Tiekoties ar Valsts robežsardzes priekšnieku

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 12.decembrī, Rīgas pilī tikās ar Valsts robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu, lai pārrunātu šīs jomas aktuālos jautājumus.

Tikšanās sākumā Valsts prezidente izteica pateicību robežsardzes darbiniekiem par viņu ieguldījumu NATO galotņu sanāksmes sekmīgā norisē, kā arī sveica Valsts robežsardzi tās 15. gadskārtā un izteica gandarījumu par Valsts robežsardzes piedalīšanos svinīgajā Nacionālo bruņoto spēku parādē 18. novembrī.

Robežsardzes priekšnieks informēja Valsts prezidenti par pozitīvajām izmaiņām, kas iespējamas Valsts robežsardzē no šā gada 1.oktobra saistībā ar to, ka robežsargi vairs neiekļaujas Valsts civildienestā, tādēļ efektīvāk iespējams veikt darbinieku rotāciju un cīnīties ar pārkāpumu veicējiem.

Atbildot uz Valsts prezidentes jautājumu, G.Dāboliņš detalizēti informēja prezidenti par situāciju, tās cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem saistībā ar garajām kravas automašīnu rindām, kas izveidojušās ceļā uz Latvijas–Krievijas robežas, gaidot robežas šķērsošanu Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos. Robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas robežkontroles punktu darbinieki strādā iespēju robežās un diennaktī apkalpo aptuveni divreiz vairāk automašīnu, nekā paredzēts konkrētajos robežkontroles punktos, bet kravas automašīnu plūsma pēc Latvijas pilntiesīgas iestājas Eiropas Savienībā pieaugusi aptuveni trīskārt. G.Dāboliņš atzīmēja, ka kravas automašīnu rindas kļūst bīstamas ceļu satiksmes drošībai un sabiedriskajai kārtībai, un uzsvēra, ka, pamatojoties uz Latvijas un Lietuvas līgumu, Latvijai ir tiesības ierobežot diennakts laikā Latvijā no Lietuvas ielaižamo kravas automašīnu skaitu, kā arī šādu rīcību pieļauj Eiropas Savienības (ES) regulas, ja tiek ievērota noteikta savlaicīga informēšanas procedūra. Prezidente atzīmēja, ka šī ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības ārējā robeža un būtu loģiska arī ES iesaiste problēmjautājuma risināšanā. G.Dāboliņš apstiprināja, ka piektdien Latvijā ieradīsies ES pārstāvis, lai iepazītos ar problēmu un izvērtētu situāciju. Viņš arī atsaucās uz iespējamu līdzekļu iegūšanu robežas labiekārtošanai no īpaša ES fonda, kas būs pieejams no nākamā gada.

Abas puses arī pārrunāja Latvijas virzību uz iekļaušanos Šengenas līguma valstu zonā.

Prezidentei jautājot par robežsargu izglītību un robežsardzes personāla sastāvu, G.Dāboliņš pauda gandarījumu par Robežsardzes koledžas pilnvērtīgo un sekmīgo darbu un apliecināja, ka robežsardzē nav problēmu ar personāla mainību vai trūkumu.

Ar pateicību par Valsts prezidentes atbalstu robežsardzei, kā arī atzīmējot Valsts robežsardzes 15. gadskārtu, G.Dāboliņš robežsardzes personāla vārdā pasniedza prezidentei īpaši izdotu grāmatu par Valsts robežsardzi.

Valsts prezidenta preses dienests