
Par Azerbaidžānas prezidenta valstsvizīti Latvijā 3.–5.oktobrī
|
Latvijas Valsts prezidente un Imants Freibergs 4.oktobra
vakarā Melngalvju namā rīkoja valstsvakariņas par godu Azerbaidžānas
prezidenta un viņa dzīvesbiedres Meribanas Alijevas valstsvizītei Latvijā.
Attēlā: ierodamies valstsvakariņās, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri
sveic Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga,
Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs, Meribana Alijeva un
Imants Freibergs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvakariņās par godu Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un Mēribanas Alijevas kundzes valstsvizītei Latvijas Republikā 2006.gada 4.oktobrī Melngalvju namā:
| “Es vēlētos pacelt šo
glāzi par mūsu līdzšinējo un nākamo sadarbību, mūsu valstu uzplaukumu! Par
Latvijas un Azerbaidžānas draudzību!” Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs kopīgā tostā valstsvakariņās Melngalvju namā Rīgā 4.oktobra vakarā Foto: Juris Krūmiņš |
Jūsu ekselence Azerbaidžānas prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Alijevas kundze!
Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks, Jūsu ekselence, ka esat atsaucies uz manu
ielūgumu un apmeklējat Latviju pirmajā oficiālajā vizītē kopš mūsu abu valstu
valstiskās neatkarības atjaunošanas un diplomātisko attiecību nodibināšanas.
Tieši pirms gada, 2005.gada 3. un 4.oktobrī, notika Latvijas
prezidenta pirmā vizīte Azerbaidžānā, kad man bija gods apmeklēt brīnišķīgo
Azerbaidžānas zemi un izbaudīt Jūsu tautas viesmīlību. Vizītes laikā man bija
iespēja apmeklēt Baku vecpilsētu (Icheri Sheher), kas ir lielisks vēstures piemineklis
un kas, tāpat kā Rīgas vecpilsēta, kuras sirdī mēs atrodamies patlaban, ir iekļauts
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Mēs atrodamies vēsturiskā ēkā – Melngalvju namā, kas ir viens
no mūsu vecpilsētas Vecrīgas spilgtākajiem vēstures lieciniekiem. Zināmā mērā
šis nams simbolizē mūsu vēsturi:
Otrā pasaules kara laikā tas tika pilnībā iznīcināts, un tagad,
atgūstot neatkarību, mēs šo namu esam uzcēluši no jauna – tāpat kā mūsu valsti.
Un arī Azerbaidžānas tauta ir uzcēlusi savējo.
Mūsu valstis ir tālu viena no otras, bet mūsu tautu emocionālās
saites ir vienojošas. Mūsu tautu vēstures līdzība ir pārsteidzoša. 1918.gadā
Latvija un Azerbaidžāna uzsāka savu ceļu kā neatkarīgas valstis, taču šis ceļš
tika varmācīgi pārtraukts – Azerbaidžānai 1920.gadā, bet Latvijai 20 gadus
vēlāk. Tikai pēc vairākiem gadu desmitiem līdz ar abu mūsu tautu nerimstošiem
centieniem pēc taisnības un neatkarības Latvija un Azerbaidžāna atguva neatkarību.
Šogad aprit 15 gadi kopš mūsu abu valstu neatkarības atjaunošanas,
un šajos 15 gados ir sasniegts ļoti daudz. Latvija un Azerbaidžāna ir pārliecinoši
un neatgriezeniski atgriezušās pasaules politiskajā kartē. 2004.gadā Latvija
sasniedza divus no saviem stratēģiskajiem mērķiem – iestāšanos Eiropas Savienībā
un NATO. Azerbaidžāna šajos 15 gados ir kļuvusi par vienu no reģiona līderiem. Tas,
kas vēl nesenā pagātnē šķita nesasniedzams, šodien jau ir neatņemama un
neapstrīdama realitāte.
Kopš pagājušā gada mūsu divpusējo attiecību ietvaros ir
notikuši vairāki svarīgi un zīmīgi notikumi. Diplomātiskās attiecības ir
nozīmīgi attīstījušās līdz ar Azerbaidžānas vēstniecības atvēršanu Rīgā.
Esmu gandarīta, ka savu darbu ir uzsākusi Latvijas vēstniecība Baku, un ceram, ka
drīzumā tiks akreditēts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Azerbaidžānā.
Ekonomiskajā jomā ir padarīts ļoti daudz. Vēlos minēt faktu, ka
divos gados tirdzniecības apjoms starp abām valstīm ir faktiski dubultojies. Šo
procesu ir veicinājuši gan pagājušajā gadā parakstītie līgumi, gan abu
vēstniecību veiksmīgais darbs. Biznesa kontaktu aktivizēšanu ir veicinājusi tiešās
gaisa satiksmes atklāšana starp mūsu galvaspilsētām. Biznesa forums, kas notiek
valstsvizītes ietvaros, paver lielas iespējas šo kontaktu tālākai padziļināšanai.
Arī šodien parakstītie līgumi palīdzēs šo sakaru attīstībai. Ceru, ka līdz šī
gada beigām savu darbu sāks starpvaldību komisija.
Par mūsu valstu attiecību briedumu liecina arī šodien parakstītā
deklarācija, kurā ir formulēta mūsu valstu kopējā pozīcija daudzos starptautiski
būtiskos jautājumos.
Ar patiesu gandarījumu esmu vērojusi Azerbaidžānas izvēli par labu
ciešākām attiecībām ar ES un NATO. Latvija aktīvi iesaistās ES kaimiņu politikā
un ir starp tām valstīm, kas veicina ES sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm, tajā
skaitā arī ar Azerbaidžānu, jo šis reģions ir viena no mūsu prioritātēm. Varat
paļauties, ka Latvija turpinās aktīvi to darīt.
Prezidenta kungs, sirsnīgi izsaku savu visdziļāko pateicību par
Azerbaidžānas izteikto atbalstu manai kandidatūrai uz ANO ģenerālsekretāra posteni.
Pateicos arī triju Baltijas valstu valdībām par atbalstu manai kandidatūrai šim
augstajam amatam. Esmu pārliecināta, ka ANO ir neaizstājams forums, lai veicinātu
mieru, stabilitāti un attīstību pasaulē. Mūsu kopējs pienākums ir darīt visu, lai
šī organizācija spētu efektīvi stāties pretī 21.gadsimta izaicinājumiem, veicinot
mieru un līdzsvarotu attīstību pasaulē.
Pateicos, Jūsu ekselence, par Latvijas tautai izrādīto godu,
apciemojot mūsu valsti. Tas ir daudzsološs turpinājums mūsu abu valstu attiecībās,
kas, esmu pārliecināta, arī turpmāk attīstīsies tikpat intensīvi.
Es vēlētos pacelt šo glāzi par mūsu līdzšinējo un nākamo
sadarbību, mūsu valstu uzplaukumu! Par Latvijas un Azerbaidžānas draudzību!
Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks
Valters Nollendorfs 5.oktobrī muzejā, iepazīstinot Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu
Alijevu ar Latvijas vēstures drūmākajām lappusēm |