Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija publicē:
  • lēmumus par tarifu aprēķināšanas metodiku un lēmumus, ar kuriem noteikts tarifs;
  • noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem;
  • vispārējās atļaujas noteikumus;
  • ziņojumus par izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikas ievērošanu un ziņojumus, kuros informē par universālā pakalpojuma saistību tīrajām izmaksām.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmums Nr. 13 "Par Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.01.2007., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/152202

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dienesta informācija Nr.1/878

Par politisko organizāciju ikgadējām finansiālās darbības deklarācijām par 2005.gadu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām

Vēl šajā numurā

30.01.2007., Nr. 17

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 13

Pieņemts: 24.01.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.13

 

Rīgā 2007.gada 24.janvārī (prot.Nr.3, p.6.)

Par Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta otro daļu un Elektronisko sakaru likuma 8.panta otro daļu un 59.panta pirmo daļu, padome nolemj:

1. Apstiprināt Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku (turpmāk – metodika) (pielikumā).

2. Noteikt, ka šā lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā ar 2007.gada 1.februāri.

3. Noteikt, ka ar šā lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu Nr.284 apstiprinātā Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika (Latvijas Vēstnesis, 2005, 197.nr.).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis


 

Apstiprināta

ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes

2007.gada 24.janvāra lēmumu Nr.13

(prot. Nr.3, 6.p.)

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika

Izdota saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 59.panta pirmo daļu

 

1.Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kārtību, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija) veic elektronisko sakaru komersanta (turpmāk – komersanta) sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) kvalitātes mērījumus (turpmāk – mērījumi).

2. Šajā metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. 20 sekunžu laikā atbildēto izsau­kumu skaits – parametrs, kas procentos nosaka izsaukumu skaitu, uz kuriem atbildēts 20 sekunžu laikā, un kas ietver savienojuma laiku un laiku no brīža, kad konstatē izsaukuma kontroles signālu vai paziņojumu par gaidīšanu rindā, līdz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta vai visaptveroša telefona uzziņu dienesta darbinieka atbildei;

2.2. atbildes laiks uz izsaukumu – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no izsaucamā numura nosūtīšanas brīža līdz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta vai visaptveroša telefona uzziņu dienesta darbinieka atbildei;

2.3. attēla nesējfrekvences precizitāte – parametrs, kas kilohercos nosaka attēla nesējfrekvences vērtības novirzi no televīzijas kanālam atbilstošās nominālās attēla nesējfrekvences vērtības;

2.4. bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienests – publiskā fiksētā telefonu tīkla operatoru dienests, kas nodrošina abonenta bojājumu pieteikumu pieņemšanu;

2.5. iekšzemes izsaukums – savienojums vai savienojuma mēģinājums starp publisko fiksēto telefonu tīkla lietotājiem, kuru pieslēguma punktu numuri atrodas dažādos nacionālajos numerācijas rajonos;

2.6. īsziņu pakalpojums – datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojums, kas nodrošina teksta ziņojuma, kas ietver līdz 160 rakstu zīmēm (burti un cipari), nosūtīšanu publiskajā mobilajā telefonu tīklā;

2.7. īsziņas sūtīšanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no īsziņas teksta un numura nosūtīšanas brīža līdz brīdim, kad īsziņa piegādāta adresātam;

2.8. latentums1 – parametrs, kas milisekundēs raksturo laika aizturi starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu posmā no galalietotāja galiekārtas līdz Latvijas interneta apmaiņas punktam abos virzienos.

2.9. līdzsavienojums – balss telefonijas pakalpojums publiskajā mobilajā telefonu tīklā, kas nodrošina iespēju lietotājam sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošajiem izsaukumiem un izvēlēties, uz kuru no tiem atbildēt;

2.10. nesekmīgo savienojumu koeficients – parametrs, kas procentos nosaka nesekmīgo savienojumu skaita attiecību pret kopējo veikto savienojumu mēģinājumu skaitu;

2.11. nesekmīgi sūtīto īsziņu koeficients – parametrs, kas procentos nosaka nesekmīgi sūtīto īsziņu skaita attiecību pret kopējo sūtīto īsziņu skaitu;

2.12. pakešu zuduma koeficients2 – parametrs, kas procentos nosaka zaudēto pakešu attiecību pret kopējo nosūtīto pakešu skaitu;

2.13. pieslēguma ātrums parametrs, kas kilobitos sekundē raksturo informācijas apmaiņas ātrumu (augšupielādes/lejupielādes) datu kanālā, posmā no galalietotāja galiekārtas līdz Latvijas interneta apmaiņas punktam;

2.14. publiskais fiksētais telefonu tīkls – publiskā telefonu tīkla veids, kas paredzēts balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai starp fiksētiem elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

2.15. publiskais mobilais telefonu tīkls – publiskā telefonu tīkla veids, kas paredzēts balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai starp mobiliem elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

2.16. runas pārraides kvalitāte – parametrs, kas nosaka runas pārraides kvalitāti kā kvantitatīvu vērtību;

2.17. savienojuma laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka laika posmu no izsaucamā numura nosūtīšanas brīža līdz brīdim, kad konstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi;

2.18. skaņas nesējfrekvences precizitāte – parametrs, kas kilohercos nosaka skaņas nesējfrekvences vērtības novirzi no televīzijas kanālam atbilstošās nominālās skaņas nesējfrekvences vērtības;

2.19. taksofons – publiskajam fiksētajam telefonu tīklam pieslēgta iekārta, kas lietotājam nodrošina iespēju veikt vietējos un iekšzemes izsaukumus publiskajā fiksētajā telefonu tīklā, pie kura tas ir pieslēgts, uz citiem publiskajiem fiksētajiem telefonu tīkliem un publiskajiem mobilajiem telefonu tīkliem, starptautiskajiem izsaukumiem, norēķinoties par sarunu, atkarībā no uzstādītās iekārtas tipa, ar taksofonu karti, monētām vai kredītkarti, bezmaksas savienojumiem ar operatīvajiem dienestiem un savienojumiem ar bezmaksas numuriem;

2.20. tālruņa līnija – abonentlīnija, balss telefonijas pakalpojuma nodrošināšanai, kuras pieslēguma punkta saskarne atbilst komersanta publicētajiem pieslēguma punkta parametriem;

2.21. trīce3 – parametrs, kas milisekundēs nosaka novirzes nevienmērību laikā starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu, kas rodas tīkla ierobežotās caurlaides spējas dēļ, piemēram, pārslodze, maršruta maiņa, pakešu zudumi u.c.;

2.22. vidējais atbildes laiks uz izsau­kumu – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo atbildes laiku uz izsaukumu summas attiecību pret kopējo veikto izsaukumu skaitu;

2.23. vidējais darbojošos taksofonu skaits – parametrs, kas procentos nosaka darbojošos taksofonu skaita attiecību pret kopējo pārbaudīto taksofonu skaitu;

2.24. vidējais īsziņas sūtīšanas laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo īsziņu sūtīšanas laiku summas attiecību pret kopējo sekmīgi nosūtīto īsziņu skaitu;

2.25. vidējais latentums – parametrs, kas milisekundēs nosaka latentuma vidējo aritmētisko vērtību, katram pakalpojuma veidam, atbilstoši interneta piekļuves pakalpojuma aprakstam, no kopējā mērījumu skaita;

2.26. vidējais pakešu zuduma koeficients – parametrs, kas procentos nosaka pakešu zuduma koeficienta vidējo aritmētisko vērtību, katram pakalpojuma veidam, atbilstoši interneta piekļuves pakalpojuma aprakstam, no kopējā mērījumu skaita;

2.27. vidējais pieslēguma ātrums – parametrs, kas kilobitos sekundē nosaka pieslēguma ātruma vidējo aritmētisko vērtību, katram pakalpojuma veidam, atbilstoši interneta piekļuves pakalpojuma aprakstam, no kopējā mērījumu skaita;

2.28. vidējā pakalpojuma pieejamība – parametrs, kas procentos nosaka pakalpojuma pieejamības vidējo aritmētisko vērtību, katram pakalpojuma veidam, atbilstoši interneta piekļuves pakalpojuma aprakstam, no kopējā mērījumu skaita;

2.29. vidējā runas pārraides kvalitāte – parametrs, kas nosaka vidējo runas pārraides kvalitātes novērtējumu no kopējā novērtēto savienojumu skaita;

2.30. vidējais savienojuma laiks – parametrs, kas sekundēs nosaka kopējo savienojumu laiku summas attiecību pret kopējo sekmīgo savienojumu skaitu;

2.31. vidējā trīce – parametrs, kas procentos nosaka trīces vidējo aritmētisko vērtību, katram pakalpojuma veidam, atbilstoši interneta piekļuves pakalpojuma aprakstam, no kopējā mērījumu skaita;

2.32. vietējais izsaukums – savienojums vai savienojuma mēģinājums starp publisko fiksēto telefonu tīkla lietotājiem, kuru pieslēguma punktu numuri atrodas vienā nacionālajā numerācijas rajonā.

3. Komisija mērījumus veic šādiem pakalpojumiem:

3.1. publiskajā fiksētajā telefonu tīklā:

3.1.1. vietējais un iekšzemes balss telefonijas pakalpojums;

3.1.2. taksofonu pakalpojums;

3.1.3. bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojums;

3.1.4. visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojums;

3.2. publiskajā mobilajā telefonu tīklā:

3.2.1. balss telefonijas pakalpojums;

3.2.2. īsziņu pakalpojums;

3.3. īsziņu pakalpojums, izmantojot publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu;

3.4. balss telefonijas pakalpojums, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumu (turpmāk – starpsavienojuma pakalpojums);

3.5. televīzijas programmu analogā formāta izplatīšanas pakalpojums publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā;

3.6. interneta piekļuves pakalpojums publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā.

4. Mērījumus veic Komisijas pilnvarots pārstāvis (turpmāk – eksperts) saskaņā ar Komisijas izpilddirektora apstiprinātu mērījumu veikšanas plānu. Sākot šīs metodikas 4., 10., 11. un 12.daļā noteiktos mērījumus, Komisija par to informē komersantu ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms mērījumu sākšanas.

5. Komisija šīs metodikas 3.1.1.; 3.2.; 3.3. un 3.4.punktā minēto pakalpojumu mērījumiem izmanto Komisijai piederošu ne retāk kā reizi divos gados kalibrētu, nebojātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmu, kura sastāv no:

5.1. centrālās vadības iekārtas, kura veic mērījumu rezultātu apkopošanu un apstrādi;

5.2. mēriekārtām balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes mērījumiem publiskajā fiksētajā telefonu tīklā (turpmāk – fiksētā tīkla mēriekārtas);

5.3. mēriekārtām balss telefonijas pakalpojuma un īsziņu pakalpojuma kvalitātes mērījumiem publiskajā mobilajā telefonu tīklā (turpmāk – mobilā tīkla mēriekārtas).

6. Komisija mērījumus veic, nodrošinot mērījumu precizitāti atbilstoši šīs metodikas 1.pielikumam.

2. Pakalpojumu kvalitātes mērāmie parametri

7. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā, balss telefonijas pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un starpsavienojuma pakalpojuma mērījumus veic šādiem parametriem:

7.1. nesekmīgo savienojumu skaits;

7.2. savienojuma laiks;

7.3. runas pārraides kvalitāte.

8. Savienojums ir nesekmīgs, ja:

8.1. pēc numura nosūtīšanas 30 sekunžu laikā nekonstatē izsaukuma kontroles signālu, aizņemtības signālu vai atbildi;

8.2. pēc numura nosūtīšanas konstatē aizņemtības signālu;

8.3. pēc numura nosūtīšanas konstatē atbildi nepareiza savienojuma gadījumā;

8.4. pēc numura nosūtīšanas publiskajā mobilajā telefonu tīklā konstatē tīkla aizņemtības signālu vai balss paziņojumu par savienojuma neiespējamību;

8.5. ja savienojuma uzturēšanas laikā savienojums izvienojas.

9. Runas pārraides kvalitāti mēriekārtas nosaka izmantojot PESQ4 algoritmu.

10. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā visi mērāmie parametri attiecas uz tālruņa līnijām neatkarīgi no tā, ar kādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem tās tiek organizētas.

11. Taksofonu pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērāmais parametrs ir darbojošos taksofonu skaits.

12. Taksofons darbojas, ja:

12.1. paceļot klausuli, piecu sekunžu laikā konstatē centrāles atbildes signālu;

12.2. ir autorizēta izsaukumam derīga un nebojāta taksofonu karte;

12.3. sastādot bezmaksas numuru, savienojums notiek, ir iespējama abpusēja saruna, un neiekasē maksu par sarunu;

12.4. sastādot maksas numuru, savienojums notiek, ir iespējama abpusēja saruna, un iekasē maksu par sarunu.

13. Taksofonu pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērāmais parametrs attiecas uz visiem taksofoniem neatkarīgi no tā, ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem tie ir pieslēgti publiskajam fiksētajam telefonu tīklam.

14. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumos publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērāmais parametrs ir atbildes laiks uz izsaukumu.

15. Īsziņu pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un īsziņu pakalpojuma izmantojot, publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, mērījumus veic šādiem parametriem:

15.1. nesekmīgi sūtīto īsziņu skaits;

15.2. īsziņas sūtīšanas laiks.

16. Televīzijas programmu analogā formāta izplatīšanas pakalpojuma mērījumus publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā veic šādiem parametriem:

16.1. attēla nesējfrekvence;

16.2. attēla un skaņas nesējfrekvenču starpība;

16.3. attēla nesēja līmenis;

16.4. attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība;

16.5. attiecība attēla nesējs/troksnis;

16.6. vājinājums starp jebkurām divām publiskā kabeļtelevīzijas tīkla sazarotāja izejām radiofrekvenču joslā 48,7MHz – 862,0MHz;

16.7. attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.

17. Televīzijas programmu analogā formāta izplatīšanas pakalpojuma mērījumos publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā visi mērāmie parametri attiecas arī uz daudzpunktu daudzkanālu sadales sistēmām (MMDS5).

18. Interneta piekļuves pakalpojuma mērījumus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā veic šādiem parametriem:

18.1. pieslēguma ātrums (augšupielādes/lejupielādes);

18.2. latentums;

18.3. trīce;

18.4. pakešu zudums;

18.5. pakalpojuma pieejamība. 

3. Pakalpojumu kvalitātes aprēķināmie parametri

19. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā, balss telefonijas pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un starpsavienojuma pakalpojuma aprēķināmie parametri ir:

19.1. nesekmīgo savienojumu koeficients;

19.2. vidējais savienojuma laiks;

19.3. vidējā runas pārraides kvalitāte.

20. Taksofonu pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā aprēķināmais parametrs ir vidējais darbojošos taksofonu skaits.

21. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā aprēķināmie parametri ir:

21.1. vidējais atbildes laiks uz izsaukumu;

21.2. 20 sekunžu laikā atbildēto izsaukumu skaits.

22. Īsziņu pakalpojuma publiskajā mobilajā telefonu tīklā un īsziņu pakalpojuma, izmantojot publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, aprēķināmie parametri ir:

22.1. nesekmīgi sūtīto īsziņu koeficients;

22.2. vidējais īsziņas sūtīšanas laiks.

23. Televīzijas programmu analogā formāta izplatīšanas pakalpojuma publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā aprēķināmie parametri ir:

23.1. attēla nesējfrekvences precizitāte;

23.2. skaņas nesējfrekvences precizitāte;

23.3. vidējais attēla nesēja līmenis;

23.4. vidējā attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība;

23.5. vidējā attiecība attēla nesējs/troksnis;

23.6. vidējais vājinājums starp jebkurām divām publiskā kabeļtelevīzijas tīkla sazarotāja izejām radiofrekvenču joslā 48,7MHz – 862,0MHz;

23.7. vidējais attēla kvalitātes subjektīvais vizuālais vērtējums.

24. Šīs metodikas 23.3. – 23.7. noteikto parametru vērtības nosaka, kā katra parametra vidējo aritmētisko vērtību no kopējā mērījumu skaita.

25. Interneta piekļuves pakalpojuma publiskajā elektronisko sakaru tīklā aprēķināmie parametri:

25.1. vidējais pieslēguma ātrums;

25.2. vidējais latentums;

25.3. vidējā trīce;

25.4. vidējais pakešu zudums;

25.5. vidējā pakalpojuma pieejamība. 

4. Vietējā un iekšzemes balss telefonijas pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā fiksētajā telefonu tīklā

26. Pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa komersantam ierīkot vai pārvietot mērījumiem nepieciešamās tālruņa līnijas.

27. Šīs metodikas 7.1. – 7.3.punktā noteikto parametru mērījumiem publiskajā fiksētajā tīklā izmanto ne mazāk kā 2 fiksētā tīkla mēriekārtas, kuras pieslēdz pie publiskā fiksētā telefonu tīkla pieslēguma punktiem dažādās apdzīvotās vietās, lai nodrošinātu mērījumus dažādās mērījumu kombinācijās.

28. Komisija viena gada laikā komersanta publiskajā fiksētajā telefonu tīklā veic ne mazāk kā 40 000 savienojuma mēģinājumus, nodrošinot mērījumu rezultātu ticamības pakāpi 95% un relatīvo mērījumu precizitāti 10%.

29. Mērījumu rezultātus no fiksētā tīkla mēriekārtas nosūta uz centrālo vadības iekārtu.

5. Taksofonu pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā fiksētajā telefonu tīklā

30. Komisija viena gada laikā mērījumos pārbauda ne mazāk kā 10% no komersanta kopējā taksofonu skaita.

31. Mērījumiem izmanto izsaukumiem derīgu un nebojātu taksofonu karti, kuras vērtība ir pietiekoša samaksai par sarunu, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru.

32. No viena taksofona eksperts veic divus savienojuma mēģinājumus, no kuriem vienu savienojuma mēģinājumu uz bezmaksas numuru, otru uz maksas numuru.

33. Mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (2.pielikums).

34. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolā, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

6. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta un visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojumu mērījumu kārtība publiskajā fiksētajā telefonu tīklā

35. Komisija viena gada laikā komersanta publiskajā fiksētajā telefonu tīklā veic ne mazāk kā 800 savienojuma mēģinājumus uz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu un ne mazāk kā 800 savienojuma mēģinājumus uz visaptverošu telefona uzziņu dienestu, nodrošinot nepieciešamo mērījumu rezultātu ticamības pakāpi atbilstoši Eiropas Telekomunikāciju Standartizācijas Institūta (ETSI) dokumenta ETSI EG 201 769 prasībām.

36. Šīs metodikas 14.punktā noteiktā parametra mērījumiem izmanto Komisijai piederošu, iepriekš pārbaudītu un nebojātu tālruņa aparātu, kura atbilstība būtiskām prasībām ir novērtēta vai deklarēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kas ir pieslēgts mērāmajam publiskajam fiksētajam telefonu tīklam, kā arī ne retāk kā reizi gadā kalibrētu un nebojātu hronometru.

37. Eksperts veic savienojuma mēģinājumus uz publiskā fiksētā telefonu tīkla bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu un uz visaptverošu telefona uzziņu dienestu saskaņā ar 1. un 2.tabulā noteikto laika sadalījumu.

 

Laika sadalījums bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma kvalitātes mērījumiem

1.tabula

Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienests

Laiks, plkst.

Darba dienās

(85% no kopējā skaita)

Brīvdienās

(15% no kopējā skaita)

Savienojuma mēģinājumu skaits,%

Savienojuma mēģinājumu skaits, %

07.00-18.00

78

80

18.00-22.00

20

20

22.00-00.00

2

-

 

 

Laika sadalījums visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma kvalitātes mērījumiem

2.tabula

Visaptverošs telefona uzziņu dienests

Laiks, plkst.

Darba dienās

(85% no kopējā skaita)

Brīvdienās

(15% no kopējā skaita)

Savienojuma mēģinājumu skaits, %

Savienojuma mēģinājumu skaits, %

07.00-18.00

86

80

18.00-22.00

14

20

 

38. Eksperts vienmērīgi sadala savienojuma mēģinājumus mērījumu veikšanas laikā.

39. Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (3.pielikums).

40. Visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (4.pielikums).

41. Mērot atbildes laiku uz izsaukumu, eksperts veic savienojuma mēģinājumu un ar hronometru mēra laiku no numura pēdējā cipara sastādīšanas brīža līdz bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta vai visaptveroša telefona uzziņu dienesta darbinieka atbildei.

42. Ja savienojuma mēģinājums ir nesekmīgs un savienojums ar publiskā fiksētā telefonu tīkla bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienestu vai visaptverošu telefona uzziņu dienestu nenotiek, eksperts to mērījumu protokolā neieraksta.

43. Mērījumu rezultātus, kas ierakstīti mērījumu protokolos, eksperts ievada šim nolūkam izveidotā datu bāzē.

7. Balss telefonijas pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā mobilajā telefonu tīklā

44. Šīs metodikas 7.1. – 7.3.punktā noteikto parametru mērījumiem publiskajā mobilajā telefonu tīklā izmanto divas mobilā tīkla mēriekārtas.

45. Komisija viena gada laikā komersanta publiskajā mobilajā telefonu tīklā veic ne mazāk kā 18 000 savienojumu mēģinājumus, nodrošinot mērījumu rezultātu ticamības pakāpi 95% un relatīvo mērījumu precizitāti 10%.

46. Mērījumus veic atrodoties uztveršanas (pārklājuma) zonā, ko nosaka pēc mobilā tīkla mēriekārtu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.

47. Mobilā tīkla mēriekārtām nav aktivizēts līdzsavienojums un izsaukumu pāradresācijas nosacījumi, kā arī mērījumu laikā tās nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām tehnoloģijām.

48. Mērījumu rezultātus no mobilā tīkla mēriekārtas nosūta uz centrālo vadības iekārtu.

8. Īsziņu pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā mobilajā telefonu tīklā

49. Šīs metodikas 15.1. un 15.2.punktā noteikto parametru mērījumiem publiskajā mobilajā telefonu tīklā izmanto divas mobilā tīkla mēriekārtas.

50. Komisija mērījumos viena gada laikā komersanta publiskajā mobilajā telefonu tīklā nosūta ne mazāk kā 1000 īsziņu.

51. Mērījumus veic atrodoties uztveršanas (pārklājuma) zonā, kuru nosaka pēc mobilā tīkla mēriekārtu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.

52. Mobilā tīkla mēriekārtām nav aktivizēts līdzsavienojums un izsaukumu pāradresācijas nosacījumi, kā arī mērījumu laikā tās nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām tehnoloģijām.

53. Mērījumu rezultātus no mobilā tīkla mēriekārtas nosūta uz centrālo vadības iekārtu.

9. Īsziņu pakalpojuma, izmantojot publisko mobilo telefonu tīklu starpsavienojumu, mērījumu kārtība

54. Šīs metodikas 15.1. un 15.2.punktā noteikto parametru mērījumiem izmanto divas mobilā tīkla mēriekārtas.

55. Mērījumus veic starpsavienojuma kombinācijā no publiskā mobilā telefonu tīkla uz citu publisko mobilo telefonu tīklu abos virzienos.

56. Komisija mērījumos viena gada laikā no viena komersanta publiskā mobilā telefonu tīkla nosūta ne mazāk kā 1000 īsziņu uz jebkuru citu komersanta publiskā mobilā telefonu tīklu.

57. Mērījumus veic atrodoties uztveršanas (pārklājuma) zonā, kuru nosaka pēc mobilā tīkla mēriekārtu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas.

58. Mobilā tīkla mēriekārtām nav aktivizēts līdzsavienojums un izsaukumu pāradresācijas nosacījumi, kā arī mērījumu laikā tās nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām tehnoloģijām.

59. Mērījumu rezultātus no mobilā tīkla mēriekārtas nosūta uz centrālo vadības iekārtu.

10. Starpsavienojuma pakalpojuma mērījumu kārtība

60. Ja mērījumiem nepieciešamas tālruņa līnijas, pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa publiskā fiksētā telefonu tīkla komersantam ierīkot tālruņa līnijas, kā arī nodrošināt fiksētā tīkla mēriekārtu izvietošanu. Komisija maksā par mērījumiem nepieciešamo tālruņa līniju ierīkošanu, pārvietošanu, abonēšanu un sarunām, kas veiktas mērījumu laikā, izmantojot ierīkotās tālruņa līnijas, saskaņā ar komersanta iesniegtiem rēķiniem.

61. Mērījumus veic abos virzienos šādās starpsavienojuma kombinācijās:

61.1. no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz citu publisko fiksēto telefonu tīklu;

61.2. no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publisko mobilo telefonu tīklu;

61.3. no publiskā mobilā telefonu tīkla uz citu publisko mobilo telefonu tīklu;

61.4. no publiskā mobilā telefonu tīkla uz publisko fiksēto telefonu tīklu;

62. Komisija mērījumos viena gada laikā veic ne mazāk kā 3000 savienojuma mēģinājumus katrā mērāmajā starpsavienojuma kombinācijā, nodrošinot mērījumu rezultātu ticamības pakāpi 60% un relatīvo mērījumu precizitāti 10%.

63. Šīs metodikas 7.1. – 7.3.punktā noteikto parametru mērījumiem, atkarībā no starpsavienojuma kombinācijas, izmanto:

63.1. fiksētā tīkla mēriekārtas, kas ir pieslēgtas mērāmajam publiskajam fiksētajam telefonu tīklam;

63.2. mobilā tīkla mēriekārtas, kas ir pieslēgtas mērāmajam publiskajam mobilajam telefonu tīklam.

64. Mērījumiem starpsavienojuma kombinācijās, kas noteiktas šīs metodikas 61.1., 61.2. un 61.4. apakšpunktā, izmanto fiksētā tīkla mēriekārtas, kas pieslēgtas pie jebkura publiskā fiksētā telefonu tīkla pieslēguma punkta.

65. Mērījumiem starpsavienojuma kombinācijās, kas noteiktas šīs metodikas 61.2. – 61.4.apakšpunktā, izmanto mobilā tīkla mēriekārtas, kuras pieslēgtas pie jebkura publiskā mobilā telefonu tīkla pieslēguma punkta, un:

65.1. kuras atrodas uztveršanas (pārklājuma) zonā, ko nosaka pēc mobilā tīkla mēriekārtu uztveršanas zonas indikatora rādījuma, kas rāda ne mazāk kā pusi no pilnas indikatora skalas;

65.2. kuru pieslēgumos nav aktivizēts līdzsavienojums un izsaukumu pāradresācijas nosacījumi;

65.3. kuras izsaukuma laikā automātiski nepārslēdzas starp publisko elektronisko sakaru tīklos izmantotām dažādām tehnoloģijām.

66. Mērījumu rezultātus no fiksētā tīkla mēriekārtas un no mobilā tīkla mēriekārtas nosūta uz centrālo vadības iekārtu. 

11. Televīzijas programmu analogā formāta izplatīšanas pakalpojuma mērījumu kārtība publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā

67. Pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa komersantam nodrošināt piekļuvi mērījumiem nepieciešamajiem pieslēguma punktiem.

68. Mērījumiem izmanto Komisijai piederošas ne retāk kā reizi divos gados kalibrētas un nebojātas kabeļtelevīzijas tīkla mēriekārtas, kā arī nebojātu videokontroles iekārtu.

69. Šīs metodikas 16.1. un 16.2. punktā noteikto parametru mērījumus veic vienu reizi katram televīzijas kanālam brīvi izvēlētā pieslēguma punktā komersanta publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā.

70. Šīs metodikas 16.3. – 16.7.punktā noteiktos parametru mērījumus veic ne mazāk kā trīs brīvi izvēlētos pieslēguma punktos komersanta publiskajā kabeļtelevīzijas tīklā.

71. Šīs metodikas 16.1. – 16.6.punktā noteikto parametru mērīšana:

71.1. eksperts pieslēdz kabeļtelevīzijas tīkla mēriekārtas komersanta publiskā kabeļtelevīzijas tīkla pieslēguma punktam;

71.2. mērījumu rezultātus eksperts ieraksta mērījumu protokolā (5.pielikums).

72. Attēla kvalitātes subjektīvā vizuālā vērtējuma mērīšana:

72.1. videokontroles iekārtu eksperts pieslēdz komersanta publiskā kabeļtelevīzijas tīkla pieslēguma punktam;

72.2. attēla kvalitāti nosaka kā kvantitatīvu vērtību, ko iegūst subjektīvi vizuāli novērtējot attēlu saskaņā ar 3.tabulu:

 

Attēla kvalitātes novērtējums

3.tabula

Vērtība, balles

Novērtējums

Novērtējuma paskaidrojums

5

Teicama kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi nav redzami.

4

Laba kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi ir redzami, bet netraucē.

3

Apmierinoša kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi mazliet traucē.

2

Vāja kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi traucē.

1

Slikta kvalitāte

Traucējumi un kropļojumi ļoti traucē.

72.3. attēla kvalitāti novērtē divi eksperti, vienojoties par vienu 3.tabulā noteikto novērtējumu. Ja ekspertu vērtējumi atšķiras mērījumu protokolā ieraksta zemāko vērtējumu. 

12. Interneta piekļuves pakalpojuma mērījumu kārtība fiksētajā elektronisko sakaru tīklā

73. Pirms mērījumu sākšanas Komisija rakstiski pieprasa komersantam nodrošināt piekļuvi mērījumiem nepieciešamajiem pieslēguma punktiem.

74. Mērījumiem izmanto Komisijai piederošu ne retāk kā reizi divos gados kalibrētu un nebojātu interneta piekļuves pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu (turpmāk – interneta kontroles sistēma), kura sastāv no interneta piekļuves pakalpojuma kvalitātes kontroles servera (turpmāk – kontroles serveris) un interneta piekļuves pakalpojuma kvalitātes kontroles programmnodrošinājuma.

75. Šīs metodikas 18.1. – 18.5.punktā noteikto parametru mērījumus veic starp Latvijas interneta apmaiņas punktam pieslēgtu kvalitātes kontroles serveri un Komisijai piederošu galiekārtu ar Ethernet datu pārraides saskarni (saskaņā ar starptautisko standartu ISO/IEC 8802-36), izmantojot TCP un UDP interneta protokolu 80, 8001, 20000, 20001 portus.

76. Mērījumus veic ne mazāk kā 3 pieslēguma punktos.

77. Mērījumus veic ne mazāk kā 1 stundu vienā pieslēguma punktā.

78. Šīs metodikas 18.1. punktā noteikto parametru nosaka interneta kontroles sistēma, izmantojot šādu formulu:

 

        d · 8
S = ———,         (1)
            t

kur:

S – pieslēguma ātrums kilobiti sekundē;

d – pakešu apjoms baitos, kas nosūtīts mērījumu veikšanas laikā;

t – pakešu sūtīšanas laiks milisekundēs.

79. Šīs metodikas 18.2. punktā noteikto parametru nosaka interneta kontroles sistēma, izmantojot šādu formulu:

01.JPG (1675 bytes)    (2)

kur:

L – latentums milisekundēs;

t1 – paketes saņemšanas laiks milisekundēs;

t2 – paketes nosūtīšanas laiks milisekundēs;

N – kopējais pakešu skaits.

80. Šīs metodikas 18.3.punktā noteikto parametru nosaka interneta kontroles sistēma izmantojot šādu formulu:

02.JPG (2610 bytes)         (3)

n – 1

kur:

J – trīce milisekundēs;

_

L – aritmētiskais vidējais latentums milisekundēs;

n – latentuma mērījumu ciklu skaits;

Li – i-tā mērījumu cikla latentums milisekundēs.

81. Šīs metodikas 18.5.punktā noteikto parametru nosaka interneta kontroles sistēma izmantojot šādu formulu:

 

        Tk – T
P = ———— · 100, (4)
            Tk

kur:

P – pakalpojuma pieejamība procentos;

T– laiks minūtēs, kurā pakalpojums netiek saņemts;

Tk – kopējais pakalpojuma sniegšanas laiks minūtēs;

82. Mērījumu rezultātus apkopošanu un apstrādāšanu datu bāzēs veic kontroles serveris. 

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Šajā metodikā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (publicēta Oficiālajā Vēstnesī, Īpašais izdevums, 2004, 13/29 sēj., 367.lpp.).

1 angl. Latency

2 angl. Packet Loss Ratio

3 angl. Jitter

4 angl. Perceptual Evaluation of Speech Quality

5 angl. Multipoint Multichanel Distribution System

6 Information technology – Telecommunications and information exchange between systems – Local and metropolitan area networks – Specific requirements – Part 3: Carrier sense multiple access with collision detection (CSMA/CD) access method and physical layer specifications

Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis

 


 

1.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai,

kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 24.janvāra lēmumu Nr.13

 

Pakalpojumu kvalitātes mērāmo parametru mērījumu precizitāte

Pakalpojumu kvalitātes parametrs

Mērījuma precizitāte

Mēriekārtas precizitāte

1. Savienojuma laiks

± 0,01s

± 0,01s

2. Atbildes laiks uz izsaukumu

± 1/2s

± 1/10s

3. Īsziņas sūtīšanas laiks

± 0,01s

± 0,01s

4. Attēla nesējfrekvence

5.10-7×attēla nesējfrekvence hercos ± 10,0Hz

5.10-7×attēla nesējfrekvence hercos ± 10,0Hz

5. Attēla un skaņas nesējfrekvenču starpība

± 15,0Hz

± 15,0Hz

6. Attēla nesēja līmenis

± 1,20dBV

± 1,20dBV

7. Attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība

± 0,75dB

± 0,75dB

8. Attiecība attēla nesējs/troksnis

± 2,00dB

± 2,00dB

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis

 


 

2.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai, kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 24.janvāra lēmumu Nr.13

 

Taksofonu pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērījumu protokols Nr. ____03.JPG (55345 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis

 


 

 

 

3.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai,

kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 24.janvāra lēmumu Nr.13

 

Bojājumu pieteikumu pieņemšanas dienesta pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērījumu protokols Nr.__________

07.JPG (23394 bytes)

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis

 


 

4.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai,

kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 24.janvāra lēmumu Nr.13

 

Visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojuma publiskajā fiksētajā telefonu tīklā mērījumu protokols Nr.__________

08.JPG (25622 bytes)

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis

 


5.pielikums

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodikai,

kas apstiprināta ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 2007.gada 24.janvāra lēmumu Nr.13

05.JPG (7394 bytes)

06.JPG (51170 bytes)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja p.i. E.Karnītis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!