Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2006., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/148769-noteikumi-par-nacionalo-muzeju-krajumu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.958

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes "Bērni ar īpašām vajadzībām" atklāta konkursa nolikums

Vēl šajā numurā

30.11.2006., Nr. 191

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 956

Pieņemts: 21.11.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.956

Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 5.§)

Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu

Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta desmito daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk – Nacionālais krājums) veidošanas, papildināšanas, uzskaites un saglabāšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām (turpmāk – priekšmets), kā arī kārtību, kādā priekšmetus var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma vai uz laiku izvest ārpus valsts.

2.Akreditētie muzeji (turpmāk – muzeji) un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ir atbildīgi par šajos noteikumos noteikto apstākļu nodrošināšanu to uzskaitei, saglabāšanai un izmantošanai.

3.Muzeja direktors (vadītājs) atbilstoši šiem noteikumiem nosaka iekšējo kārtību, kādā notiek muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma veidošana, papildināšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana.

4.Muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma veidošanu, papildināšanu, uzskaiti, saglabāšanu un rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem vada darbinieks (turpmāk – krājuma glabātājs), kuru pilnvarojis muzeja direktors (vadītājs).

5.Krājuma glabātājs nodrošina:

5.1.muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaiti un saglabāšanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

5.2.muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas saglabāšanu;

5.3.to muzeja speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu, kuru darbs saistīts ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaiti un saglabāšanu.

6.Dokumentāciju, kas saistīta ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem, saskaņo ar krājuma glabātāju. Krājuma glabātāja norādījumi par Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaiti, glabāšanu, konservāciju, restaurāciju un izmanto­šanu ir saistoši katram muzeja darbiniekam.

7.Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba krājuma glabātāju, sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā ieraksta muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu vienību skaitu atbilstoši inventāra grāmatām, muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas sarakstu un raksturo muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus.

8.Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaitē, glabāšanā, konservā­cijā, restaurācijā vai saglabāšanā iesaistīto darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba saskaņo ar krājuma glabātāju.

9.Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetus (kopumā vai krājuma atsevišķas daļas) nodod glabāšanā vienai vai vairākām civiltiesiski atbildīgajām personām.

10.Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba par muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem civiltiesiski atbildīgo darbinieku, konstatē šī krājuma (vai tā atsevišķās daļas) uzskaites dokumentācijas esību un pēc šī krājuma (vai tā atsevišķās daļas) pārbaudes sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu.

11.Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu izpēti nodrošina darbinieks, kuru muzeja direktors (vadītājs) pilnvarojis vadīt muzeja pētniecisko darbu. Par muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu izpēti atbildīgais darbinieks piedalās arī muzeja krājuma darba politikas izstrādē.

12.Muzeja direktora (vadītāja) pilnvarots darbinieks saimniecisko darbu veikšanai nodrošina šajos noteikumos noteiktos muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus, krātuvju un ekspozīcijas telpu sanitārtehnisko un elektrotehnisko stāvokli, drošību un apsardzi, ugunsdzēsības signalizācijas darbību, kā arī telpu remonta veikšanu un uzraudzību, muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites, glabāšanas, konservācijas un restaurācijas dienesta materiāltehnisko apgādi. Visus darbus muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu saglabāšanas nodrošināšanai muzeja direktora (vadītāja) pilnvarotais darbinieks saimniecisko darbu veikšanai saskaņo ar krājuma glabātāju.

13.Katrā muzejā darbojas muzeja krājuma komisija. Minētā komisija izskata visus jautājumus, kas saistīti ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetiem. Muzeja krājuma komisiju vada krājuma glabātājs.

14.Muzeja krājuma komisijas sastāvā ir vismaz trīs muzeja speciālisti. Ja muzejā ir mazāk par trim speciālistiem, muzeja krājuma komisijā iekļauj muzeja profilam atbilstošus speciālistus no citām institūcijām vai tās institūcijas pārstāvjus, kuras padotībā muzejs darbojas. Muzeja krājuma komisijas sastāvu apstiprina muzeja direktors (vadītājs).

15.Muzeja krājuma komisijas darbā par padomdevējiem bez balss­tiesībām var pieaicināt dažādu nozaru ekspertus.

16.Ja muzejā ir struktūrvienība restaurācijas veikšanai, muzejā darbojas muzeja krājuma konservācijas un restaurācijas padome, kuru vada krājuma glabātājs vai muzeja direktora (vadītāja) pilnvarots darbinieks restaurācijas darbu veikšanai.

17.Ja muzejā nav speciālistu restaurācijas veikšanai, pieaicina atestētus restauratorus.

18.Muzeja krājuma komplektēšanas politiku un izpētes stratēģiju nosaka muzeja zinātniskā padome. Zinātniskās padomes funkcijas krājuma jautājumos var deleģēt muzeja krājuma komisijai.

19.Nacionālā krājuma priekšmetus muzejā var glabāt vienkopus vai decentralizēti.

20.Šajos noteikumos minēto iesniegumu izskatīšanas termiņu un kārtību nosaka administratīvo procesu reglamentējošie normatīvie akti.

II. Nacionālā krājuma veidošana un papildināšana

21.Nacionālo krājumu veido priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska, memoriāla vai zinātniska vērtība.

22.Katra muzeja funkciju īstenošanu nodrošina pamatkrājums. Tā sagla­bāšanai un papildināšanai var veidot palīgkrājumu un apmaiņas krājumu.

23.Pamatkrājumā ir muzeja priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, māksli­nieciska, memoriāla un zinātniska vērtība un kuri atbilst muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai.

24. Palīgkrājumā ir:

24.1.muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja krājumā ir analogi attiecīgā priekšmeta eksemplāri;

24.2.muzeja priekšmeti, kas izgatavoti pētnieciskām, kultūrizglītojošām vai ekspozīcijas vajadzībām;

24.3.pietiekami neizpētīti muzeja priekšmeti, kurus pēc to izpētes varētu iekļaut pamatkrājumā;

24.4.slikti saglabājušies muzeja priekšmeti, kurus pēc to restaurēšanas varētu iekļaut pamatkrājumā;

24.5.muzeja priekšmeti no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem.

25.Apmaiņas krājumā ir:

25.1.muzeja priekšmeti, kas neatbilst muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai;

25.2.apmaiņai iepirktie muzeja priekšmeti;

25.3.dāvinājumi un novēlējumi, ja dāvinātājs vai novēlētājs piekrīt muzeja priekšmetu izmantošanai apmaiņai;

25.4.no publiskām un privātām institūcijām apmaiņai pieņemti muzeja priekšmeti;

25.5.muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja pamatkrājumā vai palīgkrājumā ir analogi attiecīgā muzeja priekšmeta eksemplāri;

25.6.muzeja priekšmeti, kas ieskaitīti no pamatkrājuma saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu un Muzeju valsts pārvaldes atļauju;

25.7.muzeja priekšmeti, kas ieskaitīti no palīgkrājuma saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu un muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu.

26.Muzejs papildina tā īpašumā vai valdījumā esošo Nacionālo krājumu atbilstoši muzeja misijai – tā darbības vispārīgiem mērķiem un tematikai, mērķ­auditorijai, noteiktam laikposmam un teritorijai, kas noteikta muzeja nolikumā (statūtos, reglamentā, līgumā), kā arī muzeja krājuma komplektēšanas politikai. Lēmumu par priekšmeta iekļaušanu muzeja īpašumā vai valdījumā esošajā Nacionālajā krājumā pieņem muzeja direktors (vadītājs), ņemot vērā muzeja krājuma komisijas atzinumu.

27. Nacionālā krājuma papildināšanas veidi ir:

27.1. dāvinājumi un pirkumi;

27.2. pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām;

27.3. muzejisko un muzeja priekšmetu maiņa;

27.4. ekspedīcijas;

27.5. izrakumi;

27.6. novēlējumi un mantojumi;

27.7. muzeja uzdevumā izgatavoti priekšmeti.

28.Iesniegumu par privātas kolekcijas vai muzejiska priekšmeta (turp­māk– muzejisks priekšmets) iekļaušanu Nacionālajā krājumā izskata Muzeju valsts pārvalde. Pieņemot lēmumu, Muzeju valsts pārvalde ņem vērā šo noteikumu 21.punktā minētos Nacionālā krājuma veidošanas kritērijus un Latvijas Muzeju padomes atzinumu.

III. Nacionālā krājuma priekšmetu atsavināšana un izņemšana no Nacionālā krājuma

29.No muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma var atsavināt:

29.1.muzeja priekšmetu, kas saskaņā ar muzeja nolikumu (statūtiem, regla­mentu, līgumu) un krājuma komplektēšanas politiku neatbilst muzeja misijai;

29.2.muzeja priekšmetus, ja muzejs tiek reorganizēts;

29.3.atsevišķus muzeja priekšmetu eksemplārus, ja muzeja pamatkrājumā ir analogi eksemplāri;

29.4.muzeja priekšmetu, ja muzejs nevar nodrošināt tā saglabāšanu.

30.Lai atsavinātu muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma priekšmetu, attiecīgā muzeja direktors (vadītājs) iesniedz Muzeju valsts pārvaldē iesniegumu un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu. Ja atsavinā­šanas pamatojums atbilst šo noteikumu 29.punktā minētajiem nosacījumiem, Muzeju valsts pārvalde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par atsavināmo muzeja priekšmetu. Muzeji mēneša laikā pēc sludinājuma publicē­šanas dienas var pieteikties iegūt savā īpašumā atsavināmo muzeja priekšmetu. Muzeju iesniegumus izskata un lēmumu pieņem Muzeju valsts pārvalde, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.

31.Muzejisku priekšmetu, kas ietilpst Nacionālajā krājumā, var atsavināt akreditētam muzejam vai citai Latvijas Republikā reģistrētai personai.

32.Ja muzejs vai cita persona, kuras īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmets, vēlas to atsavināt un nodot muzejam, ar kuru ir panākta vienošanās par priekšmeta iegūšanu muzeja īpašumā, priekšmeta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona iesniedz iesniegumu Muzeju valsts pārvaldē, muzeja direktors (vadītājs) iesniedz arī muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu. Ja atsavināšana atbilst Muzeju likuma 13.panta sestās daļas 1.punktā un šo noteikumu 29. un 31.punktā minētajiem nosacījumiem, Muzeju valsts pārvalde izskata iesniegumu, bet sludinājumu par atsavināšanu nepublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pieņemot lēmumu, Muzeju valsts pārvalde ņem vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.

33.Lai Nacionālajā krājumā ietilpstošu muzejisku priekšmetu atsavinātu Latvijas Republikā reģistrētai personai, kas nav muzejs, attiecīgā muzejiskā priekšmeta īpašnieks iesniedz iesniegumu Muzeju valsts pārvaldē. Ja atsavināšana atbilst Muzeju likuma 13.panta sestās daļas 1.punktā minētajam nosacījumam, Muzeju valsts pārvalde publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par atsavināmo muzejisko priekšmetu. Muzeji mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas var pieteikties iegūt savā īpašumā atsavināmo muzejisko priekšmetu. Iesniegumus izskata un lēmumu pieņem Muzeju valsts pārvalde, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu.

34.Ja mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” neviens muzejs nepiesakās iegūt savā īpašumā atsavināmos Nacionālā krājuma priekšmetus, tad muzejs vai cita persona, kuras īpašumā ir attiecīgais Nacionālā krājuma priekšmets, vai īpašnieka pilnvarotais pārstāvis var šo noteikumu 35.punktā minētajā kārtībā vērsties Muzeju valsts pārvaldē priekšmeta izņemšanai no Nacionālā krājuma, ja izņemšana atbilst Muzeju likuma 13.panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem.

35.Lai varētu izņemt priekšmetu no Nacionālā krājuma, muzeja direktors (vadītājs) iesniedz Muzeju valsts pārvaldē iesniegumu un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izrakstu, bet citas personas, kuru īpašumā ir muzejisks priekšmets, kas iekļauts Nacionālajā krājumā, – iesniegumu. Iesniegtos dokumen­tus izskata Muzeju valsts pārvalde. Pieņemot lēmumu, Muzeju valsts pārvalde ņem vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu un, ja nepieciešams, ekspertu komisijas atzinumu.

36.No Nacionālā krājuma izņemto priekšmetu inventāra numurus aizliegts izmantot jauniegūtajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem.

IV. Nacionālā krājuma uzskaite

37.Nacionālā krājuma uzskaite ietver muzeja priekšmeta iegūšanas dokumentus (līgumu, ja nepieciešams, līgumu un aktu vai aktu, ja līgums netiek slēgts), pamatinformācijas par muzeja priekšmetu reģistrēšanu pamatkrājuma inventāra grāmatās, muzeja priekšmetu klasifikāciju, uzskaites kartotēku vai datubāzu un glabāšanas sistēmas (topogrāfijas) izveidošanu. Citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, veido priekšmetu sarakstu, kurā minēts priekšmeta uzskaites apzīmējums (šifrs un inventāra numurs), priekšmeta nosaukums, autors, īss apraksts, materiāls un izmēri.

38.Pamatojoties uz muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentāciju, veic to zinātnisko izpēti: detalizēta apraksta veidošanu (dabas objektiem, kuriem ir noteicēji, – atsauci uz noteicējiem), vizuālo fiksāciju, apraksta reģistrēšanu.

39.Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites un zinātniskās izpētes dokumentāciju pastāvīgi glabā muzeja arhīvā.

40. Nacionālā krājuma kopkataloga veidošanai muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, iesniedz Kultūras ministrijā pamatinformāciju par Nacionālā krājuma priekšmetiem (1.pielikums).

41. Muzeja īpašumā vai valdījumā esošajam Nacionālajam krājumam nav nepieciešama finanšu grāmatvedības uzskaite.

42. Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā ir šādi līgumi un akti:

42.1.līgums (ja nepieciešams, līgums un akts vai akts, ja līgums netiek slēgts) par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā;

42.2.līgums un sākotnējais akts par priekšmetu pieņemšanu muzeja īpašumā. Sākotnējo aktu sastāda, ja muzeja īpašumā pieņem liela apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100vienību). Sākotnējo aktu pievieno līgumam par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā;

42.3.līgums un akts (vai akts, ja līgums netiek slēgts) par priekšmeta pieņemšanu uz laiku (ienākošo deponēšanu) un priekšmeta atdošanu;

42.4.līgums un akts par muzeja priekšmeta izdošanu uz laiku (izejošo deponēšanu) un muzeja priekšmetu saņemšanu;

42.5. akts par priekšmetiem, kas izņemti no muzeja krājuma;

42.6. akts par muzeja priekšmetu esības pārbaudi;

42.7. akts par priekšmetu nodošanu citai muzeja struktūrvienībai.

43.Ja priekšmetu pieņem muzeja īpašumā vai uz laiku, dokumentos norāda priekšmeta pieņemšanas mērķi, priekšmeta īpašnieka nosacījumus (ja tādi ir) un ar autortiesībām saistītos nosacījumus.

44. Dokumentos par priekšmeta pieņemšanu vai izsniegšanu norāda:

44.1. ieraksta kārtas numuru;

44.2. muzeja priekšmeta nosaukumu, autoru un īsu aprakstu;

44.3. materiālus un izmērus;

44.4. skaitu;

44.5. saglabātības pakāpi (ja muzeja priekšmets ir labi saglabājies, izdara atzīmi “laba”; ja muzeja priekšmets ir slikti saglabājies, norāda defektus);

44.6. cenu (nopirktajiem muzeja priekšmetiem);

44.7. vērtību (deponētajiem muzeja priekšmetiem);

44.8. uzskaites apzīmējumu (šifru un inventāra numuru);

44.9. piezīmes;

44.10. īpašus noteikumus muzeja priekšmeta izmantošanā;

44.11.muzeja priekšmeta izcelšanos, vēsturi, leģendu (ja tāda ir). Minēto informāciju var sniegt attiecīgā dokumenta pielikumā.

45.Līgumu par muzeja priekšmetu izsniegšanu uz laiku (izejošai deponē­šanai) pēc iesnieguma saņemšanas saskaņo ar krājuma glabātāju un civiltiesiski atbildīgo personu par muzeja priekšmetiem (ja krājuma glabātājs nav civiltiesiski atbildīgā persona par izsniedzamiem priekšmetiem). Līgumā norāda deponēšanas mērķi, termiņu, muzeja priekšmetu vērtību, kā arī priekšmeta saglabāšanas un drošības garantijas. Muzejs no priekšmeta ņēmēja var pieprasīt deponējamo priekšmetu apdrošināšanu.

46.Deponējuma līgumam pievienoto pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta krājuma glabātājs un par krājumu civiltiesiski atbildīgā persona (ja krājuma glabātājs nav civiltiesiski atbildīgā persona par deponējamiem priekšme­tiem), kā arī priekšmeta ņēmējs.

47.Katru līguma un akta veidu muzejs reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā.

48.Pamatojoties uz muzeja priekšmeta iegūšanas dokumentiem, muzeja priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā. Muzeja priekšmeta ieraksta kārtas numurs inventāra grāmatā ir attiecīgā priekšmeta inventāra numurs, kas ierakstāms arī līgumā vai aktā par muzeja priekšmeta pieņemšanu.

49.Veco inventāra grāmatu nomaiņa ar jaunām atļauta tikai saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu un muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu, ja muzejā tiek mainīta muzeja krājuma uzskaites kārtība, muzejs tiek reorganizēts vai inventāra grāmata vairs nav izmantojama fizisku bojājumu dēļ. Vecās inventāra grāmatas pastāvīgi glabā muzeja arhīvā.

50.Inventāra grāmatas reģistrē muzeja krājuma inventāra grāmatu reģistrācijas žurnālā.

51. Priekšmetus, kas iegūti muzeja īpašumā un iekļauti pamatkrājumā, reģistrē pamatkrājuma inventāra grāmatā.

52. Pamatkrājuma inventāra grāmatā norāda:

52.1. inventāra numuru;

52.2. ieraksta datumu;

52.3. attiecīgā pieņemšanas dokumenta numuru un sastādīšanas datumu;

52.4. muzeja priekšmeta agrāko inventāra numuru (ja tāds ir);

52.5. muzeja priekšmeta nosaukumu un īsu aprakstu;

52.6. muzeja priekšmetu skaitu;

52.7. materiālu, no kā izgatavots muzeja priekšmets, un izmērus;

52.8. muzeja priekšmeta saglabātības pakāpi;

52.9. cenu (iepirktajiem muzeja priekšmetiem);

52.10. nodaļu vai kolekciju, kurā muzeja priekšmets ieskaitīts;

52.11. zinātniskā inventāra vai kolekcijas numuru (ja tāds ir);

52.12.piezīmes (ziņas par muzeja priekšmeta izņemšanu no pamatkrā­juma – atbilstoša Muzeju valsts pārvaldes rīkojuma numurs un datums un muzeja direktora (vadītāja) rīkojuma numurs un datums, citas piezīmes).

53.Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esību pārbauda saskaņā ar muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu, salīdzinot esošos muzeja priekšmetus ar ierakstiem inventāra grāmatās, līgumos, aktos un pārējā uzskaites dokumentā­cijā. Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudi veic saskaņā ar muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu izveidota komisija.

54.Par muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudes rezultā­tiem sastāda aktu. Minēto aktu paraksta komisijas locekļi.

55.Ja muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudē atklājas, ka nav kāda no muzeja priekšmetiem, pārbaudes aktu un muzeja direktora (vadītāja) rakstisku paskaidrojumu nosūta Muzeju valsts pārvaldei.

56.Vienlaikus ar muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu esības pārbaudi novērtē muzeja priekšmetu saglabātību. Ja konstatēti būtiski muzeja krājuma priekšmeta bojājumi, pieaicina restauratoru.

57.Nacionālā krājuma priekšmetus signē – uz priekšmeta vai signatūras, kuru piestiprina pie priekšmeta, uzraksta uzskaites apzīmējumu (šifru un inventāra numuru). Šifru saskaņo ar Muzeju valsts pārvaldi.

58.Signēšanai izmanto tikai tādus materiālus, kas nebojā priekšmetu (katra jauna materiāla izvēli saskaņo ar atestētu restauratoru). Aizliegts signē­šanai izmantot ķīmisko zīmuli, zīmogkrāsu, tinti, kā arī nepārbaudītas krāsas un lakas. Signatūras piestiprināšanai aizliegts izmantot naglas, metāla piespraudes, līmi un līdzīgus materiālus, kas var radīt priekšmeta bojājumu.

59.Signējuma uzrakstu vai signatūru uz priekšmeta novieto tā, lai tas ir skaidri salasāms, neaizsedz un nebojā nekāda veida informāciju par priekšmetu un priekšmeta eksponēšanas laikā nav redzams apmeklētājiem.

V. Nacionālā krājuma saglabāšana

60.Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, nodrošina Nacionālā krājuma aizsardzību, lai nepieļautu priekšmetu saglabātības pakāpes pasliktināšanos. Muzeju valsts pārvalde nodrošina muzejus ar metodiskajiem materiāliem par muzeja priekšmetu uzskaites, saglabāšanas, pārvietošanas un eksponēšanas nosacījumiem un paņēmieniem.

61.Muzeji nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas telpu, kā arī to apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu atbilstību Latvijas būvnor­matīviem.

62.Muzejs Nacionālā krājuma priekšmetus glabā atsevišķās telpās vai ēkās – krātuvēs. Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, to saglabāšanai nodrošina šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētos apstākļus.

63.Skapjus, plauktus vai cita veida aprīkojumu, kā arī lielgabarīta priekšmetus izvieto krātuvēs, kurās ir ejas, kas nodrošina telpu ventilāciju, piekļūšanu priekšmetiem un to evakuāciju.

64. Ir šādi krātuvju veidi:

64.1.atklātās krātuves, kuras pieejamas apskatei muzeja darbinieka klāt­būtnē;

64.2.slēgtās krātuves, kuras pieejamas apskatei tikai civiltiesiski atbil­dīgās personas klātbūtnē.

65. Pastāvīgās muzeja personāla darba vietas ierīko ārpus krātuvēm.

66. Pie krātuvēm iekārto šādas telpas:

66.1.izolatoru, kurā ievieto un apstrādā priekšmetus, kas inficēti ar kaitēkļiem, sēnītēm vai citādi;

66.2.telpu jauniegūto priekšmetu apstrādei;

66.3.telpu muzeja apmeklētājiem, lai nodrošinātu iespēju strādāt ar priekšmetiem.

67.Krātuvju un to inventāra tehnisko stāvokli pārbauda krājuma glabātājs un citas par krājumu civiltiesiski atbildīgās personas (ja tādas ir), ja nepie­ciešams, pieaicinot citus speciālistus.

68.Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu un tā dokumentācijas saglabā­tības nodrošināšanai:

68.1.muzeja ēkas un telpas aprīko ar signalizāciju, kas garantē diennakts apsardzi;

68.2.vienu muzeja krātuvju un ekspozīcijas telpu atslēgu komplektu ar atbilstošiem apzīmējumiem glabā nodrošinātā vietā vai seifā, un tā izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka muzeja direktors (vadītājs). Otru atslēgu kom­plektu glabā pie krājuma glabātāja vai muzeja direktora (vadītāja);

68.3.muzeja krātuvēs un ekspozīcijas telpās izvietoto iekārtu atslēgas glabā pie civiltiesiski atbildīgās personas;

68.4.muzeja krātuves un ekspozīcijas telpas nodrošina ar kontrol­zīmogiem, kontrolatslēgām vai elektronisko atslēgu sistēmu.

69.Ārkārtas situācijā, ja nepārvaramas varas dēļ (ugunsgrēks, plūdi, vētras radītie bojājumi) var tikt vai tiek apdraudēti Nacionālā krājuma priekšmeti, muzeja krātuves bez civiltiesiski atbildīgās personas klātbūtnes var atvērt:

69.1.komisija triju cilvēku sastāvā, piedaloties krājuma glabātājam vai muzeja direktoram (vadītājam). Komisija sastāda aktu par muzeja krātuves atvēršanu un vienu akta eksemplāru nodod civiltiesiski atbildīgajai personai;

69.2.dežurējošais sargs vai cits muzeja darbinieks, ja komisiju nav iespējams izveidot. Attiecīgais darbinieks par muzeja krātuves atvēršanu neka­vējoties paziņo muzeja direktoram un krājuma glabātājam.

70.Par ārkārtas situācijām nekavējoties informē Muzeju valsts pārvaldi un institūciju, kuras padotībā ir muzejs.

71. Muzeja ēkas un telpas aprīko ar ugunsdzēsības signalizāciju.

72.Muzeja krātuvēs un ekspozīcijas telpās (vai līdzās tām) izvieto uguns­dzēsības aparātus un ugunsdzēsības piederumus. Ierīkojot ugunsdzēsības ierīces, izvēlas sistēmas, kas nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu saglabātību.

73.Muzejā izstrādā plānu muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu aizsar­dzībai ārkārtas situācijā.

74.Ja Nacionālā krājuma priekšmetam rodas apdraudējums, krājuma glabātājam ir tiesības vērsties tieši Muzeju valsts pārvaldē.

75.Nacionālā krājuma priekšmetu konservācijas un restaurācijas darbus veic atestēts restaurators vai viņa vadīta darba grupa.

76.Visus konservācijas un restaurācijas darbus dokumentē. Visiem restau­rējamiem Nacionālā krājuma priekšmetiem veic fotofiksāciju pirms restaurācijas, pēc restaurācijas un, ja nepieciešams, arī restaurācijas gaitā. Konservācijas un restaurācijas dokumentāciju glabā pastāvīgi.

77.Informāciju par Nacionālā krājuma priekšmeta konservāciju un restaurāciju norāda Nacionālā krājuma uzskaites dokumentācijā.

78.Restaurētos Nacionālā krājuma priekšmetus glabā atsevišķi no nerestaurētajiem priekšmetiem.

79.Iekārtojot muzeja ekspozīciju, muzejs nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu aizsardzību no putekļiem, mikroorganismiem un insektiem.

80.Iekārtojot muzeja ekspozīciju, ievēro šo noteikumu 4. un 5.pielikumā minētās prasības.

VI. Nacionālā krājuma izmantošana

81.Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, nodrošina Nacionālajā krājumā iekļauto priekšmetu pieejamību sabiedrībai to izmantošanai zinātnes, kultūras, estētiskās audzināšanas un izglītības jomā.

82. Nacionālā krājuma priekšmetus izmanto, lai veiktu muzeja pētniecības darbu, veidotu ekspozīcijas un izstādes, izglītotu sabiedrību.

83. Pamatinformāciju par Nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem var iegūt Nacionālā krājuma kopkataloga mājas lapā internetā.

84.Ar eksponētajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem apmeklētāji un pētnieki var iepazīties izstādēs un pastāvīgajās ekspozīcijās muzeju noteiktajā darba laikā.

85.Apmeklētāji un pētnieki var iepazīties ar neeksponētajiem Nacionālā krājuma priekšmetiem, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta pētījuma tēma un priekšmeta izmantošanas mērķis, ja ir saņemta ar krājuma glabātāju saskaņota muzeja direktora (vadītāja) atļauja.

86.Nodrošinot Nacionālā krājuma izmantošanu, valsts, pašvaldību un autonomie muzeji apmeklētājiem un pētniekiem bez maksas sniedz šādus pakalpojumus:

86.1.uzziņu materiāla (piemēram, kartotēkas, datubāzes, apraksti, rādītāji) pieejamība;

86.2. iespēja iepazīties ar Nacionālā krājuma priekšmetiem.

87.Muzeji un citas personas, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, var atteikt iespēju iepazīties ar priekšmetu vai deponēt priekšmetu, ja:

87.1.nav pabeigta attiecīgā priekšmeta uzskaite;

87.2.tas ir slikti saglabājies;

87.3.tas tiek eksponēts vai to tiek plānots eksponēt citā izstādē vai pastāvīgajā ekspozīcijā;

87.4.tas ir izdots (deponēts) ārpus muzeja;

87.5.tā izmantošanas mērķis neatbilst šo noteikumu 81.punktā minēta­jiem mērķiem;

87.6. tas atrodas konservācijā vai restaurācijā;

87.7.priekšmetam ir īpaši izmantošanas nosacījumi, kas fiksēti priekšmeta iegūšanas dokumentos;

87.8.deponējuma ņēmējs nevar nodrošināt šo noteikumu 4. un 5.pieli­kumā minētos eksponēšanas un saglabāšanas apstākļus.

88.Lai nodrošinātu Nacionālā krājuma saglabāšanu un izmantošanu, valsts, pašvaldību un autonomajiem muzejiem ir pienākums, bet citām personām, kuru īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ir tiesības:

88.1.noteikt kārtību, kādā apmeklētāji un pētnieki iepazīstas ar priekšmetiem;

88.2.noteikt darbam izsniedzamo priekšmetu apjomu, to uzskaites un pārbaudes kārtību;

88.3.uz laiku liegt priekšmeta izmantošanas tiesības, ja apmeklētājs, pētnieks vai deponējuma ņēmējs ir bojājis priekšmetu vai nevērīgi izturējies pret to, un tādēļ tas ir bojāts, vai ir pārkāpis līgumā paredzētos deponēšanas noteikumus;

88.4. pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par priekšmeta bojāšanu.

89.Nodrošinot Nacionālā krājuma izmantošanu, muzeji saskaņā ar cenrādi sniedz apmeklētājiem un pētniekiem šādus pakalpojumus:

89.1. izstāžu un ekspozīciju apmeklēšana;

89.2.muzeja priekšmetu izdošana (deponēšana) neakreditētajiem muzejiem un citām institūcijām;

89.3.Nacionālā krājuma priekšmetu izmantošana, ja attiecīgie pakalpo­jumi pārsniedz šo noteikumu 86.punktā minēto pakalpojumu apjomu.

90.Nacionālā krājuma priekšmetu var uz laiku izdot (deponēt) citam muzejam vai personai, ja deponēšanas mērķi atbilst šo noteikumu 81.punktā minētajiem nosacījumiem.

91.Lai saņemtu atļauju uz laiku izvest (deponēt) Nacionālā krājuma priekšmetu ārpus valsts robežām, attiecīgā priekšmeta īpašnieks vai viņa piln­varotais pārstāvis iesniedz Muzeju valsts pārvaldē iesniegumu, pievienojot tam šādus dokumentus:

91.1.ielūguma vai sadarbības līguma kopiju;

91.2.izvedamo priekšmetu sarakstu un attēlus;

91.3.izvedamo priekšmetu apdrošināšanas polises vai saņēmējvalsts izsniegtā galvojuma kopijas.

92.Divu nedēļu laikā pēc izvestā priekšmeta saņemšanas atpakaļ Nacionālā krājuma priekšmeta īpašnieks vai viņa pilnvarotais pārstāvis rakstiski informē par to Muzeju valsts pārvaldi.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.decembri.

 


1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956

Nacionālā krājuma priekšmetu apraksta obligāto un ieteicamo lauku saraksts

Lauka numurs

Lauka nosaukums

Obli­gāts

Ietei­cams

Klasi­fikators

Publiski pie­ejams

1.

Priekšmeta identifikācija

1.1.

Muzeja, citas institūcijas nosaukums vai privātpersonas vārds, uzvārds

X

X

1.2.

Struktūrvienības nosaukums

X

X

1.3.

Adrese

X

X

1.4.

Kolekcijas nosaukums

X

X

X

1.5.

Eksponēts

X

X

1.6.

Krājuma veids

X

X

1.7.

Inventāra numurs

X1

X

1.8.

Kolekcijas numurs

X1

X

2.

Priekšmeta dokumentēšana

2.1.

Līguma numurs

X

2.2.

Akta numurs

X

2.3.

Reģistrācijas datums

X

2.4.

Iegūšanas veids

X

X

X

2.5.

Iegūšanas metode

X

X

X

2.6.

Iegūšanas avots:

2.6.1.

vārds, uzvārds

X

2.6.2.

personas kods

X

2.6.3.

iestāde

X

2.6.4.

amats

X

2.6.5.

adrese

X

2.7.

Uzskaites vienību skaits

X

2.8.

Eksemplāru skaits

X

2.9.

Cena

X

2.10.

Valūta

X

X

2.11.

Piezīmes

X

3.

Priekšmeta apraksts

3.1.

Multimediju lauks

X

X

3.2.

Priekšmeta tips

X

X

X

3.3.

Priekšmeta nosaukums

X

X

3.4.

Citi nosaukumi

X

X

3.5.

Virsraksts vai nosaukums

X

X

3.6.

Autors vai darinātājs

X

X

3.7.

Ziņas par autoru

X

X

3.8.

Izpildītājs

X

X

3.9.

Pirmavots

X

X

3.10.

Ražotājs vai izdevējs

X

X

3.11.

Izgatavošanas vieta

X

X

3.12.

Priekšmeta lietošanas veids

X

X

3.13.

Lietošanas vieta

X

X

3.14.

Iegūšanas vai ievākšanas vieta

X

X

3.15.

Iegūšanas vai ievākšanas datums

X

X

3.16.

Izgatavošanas datējums

X

X

3.17.

Valoda

X

X

3.18.

Autentiskums

X

X

X

3.19.

Materiāls

X

X

3.20.

Mēri:

3.20.1.

mērvienība

X

X

3.20.2.

augstums

X

X

3.20.3.

garums

X

X

3.20.4.

platums

X

X

3.20.5.

augstums ar noformējumu

X

X

3.20.6.

garums ar noformējumu

X

X

3.20.7.

platums ar noformējumu

X

X

3.20.8.

diametrs

X

X

3.20.9.

citi

X

X

3.20.10.

svara mērvienība

X

X

3.20.11.

priekšmeta svars

X

X

3.21.

Apraksts

X

X

3.22.

Satura apraksts

X

X

3.23.

Memoriālā vēsturiskā piederība

X

X

3.24.

Priekšmeta vēsture

X

X

3.25.

Priekšmeta audiokopijas vai vizuālās kopijas numurs

X

X

3.26.

Saglabātības pakāpe

X

X

3.27.

Sasaiste ar citiem priekšmetiem

X

X

3.28.

Izmantošanas nosacījumi

X

X

3.29.

Autortiesības

X

X

3.30.

Autortiesību turētājs

X

3.31.

Priekšmeta topogrāfiskais novietojums

X

3.32.

Stratigrāfija

X

X

X

3.33.

Bioloģiskā sistemātika

X

X

X

Piezīme.

1 Vismaz vienam no šiem laukiem jābūt aizpildītam.

Kultūras ministre H.Demakova

 


2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956

Prasības Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanai1

Nr.
p.k.

Materiāls

Temperatūra (°C)

Mitrums (%)

Apgaismojums un citi nosacījumi

maksi­mālā

mini­mālā

svārstī­bas 24stun­dās

relatīvais RH

ΔRH svārstības 24stundās

1

2

3

4

5

6

7

8

1.

Papīrs:

1.1.

eļļas gleznojums un pastelis

20

16

1

50–55

3

75–150 lux, aizturot UV

1.2.

akvarelis, zīmējums un ogle

17

15

1

45–55

līdz 50 lux, glabāt tumsā, labi vēdināmā telpā, no putekļiem pasargātās mapēs vai iestiklotus2, ar attēlu uz augšu

2.

Gravīras,

iespieddarbi

17

15

4

45–55

3

līdz 50lux,

aizturot UV

3.

Dokumenti,

rokraksti

20

16

3

40–50

3

līdz 50 lux

4.

Fotomateriāli:

4.1.

melnbaltās

fotogrāfijas

18

2

1

30–50

3

glabāt tumsā,
labi vēdināmā telpā, no putekļiem pasargātās mapēs

4.2.

krāsu

fotogrāfijas

2

0

30–40

4.3.

melnbaltie fotofilmu negatīvi:

4.3.1.

nitrocelulozes3

7

2

30–50

glabāt tumsā

4.3.2.

celulozes acetāta un poliestera

21

16

30–50

glabāt tumsā

4.4.

krāsu fotofilmu negatīvi un

diapozitīvi

3

–18

20–30

4.5.

melnbaltie stikla plašu negatīvi, dagerotipi, ambrotipi, ferotipi

18

13

30–40

līdz 50 lux, glabāt tumsā

5.

Gleznas:

5.1.

uz audekla, eļļa

20

16

1

50–55

2

līdz 50–150 lux,

aizturot UV

5.2.

tempera

20

16

1

45–50

2

līdz 50 lux

6.

Tekstilijas un tērpi

20

14

3

50–55

4

līdz 50 lux, labi vēdināmā, tīrā telpā, aizvērtos skapjos, atbilstošās atvilktnēs vai kastēs. Cepures– kārbās. Zīdu – nelocītu

7.

Paklāji un tapetes

20

14

3

55–60

4

līdz 50 lux, var tīt uz ruļļa, kura diametrs ir vismaz 20 cm

8.

Apgleznota āda

20

14

1

55–60

2

līdz 50 lux, aizturot UV

9.

Āda un pergaments

20

14

1

55–60

2

līdz 50 lux

10.

Ķīniešu laka

20

14

3

50–55

3

līdz 150 lux

11.

Kauls, ziloņkauls un perlamutrs

20

14

3

50–55

vismaz 75 lux, glabāt gaišā, labi vēdināmā telpā, stikla skapjos

12.

Koks:

12.1.

apgleznots

20

14

1

55–60

2

līdz 150 lux

12.2.

polihroms un kokskulptūra

20

14

1

55–60

1

līdz 150 lux

12.3.

nekrāsots koks un mēbeles

20

12

5

50–55

4

līdz 150 lux

12.4.

apgleznotas kārbas un

rotaļlietas

20

14

5

50–55

4

līdz 150 lux

13.

Gumija, ebonīts un plastmasa

20

16

5

30–50

3

glabāt tumsā (līdz 50 lux), aizturot UV

14.

Acetāta kinofilmas, videolentes un audio­lentes

12

–18

30

3

glabāt tumsā

(līdz 50 lux)

15.

Metāls:

15.1.

dzelzs, varš

un cinks

20

12

3

10–45

3

15.2.

svins

20

14

2

30–45

3

neglabāt ozolkoka mēbelēs. Vērtīgākos glabāt hermētiski noslēgtā stikla traukā

15.3.

alva, alvots un cinkots skārds

20

17

2

30–45

3

nelikt vienu uz otra, glabāt izolēti

16.

Akmens

skulptūras

20

10

4

50–55

3

glabāt pārvalkos, lai pasargātu no putekļiem un UV

17.

Ģipša veidojumi

20

12

4

25–30

3

līdz 50 lux, glabāt pārvalkos, lai pasargātu no putekļiem un UV

18.

Keramika, fajanss un

porcelāns

20

12

4

40–45

1

līdz 300 lux, aizturot UV. Porainu, neglazētu keramikas un porcelāna masu (biskvītu) glabā zem pieslīpēta kupola vai īpašos apvalkos

18.1.

keramika ar bojātu glazūru

20

15

4

40–45

1

līdz 300 lux, aizturot UV

19.

Krāsains stikls un dārgakmeņi

20

12

4

40–45

1

līdz 150 lux

20.

Dārgmetāli

20

12

4

30–45

5

sudrabs nedrīkst saskarties ar materiālu, kas satur sēru

21.

Arheoloģiskie materiāli:

21.1.

metāls:

21.1.1.

dzelzs

20

12

3

10–45

3

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus

21.1.2.

alva, svins

25

18

2

30–45

3

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus

21.2.

silikātmateriāli:

21.2.1.

antīkais stikls

20

18

2

20–25

1

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus, līdz 150 lux, aizturot UV

21.2.2.

keramika

20

16

2

40–45

2

glabāt kastēs nekustīgi nostiprinātus

21.3.

organiskie materiāli:

21.3.1.

tekstilijas, āda un koks

20

10

1

55–60

2

glabāt tumsā, labi vēdināmā telpā

21.3.2.

dzintars

18

10

2

30–50

3

glabāt tumsā

21.3.3.

kauls

20

10

2

40–55

3

150–200 lux, aizturot UV

22.

Zooloģiskie materiāli:

22.1.

putnu izbāžņi, ādas

25

15

45–55

līdz 50 lux

22.2.

zīdītājdzīvnieku izbāžņi, ādas

24

16

45–60

līdz 100 lux

22.3.

zivju izbāžņi

20

15

50–60

līdz 150 lux

22.4.

ligzdas

18

15

55–65

līdz 100 lux

22.5.

olas

18

15

45–55

līdz 50 lux

22.6.

slapjie preparāti

20

15

līdz 100 lux

22.7.

ragi, kauli

20

14

50–60

līdz 150 lux

22.8.

sausie zooloģiskie objekti

18

10

1

45–65

līdz 100 lux

23.

Entomoloģiskie materiāli

20

15

45–65

līdz 50 lux

24.

Botāniskie materiāli

25

15

50–60

līdz 50 lux

25.

Paleontoloģiskie materiāli

22

14

50–60

līdz 150 lux

26.

Ģeoloģiskie materiāli

22

5

35–60

līdz 200 lux

Piezīmes.

1 Neattiecas uz neapkurināmām telpām un āra novietnēm.

2Nedrīkst lietot organisko stiklu. Stikls nedrīkst pieskarties attēlam. Darbs jāveic restauratoram. Ja iestiklotos materiālus glabā mapēs, vienā mapē ievieto tikai viena izmēra darbus ar starplikām, tos nesablīvējot.

3 Nitrocelulozes fotomateriāli ir pašuzliesmojoši, un informāciju no tiem vēlams dublēt uz citiem informācijas nesējiem.

Kultūras ministre H.Demakova

 


3.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956

Ieteicamie klimata režīmi glabātavās

1.A režīms: RH=15–40%; ΔRH=3%; T=16°C; ΔT=2°C.

Materiāli, kas glabājami A režīmā

obligāti

pieļaujams

Arheoloģiskais metāls, izrakumu materiālu paraugi, monētas un medaļas, ieroči, minerāli un cits ģeoloģiskais materiāls, antīkais stikls

Bojāta keramika un keramiskās būvdetaļas, akmens, dzintars, metāls

2.Īpašais režīms (A režīma variācija): RH = 25–40 %; T = 2–7 °C.

Materiāli, kas glabājami īpašajā režīmā, – melnbaltie nitrocelulozes fotonegatīvi, krāsu fotofilmu negatīvi un diapozitīvi, krāsu fotogrāfijas.

3.B režīms: RH=40–55 %; ΔRH=3 %; T=18–19 ºC; ΔT=2°C.

Materiāli, kas glabājami B režīmā

obligāti

pieļaujams

Papīrs, gleznas, grafika, plastmasa, gumija, keramika, stikls, polihromais koks, mēbeles, mūzikas instrumenti, arheoloģiskais kauls, heterogēnais materiāls

Āda, akmens, grāmatu iesējumi, metāls, monētas, medaļas, tekstilijas, ikonas, arheoloģiskais materiāls– āda, tekstilijas, koks

4.C režīms: RH=50–65%; ΔRH=3%; T=16°C; ΔT=2°C.

Materiāli, kas glabājami C režīmā

obligāti

pieļaujams

Japānas lakas izstrādājumi, apgleznots kauls, pergaments, ikonas, arheoloģiskais materiāls– koks, tekstilijas un āda

Dzintars, āda, tekstilijas, polihromais koks, sintētiskie materiāli

Kultūras ministre H.Demakova

 


4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956

Prasības Nacionālā krājuma priekšmetu eksponēšanai1

Nr.
p.k.

Muzeja priekšmeti un materiāli

Temperatūra (°C)2

Relatīvais mitrums

Maksimālais apgaismojums

maksi­mālā

mini­mālā

rM (%)
min.–max.

stip­rums
(lx)

UV (mikro­vati/
lum)

1.

Papīrs, akvareļi, zīmējumi, tekstilijas, tērpi, paklāji, tapetes, spalvas, vasks, taureņi, izbāžņi, ziloņkauls, apgleznota āda un sintētiskie materiāli

20

15

50–55

50

75

2.

Neapgleznota āda, koks, polihroms koks, gleznas (uz auduma), ķīniešu laka, perlamutrs, ragi, apgleznots koks, apgleznotas kārbas (arī rotaļlietas) un gumija

20

14

50–55

1503

75

3.

Metāls:

3.1.

dzelzs, varš, cinks un sudrabs

20

2

mazāk par 45

4

3.2.

alvots skārds, alva

20

17

mazāk par 45

4

3.3.

arheoloģiskais metāls

20

10

10–45

4

4.

Māla trauki, glazēta keramika, flīzītes, emalja un stikls

20

12

nemainīgs5

300

75

5.

Akmens veidojumi

20

2

6.

Dārgmetāli

7.

Dzintars

18

10

30–50

50

75

Piezīmes.

1 Neattiecas uz muzeja priekšmetiem, kas tiek eksponēti ārpus telpām.

2Optimālā temperatūra 16–18°C. Vēlams, lai temperatūras svārstības 24stundās nepārsniegtu organiskajiem materiāliem 1 °C un neorganiskajiem materiāliem 3 °C.

3Pie apgleznotiem objektiem (piemēram, etnogrāfijā) apgaismojums var būt mazāks (atkarībā no pigmenta veida).

4 Ja gaismas starojums neizdala siltumu.

5Relatīvais mitrums 45–50% (arheoloģiskajam stiklam – 25%), un tā svārstības
24 stundās nedrīkst pārsniegt 2%.

Kultūras ministre H.Demakova

 


5.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956

Pieļaujamais materiālu eksponēšanas ilgums noteiktā gaismas intensitātē

Nr.
p.k.

Materiāls

Ieteicamais apgaismojums (lux),

aizturot UV

Maksimāli pieļaujamais apgaismojuma laiks (stundās)1

1.

Tekstilijas, tērpi

50

96000

2.

Akvarelis, iespieddarbi, zīmējumi

3.

Papīrs (arī tapetes, rokraksti)

4.

Fotogrāfijas

5.

Diapozitīvi

6.

Dabas materiāls (gandrīz viss)

50

96000

7.

Etnogrāfiskais materiāls (gandrīz viss)

8.

Minerāli (gaismas jutīgie materiāli, piemēram, sudraba tīrradņi, lipidolīti, auripigments, realgārs, ametists)

50–200

96000–384000

9.

Mēbeles (inkrustētas vai ar šķiedras pazīmēm)

100–200

192000–384000

10.

Plastmasas (īpaši bakelīts, ebonīts un polietilēns)

11.

Gleznas (eļļa un tempera)

200

384000

12.

Nekrāsota āda, koks, rags, kauls, ziloņkauls

13.

Lakas izstrādājumi

14.

Mēbeles

15.

Fotogrāfijas (melnbaltas)

16.

Metāli

300–4002

576000 un vairāk

17.

Akmens

18.

Stikls

19.

Keramika

20.

Ģeoloģiskais materiāls (izņemot dažus minerālus, kas minēti iepriekš)

Piezīmes.

1Nav ieteicams nepārtraukts apgaismojums.

2 Ierobežojumu nav. Minētais apgaismojums ir piemērotākais cilvēka acīm.

Kultūras ministre H.Demakova

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!