Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 19. oktobra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodienas Saeimas sēde brīnišķīgi pierādīja, ka pēc vēlēšanām vēl četrus gadus ar vēlētājiem vispār varēs nerēķināties. Šodien pirmajā lasījumā tika akceptēts barbarisks likumprojekts “Priekšlikumu un sūdzību likums”, kas dod iespēju vispār neatbildēt uz cilvēku sūdzībām un iesniegumiem, tāpēc jūs, cienījamie radioklausītāji, valdošajai elitei vairs neesat vajadzīgi. Uzreiz pēc vēlēšanām parādījās informācija par iespējamo gāzes un elektroenerģijas tarifu, maizes un braukšanas Rīgas sabiedriskajā transportā biļešu cenu paaugstināšanu. Turklāt Saeima šodien arī noraidīja visu pretinflācijas mehānismu, kuru kārtējo reizi piedāvāja “PCTVL” frakcija, lai, piemēram, automātiski paaugstinātu ar nodokli neapliekamo minimumu. Diemžēl noraidīts tika arī mūsu priekšlikums grozījumiem šī gada valsts budžetā, kur piedāvājām 20 miljonus latu iedalīt denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.

Bet gandarījums šodien ir par grozījumiem pensiju likumā, kas tika pieņemti otrajā lasījumā, un par to, ka tie galīgajā lasījumā tiks pieņemti vēl esošajā deputātu sastāvā. Lielākā daļa priekšlikumu bija mūsu, kuri nepamatoti tika noraidīti vēl martā. Tomēr mēs šo likumprojektu atbalstām un ceram, ka vēl 8.Saeimas pilnvaru laikā līdz galīgajam lasījumam to pagūsim uzlabot.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeima izskatīja un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus šī gada valsts budžeta likumā. Frakcija “Jaunais laiks” piedāvāja samazināt subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem līdz 17 miljoniem latu, lai šo naudu sadalītu citām vajadzībām. Mūsu frakcija šādus priekšlikumus neatbalstīja.

Vēl šodien Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma septiņus likumprojektus, kurus bija sagatavojusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tie bija grozījumi Militārā dienesta likumā, likumprojekti “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” un “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, grozījumi Mobilizācijas likumā, grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli”, grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā un grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”.

Es runāšu par diviem no tiem. Likumprojekts “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” ir izstrādāts, izpildot rīcības plāna pārejai uz profesionālo militāro dienestu 2.6.apakš­punktu, kas nosaka, ka 2006.gada 31.decembrī spēku zaudēs Obligātā militārā dienesta likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Ņemot vērā to, ka šī gada rudenī no aktīvā militārā dienesta tiks atvaļināti pēdējā iesaukuma obligātā militārā dienesta karavīri, būs tikai sociāli taisnīgi saglabāt Obligātā militārā dienesta likuma 40.pantā noteiktās tiesības uz valsts budžeta apmaksātām studiju vietām valsts licenzētajās mācību iestādēs divu gadu laikā pēc atvaļināšanas. Tāpēc tiks izdarīti arī attiecīgi grozījumi Augstskolu likumā, kas noteiks pienākumu valsts licenzētām mācību iestādēm vismaz vienu ceturto daļu no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, divu gadu laikā no atvaļināšanas dienas rezervēt tiem no aktīvā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus.

Un vēl par vienu pantu Militārā dienesta likuma grozījumos. 17.1. pantu tiek piedāvāts izteikt šādā redakcijā: “Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā (...) Jaunsardzes nolikumu pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes nolikums paredz kārtību un nosacījumus, kādā jaunatne izglītojama valsts aizsardzības jomā. Jaunsardzes mācību procesu organizē Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde – jaunsardzes centrs.”

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Man ir prieks, ka šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, tajos iestrādājot vairākas “Saskaņas Centra” idejas. Piemēram, pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķirs un izmaksās vienreizēju pabalstu mirušā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu tiks noteiktas gadījumā, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs. Tāpat arī par vecuma pensiju. No 2007.gada 1.janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, piemērojot sarakstus, kādi norādīti šī likuma pārejas noteikumos, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Un vēl gribu paust savu viedokli par grozījumiem šī gada valsts budžeta likumā. Esmu gandarīts, ka “Saskaņas Centram” ir iespēja ietekmēt valsts budžetu, iestrādājot tajā mūsu priekšlikumus. Šodien budžeta grozījumu likumprojektā tika atbalstīti vairāki “Saskaņas Centra” priekšlikumi, tāpēc vēlos pateikt, ka jebkurš no jums, cienījamie radioklausītāji, var vērsties pie mums ar savām idejām un mēs mēģināsim tās iestrādāt likumdošanā.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien visai garajā sēdē, kas bija bagāta ar daudziem nozīmīgiem jautājumiem, uzmanību var pievērst tikai dažiem.

Zīmīgi, protams, ir otrajā lasījumā pieņemtie pensiju likuma grozījumi, kas uzlabos atsevišķu pensionāru grupu labklājību. No savas puses atzīmēšu to, ka tika atbalstīta arī viena mūsu iniciatīva, proti, tas, ka pensionāriem, kuri strādāja un kuriem no 2000. līdz 2002.gadam neizmaksāja pilnu pensiju, tagad beidzot būs iespēja saņemt šīs pensijas neizmaksāto daļu. Mēs arī ierosinājām, ka šis process nevar būt nenoteikti garš un atkarīgs no valdības augstsirdības, tāpēc tam ir jābūt fiksētam likumā. Atbalstīts tika priekšlikums, ka šī summa izmaksājama ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.

Lielāko šīsdienas sēdes laiku, protams, aizņēma daudzo budžeta grozījumu likumprojekta priekšlikumu izskatīšana. Pēcvēlēšanu gaisotnē tie kopumā tomēr tika izskatīti samērā mierīgi, ja neskaita atsevišķus gadījumus. Ņemot vērā gan pietiekami labo budžeta izpildi, gan arī daudzos priekšlikumus sociālajā, izglītības un citās jomās, kuras galvenokārt skar tieši pagastus un mazo pilsētu pašvaldības, kas bieži vien tiek aizmirsti, jāsaka, ka kopumā budžeta grozījumi vērtējami pozitīvi. Tika atbalstīti 69 mūsu apvienības frakcijas iesniegtie priekšlikumi, no kuriem izlases veidā varētu pieminēt vismaz dažus: Alūksnes pilsētai siltumapgādes sakārtošanai piešķirti 188 000 latu, kas ļoti nepieciešami pirms ziemas iestāšanās; Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Upītes pamatskolas remontam 5 tūkstoši latu; Daugavpils rajona Ilūkstes novada domei 25 tūkstoši latu Pilskalnes atpūtas bāzes “Dubezers” remontam un 20 tūkstoši Višķu pagastam Špoģu mūzikas un mākslas skolas logu nomaiņai; Jelgavas pilsētas bērnu un jauniešu centram “Junda” 14 500 latu jumta remontam “Lediņos”; 4 tūkstoši latu Jelgavas 4.vidusskolas sanitāro telpu remontam; Jēkabpils rajona Ābeļu pagasta ciemata “Brodi” ielu apgaismojuma izbūvei 15 tūkstoši latu. Arī Latgales pusē 14 tūkstoši latu Ludzas rajona Mežvidu pagasta 1.Mežvidu pamatskolas sporta zāles remontam un 15 tūkstoši latu Madonas rajona Cesvaines vidusskolai mācību līdzekļu iegādei, kā arī vairāki citi ar Madonas rajonu saistīti atbalstīti priekšlikumi. Tāpat arī tika atbalstīti priekšlikumi par līdzekļu piešķiršanu 25 tūkstošu latu apmērā Ogres rajona Taurupes pagasta kultūras nama jumta remontam un Rīgas politiski represēto biedrībai totalitārā staļinisma represiju upuriem veltītā pieminekļa veidošanai 15 000 latu apmērā. Pārējos atbalstītos priekšlikumus neminēšu, jo to ir ļoti daudz. Bet tas liecina tikai par to, ka šie priekšlikumi ir saistīti ar visiem novadiem un rajoniem, bet īpaši ar Latgali, kas turpmāk būs mūsu pastiprinātas uzmanības lokā.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Latvijas Pirmās partijas frakcija visu aizvadīto nedēļu ļoti aktīvi strādāja, lai sagatavotos šī gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai. Latvijas Pirmā partija bija saņēmusi lūgumus finanšu piešķiršanai ļoti daudziem projektiem par vairāk nekā 12 miljoniem latu. Nauda tika piešķirta gan steidzamiem un vēl šogad veicamiem remontdarbiem skolās, baznīcās, krīzes un aprūpes centros, gan Latvijas politiski represēto apvienībām un Latvijas Pensionāru federācijai, gan arī ģimeņu atbalsta projektu īstenošanai un nevalstisko organizāciju darbības atbalstam, gan arī daudz kam citam. Diemžēl nevarējām iesniegt visus priekšlikumus, ko bijām saņēmuši, tāpēc daļa šo priekšlikumu tiks skatīti, pieņemot 2007.gada budžetu jau 9.Saeimas sastāvā. Latvijas Pirmā partija ir apmierināta, ka parāds par policistu atvaļinājumiem 10 miljonu latu apmērā arī tiks segts no šī gada valsts budžeta grozījumiem un ka pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu paredzēti 4,2 miljoni latu. Tāpat ir ļoti patīkami, ka pensiju indeksēšanai šogad no valsts budžeta papildus tiks piešķirti 19 miljoni latu.

Kā jau iepriekš tika minēts, šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi pensiju likumā. Sociālo un darba lietu komisijai uz otro lasījumu tika iesniegti 26 priekšlikumi, kuri nopietni tika izvērtēti. Komisija atbalstīja tikai tos priekšlikumus, kuri bija sabalansēti ar sociālo un arī valsts budžetu un kuri negrauj esošo likumu, bet gan uzlabo atsevišķas tā normas. Ir jāsaprot, ka nevar mainīt pensiju aprēķināšanas kārtību, nedomājot un precīzi neaprēķinot, kādas sekas pēc tam var rasties agrāk piešķirtajām pensijām. Tāpēc ir ļoti būtiski strādāt pie šī likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam, lai to sakārtotu, jo to nedrīkst sagraut, mainot atsevišķas normas.

Vēl Latvijas Pirmās partijas vārdā gribu pateikt paldies visiem vēlētājiem, kuri balsoja par mūsu partiju. Sirsnīgs paldies tiem, kas atcerējās arī mani un pretī manam uzvārdam ievilka krustiņu.

Es novēlu, lai mēs visi nākamajā gadā būtu laimīgi un apmierināti ar mūsu valsti, Saeimu un valdību! Latvijas Pirmā partija ir ļoti apņēmīga darbam 9.Saeimā.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Galvenā tēma, kas šodien tomēr tika skatīta Saeimā, bija šī gada valsts budžeta grozījumu projekts. Summa, kuru Saeima ar savu lēmumu šodien varēja sadalīt, bija pietiekami liela – 164 miljoni latu. Es pieskaršos gan tiem jautājumiem, kas šajos budžeta grozījumos tika atrisināti, gan arī tam, kas līdz galam tomēr netika izdarīts.

Noteikti pozitīvi ir vērtējams skolotāju algu palielinājuma finansiālais nodrošinājums. Jo, kā atceraties, skolotāju algas likumiski tika palielinātas jau pavasarī, ko izdarīja “Jaunā laika” ministre Druvietes kundze. Diemžēl naudas līdzekļi tajā laikā vēl nebija pieejami, bet šobrīd Saeima ar savu lēmumu likumīgi šo naudu ir novirzījusi tieši skolotāju algām.

Vēl ir patīkami, ka tiks atmaksāts sociālais parāds policistiem, kas bija krājies vairākus gadus, jo bijušie un esošie iekšlietu ministri – Jēkabsona kungs un Jaundžeikara kungs – nebija aktīvi rīkojušies, lai to segtu. Tiešām jauki, ka policisti šo naudiņu saņems.

Tagad par lietām, kas, mūsuprāt, nav risinātas pietiekami steidzami un labi. Tā ir pašlaik esošā un ļoti akūtā denacionalizēto namu īrnieku problēma. Kā zināms, jau nākamā gada 1.janvārī tiks atcelti īres maksas griesti. Šobrīd šos jautājumus nopietni nerisina nedz valsts, nedz kāda pašvaldība. No daudzajiem telefona zvaniem, vēstulēm un apmeklētājiem nākas secināt, ka cilvēki ir izmisumā. Un ir ļoti, ļoti žēl, ka jau šogad pie tik lielām budžeta iespējām neizdevās šo problēmu kaut nedaudz, bet tomēr sākt risināt.

Vēl mums ļoti nepatīk tas, ka pie 164 miljonu latu lielās budžeta naudas pārdales netika atbalstīts “Jaunā laika” priekšlikums paaugstināt bērnudārzu audzinātāju algas, tam atvēlot 7 miljonus latu. Bērnudārzu audzinātāji, kuru katastrofāli trūkst, arī noteikti ir pelnījuši lielākas algas, ne tikai skolotāji.

Vēl mūs uztrauc arī tas, ka mēs kā opozīcijas partija netikām atbalstīti nevienā priekšlikumā. Turklāt tie nebija veidoti pēc partijas piederības principa, bet gan tieši otrādi – mēs bijām apkopojuši tos priekšlikumus, kuri bija saņemti no pašvaldībām, kuru vadītāji ir dažādu partiju pārstāvji. Taču valdošā koalīcija diemžēl izvēlējās atbalstīt “Saskaņas Centra”, nevis “Jaunā laika” priekšlikumus, kuru nemaz nebija tik daudz un kuri, mūsuprāt, bija ļoti, ļoti būtiski.

Un vēl viena zīmīga lieta, kuru vērts pieminēt, ir ļoti interesants Latvijas Pirmās partijas priekšlikums par 128 tūkstošu latu piešķiršanu jau notikušiem motokrosa pasākumiem. Kā atceramies, tieši Latvijas Pirmās partijas reklāma bija vērojama gan televīzijā, gan arī šajos motokrosa pasākumos. Un tā arī neviens neatbildēja uz manu jautājumu – vai šī nodokļu maksātāju nauda 128 tūkstošu latu apmērā nav Latvijas Pirmās partijas apmaksa par reklāmām? Es ļoti ceru, ka atbildi saņemšu, bet maksāt ar valsts budžeta naudu par jau notikušiem pasākumiem ir ļoti, ļoti dīvaini.

“Jaunais laiks” ir sparīgs un vienots un tas strādās vēl aktīvāk un vēl labāk, nekā līdz šim.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Arī es Zaļo un Zemnieku savienības vārdā gribu pateikties visiem par lielo atbalstu vēlēšanās, kas nodrošināja šo lielo vietu skaitu nākamajā Saeimā. Mēs arī esam apņēmības pilni izpildīt vēlētājiem dotos solījumus, strādājot vēl profesionālāk un labāk nekā 8.Saeimā.

Šodien Saeimā tiešām bija ļoti smaga diena, kad galīgajā lasījumā tika skatīti priekšlikumi grozījumiem šī gada valsts budžeta likumā, kas ir ļoti būtiski. Mēs bijām saņēmuši daudzus iesniegumus, kuros tika lūgts finansiāli atbalstīt dažādus projektus. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija iespēju robežās šos priekšlikumus arī atbalstīja, tāpēc esam priecīgi par citu Saeimas frakciju atbalstu. Ja vēlaties zināt, kuri priekšlikumi tika akceptēti, tad iesaku vērsties mūsu frakcijā. Mēs jūs informēsim arī ar vēstuļu starpniecību, lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk šos piešķirtos līdzekļus apgūt, jo tuvojas finanšu gada beigas. Mums visiem ir jāstrādā ļoti daudz, lai šī nauda patiešām tiktu izlietota lietderīgi.

Izskatot priekšlikumus šī gada valsts budžeta grozījumos, radās konflikts ar partiju “Jaunais laiks”, kas bija iedomājusies ar subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem apmierināt viņu partijā iesniegtās prasības. Tas nozīmētu no 16 miljoniem latu subsīdijām lauksaimniekiem, kas paredzēti lietavu, sala un sausuma radīto zaudējumu kompensēšanai, 7 miljonus novirzīt mērķdotācijām pašvaldībām darba samaksas paaugstināšanai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Bet kas paliktu lauksaimniekiem? Mūsu lauksaimniecība laika apstākļu dēļ ir stipri cietusi, tāpēc, ja tagad šo kompensāciju samazinātu, būtu ļoti sāpīgi. Par šo priekšlikumu sašutis bija arī mūsu zemkopības ministrs Rozes kungs, kurš aizstāvēja pozīciju, ka samazināt kompensāciju apjomu nedrīkst. “Jaunā laika” priekšlikumi netika atbalstīti tieši tāpēc, ka to finansēšanas avots tika norādītas subsīdijas lauksaimniekiem.

Mums arī ir prieks, ka tiks paaugstinātas pensijas. Mūsu labklājības ministre Staķes kundze informēja, ka ik gadu tās pieaugs par 11 procentiem, tādējādi arī mūsu dzīve kļūs arvien labāka.

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Arī Tautas partijai ir gandarījums, ka, pateicoties tautsaimniecības augšupejai, pārliecinošam Ministru prezidenta un Ministru kabineta, īpaši Finanšu ministrijas darbam, Valsts kase šogad ir pildījusies tik labi, kā vēl nekad. Tāpēc arī šodien šī gada valsts budžeta grozījumos tika sadalīti apmēram 240 miljoni latu. Bet es īsti nesaprotu atsevišķu partiju pārmetumus, jo 54 miljoni tika piešķirti veselības aizsardzībai, ko izjutīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būs nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi. Tāpat arī iekšlietu sistēmai tika piešķirti 25 miljoni latu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai, 16 miljoni izglītības sistēmai, 26 miljoni lauksaimnieku vajadzībām, 10 miljoni latu kultūras jomai, kā arī citiem projektiem. Tās visas ir ļoti vajadzīgas lietas.

Viens otrs gan saka, kāpēc būtu jāatbalsta nelieli projektiņi divu vai trīs tūkstošu latu apjomā? Bet es aicinu padomāt par to, ka ir taču gadījumi, kad pavisam neliela naudas summa varbūt nepieciešama ļoti labām lietām. Piemēram, ja nauda tiek piešķirta kādas pašvaldības bērnudārzam, kam ir sapuvuši logi, tad ir iespēja ielikt jaunus, un cilvēki, kuri uzturas šajā bērnudārzā – bērni un audzinātājas, nedomās par globāliem budžeta jautājumiem, bet gan būs pateicīgi par to, ka bērnudārzā tagad ir silti un ir atrisināta viņiem ļoti būtiska problēma.

Kas tad ir galvenais, par ko mums, politiķiem, jārūpējas? Protams, ka par visu mūsu iedzīvotāju labklājības celšanu un latviešu kā nācijas pozīciju nostiprināšanu, jo mēs taču dzīvojam valstī, kuras nosaukums galu galā ir Latvija. Taču to sasniegt var tikai tad, ja valstī valda stabilitāte, bet tā savukārt sākas ar stabilitāti valdībā. Tāpēc Tautas partija šobrīd ļoti rūpīgi strādā pie jaunās valdības deklarācijas projekta, un mēs ļoti ceram, ka izdosies izveidot stabilu un darbotiesspējīgu valdību, kurā valdīs lietišķa darba atmosfēra, nevis savstarpējas aizdomas un kašķi. Un mēs arī ceram, ka nākamais Ministru kabinets turpinās tagadējās valdības, kuru vada Ministru prezidents Aigars Kalvītis, veiksmīgi uzsāktos darbus.

Saeimas preses dienests