Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.970
Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 69.§)
Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību
Izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likuma 4.panta 3.punktu, 8.panta piekto daļu un 16.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - iestāde) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) un kārtību, kādā personai veic veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudi.
2. Personai, kura vēlas stāties dienestā (turpmāk - kandidāts), veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši kandidātiem noteiktajai kārtībai un prasībām. Amatpersonai, kura kandidē uz attiecīgu amatu, veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši amatpersonām noteiktajai kārtībai un prasībām.
II. Veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību vispārējā pārbaude
3. Lai izvērtētu kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam, attiecīgā iestāde sagatavo nosūtījumu (divos eksemplāros) - aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas (1.pielikums) I daļu "Nosūtījums uz Iekšlietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komisiju".
4. Lai sniegtu atzinumu par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk - komisija) izvērtē:
4.1. vispārīgās prasības dienestam;
4.2. papildu prasības konkrētajam amatam.
5. Lai noteiktu vispārīgās prasības dienestam, amatus dala grupās, ņemot vērā veicamos dienesta pienākumus:
5.1. I grupa - amatpersona ir praktiski vesela, nav konstatēti orgānu vai sistēmu anatomiski vai funkcionāli traucējumi. Psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt stabila noturība pret stresu. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā var būt nepieciešama palielināta fiziska slodze, spēka paņēmienu lietošana, spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās vai darbība dažādos apstākļos. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes. I grupā nodala I A apakšgrupu (īpašu uzdevumu vienībām un amatiem). I A apakšgrupā minētā amatpersona ir praktiski vesela un spējīga pildīt dienesta pienākumus, veicot atbildīgus vai speciālus uzdevumus, amatpersonas psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt laba un stabila noturība pret stresu;
5.2. II grupa - amatpersonai pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes, nav konstatēti orgānu vai sistēmu funkcionāli traucējumi. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nav nepieciešama palielināta fiziska slodze vai spēka paņēmienu lietošana, bet vajadzīga laba fiziskā sagatavotība un spēja reaģēt ekstremālās situācijās. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas;
5.3. III grupa - amatpersonai pieļaujamas organisma sistēmu anatomiskas vai funkcionālas novirzes. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem, amatpersonām pieļaujami robežstāvokļi ar kontroli dinamikā un atkārtotu pārbaudi pēc noteikta laika. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas.
6. Iestāde nosaka, kādā amatu grupā iekļaujams konkrētais amats atbilstoši veicamajiem dienesta pienākumiem.
7. Papildu prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisija izvērtē, ņemot vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju.
8. Ierodoties uz veselības pārbaudi, kandidāts komisijas ārstam ekspertam vai speciālistam uzrāda personu apliecinošu dokumentu, amatpersona - dienesta apliecību.
9. Komisiju vada ārsts eksperts. Komisijas sastāvā ir ārsti eksperti un speciālisti - oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs (urologs), psihiatrs, internists (arodslimību ārsts), neirologs, ginekologs, psihologs un zobārsts.
10. Veselības pārbaudes laikā kandidātu vai amatpersonu izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām (ja nepieciešams, nosūta veikt papildu izmeklējumus vai pie speciālista uz konsultāciju). Kandidāts pats maksā par nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem.
11. Papildu izmeklējumu apjomu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē veselības pārbaužu veikšanu darbam, kurā ir veselībai kaitīgi vides faktori, vai darbam īpašos apstākļos, nosaka komisija, ņemot vērā kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas I daļas 5.1.apakšpunktā norādīto informāciju (šis nosacījums neattiecas uz attiecīgu kategoriju lidmašīnu un helikopteru vadīšanu - šajos gadījumos apskates atbilstoši nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem veic sertificēti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ārsti).
12. Komisija izvērtē kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.
13. Ja konstatētas vairāku slimību pazīmes, kas katra atsevišķi izpaužas ar nelieliem funkciju traucējumiem un pieļauj atrašanos dienestā, komisija ņem vērā šo traucējumu kopējo ietekmi uz personas veselības stāvokli un spēju pildīt dienestu attiecīgajā amatā.
14. Psiholoģisko īpašību pārbaudi veic un atzinumu sniedz psihologs, kuram ir iegūta nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Psihologa atzinums ir komisijas atzinuma sastāvdaļa.
15. Šo noteikumu 25. un 30.punktā minēto atzinumu sniedz, individuāli izvērtējot katra kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli, slimības prognozi, iestādes norādītās prasības amatam, medicīniskās kontrindikācijas dienestam un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt veselības stāvokli.
16. Komisija var pieprasīt datus par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.
17. Komisija pēc veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudes aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas II daļu "Atzinums par kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam". Kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas vienu eksemplāru izsniedz iestādei, kura amatpersonu vai kandidātu ir nosūtījusi uz pārbaudi, otru eksemplāru uzglabā komisija.
18. Kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties komisijā, lai iepazītos ar tās atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu.
19. Ja kandidāts vai amatpersona nepiekrīt kāda komisijas speciālista atzinumam, kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties pie komisijas vadītāja ar lūgumu attiecīgo atzinumu pārskatīt. Komisijas vadītājs izvērtē speciālista atzinuma pamatotību un, ja nepieciešams, nosūta amatpersonu vai kandidātu veikt papildu izmeklējumus vai uz konsultāciju pie speciālista. Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas komisijas vadītājs sasauc speciālistu konsiliju, un speciālisti izvērtē visus datus un sniedz galīgo atzinumu. Ja šādā gadījumā speciālistu viedokļi atšķiras, noteicošais ir komisijas vadītāja viedoklis.
III. Kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude
20. Kandidāti komisijā pašrocīgi aizpilda kandidāta aptaujas lapu (4.pielikums). Kandidāta pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
21. Kandidāti komisijā iesniedz šādus dokumentus:
21.1. ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu par dzīves laikā pārciestajām slimībām;
21.2. narkologa atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par alkohola pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja nav attiecīgas medicīniskas indikācijas);
21.3. psihiatra atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par diagnosticētu psihisku slimību vai uzvedības traucējumiem);
21.4. potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.
22. Psihologs pārbauda kandidāta adaptācijas spējas, psiholoģisko un morālo noturību, komunicēšanās spējas un psihofizioloģiskās īpašības. Pēc pārbaužu veikšanas psihologs sniedz attiecīgu atzinumu par kandidātu:
22.1. atbilst dienesta pienākumu izpildei un amatam;
22.2. neatbilst dienesta pienākumu izpildei.
23. Ja psihologs atzinis kandidātu par neatbilstošu dienesta pienākumu izpildei, komisija sniedz atzinumu par kandidāta veselības stāvokļa neatbilstību dienesta pienākumu izpildei.
24. Izmeklējumu rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
25. Pēc kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:
25.1. atbilst dienestam un amatam;
25.2. neatbilst dienestam.
26. Atzinumu paraksta komisijas vadītājs. Atzinums ir derīgs sešus mēnešus, ja kandidāta veselības stāvoklis nav mainījies.
IV. Amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude
27. Amatpersonu nosūta uz šādām veselības pārbaudēm:
27.1. obligātā periodiskā veselības pārbaude - reizi gadā;
27.2. plānotā atkārtotā veselības pārbaude - ja iepriekšējā veselības pārbaudē konstatēts, ka tā nepieciešama atkārtoti, un norādīts laiks, kad jāveic atkārtotā pārbaude;
27.3. ārpuskārtas veselības pārbaude - pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, arī tad, ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības.
28. Pirms veselības pārbaudes amatpersona pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu amatpersonas obligātajai periodiskajai veselības pārbaudei (6.pielikums). Amatpersonas pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
29. Veselības stāvokļa pārbaudes laikā amatpersonai veic psiholoģisko īpašību pārbaudi un psihofizioloģisko izmeklēšanu, ja viens no komisijas speciālistiem ir norīkojis veikt minētos izmeklējumus vai šāda izmeklējuma nepieciešamību nosūtījumā norādījusi iestāde.
30. Pēc amatpersonas veselības stāvokļa un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:
30.1. atbilst dienestam un amatam;
30.2. neatbilst amatam, atbilst dienestam citos (norādot) attiecīgās grupas amatos;
30.3. neatbilst dienestam.
31. Komisija atzinuma sniegšanu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam atliek uz noteiktu laiku, ja konstatēts, ka nepieciešama papildu izmeklēšana vai jāturpina ārstēt saslimšanu. Šādā gadījumā komisija nosaka atkārtotas pārbaudes laiku un atzinumu sniedz pēc amatpersonas ārstēšanas pabeigšanas, stāvokļa stabilizēšanās vai ārstēšanas rezultāta konstatēšanas. Atkārtotu pārbaudi komisija neveic pilnā apjomā, bet izvērtē to orgānu un sistēmu funkcijas, kuru dēļ atkārtota pārbaude bijusi nepieciešama.
32. Ja atzinuma sniegšanai nepieciešama papildinformācija no citām ārstniecības iestādēm, komisija atzinumu sniedz pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc amatpersonai veiktās veselības pārbaudes dienas.
33. Iestāde informē amatpersonu par saņemto atzinumu. Ja komisija atzinumam pievienojusi amatpersonai adresētu informāciju, iestāde aploksni neatvērtu nodod amatpersonai.
34. Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēti tādi garīgās veselības traucējumi, kuri nepieļauj ieroča nēsāšanu un nav savienojami ar dienesta pienākumu izpildi, psihiatrs, kurš konstatējis minētos garīgās veselības traucējumus, informē komisijas vadītāju. Komisijas vadītājs nekavējoties informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz pārbaudi.
35. Ja amatpersonai veikta veselības pārbaude šo noteikumu 27.1. un 27.2.apakšpunktā minētajos gadījumos, komisijas atzinumu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam vai pēc noteikta laika nepieciešamu veselības pārbaudi paraksta komisijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
36. Atzinumu par šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto veselības pārbaudi vai amatpersonas veselības stāvokļa neatbilstību dienestam paraksta tikai komisijas vadītājs, un šos amatpersonas veselības pārbaudes rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
37. Ja amatpersona smagas slimības, traumas vai ievainojuma dēļ nevar ierasties komisijā, bet komisijas atzinums nepieciešams amatpersonas atvaļināšanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ, komisija atzinumu sniedz, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu izrakstiem, ekspertīzēm un citiem datiem par amatpersonas traumu vai konstatēto slimību. Ja nepieciešams, komisija izbrauc uz amatpersonas dzīvesvietu.
38. Ja veselības pārbaudes laikā amatpersonai konstatētas arodslimības pazīmes, komisija izsniedz amatpersonai veikto izmeklējumu rezultātus un informē par arodslimības noteikšanas kārtību.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Veselības pārbaudē veicamie izmeklējumi
|
Nr.
p.k.
|
Pārbaudes veids
|
Pārbaudes biežums
|
|
1.
|
Nepieciešamās speciālistu apskates
|
|
1.1.
|
Ķirurgs (urologs)
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
1.2.
|
Neirologs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
1.3.
|
Oftalmologs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
1.4.
|
Otorinolaringologs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
1.5.
|
Psihiatrs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
1.6.
|
Internists (arodslimību ārsts)
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
1.7.
|
Ginekologs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai
ginekologa izziņa ar apskates datiem)
|
|
1.8.
|
Psihologs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk pēc indikācijām
(speciālista vai psihiatra norīkojuma) vai iestādes
norādījuma
|
|
1.9.
|
Zobārsts
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.
|
Laboratoriskie, funkcionālie un citi
izmeklējumi
|
|
2.1.
|
Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar
aprakstu)
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā personām
pēc 30 gadu vecuma
|
|
2.2.
|
Plaušu rentgenoloģisks izmeklējums
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai
izziņa ar veikta izmeklējuma datiem)
|
|
2.3.
|
Audiometrija
|
Dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai dzirdes
pazemināšanās gadījumā
|
|
2.4.
|
Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF)
|
Atbilstoši amata pienākumiem
|
|
2.5.
|
Vestibulārā aparāta izmeklēšana
|
Atbilstoši amata pienākumiem (darbam
augstumā)
|
|
2.6.
|
Digitāla taisnās zarnas izmeklēšana
|
Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma
|
|
2.7.
|
Acs spiediena mērīšana
|
Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma
|
|
2.8.
|
Nepilna asins aina (Hb, L, Er, Ht, Tr) un
eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ)
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.9.
|
Urīna analīze ar stripu
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.10.
|
Glikoze asinīs
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.11.
|
Alanīnaminotransferāze (ALAT)
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.12.
|
Gamma glutamiltransferāze (GGT)
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.13.
|
Sifilisa skrīningizmeklējums
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
2.14.
|
Anti-HIV ½ IFA
|
Pieņemot dienestā
|
|
2.15.
|
Narkotisko (psihotropo) vielu lietošanas pārbaude
ar ekspresdiagnostiskiem testiem
|
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā
|
|
3.
|
Papildizmeklējumi vai citu speciālistu
apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanai
|
Atbilstoši komisijas nosūtījumam
|
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā
|
Nr.
p.k.
|
Slimības un veselības problēmas
|
Kandidāti
|
Amatpersonas
|
|
I
amatu grupa
|
II
amatu grupa
|
III
amatu grupa
|
I
amatu grupa
|
II
amatu grupa
|
III
amatu grupa
|
|
I. Infekcijas un parazitārās slimības
(A00-B99)
|
|
1.
|
Akūtu infekciju sekas, hroniskas infekcijas un
parazitārās slimības
|
|
1.1.
|
hroniskas vai bieži recidivējošas, ar izteiktiem
orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
1.2.
|
ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
1.3.
|
ar maz izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
2.
|
Tuberkuloze
|
|
2.1.
|
aktīvs process - visas formas ar tuberkulozes
mikobaktēriju izdalīšanos, destrukciju (kavernām), ar
izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
2.2.
|
aktīvs process - bez tuberkulozes mikobaktēriju
izdalīšanās, bez destrukcijas, ar mēreniem orgānu un sistēmu
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
2.3.
|
neaktīvs process - bez aktivitātes pazīmēm vai
stāvoklis pēc ārstēšanās ar labu klīnisko efektu (ar
nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem). Kandidātiem
par derīgumu dienestam lemj ne ātrāk kā gadu pēc klīniskās
izārstēšanās, amatpersonām - pēc ārstēšanās pamatkursa
beigšanas
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
3.
|
Cilvēka imūndeficīta (HIV) vīrusa
infekcija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
II. Audzēji (C00-D48)
|
|
4.
|
Ļaundabīgie audzēji (individuāli
izvērtē katra audzēja veidu, lokalizāciju, histoloģijas datus,
prognozi, dienesta apstākļus)
|
|
4.1.
|
ar metastāzēm
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
4.2.
|
pēc ārstēšanas (bez metastāzēm), ar mēreniem
orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
|
4.3.
|
pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas ar
maznozīmīgiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
4.4.
|
pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas bez
orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pazīmēm
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
5.
|
Labdabīgie audzēji
|
|
5.1.
|
rada orgānu funkciju traucējumus vai ievērojami
traucē galvas, rumpja, ekstremitāšu kustības, apgrūtina
apģērba valkāšanu un uzkabes nēsāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
5.2.
|
ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
5.3.
|
bez orgānu funkciju traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
6.
|
Neskaidras vai nezināmas dabas audzējs
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
III. Asins un asinsrades orgānu slimības un
imūnsistēmas traucējumi (D50-D89)
|
|
7.
|
Asins un asinsrades orgānu slimības un
noteikti imūnsistēmas traucējumi (vērtējums individuāls,
ņemot vērā cēloni)
|
|
7.1.
|
ar ātri progresējošu gaitu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
7.2.
|
ar lēni progresējošu gaitu, izteiktām
izmaiņām asins sastāvā un periodiskiem paasinājumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
7.3.
|
ar lēni progresējošu gaitu, mērenām izmaiņām
asinsrades sistēmā un retiem paasinājumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
7.4.
|
ar stabilu ārstēšanas efektu, bez izmaiņām
asinīs un asinsrades sistēmā
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
7.5.
|
vieglas palieku izpausmes (piemēram, neliela
sekundāra anēmija, leikopēnija) ar darbspēju saglabāšanos,
stāvoklis pēc staru un citostatiskas ārstēšanas
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas
slimības (E00-E90)
|
|
8.
|
Kākslis, kas rada blakus esošo orgānu
funkciju traucējumus vai apgrūtina formas tērpa
valkāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
9.
|
Cukura diabēts
|
|
9.1.
|
nekontrolēts, ar izteiktiem mērķa orgānu
bojājumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
9.2.
|
kontrolēts, ar mēreniem mērķa orgānu
bojājumiem (lai iekļautu II amatu grupā, amatpersonas vērtē
individuāli, ņemot vērā dienesta apstākļus un iespēju
ievērot rekomendācijas un režīmu)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
9.3.
|
kontrolēts, insulīnneatkarīgs, ar maz izteiktiem
mērķa orgānu bojājumiem, bez funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
10.
|
Citas endokrīnās, uztures un vielmaiņas
slimības un sindromi
|
|
10.1.
|
ar izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
10.2.
|
ar mēreniem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
10.3.
|
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
10.4.
|
patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas
indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
10.5.
|
aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar
orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
10.6.
|
aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez
orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
10.7.
|
patoloģisks svara samazinājums (ĶMI zem 20
kg/m2)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
V. Psihiski un uzvedības traucējumi
(F00-F99)
|
|
11.
|
Organiski psihiski traucējumi (ieskaitot
simptomātiskos)
|
|
11.1.
|
izteikti, stabili psihiskie traucējumi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
11.2.
|
mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie
traucējumi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
11.3.
|
viegli pārejoši psihiskie traucējumi
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
12.
|
Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu
vielu lietošanas dēļ
|
|
12.1.
|
izteikti un noturīgi psihiskie traucējumi ar
personības degradāciju
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
12.2.
|
mēreni izteikts un ilgs astēniskais stāvoklis,
patoloģiskas personības pārmaiņas, organiski nervu sistēmas
bojājumi, stabils atkarības sindroms
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
12.3.
|
viegli izteikts astēniskais stāvoklis bez
organiskiem nervu sistēmas bojājumiem, atkarības sindroma nav
vai tas ir pārejoša rakstura
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
13.
|
Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un
murgi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilguma
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
14.
|
Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi
|
|
14.1.
|
izteiktas formas, biežas slimības fāzes vai
ieilgusi slimības gaita
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
14.2.
|
retas fāzes, ir pilnīgas psihiskās veselības
periodi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
15.
|
Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi
traucējumi
|
|
15.1.
|
izteiktas, noturīgas slimības izpausmes un
biežas dekompensācijas
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
15.2.
|
mēreni izteiktas, bet ilgstošas slimības
izpausmes
|
N
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
|
15.3.
|
vieglas un īslaicīgas slimības izpausmes
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
D
|
|
15.4.
|
viegli un pārejoši traucējumi (situācijas
reakcija)
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
16.
|
Uzvedības sindromi, kas saistīti ar
fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem un var
ietekmēt dienesta pienākumu izpildi
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
17.
|
Personības un uzvedības traucējumi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
18.
|
Garīgā atpalicība
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
19.
|
Neorganiska enurēze, enkoprēze
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
VI. Nervu sistēmas slimības
(G00-G99)
|
|
20.
|
Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas (CNS)
slimības un to sekas
|
|
20.1.
|
ar izteiktiem CNS funkciju traucējumiem vai
progresējošu gaitu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
20.2.
|
ar vieglām seku parādībām un atsevišķi
neiroloģiski simptomi bez būtiskiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
20.3.
|
ar nelielām stabilām seku parādībām bez
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
A
|
D
|
D
|
|
21.
|
Centrālās nervu sistēmas deģeneratīvi
distrofiskas slimības un to sekas
|
|
21.1.
|
ar progresējošiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
21.2.
|
ar maznozīmīgiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
22.
|
Epizodiski un paroksismāli traucējumi
|
|
22.1.
|
epilepsija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
22.2.
|
migrēna ar biežām un smagām lēkmēm un
paroksismi ar samaņas zudumu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
22.3.
|
citi reti epizodiski traucējumi ar neskaidru
etioloģiju
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
23.
|
Nervu, nervu saknīšu, pinumu un perifēriskās
nervu sistēmas bojājumi, slimības un to sekas
|
|
23.1.
|
ar mēreniem vai izteiktiem motoro funkciju un
jušanas funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
23.2.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem, retiem
paasinājumiem (bez tendences progresēt)
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
23.3.
|
vieglas seku parādības bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
24.
|
Paralītiski sindromi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
VII. Acu un to palīgorgānu slimības
(H00-H59)
|
|
25.
|
Plakstiņu slimības, defekti un to
sekas
|
|
25.1.
|
krasi izteikti abu acu plakstiņu stāvokļa
defekti
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
25.2.
|
nenozīmīgi izteikts abu acu plakstiņu
noslīdējums vai citi krasi izteikti vienas acs plakstiņa
defekti, vai abu acu plakstiņu mēreni defekti ar redzes
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
25.3.
|
izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums vai
citi vienas acs plakstiņa mēreni defekti ar redzes
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
26.
|
Asarošana, asaru aparāta bojājums, slimība
vienā vai abās acīs un tās sekas
|
|
26.1.
|
ar izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
26.2.
|
ar mēreniem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
N
|
N
|
D
|
|
26.3.
|
ar viegliem funkciju traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
27.
|
Konjunktīvas slimības un to sekas
|
|
27.1.
|
hroniskas, bieži recidivējošas ar izteiktiem
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
28.
|
Saistenes, radzenes un citas acs apvalka
iekaisuma un deģeneratīva rakstura slimības
|
|
28.1.
|
krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu
redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
28.2.
|
mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās
acīs, kas recidivē ne biežāk kā divas reizes gadā
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
28.3.
|
neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai
abu acu slimības bez redzes traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
29.
|
Lēcas slimības, afākija, artefakija,
luksācija vai subluksācija
|
|
29.1.
|
abās acīs
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
29.2.
|
vienā acī
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
30.
|
Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un
tīklenes slimības (atrofija)
|
|
30.1.
|
abām acīm ar progresējošu redzes funkcijas
pazemināšanos
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
30.2.
|
vienai acij ar progresējošu redzes funkcijas
pazemināšanos
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
30.3.
|
stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas
vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
31.
|
Tīklenes atslāņošanās un plīsumi
|
|
31.1.
|
abām acīm (netraumatiskas etioloģijas)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
31.2.
|
abām acīm (traumatiskā)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
31.3.
|
vienai acij (jebkuras etioloģijas)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
32.
|
Glaukoma
|
|
32.1.
|
abām acīm attīstītajā un vēlākajās
stadijās
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
32.2.
|
vienai acij attīstītajā un vēlākajās
stadijās
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
32.3.
|
preglaukoma, glaukomas sākuma (hipertensijas)
stadijā
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
33.
|
Acu muskuļu darbības, acu saskaņotas
kustības traucējumi, paralītiska šķielēšana
|
|
33.1.
|
ar dubultošanos
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
33.2.
|
sadraudzības šķielēšana bez dubultošanās
|
N
|
D
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
33.3.
|
binokulārās redzes traucējumi
|
N
|
D
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
33.4.
|
nistagms
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
34.
|
Hroniski un bieži recidivējoši akomodācijas
traucējumi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
35.
|
Refrakcijas traucējumi vienā vai abās
acīs
|
|
35.1.
|
vienā no meridiāniem virs 12,0 D
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
35.2.
|
vienā no meridiāniem virs 8,0 līdz 12,0 D
|
N
|
N
|
D
|
N
|
N
|
D
|
|
35.3.
|
vienā no meridiāniem virs 6,0 līdz 8,0 D
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
35.4.
|
vienā no meridiāniem virs 3,0 līdz 6,0 D
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
36.
|
Astigmātisms
|
|
36.1.
|
jebkura veida ar refrakcijas starpību divos
galvenajos meridiānos virs 6,0 D
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
36.2.
|
jebkura veida ar refrakcijas starpību divos
galvenajos meridiānos no 3,0 D līdz 6,0 D
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
36.3.
|
jebkura veida ar refrakcijas starpību divos
galvenajos meridiānos no 2,0 D līdz 3,0 D
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
37.
|
Redzes traucējumi
|
|
37.1.
|
abu acu redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3
vai vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
37.2.
|
vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par
0,8, otras acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,4
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
37.3.
|
vienas acs redzes asums bez korekcijas zemāks par
0,4, otras acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,8 vai abu
acu redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,6
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
38.
|
Krāsu redzes traucējumi
|
|
38.1.
|
dihromāzija, A un B tipa anomālā
trihromāzija
|
N
|
N
|
D
|
N
|
N
|
D
|
|
iestāde var noteikt izņēmumu noteiktam amatam
(darbam), kuram nav nepieciešama krāsu redze
|
|
38.2.
|
C tipa anomālā trihromāzija
|
nav derīgi dienestam amatos (darbos), kuros
nepieciešama niansēta krāsu redze (piemēram, valsts robežas
kontroles punktos ar personu dokumentu pārbaudi)
|
|
VIII. Ausu un aizauss paugura slimības
(H60-H95)
|
|
39.
|
Ārējās auss hroniskas slimības
|
|
39.1.
|
bieži recidivējošas
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
39.2.
|
reti recidivējošas
|
N
|
D
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
40.
|
Hroniskas vidusauss un aizauss paugura
slimības
|
|
40.1.
|
hroniskas, strutojošas, ar polipiem, bungdobuma
granulāciju, holesteatomu vai kaula kariesu ar fistulu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
40.2.
|
vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš minētām
parādībām, ar vienlaicīgām deguna blakusdobumu slimībām un
noturīgiem elpošanas traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
40.3.
|
vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš
norādītām formām
|
N
|
D
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
40.4.
|
noturīgas seku parādības (rētas, saaugumi,
vienpusēja vai abpusēja bungplēvītes sausā perforācija ar
nelieliem dzirdes traucējumiem vai bez tiem)
|
N
|
D
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
40.5.
|
stāvoklis pēc radikālām auss operācijām
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
41.
|
Iekšējās auss slimības ar vestibulārā
aparāta funkcijas traucējumiem
|
|
41.1.
|
noturīgi, krasi izteikti
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
41.2.
|
reti recidivējoši, mēreni
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
41.3.
|
nenoturīgs, izteikts jutīgums pret vestibulāriem
kairinājumiem
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
42.
|
Konduktīvs un sensori neirāls dzirdes zudums,
pastāvīga vājdzirdība (dzirdes pazemināšanās gadījumā
dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai veic audiometriju)
|
|
42.1.
|
pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot
čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu
vājdzirdība, runu čukstus neuztver vai dzird ne tālāk par 1m
(1000-3000 Hz pazemināta par 45dB; 4000 Hz -70+/- 20dB)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
42.2.
|
pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot
čukstus no 2 m līdz 4 m, kā arī noturīga abu ausu
vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 1 m līdz 2 m
(1000-3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz -60-70 dB)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
42.3.
|
pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot
runu čukstus tālāk par 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 5 dB;
4000Hz -50 dB)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
42.4.
|
noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi
dzirdot runu čukstus no 2 m līdz 4 m (1000-3000 Hz pazemināta
par 30 dB; 4000 Hz -60-70 dB)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
42.5.
|
noturīga vājdzirdība, ar vienu ausi dzirdot runu
čukstus 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz -50
dB)
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
43.
|
Auss vai deguna blakusdobumu mēreni vai
izteikti barofunkcijas traucējumi
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
IX. Asinsrites sistēmas slimības
(I00-I99)
|
|
44.
|
Hroniskas reimatiskas sirds slimības
|
|
44.1.
|
ar funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
44.2.
|
bez funkciju traucējumiem un vismaz 2 gadu
remisiju
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
45.
|
Arteriālā hipertensija
|
|
45.1.
|
III pakāpes hipertensija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
45.2.
|
II pakāpes hipertensija ar mēreniem vai
izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un/vai kardiovaskulārā
riska faktoriem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
45.3.
|
II pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa
orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem un ar
efektīvu medikamentozo terapiju
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
45.4.
|
I pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa
orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem,
kontrolēta
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
46.
|
Hroniska sirds išēmiskā slimība un citas
hroniskas sirds slimības
|
|
46.1.
|
ar II, III, IV funkcionālo traucējumu klasi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
46.2.
|
ar prognostiski nelabvēlīgiem sirds ritma un
vadīšanas traucējumiem, to paroksismiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
46.3.
|
ar funkcionālo traucējumu I klasi
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
46.4.
|
bez funkcionāliem traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
47.
|
Cerebrovaskulāras slimības un to sekas
|
|
47.1.
|
ar funkciju traucējumiem, lokāliem smadzeņu
bojājuma simptomiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
47.2.
|
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem ar
kardiovaskulārā riska faktoriem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
47.3.
|
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem bez
kardiovaskulārā riska faktoriem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
47.4.
|
bez organisma centrālās nervu sistēmas bojājuma
pazīmēm un funkciju traucējumiem, bez kardiovaskulārā riska
faktoriem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
48.
|
Aortas, artēriju, kapilāru, vēnu, limfvadu un
limfmezglu slimības
|
|
48.1.
|
ar traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai
orgānu funkciju
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
48.2.
|
ar nedaudz traucētu cirkulāciju un ekstremitātes
vai orgānu funkciju
|
N
|
N
|
D
|
N
|
N
|
D
|
|
49.
|
Hemoroīdi
|
|
49.1.
|
ar biežiem paasinājumiem, asiņošanu vai citām
komplikācijām, sekundāru anēmiju
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
49.2.
|
ar retiem paasinājumiem, maz izteikti
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
50.
|
Sēklinieka maisiņa varikozās vēnas
(varikocele)
|
|
50.1.
|
ar asinsrites traucējumiem, sēklinieka atrofiju,
sāpju sindromu
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
X. Elpošanas sistēmas slimības
(Joo-J90)
|
|
51.
|
Hroniskas augšējo elpošanas ceļu
slimības
|
|
51.1.
|
ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem elpošanas
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
51.2.
|
ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
51.3.
|
ar retiem paasinājumiem un nelieliem funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
52.
|
Izteikta deguna gļotādas atrofija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
53.
|
Hronisks dekompensēts tonsilīts
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
54.
|
Bronhiālā astma (*derīgumam dienestā
individuāls vērtējums, ņemot vērā pulmonologa atzinumu)
|
|
54.1.
|
smaga un vidēji smaga persistējoša
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
54.2.
|
viegla persistējoša, kontrolēta
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
*D
|
|
54.3.
|
epizodiska, kontrolēta
|
N
|
N
|
N
|
N
|
*D
|
*D
|
|
54.4.
|
anamnēzē, bez simptomiem trīs un vairāk gadu,
bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem (IA ailes amatā
nederīgi, citiem amatiem vērtē individuāli)
|
N
|
N
|
*D
|
*D
|
D
|
D
|
|
55.
|
Hroniskas dziļāko elpošanas ceļu un citas
elpošanas orgānu slimības un to sekas
|
|
55.1.
|
ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem vai
mēreniem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
55.2.
|
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
55.3.
|
ar stabilām izmaiņām bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
XI. Gremošanas orgānu slimības
(K00-K14)
|
|
56.
|
Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa
slimības
|
|
56.1.
|
ar mēreniem vai izteiktiem elpošanas, jušanas,
košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
56.2.
|
ar maz izteiktiem elpošanas, jušanas,
košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
A
|
D
|
D
|
|
57.
|
Dekompensēts zobu kariess
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
58.
|
Vēdera dobuma orgānu slimības un to
sekas
|
|
58.1.
|
ar izteiktiem gremošanas orgānu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
58.2.
|
ar mēreniem gremošanas orgānu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
58.3.
|
ar viegliem stabiliem gremošanas orgānu funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
58.4.
|
īslaicīgas, pārejošas akūtas slimības vai
hronisku slimību saasinājumi
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
59.
|
Trūce
|
|
59.1.
|
recidivējoša, kavē iešanu, rada izteiktus
iekšējo orgānu funkciju traucējumus
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
59.2.
|
mērena vai neliela, var radīt iekšējo orgānu
funkciju traucējumus. Visi derīgi dienestam pēc sekmīgas
operācijas
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
60.
|
Tūpļa un taisnās zarnas plīsums
(fissura) un fistula, hronisks paraproktīts
|
|
60.1.
|
ar biežiem paasinājumiem, noturīgām fistulām,
recidivējošu gaitu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
61.
|
Tūpļa un taisnās zarnas izkrišana
|
|
61.1.
|
taisnās zarnas izkrišana, ķermenim ieņemot
vertikālu stāvokli, ejot vai fiziskas slodzes laikā
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
62.
|
Zarnas fistula, tūpļa sfinkteru striktūra vai
mazspēja.
Anus praeter naturalis
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
XII. Ādas un zemādas audu slimības
(L00-L99)
|
|
63.
|
Hroniskas ādas slimības
|
|
63.1.
|
ģeneralizētas, bieži recidivējošas,
izteiktas
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
63.2.
|
norobežotas, bieži recidivējošas
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
63.3.
|
norobežotas, reti recidivējošas, netraucē
formas nēsāšanu
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
64.
|
Hroniskas zemādas un ādas derivātu
slimības
|
|
64.1.
|
ar biežiem, ilgstošiem recidīviem, var traucēt
apavu valkāšanu. Vērtē pēc ārstēšanas rezultāta
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
XIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības
(M00-M99)
|
|
65.
|
Infekciozas, infekciozi alerģiskas un
distrofiski deģeneratīvas locītavu slimības
|
|
65.1.
|
ar izteiktām izmaiņām un funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
65.2.
|
ar biežiem paasinājumiem un/vai mēreniem
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
65.3.
|
ar retiem vai īslaicīgiem, pārejošiem
paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
66.
|
Artrīti, artrozes un citi locītavu
bojājumi
|
|
66.1.
|
ar progresējošu gaitu, biežiem paasinājumiem un
izteiktiem funkciju traucējumiem, nestabilitāti
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
66.2.
|
ar retiem paasinājumiem, mēreniem vai nelieliem
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
66.3.
|
ar nelielām stabilām izmaiņām bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
67.
|
Ekstremitāšu deformācija vai saīsinājums,
kas rada funkcionālus traucējumus, kā arī apgrūtina apģērba
un apavu valkāšanu
|
|
67.1.
|
rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5 cm,
kāju deformācijas ar funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
67.2.
|
kājas saīsinājums no 2 cm līdz 5 cm (ieskaitot)
ar nelieliem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
67.3.
|
rokas saīsinājums līdz 5 cm (ieskaitot) vai
kājas saīsinājums līdz 2 cm (ieskaitot) bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
68.
|
Plakanā pēda
|
|
68.1.
|
ar anatomiskām izmaiņām, apgrūtinātu iešanu
un standarta apavu valkāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
68.2.
|
ar maz apgrūtinātu iešanu, nav deformējošas
artrozes pazīmju
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
69.
|
Saistaudu sistēmslimības un to sekas
|
|
69.1.
|
ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
69.2.
|
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
69.3.
|
stabilas remisijas fāzē bez funkciju
traucējumiem vai ar nelieliem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
70.
|
Mugurkaulāja slimības un to sekas
|
|
70.1.
|
ar progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
70.2.
|
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
70.3.
|
stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
71.
|
Kaulu, skrimšļu, muskuļu, sinoviālo apvalku
un cīpslu hroniskas slimības, bojājumi un to sekas
|
|
71.1.
|
ar biežiem paasinājumiem, progresējošas,
izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
71.2.
|
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
71.3.
|
stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
71.4.
|
stabilas remisijas fāzē bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
XIV. Uroģenitālās sistēmas slimības
(N00-N99)
|
|
72.
|
Hroniskas nieru slimības un to sekas
|
|
72.1.
|
ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un
izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
72.2.
|
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju
traucējumiem, nieru mazspējas pazīmēm
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
72.3.
|
remisijas fāzē ar maz izteiktiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
73.
|
Nieres un urīnvada akmens
|
|
73.1.
|
ar izteiktiem funkciju traucējumiem (nieru
mazspēja)
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
73.2.
|
ar mēreniem funkciju traucējumiem (I-II stadijas
nieru mazspēja) vai vienas nieres trūkums
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
73.3.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem, nav vai retas
kolikas
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
74.
|
Hroniskas urīnizvadsistēmas slimības,
bojājumi un to sekas
|
|
74.1.
|
ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un
izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
74.2.
|
ar retiem paasinājumiem, stabilām anatomiskām
izmaiņām un mēreniem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
74.3.
|
ar nelieliem, stabiliem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
75.
|
Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas
(iekaisīgi un citi bojājumi)
|
|
75.1.
|
ar izteiktiem urinācijas funkciju traucējumiem,
biežiem iekaisumiem un/vai progresējošu gaitu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
75.2.
|
ar mēreniem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
75.3.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
76.
|
Hidrocēle un spermatocēle
|
|
76.1.
|
krasi izteikta, traucē iešanu
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
77.
|
Hipospādija
|
|
77.1.
|
skrotāla vai perineāla
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
77.2.
|
no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļai
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
78.
|
Sieviešu mazā iegurņa orgānu hroniskas
iekaisīgas slimības un to sekas
|
|
78.1.
|
ar biežiem paasinājumiem, izteiktām, stabilām
atlieku parādībām
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
78.2.
|
ar retiem paasinājumiem bez atlieku
parādībām
|
N
|
D
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
79.
|
Sievietes dzimumorgānu noslīdējums
|
|
79.1.
|
trešās vai ceturtās pakāpes
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
79.2.
|
pirmās vai otrās pakāpes
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
XV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību
periods (O00-O99)
|
|
80.
|
Grūtniecība (grūtniecei paredzētos
atvieglojumus un tiesības nosaka iestādē atbilstoši tiesību
aktos noteiktajām prasībām un ginekologa (pie kura grūtniece
stājusies uzskaitē) izsniegtām izziņām)
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
81.
|
Smagas dzemdību vai pēcdzemdību perioda
komplikācijas
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
XVI. Iedzimtas anomālijas (Q00-Q99)
|
|
82.
|
Iedzimtas asinsrites sistēmas
anomālijas
|
|
82.1.
|
ar izteiktiem orgānu un funkcijas
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
82.2.
|
ar mēreni izteiktiem asinsrites un funkcijas
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
82.3.
|
ar nelieliem orgānu un funkcijas traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
82.4.
|
anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu
funkciju traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
83.
|
Iedzimtas balsta un kustību sistēmas
deformācijas un anomālijas
|
|
83.1.
|
ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām un
funkcionāliem traucējumiem vai ievērojami apgrūtinātu iešanu
un standarta apavu valkāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
83.2.
|
ar nelieliem funkcionāliem traucējumiem, mēreni
apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
83.3.
|
ar nelielām anatomiskām izmaiņām bez
funkcionāliem traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
84.
|
Iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja
anomālijas un to sekas
|
|
84.1.
|
ar izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
84.2.
|
ar mēreniem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
84.3.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
84.4.
|
ar anatomiskām izmaiņām bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
XVII. Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes,
anomāla klīniska un laboratorijas atrade
|
|
85.
|
Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes,
anomāli izmeklējumu dati bez diagnozes
|
|
85.1.
|
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
85.2.
|
ar mēreniem vai nelieliem orgānu un sistēmu
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
85.3.
|
ar izteiktām novirzēm izmeklējumos
|
N
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
|
85.4.
|
ar mēreni izteiktām novirzēm izmeklējumos
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
D
|
|
86.
|
Izteikti valodas un runas traucējumi, kuri rada
problēmas saziņas procesā. Nav ierobežojumu amatos, kuros
nav vajadzīga sazināšanās runa
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
XVIII. Ievainojumi, saindēšanās un citas
ārējās iedarbības sekas (S00-T98)
|
|
87.
|
Galvas, sejas un žokļu apvidus traumas,
ievainojumi un to sekas
|
|
87.1.
|
ar izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
87.2.
|
ar mēreniem vai nelieliem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
87.3.
|
nelielas anatomiskas izmaiņas bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
87.4.
|
ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
88.
|
Kraniālo un perifēro nervu bojājumi un to
sekas
|
|
88.1.
|
ar izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
88.2.
|
ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem (I ailes
amatam nosaka ierobežojumus)
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
88.3.
|
palieku izpausmes bez funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
89.
|
Galvas un muguras smadzeņu traumas un to
sekas
|
|
89.1.
|
ar izteiktiem vai mēreni izteiktiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
89.2.
|
ar viegli izteiktiem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
89.3.
|
ar nenozīmīgām atlieku parādībām bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
90.
|
Krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa orgānu
bojājumu sekas sakarā ar ievainojumu, traumu, ķirurģisku
ārstēšanu
|
|
90.1.
|
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
90.2.
|
ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
90.3.
|
ar nelieliem pārejošiem orgānu un sistēmu
funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
91.
|
Mugurkaulāja traumas, ievainojumi un to
sekas
|
|
91.1.
|
pēc smagas traumas ar izteiktiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
91.2.
|
pēc traumas ar mēreniem funkciju traucējumiem
vai bez tiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
91.3.
|
pēc traumas ar viegliem funkciju traucējumiem vai
bez tiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
91.4.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem bez
paliekošām sekām
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
92.
|
Kaulu, skrimšļu, muskuļu, cīpslu un
locītavu ievainojumu, traumu sekas
|
|
92.1.
|
ar izteiktiem vai mēreniem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
92.2.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
92.3.
|
redzamas anatomiskas izmaiņas bez funkciju
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
92.4.
|
īslaicīgi balsta un kustību aparāta funkciju
traucējumi pēc traumas vai operācijas, nenostiprinājušies
kaulu rumbējumi
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
93.
|
Aortas, maģistrālo un perifēro asinsvadu
traumu, ievainojumu un to ķirurģiskās ārstēšanas
sekas
|
|
93.1.
|
ar traucētu asinsriti un ekstremitātes vai
orgānu funkciju
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
93.2.
|
ar nedaudz traucētu ekstremitātes asinsriti un
funkciju
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
93.3.
|
stāvoklis pēc traumas vai ķirurģiskas
ārstēšanas ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
94.
|
Plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un to
ķirurģiskas ārstēšanas sekas
|
|
94.1.
|
ar izteiktiem vai mēreniem funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
94.2.
|
ar nelieliem funkciju traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
94.3.
|
anatomisks defekts bez funkciju traucējumiem
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
95.
|
Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi un to
ķirurģiskās ārstēšanas sekas
|
|
95.1.
|
ar izteikti apgrūtinātu iešanu un apavu
nēsāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
95.2.
|
ar maz apgrūtinātu iešanu un apavu
nēsāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
95.3.
|
anatomisks defekts bez funkcionāliem
traucējumiem
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
96.
|
Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi un to
ķirurģiskās ārstēšanas sekas
|
|
96.1.
|
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
96.2.
|
ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
|
96.3.
|
ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
A
|
D
|
D
|
|
96.4.
|
ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un
sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
96.5.
|
īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu
funkciju traucējumi
|
N
|
N
|
N
|
A
|
A
|
A
|
|
97.
|
Intraokulārs svešķermenis, kas neizraisa
iekaisuma vai distrofiskas izmaiņas (derīgumu dienestam
nosaka ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc traumas, līdz tam
atzinuma sniegšanu atliek)
|
N
|
N
|
D
|
N
|
D
|
D
|
|
98.
|
Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi un to
sekas
|
|
98.1.
|
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju
traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
|
98.2.
|
stabilas anatomiskas izmaiņas ar nelieliem orgānu
un sistēmu funkciju traucējumiem
|
N
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
|
98.3.
|
nenozīmīgi ierobežo kustības, nedaudz
apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes
nēsāšanu
|
N
|
N
|
N
|
D
|
D
|
D
|
|
98.4.
|
anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu
funkciju traucējumiem
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
D
|
|
99.
|
Ādas fistulas un čūlas
|
|
99.1.
|
bieži čūlo vai ievērojami ierobežo kustības,
traucē apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
Piezīmes.
N - veselības stāvoklis neatbilst dienestam.
D - veselības stāvoklis atbilst (derīgs) dienestam.
A - atliek atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam, un to sniedz pēc ārstēšanas pabeigšanas vai stāvokļa stabilizācijas, kad zināmas slimības vai traumas sekas.
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
