Par iespēju atjaunot īpašuma tiesības zemes izpircēju mantiniekiem

Trešdien, 31.janvārī, Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē skatīja jautājumu par iespēju atjaunot īpašuma tiesības vai piešķirt kompensāciju baltvācu zemes izpircēju mantiniekiem.

Komisijas sēdē piedalījās Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Centrālās zemes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Saeimas Juridiskā biroja un Ministru kabineta izveidotās darba grupas pārstāvji, kā arī baltvācu zemes izpircēju mantinieku pārstāvji.

Latvijas Valsts arhīva Lietišķās informātikas daļas vadītāja V.Grunte informēja, ka, pētot banku īpašumu jautājumus, tika uziets fonds P-70 “Austrumzemes Valsts komisārs”, kurā ir Valsts zemes bankas sekvestrētā īpašuma pārvaldītāja 1943.gada septembrī sastādīts saraksts, kurā ietverti laikā no 1939.gada 1.janvāra līdz 1941.gada 31.jūlijam pārdotie 1279 gruntsgabali, ko banka ieguvusi no UTAG (Übersiedlungs Treuhand Aktien Gesellscahft) līguma. Sarakstā norādīta šo īpašumu atrašanās vieta, pircēja vārds un uzvārds, konta numurs, jau iemaksātā summa latos, saldo uz 1943.gada 30.septembri reihsmarkās, maksājuma datums 1940.gadā. Otrs līdzīgs saraksts sastādīts 1944.gadā, kurā norādīta par visiem 1279 īpašumiem jau iemaksātā summa un saldo uz 1944.gada 2.februāri. Šie nekustamie īpašumi 1940.gadā tika ierakstīti zemesgrāmatās uz Vispārējās lauksaimniecības bankas vārda un nodoti nomā ar izpirkumu Latvijas pilsoņiem. Īpašumu izpirkšanas procesu pārtrauca Otrais pasaules karš.

Sēdē tika norādīts, ka līdz ar to visiem, kas zemi bija saņēmuši 1939. un 1940.gadā ar Vispārējās lauksaimniecības bankas starpniecību un kuru īpašumtiesību nokārtošanu bija pārtraukusi okupācija, bija liegta īpašumtiesību atjaunošana īpašuma apliecinošu dokumentu trūkuma dēļ. Iesniegtie prasījumi par nomas un pirkuma ceļā no bankas iegūto zemi tika noraidīti, jo zeme nebija nostiprināta zemesgrāmatās; netika ņemts vērā, ka jaunie zemes ieguvēji jau bija samaksājuši lielāko daļu no zemes toreizējās vērtības.

Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka pie Ministru kabineta izveidotajai darba grupai spēkā esošajā likumā par zemes privatizāciju jānosaka regulējums vācu izceļotāju zemes pārņēmēju, nomnieku un pircēju tiesību atzīšanā vai arī jāizstrādā jauns likumprojekts.

Komisijas priekšsēdētāja Anna Seile, apkopojot sēdē izskanējušos viedokļus, pauda komisijas viedokli par nepieciešamību darba grupā iekļaut arī Centrālās zemes komisijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus.

Saeimas preses dienests