Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 3. novembra rīkojums Nr. 859 "Par Koncepciju par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2006., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/147281-par-koncepciju-par-starptautisko-privattiesibu-nacionalo-regulejumu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.860

Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam

Vēl šajā numurā

07.11.2006., Nr. 177

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 859

Pieņemts: 03.11.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.859

Rīgā 2006.gada 3.novembrī (prot. Nr.56 43.§)

Par Koncepciju par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu

 

1.Apstiprināt Koncepcijas par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma trešo variantu.

2.Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3.Tieslietu ministrijai izstrādāt un līdz 2008.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijā noteiktos tiesību aktu projektus.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

 

 


(Ministru kabineta

2006.gada 3.novembra rīkojums Nr.859)

Koncepcijas par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcijā ir vispārēji izvērtēta starptautisko privāttiesību regulējuma problemātika Latvijā gan kontekstā ar Civillikuma ievada, gan Civilprocesa likuma noteikumiem, gan atsevišķiem citiem likumiem, kuros ir ietvertas starptautisko privāttiesību normas, kā arī piedāvāti iespējamie problēmjautājumu risinājumi. Koncepcija ir izstrādāta sadarbībā ar starptautisko privāttiesību ekspertiem.

Koncepcijā, izvērtējot pašreizējo Latvijas starptautisko privāttiesību regulējumu, konstatēts, ka Latvijā starptautisko privāttiesību regulējums ir sadrumstalots un ietverts dažādos tiesību aktos. Ievērojamu daļu starptautisko privāttiesību jautājumu risina Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību akti. Latvijas nacionālā regulējuma svarīgākā starptautisko privāttiesību normatīvā bāze attiecībā uz piemērojamā likuma noteikumiem ir ietverta Civillikuma ievadā, bet attiecībā uz lietu piekritības un spriedumu atzīšanas un izpildīšanas noteikumiem – Civilprocesa likumā. Savukārt atsevišķos speciālajos likumos (piemēram, Darba likumā, Jūras kodeksā, vairākos likumos apdrošināšanas jomā un citos likumos) var atrast dažas starptautisko privāttiesību normas, kas reglamentē atsevišķus tiesību jautājumus vai attiecības. Piemēram, Civillikuma ievada abstraktais regulējums ir radījis situāciju, ka attiecīgos Eiropas Savienības tiesību aktus ir vienkāršāk ieviest tieši speciālajos tiesību aktos. No vienas puses, šādi tiek koncentrēti vienkopus attiecīgās nozares tiesību jautājumi. No otras puses, nereti Eiropas Savienības tiesību aktu mērķis nav regulēt attiecīgo jautājumu visaptveroši, bet tiktāl, cik tas ir saistīts ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eiropas ekonomiskās telpas valstīm) vai, piemēram, iekšējā tirgus pareizu funkcionēšanu. Šādos gadījumos arī atsevišķos speciālajos tiesību aktos trūkst atsevišķu vispārēju vai plašāku noteikumu attiecībā uz konkrētās nozares jautājumiem. Šādi arī netiek sabalansēts starptautisko privāttiesību regulējums Eiropas Savienības un trešo valstu kontekstā.

Koncepcijas izvērtējums norāda, ka Latvijā ir arī tādas starptautisko privāttiesību jomas, kurām vispār nav nacionālā starptautiski privāttiesiskā regulējuma vai arī tas nav pietiekami izvērsts, lai atbilstoši nodrošinātu personu privāttiesisko interešu aizsardzību un radītu skaidru priekšstatu par normas tiesiskajām sekām. Piemēram, Civilprocesa likums nenosaka, kādas lietas, kas ir saistītas ar ārvalsts elementu, ir piekritīgas Latvijai, un nesniedz atbildi uz jautājumu, piemēram, vai Latvijas tiesas ir kompetentas izskatīt strīdus par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, kas atrodas citās valstīs, par ārvalstīs reģistrētu rūpnieciskā īpašuma tiesību spēkā esību vai citus līdzīgus strīdus.

Vispārējs secinājums ir tāds, ka, palielinoties personu mobilitātei, darba un komercdarbības iespējām citās valstīs, pieaug tādas personu privāttiesiskās attiecības, kas saistītas ar ārvalsts elementu. Latvijā starptautisko privāttiesību nacionālais regulējums nav pietiekami attīstīts, kā arī neatbilst personu privāttiesisko interešu nodrošināšanai, šī laika aktualitātēm un pieaugošajai Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normu ietekmei uz Latvijas nacionālo tiesību sistēmu.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Koncepcija piedāvā četrus risinājuma variantus, kā varētu pārskatīt Latvijas nacionālo starptautisko privāttiesību regulējumu un veikt tajā nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu nacionālā regulējuma sabalansētību starp speciālo un vispārējo likumu normām, nodrošinātu nacionālā regulējuma sistēmisko saistību gan ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, gan ar Eiropas Savienības sekundārajiem tiesību aktiem, kā arī nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību personu privāttiesisko interešu nodrošināšanai un aizsardzībai.

Pirmais variants paredz papildināt Civillikuma ievadu ar kolīziju normām svarīgākajos Civillikumā regulētajos jautājumos, vienlaikus papildinot pārējos speciālos likumus ar attiecīgām kolīziju normām un Civilprocesa likumu un speciālos likumus – ar starptautiskās piekritības normām.

Otrais variants paredz jauna Starptautisko privāttiesību likuma izstrādi, ietverot tajā vispārīgās starptautisko privāttiesību normas un visaptverošas likumu kolīziju normas, vienlaikus papildinot Civilprocesa likumu un speciālos likumus ar starptautiskās piekritības normām.

Trešais variants paredz jauna Starptautisko privāttiesību likuma izstrādi, ietverot tajā vispārīgās starptautisko privāttiesību normas, likumu kolīziju normas un starp­tautiskās piekritības normas. Tieslietu ministrija atbalsta trešo variantu, jo atšķirībā no pirmajiem diviem risinājuma variantiem likumu kolīziju un starptautiskās piekritības normu esība vienā normatīvajā aktā nodrošina efektīvāku to savstarpējās atbilstības nodrošināšanu, tai skaitā arī gadījumos, kad tiek apsvērta izmaiņu veikšana tikai lietu piekritības vai tikai kolīziju normu noteikumos. Šis variants neparedz jaunajā likumā ietvert starptautiskā civilprocesa normas par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, ko šobrīd pamatā regulē Civilprocesa likuma F daļas noteikumi, jo šī joma ir ļoti cieši saistīta ar citām Civilprocesa likumā paredzētajām procesuālajām normām un kārtību, kā arī paredzamajiem grozījumiem šajos noteikumos. Tādējādi ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes jautājumu regulējums Civilprocesa likumā tiktu saglabāts, ja nepieciešams, veicot izmaiņas arī šajos noteikumos.

Ceturtais variants paredz jauna Starptautisko privāttiesību likuma izstrādi, ietverot atsevišķās lietu kategorijās vispārīgās starptautisko privāttiesību normas, kolīziju normas, starptautiskās piekritības normas un normas par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu.

3. Koncepcijas īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums

Visu koncepcijā piedāvāto problēmas risinājumu variantu mērķis ir pārskatīt Latvijas nacionālo starptautisko privāttiesību regulējumu un veikt tajā nepieciešamās izmaiņas, lai sasniegtu koncepcijas III sadaļā minētos mērķus. Tāpēc piedāvātie problēmas risinājuma varianti ir vērsti nevis uz jaunu tiesību institūtu un institūciju izveidošanu un ieviešanu, bet gan uz pašreizējā nacionālā starptautisko privāttiesību regulējuma kodificēšanu, uzlabošanu un attīstību. Tāpēc arī minēto problēmas risinājuma variantu īstenošana finansiāli neietekmēs valsts vai pašvaldību budžetus.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!