Uzņēmumu reģistra dienesta informācija Nr.21-4-105357/id

Rīgā 2006.gada 2.oktobrī

Par politiskās organizācijas (partijas) statūtiem

 

Pamatojoties uz likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48.pantu un Pārejas noteikumu 1.punktu, nosūtām publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” politiskās organizācijas (partijas) statūtus.

Pielikumā: politiskās organizācijas (partijas) “LATVIEŠU LATVIJA” – nacionālpolitiska Latviešu Aizstāvības Organizācija – statūtu kopija.

Galvenā valsts notāra vietniece I.Panasova

 

 

Politiskā organizācija (partija) “LATVIEŠU LATVIJA” – nacionālpolitiska Latviešu Aizstāvības Organizācija

Reģistrēta politisko organizāciju reģistrā
2006.gada 4.augustā ar Nr.40008104853

Statūti

Apstiprināti dibināšanas kongresā
2006.gada 1.jūlijā

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. “Latviešu Latvija” – nacionālpolitiska Latviešu Aizstāvības Organizācija (partija) ir Latvijas Republikas pilsoņu brīvprātīga politiska organizācija, kas izveidota, lai veicinātu latviešu tautas politisko un nacionālo pašapziņu, kas sekmētu Latvijas Brīvvalsts neatkarību, nostiprinātu demo­krātisko iekārtu, dotu pārliecību latviešiem Latvijā un visā pasaulē, vairotu labklājību un nodrošinātu latviešu tautai tās pelnītu vietu Latvijā un pasaulē saimnieciskās, sociālās un nacionālās kultūras attīstībā.

1.1.1. Politiskās organizācijas nosaukums ir “LATVIEŠU LATVIJA” nacionālpolitiska Latviešu Aizstāvības Organizācija (turpmāk tekstā “LATVIEŠU LATVIJA”).

1.2. “Latviešu Latvijas” darbības metodes ir saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Latvijā spēkā esošo likumdošanu.

“Latviešu Latvijas” mērķis ir:

Latvijas valsts, kur ar valsts diženumu un spēku garantētas latviešu tautas tiesības un pārstāvētas tautas intereses, kur latvju tauta ir augstākā vērtība, svētums un gods.

1.3. “Latviešu Latvijas” uzdevumi ir:

1.3.1. vienot kopējā politiskā darbībā latviešus un Latvijas pilsoņus, kuri piekrīt “Latviešu Latvijas” Programmai, Statūtiem un darbībai;

1.3.2. piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot kandidātus, un ar ievēlēto deputātu darbību piedalīties Valsts un pašvaldību politikas veidošanā;

1.3.3. aizstāvēt latviešu tautas politiskās, saimnieciskās, sociālās un kultūras intereses valsts un sabiedriskajā dzīvē;

1.3.4. izstrādāt un ierosināt likumu un citu normatīvo aktu projektus, kas aizstāvētu latviešu tautas tiesības, intereses un pilnveidotu likumdošanu;

1.3.5. sekmēt latviešu aktīvu piedalīšanos politiskajā, saimnieciskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

1.4. “Latviešu Latvijas” darbība notiek visā Latvijā, tās vadība atrodas Rīgā.

1.5. “Latviešu Latvijai” ir zīmogs ar partijas nosaukumu latviešu valodā un sava simbolika (pielikumā), kuru apstiprina kongress. 

 

2. “LATVIEŠU LATVIJAS” BIEDRI

2.1. Par “Latviešu Latvijas” biedriem var būt Latvijas Republikas pilsoņi, neatkarīgi no dzimuma un reliģiskās pārliecības, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un kuri atzīst “Latviešu Latvijas” Programmu un Statūtus, apsolās ievērot partijas lēmumus un veicināt izvirzīto mērķu sasniegšanu.

2.2. Pie partijas, tās nodaļām un grupām var veidoties veicinātāju grupas, klubi, fondi un jaunatnes organizācijas.

2.3. Biedrus uzņem ar nodaļas sapulces vai valdes lēmumu. Tajās pilsētās un rajonos, kur nodaļas un grupas nav nodibinātas, biedrus uzņem ar partijas Pārvaldes lēmumu.

Iestājoties partijā, “Latviešu Latvijas” biedriem jāaizpilda noteikta parauga uzskaites kartītes, bet Pārvalde vai nodaļas valde izsniedz biedra kartes.

Biedru uzskaites dokumenti glabājas Pārvaldē.

2.4. “Latviešu Latvijas” biedra pienākumi ir:

2.4.1. ievērot “Latviešu Latvijas” Statūtus un tās vadošo institūciju lēmumus.

Partijas biedriem nav tiesību darboties pret vairākuma pieņemtiem lēmumiem;

2.4.2. katru gadu nomaksāt biedra naudu;

2.4.3. veicināt partijas Programmas īstenošanu un partijas mērķu sasniegšanu;

2.4.4. aktīvi darboties partijas nodaļā, grupā vai citās institūcijās.

2.5. “Latviešu Latvijas” biedru tiesības ir:

2.5.1. piedalīties savas nodaļas un grupas darbā, uzstāties to sapulcēs;

2.5.2. iepazīties ar visiem partijas institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par partijas darbību;

2.5.3. iesniegt institūcijām un grupām priekšlikumus un ierosinājumus par “Latviešu Latvijas” darbību. Partijas institūcijām un grupām ir jāizskata šie priekšlikumi un ierosinājumi un jādod atbilde;

2.5.4. piedalīties visu partiju institūciju sēdēs un sanāksmēs;

2.5.5. pārsūdzēt jebkuras institūcijas lēmumu, ja tas skar pašu biedru;

2.5.6. pēc savas vēlēšanās brīvi izstāties no Latviešu Latvijas, iesniedzot rakstisku iesniegumu par izstāšanos.

2.6. No “Latviešu Latvijas” partijas biedru var izslēgt, ja viņš:

2.6.1. vienu gadu vai ilgāku laiku pārtraucis darbību partijā;

2.6.2. vienu gadu vai ilgāku laiku nav nomaksājis biedra naudu;

2.6.3. ar savu darbību vai uzvedību kaitē “Latviešu Latvijas” mērķiem;

2.6.4. darbojas pret “Latviešu Latvijas” institūciju lēmumiem;

2.6.5. pieļāvis smagus valsts likumu pārkāpumus.

2.7. “Latviešu Latvijas” biedru var izslēgt no partijas ar grupas sapulces, nodaļas vai Pārvaldes lēmumu, par to rakstveidā paziņojot izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā.

2.8. “Latviešu Latvijai” var būt veicinātāji, kuri, nebūdami partijas biedri, ir izteikuši atbalstu partijas Programmai un tās mērķiem.

2.9. Partijas veicinātājiem ir tiesības:

2.9.1. piedalīties partijas sapulcēs ar padomdevēja tiesībām;

2.9.2. piedalīties partijas rīkotos pasākumos un akcijās. 

 

3. “LATVIEŠU LATVIJAS” VADĪBA

“Latviešu Latvijas” vadošās institūcijas ir Kongress un pārvalde. 

Kongress

3.1. Kongress ir augstākā “Latviešu Latvijas” lēmējinstitūcija. Tikai Kongress ir tiesīgs:

3.1.1. apstiprināt “Latviešu Latvijas” Statūtus un Programmu un izdarīt tajos grozījumus;

3.1.2. ievēlēt Pārvaldi un priekšsēdētāju, tā vietnieku, revīzijas komisiju;

noklausīties pārskatus par šo institūciju un partijas priekšsēdētāja darbību;

3.1.3. apstiprināt ziņojumus par partijas budžeta izpildi, noteikt biedru naudas apmērus;

3.1.4. noteikt partijas politikas pamatlīnijas.

3.2. Kārtējos Kongresus reizi gadā, ne vēlāk par 31.martu, sasauc Pārvalde, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Kongresa nosūtot rakstisku uzaicinājumu. Kongresā ievēlēto partijas valdošo institūciju pilnvaru laiks ir viens gads.

3.3. Kongresa delegātus ievēlē nodaļu un grupu sapulces pēc Pārvaldes apstiprinātām pārstāvniecības normām. Katrai nodaļai un grupai jābūt pārstāvētai vismaz ar vienu delegātu.

3.4. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz puse ievēlēto delegātu. Ja Kongress nevar notikt sakarā ar delegātu ierašanos nepietiekamā skaitā, nākamo kongresu var sasaukt ne ātrāk kā pēc trijām nedēļām. Šāds atkārtoti sasaukts Kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita (vismaz divi delegāti).

3.5. Kongresa darbu vada partijas priekšsēdētājs un kongresa ievēlēts prezidijs.

3.6. Lēmumus Kongress pieņem ar klāt­esošo delegātu balsu vairākumu. Lai pieņemtu lēmumu par “Latviešu Latvijas” likvidēšanu, darbības turpināšanu vai statūtu grozījumiem, nepieciešams vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo delegātu balsu.

3.7. Balsošana Kongresā ir atklāta, ja aizklātu balsošanu nepieprasa viena trešdaļa Kongresā klātesošo delegātu. Saeimas deputātu kandidātu izvirzīšana var notikt ar Pārvaldes lēmumu.

3.8. Kongresa darbu un pieņemtos lēmumus protokolē kongresā ievēlēts sekretārs, Kongresā pieņemtie lēmumi jāizsūta visām nodaļām un grupām.

3.9. Ārkārtas Kongress var tikt sa­saukts pēc Pārvaldes iniciatīvas, ja to rakstveidā pieprasa 1/10 daļa biedru, norādot sasaukšanas iemeslu. 

Pārvalde

3.10. Pārvalde ir galvenā izpildinstitūcija Kongresu starplaikā. To ievēlē Kongress uz vienu gadu 4 – 27 biedru sastāvā. Pārvaldes biedri ir arī Pārvaldes priekšsēdētājs (kurš vienlaikus ir partijas priekšsēdētājs) un tā vietnieks.

3.11. Pārvalde vada “Latviešu Latvijas” darbu Programmas, Statūtu un Kongresa lēmumu ietvaros. Pārvalde:

3.11.1. noklausās atskaites par darbību;

3.11.2. apstiprina partijas budžetu un nosaka algoto darbinieku štatus;

3.11.3. nosaka partijas politisko taktiku Programmas ietvaros;

3.11.4. apstiprina amatā partijas izdevumu redaktorus un preses sekretāru;

3.11.5. pieņem lēmumus par vēlēšanu, parlamentāro un valdības koalīciju izveidošanu ar citām partijām;

3.11.6. apstiprina pastāvīgo un uz laiku izveidoto komisiju priekšsēdētājus, to locekļus un nolikumus, pieņem lēmumus par komisiju darbības izbeigšanu;

3.11.7. apstiprina “Latviešu Latvijas” priekšvēlēšanu darba plānus:

3.11.8. izvirza kandidātus pašvaldību vēlēšanām tajos rajonos un pilsētās, kur nav izveidotas nodaļas vai grupas;

3.11.9. atceļ Pārvaldes, nodaļu vai grupas lēmumus, ja tie neatbilst “Latviešu Latvijas” Programmai un Statūtiem.

3.12. Pārvalde var izveidot ētikas komisiju konfliktsituāciju un atsevišķu partijas biedru rīcības izvērtēšanai.

3.13. Pārvaldes sēdes sasauc partijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi ceturksnī. Pārvaldes sēdes vada partijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, sēdēs bez balss tiesībām var piedalīties jebkurš “Latviešu Latvijas” biedrs.

3.14. Pārvaldes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no Kongresā ievēlētiem Pārvaldes biedriem.

3.15. Pārvaldes lēmumus pieņem ar klātesošo Pārvaldes biedru vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumus pieņem atklāti balsojot, ja Pārvaldes biedri nav izlēmuši par atsevišķu jautājumu balsot aizklāti.

3.16. Pārvaldes sēdes gaita un pieņemtie lēmumi tiek protokolēti.

3.17. Pārvalde var sasaukt “Latviešu Latvijas” teorētiskas vai praktiskas konferences. “Latviešu Latvijas” konferences ir tiesīgas partijas vārdā pieņemt teorētiskus dokumentus. Konference var izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus, kā arī izskatīt citus jautājumus.

3.17.1. Pārvalde lemj par kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanu. 

“Latviešu Latvijas” priekšsēdētājs un vietnieks

“Latviešu Latvijas” priekšsēdētājs un vietnieks:

3.18. Vada partijas darbību atbilstoši tās Programmai, Statūtiem un Kongresu lēmumiem.

3.19. Vada Pārvaldes sēdes un paraksta tās lēmumus.

3.20. Reprezentē un ar paraksta tiesībām pārstāv partiju oficiālā līmenī.

3.21. Koordinē Saeimas frakcijas darbību.

3.22. Uztur sakarus ar starptautiskām organizācijām un ārvalstu politiskām partijām.

3.23. Vada sadarbību ar “Latviešu Latvijas” pašvaldību deputātiem. 

Revīzijas komisija

3.24. Kongress uz vienu gadu ievēlē Revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā. Komisija no sava vidus ar balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju un tā vietnieku. Pārvaldes locekļi nevar būt Revīzijas komisijas locekļi. Revīzijas komisijas locekļi piedalās Pārvaldes sēdēs.

3.25. Revīzijas komisija pārbauda partijas un tās nodaļu finansiālo darbību, kontrolē partijas institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Programmai un Statūtiem un šo lēmumu izpildi, kā arī sniedz priekšlikumus par partijas budžeta projektu un apstiprina gada pārskatu.

3.25.1. Revīzijas komisija pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu. 

“Latviešu Latvijas” deputāti

3.26. “Latviešu Latvijas” Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apstiprina Kongress vai Pārvalde.

3.27. Par Saeimas deputātu kandidātiem “Latviešu Latvija” izvirza partijas biedrus un veicinātājus atbilstoši vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām.

3.28. “Latviešu Latvijas” saraksta projektā iekļautie deputātu kandidāti pirms saraksta apstiprināšanas paraksta saistību rakstu, kurā apņemas pēc ievēlēšanas Saeimā ievērot tajā minētās prasības. Saistību rakstā iekļautās prasības apstiprina “Latviešu Latvijas” Pārvalde.

3.29. “Latviešu Latvijas” Saeimas deputātu pienākums ir:

3.29.1. darboties Saeimā atbilstoši “Latviešu Latvijas” priekšvēlēšanu programmai;

3.29.2. saskaņot “Latviešu Latvijas” Pārvaldē frakcijas nolikuma projektu;

3.29.3. darboties “Latviešu Latvijas” frakcijas sastāvā un ievērot tās nolikumu;

3.29.4. pirms balsošanas par svarīgiem valsts dzīves jautājumiem (koalīcijas veidošana, nozīmīgāko valsts amatpersonu un Ministru kabineta sastāva apstiprināšana, nozīmīgu likumu pieņemšana) konsultēties ar “Latviešu Latvijas” Pārvaldi un rīkoties atbilstoši lēmumiem;

3.29.5. regulāri tikties ar sava vēlēšanu apgabala vēlētājiem un sadarboties ar apgabalā esošajām “Latviešu Latvijas” nodaļām;

3.29.6. regulāri informēt partijas vadošās institūcijas par frakcijas darbību un reizi gadā vai pēc Pārvaldes pieprasījuma “Latviešu Latvijas” Pārvaldē sniegt pārskatu par savu parlamentāro darbību.

3.30. “Latviešu Latvijas” pašvaldību deputātu kandidātus izvirza attiecīgās pašvaldības teritorijā esošā “Latviešu Latvijas” nodaļa. Rīgas domes deputātu kandidātu sarakstu apstiprina “Latviešu Latvijas” Pārvalde.

3.31. Par pašvaldību deputātu kandidātiem var izvirzīt “Latviešu Latvijas” biedrus, kā arī “Latviešu Latvijas” veicinātājus. “Latviešu Latvijas” deputātu kandidāti paraksta “Latviešu Latvijas” Pārvaldes apstiprinātu saistību rakstu.

3.32. “Latviešu Latvijas” pašvaldību deputātu pienākumi ir:

3.32. 1. darboties pašvaldībās atbilstoši priekšvēlēšanu programmai;

3.32.2. darboties frakcijā, kurā iekļaujas “Latviešu Latvijas” deputāti. Deputāti ir tiesīgi, apspriežoties ar vietējo “Latviešu Latvijas” nodaļu, pieņemt lēmumu neveidot savu frakciju pašvaldību padomē (domē);

3.32.3. nozīmīgākos lēmumus pieņemt, konsultējoties ar vietējo nodaļu, un darboties atbilstoši lēmumiem;

3.32.4. piedalīties vietējās “Latviešu Latvijas” nodaļas (grupas) sapulcēs un informēt “Latviešu Latvijas” biedrus par deputātu darbību pašvaldībās;

3.32.5. piedalīties “Latviešu Latvijas” rīkotajos pašvaldību problēmām veltītajos pasākumos un “Latviešu Latvijas” pašvaldību deputātu sanāksmēs.

3.33. Visu līmeņu “Latviešu Latvijas” deputātu pienākums ir ar savu darbību un personisko stāju celt “Latviešu Latvijas” autoritāti sabiedrībā, veicināt tās ietekmes palielināšanos.

 

4. VIETĒJĀS GRUPAS UN NODAĻAS

4.1. “Latviešu Latvijas” grupu izveidošana un darbība:

4.1.1. “Latviešu Latvijas” biedri, kas dzīvo un strādā vienā pagastā, pilsētā, priekšpilsētā, mikrorajonā, rajonā, var izveidot grupu, ja tajā apvienojas vismaz 9 biedri;

4.1.2. “Latviešu Latvijas” biedri var apvienoties arī profesionālajās interešu grupās vai apvienībās;

4.1.3. ierosinājumu izveidot grupu pieņem attiecīgā partijas biedru sapulce, kas ievēlē savu priekšsēdētāju;

4.1.4. lēmumu par partijas grupas izveidošanu, pēc partijas biedru sapulces protokola iesniegšanas, pieņem attiecīgās pilsētas, priekšpilsētas, rajona nodaļas sapulce vai valde, bet gadījumā, ja vietējā nodaļa nav izveidota, “Latviešu Latvijas” Pārvalde;

4.1.5. grupa darbojas saskaņā ar sapulcē pieņemto nolikumu.

Grupu biedru uzskaites dokumenti glabājas “Latviešu Latvijas” Pārvaldē. Grupu biedri biedru naudu nomaksā grupā, nodaļā vai Pārvaldē;

4.1.6. grupas, kas izveidojas administratīvajā teritorijā, kur jau darbojas “Latviešu Latvijas” nodaļas, iekļaujas tās darbā. Šo grupu biedri ar balss tiesībām piedalās nodaļas sapulcēs;

4.1.7. grupas var ievēlēt valdi un valdes priekšsēdētāju;

4.1.8. grupu darbu vada attiecīgā reģiona “Latviešu Latvijas” nodaļa, bet gadījumos, kad tā nav izveidojusies, – “Latviešu Latvijas” Pārvalde;

4.1.9. grupas, kuras darbojas pagastu vai pilsētu teritorijās, ir tiesīgas “Latviešu Latvijas” vārdā izvirzīt pašvaldību deputātu kandidātus.

4.2. “Latviešu Latvijas” nodaļu izveidošana un darbība:

4.2.1. “Latviešu Latvijas” nodaļas izveido republikas nozīmes pilsētās, rajonos, Rīgas priekšpilsētās (rajonos), kur darbojas vismaz 27 partijas biedri. Nodaļas darbība var aptvert arī vairākus minētos administratīvos rajonus.

Lēmumus par nodaļas izveidošanu pieņem republikas nozīmes pilsētas, rajona vai Rīgas priekšpilsētas partiju biedru sapulce. Šo lēmumu pēc iesniegtā protokola akceptē valde;

4.2.2. par gadījumiem, kad partijas biedri izsaka vēlēšanos dibināt nodaļu, kuras darbība neaptver republikas nozīmes pilsētu, rajonu, Rīgas rajonus, lemj Pārvalde;

4.2.3. nodaļas dibināšanas sapulces un “Latviešu Latvijas” Pārvaldes lēmumos nosaka administratīvo teritoriju, kurā darbojas “Latviešu Latvijas” nodaļa;

4.2.4. nodaļas darbojas atbilstoši sapulcē pieņemtam nolikumam;

4.2.5. nodaļas patstāvīgi iekasē biedru naudu un veic biedru uzskaiti;

4.2.6. nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir sapulce, kurā piedalās arī visi nodaļas administratīvajā teritorijā uzskaitē esošie grupu biedri;

4.2.7. nodaļas nosaka savas darbības virzienus atbilstoši “Latviešu Latvijas” Programmai, Kongresa un Pārvaldes lēmumiem un ņemot vērā vietējos apstākļus. Nodaļas valdes ir tiesīgas izvirzīt kandidātus pilsētas, rajona un attiecīgā rajona pagastu pašvaldību vēlēšanām;

4.2.8. nodaļas sapulce var izvirzīt Kongresam vai Pārvaldei izskatīšanai lēmumu projektus. Kongresam vai Pārvaldei šie lēmumu projekti ir jāizskata kārtējā sēdē un jāpieņem attiecīgs lēmums vai tie jānoraida;

4.2.9. informāciju par “Latviešu Latvijas” nodaļās apvienotajiem biedriem un to darbību reizi ceturksnī iesniedz “Latviešu Latvijas” Pārvaldei apkopošanai;

4.2.10. nodaļu, kurā ir palikuši mazāk par 27 biedriem, var likvidēt pēc tās sapulces ierosinājuma un “Latviešu Latvijas” Pārvaldes lēmuma.

4.3. Nodaļas sapulce ievēlē nodaļas valdi, valdes priekšsēdētāju, tā vietnieku un revidentu.

 

5. “LATVIEŠU LATVIJAS” ĪPAŠUMS UN FINANSIĀLĀ DARBĪBA

5.1. “Latviešu Latvijai” un tās nodaļām var piederēt kustamais un nekustamais īpašums, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai un uzdevuma pildīšanai.

5.2. “Latviešu Latvijas” līdzekļus un īpašumu veido:

5.2.1. biedru nauda;

5.2.2. ieņēmumi no partijai ar likumu atļautās uzņēmējdarbības;

5.2.3. dāvinājumi, ziedojumi un novēlējumi. Mērķziedojumi tiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

5.2.4. citi likumā atļauti ieņēmumi.

5.3. 50% no biedru naudu iemaksām paliek nodaļas rīcībā, pārējā daļa tiek ieskaitīta partijas budžeta ieņēmumos.

5.4. Partijas līdzekļi tiek izlietoti tikai “Latviešu Latvijas” mērķu sasniegšanai un tās uzdevumu pildīšanai atbilstoši Kongresa, Pārvaldes un nodaļu sapulču apstiprinātiem budžetiem. Gada pārskata periodā Pārvaldes un nodaļu priekšsēdētāji sniedz atskaiti par attiecīgo institūciju finansiālo darbību, kuru apstiprina partijas Kongress. Šie pārskati ir pieejami visiem partijas biedriem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī plašsaziņas līdzekļiem.

5.5. Ja tiek likvidēta “Latviešu Latvijas” nodaļa, tās līdzekļi izlietojami atbilstoši Pārvaldes lēmumam par nodaļas likvidāciju.

 

6. “LATVIEŠU LATVIJAS” PAŠLIKVIDĒŠANAS UN REORGANIZĀCIJAS KĀRTĪBA

6.1. Lēmumu par pašlikvidēšanos un reorganizāciju, tai skaitā par piederošās mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu pieņem Kongress. Lēmums ir spēkā, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas izvirzīto Kongresa delegātu.

6.2. “Latviešu Latvijai” reorganizējoties, tās īpašums un finanšu līdzekļi tiek sadalīti organizācijām proporcionāli Kongresā piedalījušos biedru skaitam. Ja atdalījušos biedru skaits ir mazāks par 30% no partijas biedru kopskaita, šī grupa nevar pretendēt uz partijas mantu vai finanšu līdzekļiem.

 

Lai visu mūsu domu un darbu mērķis ir un paliek latviešu tauta un Valsts!

Pilnvarotās personas:

“Latviešu Latvijas” priekšsēdētājs I.Drullis

Pārvaldes biedrs A.Aleksejeva

 

 

Pielikums Statūtiem

“Latviešu Latvijas” simbolika

Latvju tautai ar pārliecību paudošu stāju, ar mierīgu, gaišu redzējumu droši savās rokās jātur valsts virzības un attīstības stūre.

Tikai tā var nodrošināt labāku un, ļoti iespējams, laimīgāku nākotni latviešu tautai.

“LATVIEŠU LATVIJA” savā darbībā stingri pamatojas uz 1922.g. LR Satversmi.

Satversmes sapulces laikā arī no tās iedvesmojās mākslinieks Ansis Cīrulis – ar labestīgu vēlējumu Satversmei un latviešiem.

“LATVIEŠU LATVIJA”

priekšsēdētājs I.Drullis