Ministru kabineta rīkojums Nr.757

Rīgā 2006.gada 4.oktobrī (prot. Nr.50 5.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vidika” (vienotais reģistrācijas Nr.40003512190, juridiskā adrese – Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 145/1-6) 2005.gada 20.jūlijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 1.septembrī ar Nr.1.33/2694-6231);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Plosti” (vienotais reģistrācijas Nr.40003443607, juridiskā adrese – Rīga, Miesnieku iela 14-37, LV-1050) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 3.novembrī ar Nr.3.4.).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vidika” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rehabilitācijas centrs “Tērvete”” (vienotais reģistrācijas Nr.40003275352, Dobeles rajons, Tērvetes novads, Tērvetes pa­gasts);

2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Plosti” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rehabilitācijas centrs “Tērvete”” (vienotais reģistrācijas Nr.40003275352, Dobeles rajons, Tērvetes novads, Tērvetes pa­gasts).

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rehabilitācijas centrs “Tērvete”” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1995.gada 6.decembrī ar Nr.000327535, 2004.gada 8.novembrī pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003275352 (juridiskā adrese – Dobeles rajons, Tērvetes novads, Tērvetes pagasts). Kapitālsabiedrības pamat­kapitāls ir 78577 lati, un vienas kapitāla daļas nomināla vērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas
3. un 6.punktu kapitālsabiedrība nodrošina sabiedrības interešu ievērošanu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanā un pieejamībā, kā arī pastāvīgi nodrošina sniegto pakalpojumu kvalitāti un tās uzlabošanu stratēģiski svarīgā nozarē – veselības aprūpē;

3.3. Ārstniecības likuma 1.panta 14.punkts nosaka, ka medicīniskā rehabilitācija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanu vai atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem vai – stabilu veselības traucējumu gadījumā – ar pacienta dzīves pielāgošanu videi un sabiedrībai. Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai saņemt kvalitatīvus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kapitālsabiedrība veic komercdarbību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu;

3.4. Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 17.pielikuma 4.18.apakšpunktā noteikts, ka kapitālsabiedrība ir sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja;

3.5. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003 “Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu”) paredzēts saglabāt pakalpojumu sniegšanu, līdz 2010.gadam izveidojot apvienību ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, lokālo daudzprofilu slimnīcu vai specializēto centru (programmas 5.tabula). Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānā 2005.–2010.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 28.decembra rīkojumu Nr.854 “Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānu 2005.–2010.gadam”) paredzēts līdz 2007.gadam izveidot apvienību ar lokālo daudzprofilu slimnīcu, saglabājot rehabilitācijas pakalpojumus (plāna 3.pielikums);

3.6. nododot privatizācijai kapitālsabiedrību, kura sniedz medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, nebūs iespējams ietekmēt privatizētās iestādes darbību un garantēt, ka tā arī pēc privatizācijas sniegs medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī nebūs iespējams nodrošināt Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas izpildi. Būs apdraudēta stabilu kapitālieguldījumu piesaiste, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, un valsts pasūtījuma izpilde budžeta finanšu līdzekļu noteiktajā apmērā. Privāta kapitālsabiedrība var noteikt valsts piešķirto budžeta finanšu līdzekļu apjomam neatbilstošus medicīniskās rehabilitācijas izcenojumus vai mainīt kapitālsabiedrības darbības profilu, kas apdraud pacientu iespējas iegūt pilnvērtīgu medicīniskās aprūpes pakalpojumu. Veselības ministrija ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un spēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu stacionāro un ambulatoro medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu jomā, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu veselības aprūpē saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3. un 6.punktu.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Secināms, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3. un 6.punktu kapitālsabiedrība īsteno komercdarbību, nodrošinot kvalitatīvus stacionāros un ambulatoros medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vidika” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Plosti” privatizācijas ierosinājumus par kapitālsabiedrības privatizāciju. Kapitālsabiedrību nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu stratēģiski svarīgā veselības aprūpes nozarē un nodrošinātu kvalitatīvu stacionāro un ambulatoro medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu pacientiem.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš