Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma uzruna Hanukas svētkos Rīgas Sinagogā 2006.gada 19.decembrī

Augsti godātais rabīn [Mordehajs Glazmans]! Godātie ebreju draudžu un kopienu vadītāji! Augsti godātie viesi! Ekselences! Dāmas un kungi! Draudžu locekļi!

Es kā Valsts prezidente no sirds sveicu Latvijas ebreju kopienu Hanukas svētkos un novēlu, lai šo svētku gaisma un mīlestība ienāk katrā jūsu ģimenē un namā! Es novēlu, lai Hanukas sveces, ko jūs aizdegsit, jums atgādina, ka ikvienam no mums, katram cilvēkam, katrai ģimenei un kopienai ir iespējas mazināt tumsu un vairot gaismu pasaulē.

Dažādās svētku tradīcijas mums nāk kā mantojums, tās izveidojušās gadu simtu laikā un ebreju tautai – tūkstošu gadu laikā. Tās kā svēts mantojums tiek pārņemtas no vienas paaudzes uz citu. Bērnam augot, viņš apgūst šīs paražas, svētku svinēšanas veidu, veidojas viņa dzīves izpratne, tas, kā viņš raugās uz pasauli un kā izjūt pats sevi starp citiem cilvēkiem, kā viņš saskata savu sūtību, kā viņš vēlas savu dzīvi nodzīvot. Katrai tautai un ticībai tās ir dārgas tradīcijas, jo tajās ir iemūžināta pieredze, kas gūta, daudzām paaudzēm uzklausot savus praviešus, savu sirdsbalsi, veidojot savas vērtības, savus tikumus, savus baušļus un paražas. Katrs cilvēks veidojas savas ģimenes paspārnē un arī savas draudzes vai kopienas kopējā mijiedarbē.

Es novēlu, lai Latvijā mums turpmāk vienmēr valdītu šī savstarpējā cieņa pret visiem dažādiem veidiem, kā katrs ir mantojis vai izvēlējies savu Dievu pielūgt, savus svētkus svinēt, savā ģimenē veidot savas ģimenes tradīcijas. Katra no šīm tradīcijām ir dārga un neatsverama, jo tai nāk līdzi neskaitāmu paaudžu dzīves pieredze, viņu prieki, bēdas un ciešanas. Vēsturiskais mantojums nāk mums ar saviem sāpīgiem un arī prieka brīžiem, bet katram savs mantojums ir tikai viņa un tieši tāda nav nevienam citam, tamdēļ katram savs mantojums ir īpaši dārgs.

Latvijā mēs vēlamies veidot valsti, kur ļaudis demokrātiskā un brālīgā izpratnē pret katra cilvēka vērtību spēj respektēt viņa tradīcijas, spēj priecāties viņam līdzi, ar prieku svin arī viņa svētkus un saprot, ka viņš izprot arī mūsējos. Mēs kļūstam tikai bagātāki, daloties savos priekos, tāpat kā savās bēdās, jo kopā mēs visi, lai kāds būtu mūsu mantojums, tagad veidojam Latvijas tautu un visi kopā mēs ceļam valsti, kurā gribam, lai mums būtu civilizēta, demokrātiska, brīva un priecīga dzīve un lai mūsu bērni augtu tādā pasaulē, kur nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo tās šausmas, kas mūsu tautām ir gājušas pāri pagājušajā gadsimtā.

Es novēlu visiem, lai ar katru iedegtu Hanukas sveci vairojas gaisma jūsu ģimenēs, jūs draudzēs un visā Latvijas valstī. Lai jums priecīgi un skaisti Hanukas svētki!