• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Tautiešus Krievija neinteresē". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.1999., Nr. 441/442 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14882

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Vai Krievijas uzvara?"

Vēl šajā numurā

24.12.1999., Nr. 441/442

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Tautiešus Krievija neinteresē"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 99.12.21.

Mazāk nekā 30 % krievu, kas dzīvo NVS un Baltijas valstīs, ir vēlējuši Valsts domes deputātus.

Iegūt datus par tautiešu piedalīšanos vēlēšanās nebija tik viegli, turklāt ĀM tos paziņo nelabprāt. Tas ir saistīts ar ārvalstu vēlētāju sarežģīto uzskaiti. Daudzi no viņiem, ieguvuši senloloto Krievijas pilsonību, nekavējoties dodas dzīvot uz mīļoto un vēlamo valsti, nenoņēmušies no konsulārās uzskaites un nepaziņojuši diplomātiem par savu pārvietošanos.

Kirgīzijā uzskaitē ir 5550 Krievijas pilsoņu, bet, stādot iepriekšējus vēlētāju sarakstus, izdevās atrast tikai 2 tūkstošus. Tāpēc rēķinot vēlējušo procentus, nav īsti skaidrs, ar ko rēķināties - vai ar pilsoņu skaitu, kas ir konsulārā uzskaitē, vai ar vēlēšanu sarakstā ierakstīto Krievijas iedzīvotāju skaitu.

ĀM iedeva kompromisa skaitļus - bijušās Savienības republiku konsulārajā uzskaitē ir 371 tūkstotis Krievijas iedzīvotāju, piedalījušies vēlēšanās 98 950 jeb 26,7 %. Kopumā vairāk par visiem balsojuši Moldāvijā - 19 956 cilvēku, Ukrainā - 17 660, Tadžikistānā - 12 056 un Igaunijā - 11 437. Vismazāk Krievijas vēlētāju pie urnām ieradās Azerbaidžānā - 1018 , Kirgīzijā - 1038 un Uzbekistānā - 1123. Visi skaitļi ir iepriekšēji, tā kā oficiālo protokolu ĀM vakar vēl nebija.

Ārēji rādītāji Ukrainā ir augstāki nekā Krievijā - 17 600 vēlēja no 31 276 jeb 56,3 % pret 55 %. Taču visi šie skaitļi ir sasniegti uz Krimas rēķina, kur pie urnām ieradās 82,8 % tur dzīvojošo krievu, īpaši no Melnās jūras flotes, kur šis rādītājs ir vēl augstāks - 88 %. Aiz Krimas robežām Ukrainā balsojuši tikai 900 krievu no 11 tūkstošiem, tikai 8 %! Melnās jūras flote deva 38 % balsu par OVR, 31 % - "Jedinstvo", 8 % - Žirinovska blokam un 7 % - KFKP. Viena mandāta apgabalā viņi ievērojami atbalstījuši Jevgeņiju Čiviļihinu (OVR) - 31 %, Juriju Suļjanovu (KFKP) - 17 % un Vladimiru Lisenko (no "Tēvzemes") - 7 %. Simferopoles iecirknī (1/50 no flotes vēlētājiem) veiksme pavadīja KFKP - 32,8 %, "Jedinstvo" - 29,2 % un OVR - 21,3 %. Viena mandāta apgabalā labākais rezultāts komunistam Jurijam Suļjanovam - 26,6 % un Čiviļihinam - 14,8 %, Gaļinai Hovanskai ("Jabloko") - 11,8 % un Lisenko - 11,1 %.

Vācija ir vēl rietumnieciskāka par Ukrainu, bet tur acīmredzot vēlēšanu komisijas ir disciplinētākas, un protokoli iesniegti ĀM daudz agrāk nekā no NVS un Baltijas valstīm. No 264 tūkstošiem krievu, kas atrodas konsulārajā uzskaitē, vēlēšanās piedalījās tikai 3269 jeb 1,23%! Vispiemērotākie viņiem šķituši SPS - 31,7%, OVR - 24,3% un "Jabloko" - 20,3%.

Pievērš uzmanību milzīgais tautiešu skaits, kas nav piedalījušies vēlēšanās ne Vācijā - vairāk ne kā 260 tūkstošu, ne NVS un Baltijā - vairāk ne kā 270 tūkstošu.

Vjačeslavs Ļebedevs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!