Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra sēdē

MK: Par pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušanu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā

Ministru kabinets 9.janvāra sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu “Pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā”.

Ziņojumā uzsvērti problēmjautājumi, kā arī piedāvāta turpmākā rīcība pakāpeniskai pedagogu darba samaksas iekļaušanai valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā.

Vienotā darba samaksas sistēma valsts pārvaldē paredz amatu klasificēšanu saimēs un līmeņos atbilstoši Valsts pārvaldes amatu katalogam.

Nosakot darba samaksu, vienlaikus jāveic pedagogu slodzes un pedagoģiskā darba stāža izvērtēšana. Valsts pārvaldē strādājošie ir nodarbināti 40 stundas nedēļā, taču pedagogu slodze tiek noteikta atšķirīgi – pedagogu slodzē tiek ieskaitītas tikai kontaktstundas, taču papildus pedagogi veic citus pienākumus, kas veido pedagogu slodzi. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās informācijas, viens pedagogs vidēji strādā 1,3 slodzes.

Lai varētu noteikt pedagogu darba slodzes, darba grupa ir identificējusi vairākas risināmas problēmas. Jānosaka maksimālais kontaktstundu skaits nedēļā un noteikts laiks jāparedz pārējo pienākumu izpildei (piemēram, gatavošanas stundām, pārbaudījumu darbu izskatīšana). Otrs risinājums – jānosaka kontaktstundu skaits gadā, nevis mēnesī, paredzot pedagogiem iespēju strādāt vairākās izglītības iestādēs vienlaikus, tas dotu iespēju pedagogiem, kuru priekšmetos mācību stundu skaits nesasniedz pilnu slodzi, šo slodzi aizpildīt.

Darba samaksai un slodzei jābūt taisnīgai, jo daļa pedagogu darbu skolā šobrīd turpina tikai tādēļ, ka var strādāt vairāk par vienu slodzi un saņemt lielāku atalgojumu. Vienlaikus pastāv risks, ka, samazinot vienam pedagogam pieļaujamo darba stundu skaitu, papildus būs nepieciešami pedagogi, tāpēc jārisina pedagogu skaita jautājums. IZM jānovērtē, cik liels šobrīd ir trūkstošo pedagogu skaits un jāprognozē nākotnes dinamika alternatīvu risinājumu izvēles gadījumiem.

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem pedagogu darba sistēmas paaugstināšanā IZM uzdots izveidot darba grupu, lai apzinātu un izstrādātu ar pedagogu iekļaušanu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā saistītos normatīvos aktus, kā arī noteiktu atbildīgās institūcijas. Vienlaikus jāizstrādā pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriji.

Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Valsts kanceleju jāizstrādā vienots amatu apraksts pedagogiem, kā arī jāveic amatu klasificēšanas izmēģinājuma projekti trijās izglītības iestādēs.

Līdz 2008.gada 1.septembrim paredzēts veikt pedagogu darba kvalitātes vērtē­šanas aprobāciju četru rajonu un pilsētu pašvaldību izglītības iestādēs, līdz 2008.gada 1.oktobrim jāizstrādā pedagogu kompetenču modelis un līdz 2008.gada 30.decembrim jāveic izglītības iestāžu amatu klasifikāciju.

Līdz 2009.gada 30.maijam jānodrošina izglītības iestāžu vadības un izglītības pārvalžu darbinieku mācības par amatu klasificēšanu un novērtēšanu.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai minēto uzdevumu īstenošanai paredzēts izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ziņojumu izstrādāja darba grupa Valsts kancelejas vadībā, tajā bija pārstāvēta IZM, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Latvijas Policijas akadēmija, Finanšu ministrija, kā arī IZM sociālie partneri – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas izglītības vadītāju asociācija.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku mācībām ārvalstīs

Otrdien, 9.janvārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2007.gadā”.

MK rīkojuma projekts ir izstrādāts saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu, ar kuru MK ir pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs.

NBS 2007.gadā piedalīsies 36 mācībās – paredzētas krīzes kontroles mācības, taktiskās mācības, kā arī atmīnēšanas operāciju mācības. Mācības rīko Ziemeļatlantijas līguma organizācija, plānotas mācības arī divpusējās sadarbības ietvaros.

NBS dalība mācībās nepieciešama, lai pilnveidotu militāro gatavību un stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un “Partnerattiecības – mieram” programmas valstu savstarpējo sadarbību.

Dalību mācībās 1 830 313 latu apmērā ir paredzēts segt no Aizsardzības ministrijas 2007.gada budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki”.

Aizsardzības ministrijas  Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumiem

Otrdien, 9.janvārī, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus “Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi”. Šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskā bāze, institucionālais mehānisms un finanšu resursi eksporta kredītu garantiju izsniegšanai, tādēļ ir no jauna jārada efektīvs eksporta garantēšanas mehānisms. Projekts izstrādāts, pamatojoties uz “Eksporta kredītu garantēšanas likuma” 13.pantu.

Noteikumu projekta pieņemšana pozitīvi ietekmēs komersantus, kuri eksportē savas preces vai pakalpojumus ārpus Eiropas Savienības. Paaugstināsies Latvijas eksportētāju konkurētspēja ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem, kuriem ir pieejams valsts atbalsts eksporta kredīta garantijām. Līdz ar Eksporta kredītu garantēšanas likuma un Ministru kabineta noteikumu projektu pieņemšanu tiek radīti vienādi konkurences nosacījumi ar citiem Eiropas Savienības eksportētājiem.

Valsts eksporta atbalsta pasākumi nodrošina pozitīvu ietekmi uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem. Sniedzot valsts eksporta kredīta garantijas, paredzams, ka tiks nodrošināts eksporta apjoma pieaugums, tiks radītas jaunas darba vietas, jūtami uzlabosies ārējās tirdzniecības bilance, kā arī tādi makroekonomiskie rādītāji kā iekšzemes kopprodukts un netieši valsts budžets.

Noteikumi nosaka garantētāju, kopējo spēkā esošo garantiju limitu, eksporta kredītu garantiju izsniegšanas kārtību, garantiju spēkā stāšanās kārtību, kārtību, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus, garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtību un kārtību, kādā risku seguma politika piemērojama trešajām valstīm. Plānots, ka valsts eksporta kredītu garantijas izsniegs garantētājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par PVN atvieglotu piemērošanu ES struktūrfondu projektiem

9.janvāra sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr.782 “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu ES struktūrfondu līdzfinansēto un Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās””, līdz ar ko tiek atvieglota PVN piemērošana ES struktūrfondu projektiem.

Līdz šim normatīvajos aktos bija noteikts, ka otrā līmeņa starpniekinstitūcija, grantu shēmas apsaimniekotājs vai EQUAL vadošā iestāde pieņēma lēmumu par PVN iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās tikai pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) atzinuma saņemšanas par tiesībām iekļaut iepriekšminēto nodokli projekta attiecināmajās izmaksās.

Valdības lēmums nodrošina: ja projektu īstenotājs iesniedz starpposma maksājuma pieprasījumu, otrā līmeņa starpniekinstitūcija, grantu shēmas apsaimniekotājs vai EQUAL vadošā iestāde uzreiz atmaksā PVN summu, kuru projekta īstenotājs ir paredzējis iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās, pamatojoties uz iesniegto starpposma maksājuma pieprasījumu.

Pēc VID atzinuma saņemšanas šī summa var tikt koriģēta. Korekcijas rezultātā pārmaksāto PVN summu, kura tika iekļauta projekta attiecināmajās izmaksās saskaņā ar starpposma maksājuma pieprasījumu, bet kuru finansējuma saņēmējam nebija tiesību iekļaut šajās izmaksās, otrā līmeņa starpniekinstitūcija, grantu shēmas apsaimniekotājs vai EQUAL vadošā iestāde ietur no nākamā vai no pēdējā struktūrfonda maksājuma pieprasījuma.

Minēto MK noteikumu īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļa