsaukt savu priekšlikumu, Apiņa kungs? (No zāles deputāts P.Apinis rāda, ka atsauc!) Jā, viņš atsauc.

Sēdes vadītājs

. Apiņa kungs atsauc priekšlikumu.

A.Poča

. Tātad praktiski balsojam deputātes Birznieces priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli attiecībā uz deputātes Birznieces priekšlikumiem, kas skar priekšlikumu grupu no 34. līdz 92.?

A.Poča

. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par šīs grupas priekšlikumiem. Tālāk, lūdzu! Neatbalsta? Tādā gadījumā mums jābalso par deputātes Birznieces priekšlikumiem.

A.Poča

. Jā.

Sēdes vadītājs

. Tātad 34. — deputātes Birznieces priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo 34.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 12, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36. — deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 9, atturas — 44. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. — deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 9, atturas — 53. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. — deputātes Birznieces priekšlikumu.

A.Poča.

Nē, nu es domāju, ka par visiem kopā vajadzēja, mēs iesākām, mēs balsosim, ja tas ir nepieciešams. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 5, atturas — 50. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. — deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 6, atturas — 53. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. — deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 8, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 10, atturas — 54. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. — deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 7, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 50. — deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 9, atturas — 56. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Birzniecei!

I.Birzniece

(LC). Mani priekšlikumi arī ar Aijas Počas paskaidrojumu nav guvuši vairākumu. Lai ekonomētu plenārsēdes laiku, es noņemu tos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs

. Paldies! 94.priekšlikums.

A.Poča

. 94. priekšlikums 135.lapaspusē. Šie priekšlikumi, sākot no 94. līdz 102.priekšlikumam, ir atbalstāmi, jo šie ir tehniskie grozījumi, kas saskaņo jau spēkā esošās likmes ar tām likmēm, kas ir mums šobrīd... Faktiski mēs šobrīd atbalstām spēkā esošās likmes.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komsijas viedoklim par priekšlikumu grupu no 94. līdz 102.priekšlikumam.

A.Poča

. Atvainojiet, priekšsēdētāj! Izņemot 100.priekšlikumu. 100. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un tas ir jauns. Un tas vienkārši šobrīd nosaka likmi nevis ar daļskaitli, bet viena procenta apjomā uz bižutēriju. To es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 100.priekšlikumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 101., 102. bija tehniskā saskaņošana, to mēs jau atbalstījām. 103. ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī precizē likmes šobrīd uz pašizgāzējiem, pašiekrāvējiem, piekabēm un puspiekabēm. Faktiski tas ieved jaunu dalījumu jeb jaunas pozīcijas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Tātad 104.priekšlikums ir jau manis minētais šis tehniskais precizējums likmju saskaņošanā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt.

A.Poča

. Un arī 105. ir līdzīga rakstura priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Tiek atbalstīts.

A.Poča

. Līdz ar to mēs esam nonākuši līdz 7.pielikumam, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.pielikuma nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta 106. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Poča

. Un lūdzu atbalstīt arī 107. — Juridiskā biroja priekšlikumu par 8.pielikumu, kas arī ir redakcionāls uzskaitījums.

Arī 108.priekšlikums ir tīri redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta 107. un 108.priekšlikumu.

A.Poča

. Un arī 109.priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 111. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ietver 110. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt 112. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu nav.

A.Poča

. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret— 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 496. Šis likumprojekts ir tapis pēc Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikuma jau pagājušajā gadā, un sākotnējam variantam iebilda diezgan daudzas ministrijas. Tāpēc Juridiskā komisija nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu, kurš, uzreiz gan jāatzīst, nav tāds varbūt, kāds tas būs galīgajā redakcijā, ja būs vairāki konceptuāli jautājumi par tām pašām PSRS pilsoņu pasēm un daudz ko citu. Bet komisija akceptēja šo variantu.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Atļaujiet man arī izteikties ne tikai komisijas vārdā, bet arī savā vārdā. Protams, ka šis likumprojekts varbūt ir tuvāks tam viedokļu kompromisam, kāds izskanēja no dažādām institūcijām, taču 2.pantā 2.punkts, manuprāt, ir lieks, jo tas paredz šai personu grupai plašākas tiesības pat nekā Latvijas pilsoņiem, tāpēc tas būtu uz nākamajiem lasījumiem tomēr mums jānolemj, Juridiskajā komisijā balsojot. Protams, ka diskutējams vēl ir jautājums par tām pašām PSRS pilsoņu pasēm, jo visu laiku atlikt šo pasu nomaiņas termiņu nozīmē visu laiku radīt labvēlīgu situāciju konkrētai personu grupai, kura ir tādā savdabīgā, gandrīz vai dubultpavalstnieka statusā. Tā ka es aicinu kolēģus nopietni strādāt pie otrā lasījuma.

Sēdes vadītājs

. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Rasnača kungam tajā ziņā, ka šis alternatīvais likumprojekts ir juridiski daudz korektāks nekā iepriekšējais variants. Diemžēl šeit tomēr ir daži momenti, kas neļauj man atbalstīt šo likumprojektu, un es gribu pievērst jūsu uzmanību šai problēmai.

Atšķirībā no Rasnača kunga es to neuzskatu par lielu problēmu, ka nepilsoņiem ir piešķirtas plašākas tiesības nekā pilsoņiem. Diez vai tā tas ir, bet tā nav lietas būtība.

Pirmais. Likumprojekts paredz nepilsoņa statusa atņemšanu administratīvā kārtībā. Paskatīsimies, uz kādiem pamatiem tiek piedāvāts atņemt šo nepilsoņu statusu. Piemēram, ja persona ir apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas. Vai tas ir ierēdņa kompetencē — noteikt, ka persona patiešām ir sniegusi nepatiesas ziņas? Kad šis likumprojekts tika apspriests, minēja zināmas analoģijas ar Pilsonības likumu. Es gribu atgādināt, ka pilsonību var atņemt tikai ar apgabaltiesas lēmumu. Es domāju, ka šajā gadījumā arī no prakses mēs labi zinām, ka cilvēki, kuriem tiek atņemts šis nepilsoņa statuss, viņi, vienalga, griežas tiesā. Tātad jebkurā gadījumā tiesai būs jāizskata šī lieta. Manuprāt, tas būtu juridiski daudz korektāk, ja uzreiz likumprojekta līmenī mēs paredzam, ka lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem tiesas ceļā, nevis administratīvā kārtībā.

Un otrs. Jautājums, kas varbūt tieši neattiecas uz šo likumprojektu, bet noteikti būtu risināms vienlaicīgi ar grozījumiem šajā likumprojektā. Kāds juridisks statuss būs tai personai, kurai saskaņā ar šo likumu atņems nepilsoņa statusu? Tā ir patiešām liela problēma. Mēs zinām, ka jau šobrīd Latvijā ir vairāki simti tā saucamo nelegāļu. Tās ir tās personas, kurām nav tiesību ne uz Latvijas pilsonību, ne uz nepilsoņa statusu, un kuri vai nu nevar, vai vienkārši nevēlas pieņemt kaut kādas citas valsts pilsonību. Izraidīt šīs personas no Latvijas nav iespējams, jo neviena valsts nav spiesta, nav tāda pienākuma — uzņemt pie sevis personu, kura nav šīs valsts pilsonis. Dažas no šīm personām tiek turētas nelegālo imigrantu uzturēšanās punktos, tātad no budžeta jāmaksā par viņu uzturu, jābaro un tā tālāk, bet reālas izejas nav. Tā ka, ja šis likums tiks pieņemts, vienlaicīgi neatrisinot šo problēmu, tad šo nelegāļu skaits tikai pieaugs. Tātad vienlaicīgi ar šo likumu būtu jāpiedāvā saprātīgs risinājums arī šai problēmai.

Sēdes vadītājs

. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Šeit kolēģis Pliners runāja par divām problēmām. Es atvainojos, Cilevičs. Tātad par pirmo problēmu. Vai tātad tiesas ceļā ir jārisina jautājums par nepilsoņu statusa atņemšanu. Šo problēmu mēs analizējām Pilsonības likuma izpildes komisijā, arī Juridiskajā komisijā, un, uzklausot Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, kuri risina tātad šobrīd spēkā esošās likumdošanas ietvaros nepilsoņa statusa atņemšanu administratīvā kārtā, tika konstatēts sekojošais, ka tikai ceturtajā daļā gadījumu, kad administratīvā kārtā tiek atņemts nepilsoņa statuss, ieinteresētās personas griežas tiesā, lai pārsūdzētu attiecīgo lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu. Tātad, ja mēs iesim to ceļu, kas ir Pilsonības likumā, šis atņemšanas process ieilgs, ja visās lietās simtprocentīgi būs jāiet tiesas ceļš. Tiks pārslogotas jau tā mūsu noslogotās tiesu institūcijas, un, mūsuprāt, šāds ceļš ir neracionāls — jo vairāk tādēļ, ka šobrīd otrajam lasījumam tiek gatavots ļoti moderns, eiropeisks administratīvā procesa likums, kas atvieglos tātad amatpersonu nelikumīgu lēmumu pārsūdzēšanu. Tas ir pirmais iebildums.

Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka, izstrādājot alternatīvo variantu, Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā kā Tieslietu ministrijas, tā Iekšlietu ministrijas, tā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iebildumus un ir izstrādājusi faktiski juridiski ļoti korektu risinājuma variantu. Es aicinu atbalstīt šodien pirmajā lasījumā piedāvāto likumprojektu!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es aicinu tātad debates un priekšlikumus sagatavot uz otro lasījumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija piedāvā 25.februāri.

Sēdes vadītājs

. Vispirms nobalsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 13, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs

. Kā jau minēju, tātad komisija piedāvā 25.februāri.

Sēdes vadītājs

. 25.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Likumprojektā "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" nav saņemts neviens priekšlikums. Mūsu komisija lūdz arī parlamentu atbalstīt otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums

. 25.februāris.

Sēdes vadītājs

. 25.februāris. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Skatām dokumentu nr. 1595. Jāsaka, ka visi šie šodien Ārlietu komisijas iesniegtie un izskatāmie likumprojekti ir saistīti ar standarta nolīguma apstiprināšanu par gaisa satiksmi, un es faktiski pie šī pirmā pat nepakavēšos komentējot, jo Ārlietu komisijā mēs šādus likumprojektus parasti izskatām, un aicinām arī Saeimu izskatīt kā steidzamus.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts

. Tāpat arī otrajā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Marokas Karalistes valdības divpusējo nolīgumu par gaisa transportu", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Gluži tāpat kā iepriekš aicinu to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Krasts.

Izskatīt un akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts

. Arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Marokas Karalistes valdības divpusējo nolīgumu par gaisa transportu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Lūdzu skatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts

. Arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi starp to valstu attiecīgajām teritorijām un aiz to robežām", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Rosinu izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts

. Izskatīsim pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts

. Un ja šoreiz arī nav iebildumu, otrajā, galīgajā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi starp to valstu attiecīgajām teritorijām un aiz to robežām" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts

. Paldies.

Sēdes vadītājs

. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija ārkārtas sēdē tika nolemts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 23.februārī pulksten 15.30 ar darba kārtību "Par "Latvenergo" attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumiem lietderību". Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Silva Golde, Oskars Spurdziņš, Ainārs Šlesers, Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdes vadītājs

. Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Es redzu, ka zālē ir tieslietu ministrs. Tieslietu ministra atbilde uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova jautājumu par apcietināto personu turēšanas termiņiem izmeklēšanas cietumā. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs

(tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Es varbūt nesaukšu ciparus, ko ir pieprasījusi Saeimas frakcija. Es tikai īsi atbildēšu uz trešo jautājumu, jo tas ir pats būtiskākais — kāpēc. Tas, ka situācija ar lietu izskatīšanu un ilgstošo apcietināto personu uzturēšanos cietumā ir traģiska, ir fakts. Tādēļ ir vajadzīgi trīs nopietni soļi.

Pirmais. Telpas Rīgas apgabaltiesai, jo uz 30 tiesnešiem ir tikai 7 zāles.

Otrais. Piekritības maiņa, no apgabaltiesām lietu virkni pārceļot uz rajonu un pilsētu tiesām, vienlaikus palielinot tiesnešu skaitu pirmā līmeņa tiesā.

Un trešais solis — jauns Kriminālprocesa likums, kurā ievērotas Eiropas Padomes rekomendācijas par kriminālprocesa vienkāršošanu. Šie trīs soļi ļautu pilnībā atrisināt ilgstošo termiņu problēmu. Visi trīs soļi būtu sperami nekavējoties, vai pats vēlākais — šī gada ietvaros.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai ir papildjautājumi? Jautājumu nav. Atbilde ir sniegta. Pārējās ministru atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas pēc nākamās plenārsēdes. Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!