Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.2006., Nr. 200 https://www.vestnesis.lv/ta/id/149900

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.995

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju"

Vēl šajā numurā

15.12.2006., Nr. 200

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 994

Pieņemts: 12.12.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.994

Rīgā 2006.gada 12.decembrī (prot. Nr.66 24.§)

Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 52.panta pirmo daļu

 

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

2. Noteikumi attiecas uz visām augstskolām un koledžām, kurām piešķir finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, neatkarīgi no to dibinātāja.

3. Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām.

4. Finansējuma apmēru, ko augstskolai vai koledžai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem, veido valsts pamatbudžetā izglītībai paredzētais finansējums, līdzekļi, kas paredzēti noteikta mērķa īstenošanai, kā arī studiju maksa, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – maksa par studijām).

5. Noteikta mērķa īstenošanai (piemēram, būvniecībai, remontdarbiem) augstskolai vai koledžai var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

6. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai valsts augstskolām un koledžām, kurās netiek īstenotas attiecīgas doktora studiju programmas, var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem doktora studiju programmu vietu finansēšanai citās augstskolās, kurās tiek īstenotas attiecīgās doktora studiju programmas. Augstskolas un koledžas organizē uzņemšanu minētajās studiju vietās konkursa kārtībā.

7. Studiju finansējumu veido optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī maksa par studijām.

8. Studiju finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir pilna laika studijām.

9. Studiju finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai vai koledžai valsts noteikto studiju vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem.

10. Izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam nosaka studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām un koledžām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nākamajam saimnieciskajam gadam.

11. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti ir rādītāji, kas nosaka studiju vietas izmaksu apmēru attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā attiecībā pret studiju vietas bāzes izmaksām.

12. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti bakalaura un profesionālajām studiju programmām noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

13. Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām – trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības.

14. Studiju finansējuma apmēru, ko augstskolai vai koledžai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fs = Tb x [S(ki x ni) + 1,5 x S(ki x mi)] + Sb x S(ni + mi), kur

Fs – studiju finansējuma apmērs;

Tb – studiju vietas bāzes izmaksas;

ki – attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);

ni – augstskolai vai koledžai noteiktais studiju vietu skaits bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā;

mi – studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās;

Sb – studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās (2.pielikums).

15. Studiju vietas bāzes izmaksas un studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

16. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu aprēķina studiju vietas bāzes izmaksas nākamajam budžeta gadam un līdz kārtējā gada 1.martam aprēķinus saskaņo ar Finanšu ministriju un tām ministrijām, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas.

17. Zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam paredzēto augstskolas vai koledžas finansējumu no valsts pamatbudžeta veido:

17.1. līdzekļi, ko konkursa kārtībā iegūst augstskolā vai koledžā strādājošie zinātnieki;

17.2. līdzekļi zinātniskās pētniecības nodrošinājumam:

17.2.1. līdzekļi doktora studiju programmām, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fd = 3Tb x S(ki x di) + Sd x Sdi, kur

Fd – finansējums doktora studiju programmām;

Tb – studiju vietas bāzes izmaksas;

ki – attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);

di – studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas doktora studiju programmās;

Sd – doktoranta studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas (2.pielikums);

17.2.2. līdzekļi zinātnes attīstības nodrošinājumam, kuru apmēru katrai augstskolai un koledžai aprēķina, ņemot vērā augstskolai vai koledžai noteikto studiju vietu skaitu, iepriekšējā gadā bakalaura, maģistra un doktora grādu vai kvalifikāciju ieguvušo personu skaitu, akadēmiskā personāla skaitu ar zinātnisko grādu, un kas veido ne mazāk kā vienu procentu no augstskolai un koledžai aprēķinātās studiju finansējuma kopsummas (Fs + Fd);

17.2.3. līdzekļi zinātnes infrastruktūras nodrošinājumam, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Finfr = 3 x Tb x S(Pi x ki), kur

Finfr – līdzekļi zinātnes infrastruktūras nodrošinājumam;

Tb – studiju vietas bāzes izmaksas;

ki – attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);

Pi – valsts noteikto profesoru vietu skaits attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā.

18. Nosakot profesoru vietu skaitu augstskolā, ņem vērā attiecīgās augstskolas piedalīšanos Eiropas starptautiskajās sadarbības programmās. Minēto nosacījumu ievēro, nosakot augstskolu finansējuma apmēru.

19. Zinātniskās pētniecības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai un koledžai nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, piešķirot to saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu.

20. Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, ar valsts augstskolām un koledžām slēdz līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, kā arī minētajiem mērķiem nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu.

21. Ministrijas un citas valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātām augstskolām un koledžām par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja:

21.1. attiecīgajās augstskolās un koledžās īsteno augstākas kvalitātes studiju programmas;

21.2. valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;

21.3. netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.

22. Līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu slēdz uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam un kurā tiek nodrošināta nepieciešamā skaita speciālistu sagatavošana.

23. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz uz vienu gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu pieņemšanas.

24. Līgumā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu norāda:

24.1. augstskolas vai koledžas saistības studiju vai pētniecības darba nodrošinājumā;

24.2. ministrijas saistības augstskolas un koledžas atbalstam;

24.3. finanšu izmantošanas un kontroles kārtību;

24.4. pārskatu iesniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību;

24.5. strīdu un domstarpību risināšanas kārtību.

25. Vienošanās protokolā attiecīgi norāda:

25.1. no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa izglītības tematiskajām jomām, studiju līmeņiem un studiju programmām;

25.2. finansējuma apmēru;

25.3. sagatavojamo speciālistu skaitu;

25.4. studiju vietas bāzes izmaksas.

26. Slēdzot vienošanās protokolu ar augstskolām un koledžām, kurās īsteno vairāk par 30 studiju programmām, studiju vietu skaita sadalījumu pa studiju programmām atsevišķās tematiskajās jomās var nenorādīt.

27. Pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā, katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu.

28. Studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.

29. Augstskolas un koledžas finansē attiecīgajam gadam paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

30. Studenti, kas ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās nepilna laika studijās līdz 2001.gada 1.septembrim, turpina studijas šajās vietās līdz attiecīgās studiju programmas pabeigšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.

31. Līgumi ar augstskolām par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un noteikta skaita speciālistu sagatavošanu, kas noslēgti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, ir spēkā līdz līgumu darbības beigām.

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumus Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 114.nr.; 2004, 4.nr.).

33. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

 
 

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.994

Studiju izmaksu koeficienti (ki) bakalaura un profesionālajām studiju programmām pa izglītības tematiskajām jomām

Nr.

p.k.

Izglītības tematiskā joma

Studiju izmaksu
koeficienta (ki)
optimālā vērtība

Studiju izmaksu
koeficienta (ki) minimālā vērtība

1.

Tieslietu zinātnes

1,1

1,0

2.

Humanitārās zinātnes

1,4

1,0

3.

Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes

1,4

1,0

4.

Informācijas un saskarsmes zinātnes

1,4

1,0

5.

Uzņēmējdarbība un administrēšana

1,4

1,0

6.

Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes (izņemot šī pielikuma 21.punktā minētās programmas)

1,7

1,1

7.

Individuālie pakalpojumi

1,8

1,1

8.

Transporta pakalpojumi

1,8

1,1

9.

Datorzinātnes

2,5

1,5

10.

Matemātika un statistika

2,5

1,5

11.

Būvniecība

2,9

1,7

12.

Kuģu vadīšana

2,9

1,7

13.

Inženierzinātnes

2,9

1,7

14.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

2,7

1,8

15.

Izgatavošana un pārstrāde

2,7

1,8

16.

Sporta darba organizācija un vadība

2,7

1,8

17.

Dabaszinātnes

3,2

1,9

18.

Vides aizsardzība

3,2

1,9

19.

Arhitektūra

3,5

3,1

20.

Māksla (izņemot šī pielikuma 28.punktā minētās programmas)

3,5

3,1

21.

Skolotāju izglītības programmas vizuālās mākslas vai mūzikas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai

3,5

3,1

22.

Farmācija

3,5

3,0

23.

Veselības un sociālā aprūpe

3,5

3,0

24.

Veterinārija

5,0

4,0

25.

Ārstniecība

4,0

3,5

26.

Civilā drošība

4,2

2,7

27.

Mūzika, horeogrāfija

4,5

3,9

28.

Mākslas programmas “Audiovizuālā mediju māksla” un “Dizains”

4,5

3,9

29.

Zobārstniecība

5,1

4,4

30.

Militārā aizsardzība

6,0

6,0

 

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža


 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.994

Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodika

I. Studiju vietas bāzes izmaksu aprēķins

1. Studiju vietas bāzes izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Tb = N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N7, kur

1.1.  N1 – darba alga (turpmāk – d.a.) uz vienu studiju vietu =

= (akadēmiskā personāla vidējā d.a. uz vienu studiju vietu gadā) + (pārējo darbinieku d.a. uz vienu studiju vietu gadā):

1.1.1. akadēmiskā personāla d.a. uz vienu studiju vietu gadā =

= [12 x (akadēmiskā personāla d.a. x proporcija)] / (vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu);

Piezīmes.

1. Akadēmiskā personāla d.a. – saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

2. Proporcija – ekspertu atzinums:

Akadēmiskais personāls

Proporcija (%)

Profesors

15

Asociētais profesors

15

Docents

30

Lektors

25

Asistents

15

 3. Vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu – 15 (ekspertu atzinums).

1.1.2. pārējo darbinieku d.a. uz vienu studiju vietu gadā =

= [(akadēmiskā personāla d.a. uz vienu studiju vietu gadā) / (akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku algu attiecība)] x (pārējo darbinieku skaits uz vienu akadēmisko personu);

Piezīmes.

1. Akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku algu attiecība – 2,0 (ekspertu atzinums).

2. Pārējo darbinieku skaits uz vienu akadēmisko personu – 1,5 (ekspertu atzinums).

1.2.  N2 – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (d.a. uz vienu studiju vietu gadā) x (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas procents);

Piezīme.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas procents – saskaņā ar normatīviem.

1.3.  N3 – komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,0 lati (ekspertu atzinums);

1.4.  N4 – pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā) + (citi pakalpojumi uz vienu studiju vietu gadā):

1.4.1. sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā):

1.4.1.1. tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= [(abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī) x 12 + (sarunu ilgums dienā minūtēs) x (dienu skaits) x (vienas sarunu minūtes cena)] / (studentu skaits uz vienu tālruni);

Piezīmes.

1. Abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

2. Sarunu ilgums dienā minūtēs – 20 (ekspertu atzinums).

3. Dienu skaits – 240 dienas (ekspertu atzinums).

4. Vienas sarunu minūtes cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

5. Studiju vietu skaits uz vienu tālruni – 50 (ekspertu atzinums).

1.4.1.2. pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 0,70 lati (ekspertu atzinums);

1.4.2. nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā =

= (nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par 1 m2) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā) / (vidējais ēku stāvu skaits) x 2;

Piezīmes.

1. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par 1 m2 – lielums aprēķināts, ņemot vērā pašvaldību noteikto normatīvu attiecīgajam gadam.

2. Kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā – 6 (ekspertu atzinums).

3. Vidējais ēku stāvu skaits – 3 (ekspertu atzinums).

1.4.3. remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= [(1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (1 m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)] x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā);

Piezīmes.

1.  1 m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,00 lati (ekspertu atzinums).

2.  1 m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,00 lati (ekspertu atzinums).

3.  1 m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 1,00 lats (ekspertu atzinums).

1.4.4. tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2) x (kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā);

Piezīme.

Tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz 1 m2 – 0,20 latu (ekspertu atzinums).

1.4.5. administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā =

= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)] x (procenti no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai);

Piezīme.

Administratīvā darba nodrošināšanai – četri procenti no kopējās summas (ekspertu atzinums).

1.4.6. citi pakalpojumi uz vienu studiju vietu gadā =

= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā)] x (procenti no kopējās summas citiem pakalpojumiem);

Piezīme.

Citiem pakalpojumiem – četri procenti no kopējās summas (ekspertu atzinums).

1.5. N5 – materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā):

1.5.1. patērētā elektroenerģija =

= [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus) x 0,01 kWh x m2 uz vienu studiju vietu gadā) x (1 kWh cena)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus) x 0,1 kWh x (1 kWh cena)];

Piezīmes.

1. Vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus gadā – 3,5 h (ekspertu atzinums).

2.  1 kWh cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

3. Vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus gadā – 4 h (ekspertu atzinums).

1.5.2. apkure = (apkure par 1 m2 mēnesī) x (kvadrātmetriuz vienu studiju vietu gadā) x 7;

Piezīme.

Apkure par 1 m2 mēnesī – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

1.5.3. ūdensapgāde =

= (ūdensapgāde kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā) x (1 m3 ūdens cena);

Piezīmes.

1. Ūdensapgāde uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3 (ekspertu atzinums).

2. Viena m3 ūdens cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

1.5.4. kanalizācija =

= (kanalizācija kubikmetros uz vienu studiju vietu gadā) x (1 m3 kanalizācijas cena);

Piezīmes.

1. Kanalizācija uz vienu studiju vietu gadā – 12 m3 (ekspertu atzinums).

2.  1 m3 kanalizācijas cena – saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.

1.5.5. mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 4,5 lati (ekspertu atzinums);

1.5.6. inventāra iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,5 lati (ekspertu atzinums);

1.5.7. kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 5,2 lati (ekspertu atzinums);

1.6.  N6 – grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas vienam studentam gadā =

= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā) x (vidējā vienas grāmatas cena) / (grāmatu kalpošanas laiks gados)] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā);

Piezīmes.

1. Mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā – 13 (ekspertu atzinums).

2. Vidējā vienas grāmatas cena – 8,0 lati (ekspertu atzinums).

3. Grāmatu kalpošanas laiks – 10 gadu (ekspertu atzinums).

4. Žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 2,0 lati (ekspertu atzinums).

1.7. N7 – iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā):

1.7.1. iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 34,9 lati (ekspertu atzinums);

1.7.2. iekārtu modernizēšanas izmaksas =

= (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) x (procenti no iekārtu izmaksu summas iekārtu modernizēšanai).

Piezīme.

Iekārtu modernizēšanai – 20 procentu no iekārtu iegādes izmaksām uz vienu studiju vietu gadā (ekspertu atzinums).

 

II. Sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķins

2. Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studiju vietu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S = S1 + S2, kur

2.1.  S1 – stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (vidējais stipendijas lielums mēnesī) x 12 + [(tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī) x 10];

Piezīmes.

1. Vidējais stipendijas lielums mēnesī – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

2. Tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī – 3,0 lati (ekspertu atzinums).

2.2. S2 – sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā =

= (sportam uz vienu studiju vietu gadā) + (kultūrai uz vienu studiju vietu gadā) + (dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā).

Piezīmes.

1. Sportam uz vienu studiju vietu gadā – 4,0 lati (ekspertu atzinums).

2. Kultūrai uz vienu studiju vietu gadā – 2,0 lati (ekspertu atzinums).

3. Dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā – 3,5 lati (ekspertu atzinums).

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!