Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra sēdē

 

AM: Par Aizsardzības ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabinetā pieņemta Aizsardzības ministrijas (AM) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam.

AM darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir tiešās pārvaldes iestādes vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas balstās uz Valsts aizsardzības koncepciju, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānu, kā arī ikgadējām aizsardzības ministra vadlīnijām valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un budžeta plānošanai.

Saskaņā ar AM darbības virzieniem ir noteiktas šādas vidēja termiņa prioritātes:

– paaugstināt militārā un ar valsts aizsardzību saistītā civilā personāla profesionalitāti, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas;

– veicināt Latvijas zinātnieku un komersantu potenciāla izmantošanu aizsardzības sistēmas attīstībā;

– sniegt atbalstu valstīm, kuras vēlas veikt aizsardzības sistēmas reformas un izmantot NATO pieredzi, īpašu uzmanību veltot Dienvidkaukāza reģionam, Moldovai un Ukrainai;

– veikt konsekventu bruņoto spēku attīstības plānošanu un nodrošināt efektīvu budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli;

– attīstīt Latvijas Republikas Zemessardzi, kas sniedz atbalstu NBS profesionālajām vienībām, nodrošina valsts teritorijas aizsardzību un sniedz atbalstu civilajai sabiedrībai;

– turpināt nodrošināt NBS vienību dalību starptautiskajās operācijās;

– attīstīt NBS pretterorisma spējas un starpinstitūciju sadarbību draudu novēršanai un apkarošanai;

– nodrošināt NBS ar mūsdienīgu bruņojumu un ekipējumu;

– sadarboties ar Baltijas valstīm kolektīvajai aizsardzībai nepieciešamo militāro spēju attīstīšanā un pilnveidošanā;

– atbalstīt patriotisko audzināšanu un pilnveidot militāro zināšanu apguves iespējas vispārizglītojošās skolās un civilajās augstskolās;

– īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu.

 

AM: Par NBS papildu militārajām mācībām ārvalstīs

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) pieņemts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 25.janvāra rīkojumā Nr.46 “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2006.gadā””.

Projekts paredz 2006.gada Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā iekļaut papildu militāro mācību ārvalstīs.

No 22.oktobra līdz 3.novembrim Rumānijā notiks “STEADFAST INDICATOR 2006”, kurās paredzēts piedalīties trim NBS Speciālo uzdevumu vienības pārstāvjiem. Mācību mērķis ir attīstīt NATO dalībvalstu Speciālo uzdevumu vienību Speciālās izlūkošanas vadu (HUMINT) personālsastāva sagatavotību dalībai NATO vadītājās krīzes kontroles operācijās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2007.gadam

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Attīstības sadarbības politikas plānu, kas par prioritāti nosaka divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu īstenošanu, kā arī publisko informācijas aktivitāšu īstenošanu par attīstības sadarbības jautājumiem.

Latvija 2007.gadam izvirza mērķi strādāt divos virzienos: uzlabot sniegtās palīdzības kvalitāti un efektivitāti, kā arī pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbības mērķiem.

Lai sasniegtu definētos divpusējās un trīspusējās sadarbības mērķus, tiks sniegts atbalsts nevalstisko organizāciju, pašvaldību, privātā sektora un valsts institūciju projektiem 2007.gada plānā noteiktajās prioritārajās jomās. Pēc citu valstu pieprasījuma tiks finansēti Latvijas eksperti, lai dalītos ar Latvijas pārejas perioda pieredzi un sniegtu konsultācijas reformu veikšanai. Notiks semināri un apmācība vizītes saņēmējvalstu pārstāvjiem Latvijā.

Ņemot vērā līdz šim izveidojušos kontaktus, valstu ārpolitisko virzību un šo valstu izteikto vēlmi sadarboties ar Latviju, 2007.gadā kā prioritārās valstis tiek noteiktas Gruzija un Moldova un tiek uzsākts atbalsts Ukrainai. Noteiktās jomās tiks īstenota sadarbība ar Baltkrieviju. Piešķirtā finansējuma robežās ārpolitikas interesēs var tikt atbalstīti arī pietiekami pamatoti projekti citās NVS valstīs. Būtisks elements 2007.gada plāna izstrādē ir Eiropas kaimiņu politika, kas aptver šo Latvijas prioritāšu reģionu. Papildus minētajām valstīm tiek izvirzīta Afganistāna un Kosova, kur paredzēts īstenot attīstības palīdzības projektus pēckrīžu situācijās.

Attīstības sadarbības prioritārie mērķi ir atbalsts valsts pārvaldes, pašvaldību un ekonomisko reformu procesā, kā arī Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana, attīstības palīdzības projektu īstenošana valstīs, kur Latvija piedalās miera uzturēšanas misijās, izglītība, sociālā attīstība, veselība, vides
aizsardzība.

Saskaņā ar “Koncepciju finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.–2010.gadā Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas īstenošanai” kopējais nepieciešamais finansējums attīstības politikas īstenošanai 2007.gadā ir 770 000 latu .

 

ĀM: Par EP nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas izpildi Latvijā

Ministru kabineta 3.oktobra sēdē apstiprināts Ārlietu ministrijas iesniegtais Latvijas sākotnējais ziņojums par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā.

Saskaņā ar konvencijas 25.panta prasībām minētais ziņojums ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, un tam jāsatur pilnīga informācija par likumdošanas, politikas un praktiskajiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu konvencijā iedibinātos principus.

Nacionālo ziņojumu izstrādāja Ministru prezidenta izveidotā darba grupa. Ziņojuma projekts ir apspriests arī ar neatkarīgiem ekspertiem minoritāšu tiesību jomā, kas izvērtēja gan sagatavotā projekta kvalitāti, gan izteica priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Pēc ziņojuma iesniegšanas Eiropas Padomes ģenerālsekretāram to izskatīs Konvencijas konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir atzīti eksperti nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā. Latviju minētajā komitejā pārstāv Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehris.

Saeima Konvenciju ratificēja 2005.gada 26.maijā, un attiecībā uz Latviju tā stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī.

Konvencijas ratifikācija kļuva par vēl vienu nozīmīgu soli pie nacionālām minoritātēm piederošu personu tiesību aizsardzībā. Ratificējot konvenciju, Latvija arī izpildīja visas Eiropas Padomes rekomendācijas, un 2006.gadā Eiropas Padome slēdza pēcmonitoringa dialogu ar Latviju, kas vēlreiz apliecināja, ka mūsu valstī pastāvošais cilvēktiesību aizsardzības līmenis atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par valdības atteikumu nodot privatizācijai ārstniecības iestādes

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabinets atteica nodot privatizācijai vairākas rehabilitācijas un ārstniecības iestādes – Patoloģijas centru, rehabilitācijas centru “Tērvete”, Vidzemes novada rehabilitācijas centru “Līgatne” un rehabilitācijas centru “Ogre”. Ministru kabinets nolēma, ka Veselības ministrijas iesniegtā argumentācija ir pamatota, lai attiecīgos īpašumus saglabātu valsts īpašumā.

Privatizācijas aģentūrā tika saņemti privatizācijas ierosinājumi par attiecīgo ārstniecības iestāžu nodošanu privatizācijai. Veselības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par veselības politikas realizēšanu valstī bija jāizvērtē – nodot minētās iestādes privatizācijai vai arī sagatavot atteikumu, jo tās nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

Veselības ministrija argumentēja, ka šīs ārstniecības iestādes ir nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts politikas realizāciju veselības jomā, un sagatavoja attiecīgus MK rīkojuma projektus par atteikumu tās nodot privatizācijai. Savukārt Ekonomikas ministrija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto abus MK rīkojuma projektus (par nodošanu privatizācijai un atteikumu) iesniedza Ministru kabinetā galīgā lēmuma pieņemšanai.

Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu valsts var atteikt nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai, ja šis īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

 

EM: Par finansējumu Valsts būvinspekcijas funkciju realizācijai

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs Ministru kabineta 3.oktobra sēdē informēja kolēģus par situāciju valsts kontroles nodrošināšanā būvniecībā.

Saskaņā ar Būvniecības likumu vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Savukārt valsts kontroli būvniecībā veic Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes valsts civiliestāde – Valsts būvinspekcija. Kopš 1998.gada, kad Valsts būvinspekcija (VBI) uzsāka savu darbību, būvniecības apjoms valstī ir pieaudzis gandrīz divas reizes.

Līdz ar būvniecības straujo pieaugumu palielinās arī pārkāpumu skaits būvniecības sagatavošanas stadijā, valsts un pašvaldību pasūtījumu iepirkšanas procesā, kā arī būvdarbu veikšanas laikā un ēku pieņemšanā ekspluatācijā. Būvniecības apjomu kāpums izraisa nepieciešamību palielināt administratīvo kapacitāti un pilnveidot būvniecības pārzināšanas un kontroles sistēmu.

Sēdes laikā A.Štokenbergs uzsvēra, ka, ņemot vērā pieaugošo darba apjomu, kvalificētu darbinieku trūkumu un materiālo resursu nepietiekamību, ir apdraudēta VBI uzdoto funkciju nodrošināšana nākotnē.

MK sēdē tika nolemts palielināt finansējumu Valsts būvinspekcijai uzdoto funkciju realizācijai un kapacitātes stiprināšanai. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2006.gadā tika nolemts izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” sagatavošanas un izskatīšanas procesā, bet 2007.gadā un turpmākajos gados – budžeta palielinājumu skatīt Ministru kabinetā reizē ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka straujais būvniecības pieaugums valstī prasa rast konceptuāli jaunus risinājumus efektīvas būvniecības kontroles nodrošināšanai. Tāpēc nepieciešams pilnveidot kontroles sistēmu būvniecībā – jāpārskata VBI funkcijas, pienākumu un atbildības sadalījums starp pašvaldībām un valsts un pašvaldību būvinspektoriem, kā arī būvniecības dalībniekiem. MK uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šī gada beigām izstrādāt koncepciju par kontroles funkciju būvniecībā realizāciju.

VBI pārbauda, kā valsts amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolē likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti. VBI kontrolē objektus, kas būvēti par valsts un pašvaldību līdzekļiem, un sabiedriski nozīmīgos objektus, kā arī izlases kārtībā veic būvobjektos pielietoto būvizstrādājumu testēšanas pārbaudes, nosakot to atbilstību drošuma prasībām. Papildus Valsts būvinspekcija veic regulāras būvvalžu darbības pārbaudes un citus nolikumā paredzētās funkcijas un uzdevumus.

 

EM: Par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumu Gudenieku pagastā

Ministru kabinets otrdien, 3.oktobrī, apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojumu “Par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta “Kalējos”, “Samantās”, “Ozolvalkos” un “Ječos””.

Šajā teritorijā PSRS laikā veikti seismiskie darbi un arī vairāki urbumi. Iegūto datu analīze ļāvusi noteikt, ka šeit atrodas ogļūdeņražu iegula, kura perspektīvā būtu attīstāma. Licences laukums sastāv no četriem privātiem zemes īpašumiem, kuru kopējā platība ir 33,4 ha. Minētais laukums atrodas blakus ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumam, kurš jau noteikts ar Ministru kabineta rīkojumu.

Līdz ar teritorijas noteikšanu par licences laukumu zemes īpašnieki var uzsākt naftas ieguves operatora izvēli, kurš pēc tā atbilstības izvērtēšanas Ministru kabinetu noteikumu prasībām varēs saņemt licenci naftas izpētes un ieguves darbiem attiecīgajā teritorijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par 2006.gada valsts budžeta grozījumu projektu

Ministru kabineta 3.oktobra sēdē, iepazīstoties ar finanšu ministra Oskara Spurdziņa sniegto informāciju par budžeta grozījumu projekta izstrādes gaitu, valdība nolēma, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” tiks skatīts nākamajā valdības sēdē 10.oktobrī.

Valdība pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas sagatavoto 2006.gada pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumu precizēto prognozi – nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 1,7 miljardi latu, bet nenodokļu ieņēmumi – 261 miljons latu. Kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2006.gadam tiek plānoti 2,47 miljardu latu apmērā.

Vienlaikus Ministru kabinets (MK) nolēma, ka, plānojot grozījumus šī gada valsts budžetā, budžeta deficīta līmenis nedrīkst nepārsniegt 1,5% no iekšzemes kopprodukta. MK nolēma atļaut ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm veikt tehniskos grozījumus (līdzekļu pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un klasifikāciju kodiem), nepalielinot valsts budžeta fiskālo deficītu.

Finanšu ministrijas apkopotā informācija par ministriju pieprasīto papildu finansējumu liecina, ka kopā ministrijas papildus šī gada budžeta grozījumos pieprasījušas vairāk nekā 285 miljonus latu.

Ministru kabineta lēmums paredz, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 4.oktobrim jāsagatavo un jāiesniedz Finanšu ministrijā precizēti priekšlikumi budžeta grozījumu projektam. Tāpat paredzams, ka finanšu ministrs līdz 6.oktobrim tiksies ar ministriem un citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem, lai vienotos par pieprasījumos iekļautā papildu finansējuma iespējamo samazinājumu.

Finanšu ministrijai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā 2006.gada 10.oktobra sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par paveikto un plānoto, lai eiro ieviestu Latvijā

Lai sniegtu pārskatu par paveikto darbu izpildi un informētu par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas – eiro – ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrija izskatīšanai Ministru kabineta (MK) otrdienas, 3.oktobra, sēdē bija iesniegusi kārtējo informatīvo ziņojumu. Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja ziņojumā informē par paveikto darbu izpildi periodā kopš iepriekšējā ceturkšņa ziņojuma izskatīšanas valdībā.

Ekonomikas ministrija jūnijā sākusi darbu pie mazumtirdzniecības preču cenu novērošanas. Lai sekotu līdzi cenu izmaiņām, tiek novērotas cenas precēm, kas iekļautas patēriņa preču grozā. Šobrīd šajā sarakstā ir ietvertas 30 populārākās pārtikas preces, kā arī pašu mazumtirgotāju piedāvātās 32 alternatīvās preces. Iegūtie cenu novērošanas dati reizi mēnesī tiek publicēti Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā. Plānots, ka pusgadu pirms eiro ieviešanas datuma (€-dienas) šādi dati tiks publicēti divas reizes mēnesī, bet cenu novērošana ilgs līdz eiro ieviešanai Latvijā, kā arī vēl gadu pēc eiro ieviešanas datuma.

Pašreiz eiro ieviešanas projekta ietvaros ir sākta informācijas apkopošana par “Latvijas pasta” filiāļu izvietojumu, komercbanku norēķinu grupu, filiāļu un bankomātu tīkla izvietojumu Latvijas teritorijā. Pēc informācijas apstrādes eiro ieviešanas projekta vajadzībām tiks izveidota interaktīva karte, kur uzskatāmā veidā būs pieejama informācija par visu veidu finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un to pieejamību.

Lai veidotu juridisko bāzi eiro ieviešanai, ir sagatavota koncepcija par Latvijas normatīvo aktu atbilstošu sakārtošanu, un šī koncepcija Valsts sekretāru 15.jūnija sanāksmē ir izsludināta saskaņošanai ministrijās. Pēc priekšlikumu apkopošanas koncepcijas projekts pašreiz tiek gatavots iesniegšanai Ministru kabinetā. Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ietvaros ir izveidota atsevišķa darba grupa, lai koordinētu grozījumu sagatavošanu pašvaldību saistošajos noteikumos un uzraudzītu eiro ieviešanas procesu pašvaldībās.

Savukārt Īpašu uzdevumu ministra Elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (ĪUMEPLS) ir apzinājis ministriju un to padotības iestāžu pārziņā esošās informācijas sistēmas, kā arī apkopojis informāciju par nepieciešamajām izmaiņām, lai pielāgotu šīs sistēmas eiro ieviešanas vajadzībām. Secināts, ka kopumā jāveic izmaiņas 270 valsts pārvaldes informāciju sistēmās – no tām 61% ir ministrijām un institūcijām piederošās specifiskās IT programmas un 39% – dažādas grāmatvedības uzskaites sistēmas. ĪUMEPLS pārraudzībā plānots izveidot darba grupu informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldības realizācijai.

Līdz šim MK ir izskatīti četri informatīvie ziņojumi par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.

Eiro ieviešanas procesa virzību uzrauga šim mērķim izveidotā vadības komiteja, kura darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretāres vadībā, un komitejas uzdevums pašreiz ir koordinēt un uzraudzīt “Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna” izpildi. Komitejas padotībā izveidotas piecas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai. Papildu informācija Finanšu ministrijas mājaslapā http://www.fm.gov.lv/eiro .

 

FM: Par ES fondu apguves nosacījumiem 2007.–2013.gadā

Ministru kabineta (MK) 3.oktobra sēdē valdība akceptēja precizētās ES fondu plānošanas dokumentu 2007.–2013.gadam redakcijas. Valsts stratēģiskais ietvardokuments un trīs darbības programmas – “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi” – tiks oficiāli iesniegtas Eiropas Komisijā (EK), līdz ar to Latvija plānotajos termiņos ir pabeigusi darbu pie ES fondu līdzekļu apguves stratēģijas izveides nākamajam periodam un var tikt uzsākta praktisko ieviešanas nosacījumu gatavošana, kas jāpabeidz 2007.gada martā.

Paredzams, ka Latvijas stratēģisko ES fondu apguves dokumentu saskaņošanas procedūra EK ilgs četrus mēnešus un minētie dokumenti EK akceptu varētu saņemt 2007.gada pirmajā ceturksnī. Paralēli Latvijā noritēs darbs pie ES fondu juridiskā ietvara un ieviešanas praktisko nosacījumu izstrādes.

Finanšu ministrijas (FM) galvenais uzdevums būs pabeigt darbu pie ES fondu vadības likumprojekta un fondu vadību regulējošiem noteikumiem. Savukārt nozaru ministrijām būs jāizstrādā fondu apguves nosacījumi, kas jāapstiprina Ministru kabineta (MK) noteikumu formā. MK 19.septembra sēdē tika nolemts, ka ES fondu vadības likumprojekts valdībā jāapstiprina un jānodod izskatīšanai Saeimai līdz 1.novembrim, bet līdz 2007.gada 8.martam FM jāiesniedz valdībai vispārējie fondu vadības noteikumi.

Pēc ES fondu likuma pieņemšanas nozaru ministrijām jānodrošina ES fondu apguves nosacījumu izstrāde, sagatavojot un apstiprinot valdībā attiecīgus MK noteikumus. Tie ietvers vērtēšanas kritērijus, atbalstāmās izmaksas un citus atbalsta nosacījumus. Paredzams, ka nosacījumu izstrāde aizņems ievērojamu laiku, jo kā obligāta prasība nozaru ministrijām ir to publiska apspriešana ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem.

“To, cik ātri nozaru ministrijas valdībā pēc nākamā gada 8.marta apstiprinās fondu apguves praktiskos nosacījumus un atvērs savas aktivitātes, noteiks konkrētas ministrijas ieguldītais darbs sagatavošanās periodā. Jebkurā gadījumā tiks ievērots viena mēneša “klusuma periods” pēc nosacījumu apstiprināšanas, lai visiem pretendentiem dotu vienādu laiku iepazīties ar apstiprinātajiem dokumentiem. Un tikai tad varēs sākt pieņemt projektus,” uzsver Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktores vietnieks Aleksandrs Antonovs.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda darbības programmām “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”, “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kā arī Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.–2013.gadam – ES fondu galveno ieviešanas stratēģiju – iespējams iepazīties Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv sadaļā “2007.–2013.gads”.

 

FM: Par Kohēzijas fonda projekta noslēguma izdevumu pārbaudi

Ministru kabinets (MK) otrdien, 3.oktobrī, apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos MK noteikumus, kas regulēs kārtību, kādā plāno un veic Kohēzijas fonda projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu.

FM sagatavotie noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu savlaicīgu Kohēzijas fonda projektu noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaužu plānošanu, to savlaicīgu iesniegšanu no atbildīgo starpniekinstitūciju puses un pārbaužu veikšanu, kas ir FM neatkarīgās struktūrvienības pienākums, kā arī atzinumu sniegšanu Eiropas Komisijai.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā FM struktūrvienība, kuras funkcijas ir nodalītas no vadošās iestādes, maksājumu iestādes un starpniekinstitūcijas funkcijām, plāno un veic Kohēzijas fonda projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu. Neatkarīgās struktūrvienības funkcijas veic FM Finanšu kontroles departaments.

MK noteikumi tika sagatavoti, pārstrādājot Finanšu ministrijas 2004.gada 14.jūnija rīkojumu Nr.562 “Par kārtību, kādā plāno un veic no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansēta projekta noslēguma izdevumu deklarācijas neatkarīgu pārbaudi un sagatavo atzinumu”.

 

FM: Par gada pārskatiem biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām

Ministru kabinets (MK) otrdienas, 3.oktobra, sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. MK noteikumi regulēs organizāciju gada pārskata struktūru, to apjomu un saturu, kā arī pārskatu sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem reglamentēs, kā jāveic bilances sagatavošana, ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošana, ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošana, kā arī to, kā notiek gada pārskata pārbaude un iesniegšana. Noteikumus pielikumos papildina bilances shēmas, ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmas, kā arī ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas paraugi.

Noteikumi paredz, ka gada pārskats, kurā ietilpst bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskats, ziedojumu un dāvinājumu pārskats un ziņojums, jāsagatavo gan biedrībām, gan nodibinājumiem, gan arodbiedrībām.

MK noteikumi papildus ietver arī prasības organizācijām, kas ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ja biedrībai vai nodibinājumam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma pārskata gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, tai papildus jāsagatavo no vispārējiem ziedojumiem veikto administratīvo izdevumu pārskats.

Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 1.augusta noteikumi Nr.251 “Noteikumi par sabiedrisko organizāciju, to apvienību un arodbiedrību gada pārskatiem”.

 

FM: Par uzlabojumiem preču pavadzīmju numuru piešķiršanā

Ministru kabinets (MK) otrdien, 3.oktobrī, pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām uzlabot preču pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru nolēma atbalstīt priekšlikumu palielināt periodu pārskata iesniegšanai par pavadzīmju numuru izlietojumu. Līdz šim pārskats par pavadzīmju numuru izlietojumu bija jāsniedz ik mēnesi, bet paredzams, ka turpmāk tas būs jāsniedz par ceturksni.

Lai realizētu šo priekšlikumu, MK uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt atbilstošus grozījumus MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem”.

Valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru ir apkopota informācija par normatīvo bāzi, kas regulē pavadzīmju numuru piešķiršanu, kā arī par numuru piešķiršanas procedūru. Ziņojumā arī iekļauta VID datu bāzē pieejamās informācijas analīze, norādītas pavadzīmē ietveramās ziņas un sniegti priekšlikumi pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūras uzlabošanai.

Ar šā gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1038, kas atcēla prasību darījumu noformēšanā izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinus, un nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums noformēt pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Pirmajos piecos mēnešos pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pavadzīmju numurus pieprasot 9051 reizi. No visiem pavadzīmju numuru pieprasīšanas gadījumiem tikai 0,36% iesniegumu par numuru piešķiršanu ir noraidīti.

Līdz gada beigām nodokļu maksātāji vēl varēs izvēlēties darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapas vai pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tomēr darījumos ar atsevišķām akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem) un medikamentiem nodokļu maksātājiem joprojām ir jālieto stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķini, bet darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātājiem kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini jālieto līdz 2006.gada 31.decembrim.

Pavadzīmju noformēšanai izmantojamos numurus automātiski ģenerē VID datu bāze. Pavadzīmju numurus nodokļu maksātājam bez maksas piešķir VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde vai VID teritoriālā iestāde. Nodokļu maksātājs tos var saņemt, personīgi vēršoties VID teritoriālajā iestādē vai elektroniski.

Sākot ar 2006.gada 24.februāri, tika nodrošināta iepēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24.marta nodokļu maksātājiem vairs nav papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tiek noslēgts līgums par elektronisko dokumentu parakstīšanu.

Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda dokumentu formas, kas izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma saņemšanas pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā.

Lai vienkāršotu un uzlabotu pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, ziņojumā ierosināts par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, tādējādi veicinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Informatīvais ziņojums par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā http://www.fm.gov.lv/dokumenti/zinojumi/iz_pavadz_numuri_info.doc .

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmām

Ministru kabineta (MK) 3.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”.

2006.gada 2.martā Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi Augstskolu likumā”. Pamatojoties uz to, ir izstrādāts MK noteikumu “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” projekts.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 9.panta pirmo daļu, akreditācija notiek pēc MK apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem. Saskaņā ar likuma 10¹.panta trešo daļu, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka MK – 55.panta septīto daļu studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Uz šo minēto deleģējumu pamata, kā arī ņemot vērā Izglītības likuma 14.panta 8., 10. un 11.punktā, 15.panta 5.punktā, 27.pantā un 33.panta trešajā daļā minēto deleģējumu, ir izstrādāts MK noteikumu “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” projekts.

MK noteikumu “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība” projekts atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām, un tas nosaka kārtību, kādā akreditējamas augstskolas vai koledžas un to īstenotās pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, augstākās izglītības programmas akadēmisko grādu ieguvei, kā arī doktorantūras izglītības programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IZM: Par Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam

Ministru kabineta (MK) 3.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam

IZM Valsts valodas aģentūra saskaņā ar MK 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.137 “Par valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam” izstrādāja Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010.gadam projektu.

Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010.gadam ir ietverti tās mērķi un apakšmērķi, plānotie programmas rezultāti un rezultātu sasniegšanas rādītāji, galvenie uzdevumi rezultātu sasniegšanai, programmas īstenošanas un finansēšanas mehānismi, rīcības plāns programmas izpildei, kā arī citi ar valsts valodas politikas īstenošanu saistīti būtiski jautājumi.

Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Programmas tiešā mērķauditorija ir visi latviešu valodas lietotāji Latvijā.

Lai nodrošinātu latviešu valodas – valsts valodas – ilgtspēju un lingvistisko kvalitāti, kā arī tās konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, programmā paredzēts īstenot konkrētus uzdevumus latviešu valodas attīstībai juridiskajā, izglītības un lingvistiskajā sfērā: pilnveidot valsts valodas funkcionēšanas juridisko pamatojumu; īstenot latviešu valodas kvalitatīvu apguvi kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū; veikt latviešu valodas vispusīgu izpēti, zinātniski pamatotu literārās valodas standartizāciju un normu kodifikāciju; attīstot daudzveidīgas izteiksmes iespējas latviešu valodā visās sabiedrības dzīves jomās, paplašināt un aizsargāt latviešu valodas kultūrvidi; nodrošināt latviešu valodas kvalitāti Latvijas informācijas telpā, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un elektroniskajā vidē, sekmēt latviešu valodas attīstību un popularizēšanu ar literatūras un mākslas līdzekļiem.

Starp šiem uzdevumiem galvenie ir: vienotas valsts valodas politikas izstrāde un valodas politikas īstenošanas mehānisma izveide, kā arī koordinācijas nodrošināšana starp iestādēm, kas īsteno valodas politiku; latviešu valodas kvalitatīvas apguves iespēju un lietojuma nodrošinājums kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū; latviešu valodas vispusīga izpēte, bagātināšana, zinātniski pamatota literārās valodas standartizācija un normu kodifikācija; mērķtiecīgi attīstīta sabiedrības lingvistiskā un sociolingvistiskā kompetence.

Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010.gadam īstenošanu vada Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs, kurš pārstāv valsts programmu MK, rūpējas par programmas izpildei nepieciešamā finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta, popularizē programmas idejas Latvijas sabiedrībā un starptautiskajā informācijas telpā.

Programmas mērķu īstenošanai 2006.gadā piešķirtajam finansējumam 1 223 900 latiem ik gadus nepieciešams piešķirt papildu finanšu līdzekļus 1 870 470 latu apmērā no vispārējiem budžeta ieņēmumiem.

Valsts valodas funkcijas pilnvērtīgi spēj veikt tikai mērķtiecīgi attīstīta, kopta un bagātināta valoda. Valsts valodas kvalitātes mērķtiecīgas uzturēšanas nepieciešamība atzīta par svarīgu uzdevumu gandrīz visās pasaules valstīs, tāpēc valsts valodas politikas programmas ir daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā, Spānijā).

 

IZM: Par juristu lingvistu un tiesību aktu tulkotāju studiju programmām

Ministru kabineta (MK) 3.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai informatīvo ziņojumu projektu par juristu lingvistu un tiesību aktu tulkotāju studiju programmu izveidi.

IZM kopīgi ar ieinteresētajām augstskolām līdz 2006.gada 1.martam iesniedza noteiktā kārtībā MK priekšlikumus par juristu lingvistu viengadīgas profesionālas studiju programmas izveidi Eiropas Savienības iestāžu un Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām.

Lai īstenotu MK 2005.gada 29.novembra sēdē doto uzdevumu, IZM sadarbībā ar valsts aģentūru “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (TTC) veica konsultācijas ar vairākām augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Ventspils augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola) par juristu lingvistu studiju programmas izveides iespējām. Šīs studiju programmas mērķis būtu nodrošināt lingvistisko kompetenci juristiem, kas savā ikdienas darbā veic tiesību aktu projektu izveidi vai to tiesisko rediģēšanu, kā arī pārbauda no citām ES valodām tulkoto tiesību aktu juridisko un valodisko precizitāti. Ņemot vērā Latvijas Republikas un Eiropas Savienības iestāžu vajadzības pēc tiesību zinātņu speciālistiem ar kvalificētām zināšanām juridisko tekstu valodā un terminoloģijā, kā arī ar zināšanām par tiesību aktu tulkošanas un rediģēšanas principiem, tika atzīts, ka šādas juristu lingvistu programmas izveide ir atbalstāma. Pēc aptuvena novērtējuma vajadzība pēc šādiem speciālistiem Eiropas Savienības iestādēs un Latvijas valsts pārvaldes institūcijās varētu tikt vērtēta ap 100–150 personu tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā.

Tika atzīts, ka šāda viengadīga profesionālā maģistra studiju programma būtu jāveido augstskolai ar attīstītu tiesību zinātņu bāzi, jo tajā būtu uzņemami vienīgi studenti ar iepriekš iegūtu tiesību zinātņu bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālās izglītības diplomu. Interesi par juristu lingvistu programmas izveidi ir apliecinājusi Rīgas Juridiskā augstskola, kura ir gatava izstrādāt šādu studiju kursu, lingvistisko priekšmetu apguvei piesaistot speciālistus no citām augstskolām. Pēc satura precizēšanas studiju programmu varētu uzsākt ne agrāk kā 2007.gada rudenī, uzņemot sākotnēji 20 studentus, no kuriem vismaz 10 mācību maksu vajadzētu segt no valsts budžeta. Lai to nodrošinātu, Rīgas Juridiskajai augstskolai ir jāieplāno šim nolūkam papildu 7000 latu 2007.gada budžeta projektā.

Lai paaugstinātu profesionālo tulkotāju kompetenci tiesību aktu un ar tiesībsargājošo institūciju darbību saistīto dokumentu tulkošanā, Ventspils augstskola ir izstrādājusi profesionālo maģistra programmu “Juridiskā tulkošana”, kas paredzēta, lai nodrošinātu tulkotāju specializāciju šajā virzienā un sniegtu viņiem nepieciešamos tiesību zinātņu pamatus. Kaut gan šīs programmas beidzējiem nevar tikt piešķirta jurista lingvista kvalifikācija, tomēr personas ar specializāciju tiesību aktu tulkošanā ļaus nodrošināt labāku Eiropas Savienības un citu starptautisko dokumentu tulkojumu kvalitāti. Līdzšinējā Tulkošanas un terminoloģijas centra pieredze liecina, ka studentu interese par specializāciju tieši juridisku dokumentu tulkošanā ir augusi, un TTC ir zināmas iestrādes šā pieprasījuma apmierināšanā – kopš 2005.gada centra darbinieki nodrošina lekciju kursu “Juridisko tekstu rediģēšana un tulkošana” LU Filoloģijas fakultātes profesionālo studiju programmā “Literārais redaktors”, kā arī pastāvīgi nodrošina prakses vietas dažādu augstskolu tulkošanas programmu studentiem. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc šāda rakstura tekstu tulkojumiem (ņemot vērā gan Eiropas Savienības institūciju, gan brīvlīguma tulkotāju veikto darbu), tuvākajos piecos desmit gados paredzama vajadzība sagatavot 200–300 šāda rakstura speciālistu. Minētās studiju programmas īstenošanai Ventspils augstskolai 2007.gada budžeta projektā jāieplāno papildu 17 000 latu.

TTC ir apliecinājis atbalstu un ieinteresētību par minētajām studiju programmām, apņemoties iesaistīties gan šo programmu izveides gaitā, gan palīdzēt nodrošināt to īstenošanu un studējošo prakses iespējas. IZM uzskata, ka ir lietderīgi attīstīt abas topošās studiju programmas, kurām patlaban Latvijā nav analogu, un iesaka pēc to licencēšanas likumā noteiktajā kārtībā lemt par budžeta vietu piešķiršanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Ventspils augstskolai šo studiju programmu īstenošanai. Paredzamais laiks, kad varētu tikt uzsākta šo programmu īstenošana un studentu uzņemšana, ir 2007.gada rudens.

 

IZM: Par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs

Ministru kabineta (MK) 3.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””.

MK 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” noteikts, ka uzņemamo izglītojamo skaitu izglītības iestādēs plāno un paziņo republikas pilsētu un rajonu izglītības pārvaldes. Šis uzdevums tiek nodots izglītības iestādes dibinātājam.

Projektā tiek precizēta iesnieguma par uzņemšanu izglītības iestādē un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas kārtība. Bērna medicīnisko karti neiesniedz izglītojamie, kuri ir vecāki par 18 gadiem, piemēram, iestājoties vakara (maiņu) skolās.

Projektā precizēts noteikumu 26.punkts, ievērojot Izglītības likumā noteikto pašvaldību kompetenci, kā arī lai uzlabotu obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaites iespējas, ja izglītojamais mācās citā valstī ilgāk par gadu.

Lēmumu par izglītojamā pārcelšanu vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē mācību gada beigās rakstiski paziņo vecākiem un izglītojamam, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā, kas ir pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošs dokuments. Nav nepieciešams dublēt šo dokumentu ar atsevišķu rakstisku paziņojumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par kārtību, kādā cilvēki saņem tehniskos palīglīdzekļus

Otrdien, 3.oktobrī, valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus kārtībā, kādā cilvēki saņem tehniskos palīglīdzekļus.

Minētajos grozījumos paredzētā kārtība nosaka: lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, cilvēks “Tehnisko palīglīdzekļu centrā” (turpmāk – centrs), centra filiālē vai pakalpojumu sniedzējam uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

– rakstisku iesniegumu;

– ārstniecības personas atzinumu, kas apliecina cilvēka attiecīgo funkcionālo traucējumu esamību, veidu un līmeni, tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību un plānoto izmantošanas ilgumu, kā arī, ja nepieciešams, pamatojumu tehniskā palīglīdzekļa izsniegšanai steidzamības kārtā. (Atzinuma termiņš ir trīs mēneši no tā izsniegšanas dienas.);

– invalīda apliecības kopiju, ja cilvēkam ir noteikta invaliditāte;

– izziņas kopiju ar atbilstību trūcīgās personas statusam, ja cilvēkam ir noteikts šāds statuss;

– pilnvaras vai tiesības apliecinoša dokumenta kopija, ja tehnisko palīglīdzekli pieprasa pilnvarotā persona vai likumiskais pārstāvis.

Saskaņā ar grozījumiem vairs nav jāiesniedz pensijas apliecības kopija, ja personai piešķirta vecuma pensija.

Lai pielāgotu automobili atbilstoši cilvēka vajadzībām, centrā vai centra filiālē papildus līdz šim kārtībā noteiktajiem iesniedzamajiem dokumentiem jāiesniedz arī spēkā esošs dokuments, kas apliecina transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Tāpat tiks uzlabota arī tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas kontrole, paredzot uzlikt pakalpojuma sniedzējam par pienākumu nosūtīt tehniskā palīglīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akta kopiju “Tehnisko palīglīdzekļu centram” datu bāzes veidošanai un atjaunošanai.

Grozījumi paredz precizēt arī centra uzdevumu saistībā ar atsevišķu veidu tehnisko palīglīdzekļu tehnisko palīglīdzekļu iepirkumu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par nostāju pirms ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdes

Ministru kabinets otrdien, 3.oktobrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē esošajos jautājumos, kuri tiks izskatīti kārtējā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē šīs nedēļas nogalē.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tiks izskatīti četri TM kompetencē esoši jautājumi – Hāgas programmas pārskatīšana, ietvarlēmuma projekts par personu nodošanu, direktīvas projekts par intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un ietvarlēmuma projekts par spriedumu ņemšanu vērā jauna kriminālprocesa gaitā.

Hāgas programma ietver trīs jomas – brīvību, drošību un tiesiskumu. Brīvības stiprināšanai tā paredz visaptverošu pieeju attiecībā uz robežu pārvaldīšanu, migrācijas cēloņu apzināšanu, ieceļošanas, migrantu integrācijas un izraidīšanas politiku. Drošības stiprināšanai tā nosaka jaunus principus informācijas apmaiņā, pastiprinot policijas sadarbību noziedzības, sevišķi terorisma apkarošanā un aizkavēšanā, savukārt tiesiskuma stiprināšanai tā paredz stiprināt sadarbību civillietās un krimināllietās.

Somijas prezidentūra plāno ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē debatēt par 20.–22.septembra neformālajā Tieslietu un iekšlietu padomē izvirzīto jautājumu par savstarpējās atzīšanas principa iedzīvināšanu policijas un tiesu iestāžu sadarbībā.

Eiropas Komisija savā ziņojumā “Hāgas programmas īstenošana: turpmākā rīcība” paredz 2007.gadā iesniegt pētījuma rezultātus par problēmām, ar kurām dalībvalstis sastopas savstarpējas atzīšanas principa apspriešanā un piemērošanā, un par nepilnībām pašreizējā sadarbības krimināllietās sistēmā, kuras var novērst ar jauniem instrumentiem.

Latvija atbalsta nepieciešamību veikt pētījumu par esošajām problēmām savstarpējā atzīšanas principa īstenošanai krimināllietās. Tas sāktos ar pamatīgāku izvērtējumu par Eiropas aresta ordera īstenošanu ES dalībvalstīs un par esošajām problēmām, kas izriet no tiesību aktu piemērošanas prakses. Latvija uzskata, ka būtu nepieciešamas arī diskusijas starp ES dalībvalstu praktiķiem. Tad būtu iespējams secināt, vai problēmas izriet no dažādas izpratnes par tiesību aktu tekstu vai no atšķirībām ES dalībvalstu tiesību sistēmās. Pēc tam pakāpeniski varētu risināt konkrētas problēmas.

Latvija uzskata, ka pirms jaunu tiesību aktu projektu ierosināšanas ir vajadzīgs vērtējums par praktisko nepieciešamību šādam tiesību akta projektam un par ES dalībvalstu attiecīgo likumdošanu attiecīgajā jomā.

Ietvarlēmuma projekta par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu spriedumiem krimināllietās, kas nosaka brīvības atņemšanas sodus vai citus ar brīvības atņemšanu saistītus pasākumus, ar mērķi tos izpildīt ES, mērķis ir noteikt kārtību, kādā dalībvalstis atzīst un izpilda savā teritorijā citu dalībvalstu tiesu piespriestos sodus.

Ietvarlēmuma projekts apvieno noteikumus par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai citā valstī ar noteikumiem par citas valsts kriminālspriedumu atzīšanu un izpildīšanu. Projektam ir arī papildu mērķis – veicināt notiesātās personas rehabilitāciju un nodrošināt notiesātās personas vieglāku iekļaušanos sociālajā dzīvē pēc soda izciešanas.

Padomē plānots panākt vispārēju politisku vienošanos par tādiem jautājumiem kā sociālā rehabilitācija, trešo valstu pilsoņu iekļaušana ietvarlēmuma projekta piemērošanas jomā un “personas uzturēšanās” definīcijas iekļaušana, attiecinot to uz ES pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem.

Latvija atbalsta ietvarlēmuma mērķi, kas ir vērsts uz noteikumu par sprieduma atzīšanu izstrādāšanu un uz tādu sodu izpildi, lai tiktu veicināta notiesātās personas sociālā rehabilitācija. Latvija uzskata, ka veiksmīga notiesātās personas sociālā rehabilitācija ir viens no priekšnoteikumiem noziedzīgā recidīvisma mazināšanā.

Latvija arī atbalsta ietvarlēmuma projekta piemērošanas jomas paplašināšanu, paredzot trešo valstu pilsoņu, kuriem ir dalībvalsts vai ES pastāvīgā uzturēšanās atļauja, nodošanu soda izciešanai tajā dalībvalstī, kurā persona ir pilnībā integrējusies un ar kuru tai ir ciešas kultūras, ģimenes vai citas būtiskas saiknes. Latvija uzskata, ka notiesātās personas soda izciešana nav saistāma vienīgi ar tās pilsonības valsti, jo praksē šī saistība bieži ir formāla.

Sākotnējais Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekta par krimināltiesiskajām sankcijām nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu uzdevums bija noteikt dalībvalstīs vienotus kriminālsodu veidus cīņā ar noziedzīgajiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma jomā. Savukārt ietvarlēmuma projekts papildināja šo direktīvas projektu, un tā mērķis bija stiprināt krimināltiesību pasākumus, tuvinot dalībvalstu normatīvo aktu noteikumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu jomā, kā arī atvieglot un veicināt dalībvalstu sadarbību šo pārkāpumu apkarošanā.

Šā gada maijā Eiropas Komisija iesniedza izskatīšanai grozītu direktīvas projektu, kas aizvieto iepriekšējo Komisijas direktīvas un ietvarlēmuma priekšlikumu, apvienojot šos divus tiesību projektus vienā instrumentā – direktīvā. Šobrīd Latvijā intelektuālā īpašuma tiesības tiek aizsargātas ar krimināltiesiskiem, administratīviem un civiltiesiskiem līdzekļiem. Vienlaikus Latvijai ir juridiski saistošas Pasaules tirdzniecības organizācijas saistības.

Latvija novērtē ES centienus intelektuālo īpašumu tiesību aizsardzības jomā un pozitīvi vērtē to tālāku izpēti, bet uzskata, ka pašreiz krimināltiesisko sankciju harmonizācija ES līmenī nebūtu efektīvākais instruments, lai mazinātu vai novērstu šāda veida nodarījumus. Pašlaik ES dalībvalstīs paredzētā atbildība par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumiem ir uzskatāma par pietiekami efektīvu un tādu, kas ņem vērā dažādās ES dalībvalstu tiesību sistēmas.

Ietvarlēmuma projekta par ES dalībvalstu spriedumu ņemšanu vērā jauna kriminālprocesa gaitā mērķis ir noteikt spriedumu “asimilācijas” kārtību, tas ir, piešķirt iepriekšējai sodāmībai, kas izriet no citas dalībvalsts sprieduma, tādas pašas sekas kā iepriekšējai sodāmībai attiecīgajā valstī. Eiropas Komisija, veicot situācijas izpēti ES dalībvalstīs, konstatējusi, ka šī jautājuma risināšanā dalībvalstu tiesību normas atšķiras, kas ir pretrunā ar taisnīguma principu.

Ietvarlēmuma projekts paredz kārtību, kādā tiks ņemta vērā iepriekšējā sodāmība visās kriminālprocesa stadijās. Tā var tikt ņemta vērā, izvēloties piemērotāko drošības līdzekli aizdomās turētai vai apsūdzētai personai, noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā un soda noteikšanā.

Latvija uzskata, ka dalībvalsts, kur notiek jauns kriminālprocess, nedrīkst iejaukties, atsaukt vai pārskatīt iepriekšējo spriedumu, kas ir pieņemts citā dalībvalstī, vai jebkādu lēmumu saistībā ar tā izpildi. Saskaņā ar Latvijas pozīciju vispārējais noteikums ņemt vērā citas dalībvalsts spriedumu saskaņā ar tās nacionāliem tiesību aktiem ir atbalstāms tikai tādā gadījumā, ja ietvarlēmumā tiek paredzēta izvēle, ka šādu sodāmību var neņemt vērā, ja par to nav iespējams iegūt pietiekamas ziņas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par nolietotu transportlīdzekļu likvidācijas kārtību

Ministru kabineta 3.oktobra sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.241 “Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība””.

Pašlaik spēkā esošās likumdošanas normas nosaka, ka apstrādes uzņēmums pēc nolietotā transportlīdzekļa pieņemšanas šo transportlīdzekli noraksta, iesniedzot Ceļu satiksmes drošības direkcijai attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus un numura zīmes kopā ar atbilstošā likvidācijas sertifikāta otro eksemplāru. Situācijās, kad praksē nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa numura zīmes utilizē pats, pēc norakstīšanas tās tiek izsniegtas atpakaļ. Šāda situācija rada papildu sarežģījumus abām pusēm.

Sagatavotais noteikumu projekts vienkāršos transportlīdzekļu norakstīšanas Ceļu satiksmes drošības direkcijā administratīvo procedūru gadījumos, ja nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums patstāvīgi veic nolietotu transportlīdzekļu numura zīmju utilizāciju.

 

VidM: Par Staiceles dzelzsbetona tilta nojaukšanu

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību nodrošināšanai”, kas paredz atsavināt valsts vajadzībām Staiceles papīrfabrikas dzelzsbetona tiltu, ko pēc tam plānots nojaukt.

Pār Salacas upi esošā tilta sastāvā ietilpstošā betonētā pamatne ir nopietns šķērslis zivju migrācijai uz upes augšteci un Burtnieku ezeru. Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka valdība pieņēmusi videi ļoti draudzīgu lēmumu. “Nojaucot Staiceles tiltu, mums beidzot izdosies atjaunot lašu, vimbu, nēģu, taimiņu un citu vērtīgu zivju migrāciju Salacā augšpus Staiceles. Pašlaik tur, piemēram, dabiskā nārsta lašu mazuļu tikpat kā nav,” teic Vējonis.

Salacai ir būtiska nozīme savvaļas lašu, taimiņu, vimbu un nēģu atražošanā. Minēto zivju dabiskās atražošanas efektivitāte un populācijas lielums ir tieši atkarīgs no to nārsta vietu platības un stāvokļa. Betona pamatnes dēļ Salacā nav iespējams būtiski palielināt savvaļas lašu un citu rūpnieciski nozīmīgo zivju sugu dabisko atražošanu.

Demontējot betona pamatni un tiltu, tiks nodrošināta zivju migrācija Salacas vidustecē un augštecē. Tādējādi būs nodrošināts taimiņu nārsts Salacas mazajās pietekās, būtiski palielināta Salacas upē nārstojošo vimbu un nēģu populācija, kā arī tiks atjaunotas lašveidīgo zivju nārsta vietas vismaz trīs hektāru platībā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par izmaiņām Pārtikas padomes sastāvā

Valdība otrdien, 3.oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto rīkojumu par izmaiņām Pārtikas padomē, kas paredz precizēt padomes sastāvu.

Pārtikas padomei ir deleģēti jauni pārstāvji: Inga Šmate – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece; Normunds Riekstiņš – Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks; Diāna Pūne – Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītājas vietniece; Sanita Dzene – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas priekšniece; Antra Briņķe – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktore; Aivars Bērziņš – Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Savukārt no padomes tiek izslēgti: Gita Rūtiņa – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece; Uldis Ārmanis – Latvijas Pārtikas centra direktors; Anrijs Matīss – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks iekšējā tirgus un uzņēmējdarbības jautājumos; Aina Afanasjeva – Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece; Una Liberte – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Tarifu daļas priekšniece; Viktors Grapmanis – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktors.

 

ZM: Par vispārējiem parku apsaimniekošanas noteikumiem Latvijā

Valdība otrdien, 3.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus par parku ierīkošanas kārtību un apsaimniekošanas pamatprincipiem.

Noteikumi paredz, ka parku var ierīkot saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu. Pirms detālplānojuma izstrādes jāsaņem vides bioloģiskās daudzveidības eksperta atzinums par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu esamību attiecīgajā teritorijā, kā arī jāatbilst prasībām šo sugu aizsardzībai un nepieciešamiem pasākumiem attiecīgo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai.

Savukārt vēsturiskam parkam detālplānojums jāizstrādā visai parka teritorijai, nepieļaujot turpmāku zemes vienību sadalīšanu. Normatīvais akts arī paredz, ka parka ierīkošanai, tai skaitā atjaunošanai un paplašināšanai, ainavu arhitektam jāizstrādā būvprojekts. Savukārt parka apsaimniekošanu veic saskaņā ar pašvaldības izdotiem saistošiem noteikumiem par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību, nepieļaujot darbības, kuru dēļ tas zaudē savu estētisko, ainavisko, ekoloģisko, zinātnisko, kultūrvēsturisko un izglītojošo vērtību.

Normatīvajā aktā arī noteikts, ka parka apsaimniekotājam jānodrošina parka zaļo stādījumu kopšana, dendroloģisko vērtību un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzība, kā arī parka funkcionēšanai nepieciešamo būvju, izklaides elementu un mazo arhitektūras formu uzturēšana labā tehniskā stāvoklī, ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par mēslošanas līdzekļu paraugu kvalitātes noteikšanu

Valdība otrdien, 3.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto kārtību par mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanu un sagatavošanu, kuru veic Valsts augu aizsardzības dienests līdzekļu kvalitātes atbilstības pārbaudei.

Normatīvajā aktā noteikts, ka paraugu ņemšanas ierīcei ir jābūt izgatavotai no materiāla, kas nevar ietekmēt testēšanai ņemtā parauga kvalitatīvās īpašības un ko iespējams sterilizēt tādu paraugu ņemšanai, kuriem nepieciešama mikrobioloģiska testēšana.

Savukārt paraugs jāņem un jāsagatavo iespējami ātri, ievērojot nepieciešamo piesardzību, lai nodrošinātu parauga atbilstību mēslošanas līdzekļa sastāvam. Parauga ņemšanas laikā jānovērš mēslošanas līdzekļa piesārņošanas iespēja.

Normatīvais akts arī nosaka parauga kvalitātes prasības un ar gala paraugiem veicamās darbības.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa