Par finansējumu pētniecības un tehnoloģiju attīstībai

Eiropas Parlaments (EP) 30.novembra plenārsesijā otrajā lasījumā pieņēma Septīto pamatprogrammu pētniecības, teh­noloģiju attīstības un demonstrējumu pa­sākumiem, kam laikā no 2007. līdz 2013.gadam paredzēts atvēlēt 54 miljardus eiro. Līdzekļi būs pieejami no 2007.gada 1.janvāra.

Ar pētniecības pamatprogrammām Eiropa atbalsta sadarbību pētniecībā un zinātnē jau kopš 1984.gada. Septītās pētniecības pamatprogrammas darbības iedalītas četrās programmās: Sadarbība, Idejas, Cilvēki, Iespējas.   Programmas vieno kopīgs mērķis – virzīties uz kopējas Eiropas pētniecības telpas izveidi un konkurēt zinātnes un tehnoloģiju jomā pasaules līmenī.

Ježijs Buzeks (Polija), viens no EP ziņojumu sagatavotājiem, norādīja, ka Septītā pamatprogramma nodrošina gadā vidēji par 40% lielāku finansējumu nekā 6.pamatprogramma, kuras darbība beidzas šā gada 31.decembrī.

Septītā pamatprogramma ir trešais apjomīgākais Kopienas finanšu instruments pēc lauksaimniecības atbalsta un struktūrfondiem. Tā veido 6,3% no visa 2007.–2013.gadam paredzētā ES finansējuma.  

Skaidrāki dalības noteikumi

Viena no jaunās, 7.pamatprogrammas īpašībām ir vienkāršākas procedūras atbalsta saņemšanai universitātēm, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem. Tāpat uzsvērta privātā un sabiedriskā sektora partnerība un atbalsts jaunām pētniecības infrastruktūrām. Programma turpina atbalstīt 6.pamatprogrammā finansētās darbības.

Pētniecības pamatprogrammas līdzekļi tāpat kā iepriekš domāti projektiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis. Līdzekļus piešķir kā atbalstu konkrētiem pētniecības projektiem, nevis kā subsīdijas organizācijām vai uzņēmumiem.

Dalībvalstis savā kopējā nostājā bija ņēmušas vērā lielāko daļu no Parlamenta pirmā lasījuma prasībām. Otrajā lasījumā tie papildināti   ar grozījumiem, par ko Parlaments un Padome neformāli vienojās jau pirms balsojuma: vairāk līdzekļu iedalīts pētījumiem atjaunīgo energoresursu un   energoefektivitātes jomā, bērnu slimību, elpošanas ceļu (tostarp alerģijas izraisīto) slimību un mazāk pētīto saslimšanu pētīšanai.

Prioritātes

Atbalstāmās pētniecības darbības iedalītas desmit galvenajās jomās: veselība, pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas, enerģētika, vide (tostarp klimata pārmaiņas), transports un aeronautika, sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes, drošība un kosmoss.

Jau pirmajā lasījumā 2006.gada 15.jūnijā, Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu, grozot prioritārās kategorijas un pārdalot tām paredzēto finansējumu. Parlaments panāca, ka vismaz 15% no kopējā finansējuma atvēlēti mazu un vidēju uzņēmumu dalībai; vairāk līdzekļu paredzēts jaunu pētnieku iniciatīvām, sieviešu iesaistei zinātnē un pasākumiem, lai novērstu “smadzeņu aizplūšanu” no Eiropas.  

Eiropas Pētniecības padome

Zinātniskā padome tiks izveidota, lai atbalstītu īpaši padziļinātus, uz izgudrojumiem vērstus pētījumus. Padomi veidos neatkarīgi eksperti no akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides, ievērojot pētniecības nozaru dažādību. Viņu uzdevums būs konsultēt Eiropas Komisiju.

Saskaņā ar vienošanos ar Padomi Pētniecības padomes budžets nepārsniegs 5% no pamatprogrammas gada budžeta, lai gan pirmajā lasījumā deputāti pieprasīja, lai maksimālais finansējums būtu 3%.  

Centralizēts finanšu garantiju fonds

Lai saņemtu banku finansējumu, uzņēmumiem parasti jāizvirza vairāki pierādījumi par drošu finansiālo stāvokli. Šo prasību izpildi atvieglos jaunais riska dalīšanas mehānisms. Šajā nolūkā izveidots centralizēts garantiju fonds 500 miljonu eiro vērtībā. Pēc novērtējuma tajā varēs ieskaitīt papildu 500 miljonus eiro. Šai summai tiks pieskaņots līdzvērtīgs Eiropas Investīciju bankas finansējums. Lai atvieglotu pieeju finansējumam, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, noteikta arī vienota likme administratīvo izdevumu atmaksai.

Jāuzsver, ka Eiropas Tehnoloģiju institūta administratīvās izmaksas no pētniecības projekta budžeta nesegs. Daļu no līdzekļiem varēs piesaistīt tikai tad, ja izdevumi būs tieši saistīti ar kādu pētniecības projektu, kas būs institūta pārraudzībā. 

Ētikas jautājumi.  Cilmes šūnu pētniecība

Par strīdīgākajiem jautājumiem saistībā ar cilvēka cilmes šūnu pētniecību Parlaments izšķīrās jau pirmajā lasījumā. Programma nefinansēs pētījumus, kas paredzēti cilvēku šūnu klonēšanai reproduktīvos nolūkos, un pētījumus, kas maina cilvēku ģenētisko mantojumu. Tā arī nefinansēs pētījumus, kas domāti cilvēku embriju radīšanai tikai pētniecības vai cilmes šūnu iegūšanas nolūkā.

Atbalstu arvien varēs piešķirt pieaugušo un embriju cilmes šūnu pētniecībai, bet saskaņā ar stingriem nosacījumiem, pamatojoties uz pētījumu nolūku un iesaistīto dalībvalstu normām. Pieteikumos būs jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem.

No 2007. līdz 2013.gadam ES daudzgadu budžetā paredzētajiem 54,78  miljardiem (pašreizējās cenās) eiro 50,52 miljardi paredzēti Eiropas Kopienas programmai un 2,75 miljardi Euratom programmai, kuras darbosies līdz 2011.gadam.

Parlaments balsoja par desmit ziņojumiem. Par diviem no tiem – Pamatprogrammas vispārējo saturu un prioritātēm un par dalības noteikumiem – Parlaments un Padome lemj ar vienlīdzīgām likumdevēja pilnvarām; attiecībā uz Euratom programmu un atsevišķām specializētajām programmām Parlamentam ir konsultatīva loma.

Paredzamais sadalījums pēc programmām  (miljonos eiro)

Eiropas Parlamenta preses dienests