Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 18. oktobra rīkojums Nr. 807 "Par darbības programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.2006., Nr. 168 https://www.vestnesis.lv/ta/id/146083

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.808

Par Valsts stratēģisko ietvardokumentu

Vēl šajā numurā

20.10.2006., Nr. 168

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 807

Pieņemts: 18.10.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.807

Rīgā 2006.gada 18.oktobrī (prot. Nr.50 61.§)

Par darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

 

1. Apstiprināt Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”.

2. Finanšu ministrijai nodrošināt šī rīkojuma 1.punktā minētās darbības programmas iesniegšanu Eiropas Komisijā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš


 

 

(Ministru kabineta

2006.gada 18.oktobra rīkojums Nr.807)

Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, līdz 2007.gadam ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nodrošinātu šo fondu apguves uzsākšanu.

Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam tiek piedāvāts plānošanu īstenot trijos līmeņos – Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb Valsts stratēģiskais ietvardokuments un dalībvalstu darbības programmas (turpmāk – darbības programmas). Papildus tam Latvija paredz izveidot nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu – darbības programmu papildinājumu, kas hierarhiski būtu pakārtots darbības programmām un kas noteiktu to tehniska līmeņa ieviešanas informāciju.

2006.gada 31.janvārī Ministru kabinetā ir apstiprināts Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gadam projekts (turpmāk – ietvardokuments) konsultāciju sākšanai ar Eiropas Komisiju. Pēc Eiropas Komisijas komentāru saņemšanas ietvardokuments ir precizēts un apstiprināts Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra sēdē.

Ietvardokumentā uzskaitīto problēmjautājumu risināšanai un mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots izlietot, īstenojot trīs darbības programmas:

* Cilvēkresursi un nodarbinātība” – Eiropas Sociālā fonda darbības programma;

* Uzņēmējdarbība un inovācijas” – Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma;

* Infrastruktūra un pakalpojumi” – Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma.

Darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aptver izglītības, zinātnes, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, administratīvās kapacitātes un sabiedrības veselības jomu.

Izglītības jomā galvenās problēmas ir:

* liels skolēnu īpatsvars, kuriem ir zems pamatprasmju līmenis, un nepietiekams skolēnu īpatsvars, kuriem ir augsts kompetences līmenis;

* disproporcija, pēc pamatskolas izvēloties vispārējo izglītību un profesionālo izglītību;

* profesionālās izglītības saturs, pedagogu kompetence un programmu īstenošanas kvalitāte joprojām neatbilst darba tirgus prasībām;

* studējošo un sagatavoto speciālistu skaita disproporcija – vairāk nekā puse studējošo studē sociālās zinātnes, nepietiekams ir studējošo skaits dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, tehnoloģiju studijās, medicīnas un veselības aprūpes studijās;

* pedagogu un akadēmiskā personāla novecošana un jaunu mācībspēku trūkums;

* vāji attīstīta neformālās izglītības sistēma, jo ir nepietiekams profesionāli orientēts mūžizglītības piedāvājums;

* nepietiekama darba devēju līdzdalība cilvēkresursu attīstībā;

* nepietiekams tādu izglītības iestāžu īpatsvars, kurās vide pieejama izglītojamiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nepietiekama bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrēšana kopējā izglītības plūsmā.

Nodarbinātības jomā galvenās problēmas ir šādas:

* darba tirgū vērojamas reģionālās atšķirības;

* darbaspēka izglītības kvalitāte, prasmes un iemaņas neatbilst darba devēju prasībām;

* saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm pēc 2010.gada paredzams darbaspēka trūkums, kas ir saistīts arī ar būtiskām izmaiņām darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties jauniešu skaitam un pieaugot vecu cilvēku skaitam;

* ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā;

* vērojamas dzimumu diskriminācijas pazīmes darba tirgū;

* kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, būvniecībā) un darbaspēka aizplūšana galvenokārt uz Rietumeiropu;

* zema iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un pašnodarbināto iedzīvotāju skaits.

Sociālās iekļaušanās jomā galvenās problēmas ir šādas:

* jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir lielāks risks kļūt par ilgstošajiem bezdarbniekiem viņu nepietiekamo prasmju un darba tirgum neatbilstošās izglītības dēļ;

* sieviešu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma apgrūtina kvalifikācijas un prasmju novecošanās, kā arī darba devēju uzskati par sieviešu darba ražīguma samazināšanos un negatīva attieksme pret iespēju strādāt nepilnu darba laiku;

* bijušo ieslodzīto nespēja integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā;

* nav pietiekami attīstīta sociālā atbalsta un palīdzības sniegšanas sistēma personām, kas inficētas ar HIV/AIDS, kā arī viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem.

Veselības aprūpes jomā, kas ir būtisks darbaspēka kvalitātes jautājums, galvenās problēmas ir šādas:

* salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem Latvijā ir kritiska situācija saslimstībā ar dažādām slimībām (piemēram, tuberkuloze, AIDS, onkoloģiskās slimības). Pēdējos četros gados saslimstības līmenim ir tendence pieaugt;

* Latvijā pēdējo četru gadu laikā ir divkāršojies reģistrēto arodslimību skaits;

* Latvijā ir augstākais mirstības līmenis Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpaši asinsvadu un sirds slimību dēļ;

* zems iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums;

* faktiski gandrīz 32 % nodarbināto ārstu ir pensijas vecumā vai tuvāko 10 gadu laikā pensionēsies, tos pakāpeniski nomainīs ārsti vecuma grupā līdz 35 gadiem, kura ir skaitliski mazāka (tikai 11,5 %).

Administratīvajā jomā galvenās problēmas ir šādas:

* nepietiekama politikas plānošanas sasaiste ar nacionālā līmeņa un ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentiem;

* ierobežota spēja teritoriju attīstības plānu izstrādei un ieviešanai;

* ierobežota publiskās pārvaldes institūciju aktivitāte kvalitātes sistēmu veidošanā, modernas politikas veidošanā un administrēšanas formu piemērošanā;

* neapmierinoša publisko pakalpojumu kvalitāte atsevišķās nozarēs, pakalpojumu vājā organizācija, zemā kvalitāte un efektivitātes trūkums reģionālā un vietējā līmenī;

* zema personāla atlases un citu personālvadības funkciju izpildes kvalitāte, trūkst stratēģiskas pieejas cilvēkresursu attīstības plānošanā, netiek izmantotas privātajā sektorā plaši lietotās mūsdienīgās pieejas personālvadībai.

2. Piedāvātais risinājums

Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir vērsta uz izglītības un zinātnes attīstību, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās veicināšanu, vesela darbaspēka veidošanu un administratīvās kapacitātes stiprināšanu, līdz ar to risinot iepriekš minētās problēmas.

Darbības programma aptver tās prioritātes, kuru īstenošanā paredzēts piesaistīt Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās divās struktūrfondu līdzfinansētajās darbības programmās, kā arī no pasākumiem, kas tiks īstenoti neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finanšu avotiem), vai pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikā, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasākumi tiek aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Darbības programmai “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir šādas prioritātes:

* 1.prioritāte “Izglītības kvalitātes uzlabošana un zinātnes attīstība”;

* 2.prioritāte “Nodarbinātības veicināšana un sabiedrības veselības pasākumi”;

* 3.prioritāte “Sociālās iekļaušanās veicināšana”;

* 4.prioritāte “Administratīvās kapacitātes stiprināšana”;

* 5.prioritāte “Tehniskā palīdzība”.

Darbības programmā iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, tām pakārtoto pasākumu apraksti, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un gadiem, kā arī ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu un aktivitāšu aprakstu. Īpaši uzsvērta pasākumu saskaņa ar tādām prioritātēm kā teritorijas līdzsvarota attīstība, vienādas iespējas, makroekonomiskā stabilitāte un ilgtspējīga attīstība, kā arī Rīgas starptautiskā konkurētspēja un informācijas sabiedrības veidošana. Tāpat tiek sniegta informācija par lielajiem projektiem un valsts atbalstu.

Darbības programma ir izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām nozaru ministrijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Sākot ar 2006.gada februāri, darbības programmas sagatavošanas process, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto Eiropas Savienības fondu mājas lapu internetā www.esfondi.lv, ir kļuvis iespējami caurskatāms, publicējot mājas lapā gan nozaru ministriju priekšlikumus darbības programmas pasākumu aprakstiem, gan saņemtos komentārus par tiem un regulāri atjaunojot un papildinot informāciju. Tādējādi ikvienam interesentam ir bijusi iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties darbības programmas sagatavošanā, izsakot komentārus un priekšlikumus. Līdztekus Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajam saskaņošanas procesam notika arī pēdējais sabiedriskās apspriešanas posms.

3. Politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” finansēšanas avots ir Eiropas Sociālais fonds. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas nosacījumiem Eiropas Savienības maksimālais līdzfinansējums ir 85 % no publiskā finansējuma. Tāpēc nepieciešams nodrošināt arī finansējumu no valsts budžeta, kā arī privāto finansējumu.

Finansējuma sadalījums pirmajai darbības programmai pa prioritātēm un finanšu avotiem ir šāds:

(eiro)

Prioritāte

Kopā

Publiskais finansējums – Eiropas Sociālais fonds

Publiskais finansējums – Latvijas publiskais finansējums

Privātais finansējums

1.prioritāte

300406718

255345710

45061008

2.prioritāte

157648387

134193860

23681270

9773257

3.prioritāte

26808982

22787635

4021347

4.prioritāte

31070589

26410000

4660589

5.prioritāte

21506726

18280717

3226009

Kopā

537441402

457017922

80650223

9773257

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!