• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Vācijas prezidentūru ES Padomē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.01.2007., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/151774

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 2006.gadā Ministru kabinetā saņemtajām vēstulēm

Vēl šajā numurā

19.01.2007., Nr. 12

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Vācijas prezidentūru ES Padomē

 

Vai Vācijai, šajā pusgadā vadot ES Padomi, izdosies pildīt solījumu un apstiprināt rīcības plānu Konstitucionālajam līgumam? Cik pareiza ir Vācijas pieeja energoresursu drošības, izaugsmes un ārlietu jautājumiem? Savu viedokli par šiem jautājumiem Eiropas Parlamenta deputāti izteica debatēs ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, apspriežot ES prezidējošās valsts Vācijas prioritātes.

Pamatojot ES Padomes pusgada prezidentūras prioritāšu izvēli, Angela Merkele uzsvēra trīs vērtības, kas, viņasprāt, raksturo Eiropas Savienību: daudzveidība, brīvība un tolerance. Kopīgās vērtības, pēc kancleres domām, pēc iespējas ātrāk jānostiprina Konstitucionālā līgumā. “Mums vajadzīgs skaidrs dalībvalstu un Eiropas Savienības kompetenču apraksts, un noteikumiem jābūt piemērotiem mainīgajai situācijai.” Prezidentūra konsultēsies ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, “lai prezidentūras beigās būtu gatavs rīcības plāns” un “lai process būtu pabeigts 2009.gadā”. “Neizdošanās būtu vēsturiska neveiksme,” teica A.Merkele. Pievēršoties ārpolitikai, kanclere atgādināja, ka prezidentūrai būs jārisina tādi jautājumi kā Kosovas statuss, kopā ar ASV, ANO un Krieviju jāturpina miera process Tuvajos Austrumos un jārisina attiecības ar Irānu. ES kaimiņvalstu politika var būt ļoti pievilcīgs risinājums valstīm, kas nevar iestāties ES, un Vācijas prezidentūra šajā sakarā pievērsīs īpašu uzmanību Melnās jūras reģiona un Vidusāzijas valstīm. Eiropas interesēs ir arī kopīgs transatlantisks tirgus. Sarunas par jauno partnerību ar Krieviju sāksies prezidentūras laikā, dialogā neaizmirstot plašsaziņas brīvību un cilvēktiesību jautājumus. Kanclere uzsvēra, cik Eiropas ārpolitikai būtu svarīgs ārlietu ministra postenis.

 

Iekšpolitika

Kanclere uzsvēra, ka prezidentūrai būs svarīgs Lisabonas stratēģijas redzējums par Eiropu kā augošu ekonomiku veselīgā vidē, ar nodarbinātību un efektīvu enerģētikas politiku, kā arī liekas birokrātijas atcelšanu, par ko kanclere gaida Eiropas Parlamenta priekšlikumus.

Kanclere vairākkārt uzsvēra, cik būtiski Eiropai ir stingri vērsties pret jebkāda veida neiecietību, norādot, ka arī zinātne var attīstīties tikai tolerances apstākļos.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka Eiropas starptautisko nozīmi īpaši veicinās ilgtspējīga, droša un konkurētspējīga enerģētikas politika – ar paziņojumu par to Komisija nāca klajā 10.janvārī. Priekšsēdētājs aicināja Eiropas Parlamentu līdz maija Eiropadomes sanāksmei paust savu viedokli.  

“Augsti vērtējami ir prezidentūras mērķi turpināt Eiropas tirgu pilnīgu liberalizāciju pasta pakalpojumiem un apņemšanās pabeigt iekšējā tirgus izveidi gāzei un elektrībai. Ceru, ka Vācijai, izmantojot tās ietekmi, patiešām izdosies panākt lūzumu Eiropas energoapgādes drošības politikā, tostarp veidojot vienotu, visu dalībvalstu atbalstītu politiku ar Krieviju,” debatēs teica Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). Deputāts prezidentūras programmu vērtēja atzinīgi, bet iebilda pret to, ka tā par pirmo prioritāti izvirzījusi debates par konstitūciju: “Konstitūcijas noraidījums divās lielās dalībvalstīs ir vismaz signāls, ka Eiropas Savienība ir kļuvusi pārāk tāla un nesaprotama velētājiem pat dibinātājvalstīs. Es biju to Eiropas konventa dalībnieku vidū, kas aicināja nerakstīt Eiropas konstitūciju, bet pilnveidot esošos līgumus, lai Eiropas Savienību lielās un mazās, vecās un jaunās dalībvalstīs tuvinātu pilsoņiem. To pašu es iesaku šodien.”

 

Politisko grupu viedokļi

“Prezidentūra ir uzņēmusies risināt sarežģītus jautājumus. Mūsu politiskā ģimene jums palīdzēs,” teica Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pārstāvis Žozefs Dols, atgādinot, ka vēsture ir pierādījusi, ka drosme ir stiprāka par demagoģiju. “Jūsu subsidiaritātes princips mūsu grupai ir viens no svarīgākajiem. [..] Enerģētikas jautājumā mums jārunā viena balsī, un mums tas jādara arī attiecībās ar Krieviju. Grupai svarīga ir arī plānotā transatlantiskā tirgus izveide.”

“Jūs gūsiet mūsu politiskās grupas atbalstu,” solīja Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martīns Šulcs. Deputāts tomēr aicināja kancleres piedāvāto brīvības definīciju papildināt ar brīvību uz sociālo drošību: “Pretējā gadījumā mums neizdosies saturēt Eiropu kopā.” Enerģētikas politikā, viņaprāt, vajadzīga godīga partnerība ar sadarbības valstīm un jānovērš izšķērdība ar enerģētikas resursiem. Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs solīja grupas atbalstu, lai cīnītos pret tolerances trūkumu Eiropā.

Kritiskāk pret prezidentūras programmu bija noskaņots Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Greiams Votsons. “Jūs esat sniegusi drosmīgu programmu,” viņš teica, piebilstot: “Mēs jūs vērtēsim ļoti strikti prezidentūras noslēgumā.” Grupas līderis norādīja, ka ES “jāspēj sacelties pret “Gazprom””, tai vajadzīgs tirgus enerģētikā, savukārt tieslietās un iekšlietās deputāti nepiekritīs, ja prezidentūra koncentrēsies uz politikas represīvajiem aspektiem: “Kāpēc jūs neuzklausāt Parlamentu un nepiekrītat koplēpumam? Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta prezidentūras programmas “zaļās” prioritātes: enerģētiku un cīņu pret klimata izmaiņām.”

Kristiana Muskardīni Nāciju Eiropas grupas vārdā norādīja, ka Padomi “nedrīkst izspiest no diskusijām par reformām”. Eiropai vajadzīgs līgums, kas respektē tautu atšķirības un spēj arī reaģēt uz globālajām izmaiņām. Ar Krieviju, viņasprāt, attiecības jārisina kopā, nevis divpusēji. Deputāte rosināja prezidentūru cīnīties pret pedofiliju internetā un aizstāvēt bērnu tiesības.

Konstitucionālā līguma jautājumā mums ir vajadzīgas publiskas debates, konvents un balsojums. Valdības jau ir visu pateikušas. Mēs nevēlamies balsojumu “tumšā istabā” – šādu viedokli pauda Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis Daniels Kons-Bendits, kas ierosināja arī rīkot plašu reģionālu konferenci par ūdeni.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšsēdētājs Fransiss Vurcs norādīja, ka ES pašlaik ir vāja nevis Francijas un Nīderlandes referendumu, bet sociālekonomisku apsvērumu dēļ. Deputāts pauda bažas par darba tiesību un dzelzceļa pakalpojumu plānoto tālāko liberalizāciju. 

“Ir sākusies bezgodīga un netaisnīga Vācijas prezidentūra,” uzskata Neatkarības un demokrātijas grupas deputāts Naidžels Fareidžs. Tā vietā, lai konstitūciju uzspiestu, viņš aicināja ļaut Eiropas tautām paust savu izvēli brīvā un godīgā referendumā.

Jaunizveidotās grupas “Identitāte, tradīcija un suverenitāte” deputāts Andreass Melcers (pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts) izteica skepsi, ka Vācija saņems eiropiešu atbalstu konstitūcijas jautājumā. Viņš uzskata, ka Vācijas prezidentūras pienākums ir nepieļaut Turcijas iestāšanos ES un ierobežot masveida imigrāciju.

Pie politiskajām grupām nepiederošo jeb neatkarīgo deputātu pārstāvis Hanss Pēters Martīns prasīja prezidentūru pievērsties konkrētiem projektiem, nevis runāt par abstraktām vērtībām.

 

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!