Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2006., Nr. 177 (3545) https://www.vestnesis.lv/ta/id/147344

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mēneša ienākumu neapliekamā minimuma palielināšanu

Vēl šajā numurā

07.11.2006., Nr. 177 (3545)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru prēmēšanas kārtību

Ministru kabinets 6.novembra sēdē pieņēma grozījumu Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumos Nr.862 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu”.

Grozījums noteikumos noteiks konkrēta atalgojuma veida – prēmijas piešķiršanas kārtību. Grozījums paredz, ka reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru veikumu valdības deklarācijas izpildē un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

Noteikumu īstenošanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par termiņa pagarināšanu NBS dalībai ES vadītajā militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā

Pirmdien, 6.novembrī, Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Saeimas lēmumprojekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai Eiropas Savienības (ES) vadītajā militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā” .

Lēmumprojekts paredz nepieciešamību pagarināt Latvijas Republikas nacionālo mandātu dalībai starptautiskajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) turpinās piedalīties ES militārajā operācijā daudznacionālo operatīvo spēku “Ziemeļi” sastāvā. Latviju šajā operācijā pārstāvēs divi karavīri, kuru rotācijas periods ir seši mēneši.

Dalībai operācijā nepieciešamo 84936 latu finansējumu Aizsardzības ministrija paredzēs 2007.gada valsts budžeta programmā “Nacionālie bruņotie spēki”.

Latvijas NBS starptautiskajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā uz ANO rezolūciju pamata piedalās kopš 1998.gada. 2004.gada 12.jūlijā ES pārņēma starptautiskās operācijas Bosnijā un Hercegovinā vadību, tādējādi aizstājot SFOR misiju, kura beidzās 2004.gada decembrī.

 

AM: Par aizsardzības ministra tiesībām patstāvīgi pieņemt lēmumu par NBS iesaistīšanu starptautiskajās glābšanas procedūrās

Pirmdien, 6. novembrī, Ministru kabinetā apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Nacionālās drošības likumā un likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”.

Grozījumi paredz aizsardzības ministram tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesaistīšanu starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs. Normatīvajā bāzē esošo nepilnību dēļ NBS, saņemot pieprasījumus no kaimiņvalstīm par palīdzības sniegšanu, piemēram, meža ugunsgrēku dzēšanai, nevarēja sniegt pietiekami operatīvu palīdzību, jo līdz šim par NBS piedalīšanos starptautiskajās glābšanas vai humānajās operācijās lēma Ministru kabinets.

Likumprojekti vēl iesniedzami pieņemšanai Saeimā.

 

AM: Par NBS dalību ugunsdzēsības un glābšanas darbos

Pirmdien, 6.novembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”. Projekts nosaka, ka izsludinātas paaugstinātas ugunsbīstamības gadījumā aizsardzības ministrs izdod pavēli Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim sniegt atbalstu ugunsdzēsības darbos.

Ja atbalsta sniegšanā civilajai aizsardzībai ir jāiesaista vairāk nekā 100 cilvēku, tad šādu lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Savukārt, ja tiek iesaistīti ne vairāk kā 100 cilvēki, attiecīgu lēmumu ir tiesīgs pieņemt NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona. Ja ir jārīkojas nekavējoties, attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās NBS vienības komandieris var pieņemt lēmumu iesaistīt ne vairāk kā 50 cilvēkus uz 24 stundām, nekavējoties par to informējot NBS Apvienoto operāciju centru.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības stratēģiju

Pirmdien, 6.novembrī, Ministru kabineta sēdē tika akceptēta Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības un attīstības stratēģija 2007.–2009.gadam. Stratēģijas uzdevums ir, izvērtējot esošo situāciju, formulēt pastāvošās problēmas un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galvenos mērķus un veicamos uzdevumus.

Kā galvenais Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbības mērķis stratēģijā definēta patērētāju tiesību un interešu aizsardzības īstenošana Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot veselīgi un droši, būt pārliecinātiem par preču un pakalpojumu drošumu, iespēju efektīvi realizēt savas patērētāja tiesības, kā arī nodrošinot sabiedrības līdzdalību un informētību par patērētāju tiesībām un interesēm.

Lai sasniegtu Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības galveno mērķi, stratēģijā izvirzītas četras PTAC darbības prioritātes: veicināt patērētāju drošību, izmantojot preces un pakalpojumus; veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, godīgu konkurenci un aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses; veicināt patērētāju informētības līmeņa paaugstināšanos, nodrošinot informācijas pieejamību par patērētāju tiesībām PTAC mājaslapā, veicot regulāru patērētāju informēšanas darbu, kā arī sagatavojot un izplatot informatīvos materiālus; veicināt patērētāju tiesību realizēšanu un nodrošināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, uzlabojot patērētāju individuālo sūdzību izskatīšanu, pievēršot lielāku uzmanību nevis konkrētā patērētāja problēmas atrisinājumam, bet novēršot patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumus.

Paaugstinoties iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei un pieaugot arī preču un pakalpojumu tirgum, aizvien pieaug patērētāju tiesību aizsardzības un līdz ar to arī PTAC loma sabiedrībā. Ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāju iegādātās preces un pakalpojumi būtu kvalitatīvi un droši, kā arī atbilstu viņu vēlmēm. Arī konsultāciju skaita nepārtraukts pieaugums, kas šogad ir palielinājies divas reizes, rāda, ka PTAC sniegtais pakalpojums ir nepieciešams.

Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības un attīstības stratēģiju 2007.–2009.gadam var iepazīties MK mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30231052.


 

EM: Par papildu finansējumu komercdarbības infrastruktūras modernizācijai

Pirmdien, 6.novembrī, Ministru kabinets apstiprināja vēl papildu finansējumu – 8 miljonus latu, lai varētu finansēt visus projektu vērtēšanas kritērijiem atbilstošos uzņēmēju iesniegtos projektus grantu shēmā “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”. Grantu shēmu apsaimnieko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Papildu finansējums piešķirts, akceptējot grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 “Noteikumi par grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”.

Kā zināms, šī gada martā uzņēmēji izrādīja ārkārtīgi lielu interesi par projektu iesniegšanu un atbalsta saņemšanu šajā grantu shēmā. Šīs programmas ietvaros LIAA saņēma 248 uzņēmēju projektus par kopējo finansējumu 89,3 miljoniem latu. Līdz šī gada 1.novembrim LIAA bija apstiprinājusi 104 projektus par 36,2 miljoniem latu, un jau noslēgti līgumi par 88 projektu īstenošanu (29,9 miljoni latu). Projektu vērtēšana un līguma slēgšana notiks līdz šī gada beigām. Papildu 8 miljonu latu finansējums tiek iegūts no citām atbalsta programmām, kuru ietvaros uzņēmēju aktivitāte bijusi salīdzinoši zema.

Šo grantu shēmu finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopējais grantu shēmas ietvaros pieejamais finansējums pēc grozījumiem ir 68 miljoni latu, tai skaitā Latvijas valsts budžeta daļa – 25,84 miljoni latu.

 

EM: Par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā

Ministru kabinets (MK) pirmdien, 6.novembrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā”. Pieņemtie noteikumi padarīs vienkāršāku un saprotamāku koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apriti tirgū, kā arī piedāvās instrumentus un radīs izpratni par to, kā veicami aprēķini koģenerācijas stacijas efektivitātes noteikšanai.

Šie Ministru kabineta noteikumi noteiks kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas tiek kvalificētas iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. MK noteikumi noteiks arī koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, koģenerācijas elektrostacijā ražotas elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā. Noteikumi arī noteiks kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un kārtību, kādā komersants, kas ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var saņemt izcelsmes apliecinājumu.

Kvalificēšanās tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai izcelsmes apliecinājuma saņemšanai var koģenerācijas elektrostacijas, kuras vienlaikus ražo elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, izmantojot vienu vai vairākas no MK noteikumos minētajām ražošanas tehnoloģijām.

Komersants, kurš plāno iegūt tiesības pārdot koģenerācijas elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu prasībām, ministrija iesniegumu izskatīs 20 dienu laikā. Noteikumi nosaka, ka katru gadu līdz 1.martam komersantam jāiesniedz atskaite Ekonomikas ministrijai par katras tā īpašumā esošas koģenerācijas elektrostacijas darbību.

Ar MK noteikumiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30250612 .

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas pozīciju ECOFIN sanāksmei Briselē

Otrdien, 7.novembrī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas apstiprināta Ministru kabineta 6.novembra sēdē.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalīsies Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece, FM ES un starptautisko lietu departamenta referente Katrīna Duka – Gulbe, FM nozares padomnieki Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe un Mihails Kozlovs, kā arī Ekonomikas ministrijas nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Inese Allika.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 7.novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) statistika: 2006.gada ziņojums par stāvokli un ES statistikas pārvaldība – Padomes secinājumi;

2) enerģētikas politikas jautājumi Eiropas Savienībā – 2006.gada 7.novembra ES–EBTA ministru sanāksme;

3) finanšu pārvaldība: Revīzijas palātas gada pārskats (2005);

4) valsts finanšu ilgtspēja – Komisijas ilgtspējas ziņojums, Padomes secinājumi;

5) Padomes Direktīvas, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu, projekts;

6) Padomes direktīvas par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm, projekts;

7) priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 21.panta 1.punkta a) apakšpunkta Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem;

8) Francijas delegācijas iesniegums par samazināto likmju piemērošanu žurnāliem un avīzēm elektroniskajā formātā;

9) Par Eiropas Investīciju bankas nākamā perioda ārējo aizdevumu mandāts.

Ministru kabineta 6.novembra sēdē tika apstiprināta Latvijas pozīcija jautājumos, kas ir Finanšu ministrijas kompetencē (3.–9. darba kārtības punkts), kā arī jautājumos, kas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē (1. un 2.darba kārtības punkts).

Latvijas pozīcija svarīgākajos FM kompetencē esošajos jautājumos

Par Padomes Direktīvas, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu, projektu

Padomes 1992.gada 19.oktobra Direktīvā 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu katrai produktu kategorijai noteiktas zemākās nodokļa likmes, saskaņā ar kurām dalībvalstis var brīvi noteikt savas likmes apjomā, kādu tās uzskata par piemērotu atbilstīgi valsts politikas mērķiem, tostarp veselības aizsardzībai.

Priekšlikuma mērķis ir palielināt pašreiz direktīvā noteiktās akcīzes nodokļa zemākās likmes, lai atjaunotu nodokļa likmju faktisko vērtību (tādējādi kompensējot inflācijas ietekmi laika periodā no 1993.gada līdz 2005.gadam), par ko vienojās Padome 1992.gadā, uzskatot, ka tas ir minimālais priekšnosacījums, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību bez fiskālajām robežām.

Latvijas pozīcija

Latvija atbalsta direktīvas projektā noteikto minimālās nodokļa likmes paaugstināšanu starpproduktiem un stiprajam alkoholam. Latvija neatbalsta direktīvas projektā noteikto minimālās nodokļa likmes paaugstināšanu alum un pieprasa izņēmumu (atkāpi) attiecībā uz likmes palielināšanu šai produktu kategorijai.

Ja nav iespējams panākt vienošanos par izņēmumu (atkāpi) nodokļa likmes palielināšanai alum, tad Latvija varētu atbalstīt minimālās nodokļa likmes alum palielināšanu ar nosacījumu, ka tiek paredzēts garāks pārejas periods likmes ieviešanai (vismaz pieci gadi no direktīvas spēkā stāšanās brīža), tādējādi nodrošinot ne tik strauju likmes pieaugumu.

Par Padomes direktīvas par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešajām valstīm, projektu

Sanāksmē ministri tiks aicināti rast risinājumus attiecībā uz priekšlikumu par Direktīvas projektu, kas modernizē noteikumus par nodokļu atbrīvojumiem starptautiskos ceļojumos.

Komisija, ņemot vērā to, ka ES pēc šīs paplašināšanās ir ieguvusi ārējās robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kā arī cenu pieaugumu pēdējo gadu laikā, ir izstrādājusi Direktīvas projektu, kas modernizē noteikumus par nodokļu atbrīvojumiem starptautiskos ceļojumos.

Pašlaik šajā jomā darbojas Padomes Direktīva 69/169/EEK “Par normatīvu un administratīvu aktu saskaņošanu attiecībā uz atbrīvojumiem no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa par preču ievešanu starptautiskos ceļojumos”. Direktīva paredz, ka ceļotāji no trešajām valstīm bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa var ievest preces, ja šādai ievešanai nav komerciāls raksturs un preču vērtība nepārsniedz 175 eiro. Direktīva nosaka daudzuma ierobežojumus atsevišķām precēm, tai skaitā tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, smaržām, kafijai un tējai, kā arī nosaka, ka bez PVN un akcīzes nodokļa var ievest automobiļa standarta degvielas tvertnē pildītu degvielu un degvielu pārnēsājamos konteineros, kuras daudzums nepārsniedz 10 litrus.

Ir izstrādāts kompromisa priekšlikums, kas paredz atteikties no sākotnēji piedāvātajiem atšķirīgiem monetārajiem robežlīmeņiem precēm. Projekts arī paredz noteikt daudzuma ierobežojumu alum, kā arī iespēju ES dalībvalstīm samazināt tabakas izstrādājumu limitus, ko ceļotāji no trešajām valstīm var ievest, nemaksājot PVN un akcīzes nodokli.

Latvijas pozīcija

Latvija kopumā atbalsta Direktīvas projektu.

Latvijai nav iebildumu pret palielināto monetāro robežlīmeni (līdz 300 eiro), jo tas ir noteikts, ne tikai ņemot vērā inflāciju, bet arī to, ka kafijai, tējai un parfimērijai tiek atcelts kvantitatīvais daudzuma ierobežojums (direktīvas projekta 7.pants).

Latvija neatbalsta vispārēju monetārā robežlīmeņa un kvantitatīvo limitu diferenciāciju atkarībā no ceļotāju izmantotā transporta veida, kas bija paredzēta direktīvas projekta sākotnējos variantos.

Tomēr attiecībā uz tabakas izstrādājumiem Latvija var atbalstīt atšķirīgu kvantitatīvo limitu noteikšanu atkarībā no ceļotāju izmantotā transporta veida – ar nosacījumu, ka diferenciācija ir paredzēta kā izvēles norma.

Par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 21.panta 1.punkta a) apakšpunkta Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

Ministri tiks aicināti apspriest Padomes lēmuma projektu, kas Apvienotajai Karalistei ļautu ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no Padomes 1977.gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 21.panta 1.punkta a) apakšpunkta. Tajā paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var ļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, atkāpjoties no šīs direktīvas normām, lai vienkāršotu nodokļu iekasēšanas procedūru vai nepieļautu izvairīšanos no atsevišķu veidu nodokļu maksāšanas.

Apvienotā Karaliste vēlas atkāpties no viena PVN pamatprincipa: sadalītā maksājuma sistēmas, kur katrs nodokļa maksātājs piegādes ķēdē maksā daļu no galīgā PVN saistībā ar piegādi.

Savukārt Nīderlande vēlas vienlīdzīgu pieeju arī citu dalībvalstu tāda paša veida problēmām. Nīderlande ir sagatavojusi Padomes deklarācijas projektu, kas skar šī lēmuma darbību attiecībā uz citām dalībvalstīm, proti, lai ar Padomes deklarāciju tiktu noteikts, ka arī citām dalībvalstīm tiks paredzētas tādas pašas tiesības kā Apvienotajai Karalistei.

Latvijas pozīcija

Latvija neiebilst pret Padomes lēmuma projektu kopumā un atbalsta Nīderlandes sagatavoto deklarācijas projektu.

Par Francijas delegācijas iesniegumu par samazināto likmju piemērošanu žurnāliem un avīzēm elektroniskajā formātā

Francijas delegācija ir ierosinājusi jautājumu par PVN piemērošanas noteikumiem laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem. Saskaņā ar Sestās direktīvas nosacījumiem ir piemērojamas dažādas likmes atkarībā no tā, vai laikraksti un periodiskie izdevumi tiek piegādāti papīra vai elektroniskā formātā, proti, elektroniski sniegtiem pakalpojumiem nevar tikt piemērota samazinātā likme. Francija uzskata, ka šādi atšķirīgi fiskālie režīmi ir pamats konkurences izkropļojumam.

Latvijas pozīcija

Latvija piekrīt Francijas viedoklim, ka pastāv atšķirīga pieeja nodokļa piemērošanā laikrakstiem un žurnāliem atkarībā no to izdošanas formāta, līdz ar to ir iespējami arī konkurences traucējumi.

Pilns informatīvā ziņojuma teksts ir pieejams FM mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/ecofin/20061107_bxl.pdf .

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību

Ministru kabineta (MK) 6.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”.

MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības – vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības – dokumenti par atbilstošu izglītības programmas apguvi, to izsniegšanas kritērijus, kā arī minēto dokumentu paraugus.

MK noteikumu projekts faktiski ir spēkā esošie MK 2003.gada 18.marta noteikumi Nr.120 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”.

MK noteikumu projektā iekļauta IZM 2003.gada 13.maija instrukcija Nr.2 “Vispārējās izglītības dokumentu veidlapu saņemšanas, noformēšanas, izsniegšanas, glabāšanas un anulēšanas kārtība”, kas saskaņā ar MK iekārtas likuma 15.pantu ir saistoša tikai IZM institūcijām. IZM 2003.gada 13.maija instrukcija Nr.2 “Vispārējās izglītības dokumentu veidlapu saņemšanas, noformēšanas, izsniegšanas, glabāšanas un anulēšanas kārtība” noteica valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu saņemšanas, noformēšanas, izsniegšanas, glabāšanas un anulēšanas kārtību. Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību.

Noteikumu ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

 

IZM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Kleistu ielā 75 un Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā

Ministru kabineta (MK) 6.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Kleistu ielā 75 un Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Kleistu ielā 75 un Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā” sagatavots, izpildot MK 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.630 “Par Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi”. Saskaņā ar minēto rīkojumu IZM bija jāreorganizē padotībā esošā Nacionālo lietišķo sporta veidu sporta skola un jāizveido valsts aģentūra “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””. Aģentūra izveidota, izpildot IZM 2005.gada 11.novembrī apstiprināto reorganizācijas plānu par Nacionālo lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi, un 2005.gada 27.decembrī reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

Saskaņā ar MK 2005.gada 29.septembra rīkojumu Nr.630 “Par Nacionālās lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi” IZM bija jāreorganizē padotībā esošā Nacionālā lietišķo sporta veidu sporta skola un jāizveido valsts aģentūra “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””. Aģentūra izveidota un 2005.gada 27.decembrī reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Kleistu ielā 75 un Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā” sagatavots, izpildot IZM 2005.gada 11.novembrī apstiprināto reorganizācijas plānu par Nacionālo lietišķo sporta veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” izveidi. Saskaņā ar Valsts sekretāru 2006.gada 9.marta sanāksmes protokollēmumu MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Kleistu ielā 75 un Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā” (VSS–314) bez iebildumiem saskaņots ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Ar Finanšu ministriju 2006.gada 4.septembrī notikušajā starpministriju sanāksmē ir panākta vienošanās par Finanšu ministrijas iebildumiem 2006.gada 24.martā sniegtajā atzinumā Nr.38–02–3/4957 un iepriekš sagatavotais MK rīkojuma projekts ir pārstrādāts. Tā kā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000011428 reorganizētā Nacionālā lietišķo sporta veidu skola nepamatoti ir norādīta par īpašnieku ēkām Rīgā, Kleistu ielā 75, starpministriju sanāksmē ir panākta vienošanās, ka ir jāgroza minētais ieraksts zemesgrāmatā un par ēku Rīgā, Kleistu ielā 75, īpašnieku ir jāieraksta Latvijas valsts IZM personā, ar to tiks novērsts Finanšu ministrijas iebildums. Objekts Rīgā, Kleistu ielā75, nav iekļaujams rīkojuma projektā līdz minētā trūkuma novēršanai.

Izslēdzot objektu Rīgā, Kleistu ielā 75, no rīkojuma projekta satura, nepieciešams izmainīt arī rīkojuma projekta nosaukuma saturu. Grozītais MK rīkojuma projekta nosaukums ir šāds – “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Pāvu ielā 14, nodošanu valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā”. IZM panākusi, ka ir grozīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā ieraksts Nr.2.1. 2.daļas 2.iedaļā, un par ēku īpašnieku ir ierakstīta Latvijas valsts IZM personā, ar to novēršot Finanšu ministrijas iebildumu.

Valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” valdījumā nododamais valsts nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 2568m2 platībā un četrām būvēm Rīgā, Pāvu ielā 14, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā.

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

IZM: Par valsts nekustamā īpašuma Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, nodošanu Preiļu rajona pašvaldības īpašumā

Ministru kabineta (MK) 6.novembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, nodošanu Preiļu rajona pašvaldības īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, nodošanu Preiļu rajona pašvaldības īpašumā” paredz nodot bez atlīdzības Preiļu rajona pašvaldības īpašumā Preiļu rajona pašvaldības izglītības iestādes – Aglonas internātvidusskolas – lietojumā esošo nekustamo īpašumu – divu stāvu skolas ēku un zemesgabalu 9197m² platībā – Rušonas ielā 11, Aglonas pagasta Preiļu rajona Jaunaglonā.

Saskaņā ar MK 2003.gada 26.jūnija rīkojumu Nr.413 “Par Aglonas katoļu ģimnāzijas un Aglonas internātģimnāzijas reorganizācijas projektu un valsts nekustamās mantas Preiļu rajona Aglonas pagasta Jaunaglonā, Rušonas ielā 11, saglabāšanu valsts īpašumā” minētais nekustamais īpašums nododams IZM valdījumā.

Lai uzlabotu Aglonas internātvidusskolas audzēkņu sadzīves un mācību apstākļus, skolas ēka par valsts un Preiļu rajona pašvaldības līdzekļiem ir rekonstruēta. Ar 2004.gada 15.septembra aktu par ēkas rekonstrukcijas pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā ir konstatēts, ka būvdarbi izmaksājuši 568614,48 latus. Preiļu rajona padomes 2006.gada 9.janvāra vēstulē Nr. 2–17/18 norādīts, ka ēkas rekonstrukcijā Preiļu rajona pašvaldība un Aglonas internātvidusskola ieguldījušas 437795,98 latus.

Preiļu rajona padome 2006.gada 22.februāra sēdē pieņēma lēmumu lūgt IZM nodot bez atlīdzības Preiļu rajona pašvaldības īpašumā Aglonas internātvidusskolas ēku un zemesgabalu 9197m² platībā Rušonas ielā 11, Aglonas pagasta Preiļu rajona Jaunaglonā.

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par vienotu arodslimību izmeklēšanas kārtību visā Latvijā

Lai laikus diagnosticētu un atklātu arodslimības, turpmāk mūsu valstī būs noteikta vienota arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie noteikumi Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība, kas apstiprināti Ministru kabineta 6.novembra sēdē.

Noteikumu mērķis ir noteikt vienotu arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, jo līdz šim bija noteikts tikai arodslimību saraksts.

Ģimenes vai arodslimību ārstam būs jānosaka, vai veselības pārbaudēs konstatētie veselības traucējumi, piemēram, dzirdes pavājināšanās, elpošanas traucējumi u.c., varētu būt sekas cilvēka saskarsmei ar kaitīgiem darba vides faktoriem vai arī nav saistīti ar tiem. Lai noskaidrotu, vai iespējamā slimība ir arodslimība, strādājošais tiks nosūtīts uz ārstu komisiju arodslimībās.

Ārstu komisija arodslimībās, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vides higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus saskaņā ar arodslimību sarakstu izsniegs atzinumu par arodslimību. Izsniegtajā atzinumā līdz ar diagnozes noteikšanu pacientam tiks ieteikti pasākumi veselības stāvokļa uzlabošanai.

Savukārt, ja arodslimniekam ir konstatētas invaliditātes pazīmes, ģimenes ārsts izsniegs nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas, izvērtējot veiktos ārstēšanās un rehabilitācijas pasākumus, veiks arodslimnieka invaliditātes ekspertīzi, nosakot invaliditātes smaguma pakāpi un darbspēju zaudējumu procentus.

Visus arodslimības gadījumus apkopos Valsts darba inspekcija (VDI).

Par šo noteikumu ievērošanu būs atbildīgi darba devēji, kā arī ārsti, kas nodrošina iedzīvotāju veselības aprūpi, tai skaitā obligātās veselības pārbaudes un arodslimību izmeklēšanu. Kopumā šo noteikumu ievērošanu attiecībā uz tādām ārstniecības darbinieku veiktajām darbībām kā, piemēram, arodslimību diagnosticēšana, ieraksti medicīniskajā dokumentācijā u.c. kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

Savukārt VDI būs atbildīga par kārtības ievērošanu attiecībā uz darba devēja veiktajiem pasākumiem, piemēram, tā pēc rakstiska pieprasījuma apsekos darbavietas un izvērtēs darba vides kaitīgos faktorus un darba apstākļus tiem nodarbinātajiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņu slimība ir arodslimība.

Arodslimību izmeklēšana ir personas izmeklēšana, darba vietas higiēniskā raksturojuma sastādīšana, arodslimību diagnozes noteikšana, kā arī veselības un darbspēju ekspertīze. Pēc VDI datiem, 2005.gadā Latvijā konstatēts 741 arodslimību gadījums, t.sk. 340 arodslimības vīriešiem un 401 arodslimība sievietēm.

 

LM: Par sociālo rehabilitāciju pieaugušajiem, kas atkarīgi no psihoaktīvajām vielām

Lai palīdzētu ar atkarībām sirgstošiem cilvēkiem reintegrēties sabiedrībā, no nākamā gada 1.janvāra arī pieaugušajiem, kas atkarīgi no psihoaktīvajām vielām, būs iespēja saņemt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. 2007.gadā par valsts budžeta līdzekļiem tos plānots sniegt vidēji 30 cilvēkiem.

To paredz pirmdien, 6.novembrī, valdības apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie noteikumi “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

Pašreiz valsts finansē tikai no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām atkarīgo bērnu sociālo rehabilitāciju.

Lai no reibinošām vielām atkarīgie pieaugušie varētu saņemt rehabilitācijas pakalpojumus, viņiem savas pašvaldības sociālajā dienestā jāiesniedz šādi dokumenti: rakstisks iesniegums par uzņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā, narkologa atzinums un izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli. Paredzētais pakalpojuma ilgums ir līdz 12 mēnešiem.

Noteikti arī vispārējie principi pakalpojuma sniegšanai, pašvaldības sociālā dienesta, pakalpojumu sniedzēja un Sociālo pakalpojumu pārvaldes pienākumi pakalpojumu nodrošināšanā, reglamentēts pakalpojuma apjoms un saturs, kā arī izvirzītas prasības pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat papildinātas līdzšinējās normas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu bērniem, nosakot, ka pašvaldības sociālajam dienestam turpmāk būs jāveic sociālais darbs ar bērna ģimeni laikā, kamēr bērns atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā. Nepieciešamības gadījumā arī jāveic sociālais darbs ar bērnu un viņa ģimeni arī pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un jāsadarbojas ar sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzīgas prasības izvirzītas arī attiecībā uz pakalpojumu organizēšanu pilngadīgām personām.

Paredzētie pasākumi 2006.gadā bērnu sociālajai rehabilitācijai tiks īstenoti LM piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, bet papildu līdzekļu piešķiršana pieaugušo rehabilitācijai 2007. un turpmākajos gados tiks izskatīta vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm nākamā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas maksu

Ministru kabinets pirmdien, 6.novembrī, pieņēma noteikumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem kārtību, kādā šī palīdzība tiek apmaksāta.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, patlaban vairākos normatīvajos aktos tiek noteikti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidi, samaksas apmēri un to maksāšanas kārtība juridiskās palīdzības sniedzējam par sniegto juridisko palīdzību gan kriminālprocesā, gan civillietās un administratīvajās lietās, tādēļ praksē konstatēta minēto normatīvo aktu regulējuma neviennozīmīga izpratne.

Saskaņā ar 2006.gada 1.augusta Ministru kabineta lēmumu Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par samaksu tiem advokātiem, kuri sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Lai īstenotu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu, samaksas apmēru un to maksāšanas kārtību kriminālprocesā, civillietās un administratīvajās lietās noteikšanu vienā normatīvajā aktā, tādējādi veidojot vienotu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apmaksas sistēmu un kārtību, tika izstrādāti minētie noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem civillietās un administratīvajās lietās viena vienai personai sniegta konsultācija maksās septiņus latus stundā. Par procesuāla dokumenta sastādīšanu, kas nav apelācijas vai kasācijas sūdzība, tiks maksāti 10 lati, par apelācijas sūdzības sastādīšanu – 20 lati, par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 30 lati, par pārstāvību tiesā – 10 lati stundā, bet par iepazīšanos ar vienu civillietas vai administratīvās lietas materiālu sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros – pieci lati.

Savukārt kriminālprocesā par sniegtu konsultāciju cietušajai personai tiks maksāti septiņi lati stundā, par procesuāla dokumenta sastādīšanu cietušajai personai – 10 lati, par apelācijas sūdzības sastādīšanu – 20 lati, par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 30 lati. Par pārstāvību vai aizstāvību pirmstiesas procesa stadijā vai tiesas sēdē advokāts saņems 10 latus stundā, par juridiskās palīdzības sniegšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiesas sēdē, izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu – 10 latus stundā, bet par iepazīšanos ar vienu krimināllietas materiālu sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros– pieci lati.

Noteikumos arī paredzēts, cik stundu konsultācija vai dokumentu sastādīšana vienas lietas ietvaros tiks apmaksāta no valsts puses. Tā, piemēram, civillietās apmaksās ne vairāk par trim stundām konsultāciju vienas lietas ietvaros un krimināllietās ne vairāk par vienu stundu.

Lai saņemtu samaksu par sniegto juridisko palīdzību, juridiskās palīdzības sniedzējam atkarībā no sniegtās juridiskās palīdzības veida civillietā, administratīvajā lietā vai kriminālprocesā būs jāiesniedz dažādi apliecinājuma dokumenti Juridiskās palīdzības administrācijā. Dokumentu veidi un to iesniegšanas termiņi arī noteikti šajos noteikumos.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par atbrīvošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda piederumiem

Ministru kabineta (MK) 6.novembra sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”.

Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā dabas resursu nodokļa (DRN) maksātājs vai iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs Vides ministrijai iesniedz dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.

Noteikumu projektā arī iekļautas prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmas piemērošanai, kā arī prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem traukiem.

Noteikumu projektā paredzēta arī kārtība, kādā DRN maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem traukiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijas līdzdalību ES meža monitoringa programmā

Valdība pirmdien, 6.novembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Par Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un Eiropas Kopienu komisijas līgumu (līgums Nr.07030101/2006/440152/FF/B1) par programmu “Forest Focus 2006””. Šis līgums paredz īstenot gaisa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma ietekmes, kā arī citu aģentu un faktoru, kuriem ir iedarbība uz mežiem (biotisko un abiotisko faktoru, kā arī antropogēnas izcelsmes faktoru), monitoringu. Tāpat līgumā noteikts, ka Latvijai jāpiedalās starptautiskā pētījumā, kura mērķis ir novērtēt meža augšņu un bioloģiskās daudzveidības stāvokli. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveic ilgtermiņa meža stāvokļa monitorings. Regulā noteiktie pasākumi jāīsteno saskaņā ar valstu programmām, kuras apstiprina Eiropas Komisija (EK). Pamatojoties uz iesniegtajām valstu programmām, EK lemj par finanšu atbalstu attaisnotajām izmaksām.

Eiropas Komisijas piešķirto finansējumu programmas “Forest Focus 2006” izpildei plānots saņemt divos gados – apmēram 57 600 latu 2007.gadā, bet pārējo summu – 2008.gadā. Programma “Forest Focus 2006” jau ir daļēji izpildīta par Valsts meža dienesta piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un par Meža attīstības fonda līdzekļiem.

 

ZM: Par EK lēmumu attiecībā uz cukura virsnormas uzkrājumiem

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu saistībā ar virsnormas cukura krājumiem. Patlaban EK lēmums paredz, ka Latvijai maksājums par virsnormas cukura krājumiem ir 4,4 miljoni eiro (salīdzinājumam: Igaunijai – 45,6 miljoni eiro, Kiprai – 19,9 miljoni eiro). Tā kā maksājums veicams Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas ietvaros, faktiskās iemaksas EK budžetā būs 75% no EK lēmumā aprēķinātās summas. Šī summa būs jāsamaksā četru gadu laikā. Eiropas Komisija ir negaidīti mainījusi paredzēto maksājumu kārtību, nosakot, ka maksājumi veicami no katras valsts budžeta, nevis, kā bija paredzēts iepriekš, – ieturot atbilstošo naudu no Latvijai paredzētajiem maksājumiem.

Latvijas pārstāvji Eiropas lauksaimniecības ministru padomes sēdē iebilda pret šādu noteikumu maiņu, jo valsts šī gada budžetā, kā arī nākamo gadu budžetā nav plānojusi līdzekļus, lai izpildītu Eiropas Komisijas noteikto, taču vairākums valstu atbalstīja EK priekšlikumu. “Protams, šāds lēmums mums ir negaidīts, tādēļ esam sagatavojuši informatīvo ziņojumu valdībai,” teica ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Latvija joprojām uztur spēkā arī prasību Eiropas Kopienu tiesai par virsnormas krājumu aprēķināšanas metodiku un aprēķināto maksājumu apjomu.

“ZM jau sākotnēji nepiekrita EK izmantotajai cukura virsnormas krājumu aprēķinu metodikai, ko vairākkārt ar valdības akceptu darīja zināmu EK. EK ņēma vērā Latvijas puses argumentus par citiem lauksaimnieciskās produkcijas uzkrājumiem un ievērojami samazināja iepriekš aprēķināto maksājumu. Diemžēl mums joprojām nav skaidrības, kāpēc cukura virsnormas uzkrājumu gadījumā EK Latvijas argumentus vērā neņēma, kaut arī tie bija identiski tiem, uz kuru pamata tika samazināti maksājumi par cita veida lauksaimnieciskās produkcijas virsnormas uzkrājumiem,” uzsvēra ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma.

“Tā kā šobrīd EK jau ir noteikusi summu, kas Latvijai jāmaksā par cukura virsnormas uzkrājumiem, ZM iesniegusi ziņojumu valdībai, un valdība lems par turpmāko Latvijas pozīciju šajā jautājumā,” paskaidroja ZM valsts sekretāre. Arī iepriekš ZM par cukura virsnormas krājumu apjomu un valsts rīcību paredzēto maksājumu samazināšanai informēja valdību, kas lēma par tālāko rīcību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!