Konkurences padomes lēmums Nr.133

Publicējamā versija

Rīgā 2006.gada 20.novembrī (prot. Nr.66, 2.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.2225/06/10/11

Par General Electric Capital Corporation 05.09.2006. ziņojumu par apvienošanos

Konkurences padome 2006.gada 5.septembrī saņēma General Electric Capital Corporation ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk – ziņojums), iegūstot izšķirošo ietekmi SIA “Finstar Baltic Investments”, kā arī netiešu izšķirošo ietekmi a/s “Baltic Trust Bank” un tās meitas uzņēmumos a/s “BTB Asset Management” un a/s “Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds”.

Ziņojuma noformēšanā nebija pilnībā izpildītas 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” prasības, par ko Konkurences padome informēja ziņojuma iesniedzēja pilnvaroto pārstāvi (14.09.2006. vēstule Nr.2281).

Trūkumi ziņojumā tika novērsti 19.09.2006.

Saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta pirmo daļu un 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumiem Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” par pilnīga ziņojuma saņemšanas datumu uzskatāms 2006.gada 19.septembris, par ko Konkurences padome informēja ziņojuma iesniedzēja pilnvaroto pārstāvi (21.09.2006. vēstule Nr.2375).

Ņemot vērā to, ka Konkurences padome uzskatīja par nepieciešamu veikt papildu informācijas iegūšanu un izvērtēšanu, lai noteiktu konkrētos tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu un pārbaudītu, vai apvienošanās rezultātā neradīsies Konkurences likuma 16.panta trešajā daļā norādītās sekas, Konkurences padome 2006.gada 18.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.122 par papildu izpētes uzsākšanu.

Izvērtējot ziņojumā ietverto un papildus iesniegto informāciju, kā arī Konkurences padomes iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. General Electric Capital Corporation (turpmāk – GECC) ir apvienība, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Delavēras štata tiesību aktiem. GECC galvenie darbības virzieni ir banku un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana privātpersonām un juridiskajām personām. GECC ir tieša izšķiroša ietekme Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003346547 reģistrētajā a/s “GE Money”, kuras galvenie darbības virzieni ir patēriņa finansēšana, aizdevumi auto iegādei un nenodrošināti aizdevumi privātpersonām. Savukārt GECC mātes uzņēmumam General Electric caur GE Healthcare ir netieša izšķiroša ietekme Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003385385 reģistrētajā SIA “Instrumentarium Medical” (ir pieņemts lēmums par šīs sabiedrības likvidāciju), kuras galvenie darbības virzieni ir medicīnas produktu un aparatūras tirdzniecība.

SIA “Finstar Baltic Investments” (turpmāk – FBI) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003251655 reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbības veids ir holdingkompāniju darbība. FBI ir tieša izšķiroša ietekme Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003090171 reģistrētajā a/s “Baltic Trust Bank”, kuras galvenie darbības virzieni ir kontu turēšana un pārvaldīšana, norēķinu pakalpojumi, norēķinu kartes, aizdevumi, depozīti, vērtspapīru darījumi, līzings (arī auto) un faktorings. FBI caur a/s “Baltic Trust Bank” ir netieša izšķiroša ietekme Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003652353 reģistrētajā a/s “BTB Asset Management”, kuras galvenie darbības virzieni ir ieguldījumu pakalpojumi, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003720753 reģistrētajā a/s “Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds”, kuras galvenie darbības virzieni ir 3.līmeņa pensiju plānu pārvaldīšana.

2. Apvienošanās tika plānota, GECC iegūstot izšķirošu ietekmi a/s “Baltic Trust Bank” un tās meitas uzņēmumos – a/s “BTB Asset Management” un a/s “Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds”, noslēdzot daļu pirkuma līgumu starp GECC un FBI daļu īpašnieku. Darījuma noteikumi tika paredzēti daļu pirkuma līgumā, kura projekts bija pievienots ziņojumam. Saskaņā ar ziņojuma iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja sniegto informāciju (13.11.2006. vēstule Nr.3015) šo līgumu puses parakstīja 11.10.2006., darījuma pabeigšanu paredzot ne vēlāk kā 15.11.2006. Ņemot vērā ziņojuma iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja papildus sniegto informāciju (20.11.2006. vēstule Nr.3088), darījuma noslēgumā GECC nominēja SIA “GE Money Latvia Holdings”, reģistrētu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003871676, kā 100% FBI daļu ieguvēju.

Minētais darījums uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.

3. Konkurences likuma 15. panta otrajā daļā noteikts, ka “Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16. pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.”

Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas aprēķināts, ņemot vērā 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos” IV sadaļu “Apgrozījuma aprēķināšana”, 2005.gadā bijis lielāks par 25 miljoniem latu.

Līdz ar to minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā paredzētais kritērijs, un plānotās apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikto.

4. Ziņojumā norādīts, ka Konkurences padomes praksē nav definēts konkrētais tirgus banku sektorā, līdz ar to ziņojuma iesniedzējs uzskata par pieļaujamu vadīties no Eiropas Komisijas prakses. Saskaņā ar kuru banku pakalpojumus var sadalīt trīs lielos sektoros: (1) pakalpojumi privātpersonām – pakalpojumi, kas sniegti privātpersonām/mājsaimniecībām un sastāv no depozītiem, aizdevumiem, ieskaitot kredītkartes, fondiem un citiem aktīvu pārvaldīšanas veidiem, (2) pakalpojumi juridiskajām personām – pakalpojumi korporatīvajiem klientiem, t.sk. pakalpojumu sniegšana depozītiem, aizdevumiem, starp­tautiskiem maksājumiem, kredītvēstulēm un ieteikumiem saistībā ar apvienošanos un sabiedrību iegūšanu, (3) finanšu pakalpojumi – akciju un obligāciju, derivatīvu, forex un valūtas tirdzniecība.

Ziņojumā iesniedzējs norāda, ka ar FBI saistītās sabiedrības sniedz pilnu banku pakalpojumu spektru, kas ietver pakalpojumu sniegšanu privātpersonām, juridiskajām personām un arī finanšu pakalpojumus, savukārt a/s “GE Money” galvenokārt darbojas patērētāju kreditēšanas tirgū, lai arī dažos gadījumos tā sniedz aizdevumus maziem uzņēmumiem. Ziņojumā kā ģeogrāfiskais tirgus minēta visa Latvijas teritorija.

Lai noteiktu konkrēto tirgu, Konkurences padome izvērtēja ziņojumā (05.09.2006. vēstule Nr.2225) un ziņojuma iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja papildus sniegto informāciju (02.11.2006. vēstule Nr.2899), no citiem tirgus dalībniekiem – a/s “Mateks Credit” (03.11.2006. vēstule Nr.2915), SIA “Unilīzings” (07.11.2006. vēstule Nr.2944), SIA “HVB Leasing” (07.11.2006. vēstule Nr.2945), SIA “Nelss Līzings” (07.11.2006. vēstule Nr.2946), a/s “Parex banka” (09.11.2006. vēstule Nr.2977), SIA “Parex Ekspress Kredīts” (13.11.2006. vēstule Nr.3014), a/s “Hansabanka” (13.11.2006. vēstule Nr.3018), SIA “Hansa Līzings” (13.11.2006. vēstule Nr.3020), a/s “SEB Latvijas Unibanka” (16.11.2006. vēstule Nr.3050), a/s “Latvijas Krājbanka” (16.11.2006. vēstule Nr.3049) un SIA “Inserviss Group” (17.11.2006. vēstule Nr.3069) iegūto, kā arī Konkurences padomes rīcībā esošo vispārpiejamo un vispārzināmo informāciju.

Latvijā patēriņa kredīta jomu regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kā arī 13.07.1999. Ministru kabineta noteikumi Nr.257 “Noteikumi par patērētāju kreditēšanas līgumu”. Ar šiem normatīvajiem aktiem daļēji pārņemtas normas no Padomes 22.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu. Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.pantam patērētāja kreditēšana ietver jebkuru patērētājam piešķirtu kredītu, savukārt no Padomes 22.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK secināms, ka jēdziens “patēriņa kredīts” neattiecas uz kredītlīgumiem un līgumiem, kas sola piešķirt kredītu, kurš galvenokārt paredzēts, lai iegūtu vai paturētu īpašumtiesības uz zemi vai uz pastāvošu vai projektējamu ēku, un kurš paredzēts, lai restaurētu vai atjaunotu ēku. Padomes 22.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK neattiecas arī uz kredītiem, kuru summa ir mazāka par ECU 200 vai pārsniedz 20000 ECU, tomēr Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, kas pārņem Direktīvas 87/102/EEK prasības, iepriekš minētos ierobežojumus nesatur. Gan Padomes 22.12.1986. Direktīvas 87/102/EEK, gan Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē “patērētājs” ir fiziska persona, kas attiecībā uz minēto pakalpojumu darbojas nolūkā, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo jomu.

Ņemot vērā banku un ārpusbanku finanšu sabiedrību vidē izveidojušos praksi, jēdziens “patēriņa kredīts” tiek attiecināts uz īstermiņa kredītu, kuru klients, kurš vēlas iegādāties patēriņa preces vai pakalpojumus (piemēram, automašīnu vai sadzīves tehniku, ceļojumu, medicīnas vai mācību kursu pakalpojumus utt.), var izmantot pēc saviem ieskatiem. Klientam nav jāatskaitās, kādam mērķim tas tiek izmantots. Viena no patēriņa kredīta pazīmēm – šo pakalpojumu veido aizdevumi, kuri tiek izsniegti, balstoties tikai uz klienta maksātspēju – regulāriem un stabiliem ienākumiem, to saņemšanai nav nepieciešams nodrošinājums.

Banku un ārpusbanku finanšu sabiedrību sniegtie patēriņa kredīta pakalpojumi ir savstarpēji aizstājami. Jebkuram īstermiņa kredītproduktam var atrast alternatīvu variantu un aizstājējproduktu atkarībā no vēlamās specifikas un pielietojuma mērķa.

Lielākā daļa no aptaujātajiem tirgus dalībniekiem uzskata par savstarpēji aizstājamiem gan banku, gan ārpusbanku finanšu sabiedrību sniegtos patēriņa kredīta pakalpojumus, jo to būtība ir līdzīga, lai arī to piedāvāšanas forma var atšķirties.

Tirgus dalībnieki norāda, ka tādi banku produkti kā patēriņa kredīts, overdrafts, kredītlīnija un kredītkarte uzskatāmi par līdzvērtīgiem skaidras naudas aizdevumiem, kurus piedāvā ārpusbanku finanšu sabiedrības. Tāpat kredītietāžu piedāvātos aizdevumus (kredītlīnijas vai overdrafta pakalpojumus, kredītkartes vai patēriņa kredītu) var izmantot, lai iegādātos dažādas patēriņa preces, kuras ārpusbanku finanšu sabiedrības piedāvā iegādāties, izmantojot kredītus pirkumiem (nomaksas pirkumi) vai līzingu.

Galvenā atšķirība starp kredītu un līzingu ir īpašumtiesību pārejas brīdis: līzinga gadījumā – prece ir līzinga davēja īpašums līdz līzinga nomaksas termiņa beigām, savukārt kredīta gadījumā – prece ir aizdevuma ņēmēja īpašums, kurš ieķīlāts par labu finansējuma devējam. Tomēr abos gadījumos pakalpojuma izmantošanas mērķis ir iegādāties preci, tās vērtību apmaksājot nevis uzreiz, bet ilgākā laika periodā. Turklāt abos gadījumos par nodrošinājumu tiek izmantota tā pati prece, kuru iegādājas, līdz ar to kredīts pirkumiem (nomaksas pirkums) atšķiras no citiem kredītiem pret ķīlu.

Patēriņa finansēšanas pakalpojumos neietilpst nekustamā īpašuma kredīta vai līzinga pakalpojumi fiziskām personām, jo tos raksturojošās pazīmes būtiski atšķiras.

Līdz ar to klients, kuram nav nodrošinājuma, var pieteikties tikai patēriņa finansēšanas pakalpojumiem, kuri ietver gan patēriņa kredīta pakalpojumus, gan kredītus pirkumiem (nomaksas pirkumus) un līzingus.

Pati galvenā patēriņa finansēšanas pakalpojumu pazīme – personai, kura saņem šos pakalpojumus, jābūt patērētājam (fiziskai personai), kurš iegādājas preci vai pakalpojumu, vai arī ņem patēriņa kredītu nolūkam, kas nav saistīts ar tā profesionālo vai saimniecisko darbību.

Ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču (pakalpojumu) pazīmes un lietošanas īpašības, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu minētās apvienošanās gadījumā ietekmētais konkrētais preču tirgus ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu tirgus.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

Izvērtējot Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, secināms, ka minētās apvienošanās gadījumā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāma Latvijas teritorija, ņemot vērā, ka tiesiskais regulējums ir vienāds, dabiskās un valstiskās barjeras ieiešanai tirgū ir pietiekami līdzīgas, kā arī ekonomiskā iespēja piedāvāt (sniegt) savus pakalpojumus līdzās konkurentu pakalpojumiem un tādējādi sacensties viena un/vai savstarpēji aizstājamu pakalpojumu piedāvāšanā un sniegšanā ir līdzvērtīga visā Latvijas teritorijā.

Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu kā konkrētais tirgus nosakāms patēriņa finansēšanas pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā. Vienlaicīgi Konkurences padome atzīst, ka patēriņa finansēšanas pakalpojumu tirgu Latvijas teritorijā iespējams sadalīt vairākos segmentos – patēriņa kredīta pakalpojumi (ārpusbanku finanšu sabiedrību skaidras naudas aizdevumi un kredītiestāžu piedāvātie aizdevumi – kredītlīnijas, overdrafta pakalpojumi, kredītkartes un patēriņa kredīti) un kredīti pirkumiem (nomaksas pirkumi) vai līzinga pakalpojumi. Līdz ar to citās lietās, pastāvot atšķirīgiem lietas apstākļiem, konkrētais tirgus var tikt definēts savādāk.

5. Pamatojoties uz ziņojumā (05.09.2006. vēstule Nr.2225) un ziņojuma iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja papildus sniegto informāciju (02.11.2006. vēstule Nr.2899), no citiem tirgus dalībniekiem – a/s “Mateks Credit” (03.11.2006. vēstule Nr.2915), SIA “Unilīzings” (07.11.2006. vēstule Nr.2944), SIA “HVB Leasing” (07.11.2006. vēstule Nr.2945), SIA “Nelss Līzings” (07.11.2006. vēstule Nr.2946), a/s “Hansabanka” (13.11.2006. vēstule Nr.3018), SIA “Hansa Līzings” (13.11.2006. vēstule Nr.3020), a/s “SEB Latvijas Unibanka” (16.11.2006. vēstule Nr.3050), a/s “Latvijas Krājbanka” (16.11.2006. vēstule Nr.3049) un SIA “Inserviss Group” (17.11.2006. vēstule Nr.3069) iegūto, kā arī vispārpiejamo un vispārzināmo informāciju, Konkurences padome novērtēja apvienošanās dalībnieku un to konkurentu sniegtos pakalpojumus, kā arī to apjomu konkrētajā tirgū, kuru ietekmē apvienošanās.

Tabula “Tirgus dalībnieku sniegtie pakalpojumi 2005. un 2006.gadā”

6. Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos, ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas.

Patēriņa finansēšanas pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā strauji attīstās, vērojams būtisks apjoma pieaugums un liels tirgus dalībnieku skaits. Kaut arī lielākā daļa tirgus dalībnieku nesniedz visus patēriņa finansēšanas pakalpojumus, tomēr konkurences līmenis ir augsts arī atsevišķos konkrētā tirgus segmentos un patērētājiem ir plašas iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kā arī alternatīvus pakalpojumus.

Saskaņā ar lietas izpētes gaitā iegūto informāciju apvienošanās rezultātā neradīsies un nenostiprināsies dominējošs stāvoklis nevienā no konkrētā tirgus segmentiem, kā arī konkrētajā tirgū nenotiks būtiska konkurences samazināšanās.

Noskaidrojot vairāku apvienošanās dalībnieku konkurentu viedokli, Konkurences padome secina, ka komercsabiedrības nesaskata iespējamās negatīvās sekas konkurencei apvienošanās rezultātā.

Ņemot vērā minētos apstākļus un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 16.panta pirmo un ceturto daļu, kā arī Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumiem Nr.897 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”, Konkurences padome

nolēma:

Atļaut apvienošanos, General Electric Capital Corporation iegūstot netiešu izšķirošu ietekmi a/s “Baltic Trust Bank” un tās meitas uzņēmumos – a/s “BTB Asset Management” un a/s “Baltic Trust Bank atklātais pensiju fonds”.

Konkurences padomes lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme