Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Rīgas rajona Salas pagasta padomes priekšsēdētājas D.Veilandes atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2006., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/145148

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.752

Par Koncepciju par Nacionālo bruņoto spēku rezervi

Vēl šajā numurā

06.10.2006., Nr. 160

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Veids: rīkojums

Pieņemts: 04.10.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkojums Nr.2-02/343

Rīgā 2006.gada 4.oktobrī

Par Rīgas rajona Salas pagasta padomes priekšsēdētājas D.Veilandes atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmajai daļai atstādinu Dainu Veilandi no Rīgas rajona Salas pagasta padomes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par šādiem pieļautiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

1. Salas pagasta padome 2003.gada 24.decembrī ir pieņēmusi lēmumu (prot. Nr.12, 150.§) par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu nekustamajam īpašumam “Silavas” (kadastra Nr.8088 005 0046). Minētais lēmums ir prettiesisks šādu iemeslu dēļ:

1.1. detālplānojuma izstrāde tika uzsākta laikā, kad Teritorijas plānošanas likuma 6.panta piektajā daļā bija noteikts, ka detālplānojumu izstrādā pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēkā stāšanās, bet Salas pagasta teritorijas plānojums tika apstiprināts tikai 2005.gada 30.novembrī;

1.2. detālplānojuma izstrādes uzsākšanas ierosinātāja ir Salas pagasta padomes priekšsēdētāja D.Veilande. No zemesgrāmatas apliecības izriet, ka īpašumtiesības uz zemesgabalu, kuram tika paredzēts izstrādāt detālplānojumu, D.Veilandei ir nostiprinātas 2004.gada 18.februārī. Lēmums ir pieņemts interešu konflikta situācijā, jo:

1.2.1. protokolā nav norādīts, ka D.Veilande nepiedalās lēmumā pieņemšanā, kā tas bija noteikts tajā laikā spēkā esošajā likuma “Par pašvaldībām” 37.panta otrās daļas 10.punkta redakcijā, bet tieši pretēji, no protokola satura izriet, ka D.Veilande ziņojusi par sēdēs dienas kārtībā esošo jautājumu 150.§ “Par detālplānojumiem”;

1.2.2. pieņemto lēmumu ir parakstījusi D.Veilande, nevis padomes priekšsēdētājas vietnieks, kā tas bija noteikts minēta likuma 37.panta sestajā daļā, tādējādi pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas un 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos ierobežojumus;

1.3. savā 2006.gada 26.septembra paskaidrojumā D.Veilande lēmuma pieņemšanu pamato ar to, ka balsošanā viņa nepiedalījās un protokolā norādīts, ka par lēmuma pieņemšanu nobalso pieci deputāti, bet nav norādīti deputātu uzvārdi. Līdz ar to no lēmuma un pieprasītā protokola satura nav iespējams noteikt, vai D.Veilande ir piedalījusies balsošanā. D.Veilande norāda uz to, ka lēmums par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu tika pieņemts ne tikai par viņu interesējošo nekustamo īpašumu “Silavas”, bet arī par citiem nekustamajiem īpašumiem;

2. 2004.gada 29.jūnijā Salas pagasta padome pieņēma lēmumu par detālplānojuma nekustamam īpašumam “Silavas” apstiprināšanu, kas ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas likuma 6.panta piekto daļu. Lēmumu parakstīja D.Veilande, atkārtoti pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas un 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktos ierobežojumus;

3. 2003.gada 24.decembra Salas pagasta padomes sēdē pieņemti lēmumi par detālplānojumu izstrādes uzsākšanu nekustamajiem īpašumiem “Plečgali” (kadastra Nr.8088 003 0204, 8088 003 0198, 8088 003 0207), “Aizezeri” (kadastra Nr.8088 005 0470), “Ušiņas” (kadastra Nr.8088 010 0056), “Kristauši” (kadastra Nr.8088 008 0082), “Priežu mala” (kadastra Nr.8088 005 0044 un 8088 005 0280) un “Mežvidi” (kadastra Nr.8088 007 0075) ir prettiesiski rīkojuma 1.1.apakšpunktā minētā iemesla dēļ:

3.1. D.Veilande pamato augstāk minēto lēmumu pieņemšanu ar tā laikā spēkā esošo normatīvo aktu nezināšanu, jo Salas pagasta pašvaldībā nestrādāja jurists. Šāds paskaidrojums nesatur juridisko pamatojumu, kā arī pašvaldības vadītājam nav pieļaujams aizbildināties ar likumu nezināšanu, jo tas parāda nekompetenci un nespēju nodrošināt pašvaldības tiesisku darbību;

3.2. šādu prettiesisku lēmumu apstiprināšana var radīt negatīvas sekas privātpersonu interesēm, jo, ieguldot līdzekļus nelikumīgu detālplānojumu izstrādē, privātpersonai var rasties materiālie zaudējumi sakarā ar to, ka šādus detālplānojumus nebūs iespējams realizēt. Ņemot vērā Administratīvā procesa likumā noteikto tiesiskās paļāvības principu, Salas pagasta pašvaldībai no sava budžeta līdzekļiem būs jāatlīdzina privātpersonām nodarītie zaudējumi vai būs jāļauj realizēt prettiesiskus detālplānojumus, kas radīs nelabvēlīgu ietekmi uz Salas pagasta attīstību kopumā;

4. Ministrijas rīcībā ir Salas pagasta padomes detālplānojumi, kas ir apstiprināti laika posmā no 2004.gada līdz 2005.gada novembrim, nekustamajiem īpašumiem “Grūbes” (kadastra Nr.8088 006 0038), “Aļņu sala” (kadastra Nr.8088 007 0045), “Priedoli” (kadastra Nr.8088 005 0447), “Vijas” (kadastra Nr.8088 004 0024), “Ezerlīči” (kadastra Nr.8088 007 0034), “Mazie ezerlīči” (kadastra Nr.8088 007 0046), “Priežu mala” (kadastra Nr.8088 008 0046), “Cederi” (kadastra Nr.8088 007 0007), “Puduri” (kadastra Nr.8088 004 0026), “Priedulāji” (kadastra Nr.8088 004 0007), “Vecvagari” (kadastra Nr.8088 003 0021), “Ušiņas” (kadastra Nr.8088 010 0056), “Zuši” (kadastra Nr.8088 007 0163), “Bindari” (kadastra Nr.8088 007 0163), “Mēness pļavas” (kadastra Nr.8088 004 0014), “Jaunās mēness pļavas” (kadastra Nr.8088 004 0013), “Rīdzene” (kadastra Nr.8088 004 0106), “Jaunbindari” (kadastra Nr.8088 006 0052), “Lauki” (kadastra Nr.8088 006 0069), “Rožlejas” (kadastra Nr.8088 005 0147), “Ciemītes” (kadastra Nr.8088 004 0103), kā arī rīkojuma 1. un 2.punktā minētajam nekustamajam īpašumam “Silavas”, kas ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo:

4.1. lēmumi par detālplānojumu izstrādi tika pieņemti laikā, kad Teritorijas plānošanas likuma normas nepieļāva detālplānojuma izstrādes uzsākšanu pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās;

4.2. D.Veilande savā 2006.gada 5.augusta paskaidrojumā norāda, ka detālplānojumi tika izstrādāti un apstiprināti, pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 7.punktu, kā arī to, ka Rīgas rajona padome ir sniegusi pozitīvus atzinumus par iepriekš minētajiem detālplānojumiem;

4.3. Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumi tika papildināti ar 7.punktu ar Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumiem Nr.710 “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, kas stājās spēkā 2004.gada 20.augustā, bet lēmumi par detālplānojumu izstrādes uzsākšanu desmit nekustamajiem īpašumiem tika pieņemti pirms 2004.gada 20.augusta. Līdz ar to D.Veilandes paskaidrojumi attiecībā uz minēto detālplānojumu izstrādāšanas un pieņemšanas tiesiskajiem pamatiem nav atbilstoši faktiskajai un juridiskajai situācijai;

4.4. lēmumi par detālplānojumu izstrādāšanu, kas ir pieņemti, pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 7.punktu, ir prettiesiski arī tāpēc, ka detālplānojumos paredzētā nekustamo īpašumu plānotā (atļautā) izmantošana nesakrīt ar Rīgas rajona teritorijas plānojumā noteikto nekustamo īpašumu plānoto (atļauto) izmantošanu (lauksaimniecības un meža zemes). Rīgas rajona padomes 2003.gada 27.maija saistošajos noteikumos Nr.1 ir paredzēts, ka ir pieļaujama lauksaimniecības zemju un meža zemju transformācija saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu. Tas nozīmē, ka līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai lauksaimniecības un meža zemju transformācija nav iespējama. Pie tam rajona plānojums rekomendē minimālo īpašuma nesadalāmo teritorijas platību noteikt ne mazāku par 2 ha, bet detālplānojumos paredzēti apbūves gabali ir mazāki par 0,5 ha;

4.5. iepazīstoties ar Rīgas rajona padomes atzinumiem par detālplānojumiem, tika konstatēts, ka rajona padome vērtē tikai savu izsniegto nosacījumu izpildi, nevērtējot detālplānojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām. Rīgas rajona padome norāda, ka detālplānojumu atbilstības normatīvo aktu prasībām kontrole ir jāveic Salas pagasta pašvaldībai. No minētā secināms, ka par pieņemto lēmumu tiesiskumu ir atbildīga Salas pagasta pašvaldība, nevis, kā netieši izriet no D.Veilandes paskaidrojumiem, pašvaldībai ir tiesības paļauties uz Rīgas rajona pašvaldības atzinumā norādīto un nepārliecināties par paredzamās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas atbilstību rajona teritorijas plānojumam, kā arī atbilstību normatīvo aktu prasībām;

4.6. lēmumi par detālplānojumu apstiprināšanu ir pieņemti pirms Salas pagasta teritorijas plānojuma spēkā stāšanās, kas ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas likuma 6.panta piekto daļu. Pie tam apstiprināti detālplānojumi nekustamajiem īpašumiem “Ezerlīči”, “Mazie ezerlīči”, “Cederi”, “Vecvagari”, “Ušiņas”, “Mēness pļavas”, “Jaunās mēness pļavas”, “Rīdzene”, “Lauki”, “Rožlejas” neatbilst Salas pagasta teritorijas plānojumā noteiktajai šo īpašumu plānotai (atļautai) izmantošanai;

4.7. Salas pagasta padomes rīcība ir nekonsekventa, jo 2005.gada 28.februārī Salas pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu Nr.28 “Par atteikumu detālplānojuma izstrādei”, ar kuru tika noteikts atlikt izstrādāt detālplānojumu nekustamajam īpašumam “Jaunbindari” (kadastra Nr.8088 007 0052) līdz Salas pagasta teritorijas plānojuma apstiprināšanai, pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma 6.panta piekto daļu. Attiecībā uz pārējiem uzsāktiem detālplānojumiem šādi lēmumi netika pieņemti;

4.8. neskatoties uz iepriekš minēto lēmumu, Salas pagasta padome 2005.gada 31.augustā ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt detālplānojumu nekustamajam īpašumam “Jaunbindari” ar saistošajiem noteikumiem (prot. Nr.8, 169.§). Līdz ar to lēmums ir acīmredzami prettiesisks un D.Veilandei bija pienākums neparakstīt šādu lēmumu atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 48.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam un sasaukt ārkārtas sēdi atkārtotai jautājuma izskatīšanai, tādējādi nodrošinot tiesiska lēmuma pieņemšanu;

5. Salas pagasta priekšsēdētāja D.Veilande 2003.gada 18.augustā izsniedza divas izziņas zemesgabalu “Astītes” (kadastra Nr.8088-005-0159), “Spuņupessala” (kadastra Nr.8088-005-0107), “Spuņupesmala” (kadastra Nr.8088-005-0238) un “Spuņupeslīcis” (kadastra Nr.8088-005-0036) īpašniekiem, kuriem uz to brīdi piederēja minētie zemesgabali. Izziņās tika apliecināts, ka Salas pagasta padome konceptuāli atbalsta zemesgabalu izmantošanu apbūvei un apbūves parcele ir noteikta 0,25 ha un apbūves blīvums uz 1 ha – 20%. Nekustamos īpašumus kā apbūves zemi iegādājās SIA “Target group”, saņemot uz minēto izziņu pamata kredītu bankā. Izsniedzot šāda satura izziņas zemesgabalu īpašniekiem, D.Veilande piedalījās pircēju maldināšanā, jo:

5.1. izziņu izsniegšanas brīdī Salas pagastam nebija spēkā esoša teritorijas plānojuma, bet bija spēkā Rīgas rajona teritorijas plānojums, kas ir pieņemts 2001.gada 27.novembrī. Saskaņā ar rajona plānojumu minētie zemesgabali atrodas Babītes ezera aizsargjoslā un dabas lieguma “Babītes ezers” teritorijā. D.Veilandei kā Salas pagasta pašvaldības vadītajai bija pienākums zināt par minēto zemesgabalu atļauto (plānoto) izmantošanu atbilstoši Rīgas rajona plānojumam, jo teritorijas plānošanas jautājumi ietilpst vietējo pašvaldību autonomajā kompetencē saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punktu;

5.2. D.Veilande savu rīcību izskaidro ar to, ka izziņas tika pamatotas ar 1998.gada Salas pagasta stratēģiskās attīstības programmas pamatnostādnēm, kā arī bijušā kolhoza “Padomju Latvija” pastāvēšanas laikā šī teritorija kalpoja kā atpūtas pasākumu vieta ar estrādi un tai piederošām būvēm;

5.3. Salas pagasta padomes priekšsēdētājas rīcības izskaidrojums ir nepamatots, jo Salas pagasta stratēģiskās attīstības programmas pamatnostādnes ir politisks dokuments, nevis normatīvais akts, un tāpēc uz tā nevar pamatoties, izsniedzot izziņas. Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 102.punktu izziņa ir pārvaldes dokuments, kurš satur datus par faktiem. Līdz ar to izziņā nav pieļaujams sniegt viedokli ideju līmenī;

5.4. Salas pagasta padome 2004.gada 27.oktobrī ir pieņēmusi lēmumu (prot.Nr.10, 137.§) “Par zemes gabalu “Astītes”, “Spuņupessala”, “Spuņupesmala”, “Spuņupeslīcis” detālo plānojumu””. Tajā laikā spēkā esošajā Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 7.punkta redakcijā bija noteikts, ja vietējai pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, detālplānojumu izstrādā, pamatojoties uz spēkā esošā rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Minētais lēmums ir prettiesisks, jo detālplānojuma projekta izstrādāšanas mērķis ir zemes gabalu izmantošanas mazstāvu dzīvojamo māju apbūvei, un šis izmantošanas mērķis neatbilst Rīgas rajona teritorijas plānojumā noteiktai šīs teritorijas plānotai (atļautai) izmantošanai (dabas lieguma teritorija);

5.5. D.Veilande ir parakstījusi Salas pagasta padomes 2004.gada 27.oktobra lēmumu, neizmantojot likuma “Par pašvaldībām” 48.panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības padomes priekšsēdētājam neparakstīt lēmumu un sasaukt ārkārtas sēdi lēmuma atkārtotai izskatīšanai. Salas pagasta padomes pieņemtais lēmums bija acīmredzami prettiesisks, jo lēmuma 1.punktā norādīts, ka Salas būvvaldes arhitekte I.Valdmane savu atzinumu par zemes gabalu izmantošanu apbūvei nav akceptējusi;

5.6. Salas pagasta teritorijas plānojumā augstāk minētie zemesgabali tika noteikti kā turpmākās izpētes teritorija, jo saskaņā ar Rīgas rajona teritorijas plānojumu nekustamie īpašumi “Astītes”, “Spuņupessala”, “Spuņupesmala” un “Spuņupeslīcis” atrodas teritorijā ar appludinājuma iespējamību reizi simts gados. Pie tam daļa no īpašumiem atrodas dabas lieguma “Babītes ezers” teritorijā. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā un Ministru kabineta 2000.gada 28.marta noteikumos Nr.115 “Dabas lieguma “Babītes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteikto, pašvaldība nevarēja noteikt šo teritoriju kā apbūves teritoriju;

5.7. augstāk minēto prettiesisko darbību rezultātā SIA “Target group” tika nodarīti ievērojami mantiskie zaudējumi.

6. Ievērojot augstāk minētos Salas pagasta padomes priekšsēdētājas D.Veilandes pieļautos pārkāpumus, secināms, ka D.Veilande papildus augstāk norādītajam ir pārkāpusi šādus tiesību aktus:

6.1. likuma “Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, 17.panta pirmo daļu un 30.panta otro daļu, kas nosaka padomes priekšsēdētāja pienākumu vadīt un organizēt pašvaldības funkciju pildīšanu un atbildēt par to, vadīt pašvaldības administratīvo darbu, nodrošinot tās darbības nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Kā vairākkārt secināts, D.Veilande nav arī izmantojusi padomes priekšsēdētājam likuma “Par pašvaldībām” 48.panta otrajā un trešajā daļā paredzētās tiesības pašvaldības tiesiskas darbības nodrošināšanai;

6.2. likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 6.panta trešo daļu, kas nosaka, ka deputātam jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likuma normu piemērošanas raksturs un šis lēmums tieši ietekmē viņa personiskās (ģimenes) tiesības un intereses. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, 12.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un 20.panta pirmo daļu, kas nosaka pienākumu valsts amatpersonai atturēties no pienākumu pildīšanas situācijās, kur tā vai tai pietuvinātas personas ir personiski vai mantiski ieinteresētas. Turklāt pēdējā minētā norma it īpaši akcentē iestādes vadītāja, kas ir arī padomes priekšsēdētājs, pienākumu atbilstoši kompetencei nepieļaut, ka šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras. Neapšaubāmi, ka šādu pienākumu padomes priekšsēdētājs nevar izpildīt, ja pats darbojas interešu konflikta situācijā.

7. Izvērtējot Salas pagasta padomes priekšsēdētājas D.Veilandes atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem, ņemts vērā tas, ka:

7.1. prettiesiski lēmumi teritorijas plānošanas jautājumos pieņemti daudzskaitlīgos gadījumos. Tie ir acīmredzami prettiesiski lēmumi, ko apliecina šā rīkojuma 4.7. un 4.8.punktā minētais attiecībā uz detālplānojumu nekustamajam īpašumam “Jaunbindari”. Lai gan atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70.panta pirmajai daļai par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši par attiecīgā lēmuma pieņemšanu, tomēr pagasta padomes priekšsēdētājai bija pienākums atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 48.panta otrajai un trešajai daļai risināt jautājumu par šādu lēmumu nepieņemšanu, lai nodrošinātu likumīgu pašvaldības darbu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai daļai (salīdzinājumam skatīt Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 16.jūnija spriedumu lietā Nr.A 42078304);

7.2. pašvaldības vadītāja apzināti ir pārkāpusi likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, lai veicinātu sev labvēlīgu lietas iznākumu saistībā ar detālplānojuma izstrādāšanu un apstiprināšanu nekustamajam īpašumam “Silavas”;

7.3. Salas pagasta padomes priekšsēdētājai D.Veilandei nav tiesību atsaukties uz tiesību aktu nezināšanu, it īpaši ņemot vērā, ka D.Veilande Rīgas rajona Salas pagasta pašvaldības darbu vada jau otro sasaukumu;

7.4. Salas pagasta padomes priekšsēdētāja nav sniegusi juridiski argumentētus paskaidrojumus un nav mēģinājusi risināt jautājumu par pieļauto pārkāpumu novēršanu vai mazināšanu. Salas pagasta padomes priekšsēdētājai par šajā rīkojumā pieļautiem pārkāpumiem paskaidrojumi saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 93.panta otro daļu pieprasīti četras reizes, taču visos gadījumos priekšsēdētāja attiecībā uz konkrētiem juridiskiem faktiem norādījusi aplamu argumentāciju;

7.4. Salas pagasta padomes priekšsēdētājai D.Veilandei, turpinot vadīt Salas pagasta padomes darbu, ir apdraudēta pašvaldības turpmāka tiesiska darbība un Salas pagasta iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesiska realizēšana, it īpaši teritorijas plānošanas un būvniecības jomā. Tāpēc priekšsēdētājas atstādināšana no amata ir nepieciešama, lai nodrošinātu Salas pagasta padomes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā;

7.5. Salas pagasta padomes priekšsēdētājas atstādināšana ir nepieciešama, lai, sodot D.Veilandi, nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!