Šī rudens saule, kas šodien mūs apmirdz, arī atgādina, ka šī brīvība ir dārga manta un ka mums tā vienmēr tāda ir jāpatur sirdīs. Mūsu bērniem skolās visiem vajadzētu mācīt un zināt, kā tapa Latvijas valsts, par kādu cenu un ar kādām grūtībām. Katram skolas bērnam vajadzētu zināt, kādi varoņi bija tie, kas Latvijas brīvību izcīnīja. Šajā varoņu piemiņas dienā es aicinu tautu atcerēties arī visus tos Latvijas dēlus un vīrus, kas krituši dažādās kaujās, bieži par nožēlu darot to ne Latvijas bruņoto spēku, bet svešās uniformās, taču ar domu par Latvijas brīvību, ar vēlmi ar savu augumu stāties pretī pretspēkam, ko viņi saskatīja kā tajā brīdī lielāko Latvijas ienaidnieku.
Es aicinu tautu šajā brīdī pieminēt visu laiku varoņus no vissirmākās senatnes līdz pat neseniem laikiem, bet, protams, šī ir īpaša diena brīvības cīnītājiem, un tāpēc mēs stāvam šeit, Brīvības pieminekļa priekšā, ko tauta uzcēla pati par saviem brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem.
Šodien pulksten 11 mēs godinājām kritušos mūsu Brāļu kapos, un tur pie Mūžīgās uguns mēs ne tikai godinājām tos, kas guldīti zemes klēpī, tos, par kuriem raud Māte Latvija un tauta, kas zaudēja tik daudz dzīvā spēka, bet arī mēs redzējām, ka starp kapu rindām stāv mūsu tagadējo bruņoto spēku kareivji, un viņi ir tie, kas pārņēmuši stafeti no saviem priekšgājējiem, un viņi ir tie, kas tagad var stāties kaujā ar Latvijas Bruņoto spēku uniformu mugurā un darīt to zem sarkanbaltsarkanā karoga.
Šajā dienā es arī aicinu tautu cienīt un godāt mūsu bruņotos spēkus, kas ir izveidoti atkal kā toreiz, tikko neatkarību ieguvušiem, ar lielām pūlēm un pašaizliedzīgu darbu. Mēs šogad atsakāmies no senās tradīcijas, kad bruņotajos spēkos bija obligātās karaklausības kareivji. Mēs tagad pilnībā pārejam uz profesionālu armiju, uz gaisa spēkiem, uz jūras spēkiem, un mēs tagad veidojam tādu kontingentu ar labi sagatavotiem profesionāļiem, kas var aizstāvēt valsti gan savās robežās, gan starptautisko operāciju ietvaros. Tie ir un paliek mūsu dēli un mūsu meitas, mēs Latvijā esam par viņiem lepni, es kā prezidente par mūsu bruņotajiem spēkiem esmu it īpaši lepna. Viņi nav pārcilvēki, viņi nav nekādi Rembo, viņi ir cilvēki, bet mēs viņus audzinām un izglītojam, veidojam par profesionāliem kareivjiem, un par tādiem viņi arvien vairāk kļūst. Mēs redzam, kā viņi ar katru gadu uzlabojas, un man kā prezidentei ir nācies dzirdēt tikai viscildinošākos atzinības vārdus par to, kādā līmenī ir spējīgi darboties tieši Latvijas Bruņoto spēku locekļi.
Mums, paldies Dievam, Latvijā nekad vairs nebūs jābūt tādā situācijā, kādā Latvija bija Pirmā pasaules karā, un vēl sliktākā – Otrā pasaules karā. Mēs esam iekļāvušies visspēcīgākajā militārajā aliansē, kāda līdz šim ir dibināta, kas pusgadsimta garumā ir spējusi uzturēt mieru un stabilitāti tajās valstīs, kas ir tās locekles.
Mums būs tas gods pēc dažām dienām šeit pat, mūsu sirmajā Rīgā, uzņemt NATO alianses visus valstu un valdību vadītājus, kas tiksies šeit NATO galotņu sanāksmē. Tas ir vienreizējs un unikāls notikums, kas liecina, ka Latvija nav vairs pasaules vai Eiropas nostūris, Latvija vairs nav tāda zeme, kas, konfliktiem rodoties, tiks pamesta un aizmirsta savam liktenim, tagad mēs esam kopā plecs pie pleca kā sabiedrotie. Jebkuri draudi, kas mums draudēs, būs arī viņu draudi, jebkurš ienaidnieks, kas mums vēlēsies darīt pāri, būs arī viņu ienaidnieks, un mums būs tam jācīnās pretī ar kopējiem spēkiem.
Mūsdienu pasaulē tas nozīmē, ka par šo drošību, ko mēs saņemam, mēs sniedzam arī savus spēkus pretī. Pasaule ir kļuvusi par tādu, kur tas, kas notiek vienā pasaules malā, iespaido to, kas notiek citās. Mēs esam daļa no globālās pasaules, bet tajā mēs ieejam kā līdzīgs ar līdzīgu un ar stipriem sabiedrotajiem pie sāniem.
Mums tagad ir iespēja savu dārgi izcīnīto brīvību sargāt, veidot savu valsti pēc savām domām un pārliecības, pēc saviem ideāliem, un es novēlu, lai šajā darbā ikviens latvietis jūtas, ka tas ir viņa pienākums un tas prasa tikpat lielu drosmi un apņēmību kā karavīram kara laukā. Ikdienas dzīve un darbs arī ir cīņa, kas prasa drosmi, sirdsdegsmi un nodošanos. Ja mēs visi būsim spējīgi atdot savus darbus, savas pūles Latvijas labā, tad tā mūžam zels un plauks. Lai Dievs mums uz to palīdz! Dievs, svētī Latviju!