Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā

Izdarīt Valsts probācijas dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) brīvprātīgais probācijas darbinieks — persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;

2) izlīgums ar starpnieka palīdzību — pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;

3) postpenitenciārā palīdzība — pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

4) probācija — kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

5) probācijas klients — nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; ar piespiedu darbu notiesāta persona; persona, kurai piemērots sabiedriskais darbs; persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs; persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir piekritusi iesaistīties izlīgumā; persona, kurai tiek sniegta postpenitenciārā palīdzība;

6) probācijas programma — pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā;

7) sociālās uzvedības korekcija — pasākumu kopums, kuru mērķis ir panākt probācijas klienta tiesisku uzvedību;

8) starpnieks — persona, kas ir īpaši apmācīta vadīt izlīgumu.”

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.

(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības.

(3) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.”

3. Izteikt 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

3) organizēt kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;

4) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) sniegt postpenitenciāro palīdzību personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.”

4. Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “spriedumā” ar vārdiem “nolēmumā un prokurora lēmumā”.

5. 8.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdu “sprieduma” ar vārdiem “nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) piedalīties probācijas programmās.”

6. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

“IV nodaļa
Valsts probācijas dienesta uzdevumi

9.pants. Probācijas programmu licencēšana

(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10.pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Valsts probācijas dienests īsteno probācijas programmas vai sadarbojas ar probācijas programmu īstenotājiem.

(2) Valsts probācijas dienests finansē probācijas programmas atbilstoši apropriācijai, kas piešķirta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

(3) Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā līdzfinansē probācijas klientiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus postpenitenciārās palīdzības un uzraudzības ietvaros.

11.pants. Personu uzraudzība

Valsts probācijas dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzrauga:

1) nosacīti notiesātās personas;

2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;

3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no krimināl­atbildības.

12.pants. Kriminālsoda — piespiedu darbs — izpilde

Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Izlīgums ar starpnieka palīdzību

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.

(2) Lai nodrošinātu izlīgumu ar starp­nieka palīdzību, Valsts probācijas dienests:

1) veic starpnieku apmācību;

2) informē procesa virzītāju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem;

3) īsteno izlīgumu;

4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma rezultātiem;

5) sniedz sabiedrībai informāciju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību.

14.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana

(1) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas pamats ir Valsts probācijas dienesta un notiesātā rakstveida vienošanās.

(2) Vienošanos slēdz uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem, un to ir iespējams pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tas nepieciešams uzsākto probācijas programmu pabeigšanai vai sociālās uzvedības korekcijas rezultātu nostiprināšanai.

(3) Vienošanās, kas noslēgta pirms personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, stājas spēkā atbrīvošanas dienā.

(4) Personai sešu mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ir tiesības noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu.

(5) Valsts probācijas dienests postpenitenciārās palīdzības ietvaros:

1) informē par iespējām iegūt pagaidu mājvietu un personu apliecinošus dokumentus;

2) palīdz atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) piedāvā piedalīties probācijas programmās;

4) konsultē par jautājumiem, kas saistīti ar iekļaušanos sabiedrībā.

(6) Postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sagatavo izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu.

(2) Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta raksturojumu un viņa sociālo apstākļu novērtējumu, kā arī Valsts probācijas dienesta viedokli par klientu.

16.pants. Valsts probācijas dienesta datubāze

(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.

(2) Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību.

17.pants. Sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(1) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm:

1) informē notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem;

2) piedalās notiesāto sociālās uzvedības korekcijā soda izciešanas laikā;

3) īsteno notiesātajiem paredzētās probācijas programmas.

(2) Valsts probācijas dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādēm informāciju par:

1) notiesāto sagatavošanu atbrīvošanai un atbrīvošanu;

2) veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesātajiem;

3) personām, kuras lūdz brīvības atņemšanas iestādes administratīvo komisiju izskatīt jautājumu par lietas iespējamo virzīšanu uz tiesu nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas.

(3) Valsts probācijas dienests sniedz brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai rakstveida vērtējumu par personas gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

18.pants. Sadarbība ar institūcijām, sniedzot postpenitenciāro palīdzību nepilngadīgajām personām

Valsts probācijas dienests informē bāriņtiesu (pagasttiesu) par nepilngadīgajām personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda izciešanas un kurām nav vecāku vai citu likumisku pārstāvju, kā arī sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), sociālo dienestu un citām iesaistītajām institūcijām veic pasākumus, lai atrisinātu minēto personu sociālās problēmas.”

7. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa
Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes”.

8. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.

(2) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.”

9. 21.pantā:

aizstāt vārdus “Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes teritoriālās struktūrvienības” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.”

10. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Brīvprātīgais probācijas darbinieks

(1) Par brīvprātīgo probācijas darbinieku var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos piedalīties šajā likumā noteikto Valsts probācijas dienesta uzdevumu pildīšanā un saņēmusi Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstveida atzinumu, ka spēj pildīt kādu no šiem uzdevumiem;

2) ir rīcībspējīga un sasniegusi 18 gadu vecumu;

3) prot valsts valodu.

(2) Brīvprātīgais probācijas darbinieks drīkst būt starpnieks izlīgumā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes starpniecības procesa vadīšanā;

2) viņš nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā.

(4) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgo probācijas darbinieku slēdz līdzdarbības līgumu.

(5) Brīvprātīgā probācijas darbinieka pienākums ir ievērot ētikas principus un neizpaust informāciju, ko viņš ieguvis, pildot līdzdarbības līgumā noteiktos uzdevumus.

(6) Brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.”

11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

3) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta iestādē;

4) pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt ieslodzījuma vietas;

5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēja vai izglītības iestādes pārstāvi;

7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;

8) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst.7.00 līdz 23.00;

9) fotografēt probācijas klientu;

10) vākt informāciju par probācijas klientu Valsts probācijas dienesta funkciju nodrošināšanai.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, veicot nosacīti notiesātu, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotu personu uzraudzību, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja pienākumu minētajā laikā atrasties dzīvesvietā probācijas klientam uzlikusi tiesa;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem.

(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.

(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šā panta otrās daļas 4.punktā minētās tiesības.

(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.”

12. Pārejas noteikumā:

aizstāt nosaukumā vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Valsts probācijas dienests uzrauga tās nosacīti notiesātās personas, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas, par kurām tiesas nolēmums vai prokurora lēmums stājies spēkā pēc 2005.gada 31.decembra.”

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 26.oktobrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 9.novembrī