Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1992.gada 10.jūnija sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.2006., Nr. 195 https://www.vestnesis.lv/ta/id/149285

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

07.12.2006., Nr. 195

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1992.gada 10.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu. Seiles kundze un Veitnera kungs, lūdzu tribīnē. Apspriedīsim nākamo labojumu 6.pantā.

A.Seile: Cienījamie deputāti, ir divi labojumi. Viens ir Stefana Rāznas uz pagājušo plenārsēdi iesniegtais grozījums. Otrs, ko sagatavojis Stefans Rāzna, Seile un Jaunkļaviņš, daļēji mīkstina šo Stefana Rāznas iesniegto priekšlikumu. Gribētos uzzināt, vai kāds zālē atbalsta Stefana Rāznas pirmo priekšlikumu attiecībā uz pirmsreformas zemnieku tiesību mazu iegrožošanu?

Priekšsēdētājs: Daži paceļ rokas. Tā ka mums būs jābalso. Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamo sēdes vadītāj! Lietas būtība ir tā, ka parlamentam principiāli būtu jāizšķiras par diviem jautājumiem, pareizāk sakot, parlaments par diviem jautājumiem iepriekšējā reizē jau izšķīrās. Proti, vai mēs tā sauktos pirmsreformas Breša zemniekus atstājam absolūti negrozītās robežās un absolūti neaizskaramus attiecībā gan uz lauksaimniecības zemēm, gan uz nelauksaimniecības zemēm, gan uz mežiem, gan uz purviem, gan uz pļavām un tā tālāk, vai tomēr dodam tiesības zemes komisijām izņēmuma gadījumos, kad ir runa par īpašnieku vai ir runa (es skatos, te ir arī Čepānes kundze pie mikrofona) par tām teritorijām, kur ir kaut kādi aizsargājamie dabas objekti, liegumi, parki un tā tālāk, tomēr šīs robežas pārskatīt.

Stefans Rāzna iepriekšējā reizē ļoti pamatoja, ka ir daudzi tādi gadījumi, kad kāds zemnieks grib paņemt atpakaļ savas mājas, teiksim, vienu hektāru zemes un atgriezties uz laukiem. Diemžēl komisija šādu iesniegumu nevar apmierināt, jo tur virsū ir bijušais Breša zemnieks vai pirmsreformas zemnieks. Ir arī tādi gadījumi, kad vajag kādu meža nogabalu atdot atpakaļ bijušajam īpašniekam vai arī vajag izlīdzināt kādas purvu robežas. Šajā sakarā mums bija tas iepriekšējais balsojums, ar kuru tika noraidīts Lauksaimniecības komisijas priekšlikums Breša zemnieku robežas atstāt absolūti negrozāmas. Tagad ir šie divi ieteikumi, kā mēs no šīs situācijas varam izkļūt.

Mans priekšlikums ir atbalstīt Stefana Rāznas iesniegto redakciju. Ja jūs ļoti uzmanīgi izlasītu Stefana Rāznas ieteikuma beigas, tad redzētu, ka šeit ir runa par tādām izmaiņām, kas būtiski neietekmēs zemnieku saimniecību lauksaimniecisko ražošanu. Runa ir par tām pļavām, mežiem un varbūt par to hektāru, kas ir jādod klāt pie agrāk īpašumā bijušās mājas, mainot Breša zemniekam zemes iemērījumu. Tāpēc es lūdzu jūs visus balsot par šo Stefana Rāznas labojumu.

Ja nu jums tas liekas pārāk radikāls, tad ierosinu katrā ziņā nobalsot par Seiles kundzes iesniegto labojumu, kas vēl vairāk precizē šos ierobežojumus, tas ir, tie attieksies tikai uz nelauksaimnieciska rakstura zemēm– purviem, pļavām, mežiem. Es nemaz nezinu, kas tur vēl varētu būt– dīķi, zeme zem dīķiem un tamlīdzīgi. Tā ka lūdzu savai sirdsapziņai principā atbildēt uz jautājumu, vai šie Breša zemnieki ir absolūti neaizskarami vai, ja bijušais īpašnieks grib uz šīs zemes atgriezties, tomēr ir pieļaujama kaut kāda robežu koriģēšana.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, tad Čepānes kundze.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Domāju, ka tas ir vissvarīgākais pants šajā likumā. Vissvarīgākais. Gribētu uzsvērt vairākas lietas.

Pirmkārt. Mēs viennozīmīgi iestājamies par privātīpašumu un par zināmu pēctecību. Labi, mēs varam anulēt tos aktus, kas bija pēc 1940.gada, mēs varam anulēt visus tos aktus, kas bija līdz 4.maijam. Ja mēs sāksim anulēt tos aktus, kas ir pēc 4.maija, tad rodas milzīgs jautājums par to, cik pēctecīgs, cik galu galā leģitīms likumdevējs mēs esam. Tā ir principiāla lieta.

Nākamais. Pirmā reformas kārta, kaut gan neteiksim, ka līdz pašam galam, tomēr ar milzīgām grūtībām ir pabeigta. Viss, ko teica Ziediņa kungs, principā jau skan ļoti jauki, bet es paredzu, kas aiz tā stāv. Aiz tā stāv pavisam kaut kas cits nekā vienkārši pļavas, apaugumi un tā tālāk. Aiz tā stāv principiāla zemes pārdalīšana. Aiz tā stāv pirmās zemes reformas kārtas revidēšana attiecībā uz fiziskajām personām, jo attiecībā uz juridiskajām personām jautājums ir atrisināts. Kā juridiskās personas uz to reaģēs– tas ir cits jautājums. Mēs varam pat paskaitīt, cik fizisko personu ir uz kāda bijušās zemes. Bet tās ir ar likumu un ar attiecīgo lēmumu saņēmušas šo zemi lietošanā, turklāt ar 1988.gada likumu ir fiksēts, ka šo zemi var lietot ar mantošanas tiesībām. Tagad mēs sākam korekcijas.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vajag iet otru ceļu, vajag darīt tā, kā ir rakstīt 550.dokumentā. Tur ir precīzi uzrakstīts: ja bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā atdot nevar– uzskatu, ka nevar atdot dabā tad, ja uz šīs zemes ir jau zemnieks, privātīpašnieks,– viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju. Par kompensāciju un zemi atbildīga ir valsts, pašvaldība un topošais īpašnieks, kas savu naudu maksās.

Nepalīdzēs arī tas variants, ko iesniedza Rāzna, Seiles kundze un Jaunkļaviņa kungs. Jo redziet, ko tas nozīmē. Tur ir rakstīts: “kura nav aizņemta ar apbūvi”. Vai tad zemnieku saimniecība ir tikai apbūve? Tā taču ir arī zeme ap kūtīm, tā ir zeme ap klētīm, tā ir zeme ap māju, tātad visa tā zeme, kas ir apkārt. Tā visa zeme var tikt pārskatīta. Es jūs ļoti lūdzu pieņemt 550.dokumentu. Ļoti lūdzu. Un izskatīsim jautājumu par to, kā var kompensēt gan ar zemi, gan citā veidā.

Ja iesim uz korekciju, tad esmu pārliecināts, ka mēs atkārtosim pirmo kārtu, mēs atgriezīsimies nulles ciklā, tāpat kā 1937.gada Civillikuma gadījumā pagriežam atpakaļejošu spēku. Es jums pateikšu pavisam atklāti, kāds būs rezultāts. Tas būs ne tikai haoss uz laukiem, tā būs jau nopietna politiska cīņa, politisku spēku cīņa starp privātīpašniekiem ar visām no tās izrietošajām sekām, par kurām es negribu runāt, jo šeit ir daudz preses pārstāvju. Ļoti lūdzu politiski visu izsvērt, ņemot vērā, ka nevar mētāties– pieņemt vienu zemes reformas kārtu, bet pēc tam rauties atpakaļ. Tādā gadījumā jāatzīst, ka mēs neesam te pareizi kaut ko darījuši, un tad ir jāiet projām no šejienes.

A.Seile: Cienījamais Godmaņa kungs! Es tikai gribu precizēt vienu jūsu nepareizi traktētu jautājumu. Rāznas, Seiles un Jaunkļaviņa priekšlikumā nav domāts iedot Breša zemniekam to zemi, kur nav apbūves. Izlasiet uzmanīgi, tur ir teikts tā: “īpašumtiesības uz meža un lauksaimniecībā neizmantojamo zemi atjaunot”. Teikums par apbūvi ir tikai tāpēc klāt, ka arī zeme zem apbūves ir lauksaimniecībā neizmantojamā zeme. Šis teiciens īstenībā ir par labu tā sauktajiem Breša zemniekiem, lai tur, kur Breša zemnieks ir sācis celt māju, viņam šī māja paliktu, jo tā jau arī ir lauksaimniecībā neizmantojamā zeme.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, pēc tam Felsa kungs, tad– Grūbes kungs.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, it īpaši Ziediņa kunga un Seiles kundzes projekta piekritēji! Šoreiz nerunāšu ne kā vides aizsardzības speciāliste, ne arī kā tā saukto Breša zemnieku atbalstītāja, kāda es pavisam neesmu, bet, kā saka kolēģis Muciņš, runāšu kā juriste. Pilnīgi pievienojos premjera teiktajam. Viņš, nebūdams jurists, kā cilvēks ar ārkārtīgi attīstītu loģisko domāšanu un spriešanu saprot, ar ko tas var beigties. Tāpēc šajā gadījumā, es vēlreiz atkārtoju, ja mēs šādu normu pieņemam, tad, es domāju, klātesošie juristi visi saprot, ka mums ir jāatceļ visa iepriekšējā zemes reforma un jāpieņem likums par vispārēju īpašumtiesību atjaunošanu uz visām zemēm, nevis šim te 12.pantam vecajā likumā “Par zemes reformu lauku apvidos” jā­grauž pa gabaliņam nost, jo mēs to pašlaik darām. Mēs nepārtraukti graužam kaut ko nost. Un laukos izveidojas ārkārtīgi nenoteikta situācija. Tagad pat Lauku zemes komisijā ir 300 lietas. Ja mēs šādu te likumu pieņemsim, cik tad būs vēl. Tad visi no jauna atkal sāks skatīt. Domāju, ka šī situācija ir ļoti nekorekta. Saprotu, ka tad mums tiešām, tāpat kā likumā par zemes reformu pilsētās, ir jāpieņem pilnīga īpašumtiesību atjaunošana. Un tad lai bijušais īpašnieks ar zemes lietotāju Civillikumā noteiktajā kārtībā kārto savas attiecības. Bet mēs nevaram šādu normu pieņemt. Es piekrītu premjeram, ka tad mums no šejienes ir jāiet prom. Cilvēkiem nav jācieš tāpēc, kā es vairākkārt jau esmu teikusi, ka mums attīstās tā sauktā tiesiskā apziņa.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, tad– Grūbes kungs.

A.Felss: Es tikai gribētu atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka iepriekšējā reizē mēs jau balsojām par šādu variantu. Toreiz izšķīrāmies par to, ka izbeigsim cilvēku dzenāt pa laukiem, ka galu galā tās robežas, kuras ir ierādītas pirmajā reformas kārtā, saglabājas. Komisija vēl otrreiz izskatīja šo jautājumu pēc attiecīgā iesnieguma. Arī komisijas vairākums izteicās par to, ka visam jāpaliek tā, kā ir. Robežu pārbīde laukos ir jāizbeidz. Atcerieties pirms balsošanas vēl vienu! Šie cilvēki, kurus tagad sauc par Breša zemniekiem, zemi saņēma nevis tur, kur viņi to vēlējās, bet tur, kur viņiem kāds atļāva paņemt tajā laikā. Un mēs visi ļoti patriotiski viņus aicinājām par šiem zemniekiem kļūt un darboties zemniecības sfērā. Un vēl cienījamam kolēģim Ziediņam man gribas atgādināt, ka arī svētais karš ir karš, kurš nes upurus. Neveicināsim šo procesu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu.

G.Grūbe: Nebūt negribu uzkurināt šeit kaislības, tikai gribu ļoti skaidri pateikt to, ka Breša zemnieki patiešām nav bijuši svēti, jo pirmās kārtas likumi, kuru autori, faktiski 12.panta autori, arī bija mūsu cienījamā Seiles kundze un Stefans Rāzna, jau paredzēja tiesības šīs robežas pārskatīt ar pirmās kārtas likumu stāšanos spēkā, lai tagad viņi būtu tajā pašā kategorijā, kur ir pārējie zemnieki. Tātad jautājums ir par to, ka mums jāatgriežas patiešām atpakaļ, kā piedāvāja Čepānes kundze. Es nevaru saprast, kāpēc mums tas būtu jādara. Patiešām beigsim pārbīdīt vienu daļu un otru daļu. Jo šeit, cik es saprotu, ir jautājums par precedenta radīšanu. Jā, mēs to vienreiz radīsim, un tad jau viss aizies kā pa diedziņu. Vajag konsekventi darīt visu līdz galam. Pašreiz mēs patiešām apzināti graujam juridiskās personas, bet fiziskajām personām mēs tomēr esam korekti visu laiku gājuši riņķī. Ja šādu principu mēs nevaram ievērot, tad jāiet tas ceļš, ko piedāvāja Čepānes kundze.

Un otrs. Patiešām es zinu atsevišķus gadījumus, arī Zemes komisijā, izskatot šīs lietas, parādās tāda situācija, ka tas Breša zemnieks izmantojis savu dienesta stāvokli vai kādu citu pazīšanos, lai šādas robežas iegūtu. Bet tad varbūt piedāvāsim citu formulu. Es arī iepriekšējā sēdē aicināju uzrakstīt precīzi, pret kurām personām mēs vēršamies, jo uzskatām, ka tām ir nelikumīgi piešķirta šī zeme. Strādāsim precīzi, nevis ar vispārējām tēzēm mēģināsim pilnīgi ieraut šajā lietā nevainīgus cilvēkus.

Un visbeidzot. Gribu paskaidrot, kādā veidā komisija pieņēma šo lēmumu. Tātad komisija neatbalstīja Stefana Rāznas, Seiles un Jaunkļaviņa iesniegto lēmumu. Komisijas sēdē es neuzspiedu savu viedokli, pat nepiedalījos tajā sēdes daļā, kurā notika balsošana, lai neiespaidotu rezultātu. Bet rezultāts bija tāds, ka faktiski par šo lēmumu balsoja tikai autori. Tā ka es lūdzu izdarīt secinājumus.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs!

J.Endele: Jā, saprotams, ka stāvoklis šajā jomā ir sarežģīts un saputrots pirms mums. Šis jaunais variants, ko iesnieguši trīs autori, salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu ir krietni mīkstināts. Te ir mēģināts rast reālu risinājumu un nepieskarties zemei, kas ir apstrādāta. Man galīgi nav skaidrs, kāpēc uz mežu, kas kādreiz ir piederējis īpašniekam un tagad ir iedots citam, īpašniekam vairs nav nekādu tiesību. Kāpēc mēs nevarētu vienoties un atstāt tikai šo vienu tēzi, kas attiecas uz mežu. Es saprotu, ka jautājums par lauksaimnieciski neizmantojamo zemi ir ļoti strīdīgs. Bet, kas attiecas uz mežu, tad mežā izsaimniekošana jau notiek. Ja mēs kādreiz vēl atgiezīsimies pie šā te meža, tad īpašnieks nekādas pretenzijas vairs nevarēs celt, jo tā meža vairs nebūs. Un jautājums par meža pārskatīšanu nav dzīvības vai nāves jautājums. Es aicinu tomēr balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir daži jautājumi, lai gan es arī esmu mācījies padomju skolās…

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, mēs runājam tikai par balsošanas motīviem.

P.Simsons: Par balsošanas motīviem. Man balsošanas motīvus nosaka tāda izpratne, ka es nespēju saprast, kāpēc mēs dodam prioritāti tam zemes ieguvējam, kuram iepriekšējā valdība pirms diviem gadiem ir iedevusi zemi, nevis tam zemes īpašniekam, kuram tēvs vai vectēvs ir nopircis šo zemi par latiem, par zelta rubļiem vai par asinīm. Skaidrs, ka mēs netaisāmies nevienu padzīt projām no zemes, bet kā izskaidrot tos gadījumus, kad šis Breša zemnieks saka: “Nē, es negribu sava tēva zemi, es gribu pusi no sava tēva zemes un pusi no kaimiņa zemes, jo tā kaimiņa zeme ir labāka nekā mana tēva zeme.”

Es saprotu, ka tās teritorijas, kuras nav dzīvībai svarīgas, veido ļoti nelielu kripatu, lai tomēr tās atdotu īpašniekam atpakaļ. Varbūt viņš atkal tajā mežā atgriezīsies un uzplēsīs to līdumu. Es vēlreiz atkārtoju: zeme nav tikai materiāla vērtība. Tēvu zeme ir arī garīga vērtība. Un acīmredzot to spēj saprast tikai tas, kam tā tēvu zeme ir bijusi atņemta. Tam, kam šī zeme visu laiku ir bijusi, grūti to saprast. Tur, ka pašreiz mūsu nekompetences dēļ laukos notiek šķiru cīņa, mēs esam vainīgi. Mēs varējām šo jautājumu risināt pareizā variantā jau pirms diviem gadiem. Ja kolēģi piedāvā tiešām atgriezties pie denacionalizācijas un mums aiziet projām, tas būtu milzīgs atvieglojums.

Priekšsēdētājs: Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Kad iepriekšējā reizē balsojām par šo pantu, visus jautājumus mēs ļoti pamatīgi apspriedām. Un šodien mums tiek piedāvāts atkal tas pats jautājumu loks, taču nu jau citā, daudz skaistākā iepakojumā. Jūs paskatieties, kā tagad tiek izvirzīts jautājums! Runa vairs nav par lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, runa ir par pļavām, par mežiem. Un tad rodas jautājums, kas īsti ir lauksaimniecības zeme un kas ir viensēta? Bet viensētas sastāvdaļa taču ir kā pļava, tā mežs, jo bez tiem nav zemnieku saimniecības. Un, ja mēs daļai zemnieku tagad atņemsim šīs saimniecību sastāvdaļas, tad tas būs analoģiski tam, kad, pārdodot vieglo automašīnu, tai noņemsim pakaļējo tiltu, ātrumkārbu vai dzinēju. Lūk, pie kā tas noved! Tāpēc, kad runājam par to, ka neapbūvētu zemi, tas ir, uz kuras nekas nav uzbūvēts, jāatdod, tad tas ir tas pats, kas zemnieku pārvērst par vasarnieku, atstāt viņu bez ražošanas līdzekļa, bez zemes. Un mani ļoti iepriecināja tas, ka Lauksaimniecības komisijas viedokli, kaut gan mūsu vidū nav juristu, pilnīgi apstiprināja Čepānes kundze, to pamatojot juridiski. Tas nozīmē, ka Lauksaimniecības komisija ar iekšēju nojautu noteica pareizo ceļu.

Es vienreiz jau teicu, ka tādā gadījumā, ja šodien zemnieku un lauku iedzīvotāju vidū radīsim neticību likumiem, kurus pieņem Augstākā padome, tad zemnieks nekam nekad vairs neticēs. Un runa nav par bijušajiem zemes īpašnieku tūkstošiem, kuri būs apdalīti. Strādājot Zemes komisijā, mēs zinām, ka parasti runa nav par lielām platībām, bet par pushektāru, par vienu hektāru un ļoti retos gadījumos par visu gruntsgabalu. Es lūgtu cienījamo Godmaņa kungu uzdot lauksaimniecības ministram sagatavot statistiku par kādreizējo īpašnieku neapmierinātajiem pieprasījumiem pēc zemes platībām, un tad mēs redzēsim, ka runa parasti ir tikai par piemāju zemes gabaliņiem. Tāpēc labāk neko nemainīsim, bet balsosim par to, ko iesniegusi Lauksaimniecības komisija, un izbeigsim šo sarunu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Domāju, godājamie kolēģi, mēs varam balsot…

A.Seile: Cienījamais Birkava kungs, prasu vārdu sava projekta aizstāvībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie deputāti! Es šobrīd šajā tribīnē stāvu ar visu nopietnību. Es gribu aizstāvēt savu, Rāznas un Jaunkļaviņa iesniegto projektu. Kāpēc? Cilvēki, kas nupat runāja pie mikrofoniem, no dažādiem viedokļiem apgaismoja šo pirmsreformas zemnieku jautājumu. Vai būt viņiem aizskaramiem vai ne? Vai mēs atļausim vēlreiz pārskatīt viņu robežas? Kāpēc es uzsveru vārdus “pirmsreformas zemnieki”? Ne jau mūsu Augstākā padome un ne jau zemes reformas pirmā kārta izveidoja šos tā sauktos Breša zemniekus. Viņus izveidoja iepriekšējā sasaukuma Augstākā padome jau pirms 4.maija. Atcerieties, cienījamie deputāti, to!

Ko mēs prasām tagad? Vai mēs prasām padzīt šos pirmsreformas zemniekus no zemēm? Vai viņi nevarēs ražot? Nē, mēs ar savu priekšlikumu prasām tikai atļaut tam nabaga bijušajam īpašniekam, kurš gandrīz simt procentos gadījumu ir represētais, kurš nevarēja pieprasīt savu zemi tādēļ, ka viņš nebija atguvis māju. Tagad šie tiesas procesi vairāk vai mazāk ir pagājuši uz priekšu. Viņš šo māju ir atguvis. Un ko nu? Viņš, šis bijušais īpašnieks, represētais, izsūtītais, ir nostādīts tajā muļķīgajā situācijā, kad tev ir kailas sienas un ne kvadrātmetru nevar paprasīt ap savām mājām vai ap savu bijušo mājasvietu atpakaļ. Vai tā vairs ir taisnība? Viņš būtu ar mieru paņemt blakus palikušo brīvo zemi, bet viņš to nevar, jo šā pirmsreformas zemnieka vai Breša zemnieka robežas ir svētas kā Indijas baltā govs. Es nevaru paciest šādu situāciju, es ar to sastopos katrā Zemes komisijas sēdē. Arī pagājušajā otrdienā trīs Breša zemnieki stāv kā klints un bijušais īpašnieks, represētais nevar dabūt atpakaļ savu zemi.

Es mazliet gribu apelēt pie jau runājošo sirdsapziņas. Cienījamā Čepānes kundze, es ļoti cienu jūsu erudīciju, bet nedrīkst jautājumu nostādīt tā, ka jurists ir vienīgais gaišais prāts, kurš visu redz, un izvirzīt jautājumu: vai nu denacionalizācija, vai Breša zemnieks ir neaizskarams. Īstenībā es gribu teikt, ka tā nav denacionalizācijas aizstāvība. Tā ir demagoģija, uz kādu ir spējīgi juristi. Bet es ceru, ka šajā zālē ir vēl cilvēki, kuri sapratīs, ka mums kaut mazliet ir jāpiekāpjas arī šo represēto cilvēku priekšā. Es atvainojos par savu aso nostāju. Es tomēr aicinu šādā ļoti mīkstinātā variantā balsot par mūsu triju iesniegto priekšlikumu, kaut arī to neatbalsta Lauksaimniecības komisijas vairākums. Ja tomēr šāds variants neizies cauri, es aicinu zāli nenobalsot par 6.pantu.

Priekšsēdētājs: Es komentēju, ka Seiles kundze runāja kā sava projekta autore, nevis kā darba grupas līdzdalībniece.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es nebūtu runājis par šo jautājumu, bet mani aizskāra Seiles kundzes teiktais par tām svētajām govīm. Es esmu absolūti pārliecināts par to, ka jebkurš likums ir tiešām neaizskarams un izpildāms tajā apmērā, kādā tas ir pieņemts. Ja mēs, pieņemot likumu par zemes reformas pirmo kārtu, balstījāmies uz tiem likumdošanas aktiem, kas ir pieņemti, un atzinām tos par nevainojamiem, vai šodien, paejot kādam laikam, mēs vispār nedegradējam mūsu pieņemtos likumus? Vai tikpat vienkārši nevarēs atcelt visus nākamos likumus, ko mēs pieņemsim? Tāpēc lūdzu padomāt par šo lietu. Tā nav tik vienkārša.

A.Seile: Cienījamais Šļakotas kungs, es vairs nerunāju kā sava priekšlikuma autore, es runāju kā Lauksaimniecības komisijas grupas vadītāja, kas aizstāv šo likumprojektu. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka ne jau mūsu Augstākā padome un mūsu likumi izveidoja šos zemniekus.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ja ilgāk pasēž šajā zālē, tad ir redzama tikai viena svētā govs, un tie ir pirmskara īpašnieki. Citas svētās govis šeit vispār nav, cienījamie kungi! Es gribu pateikt, ka nupat atgriezos no zinātniskās konferences, kura notika Helsinkos un kurā piedalījās privāttiesībnieki, pilnīgi neatkarīgas komandas: amerikāņi, zviedri, somi. Viņiem bija pilnīgi vienāds viedoklis, ka jāaizstāv jebkura īpašnieka tiesības– vai tās ir pirmskara īpašnieka tiesība vai pēckara īpašnieka tiesības. Ja arī šīs pēckara īpašnieka tiesības bija, kā te profesors Plotnieks pareizi teica, surogāttiesības, tomēr atvainojiet, cienījamais Simsona kungs! Ja uz vienas un tās pašas zemes varbūt jau trešā paaudze ir dzimusi vienā un tajā pašā mājā, kaut arī viņš personiski nav izpircis šo māju no barona, tomēr ir strādājis uz šī mazā zemes gabaliņa. Kā tad jūs domājat, vai viņiem tā zemīte ir mazāk svēta nekā tam, kas ir piektās pakāpes radinieks, kas uzaudzis Rīgā un tagad atnāks atpakaļ? Es domāju, ka vislielākā svētuma izjūta ir tam, kas strādājis ar savām rokām uz tās zemes.

Un vēl: ungāru zinātnieki teica, ka Ungārijā nekādas pirmskara tiesības nav atjaunotas, jo viņi sapratuši, ka šāda denacionalizācija, šāda totāla denacionalizācija novedīs vienotu tautu pilsoņu kara apstākļos. Ko viņi dara? Viņi atdod pirmskara īpašniekiem tikai tad, ja to ir iespējams atdot natūrā. Ja ne, kompensē. Ja mēs no paša sākuma būtu gājuši šo ceļu, mums nekāda brāļu kara Latvijā nebūtu. Tagad es redzu, ka ir atsevišķi deputāti, kuri gatavi vienam otram rīkli pārgrauzt sava personiskā īpašuma dēļ.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Cienījamā Seiles kundze! Tie zemnieki, kurus jūs saucat un mēs daudzi saucam par Breša zemniekiem, bija pirmās bezdelīgas, kas uzdrošinājās graut sociālistisko lauksaimniecību un sociālistiskos principus. Par viņiem mēs visi ļoti priecājamies. Viņi bija tie, kas paņēma zemi, kad nebija nekāda tiesiskā nodrošinājuma. Pēc tam mēs ar pirmo zemes reformas kārtu devām kaut kādu tiesisko nodrošinājumu. Vai patiešām šodien mums viņi, šie pirmie drosminieki, būtu jāsagrauj un jāliek saprast, ka nevar mums ticēt? Paldies.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Profesora kungs, es kā jūsu bijušais students esmu pieņēmis no jums zināšanas, bet neesmu pārņēmis jūsu ideoloģiju. Tāpēc negatavojos nevienam rīkli pārgrauzt. Es nerunāju šeit par tiem cilvēkiem, kuri atstājuši savu zemi, aizgājuši kaut kur projām un tagad piektajā vai sestajā pakāpē grib atgriezties atpakaļ. Es runāju par tiem, kuri pārpratuma dēļ ir atgriezušies no nometnēm, kuri tagad cer, ka ir tautas vara, kas atjaunos taisnīgumu. Mēs esam deklarējuši, ka atjaunojam Latvijas Republiku. Vakar pie mums Zemes komisijā atnāk vecs vīrs, viņš saka: mēs viņam nekā nevaram iedot, jo uz viņa zemes iepriekšējā valdība ir iedevusi zemnieka saimniecību citam. Runa ir tikai par tiem, kas vēl ir palikuši dzīvi no tiem, kuri bija paredzēti iznīcināšanai. Viņi klīst visus šos gadus riņķī ap savu tēvu zemi un nespēj atgriezties atpakaļ. Kā, lūdzu?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, Godmaņa kungs, ievērosim noteikto kārtību! Simsona kungs ir beidzis. Es lūdzu izteikties tikai par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Vispirms nesaistiet mani, lūdzu, ne ar kādām represijām, es neko tamlīdzīgu Universitātē neesmu pasniedzis. Pieņemsim, ka Godmaņa valdība aizies. Ko tad? Mēs trenksim atkal visus projām? Tad nomainīsies vēlreiz valdība, un atkal trenksim visus zemniekus projām? Jābūt kaut kādai stabilitātes izjūtai uz zemes. Tā taču nevar darīt.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka motīvi visiem ir skaidri. Kurš būs labākais, kurš sliktākais– es domāju, ka to katrs pats var izšķirt. Es aicinātu vienkārši balsot, nemēģināt citam citu apliet ar dubļiem, noskaidrojot, kurš ir pareizāks un kurš– nepareizāks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Mums ir trīs balsojumi, visi iesniegti rakstveidā. Vai Ziediņa kungs uztur balsojumu? Arī Stefana Rāznas? Vai tikai Seiles kundzes iesniegto variantu? Nāciet, lūdzu, pie mikrofona! Es tiešām nedzirdēju.

A.Seile: Es dzirdēju. Ziediņa kungs teica, ka Stefans Rāzna ir pilnvarojis viņu uzturēt Stefana Rāznas plenārsēdē iesniegto pirmo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad saskaņā ar šai plenārsēdei iesniegtajiem dokumentiem ir balsojums par Stefana Rāznas priekšlikumu, kuru uztur Ziediņš. Tas ir 6.pants priekšlikumos pie otrā lasījuma. Otrs balsojums ir par priekšlikumu, ko iesniedza Rāzna, Seile un Jaunkļaviņš. Trešais balsojums ir Lauksaimniecības komisijas piedāvātā 6.panta otrā daļa. Lūdzu reģistrācijas režīmu.

A.Seile: Cienījamais Birkava kungs, es gribu paskaidrot, ka par šo trešo balsojumu nav jābalso. Ja mēs nenobalsosim par pirmo un otro, tad mums ir vesels pants, kur vēl ir daži citi balsojumi. Tas jau ir Lauksaimniecības komisijas redakcijā.

Priekšsēdētājs: Mums par 6.pantu jebkurā gadījumā ir jānobalso. Arī otrā daļa. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Režīms ir ieslēgts. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 104 deputāti.

Pirmais balsojums– par Stefana Rāznas priekšlikumu, ko uztur Ziediņa kungs. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Rezultāts: 25– par, 39– pret, 28– atturas. Paldies.

Nākamais balsojums– par Rāznas, Seiles un Jaunkļaviņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 33– par, 38– pret, 23– atturas.

Balsojums par darba grupas un Lauksaimniecības komisijas variantu. Lūdzu balsošanas režīmu.

A.Seile: Tas nozīmē nepapildināt ne ar ko, jo iepriekšējie divi priekšlikumi bija papildināt pirmo daļu.

Priekšsēdētājs: Bet mums jānobalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro daļu Lauksaimniecības komisijas redakcijā. Piedodiet, pirmā daļa bez papildinājumiem. Rezultāts: par– 69, pret– 8, atturas– 19. Pieņemts darba grupas variants. Lūdzu, turpināsim.

A.Seile: Šajā pašā 6.pantā mums ir vēl viens balsojums. Nodrukātajā tekstā trešajā daļā: cik ilgu termiņu mēs dosim juridiskajām personām– piecus vai septiņus gadus. Tas mums jāizšķir šajā lasījumā ar balsojumu, jo tā mēs vienojāmies pagājušajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Balsosim vispirms par septiņiem, pēc tam par pieciem gadiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par septiņiem gadiem. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 42– par, 21– pret, 33– atturas. Lūdzu dzēst.

Balsosim par piecu gadu termiņu. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 56– par, 25– pret, 12– atturas. Pieņemts piecu gadu termiņš. Lūdzu, turpināsim.

A.Seile: Vairāk rakstveidā iesniegtu priekšlikumu par 6.pantu nav. Varam balsot par pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Raimonds Krūmiņš, lūdzu!

R.Krūmiņš: Man ir faktiski neliels precizējums, kas būtu realizējams, svītrojot daļu no teksta. Tas attiecas uz pirmo daļu, par kuru gan es nezinu, vai ir balsots vai nav. Nobalsots kopumā laikam ir?

A.Seile: Tikko nobalsojām.

R.Krūmiņš: Principā tas laikam ir saistīts ar visu pantu kopumā. Šeit trešajā rindiņā ir teikts: “ja zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme nav piešķirta pastāvīgā lietošanā”. Zeme tagad jau var būt piešķirta pastāvīgā lietošanā ne tikai zemes reformas pirmajā kārtā, ar ko mēs saprotam tos pieteikumus, kuri ir saņemti līdz pagājušā gada 20.jūnijam, bet zeme var būt piešķirta arī, pamatojoties jau uz pieteikumiem, kuri saņemti pēc tam, ja tā zeme ir bijusi brīva. Tāpēc man būtu priekšlikums svītrot vārdus “zemes reformas pirmajā kārtā”, jo tas nebūs īsti precīzi. Tad, kad likums stāsies spēkā, zeme jau būs piešķirta arī citām personām pastāvīgā lietošanā, pamatojoties uz tiem pieteikumiem, kuri saņemti pēc 20.jūnija.

A.Seile: Krūmiņa kungs, es iesaku tomēr šo jautājumu apspriest komisijā, jo vēl būs trešais lasījums. Tādus redakcionālas dabas labojumus mēs varam mierīgi atstāt uz trešo lasījumu... Neaizkavēsim 6.panta izskatīšanas gaitu.

R.Krūmiņš: Paldies. Es piekrītu tādam variantam, bet man tādā gadījumā ir vēl otrs priekšlikums. Tas attiecas uz trešo daļu. Tur parādījies teksts “likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikā” 12.pantā noteiktajā kārtībā”. Es nevaru saprast, kāpēc šāds teksts ir parādījies, jo vienai un tai pašai zemei nevar būt vairāki bijušie īpašnieki. Viņiem īpašumu tiesības tā kā tā tiek atjaunotas, bez diskusijām.

A.Seile: Šis pants ir mazliet jāsagatavo redakcionāli, bet priekšlikums tika speciāli iebalsots klāt tādēļ, ka mēs izbalsojām Zaščerinska kunga priekšlikumu. Un tas ir nobalsots plenārsēdē.

R.Krūmiņš: Man šķiet, ka tādā gadījumā te ir kaut kāds pārpratums, jo nav loģikas. Es neuzstāju uz balsojumu, bet gribu vērst uzmanību, ka tas ir...

A.Seile: Labāk nevērsiet, Krūmiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, lūdzu, piedalieties komisijas sēdē, lai līdz trešajam lasījumam varētu izdarīt redakcionālus labojumus.

Lūdzu, kolēģi, balsosim par 6.pantu šajā redakcijā kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par– 70, pret– 9, atturas– 16. Pieņemts.

Tagad mēs varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 63– par, 3– pret, 17– atturas. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Seiles kundze, lūdzu, sakiet, kad jūs sagatavosit uz trešo lasījumu? Seiles kundze apgalvo, ka pirms atvaļinājuma, bet vajadzētu tomēr precīzāk paziņot, lai deputāti var iesniegt savus priekšlikumus.

A.Seile: Cienījamais Birkava kungs! Tā kā labojumi būs tikai redakcionāli, mēs Prezidija sēdē precīzi pateiksim savu viedokli un paziņosim plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar reglamentu komisijai pēc otrā lasījuma ir jāpaziņo laiks, līdz kuram deputātiem jāiesniedz savi priekšlikumi. Lūdzu, paziņojiet precīzi! Un tūlīt.

G.Grūbe: Man būtu lūgums nedēļas laikā iesniegt šos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nedēļas laikā jāiesniedz savi priekšlikumi trešajam lasījumam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par pilsētu zemi”. Alkšņa kungs ir šeit. Lūdzu jūs tribīnē!

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek nodots 440.dokuments. Jūs atceraties, ka šo jautājumu sākām izskatīt apmēram pirms divām nedēļām. Pēc mana ziņojuma tika uzdoti jautājumi, kuri tika pārtraukti, jo mums tajā trešdienā beidzās darbs. Gribu tikai pateikt dažus teikumus tiem kolēģiem, kas nebija klāt.

Šā likuma uzdevums ir Latvijas Republikas pilsētās regulēt zemes attiecības, kuras mums izveidojās pilsētu zemes reformas gaitā un tās rezultātā. Pēc 20.jūnija Latvijas Republikas pilsētās tiek atjaunots zemes īpašums. Šis likums ir vajadzīgs, lai jaunie zemes īpašnieki varētu ar šo zemes īpašumu rīkoties, jo mums vēl nav attiecīgu likumdošanas normu, arī Civillikuma, kā pareizi teica Endziņa kungs.

Mēs uzskatījām par galveno uzdevumu šajā likumā pateikt pamatnostādnes attiecībā uz to, ko tad drīkst šis jaunais zemes īpašnieks, kas ir atjaunojis savas zemes īpašuma tiesības pilsētās. Gribu kolēģiem atgādināt, ka saskaņā ar mūsu pieņemto zemes reformas likumu šīs īpašuma tiesības mūsu republikas pilsētās atjauno bijušie zemes īpašnieki– fiziskās personas un juridiskās personas. Juridisko personu kopā ietilpst pilsētu pašvaldības, kā arī valsts varas un pārvaldes institūcijas.

Es uzreiz gribu atzīmēt konceptuālo atšķirību starp maniem kolēģiem– lauku zemes speciālistiem– un tiem kolēģiem, kas pārstāv manu viedokli zemes jautājumos pilsētās. Mēs uzskatām, ka, atjaunojot zemes īpašuma tiesības, mums jāatjauno tas stāvoklis, kāds bija 1940.gadā. Šie īpašuma tiesību subjekti mūsu Latvijas zemei bija tādi, kādus es tikko minēju. Likumu jūs visi esat izlasījuši. Tā kā par šo likumu esmu jau ziņojis, tad neatļaujos kavēt mūsu dārgo laiku, tādēļ turpinu atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man ir mapītē jautātāju saraksts, kas ir palicis no iepriekšējās reizes. Tajā ir pierakstījušies Mucenieka kungs, Ēlerta kungs, Seiles kundze, Muciņa kungs, Bula kungs un Endziņa kungs. Vai paliek spēkā šis saraksts? Vai ir jauni jautātāji? Jautātāju nav. Ja jautātāju vairāk nav, vai ir kāds, kas vēlas runāt debatēs? Mucenieka kungs grib jautāt? Ēlerta kungs vēlas jautāt? Tas nav obligāti,

Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Jautājums ir par 31., 32. un 33.pantu, kur ir noteikts, kad pašvaldība var pieprasīt sabiedriskas iestādes vai telpas, saistot to ar apmeklētību dienā. Šī norma ir ļoti grūti realizējama, to ir grūti pārbaudīt. Ja citur ir runa par zemes nogabala platību, kas ir ļoti precīzi nosakāma, tad šeit ir nākotnes izteiksme. Es saprotu, ka pašvaldības pašas tur būvēs un tām pašām arī būs jāizšķir, vai ir vērts kaut ko būvēt vai ne. Vai es esmu nepareizi sapratis, un Alkšņa kungs uzskata, ka pašvaldība pieprasīs kādam būvēt?

L.Alksnis: Jā, pilnīgi pareizi. Jūs esat pareizi sapratis, spriežot pēc jūsu pēdējā teikuma. Tas nebūt nav jāsaprot, ka tikai pašvaldības būvēs šajās ražošanas zonās. Šeit savus ražošanas uzņēmumus varēs būvēt gan fiziskās, gan juridiskās personas. Redzot cilvēku blīvumu attiecīgajā apbūves veidā, pašvaldība var teikt, ka, lūk, šajā zonā, ievērojot cilvēku lielo koncentrāciju, jums ir jāparedz sabiedriskas būves, kurās šie cilvēki var ieiet, teiksim, paēst pusdienas, atspirdzināties vai citādi atpūsties. Tāda ir šā panta būtība– palīdzēt pašvaldībām, regulējot šo savu apbūves veidu, rūpēties pārējo iedzīvotāju labā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Seiles kundzes, kas ir minēta sarakstā, zālē nav. Muciņa kungu zālē neredzu. Bula kungs, jums ir jautājums? Paldies. Endziņa kunga zālē nav.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es gribētu precizēt. Vai es pareizi esmu sapratis, ka šis likumprojekts paredz atjaunot zemes īpašuma tiesības arī juridiskajām personām?/

L.Alksnis: Jūs nepareizi sapratāt. Es vienkārši atgādināju, ka mēs jau ar pieņemto likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” esam šādu normu paredzējuši, ka arī juridiskajām personām ir tiesības pieprasīt atjaunot savas īpašuma tiesības uz zemi. Ar piebildi, ja tās var pierādīt savu tiesisko pēctecību. Atcerieties, pieņemot šo likumu, mēs jau par to debatējām. Bet tas attiecas tikai uz bijušajiem zemes īpašniekiem– juridiskajām personām. Tās lielākoties bija studentu korporācijas un sabiedriskās organizācijas. Mēs reliģiskajām organizācijām atjaunojam zemes īpašuma tiesības un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju vairāk nav. Lūdzu sekretariātu dot man debatētāju sarakstu. Debatēs pierakstījies viens deputāts– Čepānes kundze.

I.Čepāne: Godājamais Birkava kungs, cienījamie kolēģi! Mani jau kuro reizi ārkārtīgi pārsteidz situācija, kas pašlaik ir zālē. Tad, kad runa ir par lauku apvidus zemēm, ir ārkārtīgi lielas kaislības un strīdi. Tad, kad runa ir par līdzīgu problēmu pilsētās, ir absolūta vienaldzība vai absolūta neiedziļināšanās šajā problēmā. Brīnos, kāpēc frakcija “Satversme” absolūti nav pievērsusies šiem jautājumiem. Ar šā likuma palīdzību taču faktiski tiek regulētas īpašuma formas visā valstī.

Cienījamie kolēģi, ja mēs likumu “Par zemes reformu lauku apvidos” un pašreizējo lauku apvidu zemes privatizācijas likumu salīdzinām ar diviem likumiem, kas regulē zemes reformu pilsētās,– ar likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ko mēs pieņēmām, un ar šo te likumprojektu “Par pilsētu zemi”– rodas paradoksāla situācija. Laukos, kas aizņem apmēram 90 procentus no visas mūsu valsts teritorijas, ir pavisam citas zemes īpašuma formas, bet pilsētās ir pavisam citas īpašuma formas. Ja mēs skatāmies šā likumprojekta 2.nodaļu, tajā ir noteiktas četras zemes īpašuma formas. Pirmkārt, pirmo reizi ir noteikts, kas ir valsts īpašums. Otrkārt, ir regulēts pašvaldību īpašums, jo, kā jūs zināt, likumā par pašvaldībām ir norma, ka pašvaldības var būt zemes īpašnieces. Treškārt, īpašnieki ir arī juridiskās personas. Un, ceturtkārt, fiziskās personas. Skatoties likumdošanas aktus par zemes reformu lauku apvidos, redzam, ka tur ir tikai divas īpašuma formas. Proti, valsts īpašums, par kuru nav noteikts, kas to pārvalda un kas tas tāds ir. Tas ir tas mistiskais visas tautas īpašums. Un, otrkārt, fizisko personu privātīpašums.

Vai šāda situācija ir pieļaujama? Vai mums nevajadzētu ar kādu konkrētu normatīvo aktu noteikt šīs īpašuma formas valstī? Vai būs tā, ka pilsētās būs savādāk un laukos būs pilnīgi citādi? Par to es jūs aicinu padomāt.

Gribu teikt, ka Alkšņa kunga vadītā komisija ar šo projektu ir stipri apsteigusi lauksaimniekus. Mums ir jāiet uz priekšu un jālikvidē šis mistiskais visas tautas īpašums, kas faktiski bija bezsaimnieka manta un kas joprojām ir bezsaimnieka manta laukos.

Tagad mazliet sīkāk par atsevišķām nodaļām. Alkšņa kungs man piekrita, kad mēs kuluāros runājām, ka šajā likumā ir skartas ļoti daudzas problēmas, kuras būtu jārisina ar Civillikuma palīdzību, proti, īpašuma tiesības, lietu tiesības. Piemēram, paskatieties, lūdzu, 5.nodaļu, kur uzskaitītas zemes īpašnieku un zemes lietotāju tiesības un pienākumi. Zemes īpašnieku tiesības ir noteiktas 1937.gada Civillikumā. Kāpēc šeit ir jāatkārto zemes lietotāju tiesības un pienākumi? Tie ir noteikti Augstākās padomes pieņemtajā likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. Tur ir daudz sīkāk. Ja mēs skatāmies 5.nodaļā, faktiski šeit ir ierobežotas šīs tiesības salīdzinājumā ar iepriekšminēto likumu.

Runājot par īpašuma formām, šajā likumprojektā, proti, 9.pantā, iznāk tā, ka pašvaldību īpašuma forma ir augstāka par valsts īpašumu. Tur ir teikts, ka valsts īpašuma izveidošana var notikt tikai ar pilsētas pašvaldības piekrišanu. Ja pilsētas pašvaldība nedod piekrišanu, tātad ne Augstākā padome un varbūt arī– Saeima, ne Ministru padome nav tiesīgas atsavināt zemi valsts un sabiedrības vajadzībām. To var darīt tikai ar pašvaldības piekrišanu. Tas ir pretrunā arī ar likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”.

Vēl es gribētu runāt par 12.nodaļu. Proti, par zemes piespiedu atsavināšanu un atņemšanu. Ja jūs visi cītīgi sekojāt līdzi izdalītajiem likumprojektiem, tad noteikti esat pievērsuši uzmanību, ka jums ir divi likumprojekti. Vienu likumprojektu “Par īpašumu atsavināšanu” ir iesniegusi Ministru padome, otru likumprojektu ir iesniegusi Likumdošanas jautājumu komisija. Domāju, ka arī zeme ir nekustamā manta. Kārtību, kas regulētu zemes atsavināšanu, vajadzētu paredzēt likumā “Par nekustamās mantas atsavināšanu”, pareizāk saucot, likumā “Par īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām”.

Nobeigumā gribu teikt, lūk, ko. Sevišķi pēc tam, kad esmu iepazinusies ar pilsētu zemes likumu, kas tika pieņemts 1928.gadā un grozīts 1933.gadā, mani pārsteidz tas, ka likumprojekta izstrādātāji, tā autori nav pievērsušies nomas un nomnieku tiesiskajām attiecībām. Domāju, ka tās tomēr šeit vajadzētu regulēt. Kopumā, ja mēs piekrītam, ka mūsu valstī var būt laukos divas īpašuma formas, pilsētā– četras īpašuma formas, kas, protams, ir lielāks sasniegums salīdzinājumā ar lauksaimnieku likumiem, es aicinu balsot par šo te likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vai Bojāra kungs vēlas debatēs runāt? Lūdzu.

J.Bojārs: Es, cienījamie kolēģi, ļoti īsi. Te ir tāda 4.nodaļa par juridisko personu zemes īpašumu. Manuprāt, šī nodaļa nav pietiekami labi izstrādāta, un es, piemēram, atturētos no balsošanas par to. Kāpēc? Tāpēc, ka juridiskās personas ir ļoti dažādas un pasaulē privāttiesībās tās ļoti nopietni šķiro. Šeit nav absolūti redzams, kāda ir šo juridisko personu piederība. Gribētu teikt, ka pasaulē izmanto aptuveni 10 dažādus principus, lai noskaidrotu, kāda ir juridisko personu piederība. Pirmais ir kontroles princips, pēc kura nosaka, kādas valsts pilsoņu kapitāls kontrolē šo juridisko personu; otrs ir reģistrācijas princips jeb inkorporācijas princips un tā tālāk. Ir vesela virkne šādu principu. Kādām juridiskajām personām Latvijā var piederēt zeme, tas absolūti nav zināms.

Es jau iepriekšējā reizē jums stāstīju, ka pat Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir klasiskā kapitālisma superzeme, daudzos štatos ļoti nopietni aizsargā zemi pret ārzemju kapitālu. Piedaloties šajā pēdējā konferencē burtiski pirms divām trijām dienām, es to vēl pārrunāju ar amerikāņu un kanādiešu zinātniekiem. Viņi apstiprināja, ka Amerikā daudzos štatos šī likumdošana un ASV pilsoņu tendence nodrošināt savus zemes īpašumus pret to, lai šos īpašumus pārņemtu ārzemnieki un vispirms japāņi, ir ļoti stipra. Viņi vispirms vēršas pret japāņiem, jo japāņi ar savu milzīgo kapitālu (Japāna tagad ir lielākā aizdevumu kapitāla zeme pasaulē, lielākās bankas pasaulē, kas aizdod naudu, pieder japāņiem) sāk pirkt milzīgus zemes gabalus Amerikā, it īpaši Havaju salās, kuras viņi vispār tādā veidā gribēja lielā mērā pievākt. Tāpēc amerikāņi ir ieviesuši speciālu likumdošanu. Amerikāņi savā likumdošanā ir pat noteikuši, kādus zemes gabalus nekādā gadījumā nevar pārdot ārzemniekiem. Viņiem ir noteiktas speciālas normas par kūrorta zonām un par piekrastes zonām, kurām ir speciāla aizsardzība.

Atvainojiet, cienījamie kolēģi, es savā laikā jums biju iesniedzis konkurējošo investīciju likumu, kur es šīs normas biju iekļāvis. Tajā laikā neviens nepievērsa tam uzmanību. It sevišķi tāpēc, ka man vienlaikus bija jācīnās ar komisiju, kas bija atbraukusi pārbaudīt, kāds mums ir pilsonības likums un kā tiek aizstāvētas nabaga krievu tautības iedzīvotāju tiesības. Tātad es vēlreiz jūs aicinu nebalsot par šo 4.nodaļu. Es aicinu to atlikt, kamēr nav precīzi definēts, ar kādām juridiskajām personām mums ir darīšana, kādām juridiskajām personām mēs varam piešķirt īpašuma tiesības Latvijā un pēc kāda principa mēs vadāmies, lai noskaidrotu, kas tā ir par juridisko personu. Jo visā pasaulē privāttiesībās ir zināmas metodes, ar kādām šos zemes gabalus iegūst fiktīvas juridiskās personas, aiz kurām patiesībā stāv citas valsts kapitāls. Tādi ir mani apsvērumi, es uzskatu šo nodaļu par neizstrādātu un nepieņemamu.

Priekšsēdētājs: Vārds Mucenieka kungam. Lūdzu!

V.Mucenieks: Par 6.pantu man ir dažas pārdomas. Šeit ir rakstīts, ka pilsētas izbūve, zemes izmantošana ir jāprognozē laika posmam, kas nav ilgāks par 20 gadiem. Es neredzu nekādu pamatojumu šādam ierobežojumam. Kāpēc gan nevarētu prognozēt uz 50 gadiem vai 100 gadiem, ja ir runa par prognozēšanu?

Un tālāk. Pilsētas un tās detaļu plānojums jāizstrādā profesionāliem pilsētbūvniecības speciālistiem. Tajā pašā laikā 7.pantā ir rakstīts, ka pilsētas izbūves un zemes izmantošanas plānošana ir publisks process, kurā var piedalīties visi. Šeit ir pretruna. Domāju, ka piedalīties tiešām var visi. Cita runa ir par to, ka ir kāda noteikta iestāde, kas to oficiālā kārtā izskata un apstiprina. Tas ir pavisam cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, pagaidām ir ienācis tikai viens priekšlikums– balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā kopumā. Par Bojāra kunga priekšlikumu es gribētu jautāt Alkšņa kungam, vai viņš uzskatītu, ka nepieciešams par to balsot kā par konceptuālu priekšlikumu? Varbūt Bojāra kungs piekrīt, ka viņa idejas var iestrādāt otrajā lasījumā.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Nē, cienījamie kungi! Man bija ļoti precīzs priekšlikums– nebalsot par 4.nodaļu. Nebalsot, jo tas ir ļoti nopietni. Speciāli ierobežojumi ārzemju kapitālam attiecībā uz zemes gabala iegādi ir daudzās valstīs. Šeit vispār nekur tas neparādās, ka tāda iespēja var pastāvēt. Juridiskā persona šeit parādās pilnīgi anonīmi, kaut gan jebkurā tiesību sistēmā juridiskajai personai ir piederība. Ir runa par principiem, kā to noskaidro. Bet šeit nekas netiek šķirots.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, nāciet tribīnē, lai mēs varētu izšķirt, kādi darba grupai ir konceptuālie balsojumi.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

L.Alksnis: Varbūt es drīkstu pēc kārtas atbildēt visiem kolēģiem.

Priekšsēdētājs: Lai Freimaņa kungs vispirms izsaka savu viedokli.

J.Freimanis: Man, gluži otrādi, gribētos aicināt šo likumu noteikti pieņemt pirmajā lasījumā tādu, kāds tas pašlaik ir. Pilnīgi piekrītu Čepānes kundzes domām, ka šis ir tas moments, kad esam vienu likumu pilnībā sajūguši ar Civillikumu. Tātad mēs pieņemam šo likumu pirmajā lasījumā, pēc tam ķeramies pie Civillikuma jautājuma, un tad Alkšņa kungs iestrādā uz otro lasījumu to visu, kas varētu būt iestrādājams, arī to, ko mēs šajā gadījumā iesniedzam. Vienīgā vaina būtu tā, ka mēs, pieņemot likumu otrajā lasījumā, acīmredzot pieņemsim vienu otru normu, kas būs varbūt smagāka nekā parasti. Tā ka es ierosinātu pirmajā lasījumā to pieņemt, jo tas ir ļoti svarīgi darba sākumam, un pēc tam ķerties pie Civillikuma. Tad viss ietu savu gaitu. Tā ka nesarežģīsim lietu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Gribētu kolēģus informēt, ka Ekonomikas komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un aicina balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, es nepaspēju visu pateikt. Kaut vai 10.pants. Mēs gan uzskatām, ka tas ir konceptuāli, bet nez vai tas būtu konceptuāli. Šeit ir teikts, ka valsts īpašumu ar ēkām un būvēm Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija nodod ministrijām, resoriem, uzņēmumiem nomas lietošanā ar nomas līgumu. Es nezinu, vai šeit tādējādi vajadzētu šīs attiecības regulēt, ka valsts pati no sevis nomātu šīs te zemes.

Ir daudz neprecizitāšu. Pretēji Freimaņa kunga ierosinājumam, ka daudzas normas saskaņotas ar Civillikumu, es aicinu daudzas normas no šā likuma izmest, jo mums nevajag desmit mazus ritenīšus, bet vajag vienu lielu riteni. Kādēļ mums jātaisa jauna bībele šeit, ja te vispārējie tiešie apbūves principi ir jānostiprina. Civillikumā jau tas viss ir noteikts– pirkšana un pārdošana, iznomāšana un visi citi pārējie darījumi.

Domāju, ka likumprojektu var pieņemt pirmajā lasījumā. Ja Alkšņa kungs piekritīs, es viņam arī savus priekšlikumus izteikšu par šo likumprojektu, un mēs varētu pastrādāt.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Tā kā laikam esmu palikusi zālē vienīgā no Lauksaimniecības komisijas, man tomēr ir tas bēdīgais spriedums jāpaziņo, ka Lauksaimniecības komisija, lai cik man būtu simpātisks Alkšņa kungs, noraida šāda likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā tāpēc, ka šim likumprojektam ir nolikuma raksturs. Tajā ir vairākas normas par pašvaldību zemēm, par valsts zemēm, kuras pieņemt ir priekšlaicīgi, kuras ir reglamentētas citos likumos. Komisijas lēmums ir neatbalstīt vispār šā likumprojekta virzīšanu uz apspriešanu. Tur nav jāsmejas, Silāra kungs.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, lūdzu!

L.Alksnis: Godātie kolēģi, es pateicos jums visiem par ieteiktajiem labojumiem, arī par tiem, kurus es saņemšu rakstveidā. Paldies, domāju, ka mēs visi strādājam kopīgu darbu, lai rezultātā pieņemtu maksimāli optimālu likumu. Tāds ir tas mūsu likumdošanas process.

Attiecībā uz maniem cienījamiem kolēģiem lauksaimniekiem man jāteic, ka esmu centies ar savu darba grupu kontaktēties ar saviem kolēģiem lauksaimniekiem, esmu centies ieteikt savus priekšlikumus viņu gatavotajos likumdošanas aktos, bet diemžēl neesam atraduši normālu kontaktu, un, atklāti sakot, esmu ticis rupji atraidīts.

Kas attiecas uz īpašuma subjektiem, tad domāju, ka ar savu darba grupu neesmu atklājis nekādu jaunu Ameriku. Šādi zemes īpašuma tiesību subjekti pastāvēja pie mums, tie pastāv citās valstīs. Ja ejam atpakaļ uz tiesisku valsti, tad šie zemes īpašuma subjekti pastāvēs arī Latvijas valstī.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, vai jūs varētu formulēt konceptuālos balsojumus? Lūdzu, Bojāra kungs!

L.Alksnis: Es vēl neesmu pabeidzis.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bojāra kungs, lai Alkšņa kungs pabeidz.

L.Alksnis: Kas attiecas uz Čepānes kundzes piebildi sakarā ar nodaļu par piespiedu zemes atsavināšanu, es pilnībā piekrītu. Tomēr man jums jāatgādina, ka tad, kad mēs likumu sākām izstrādāt, vēl nebija šā likumprojekta.

Latvijas laikā bija atsevišķs likums par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu, un es pilnībā piekrītu, ka šī nodaļa varētu papildināt attiecīgo likumprojektu, iekļaujoties tajā, tādējādi no šā likuma to tiešām varētu izslēgt. To pašu jau teicu pagājušoreiz. Esmu ar mieru atteikties no nodaļas par pilsētas zemes kadastru, tāpēc ka mēs esam vienojušies, ka visai valstij būs vienots zemes kadastrs. Tātad arī šo nodaļu varam no šā likuma izslēgt. Protams, tā kā mums ir likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, varam izslēgt no šā likuma arī daļu par pienākumiem un tiesībām attiecībā uz zemes lietošanu, atstājot šeit tikai pienākumus un tiesības, kas ir saistīti ar zemes īpašumu. To visu, protams, es varu izdarīt un noteikti izdarīšu.

Tālāk vēl gribēju atbildēt cienījamai kolēģei Čepānes kundzei. Viņa pārmet man, ka pilsētu pašvaldību intereses mūsu darba grupa stāda augstāk par valsts interesēm. Lūk, šis pants, tūlīt es to atradīšu, 9.pants. Redziet, mums šie likumi jāskata kopā ar zemes reformas likumu. Ja mēs zemes reformas rezultātā atjaunojam īpašuma tiesības un mums parādās tie četru pamatgrupu īpašuma subjekti, tad, protams, ja valsts savās interesēs tagad gribēs veikt kādu atsavināšanu, tad tas nenozīmē, ka obligāti tā būs piespiedu atsavināšana. Nu, piemēram, Latvijas laikā, trīsdesmito gadu beigās, valsts sāka būvēt dzelzceļu no Tukuma uz Kuldīgu. Šajā sakarā Latvijas valsts attiecīgai institūcijai, tas ir, Dzelzceļa departamentam, vajadzēja valsts interesēs atsavināt attiecīgās zemes, lai dzelzceļu izbūvētu, un vajadzēja ar attiecīgo pagastu un pilsētu pašvaldībām šo jautājumu saskaņot. Tas ir jāsaprot tikai tādā aspektā, lai nebūtu tā, kā mums tiešām sociālismā bija līdz šim, ka šī abstraktā valsts varēja nemaz nerunāt, teiksim, ar vietējiem īpašniekiem un nesaskaņot šos jautājumus. Tikai šādā veidā šis jautājums ir šeit saprotams, un tas būtu jātraktē tādā veidā.

Atbilde Bojāra kungam par juridisko personu loku. Es gribu atgādināt, ka šis likums attiecībā uz juridiskajām personām neko jaunu nepasaka. Tas nosaka, ka juridisko personu nomas īpašums izveidojas zemes reformas gaitā, un mēs esam pateikuši, kādā veidā tas var izveidoties. Tas attiecas uz bijušajām juridiskajām personām. Var rasties arī jauns juridisko personu zemes īpašums saskaņā ar mūsu likumdošanas aktiem. Patlaban mūsu konstitucionālajā likumā “Par cilvēka tiesībām un pienākumiem” ir noteikts, ka zemes īpašumu var iegūt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar starpvalstu līguma noteikumiem. To mēs esam pateikuši, un ir ietverta arī tā norma, kuru mēs gribam. Mēs abās frakcijās pacēlām jautājumu par to, ka gribam atrast iespēju ārzemju kapitāla investīcijām, tādēļ jāizšķiras, kam mēs to zemi pārdosim, kādās nozarēs republikai būtu nepieciešama palīdzība. Tādā veidā mēs varētu ievilināt ārzemju kapitālu savā valstī. Tā ka es pagaidām šajā 4.nodaļā nekādas lielas briesmas neredzu. Bet es jums piekrītu, ka mēs varētu likumu papildināt ar atsevišķiem pantiem, kas nākotnē reglamentētu juridisko personu loku attiecībā uz jauniem zemes īpašumiem. Tam es simtprocentīgi piekrītu. Jā, es piekrītu un ceru, ka jūs kā jurists man to palīdzēsit uzrakstīt un mēs par to visu varēsim vienoties otrajā lasījumā.

Attiecībā uz Mucenieka kunga iebildumiem. Es uzskatu, ka prognozēt pilsētas plānošanu 50 vai 100 gadus uz priekšu ir vienkārši nereāli. Tomēr pilsētbūvniecības prakse Latvijā un citās valstīs pierāda, ka šāds gadu skaitlis tiek noteikts. Parasti jau gan izstrādā to pirmo reālo programmu uz pašvaldības pilnvaru laiku. Kad pilsēta ievēlē jauno pašvaldību, tā nāk ar savu programmu un pasaka, ko tad ir nolēmusi šajos piecos gados izdarīt un ko paredz atstāt īstenošanai jaunajām pašvaldībām, lai sagatavotu ceļu uz tālas perspektīvas objektu parādīšanos pilsētā. Protams, tikai profesionāli speciālisti drīkst izstrādāt šo plānojumu projektus. Bet piedalīties to apspriešanā ir tiesīgs jebkurš pilsētas iedzīvotājs, cik viņa galva saprot un cik lielā mērā viņš var iedziļināties šajos jautājumos. Bet es neredzu nekādu pretišķību.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Es atvainojos, man drīzāk ir jautājums nekā balsošanas motīvi. Šodien tika nobalsots par Seiles kundzes iesniegumu par pieteikuma termiņa grozījumiem. Sakiet, lūdzu, vai lēmuma projektā, kas parādīsies trešajā lasījumā, arī ir domāts aizskart šos pieteikumu termiņus? Jūs ļoti labi saprotat, ka tiem, kuriem ir mājas pilsētā, kuriem ir īpašumi pilsētā, kuri nepārstāv “mazmājiņu” partijas, lūdzu, līdz termiņa beigām palikušas tikai 10 dienas, tā ka ziniet… Vai jūs nedomājat lēmumā kaut ko darīt, jo 10 dienas– tas ir gaužām īss laiks.

L.Alksnis: Cienījamais kolēģi, es uzskatu jūsu jautājumu par būtisku. Protams, saskaņā ar pieņemto likumu par zemes reformu šis pieteikšanas termiņš beidzas 20.jūnijā. Mums patlaban vēl nav likuma, kas regulē šīs attiecības– ko darīt ar šo zemes īpašumu, ko īpašnieks drīkst darīt un tā tālāk. Es, protams, necerēju, ka man tik grūti nāksies ar šo likumu atkal tikt pie vārda, bet nu laiks tiešām ir pagājis, un es necerēju, ka šajā pavasara sesijā likums tiks pieņemts. Acīmredzot tas tiešām paliks uz rudeni. Varbūt tiešām mums tajās divās nedēļās pēc Jāņiem vajadzētu sapulcēties un pieņemt lēmumu, ar kuru pagarinātu pieteikšanās termiņu līdz 31.decembrim? Tikai tādēļ, ka nav šā likuma.

Z.Ziediņš: Man bija ierosinājums padomāt– vai nu nākt ar otro lasījumu nākamajā nedēļā, vai pieņemt lēmumu par termiņa pagarinājumu, kā Seiles kundze ieteica. Saprotiet, teiksim, es esmu lielas zemes īpašnieks vairākās pilsētās, un man tagad šajās pēdējās 10 dienās ir jānokārto ļoti daudzi jautājumi sakarā ar pieteikumu, bet tieši tāpēc, ka nav attiecīgā likuma, jautājuma risināšana ļoti daudz kur aizķeras, tāpēc, manuprāt, vajadzētu sekot lauksaimniekiem un uzreiz termiņu pagarināt vismaz uz vēl vienu pusgadu.

L.Alksnis: Nē, šis likums netraucē iesniegt pieteikumus. Tas absolūti netraucē.

Z.Ziediņš: To es saprotu, bet tas sarežģī...

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, es saprotu, ka ir tikai viens priekšlikums un Bojāra kungs arī tam pievienojas– tātad nobalsot pirmajā lasījumā par likumprojektu kopumā, ņemot vērā visas izteiktās piezīmes, arī par juridisko personu īpašumu uz zemi. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 79 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumu “Par pilsētu zemi” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 68, 1– pret, atturas– 6. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu darba kārtību pulksten piecos sākam valsts budžeta apspriešanu, bet Kodoliņa kungs, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ir gatavs atlikušajās minūtēs ziņot par peļņas nodokli trešajā lasījumā.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Pēc otrā lasījuma likumprojektam par peļņas nodokli vai, pareizāk sakot, likumprojektam “Par grozījumiem likumā “Par peļņas nodokli”” nav iesniegts neviens deputātu priekšlikums. Tāpēc faktiski likumprojekts ir saglabājis to veidolu, par kādu tika nobalsots, izskatot likumu otrajā lasījumā. Vienīgais grozījums ir lēmumā par likuma stāšanos spēkā, bet tas ir īpašs jautājums.

Priekšsēdētājs: Vai godātajiem kolēģiem ir kādi papildinājumi sakarā ar likumprojektu? Vai, Kodoliņa kungs, mēs riskēsim balsot tagad?

A.Kodoliņš: Es domāju, ka daudz prātīgāk būtu darīt to tajā paredzētajā stundā, kad vakara stundās nobalso par pieņemtajiem likumprojektiem.

Priekšsēdētājs: Varbūt rīkosimies tā: sāksim apspriest lēmuma projektu. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Pirms starpbrīža reģistrēsimies un, ja varēsim, arī nobalsosim.

Lūdzu, par lēmuma projektu!

A.Kodoliņš: Tātad lēmuma projektā ir viens it kā neliels, bet pēc būtības ļoti būtisks grozījums. 2.punktā līdz šim bija vārds “beztermiņa”, bet tagad ir parādījies termiņš– “līdz 1992.gada 31.decembrim”. Tātad tiem jaunajiem uzņēmumiem, kuriem līdzšinējā likumā bija paredzēti atvieglojumi, šie atvieglojumi tiek saglabāti nevis līdz uzņēmumu darbības beigām vispārējā kārtībā, bet tikai līdz šā gada beigām. Tāds bija komisijas vairākuma viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bukas kungam ir jautājums.

S.Buka: */Ievērojot to, ka šis ir trešais lasījums, faktiski es tomēr gribētu uzzināt, kas bija konkrētais autors labojumam 3.punktā? Un vai mums nebūtu vienkāršāk nolemt kopumā, ka visiem mūsu likumiem ir atpakaļejošs spēks?/

A.Kodoliņš: Šo punktu atbalstīja vairāki deputāti, konkrēti to lika priekšā deputāts Edmunds Krastiņš, un par to tika balsots, ja jūs tas interesē. Bet tas jau nav būtiski, jebkurš deputāts…

S.Buka: */Iepriekšējā tekstā tiešām tā nebija, un arī iepriekšējais lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību deputātiem tika izsniegts. Tagad bez lēmuma apspriešanas un bez balsošanas jautājumā par to, ka vajag mainīt šo atlaidi, kas iepriekšējā projektā bija noteikta, trešajā lasījumā parādās lēmums, kurā šīs atlaides atceltas./

A.Kodoliņš: Cienījamais Bukas kungs! Tāda ir procedūra. Mēs pirmajos divos lasījumos lēmuma projektu par likuma stāšanos spēkā dodam tikai kā uzziņas materiālu, un pēc jebkura lasījuma deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus, grozīt lēmumu šādā vai tādā veidā. Tātad ir oficiāli iesniegts deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums, kurš tika izskatīts komisijā un par kuru ir nobalsots. Bez šaubām, to var grozīt, šo lēmumu, ja plenārsēde nobalsos citādi.

S.Buka: */Kodoliņa kungs! Mēs varam uzskatīt, ka ir divi priekšlikumi– iepriekšējais, kas bija izdalīts deputātiem, un šodienas priekšlikums, kur termiņš pārcelts uz 31.decembri./

A.Kodoliņš: Pilnīgi pareizi, ir iespējami divi varianti– vai nu bez datuma, vai nu ar datumu.

Priekšsēdētājs: Par to mēs varam šodien nobalsot. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Es atvainojos, bet tik teicami procedūras zinātāji šeit sāk putrot. Lēmums ir tikai vienā variantā, kas nāk uz trešo lasījumu, nekāda lēmumu skatīšana vairākos lasījumos nekad nav bijusi, un tas nav paredzēts…

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mēs apspriežam lēmumu pirmo reizi, un datumu, par kuru ir runa, var ierosināt nobalsojot grozīt. Nekāda procedūras pārkāpuma vai kaut kā tamlīdzīga šeit nav.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienījamajam Biezā kungam un citiem kolēģiem es gribētu atgādināt, kas ir saistīts ar nodokļu likumdošanu. Likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā” viennozīmīgi ir rakstīts, ka tāpat kā citiem juridiskiem aktiem, par kuriem te daži no jums runāja iepriekš, arī šiem nodokļu likumiem nekādā ziņā nevar būt atpakaļejoša datuma. Ja mēs tagad kaut kādu lēmumu pieņemam ar atpakaļejošu datumu, tad iznāk, ka katrā mazā uzņēmuma biznesa plānā radām absolūtu haosu, jo visu saimniecisko darbību viņš ir veicis, rēķinoties ar to nodokļu sistēmu, kas bija spēkā. Šim likumam vismaz trīs mēnešus garantēti bija jādarbojas. Mēs pašreiz tā bradājam pa uzņēmējdarbību, ka man ir viennozīmīgs priekšlikums un es izsaku savas domas: šo peļņas nodokli, kas vispār nav nekāds peļņas nodoklis, bet ir valūtas nodoklis, ko te visu laiku sit cauri tā kā naglu caur sienu, nepieņemt, noraidīt un norakt uz mūžu mūžiem.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Kodoliņš: Ja ir jautājumi par valūtu, tad mēs jau esam attiecīgu likumu pieņēmuši. Tas nav valūtas nodoklis. Ir pavisam cita runa šajā gadījumā. Otrkārt, jautājums par datumu, bez šaubām, ir balsojams, un, treškārt, šeit nav nekāda likumpārkāpuma. Likumā par nodokļiem ir precīzi definēts, ka varam grozīt nodokļa nosacījumus, bet mums ir obligāts moratorijs– trīs mēneši. Šajā gadījumā attiecībā uz šo datumu obligātais moratorijs ir ievērots vēl garākā laika posmā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs! Pēc tam– Kides kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Protams, gatavojot katram lasījumam likumprojektu, lēmuma projektā var piedāvāt dažādus risinājumus, taču manī, godīgi sakot, izraisa izbrīnu (un šai ziņā es esmu solidārs ar Ziediņa kungu) tas, ka, parlamentā šo jautājumu neapspriežot, uzreiz ar vieglu roku tiek izdarīti kardināli grozījumi, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem. Turklāt… domāsim tālāk no šā viedokļa! Ja jau mēs, diskutējot par šo likumprojektu, visu laiku to saistījām ar lēmuma projektu, tad mēs varam pacelt augšā stenogrammu un izvērtēt to, jo lēmuma projektā bija mēģinājums tomēr neradīt tādu situāciju. Ka uz attiecībām, kas dibinājušās pirms šā likuma, iedarbojas šis likums un rada pavisam citu situāciju. Tagad mēs to esam izdarījuši. Tāpēc man šķiet, ka katrā ziņā jābalso par diviem variantiem, lai neradītu tādu situāciju, ka mēs pieņemam lēmumu, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, un līdz ar to demonstrējam necieņu pret tiem likumiem, kurus paši esam pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Man tomēr ir priekšlikums neizvērst šeit garas debates, mēs mazlietiņ sākam atkārtoties. Mans priekšlikums ir vispirms balsot par lēmuma projektu un tikai pēc tam par šā punkta par grozījumiem lēmuma projektā vienu vai otru variantu, bet pašās beigās balsot gan likumu, gan lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Kodoliņa kungs, sakiet, lūdzu, vai ir kaut kāda jēga lēmuma projektā iekļaut 3.punktu, kurā mēs uzdodam Ministru padomei iesniegt sarakstus, kas minēti 23. un 33.peļņas nodokļa likuma pantā, sakarā ar atvieglojumiem, kas paredzēti fondiem un sabiedriskajām organizācijām, ja mēs kopējā komisijā nospriedām, ka sarakstus izskatīt šobrīd ir ļoti grūti, ka nav iesniegti pārskati par tiem un ka Lagzdiņa kungs iestrādā likumprojektā par sabiedriskajām organizācijām noteiktu normu, kas vairs neprasīs šos sarakstus. Vai mums vajadzēja atkal sākt darbu plenārsēdē ar visiem šiem sarakstiem?

A.Kodoliņš: Cienījamais Kides kungs! Ir pagājis pusgads. Pagājušajā gadā mēs šādus atvieglojumu sarakstus pieņēmām, ja nemaldos, novembra pēdējās dienās. Šogad jau esam vilcinājušies pusgadu, bet saņēmām šos sarakstus gada sākumā. Galu galā mums ir jābūt vismaz konsekventiem, vismaz pusgadu ir jādod iespējas tiem, kuriem mēs ar likumu esam paredzējuši atvieglojumus, saņemt šos atvieglojumus. Mani uzskati ir tieši pretēji. Mums šos sarakstus jau sen vajadzēja izskatīt. Tad, kad mēs mainīsim likumu, kā Lagzdiņa kungs vēlas, tad arī izslēgsim šo pantu, anulēsim šos sarakstus, ja varam bez tiem iztikt. Katrā ziņā tā situācija, ka ar likumu apsolītie atvieglojumi atkal pusgadu netiek realizēti, nav normāla, manā izpratnē.

E.Kide: Kodoliņa kungs, vai jūs uzskatāt, ka paspēsim līdz atvaļinājumam šos sarakstus saņemt un izskatīt? Vieglāk būtu, manuprāt, Lagzdiņa kunga ieteikto normatīvo rindiņu iestrādāt likumprojektā un tādējādi tikt vaļā no šiem sarakstiem.

A.Kodoliņš: Tad, kad mēs būsim sagatavojuši lēmuma projektu, ja jūs varēsiet atrast tādu variantu, kas deputātus apmierina, lūdzu, man nav nekas pretī. Ir svarīgi, lai šie saraksti būtu kā rezerves variants.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Kodoliņa kungs, vakar LDDP vadība tikās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvi. Mēs dabūjām stipri iepriekš arī to viņu fiskālās reformas stratēģiju… Viņi ļoti noraidoši izturas vispār pret jebkuriem nodokļu atvieglojumiem, bieži vien– pat sabiedriskajām organizācijām. Cik tālu viņu rekomendācijas ir saskaņotas ar šo mūsu reformu tieši tādā veidā, kā viņi saka, proti, kategoriski samazināt jebkurus atvieglojumus visiem, izņemot trūcīgos cilvēkus? Pat zemniekiem viņi negrib neko atlaist.

A.Kodoliņš: Pirmkārt, es nesastāvu LDDP un nevienā citā partijā, un man nav bijis gods satikties ar attiecīgajiem godājamajiem pārstāvjiem no Starptautiskā valūtas fonda.

J.Bojārs: Viņi taču bija Ekonomikas komisijā!

A.Kodoliņš: Otrkārt, mēs šo likumu izskatām trešajā lasījumā. Tas jau tika izskatīts pirms pusotra mēneša plenārsēdēs, vēl pirms tam– komisiju sēdēs. Manuprāt, mums ir jānoved šī lieta līdz galam.

Treškārt. Visi šie ieteikumi, bez šaubām, ir ļoti rūpīgi jāapsver, bet es nedomāju, ka mēs varēsim pieņemt šādu principu, ka atteiksimies no visiem peļņas nodokļa atvieglojumiem, piemēram, apliksim zemniekus ar peļņas nodokli. Vēl vesela virkne priekšlikumu ir vairāk nekā apšaubāmi. Galu galā Valūtas fonds var prasīt, lai mums nebūtu budžeta deficīta, bet panākt, lai mums patiešām nebūtu budžeta deficīta, tas pirmkārt un galvenokārt ir mūsu uzdevums, nevis Starptautiskā valūtas fonda uzdevums.

J.Bojārs: Pagaidiet, Kodoliņa kungs, man bija ļoti īss jautājums. Vai jūs esat apsvēruši šo likumprojektu, kas mums tagad ir, un lēmuma projektu, lūk, šo Starptautiskā valūtas fonda rekomendāciju aspektā? Es jau nesaku, kam ir taisnība. Bet vai jūs šo darbu esat izdarījuši, vai esat salīdzinājuši šos divus aktus? Jo pretējā gadījumā var izrādīties, ka mums atkal steidzīgi jāmaina šis projekts. Mēs vairāk nodarbojamies ar pieņemto likumu grozīšanu nekā ar jaunu kapitālu likumu pieņemšanu. Vai šis darbs ir izdarīts?

A.Kodoliņš: Šeit atkal ir divas daļas. Pirmkārt, likumus maina visās valstīs, turklāt nodokļu likumus biežāk maina, nekā pieņem no jauna. Tas arī ir pilnīgi skaidrs.

Otrkārt. Par šo daļu. Es jau teicu, ka neesmu iepazinies un nevaru pašlaik pateikt, vai ir ņemti vērā visi viņu ieteikumi. Šie ieteikumi acīmredzot tika izskatīti kā vienota pakete, bet pēc tam mēs varēsim spriest pilnīgi konkrēti. Tur būs jāpārbauda visi pašreiz esošie atvieglojumi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Jautājumu Kodoliņa kungam vairs nav. Man ir tāds jautājums: vai kāds vēlēsies runāt debatēs? No tā būs atkarīgs, kā mēs rīkojamies tālāk. Kolēģi, runa ir tikai par lēmuma projektu. Ja debatēs neviens nav pieteicies, mēs varētu nobalsot par šo datumu, kas bija vienīgais strīdīgais moments, un galīgo balsošanu atlikt uz otrdienu pulksten 13. Ja nav iebildumu, tad mazlietiņ aizkavēsim starpbrīdi un balsosim par datumu.

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Es vēlreiz aicinu jūs, deputātu kungi, atcerēties, ka, pirmkārt, pat Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji, kas vakar tikās ar Budžeta komisiju, teica tieši par privātā kapitāla atbrīvošanas iespējām, zināmā mērā, no aplikšanas ar nodokļiem, pirmām kārtām tas attiecas uz nelielu kapitālu. Īpaši tas attiecas uz peļņas nodokli. Šie uzņēmumi, kuriem šodien atņemam šo atvieglojumu, reģistrējās un savu darbību plānoja 1991. un 1992.gadā, bet šodien mēs jau mainām tā eksistences apstākļus šim finansu gadam. Ar to sagraujam viņu konkurētspēju, un tas ved uz nākotnes graušanu, arī tiem, kas rīt budžetam dotu ienākumus. Kāpēc to darīt jau šodien? Tāpēc es ierosinu saglabāt atvieglojumus. Jā, budžets ir tā svētā govs, par to šodien daudz tika runāts. Kārtējā svētā govs. Pie mums drīz, tāpat kā Indijā, pa ielām staigās svēto govju bari. Budžets tiešām ir svarīgs, tas mums tiek plānots ar deficītu. Bet šeit taču nav runa par lieliem, milzīgiem uzņēmumiem, tādi šajos divos gados nav radušies. Lielie visbiežāk tika reorganizēti vai arī tika veidoti ar valsts kapitāla piedalīšanos.

Es ierosinu saglabāt nodokļu atvieglojumus līdz šāgada 1.jūlijam reģistrētajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā tas bija paredzēts likumā, un, starp citu, iepriekšējā lēmuma projekta tekstā, kas bija mums izsniegts./

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, es gribētu, lai jūs precizējat balsojuma priekšmetu.

A.Kodoliņš: Tātad balsojuma priekšmets ir ļoti vienkāršs– lēmuma projekta 2.punktā izsvītrot datumu. Ja tiek nobalsots par datuma izsvītrošanu, tad jebkurš uzņēmums saglabā šīs priekšrocības tieši to laiku, kāds tam bija iepriekšējā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bukas kunga priekšlikumu svītrot datumu. Runa ir par lēmumu. Mēs nepieņemam likumu, mēs apspriežam lēmuma projektu un mēs nebalsosim par lēmuma projektu kopumā. Mēs to tikai izdiskutējām.

Tātad ir priekšlikums svītrot datumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. 29– par, 11– pret, 20– atturas.

Nākamais balsojums– par lēmuma projekta 2.punktu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. 36– par, 12– pret, 14– atturas. Paliek darba grupas iesniegtais variants. Vai ir vēl kādi priekšlikumi, par kuriem vajadzētu balsot? Nav. Tādā gadījumā šo likumprojektu un lēmuma projektu uzskatām par apspriestu un galīgajā variantā nobalsosim otrdien pulksten 13. Paldies.

Pārtraukums. Pēc pārtraukuma budžets.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Sākam darbu! Gribētu teikt, ka viens no deputātiem ir pazaudējis ļoti svarīgu darbarīku. Kā rakstīja Zeltkalnes kundze, mums katram ir trīs podziņas. Vienam deputātam ir palikušas divas podziņas, atturēšanās podziņa viņam atņem iespēju atturēties. To, kas šo podziņu ir pazaudējis, lūdzu saņemt podziņu sekretariātā.

Godātie kolēģi, pulkstenis ir 17.00, ja man šeit esošais pulkstenis rāda pareizi. Vēl ir laiks, varam pagaidīt? Es neredzu valdības pārstāvjus zālē. Ir jau. Siliņa kungs ir, Zeiles kundze ir. Domāju, mēs varam sākt. Lūdzu tribīnē Zeiles kundzi, lai informētu par tālāko darba kārtību.

V.Zeile: Cienījamie deputāti! Piedāvājam jums šādu secību budžeta projektu bloka izskatīšanai. Kā pirmo vajadzētu pieņemt lēmumu “Par Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo padomju budžetu apstiprināšanu 1992.gadā”. Šā dokumenta būtība ir tā, ka jānosaka budžeta projekta termiņš no 1992.gada 1.jūlija līdz 1992.gada 31.decembrim. Tas ir saistīts ar to, ka finansiālajā jomā 1992.gads ir samērā nestabils, tāpēc budžetu uzreiz pilnam gadam mēs nepieņēmām, bet sadalījām to pa pusgadiem. Pirms mēs sākam izskatīt budžeta projektu 1992.gada otrajam pusgadam, mums vajadzētu piekrist šādam budžeta termiņam.

Priekšsēdētājs: Tas ir 532.dokuments, Zeiles kundze, es ierosinātu apspriest šo lēmuma projektu, bet, vai mēs spēsim šodien nobalsot, par to es neņemos pagaidām spriest.

V.Zeile: Esmu gatava atbildēt uz jautājumu, kāpēc mēs apstiprināsim un izskatīsim budžetu otrajam pusgadam.

Priekšsēdētājs: Vai ir Zeiles kundzei jautājumi par 532.dokumentu? Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Iepriekšējā reizē, izskatot pirmā pusgada budžetu, mēs mainījām likumu par budžeta tiesībām, nosakot citu finansu gadu. Vai mums tagad atkal nav jāmaina likums par budžeta tiesībām?

V.Zeile: Šobrīd es lūdzu pievienoties un pieņemt šo lēmumu. Bet mums likumprojektu paketē ir arī grozījumi likumā par budžeta tiesībām. Tur būs iestrādāta norma, ka budžetus apstiprina no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Bet šobrīd nebūtu loģiski tūlīt sākt izskatīt budžeta projektu otrajam pusgadam, ja vispār nav akceptēts šis otrā pusgada termiņš. Jā, es atbildu pozitīvi uz jūsu jautājumu, tas tiks iestrādāts likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Es varbūt priekšlaicīgi nāku. Man bija jautājumi par pielikumu.

V.Zeile: Nē, mēs budžeta projektu pašreiz neizskatām. Mēs tikai gribam vienoties par budžeta termiņu.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Vai šeit ir pareizi rakstīts: “No 1.janvāra līdz 30.jūnijam ieskaitot.” Un tālāk: “No 1.jūnija līdz 31.decembrim?” Vai šeit nav pārrakstīšanās?/

V.Zeile: Tā ir pārrakstīšanās. To pirmo termiņu vajag svītrot nost, jo pie mums jau bija novembrī vai decembrī tāds lēmums par pirmo pusgadu. Šeit tas datums jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, precizējiet, citādi deputātiem patiešām var rasties lielas neskaidrības, par ko viņi balsos.

V.Zeile: Mēs balsojam par budžeta projekta izstrādāšanu laika posmam no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Priekšsēdētājs: Vārdus “no 1.janvāra līdz 30.jūnijam ieskaitot”…

V.Zeile: ...svītrojam ārā.

Priekšsēdētājs: Arī vārdiņu “un” svītrojam ārā?

V.Zeile: Tādēļ ka tas ir pieņemts jau iepriekšējā reizē.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Ir vēl. Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Bet tādā gadījumā mums jālabo arī datums– nevis no 1.jūnija, bet no 1.jūlija.

V.Zeile: Paldies. Protams.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, tādā mazā dokumentā tik daudz labojumu.

V.Zeile: Vienreiz es arī gribētu vīriešiem sagādāt prieku, ka ir kļūdījusies jūsu deputāte sieviete.

Priekšsēdētājs: Paldies par prieku, ko jūs mums sagādājāt. Jautājumu vairāk nav. Vai ir kāds, kas vēlas runāt debatēs? Nav. Reģistrēsimies, lūdzu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 75 deputāti.

Zeiles kundze, ko jūs teiksiet. Mēs balsojam vai atliekam? Balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 532.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par– 70, pret– 3, 1– atturas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais dokuments.

V.Zeile: Nākamais ir 579.dokuments. Tas ir likumprojekts par valsts budžetu laika posmam no šā gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Es lūdzu dot vārdu finansu ministram, lai viņš ziņo par šo budžetu konceptuāli. Pēc tam varam uzdot jautājumus. Lūdzu tikai neuzskatīt, ka tas ir budžeta projekts pirmajā lasījumā, kā rakstīts mūsu darba kārtībā. Vienkārši tiek informēti deputāti, tiek uzdoti jautājumi, un pēc tam sākas darbs pastāvīgajās komisijās.

Priekšsēdētājs: Bet tas ir likumprojekts?

V.Zeile: Tas ir likumprojekts, un klāt ir visi pielikumi.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs ejam tradicionālo likumprojekta apspriešanas gaitu.

V.Zeile: Bez balsojuma kā pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Siliņa kungs, tribīnē! Cik ilgu laiku jums vajag ziņojumam? Līdz 20 minūtēm. Lūdzu.

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas valsts budžeta projekts laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim izstrādāts saskaņā ar ekonomiskās politikas tendencēm republikā– perspektīvā paredzamo ražošanas sašaurināšanos, pārmaiņām cenu veidošanas sistēmā, paredzot to pilnīgu liberalizāciju un tuvināšanos pasaules tirgus cenām, prognozējot privatizācijas procesa attīstību, nodokļu sistēmas pilnveidošanu un ar visu to saistīto faktoru pēc iespējas pilnīgāku atspoguļošanu budžeta projektā. Tas izskatīts un akceptēts valdības sēdē. Esmu pilnvarots konceptuāli par to šodien ziņot jums plenārsēdē.

Budžeta projekts sastādīts, balstoties uz ministriju, citu valsts izpild­institūciju un pārvalžu iesniegtajiem pieprasījumiem, kā arī veiktajiem aprēķiniem par paredzamajiem ieņēmumiem, nepieciešamajiem asignējumiem neatliekamu pasākumu finansēšanai, paredzot prioritāru darba algas un sociālo pabalstu izmaksu, valsts minimālo vajadzību nodrošināšanu ar energoresursiem, medikamentiem, pārtikas produktiem, kā arī maksimālas iespējas atvēlēt valsts investīcijas tādu objektu pabeigšanai, kuriem ir augsta gatavības pakāpe, zemnieku saimniecībām un ceļu dienesta attīstībai. Budžeta projekts sastādīts: ieņēmumos– 13 miljardu 37 miljonu rubļu apmērā, izdevumos– 14 miljardu 700 miljonu rubļu apmērā. Deficīts– 1 miljards 663 miljoni rubļu.

Valdība uzskata, ka budžets veidojams ar minimālu deficītu. Tāpēc, ņemot vērā arī Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijas, ir nepieciešams, pirmkārt, pārskatīt peļņas nodokļa atvieglojumus to atcelšanas virzienā. Attiecīgie priekšlikumi vienlaikus ar budžeta projektu būtu izskatāmi Augstākās padomes komisijās un iesniedzami izskatīšanai plenārsēdē.

Otrkārt, ir nepieciešams ar šā gada 1.jūliju noteikt vienotu ievedmuitu par precēm. Starptautiskais valūtas fonds iesaka 15 procentu likmi visām precēm. Te gribētu piebilst, ka tas nebūtu saistīts ar jaunu nodokļu nastu iedzīvotājiem. Runa ir par to, ka vesela virkne uzņēmumu vispār vēl nemaksā nodokļus, izvairās no nodokļu maksāšanas vai to darbību nodokļu likumi nereglamentē.

Treškārt. Atsevišķu izdevumu finansēšana paredzēta no pašvaldību budžetiem un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Vispirms tas attiecas uz iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanu un energoresursu iegādi.

Ceturtkārt. Vēl atlikušajā budžeta veidošanas periodā, kā arī tā izpildes procesā nepieciešams izmantot kā iekšējos, tā ārējos valsts kredītus un valsts aizņēmumus budžeta sabalansēšanai un tādu svarīgu pasākumu nodrošināšanai kā graudu iepirkšana pārtikas vajadzībām.

Budžeta ieņēmumi. Budžeta ieņēmumi tiek veidoti no uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju maksājumiem tajā daļā, kuru republikas Augstākā padome noteikusi ieskaitīšanai valsts budžetā. Ieņēmumi aprēķināti, vadoties pēc budžeta ieņēmumu daļas izpildes šā gada piecos mēnešos, gaidāmās izpildes pusgadā, republikas tautsaimniecības un tirgus ekonomikas attīstības prognozēm 1992.gada otrajam pusgadam, kā arī ņemot vērā to, ka, pēc statistikas datiem, republikas rūpniecība šā gada piecos mēnešos ražošanas kopapjomu salīdzināmās cenās un salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājusi par 29 procentiem.

Ražošanas sašaurināšanās notiek visās tautsaimniecības nozarēs. Rezultātā 1992.gada otrajā pusgadā iekšzemes kopprodukts var samazināties par 15 līdz 25 procentiem. Tomēr budžeta projektā, ņemot vērā, no vienas puses, straujo inflācijas procesu un, no otras puses,– nodokļu iekasēšanas kontroles pastiprināšanos, prognozēts peļņas nodokļa maksājumu pieaugums salīdzinājumā ar pirmo pusgadu par 180 procentiem, apgrozījuma nodokļa– par 80 procentiem. Republikas ekonomisko interešu aizsardzības nolūkā paredzēts no muitas gūtā ienākuma pieaugums par 160 procentiem, plānots, ka valsts ieņēmumi par valsts kapitāla izmantošanu palielināsies trīs reizes. Saskaņā ar jaunajām nodokļu likmēm, kas šeit ir pieņemtas parlamentā, zemes nodokļa maksājumi aprēķināti, piemērojot koeficientu 3.

Lai pastiprinātu nodokļa iekasēšanas kontroli, acīmredzot ir jādomā par to, ka ir nepieciešams pastiprināt Valsts finansu inspekcijas darbu šajā jomā un varbūt arī nostiprināt šo Valsts finansu inspekciju. Tas būtu jāapspriež atsevišķi, iztirzājot budžeta projektu komisijās, kad tiks izskatīti katras atsevišķas izpildinstitūcijas struktūras, štatu un uzturēšanas izdevumi.

Akcīzes nodokļa maksājumi, kuri pilnā apjomā tika ieskaitīti valsts budžetā, aprēķināti, ņemot vērā alkoholisko dzērienu ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, to ražošanas un realizācijas apjoma samazināšanos. Par pārējiem ar akcīzes nodokli apliekamajiem ražojumiem maksājumi tiek prognozēti pirmā pusgada līmenī.

Vadoties pēc prognozējamā darba samaksas fonda, kas veido 39 miljardus līdz 41 miljardu rubļu, aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Sagaidāms, ka darba samaksas fonds pieaugs pāri par 20 miljardiem rubļu. Vienlaikus gribu piebilst, ka Starptautiskais valūtas fonds kategoriski pieprasa kontroli pār darba samaksas fonda izlietošanu visās tautsaimniecības nozarēs. Esošā situācija liecina, ka šāda prasība ir pamatota. Tas nenozīmē, ka būtu jāiesaldē darba alga tautsaimniecības nozarēs, taču tās pieaugumam ir jāatbilst cenu indeksu pieaugumam, kas šobrīd diemžēl ne visur un ne visās nozarēs tiek ievērots.

Vēlreiz gribētu vērst uzmanību, lūk, uz ko. Izskatot budžetu un tā izpildes jautājumus, būtu jāņem vērā tas, ka pēdējās nedēļās krasi pieaug parādi maksājumos bankā, rodas bažas par sekmīgu budžeta izpildi. Jau šodien uzņēmumu parādi sasniedz 1,3 miljardus rubļu. Tādēļ par steidzamu uzskatāms darbs, kas saistīts ar norēķinu sistēmas atveseļošanu un kartotēkas atcelšanu banku iestādēs. Par šo jautājumu mēs pavisam nesen šeit runājām, un es negribētu atkārtoties. Gribētu tikai pateikt, ka tas ir viens no nepieciešamākajiem un svarīgākajiem pasākumiem un te savs vārds būtu jāsaka Latvijas Bankai.

Valsts budžeta izdevumi. Nosakot valsts budžeta asignējumus visneatliekamāko republikas tautsaimniecības pasākumu finansēšanai, valdība uzskata, ka 1992.gada otrā pusgada budžets novērtējams kā ārkārtējs budžets. Izdevumi veidoti tā, lai nodrošinātu no budžeta finansējamo objektu un pasākumu funkcionēšanu. Sakarā ar paredzamo cenu līmeņa un inflācijas pieaugumu, nosakot no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo izdevumu apmērus, kā jau minēju, pirmām kārtām centāmies nodrošināt asignējumus darba algu un sociālo pabalstu izmaksām. Atbilstoši noteiktajai minimālajai mēnešalgai, kas ir 1500 rubļu mēnesī, šie izdevumi budžeta projektā paredzēti sadalījumā pa ministrijām un citām valsts izpildinstitūcijām. Esošie budžeta ieņēmumi nerada priekšnosacījumus minimālās darba samaksas tālākam pieaugumam. Šos jautājumus varētu risināt budžeta izpildes gaitā, paredzot, ka budžeta ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem varētu novirzīt tikai šiem mērķiem.

Sakarā ar energoresursu, elektrības un telpu īres sadārdzināšanos no valsts budžeta finansējamām iestādēm asignējumi saimniecisko izdevumu segšanai tiek plānoti, piemērojot sadārdzinājuma koeficientu– vidēji 3– salīdzinājumā ar pirmā pusgada izdevumiem. Bet citi iestāžu uzturēšanas izdevumi palielināti vidēji par 50 procentiem salīdzinājumā ar šā gada pirmo pusi.

Aprēķinot asignējumus energoresursu sadārdzinājuma daļējai segšanai no valsts budžeta sakarā ar siltumenerģijas un iedzīvotāju īres maksas jauno tarifu noteikšanu, paredzēta prioritāra rezerve 1,2 miljardu rubļu apmērā ģimenēm, kuru ienākumi ir zemāki par krīzes minimumu. Tas būtu kā papildinājums darba algām vai darba algas paaugstinājumam. Faktiski tā būs palīdzība pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem, un tās sniegšanā jāpiedalās arī katrai pašvaldībai. Šo izdevumu sadale pa attiecīgajiem pašvaldību budžetiem būtu nākamais darba posms. Tie būtu virzāmi vietējiem budžetiem strikti kā mērķsubsīdijas. Šiem mērķiem būtu novirzāmi arī līdzekļi, kuri saņemti kā humānā palīdzība no Eiropas Kopienas valstīm. Tās apmērs varētu būt ne mazāks par 300 miljoniem rubļu.

Valdība uzskata, ka paralēli budžeta izskatīšanai Augstākās padomes komisijas strādās pie mērķsubsīdiju sadales attiecīgajiem rajoniem un pilsētām un atbilstošie līdzekļi tiks iestrādāti budžetā, apstiprinot to plenārsēdē. Kā mērķsubsīdijas vietējiem budžetiem ir paredzēti asignējumi pedagoģisko darbinieku, arī pirmsskolas bērnu iestāžu darbinieku darba algām, kā arī reģionālo sociālās nodrošināšanas iestāžu uzturēšanai, bet dotāciju apmēru noteikšanai piemērota normatīvā metode šo minimālo vajadzību apmierināšanai.

Kā ārkārtējs pasākums tiek vērtēta republikas vajadzību nodrošināšana ar energoresursiem. Valdība budžeta projektā paredz 2 miljardus 164 miljonus rubļu atvēlēt valsts energoresursu rezerves izveidošanai. Uzsākot apkures sezonu un energoresursu realizāciju, arī no valsts rezervēm iegūtie līdzekļi būtu jāizlieto darba samaksas paaugstināšanai otrajā pusgadā.

Asignējumi valsts investīciju finansēšanai galvenokārt iedalīti, lai pabeigtu celt sociālās un kultūras sfēras objektus, kuriem ir augsta gatavības pakāpe. Konkrēts objektu saraksts ar sadalījumu pa ministrijām un citām valsts izpildinstitūcijām ir sagatavots un tiks iesniegts jums izskatīšanai.

Šie asignējumi novirzāmi arī zemnieku saimniecībām, transportam un sakariem, kā arī daļēji objektu konservācijai. Tāpēc šā gada otrajā pusē tautsaimniecības objektu celtniecībā galvenokārt iesaistāmi pašu līdzekļi, banku un ārvalstu kredīti. Neapšaubāmi ir jāizlemj jautājums par atsevišķu iesāktu objektu pārdošanu uzņēmējsabiedrībām.

Atsevišķi par investīcijām lauksaimniecībai. Visu veidu investīcijām paredzēts iedalīt 500 miljonus rubļu, no šīs summas zemnieku saimniecībām– 319 miljonus rubļu, novirzot šos līdzekļus ceļu būvniecībai, elektrifikācijai, zemes meliorācijai un augsnes uzlabošanai. Budžeta projektā nav paredzētas dotācijas nerentablām nozarēm, uzņēmumiem un pakalpojumu veidiem. Tie ir galvenie konceptuālie principi, kas ievēroti, veidojot budžetu šā gada otrajai pusei.

Atsevišķu nozaru finansēšanu raksturo šādi galvenie rādītāji. Asignējumi sociālo un kultūras iestāžu uzturēšanai un pasākumu finansēšanai paredzēti 3,7 miljardu rubļu apmērā. Pieaugums salīdzinājumā ar pirmo pusgadu 1,7 miljardi rubļu, tas ir, 87 procenti. Ja skatāmies pa atsevišķām nozarēm, tad izglītībai būtu 88 procenti, kultūras iestādēm, radio un televīzijai– 76 procenti, veselības aizsardzībai– 91 procents, fizkultūrai un sportam– 86, sociālajai nodrošināšanai– 80 procenti. Tautsaimniecības finansēšanai 1992.gada otrajā pusgadā, ieskaitot arī asignējumus valsts kapitālieguldījumiem un investīcijām, paredzēts iedalīt 2,1 miljardu rubļu– par 66 procentiem vairāk nekā šā gada pirmajā pusē.

Valsts rezervju veidošanai paredzēts izlietot vairāk nekā 2,5 miljardus rubļu, tai skaitā, kā jau minēju, energoresursu valsts rezervei– 2,2 miljardus rubļu. Ārējās tirdzniecības ministrijai– 315 miljonus rubļu. No tās pārtikas produktu rezerves veidošanai– 250 miljonus rubļu un graudu iepirkšanai Lauksaimniecības ministrijai– 65 miljonus rubļu.

Valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanai paredzēts asignēt 469 miljonus, asignējumi pieaug par 217 miljoniem rubļu algām un saimnieciskajiem izdevumiem. Šo izdevumu īpatsvars budžeta kopapjomā ir 3,2 procenti.

Aizsardzības iestāžu uzturēšanai paredzēts asignēt 1,6 miljardus rubļu, Iekšlietu ministrijai– 1 miljardu, Aizsardzības ministrijai– 440 miljonus rubļu, Zemessardzes štābam– 120 miljonus rubļu, Latvijas Republikas Drošības dienestam– 65 miljonus rubļu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu izdevumi pieaug par 710 miljoniem rubļu. To īpatsvars budžeta apjomā ir jau 11,2 procenti.

Lielas summas paredzētas pārējos budžeta izdevumos. Bet šeit galvenokārt ir paredzētas dotācijas un mērķsubsīdijas vietējām pašvaldībām, par ko es runāšu atsevišķi. Paredzēti arī izdevumi dārgmetālu uzpirkšanai no Latvijas iedzīvotājiem, kompensāciju izmaksai reabilitētajiem pilsoņiem, bankas procentu starpības segšanai zemnieku saimniecībām, valsts investīciju bankas statūtu fonda un Ministru padomes rezerves fonda veidošanai.

Vietējie budžeti. Vietējo budžetu apjoms tiek prognozēts 6,6 miljardu rubļu apmērā, tai skaitā pēc nodokļu likumiem, ko pieņēmusi republikas Augstākā padome, vietējie budžeti saņems ienākumus apmēram 4,2 miljardu rubļu apmērā. Subsīdijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem no republikas valsts budžeta paredzētas 1,6 miljardu rubļu apmērā un dotācijas– 0,8 miljardu rubļu apmērā. Valsts budžeta līdzekļi mērķsubsīdiju veidā tiek nodoti galvenokārt izglītības sistēmas iestāžu uzturēšanai un darba algām.

Vietējo pašvaldību budžeta izdevumu apjoma prognozēšanai par pamatu tiek ņemti, pirmkārt, izdevumi pilsētu un lauku infrastruktūras objektu labiekārtošanai un kapitālajam remontam, kuri aprēķināti uz vienu iedzīvotāju proporcionāli iedzīvotāju skaitam attiecīgajā teritorijā. Un tie uz vienu lauku iedzīvotāju ir trīs reizes lielāki nekā uz vienu pilsētas iedzīvotāju, jo otrajā pusgadā nav paredzētas speciālas mērķsubsīdijas no republikas valsts budžeta lauku sociālās infrastruktūras objektu celtniecībai, lauku ceļu remontam un būvniecībai.

Otrkārt. Latgales rajonos izdevumi koriģēti ar koeficientu 1,17, pārējos lauku rajonos– ar koeficientu 1. Ventspils pilsētai piemērots koeficients 1,36, bet Rīgas pilsētai vai Rīgas rajonam– 0,7, citām republikas pilsētām– koeficients 1.

Treškārt. Sociālās sfēras uzturēšanas izdevumi aprēķināti pēc tādiem pašiem principiem kā valsts budžeta iestādēm. Pēc šā gada otrā pusgada prognozēm vietējo budžetu ienākumi atbilstoši nodokļu likumiem pārsniedz projektējamos izdevumus par 1,5 miljardiem rubļu. Tai skaitā pilsētās– par 873 miljoniem rubļu, Daugavpils pilsētā– 132 miljoniem rubļu, Liepājas pilsētā– 128, Rīgas rajonā– par 114 miljoniem rubļu. Tas rada nepieciešamību pārskatīt esošo nodokļu sadali starp atsevišķu līmeņu budžetiem, nosakot diferencētus, stabilus normatīvus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumiem rajonu, arī Rīgas rajona, Rīgas pilsētas rajonu un pilsētu budžetos un atļaujot šiem pašvaldības posmiem diferencēt šo ieņēmumu veidu sadali zemākā posma budžetiem.

Valūtas budžets. Vispirms jāatzīmē, ka valūtas budžets ar šā gada otro pusgadu ir iekļauts valsts budžeta sastāvā. Tā ienākumu daļa veidota, pamatojoties uz Augstākās padomes pieņemtajiem likumiem par iedzīvotāju ienākuma nodokli, apgrozījuma nodokli, akcīzes nodokli un peļņas nodokļa maksājumiem valūtā. Ienākumu daļa veidojas arī no muitas ienākumiem valūtā, no ienākumiem par kokmateriālu un citu preču eksportu. Sakarā ar to, ka peļņas nodoklis valūtā stājās spēkā ar šā gada 1.maiju, bet preču eksporta muitas nodevas ar 1.jūniju, konkrētu bāzes datu šo ieņēmumu aprēķināšanai pašreiz nav. Tādēļ šie valūtas ieņēmumi noteikti orientējoši. Ņemot vērā to, ka vairāki uzņēmumi maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu pieteikuši valūtā, budžeta projektā paredzēti ieņēmumi no šā maksājumu veida– 2 miljonu 800 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Valūtas budžets laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim aprēķināts ieņēmumos un izdevumos 12,9 miljonu ASV dolāru apmērā. Salīdzinājumā ar pirmo pusgadu pieaugums ir 84 procenti.

Valūtas budžeta izdevumi noteikti, pamatojoties uz ministriju iesniegtajiem pieprasījumiem un iespējām tos apmierināt. Atšķirībā no 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta, kurā vairāk nekā 70 procenti no visiem izdevumiem tika novirzīti galvenokārt jau notikušu uzdevumu un kontraktu apmaksai, jaunajā valūtas budžeta projektā izdevumi pilnīgi sadalīti pa ministrijām un citām valsts institūcijām. Līdz ar to attiecīgās ministrijas un resori būs pilnīgi atbildīgi par iedalāmo valūtas budžeta līdzekļu lietderīgu un taupīgu izlietošanu. To sadale redzama attiecīgajos materiālos, kas jums ir izsniegti.

Cienījamie deputāti! Valdība apzinās, ka visdrīzākajā laikā notiks detalizēta budžeta projekta izskatīšana attiecīgās komisijās. Tā ir gatava sniegt visizsmeļošāko informāciju un nodrošināt visu ministriju pirmo personu līdzdalību šajā darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies par ļoti precīzo reglamenta ievērošanu. Vai ir jautājumi Siliņa kungam? Vispirms jautā Ābiķa kungs. Pēc tam Blažēviča kungs.

Dz.Ābiķis: Sakiet, lūdzu, kad varēs saņemt pa pozīcijām izvērstu budžeta projektu? Jo tāds, kāds ir pašlaik, neko nedod. Deputāts neko nevar spriest par budžetu.

E.Siliņš: Man ir grūti atbildēt uz jūsu jautājumu. Budžeta projekts ir izskatīts izvērstā formā, un tajā ir trīs sadaļas. Pirmā sadaļa raksturo galvenos pamatvirzienus pa atsevišķām nozarēm, otrajā ir izvērsti budžeta iestāžu izdevumi katrā atsevišķā virzienā– pārvalde, sociālā sfēra un tautsaimniecība. Un trešā parāda, cik liels katrai ministrijai ir šis budžeta apjoms. Projekts ir diezgan biezs– aptuveni 80 lapas.

J.Bojārs: Mums pagaidām nav tik biezs, bet es ceru, ka būs.

Priekšsēdētājs: Jautā Blažēviča kungs, pēc tam– Ivars Krastiņš.

J.Blažēvičs: Pirmais jautājums. Jūs runājāt valdības vārdā. Man ir jautājums, vai mēs varam saņemt arī sociālā budžeta projektu otrajam pusgadam?

E.Siliņš: Jā, budžeta projektu Augstākajai padomei iesniedz valdība, un mani pilnvaroja ziņot valdības vārdā par šo budžetu. Sociālais budžets nav manas ietekmes sfērā, un man ir grūti atbildēt. Kā valdības loceklis zinu, ka pie šā budžeta strādā. Bet, kad šis budžets tiks iesniegts, tas būtu jājautā manam kolēģim Eniņa kungam, kurš pie šā jautājuma strādā.

J.Blažēvičs: Otrs. Šodien apzināti vai neapzināti ir radīta kredītu sistēma. Vai jūs uzskatāt, ka ar kredītu resursiem saistītos bankas pasākumus vajadzētu izskatīt kopā ar otrā pusgada budžetu?

E.Siliņš: Es domāju, ka tāda prasība ir pamatota, un savā runā pieminēju, ka šajā laikā, kad notiek budžeta izskatīšana komisijās, ir jāizmanto gan iekšējie, gan ārējie valsts kredīti un aizņēmumi. Šeit jābūt bankas kredītu politikai, lai kredītu resursus varētu novirzīt, kur nepieciešams. Un, kā es jau minēju, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas neatspoguļojas budžetā, ir graudu iegāde, Latvijā ražoto graudu iegāde pārtikas vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Jautā Krastiņa kungs, pēc tam– Silāra kungs.

I.Krastiņš: Siliņa kungs, interesantu informāciju var iegūt no šiem pielikumiem, kuros atspoguļoti pieprasījumi un budžeta projektā paredzētās summas. Mazliet analizējot, iegūstam tādu diezgan interesantu ainu; proti, izglītībai ir piešķirti 86 procenti no prasītās summas, zinātnei– 85, kultūrai, radio un televīzijai– 78. No kopējās ainas ievērojami atšķiras veselības aizsardzība, kurai piešķirti tikai 48 procenti no prasītās summas, turklāt, vēl analizējot sīkāk, mēs redzam, ka tajos pašos 48 procentos ir ietverti arī slimnīcu uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi. Nu, un ar zīdaiņu namiem ir pavisam bēdīgi– 26 procenti. Tas gan ir cits pielikums, kas vairāk attiecas uz Eniņa kungu, bet mani interesē vispārējā nostāja.

Vai jūs varētu paskaidrot, kādu principu dēļ veselības aizsardzība, kura šobrīd nu nekādi nav uzskatāma par visattīstītāko nozari Latvijā, saņem mazāk nekā pusi no prasītā?

E.Siliņš: Mēs apzināti iesniedzām projektu tādā veidā, lai būtu redzams ministriju pieprasījums. Aina ir tāda. Es domāju, ka visi ministri, kas sēž valdībā, apzinās, cik kritiska un grūta situācija ir finansu resursu ziņā. Tajā pašā laikā ir milzīgi pieprasījumi– no 50 procentu pieauguma līdz 12 reižu pieaugumam. Piemēram, Satiksmes ministrija pieprasīja 12 reizes lielāku pieaugumu salīdzinājumā ar pirmo pusgadu, lauksaimniecības ministrija– sešas reizes, Tieslietu ministrija– četras reizes. Bet sociālās sfēras ministrijām šeit tā diference ir mazāka. Tajā pašā laikā, izvērtējot jūsu nosauk­tos procentus, būtu jāņem vērā tas, ka Izglītības ministrija pieprasīja pieaugumu divas reizes lielāku nekā iepriekšējā pusgadā, bet Labklājības ministrija– 2,5 reizes lielāku. Tas var atstāt zināmu iespaidu uz šiem procentiem. Šie skaitļi acīmredzot ir jāizvērtē komisijās un ļoti pamatīgi jāizvērtē. Un, ja kādam tiešām ir, nu, es neteikšu– lieki– lieki nevienam nebūs iedots, labvēlīgāk piešķirti līdzekļi, tad acīmredzot jāpalabo ir tajā virzienā, kur šīs vajadzības pavisam nav apmierinātas.

Priekšsēdētājs: Jautā Silāra kungs, pēc tam– Mucenieka kungs.

I.Silārs: Es turpināšu to pašu tēmu, kuru aizsāka mans kolēģis deputāts Ivars Krastiņš. Kas katram tuvāk, tas viņam sāp. Es runāšu par Iekšlietu ministriju. Es šeit redzu, ka līdzīga aina ir arī ar Iekš­lietu ministriju, un it īpaši pievēršu jūsu uzmanību Ieslodzījuma vietu departamentam. Tas ir pieprasījis 220 miljonus, bet saņem 134. Konvoja pulkam no pieprasītajiem 117 miljoniem– tikai 39 miljoni. Es domāju, jūs zināt, ka pašreizējā situācijā cietumnieks vairs nevar sev nopelnīt iztiku. Pati sistēma bija tāda; viņam dod darbu, viņš nopelna, un no tā viņam tiek atskaitīts par ēšanu. Patlaban, kad pieaug cenas elektrībai, departaments ir jau parādos līdz kaklam. Cietumnieku atstāt neēdušu ir sliktāk nekā policistu– neapautu. Un vēl es redzu, ka Tieslietu ministrijai, tautas tiesām, notariāta kantoriem ir iedots pat vairāk nekā pieprasīts! Tad vēl es vēršu jūsu uzmanību uz to, kāda ir attiecība starp Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, kaut vai sakarā ar komandējumiem piešķirto valūtu. Iekš­lietu ministrijas štati ir 16 tūkstoši septiņi simti, bet Aizsardzības ministrijas– tikai 4 tūkstoši, un, ja sadala šo komandējumu naudu, tad izrādās, ka Aizsardzības ministrijai ir piešķirts 2,5 reizes vairāk. Bet arī iekšlietu sistēma mums ir jāveido pilnīgi no jauna, jābūvē pavisam uz citiem pamatiem, tāpat kā Aizsardzības sistēma. Es šeit neredzu loģiku.

E.Siliņš: Man ir grūti apstrīdēt jūsu argumentus. Acīmredzot tā tas ir, bet mums visiem kopīgi jādomā, vai mēs varam finansēt visu, ko mēs gribētu, vai mums pietiek līdzekļu. Tāpēc šobrīd nevaram iestrādāt budžeta projektā tādus ieņēmumus, kas nav akceptēti Augstākajā padomē. Un mums tiešām ir ļoti nopietni jāattiecas pret nodokļu likumdošanu, it īpaši, kā es teicu, atvieglojumu pārskatīšanu. Tās “šaurās vietas”, kas vēl ir palikušas, vajadzētu aizpildīt. Mēs esam aprēķinājuši– ja atceltu to virkni apgrozījuma nodokļa atvieglojumu, kādi šobrīd paredzēti, tad varētu pilnīgi nosegt budžeta deficītu– miljardu un sešus simtus, turklāt vēl iegūt kādus 200 vai 300 miljonus lielus papildu ieņēmumus, kurus varētu piešķirt attiecīgiem pasākumiem.

Man grūti izvērtēt tieši katru atsevišķu ministriju– Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un tā tālāk. Tā ir katra ministra kompetence. Viņiem varētu jautāt, kāpēc viņi ir vienam vai otram departamentam paredzējuši vairāk vai mazāk līdzekļu. Nu, bet ja runājam kaut vai par to pašu Iekšlietu ministriju, mēs tai paredzam otrajā pusgadā asignējumus dubultot. Tieši dubultot! Tā ka es domāju, ka tas jau ir kaut kas. Jādomā, ko pirmām kārtām atbalstīt. Bet tas jau ir katras ministrijas iekšējais jautājums.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Cienītās dāmas pie mikrofoniem, lūdzu, apsēdieties! Vēl ir daudz jautātāju sarakstā. Mucenieka kungs, pēc tam– Kodoliņa kungs.

V.Mucenieks: Man ir jautājums par aizsardzības struktūrām un par šo budžeta sadalījumu. Vienkārši intereses pēc. Teiksim, Drošības dienestam, kur ir tikai daži simti cilvēku, budžetā ir paredzēti 60 miljoni, bet Zemessardzei, kur ir 13 tūkstoši,– tikai 120 miljoni. Es saprotu, ka līdzekļu mums nepietiek ne vienam, ne otram, un nemēģinu apgalvot, ka kādam ir piešķirts pārāk daudz. Tomēr šie skaitļi, man liekas, nav izprotami. Bet es nezinu, vai jūs esat tas cilvēks, kas var paskaidrot, kā tie ir tapuši.

E.Siliņš: Katrā gadījumā tātad bija attiecīgo institūciju iesniegumi. Tie tika skatīti valdības sēdē, kurā varēja piedalīties visi, kas vēlējās. Principā ministri visi piedalījās un varēja izteikt savus atzinumus. Un, ņemot vērā reālo situāciju un reālos resursus, šie līdzekļi tika sadalīti. Te varētu būt dažāds vērtējums. Ir institūcijas, kuras pilnīgi atkarīgas no valsts budžeta un kuras ir jānodrošina ar budžeta līdzekļiem. Bez šaubām, šie līdzekļi tad arī attiecīgi proporcionāli būs lielāki nekā tām institūcijām, kurās ne viss personāls ir algots. Es domāju, mēs runājam par Zemessardzi, kurā ne viss personāls ir algots. Tā ka te vajadzētu, kad skatīs tāmi, konkrēti apspriest komisijās katras institūcijas budžetu un pie šā jautājuma vēlreiz atgriezties.

V.Mucenieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Kodoliņa kungs, pēc tam– Vaivada kungs.

A.Kodoliņš: Izstrādātajā un iesniegtajā budžeta projektā ir paredzēts triju nodokļu, konkrēti, apgrozījuma nodokļa, peļņas nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ieņēmumu ļoti būtisks pieaugums. Vai tas ir saistīts ar kaut kādiem grozījumiem šajos nodokļos? Citādi nav domājams, ka varētu būt tik ļoti ievērojams lēciens uz augšu.

E.Siliņš: Šajos skaitļos, kas šodien iesniegti izskatīšanai, nekādi nodokļu likumdošanas projekti nav iestrādāti. Ir iestrādātas tikai tās maksājumu summas, kas atbilst esošajai nodokļu likumdošanai. Ja runājam par peļņas nodokli, tad šeit uzmanība ir akcentēta uz divām lietām. No vienas puses– inflācija, kuras spirāle turpinās. No otras puses– pastiprināta kontrole pār šo nodokļu maksājumu iekasēšanu. Es nosaucu skaitli, ja jūs atceraties, budžetā šobrīd ir 1,3 miljardu rubļu liels parāds. Vienu miljardu sastāda peļņas nodokļa maksājumi. Mēs uzskatām, ka šiem maksājumiem obligāti ir jāienāk budžetā. Nevar būt, ka tie paliek nesamaksāti. Tādējādi ir paredzēti papildu ieņēmumi šajā budžeta ieņēmumu pozīcijā.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, bet vēl gribētu uzdot vienu precizējošu jautājumu. Pirmajā pusgadā budžetā bija zināmi ieņēmumi no starpības starp alkoholisko dzērienu vairumcenu un mazumcenu. Kurā pozīcijā tas parādās?

E.Siliņš: Nav tādu ienākumu. Tagad ir akcīzes nodoklis. Kur ir akcīzes nodoklis, tur ir akcīzes nodoklis. Par alkoholu– tas ir akcīzes nodoklī.

Priekšsēdētājs: Jautā Vaivada kungs, pēc tam– Kristovska kungs.

J.Vaivads: Ja drīkstētu, tad arī pārīti. Viens ir vispārīgas dabas jautājums, es saprotu, ka šeit finansu aspektā ir likta priekšā valdības politika. Ja tagad Augstākā padome tai nepiekrīt, kāda būs valdības reakcija?

E.Siliņš: Acīmredzot nepiekrišanai ir zināmi iemesli, kuri tiek izskatīti, un atkārtoti tiek izteikta valdības attieksme. Vienkārši tā taču nenoraidīs– neder, un viss. Tad ir kaut kādi iemesli.

J.Vaivads: Jūs paredzat, ka tos labojumus, kurus ieteiktu Augstākā padome, vajadzētu akceptēt arī valdībai?

E.Siliņš: Tas atkarīgs no attieksmes. Ja tiek grozītas atsevišķas ieņēmumu vai izdevumu pozīcijas un tas tiek pamatots attiecīgās komisijās, nebūtu nepieciešams atkārtots valdības izvērtējums. Bet, es tā sapratu, ja dikti strikti budžets tiek vispār noraidīts, tad jāpasaka, kāpēc, un jāskata tas no jauna.

J.Vaivads: Es baidos par to. Mums var izveidoties tāda situācija, kāda bija gada sākumā, kad Budžeta komisija faktiski strādāja otrreiz, tāpat kā Finansu ministrija. Man personiski liekas, ka tā ir traģiska situācija. Tas tā.

Tagad otrais jautājums– par šīm dažādajām aizsardzības struktūrām. Es skatos, ka te ir dota ļoti izteikta prioritāte tieši ministrijām. Piemēram, Iekšlietu ministrijai ir divas reizes lielāks pieaugums salīdzinājumā ar pirmo pusgadu. Aizsardzības ministrijai– arī divas reizes. Zemessardzei– tas pats, kas bija pirmajā pusgadā, tikai, ņemot vērā inflācijas koeficientu,– divreiz mazāk. Ja var uzskatīt, ka tas ir inflācijas dēļ. Sakiet, lūdzu, kādēļ tā, cik tas ir pamatoti un kāpēc šāda situācija veidojas?

E.Siliņš: Kad valdība apsprieda budžeta projektu, detalizēti tika izskatīta katra tāme. Piedalījās iekšlietu ministrs, piedalījās aizsardzības ministrs, un, ņemot vērā faktiskos resursus, valdība savā sēdē vienojās par šīm summām, un tādas tās arī tika iesniegtas. Pateikt šodien konkrēti par katru izdevumu pozīciju nav iespējams.

J.Vaivads: Vai Zemessardze piedalījās?

E.Siliņš: Neredzēju gan, ka valdības sēdē būtu piedalījusies Zemessardze.

J.Vaivads: Paldies. Viens mazs jautājums par valūtas budžetu. Es domāju par tādu lietu. Tīri kā zinātnieks. Pašlaik izveidojusies tāda situācija, ka izbraukt no republikas uz ārzemēm sakarā ar kādu zinātnisku konferenci faktiski nevar neviens zinātnieks, neviens, tādēļ, ka tās naudas, kas ir rubļos, pietiek vienīgi algu izmaksāšanai, par valūtu nemaz nerunājot. Tajā pašā laikā uz zinātnes bāzes valsts tomēr pelna zināmu valūtas daļu. It vesela rūpniecības nozare, kas ir diezgan ienesīga valūtas pelnīšanai. Tās ir zinātniski eksperimentālās rūpnīcas. Es runāju konkrēti par Organiskās sintēzes rūpnīcu. Sakiet, lūdzu, vai tomēr nebūtu lietderīgi izveidot kaut vai nelielu stipendiju fondu, jo zinātnē izveidojas tāda situācija: ja agrāk mēs bijām politiski izolēti, tad tagad esam ekonomiski pilnīgi izolēti. Vai nebūtu nepieciešams tomēr izveidot kaut nelielu stipendiju vai pabalstu fondu, lai normāls zinātnieks vismaz varētu aizbraukt pasaulē uz kaut kādu nopietnāku zinātnes pasākumu?

E.Siliņš: Es domāju, ka ne jau visi valūtas ieņēmumi tiek ieskaitīti valūtas budžetā, tā ka šiem pasākumiem varētu novirzīt pašu līdzekļus, tomēr neizslēdzu iespēju, ka valūtas budžetā varētu paredzēt zināmu daļu šādiem mērķiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Kristovska kungs, pēc tam– Īvāna kungs.

Ģ.Kristovskis: Ministra kungs, šeit jau faktiski par Zemessardzi tika uzdoti vairāki jautājumi. Ir pateikts arī tas, par ko es gribēju runāt, tomēr no savas puses varbūt uzdošu tādu pretjautājumu. Sakiet, vai ir iespējams pārveidot to situāciju, kādā šobrīd atrodas Zemessardze? Es te vienkārši parēķināju, cik daudz cilvēku šobrīd ir Aizsardzības ministrijā un cik tajā pašā laikā– Zemessardzē, kas pamatojas tikai uz brīvprātības principiem. Un tomēr atrodas cilvēki! Tad iznāk tā, ka Aizsardzības ministrija šobrīd tērē apmēram 20 reizes vairāk līdzekļu uz vienu cilvēku nekā Zemessardze uz vienu zemessargu. 20 reizes vairāk! Es vienkārši tā parēķināju. Es negribu izdarīt nekādus salīdzinājumus pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ. Bet vai ir iespējams šo summu vismaz dubultot vai kaut kādā citādā veidā? Jūsu atbilde, lūdzu?

E.Siliņš: Es domāju, ka šis jautājums attiecas uz Apvienoto budžeta komisiju. Jāizskata šo aizsardzības institūciju pasākumu finansēšana attiecībā uz katru atsevišķu iestādi. Es zinu tikai to, ka Aizsardzības ministrija kategoriski iebilst pret to summu, kas viņiem ieplānota,– 440 miljoniem. Viņi prasa to dubultot. Jūs prasāt to pašu. Es domāju, ka jums jāizlemj šis jautājums, kad izskatīsit budžetu komisijā, un jāiesniedz priekšlikums Apvienotajai budžeta komisijai.

Priekšsēdētājs: Jautā Īvāna kungs, pēc tam– Buķeles kundze.

D.Īvāns: Siliņa kungs, nesen, manuprāt, pirms pāris nedēļām, tika iesniegts UNESCO Nacionālās komisijas budžeta projekts, kuru sagatavojusi Kultūras un izglītības komisija. Tas tika iesniegts tik vēlu tāpēc, ka vienkārši Augstākā padome to apstiprināja diezgan pavēlu. Es nekur neatradu pieminētu to budžetu, kas nepieciešams Nacionālās komisijas sekretariāta darbības nodrošināšanai. Varbūt tas ir iekļauts Kultūras ministrijas vai Izglītības ministrijas pozīcijās, kā tas ir citās pasaules valstīs, vai arī tas vienkārši ir izslēgts?

E.Siliņš: Tas ir konkrēts jautājums, uz kuru man grūti atbildēt, jo mēs šodien budžetu skatām kopumā. Te sēž mans kolēģis, viņš man palīdzēs, un es atbildēšu speciāli jums.

D.Īvāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Buķeles kundze, pēc tam– Zeiles kundze.

E.Buķele: Siliņa kungs, jūs droši vien man varat pateikt, pēc kādiem principiem tika izvirzīti atsevišķi objekti valsts mērķsubsīdiju saņemšanai?

E.Siliņš: Investīcijas, jūs domājat?

E.Buķele: Investīcijas, jā.

E.Siliņš: Veidojot investīciju plānu otrajam pusgadam, pirmais un galvenais nosacījums bija tāds, ka šajā plānā jāparedz tie objekti, kuriem ir iespējami augstāka gatavības pakāpe. Tas bija pirmais nosacījums, jo apmierināt visas prasības praktiski nebija iespējams. Galvenais kritērijs bija– visaugstākā gatavības pakāpe. Attiecībā uz pārējiem objektiem runa bija par iekonservēšanu.

E.Buķele: Kas ar šiem priekšlikumiem pie jums griezās? Vai ministrijas, kas ir tajā rubrikā?

E.Siliņš: Investīciju objektu sarakstu gatavoja Ekonomisko reformu ministrija. Visi prasītāji griezās šajā ministrijā, kur Investīcijas un inovācijas daļa izvērtēja projektus. Viņi iesniedza šo sarakstu, par kuru es runāju.

Priekšsēdētājs: Jautā Zeiles kundze.

V.Zeile: Divi jautājumi cienījamajam ministram. Pirmais. Aizvadītajā pusgadā, skatot budžeta projektu, mēs, visi deputāti, bijām ļoti pateicīgi Finansu ministrijai, ka kopā ar budžeta projektu tika sagatavots darba materiāls– ļoti liela grāmata par finansējumiem budžeta iestāžu aspektā. Otrajam pusgadam šādas grāmatiņas nav. Budžeta projektā attiecībā uz ministrijām ir atšifrēti tikai divi izmaksu posteņi– investīcijas, darba algas fonds un štata vienību skaits. Lai izvērtētu finansējumus pa ministrijām, tas ir daudz par maz. Ko, jūsuprāt, racionālu mēs varētu izdarīt, lai apvienotās pastāvīgās deputātu komisijas varētu strādāt produktīvi?

E.Siliņš: Šādi aprēķini ir. Es domāju, ka vispareizākais lēmums būtu tāds, ka jebkurās sēdēs, kurās tiks skatīti budžeta jautājumi, projekta jautājumi, obligāti būs klāt mūsu Budžeta departamenta pārstāvis vai mans pirmais vietnieks. Šos aprēķinus varētu izvērtēt un skatīt kopīgi.

V.Zeile: Otrais jautājums. Lūdzu, komentējiet likumprojekta 6.pantu, lai deputātiem būtu skaidrs, ko ar to Finansu ministrija un valdība grib panākt. 6.pantā ir teikts, ka vajag Ministru padomei piešķirt tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts budžeta ieņēmumiem, nepārsniedzot budžetā paredzētās summas. Vai ar to jūs gribat atvieglot Augstākās padomes darbu, izskatot budžeta grozījumus?

E.Siliņš: Nē. Te ir ietvertas divas problēmas. Vienlaikus varētu atbildēt arī Kodoliņa kungam, kurš ir nobažījies, vai šos ienākumus, kādus mēs esam paredzējuši, faktiski saņemsim un vai tie ienāks budžetā. Ja tie neienāks, tad arī budžeta izdevumus finansēs proporcionāli tam, cik tiks saņemti šie budžeta ieņēmumi. Ja mēs izpildīsim budžeta ieņēmumu bāzi par 80 procentiem, nosacīti runājot, tad arī izdevumi tiks finansēti 80 procentu apmērā.

V.Zeile: Paldies.

E.Siliņš: Bet ne vairāk par to, cik ir paredzēts budžetā. Ja mēs gribēsim finansēt vairāk, tad grozījumi izdarāmi tikai parlamentā.

Priekšsēdētājs: Jautā Zaļetajeva kungs, pēc tam Bukas kungs.

S.Zaļetajevs: */Sakiet, lūdzu, kaut vai orientējoši, kāda daļa no nacionālā kopprodukta otrajā pusgadā tiks sadalīta ar valsts budžetu? Vai ir kaut kādi vērtējumi?/

E.Siliņš: */Nacionālais kopprodukts otrajam pusgadam nav aprēķināts, bet, kad izvērtējām budžetu, kuru es nosaucu.../ Kad izvērtējām budžetu, mēs nebijām saņēmuši datus par sabiedrisko kopproduktu, bet mūsu zinātniskā laboratorija, kas pie tā strādāja, vērtēja, ka šis kopprodukts varētu samazināties no 15 līdz 25 procentiem. Tas ir optimālais un pesimistiskais variants. Vadoties no šiem skaitļiem, pārdale varētu būt līdz 40 procentiem. Bet tas ir tāds aprēķinu rādītājs, kas neatbilst prognozēm, jo man tādu prognožu nav. Es neesmu arī tās redzējis, kad ir skatīta kaut kāda budžeta kopsakarība ar tautsaimniecības attīstību.

S.Zaļetajevs: */Un otrais jautājums. Vai jūs nevarētu paskaidrot, ar ko ir pamatotas izmaiņas ienākuma nodokļa ieskaitīšanā Rīgas pilsētas budžetā? Agrāk bija 30 procenti, tagad ir 20 procenti. Mani tas pārsteidz, iespējams, ka es nepareizi orientējos, bet pēc tiem skaitļiem, kas man zināmi, Rīgas pilsētas budžeta deficīts pārsniedz vienu miljardu rubļu, bet šeit, 2.pielikumā, parādīts, ka Rīgā ienākumi par 352 miljoniem rubļu pārsniedz izdevumus./

E.Siliņš: Tādu informāciju Rīgas pilsēta ir paziņojusi Finansu ministrijai, ka ienākumu deficīts ir apmēram 1 miljards rubļu. Es gribētu pateikt to, ka, izvērtējot vietējos budžetus (mēs tos neplānojam, bet izvērtējam tos pēc vienādas metodikas un visiem vienādi), visas izdevumu normas (mēs tās varētu nosaukt par normām vai par līmeņiem) ir pieņemtas visiem vienādas. Neatkarīgi no tā, vai tā ir Rīgas pilsēta, vai tas ir Ludzas rajons, šis līmenis visiem ir vienāds. Vadoties no šā līmeņa un no šādas pieejas un pamatojoties uz to, mēs prognozējam ienākumu pieaugumu (kā es jau teicu: peļņas nodokli– par 180 procentiem, apgrozījuma nodokli– par 80 procentiem, muitas ieņēmumus– par 160 procentiem), šādas starpības Rīgas pilsētā nav. Rīgas pilsēta kategoriski nepiekrīt tādam vērtējumam, ka varētu pieaugt peļņas nodokļa maksājumi par 180 procentiem. Bet tas jau ir aprēķināšanas un metodikas jautājums. Ja mēs neparedzam tādu pieaugumu kopumā, tad vispār līdzekļu nav pietiekami. Bet inflācijas process, tā parādniecība un tās funkcijas pastiprināšanās, kas patlaban notiek, pierāda, ka daudzi ienākumi tiek slēpti, ienākumi nav saņemti, vēl ir palikuši bankas kartotēkā nesamaksāti norēķini, un tas liecina par to, ka tādus ienākumus varam saņemt. Es domāju, ka Rīgas pilsētai vajadzētu daudz nopietnāk izvērtēt savu ienākumu bāzi. Šodien Rīgas pilsētas budžeta jautājumus skata viņu budžeta komisijā un pēc Teikmaņa kunga lūguma tajā piedalās arī Finansu ministrijas pārstāvis, lai kopīgi risinātu šīs problēmas.

Priekšsēdētājs: Jautā Bukas kungs, pēc tam– Bula kungs.

S.Buka: */Ministra kungs! Atgriezīsimies pie profesionālā jautājuma, kuru uzdeva deputāts Kodoliņš. Par budžeta ienākumiem. Vispirms tie ir jāatrod, un tikai tad tos var dalīt. Tomēr– uz kā rēķina prognozēts palielināt ienākumus no apgrozījuma nodokļa 2,5 reizes, bet akcīzes nodokli samazināt par 200 miljoniem rubļu? Uz kā rēķina nodoklis– 2,8 reizes? Ienākums no meža paliks apmēram tāds pats. Tas ir pirmais jautājums. No tā izriet tāds jautājums: kāds otrajā pusgadā būs inflācijas līmenis? Jūs par to teicāt, ka budžetā ņemts vērā, un kāpēc tas ir tik dažāds dažādos nodokļos? Es kā ekonomists pagaidām šeit loģiku neesmu saskatījis./

E.Siliņš: Pirmkārt, inflācijas process nekādā gadījumā neatstās iespaidu uz meža ieņēmumiem. Tas ar to nav saistīts. Tā ir celmu nauda un koksnes daudzums. Bet uz peļņas nodokli un peļņas masu noteikti. Un līdz ar to ir paredzams peļņas nodokļa pieaugums šajā jomā. Attiecībā uz akcīzes nodokli prognozējam, ka liķieru un degvīna rūpnīca, kura ir galvenā akcīzes nodokļa maksātāja, pamatā šos maksājumus samazinās sakarā ar izejvielu sadārdzināšanos, un līdz ar to būs jāpārskata akcīzes nodokļa likme, jo tā vienkārši nevarēs nodrošināt tos maksājumus, to sadārdzinājumu, maksājot šādu akcīzes nodokli. Tā ka tā ir tāda kopsaistība.

Vai peļņas nodokļa pieaugums par 180 procentiem ir liels vai mazs? Dzīve to rādīs. Bet mūsu ekonomisti, kas strādāja pie šā jautājuma, arī pie vidējā varianta, paņēma nevis pesimistisko vai optimistisko variantu, bet vidējo. Viņi uzskata, ka šādai summai maksājumos būtu jābūt.

S.Buka: */Tas ir, inflācijas līmenis ieplānots kādu 250 procentu līmenī, kā es saprotu./

E.Siliņš: Nē, te ir divi faktori. No vienas puses, inflācijas pieaugums un, no otras puses, tieši kontroles pastiprināšanas jautājums un nenomaksāto maksājumu, kādi šobrīd vēl ir palikuši, iekasēšana otrajā pusgadā.

S.Buka: */Tad otrais jautājums. Tas ir sakarā ar Rīgas budžetu. Starp citu, Rīgā tiešām paredzēta peļņas nodokļa samazināšanās, un tas acīm redzami atspoguļo jūsu redzesviedokli, ka ražošana samazināsies par 15 vai 20 procentiem. Tas ir pilnīgi reāls vērtējums, tātad atšķirību metodikā nav. Bet vai valsts budžeta apspriešanā Ministru padomē piedalījās arī Rīgas pārstāvji, kuras budžets ir apmēram 2 miljardi rubļu?/

E.Siliņš: Budžets vairākkārt tika skatīts valdības sēdē. Man ir ļoti grūti pašreiz apgalvot, vai piedalījās pilsētas vadība, bet es gribu pateikt to, ka Ministru padome neizskata Rīgas pilsētas budžetu un neapstiprina to. Valdība, vadoties pēc nodokļu likumiem un tiem atskaitījumu procentiem, kas katrā likumā ir paredzēts, tikai prognozēja, kādi ienākumi varētu būt Rīgas pilsētai. Tā ka šeit arī tāda līdzdalība nebūtu vajadzīga. Varētu būt, ka pilsētas vadība piedalījās, es nevaru apgalvot, bet jebkuras pašvaldības piedalīšanās budžeta izskatīšanā nav obligāta, jo mēs pašvaldību budžeta procesā neiejaucamies. Mēs vienīgi prognozējam šos budžetus.

S.Buka: */Bet tajā pašā laikā valsts budžets ir uzņēmies funkcijas pārdalīt ienākuma nodokli Rīgai 80 procentu apmērā, kas nozīmē tiešu iejaukšanos pašvaldības budžetā. Bet tas jau ir komentārs, atvainojiet./

E.Siliņš: Tas ir Augstākās padomes jautājums. Tāpēc es arī savā runā teicu, ka ir priekšlikums pārskatīt stabili diferencēti šos normatīvus par ienākuma nodokli un tos apstiprināt parlamentā. To nevar izlemt ne valdība, ne kāds cits orgāns.

S.Buka: */Un pēdējais, kas attiecas jau uz citu sfēru. Tas ir valūtas budžets. Vai šeit Rīgai tiek iedalītas kaut kādas dotācijas, mērķa subsīdijas, kaut vai tā paša koagulanta iepirkšanai? Vai arī mēs mierīgi noskatīsimies, kā valūta tiek iztērēta komandējumiem uz ārzemēm, ka to izplēšam sev, bet pašvaldībām valūtas nebūs?/

E.Siliņš: Nekas no tās daļas, kas ienāk republikas valūtas budžetā, pašvaldībām netiek iedalīts, pašvaldības saņem savu nodokļu daļu proporcionāli tai sadalei, kāda ir paredzēta likumos. Ja tas ir peļņas nodoklis, tad 70 procenti un 30 procenti– katram sava daļa.

Priekšsēdētājs: Jautā Bula kungs, pēc tam– Cupruna kungs.

A.Buls: Ministra kungs, varbūt turpināsim par ieņēmumu daļu. Mani ļoti satrauc peļņas nodoklī prognozējamais ieņēmums– 3,9 miljardi. Salīdzinot ar pirmajā pusgadā plānotajiem 1,3 miljardiem, tas ir trīs reizes vairāk. Kad jūsu ekonomisti prognozēja, kā jūs izteicāties, un rēķināja, izejot no dažādiem nacionālā ienākuma apsvērumiem, vai viņi ņēma vērā pirmo pusgadu kopumā un to situāciju, kāda veidojās aprīļa otrajā pusē un maijā pēc jums zināmā siltuma tarifu apmēram sešdesmitkārtīgā pieauguma, kad gigakalorija kļuva 1700 rubļu dārga un kilovatstunda 1,90 un 1,60, kas sadārdzina apmēram 28 reizes. Tātad aprīļa un maija prognozes vai visa pirmā pusgada prognozes kardināli mainās. Ja rēķina pēc maija un arī pēc jūnija prognozēm, tad patiesībā peļņa uzņēmumos daudz reižu, varbūt pat desmitkārt, krītas, jo pašizmaksa jau nonāk gandrīz līdz realizācijas cenu līmenim. Ir uzņēmumi, kuriem praktiski no šīs peļņas nekas nepaliek. Tādā sakarībā jautājums: vai tas nav pārāk drosmīgs prognozējums– 3,9 miljardi ieņēmums no peļņas nodokļa?

E.Siliņš: Pirmkārt, es gribētu teikt, ka šis izvērtējums vēl stāv priekšā Budžeta komisijai. Varbūt jūsu aprēķini būs precīzāki un mēs nevarēsim pierādīt savu taisnību un valdība savu taisnību. Bet tādi ir skaitļi. Vērtējot pirmā pusgada budžeta izpildi, tikai peļņas nodoklis valsts budžetā ir devis 1,6 miljardus rubļu. Parādniecība ir 1 miljards rubļu. Un vēl jūnija maksājumi stāv priekšā. Tātad kopumā tas ir vairāk nekā 3 miljardi rubļi. Vai būtu nepieciešamība apšaubīt šos skaitļus, kas jau ir reāli?

A.Buls: Paldies, ministra kungs! Ja man atļauts, es varbūt precizēšu vēl pie šā paša jautājuma. Redziet, tie 2 miljardi vai 3 miljardi, kas ir sagaidāmi, saistās ar janvāri, februāri un martu. Kāpēc ar janvāri, februāri un martu? Pirmkārt, strādāja ar izejvielām, kuras bija nesalīdzināmi lētākas nekā tās, ar kurām mēs patlaban strādājam. Tad bija iegādāti zināmi krājumi. Tagad ir pilnīgi cita situācija. Es ļoti gribētu, lai Finansu ministrija vēlreiz paprognozētu peļņas nodokli, tieši izejot no maija un jūnija reālajiem ieņēmumiem, neņemot vērā situāciju, kāda bija janvārī, februārī un martā.

E.Siliņš: Bez šaubām, runājot ne tikai par peļņas nodokli, bet par visiem nodokļiem, ir daļēja pārliecība par šo maksājumu pilnīgu ienākšanu, tāpēc arī Zeiles kundzes jautājums par 6.punktu ir vietā. Uz to jautājumu es atbildēju. Ja tādus ienākumus mēs nesaņemsim, mēs acīmredzot nevarēsim arī finansēt tos izdevumus. Tādā gadījumā finansēsim faktisko ienākumu līmenī.

Priekšsēdētājs: Jautā Cupruna kungs.

I.Cupruns: Siliņa kungs, precizēsim jūsu prognozējamo budžeta deficītu. Kāds tas ir sagaidāms?

E.Siliņš: Valdības iesniegtajā projektā 1663000000 rubļu. Ja, skatot budžeta projektu, tiktu pieņemti mūsu priekšlikumi, kādus mēs esam sagatavojuši. Nodokļi nav mūsu ietekmes sfēra, tā ir Ekonomisko reformu ministrijas sfēra. Man nav šīs ministrijas rakstveida atzinuma, ir tikai mutvārdu atzinums. Atceļot apgrozījuma nodokļa atvieglojumus, kā es jau teicu, mēs šo deficītu nosedzam un saņemam vēl papildus 200, 250 miljonus, apmēram līdz 300 miljoniem rubļu.

I.Cupruns: Siliņa kungs, es gribētu, lai neuzskata šo jautājumu par manu pirmo jautājumu, jo es gribētu vēl jautāt, lūk, ko. Atbilstoši mūsu lēmumam no pirmā pusgada budžeta mēs aizdodam lauksaimniekiem 600 miljonus un prognozējam, ka līdz 1.oktobrim tie 600 miljoni kā kredīta līdzekļi atgriezīsies budžetā. Kādēļ otrā pusgada budžeta ieņēmumu daļā nav parādīti šie 600 miljoni?

E.Siliņš: Jūs man uzdevāt ļoti grūtu jautājumu. Tas apzināti nav ierakstīts.

I.Cupruns: To es saprotu, un tamdēļ apzināti ir liels deficīts.

E.Siliņš: Ļoti šaubos, vai pārstrādes uzņēmumi, pastāvot tagadējai norēķinu sistēmai, varēs šo summu atmaksāt. Vēl es šaubos, vai visi tie maksājumi, kas mums ir paredzēti, ienāks viens pret vienu salīdzinājumā ar plāna summām. Ja norēķinu sistēma netiks sakārtota, bet tas, kā to izdarīt, būtu jāsaka bankai, tad es arī ļoti baidos, vai attiecībā uz šo 600 miljonu saņemšanu atpakaļ nebūs kaut kādas novirzes.

I.Cupruns: Bet, Siliņa kungs, es domāju, budžeta veidošanai ir jāpieiet korekti un tīri teorētiski. Ja naudu aizdodam, mums ir jāparedz, ka to saņemsim arī atpakaļ. To pašu varētu teikt arī par tiem 850 miljoniem, ko mēs dodam energoresursu iegādei. Bez šaubām, var būt, ka nebūs 850 miljoni, varbūt būs mazāka summa, bet saprotiet, kas tur būs. Mēs radīsim energoresursu rezervi uz 1.oktobri, taču līdz 31.decembrim šie energoresursi tiks nokurināti. Tātad tos kāds nopirks. Nauda atgriezīsies. Un atkal nekur citur tai nav jāpaliek, tai jābūt budžetā.

E.Siliņš: Pilnīgi pareizi.

I.Cupruns: Pilnīgi pareizi. Jūs man piekrītat. Tātad mums nav tik liels budžeta deficīts.

E.Siliņš: Simtprocentīgi piekrītu. Bet gribu pateikt, ka šobrīd lēmums par 850 miljonu rubļu iedalīšanu energoresursiem paliek tikai lēmums, jo pēc stāvokļa uz 1.jūniju budžets ienākumos izpildīts par 84 procentiem, bet norma ir 83,3 procenti. Faktiski nav tādu līdzekļu, lai šo summu iedalītu energoresursu iegādei, ja šādu līdzekļu nebūs, tad arī nebūs ko iedalīt.

Kas attiecas uz valsts rezervi– uz 2 miljardu 164 miljonu iedalīšanu. Es jau teicu: tiklīdz šī summa būs atmaksāta atpakaļ, tā būtu jārezervē darba samaksas fonda palielināšanai, jo uzskatu, ka 1500 rubļu minimālā darba alga ir par mazu un otrajā pusgadā to noteikti vajadzēs palielināt, kaut gan līdzekļu šajā budžeta variantā šiem mērķiem nav.

I.Cupruns: Katrā ziņā jūs man piekrītat, ka tas velns nav tik melns kā viņu mālē. Un tagad otrs jautājums. Jūs izteicāt domu, ka Starptautiskais valūtas fonds ir ieteicis palielināt ievedmuitu un faktiski to attiecināt gandrīz uz visām precēm. Sakiet, lūdzu, vai tiešām jūs tam piekrītat?

E.Siliņš: Šis jautājums ir izsverams valdībā, kaut gan memorandā būs tāds ieraksts par 15 procentu ievedmuitas ieviešanu. Būs jāizsaka valdības attieksme pret šo ievedmuitas apmēru vai likmi. Šobrīd arī pastāv ievedmuitas likme– daži procenti, kas acīm redzami nav pieņemami. Daudz pieņemamāka būtu šāda vienota ievedmuita. Bet tas ir diskutējams jautājums. Mums šāda 15 procentu ievedmuita budžeta projektā vēl nav iestrādāta kā ienākums. Tas ir tikai priekšlikums. Ja tas tiks akceptēts, tad arī radīsies papildu ienākumi, kurus varētu novirzīt budžeta deficīta segšanai.

I.Cupruns: Es personiski domāju, ka pasaulē ievedmuitu ievieš ne jau tādēļ, lai pildītu budžetu, bet tādēļ, lai aizsargātu savas preces. Piedodiet, mums nav ko aizsargāt. Jau tā mums ved viszemākās kvalitātes preces, vislētākās, visādās izpārdošanās nopirktās. Un skatieties, tās paliek nenopirktas. Cilvēki tās nevar nopirkt. Vai uzliksim vēl ievedmuitu? Tādā gadījumā vispār apturēsim šo sīko preču urdziņu no Rietumiem.

E.Siliņš: Man grūti atbildēt, es gribētu pateikt to, ka poļu sviestam, kurš ienāk par 100 rubļiem, ievedmuita būtu jānosaka nevis 15 procenti, bet 50 procenti, lai mūsu ražotāji sviestu pārdotu tirgū.

Priekšsēdētājs: Paldies ministra kungam par atbildēm. Vārds par tālāko procedūru Zeiles kundzei.

V.Zeile: Cienījamie deputāti! Ņemot vērā, ka valdība mums 1992.gada otrā pusgada budžeta projektu iesniegusi ļoti vēlu, piedāvāju strādāt tā, lai to apstiprinātu līdz mūsu aiziešanai vasaras brīvdienās. Līdz ar to visas pastāvīgās komisijas lūdzu ievērot šādu darba kārtību. Budžeta komisija sastādīs aptuvenu grafiku, un strādāsim visas piecas dienas nedēļā. Rīkosim kopīgas komisijas sēdes, lūgsim uz tām ierasties valdības pārstāvjus un Finansu ministrijas konkrētos darbiniekus. Apmēram desmit dienu laikā, divu nedēļu laikā mums šis ministriju un resoru projektu apspriešanas periods komisijās ir jāpabeidz, lai pēc tam varētu vienoties par kopsaucējiem un jūnija pēdējā nedēļā varētu atkārtoti izskatīt budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par aktīvo darbu un uz operatīvu sadarbību turpmākajās divās nedēļās.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādas piezīmes par šo turpmāko procedūru?

Nākamais darba kārtības jautājums– “Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā 1992.gada pirmajam pusgadam”.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie deputāti, nevaru nosaukt dokumenta numuru, bet jūs visi esat atraduši savos dokumentos Ministru padomes iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem 1992.gada pirmā pusgada budžetā. Apvienotā budžeta komisija izskatīja šos priekšlikumus savā sēdē un pamatvilcienos tos visus atbalsta ar šādām piebildēm.

Ministru padomes teksta otrajā lappusē Satiksmes ministrijai ir paredzēta 15,8 miljonu rubļu dotācija Rīgas autobusu parkam darba algas izmaksām un reorganizācijas pabeigšanai. Budžeta komisija par to nenobalsoja un neatzina, ka uzreiz šādā ātrā tempā būtu jāpiekrīt šīm dotācijām. Mēs vēlētos papildus izskatīt šo jautājumu savā komisijas sēdē, pieaicinot autobusu parka pārstāvjus ar bilanci, ar finansu aprēķiniem. Mēs vēlētos dzirdēt Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšlikumus par autobusu parka darbības uzlabošanu. Tāpat mēs vēlētos uzklausīt arī Satiksmes ministrijas pārstāvjus par to, kādi apsvērumi mudinājuši prasīt šīs dotācijas. Domājam, ka dotācijas nav tas pareizākais veids, kādā lāpīt Rīgas autobusu parka saimniecisko un finansiālo bāzi. Mēs piedāvājam pirmajā lasījumā šo punktu izņemt ārā.

Otrs. Budžeta komisijas sēdes protokola izrakstā līdz ar to mēs piedāvājam vairākām ministrijām– Lauksaimniecības ministrijai, Kultūras ministrijai un Meža ministrijai, kā arī Dundagas pilsētai un Ludzas rajonam papildu finansējumu, kas tiem būtu ļoti nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Kādi būs jautājumi Zeiles kundzei? Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Mans jautājums ir vairāk adresēts plenārsēdes vadītājam. Es turu rokās šos dokumentus un uz tiem neredzu atzīmi, ka tie būtu plenārsēdē izskatāmi dokumenti.

Priekšsēdētājs: Tāds bija arī mans jautājums Zeiles kundzei.

I.Silārs: Ja tas nav gājis normālo gaitu, kā šis dokuments ir nonācis līdz darba kārtībai? Tam nav sankcijas. Zeiles kundze teica, ka nav izskatīts. Kādēļ mēs...

V.Zeile: Kur nav izskatīts?

I.Silārs: Nav atzīmes, ka būtu izskatīts Prezidijā.

V.Zeile: Prezidijā šie dokumenti pēc manas iniciatīvas tika iekļauti darba kārtībā, bet tehnisku iemeslu dēļ Ministru padomē nevarēja tos pavairot. Tad, kad tika pavairoti, tos atnesa šeit bez reģistrācijas numura.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, tātad principā šis trūkums būtu novēršams. Bet vai būs jautājumi pēc būtības par šo likumprojektu? Vai būs debatētāji par šo jautājumu, ja mēs atklājam debates atlikušajā laikā? Jautājumu un debatētāju par šo jautājumu pagaidām nav. Par šo likumprojektu, ja deputāti piekrīt, mēs varētu nobalsot pirmajā lasījumā, lūdzot Zeiles kundzi savest to kārtībā līdz otrajam lasījumam, ņemot vērā Silāra kunga pamatoto aizrādījumu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es varu paskaidrot, kā personiski es strādāju. Es salieku dokumentus pēc numerācijas, ja tie man ir iedoti vispārējai zināšanai, es...

V.Zeile: Cienījamais Silāra kungs, ļoti atvainojos, es neesmu iesācēja parlamenta darbā, mēs sākām reizē. Ne jau manas vainas dēļ šis numurs netika uzlikts.

I.Silārs: Es to pieņemu. Kad man būs brīvs laiks, es ar to varēšu iepazīties. Es to neesmu lasījis.

V.Zeile: Es jūsu priekšlikumu ņemu vērā, varat iepazīties.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs varētu šo strīdu izšķirt ļoti vienkārši. Līdz rītdienas sēdei Zeiles kundze izdara attiecīgus labojumus...

V.Zeile: Atvainojos, tīri tehniski to nevaru izdarīt. Es nevaru savākt visus jums izdalītos dokumentus un uzlikt numurus. Tas nav mans pienākums.

Priekšsēdētājs: Jūs varat pievienot dokumentu, ka šis ir plenārsēdē izskatāmais materiāls.

V.Zeile: Atkal pavairosim simt eksemplārus, tērēsim laiku un papīru.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti uzskata, ka mēs varam par šo dokumentu nobalsot pirmajā lasījumā šādā veidā? Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, dokuments ir pietiekami nopietns. Ja mēs uzskatām, ka pirmais lasījums ir konceptuāls, tad, Siliņa kungam dzirdot, man arī gribas pateikt. Siliņa kungs, neskatoties uz to, ka finansu ministrs šoreiz domā tikai par kasi, tikai par Valsts kasi, inflācija līdz gada beigām būs 250–300 procenti. Repšiku drukājamā mašīna tika palaista vaļā, mēs to apturēt nevaram. Ceļš, pa kuru šie repšiki ienāk mūsu tautsaimniecībā caur budžetu vai caur darba algām, šeit vispār nav atspoguļots. Es viennozīmīgi lūdzu ikvienu ar šo dokumentu mājās iepazīties. Ja kādam ir pieejami ekonomiskie konsultanti, parunājieties ar viņiem. Es nevaru pieņemt šādu dokumentu pirmajā lasījumā, jo principā tā ir mūsu tautsaimniecības sagrāve, palaižot vaļā naudas drukājamo mašīnu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, cienītais Ziediņa kungs, te taču nekur nav ielikta Latvijas rubļa emisija. Turklāt mēs runājam par budžeta grozījumiem, nevis par budžeta projektu otrajam pusgadam. Jūs esat vienkārši aizrunājies un palaidis garām, ka mēs strādājam pie cita dokumenta.

Z.Ziediņš: Tad es lūdzu visus deputātus pievērst uzmanību 579.dokumentam– par budžeta projektu otrajam pusgadam. Ja te nav ielikta drukājamā mašīna, tad man ir vēlreiz jautājums: “Kā tad mēs nosegsim šo trīssimt procentīgo inflāciju?” Ja kāds te man teiks, ka viens repšiks tiks mainīts pret vienu krievu rubli decembrī, tad es teikšu, ka viņš vispār nav spējīgs kaut ko domāt.

Priekšsēdētājs: Tā, godātie kolēģi! Man ienāca arī paskaidrojums, kādēļ šādi dokumenti ir parādījušies plenārsēdē. Tas ir saistīts ar to reto gadījumu, kad Ministru padome iesniedz Augstākajai padomei dokumentu jau pavairotā veidā un šo dokumentu Augstākās padomes sekretariāts nav pavairojis. Tādēļ ir pārkāpta šī kārtība, ka nav piešķirts plenārsēdē izskatāmo dokumentu numurs. Tāds pats liktenis un Silāra kunga piezīme acīmredzot gaida arī sociālo budžetu, jo arī to Ministru padome jau ir pavairojusi pirms iesniegšanas Augstākajai padomei. Tādēļ vēlreiz griežos pie deputātiem ar jautājumu: mēs varam nobalsot par šo dokumentu pirmajā lasījumā vai ne? Varam.

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es būtu ar mieru balsot par šo dokumentu pirmajā lasījumā tikai tādā gadījumā, ja tiktu izsvītrota dotācija Satiksmes ministrijai.

V.Zeile: Cienītais kolēģi, jūs atkal neesat bijis klāt, kad mēs par to runājām. Tieši to piedāvāja Budžeta komisija.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs tātad ir ar mieru balsot...

V.Mucenieks: Jā, tad es balsoju, jo acīmredzot ministrijai šī nauda nav vajadzīga, ja tā var pusgadu dzenāt tukšus autobusus pa visu republiku. Acīmredzot tā dzīvo no kaut kādiem ietaupītiem līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. 75 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem budžetā” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 59– par, 2– pret, 7– atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Šis bija 15.dokuments, kuru esam pieņēmuši divu dienu laikā, un domāju, ka mēs esam nopelnījuši beigt plenārsēdi septiņas minūtes agrāk. Paldies. Rīt strādāsim visu dienu.

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!