2006. gada 28. septembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 28.septembra sēdi.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu frakcija piedāvā grozījumus likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”. Ar šo likumprojektu mēs paredzam, ka Latvijā ir ne tikai tāda nacionālā minoritāte kā lībieši, bet vēl viena minoritāte– latgalieši. Mēs ierosinām dot viņiem tādas pašas tiesības kā lībiešiem.

Ja jūs uzskatāt, ka latgalieši ir pamatnācija, tad dodiet viņiem tiesības uz latgaliešu valodu, Rugātes kundze! Bet jūs to negribat dot. Un latgaliešu valoda saskaņā ar Valsts valodas likumu ir svešvaloda Latvijā.

Mēs ierosinām arī to, ka, sasniedzot 15 gadu vecumu, ikviens var izvēlēties savu nacionalitāti– saņemt pasi, kurā ierakstīts, ka viņš ir latgalietis.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus runāt par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 4, atturas– 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām grozījumus likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

Ja paskatāmies statistikas datos, tad redzam, ka Latvija ir līdere inflācijas jomā un otrā nabadzīgākā dalībvalsts Eiropas Savienībā.

Pašreiz pirmās un otrās grupas invalīdu Latvijā ir 52094 cilvēki. No viņiem 15871 cilvēkam tās pensijas piešķirtas pēc 1996.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā jaunais Pensiju likums, un viņiem jau ir kaut kāda aizsardzība, viņiem ir atvieglojumi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bet pārējiem, kam pensijas piešķirtas līdz 1996.gada 1.janvārim, tādu atvieglojumu nav.

Tas nodoklis, pēc Finanšu ministrijas datiem, sastāda 146,2 tūkstošus latu. Tā ir neliela summa. Mēs ierosinām atbrīvot 1. un 2.grupas invalīdus no ienākuma nodokļa un dot viņiem iespēju saņemt bezmaksas medikamentus.

Lūdzu, nobalsojiet par to!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– nav, atturas– 57. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pie mums Latvijā ir dažādi fondi– tādi, kuri paredzēti gan celtniecībai, gan ceļu attīstībai, gan kultūrai, gan arī citi. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka starp tiem, kas ir arī mūsu vēlētāji, ir apmēram 400 tūkstoši cilvēku, kuriem ir nabadzīgo statuss. Un vairāk nekā 150 tūkstoši no viņiem dzīvo par 80 santīmiem dienā. Mēs piedāvājam savu risinājumu, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem. Varbūt jūs neapmierina tieši šis risinājums, bet, lūdzu, virzīsim šo likumprojektu uz izskatīšanu komisijās, un pēc tam varbūt komisijas atradīs īsto risinājumu!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 2, atturas– 55. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nevienam no jums nav noslēpums– par to raksta avīzēs, to rāda televīzijā–, ka nekustamā īpašuma tirgū ir spekulācijas un šo spekulāciju dēļ ceļas cenas nekustamajiem īpašumiem. Tā kā notiek šādas spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem, mēs ierosinām aplikt tās spekulācijas ar pievienotās vērtības nodokli. Tas ir viens bloks mūsu priekšlikumā.

Un otrs bloks. Mēs ierosinām palīdzēt mūsu ražotājiem, lauksaimniecības produktu ražotājiem, un neaplikt ražotos produktus ar 18 procentu nodokli, bet aplikt ar 5 procentu nodokli.

Lūdzu atbalstīt mūsu ražotājus– lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Padomājiet par to, “zemnieki”!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– nav, atturas– 60. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Roberta Jurķa, Kārļa Strēļa, Ulda Mārtiņa Klausa un Ingunas Rībenas iesniegto likumprojektu “Tiesu izpildītāju administrācijas likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Solvita Āboltiņa ir pieteikusies runāt “par”.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš sabiedrībā uzvirmoja karstas diskusijas par tā saucamo tiesu izpildītāju jautājumu. Toreiz premjerministrs Aigars Kalvītis kodolīgi raksturoja situāciju, sakot: “Jākonstatē, ka tiesu izpildītāji ir tāda īpaša, privileģēta kategorija. Viņi ir pamanījušies pieņemt sev speciālu likumu, kas viņus pilnībā pasargā un norobežo no visas pārējās sabiedrības. Šī sistēma ir steidzīgi salaužama, jo mēs nevaram valstī turēt korupcijas mudžekli, kurš dara, ko tas grib.”

Taču šodien medijos varam lasīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Andra Spores teikto, ka šis institūts, kas ir ieviests, ir ļoti labs, ļoti efektīvs. Problēma esot tikai ar atsevišķām personālijām, ar kurām viņi paši tikšot galā.

Es nevaru piekrist Spores optimismam. Joprojām gana efektīvs un labs šis tiesu izpildītāju institūts ir tikai šauram cilvēku lokam, bet ne sabiedrībai kopumā. Tiesu izpildītāju institūcijā ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas, lai tā beidzot sāktu kalpot sabiedrībai, nevis otrādi.

Tiesu nolēmumu izpilde ir nozīmīga tiesu sistēmas sastāvdaļa. Ja tiesa kaut ko ir nolēmusi, tad tam ir jātop izpildītam. Ja tiesas griba, kas ir balstīta likuma piemērošanā, netiek pildīta vai tiek izpildīta nepilnīgi, tad sabiedrības acīs tiesas, arī valsts varas un likuma varas autoritāte zūd. Līdz ar to no tā, kā tiek izpildīti tiesas nolēmumi, ir atkarīgs arī tas, kāda sabiedrībā būs autoritāte un uzticēšanās tiesām.

Tiesu izpildītāju institūtam Latvijā ir sarežģīta veidošanās vēsture. Ilgu laiku neatkarīgajā Latvijā tiesu izpildītāji bija ministrijas darbinieki, kas par niecīgu darba samaksu darīja šo tieslietu sistēmai nepieciešamo darbu. Tas nebija visai veiksmīgs modelis. Lēmums par tiesu izpildītāju aroda pārkārtošanu tapa laikā, kad Latvija strauji virzījās uz Eiropas Savienības pusi. Bija nepieciešams veikt virkni reformu dažādās nozarēs, tostarp arī tieslietās. Un Tieslietu ministrija nolēma reorganizēt tiesu izpildītāju institūtu, to veidojot pēc tā saucamā franču modeļa, kad tiesu izpildītāji ir brīvas juridiskās profesijas pārstāvji, līdzīgi kā notāri.

Jaunā zvērinātu tiesu izpildītāju institūta radīšanai nepieciešamo galveno normatīvo aktu– Tiesu izpildītāju likumu– steigā pieņēma 7.Saeimas pēdējā sēdē. Jaunā tiesu izpildītāju sistēma sāka darboties 2003.gadā, un trīs gadu laikā sākotnējo sajūsmu par liberālo franču modeli ir nomainījusi vispārēja vilšanās. No pašreizējās situācijas raugoties, ir skaidrs, ka tiesu izpildītāju institūta reforma nebija līdz galam izplānota. Tā rezultātā sākās kriminālprocesi par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, krāpšanu, nemitīgi skandāli un skaidrošanās presē par iespējamām nelikumībām tiesu nolēmumu izpildē, kas saistīti ar nekustamo īpašumu izsolēm, un galu galā pat valdības amatpersonu atklāta šantažēšana, draudot nepildīt likumos noteiktos pienākumus. Esam nonākuši tik tālu, ka tiesu izpildītāju institūtam neuzticas ne tikai sabiedrība, bet pat amata brāļi. Septembra sākumā uz eksāmenu, lai pretendētu uz 40 vakantajām zvērinātu tiesu izpildītāju vietām, bija pieteikušies vien 20 pretendenti.

Pērn, kad atklājās būtiskas nepilnības tiesu izpildītāju institūta darbā, bija kaut kas steidzami jādara, tāpēc, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras ierosinājumus, tika labots Tiesu izpildītāju likums, ierobežojot tiesu izpildītāju plašās tiesības un palielinot kontroli. Tostarp arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei tika dots laiks, lai tā pati piedāvātu risinājumus, kā uzlabot situāciju. Diemžēl tas ir palicis vien solījumu līmenī. Un tas, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi tagad vada nevis bijusī tiesu izpildītāja Inga Čepjolkina, bet gan viņas māsas vīrs, situāciju nemaina.

Zvērinātu tiesu izpildītāju institūts savu uzticības kredītu ir izsmēlis, un sākotnēji labo ideju par spēcīga un neatkarīga zvērinātu tiesu izpildītāju institūta izveidi tās īstenošanas laikā neatgriezeniski ir sabojājušas dažu negodīgu cilvēku ambīcijas, alkatība un varaskāre, kas turpina turēt gūstā tiesu izpildītāju institūtu.

Manuprāt, vienīgais reālais risinājums, lai nodrošinātu taisnīgu, sabiedrības interesēm atbilstošu tiesu lēmumu un nolēmumu izpildi, ir tiesu izpildītāju institūta reorganizācija.

Mans mērķis nav par katru cenu panākt, lai vēsture atkārtotos otrreiz un lai 8.Saeima bez plašām diskusijām pēdējās sēdēs apstiprinātu vai noraidītu šo likumprojektu. Uzskatu, ka ir nepieciešama plaša diskusija ar sabiedrības līdzdalību jautājumā par to, kā sakārtot tiesu izpildītāju institūtu, lai panāktu, ka tiek ievērotas un savstarpēji līdzsvarotas tiesu izpildītāju kā profesijas un sabiedrības intereses. Bet galvenais– lai tiek nodrošināta ātra un kvalitatīva tiesas nolēmumu izpilde.

Tāpēc es aicinu likumprojektu nodot komisijai un sākt par to debatēt, lai jau nākamā Saeima varētu pieņemt tiešām kvalitatīvu likumprojektu, kas apmierinātu sabiedrības intereses.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 37, pret– nav, atturas– 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča un Borisa Cileviča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es gribu jūs lūgt atbalstīt šo likumprojektu, tāpēc ka šis priekšlikums nav nācis ne no partijas, ne no frakcijas puses, bet ir pašu cilvēku ierosināts.

Sakarā ar to, ka mums ir ļoti daudz tikšanos ar vēlētājiem, es personīgi ļoti daudz dzirdu no cilvēkiem šādu pārmetumu: “Kāpēc pensionāru, kurš saņem, pieņemsim, 60 latus, kurš nevar ar tiem izdzīvot un ir spiests doties uz darba tirgu, lai pieteiktos pie darba devēja un sāktu strādāt, neskatoties uz savu vecumu un slikto veselību, valsts vēl apliek ar nodokļiem?”

Arī es, kad skatījos šo likumprojektu, sapratu, ka tas ir pilnīgi negodīgi pret cilvēkiem, jo visiem pārējiem cilvēkiem, arī mums, visiem deputātiem un ministriem, neapliekamais minimums, kas bija 32 lati, turpmāk būs 50 lati, bet pensionāriem šī likme ir nulle. Tas ir pilnīgi negodīgi!

Es nedomāju, ka valsts budžets daudz zaudēs, ja mēs arī attiecībā uz pensijām ieviesīsim šo normu, ka neapliekamais minimums ir, pieņemsim, 32 vai 50 lati.

Es uzskatu, ka tad, ja cilvēki strādā, attiecībā uz viņiem ir jāpiemēro pilnīgas līdztiesības princips un viņi jāapliek ar nodokļiem, balstoties uz vienas bāzes. Iznāk tā, ka mēs, valsts, nevaram garantēt pensionāriem normālu pensiju atbilstoši iztikas minimumam, bet, ja viņi mēģina papildus piestrādāt, mēs ņemam un apliekam viņus ar vēl lielākiem nodokļiem nekā visus pārējos.

Ja deputāti baidās par budžetu, tad es piedāvāju varbūt augsta ranga ierēdņiem vai, pieņemsim, cilvēkiem, kuri nopelna vairāk par 500 latiem, šo neapliekamo likmi samazināt līdz nullei, lai parastie cilvēki neuztrauktos par to, ka, pieņemsim, budžets varētu zaudēt kaut kādu naudu. Bet pensionārus aplikt ar nodokļiem no pirmā lata– tas nav godīgi!

Es saprotu, ka šodien ir tāda situācija, ka tad, ja šo likumprojektu atbalstīs nulles lasījumā, to varbūt piebremzēs otrajā vai trešajā lasījumā, un tāpēc mēs šodien paralēli iesniedzām vēl vienu priekšlikumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un es ceru, ka tad, ja šis priekšlikums tiks pozitīvi nobalsots nulles lasījumā, tad arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tas tiks atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 1, atturas– 54. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Strazdiņa, Andra Bērziņa, Augusta Brigmaņa, Staņislava Šķestera, Ināras Ostrovskas, Viļņa Edvīna Breša un Pētera Kalniņa iesniegto likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 13, atturas– 18. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mūsu frakcija piedāvā grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Šie mūsu ierosinātie grozījumi sastāv no dažiem blokiem.

Viens no blokiem ir sociālais bloks. Mēs ierosinām atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas pirmās un otrās grupas invalīdus un neaplikt ar nodokļiem arī pensijas, tas ir, noteikt, ka ar nodokli pensijas neapliek visas pensijas apmērā. Turklāt mēs gribam, lai pensijas nebūtu mazākas par izdzīvošanas minimumu.

Otrais bloks. Mēs ierosinām aplikt ar ienākuma nodokli nerezidentu ienākumus no procentiem noguldījumos un depozītos, kā arī vērtspapīros.

Un trešais bloks. Mēs piedāvājam savu redzējumu ienākuma nodokļa skalai– ieviest progresīvo ienākuma nodokli pie tā nosacījuma, ka lielākais nodoklis ir 15%.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 21, atturas– 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Dzintara Rasnača, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Pilsonības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija.

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti piedāvā Saeimai Pilsonības likuma projektu. Šā likuma jēga ir paskaidrota 2.pantā– kāds tad ir likuma mērķis un ar ko tas būtiski atšķiras no pašreiz spēkā esošā Pilsonības likuma. Šā likuma mērķis ir noteikt personas, kas iegūst pilsonību reģistrācijas kārtībā, un pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumus un kārtību. Un tālāk– būtiskais, kas atšķir šo likumu no pašreiz spēkā esošā: tas vērsts uz to, lai stiprinātu Latvijas Republiku kā neatkarīgu demokrātisku valsti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, veicinātu Latvijas okupācijas un kolonizācijas seku novēršanu.

Ar to mēs būtiski turpinām to, kas ir iestrādāts Satversmē,– latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un Latvijas pilsoņu tiesības vienīgajiem vēlēt Latvijas pašvaldības. Tas noteikts ar divu trešdaļu balsu vairākumu, un cerams, ka tuvāko 100 vai 200 gadu laikā šī norma netiks apdraudēta, mainoties Saeimām. Tādējādi uzskatām, ka šim Pilsonības likumam būtu konsekventi jāatgriežas pie Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības, jo diemžēl tajā likumā, ko pieņēma 1994.gadā, dažādi Latvijas PSR tiesiskie elementi un Latvijas Republikas tiesiskie elementi ir sajaukti kopā. Proti, pats būtiskākais trūkums– likt vienlīdzības zīmi starp personām, kas Latvijas Republikā pirms vai pēc okupācijas iebraukušas legāli, ar Latvijas Republikas valsts varas ziņu, un tām personām, kas Latvijā iebraukušas Latvijas okupācijas laikā vienīgi ar PSRS ziņu. Uzskatām, ka tas ir pats būtiskākais trūkums, kas liedz labot vai uzlabot pašreiz spēkā esošo Pilsonības likumu. Tas ir jāaizstāj ar citu.

Uzskatām, ka pēdējo 15 gadu prakse, it īpaši pēdējo 12 gadu laikā pastāvējusī naturalizācijas prakse, liecina par vienu– šīs okupācijas sekas un kolonizācijas sekas ir saglabājušās. Pašreizējais Pilsonības likums ļauj lielā skaitā uzņemt Latvijas pilsonībā personas, kuras sistemātiski izvirza prasības pēc krievu valodas kā otras valsts valodas, kuras sistemātiski izvirza prasības bezgala daudzos likumos nepilsoņus tiesību ziņā pielīdzināt pilsoņiem; tas ir saprotami no PSRS viedokļa, bet galīgi nav saprotami no Latvijas viedokļa. Turklāt šādas personas ar šādiem uzskatiem atrodas ne tikai kaut kur Rīgas vai citu pilsētu ielās, bet atrodas arī Rīgas Domē un Latvijas Republikas Saeimā; tas liecina par to, kādi vēlētāji ir iekļuvuši Latvijas pilsoņu sastāvā.

Tāpēc ierosinām šajā likumā izbeigt naturalizāciju un pāriet uz pilsonības piešķiršanu īpaši stingrā kārtībā. Noslēdzošajam balsotājam vajag būt Latvijas Republikas Saeimai– ar likumu–, nevis Ministru kabinetam; vajag skaidri deklarēt, ka nepilsoņu problēma nav Latvijas iekšējā problēma, bet ka tā ir problēma, kas radusies Ribentropa–Molotova noziedzīgā pakta dēļ. Tas mums skaidri un gaiši jāpasaka. Ierosinām likvidēt Naturalizācijas pārvaldi un piešķirt pilsonības piešķiršanas un izvērtēšanas funkcijas, kas saistītas ar visiem dokumentiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei; tādējādi tiktu arī šī valsts pārvaldes joma koncentrēta vienā iestādē. Piedāvājam veselu virkni izmaiņu attiecībā uz ierobežojumiem saņemt pilsonību, šīs prasības tiek pastiprinātas. Tiek padarītas stingrākas valsts valodas prasmes prasības. Tā, piemēram, pilsonības pretendentam jāspēj pašrocīgi uzrakstīt latviešu valodā iesniegumu par pilsonības saņemšanu. Solījums par uzticību Latvijas Republikai papildināms ar apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. (Kā zināms, daudziem jaunpilsoņiem ir problēmas ar šādu attieksmi.) Tiek paredzēts ieviest neformālu interviju ar pilsonības pretendentu, lai pārbaudītu šā pretendenta iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošām vērtībām. Tiek arī noteikts, ka var reģistrēt par pilsoni pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušu bērnu vienīgi tad, ja šis bērns ir apguvis latviešu valodu latviešu valodas skolā.

Vesela virkne ierobežojumu attiecas uz personām, kas iesaistījušās dažādās pretvalstiskās aktivitātēs. Tiek vienkāršota Latvijas pilsonības atņemšana personām, kas to ieguvušas ar kukuļošanu vai citādā veidā. Šeit būtu vajadzīgs tikai Ministru kabineta lēmums vai kompetentas iestādes atzinums, nevis tiesa, kas bieži vien šo procesu padara ļoti garu.

Tajā pašā laikā tiek nākts pretī tiem Latvijas pilsoņiem, kas dažādu iemeslu dēļ šobrīd spiesti izbraukt un dzīvo ārpus Latvijas. Gadījumos, ja tie ir Latvijas pilsoņi, kas nav ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā, bet ir pilsoņi, pamatojoties uz 1940.gadu, vai viņu pēcnācēji, viņi var saglabāt Latvijas pilsonību, iegūstot arī citas valsts pilsonību, ja tā ir Eiropas Savienības, NATO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts. Tāpat Latvijas pilsoņi, kas nokļuvuši ārpus Latvijas tās okupācijas laikā, vai viņu pēcnācēji var atjaunot Latvijas pilsonību, neatsakoties no savas mītnes zemes pilsonības, ja tā ir Eiropas Savienības, NATO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts. Mūsuprāt, arī šī norma labvēlīgi veicinātu latviešu ciešāku piesaisti Latvijas valstij.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzik!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man principā nav ko piebilst pēc būtības, jo mēs jau apspriedām šo likumprojektu Saeimā un es jau izklāstīju PCTVL attieksmi pret šo likumprojektu.

Es tomēr gribētu precizēt vienu lietu. Jau iepriekš debatēs izskanēja patiesībai neatbilstošas ziņas par jaunpilsoņu attieksmi pret valsts valodu.

Šeit, Saeimā, atrodas četri deputāti, kas saņēma pilsonību naturalizācijas kārtībā: divi ir no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas un divi– no mūsu frakcijas, viņu skaitā arī es. Mēs nekad savās programmās vai rīcībā nepieprasām krievu valodu kā otru valsts valodu, jo vienas partijas programmā runa ir par krievu valodu kā minoritāšu valodu, bet otras partijas, manas partijas, programmā runa ir par krievu valodu kā oficiālu valodu pašvaldības līmenī, kurā 20 procenti cilvēku ir attiecīgās valodas lietotāji. Un viss! Jūsu teiktais neatbilst patiesībai, cienījamais Grīnblata kungs!

Taču, ja runājam par lietas būtību, tad, ja mēs atjaunosim politiskās tiesības visiem tiem cilvēkiem, kuriem tās bija pirms 1991.gada… tātad, ja mēs atjaunosim viņiem šīs politiskās tiesības, tad mēs varētu izskatīt arī jautājumu par dažiem ierobežojumiem Pilsonības likumā. Bet to varētu darīt tikai pēc tam, kad mēs būsim atjaunojuši šiem cilvēkiem viņu politiskās tiesības, jo nepilsoņi– tie ir Latvijas pilsoņi, kuriem pretlikumīgi tika atņemtas šīs tiesības. Un viss!

Līdz ar to es šodien aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 21, atturas– 53. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Dzintara Rasnača, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Repatriācijas un izceļošanas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jūsu priekšā ir ļoti maigs likumprojekts. Tā ir palīdzība– humāna palīdzība. Tā ir palīdzība daudziem tiem, kurus pasaules kari un okupācijas gadi ir izmētājuši pa visām pasaules malām. Tā ir palīdzība tiem, kuri ir nomaldījušies trijās priedēs, vēl šodien nesaprot, kas ir okupācija… Dzirdiet, kā viņi bļauj! Viņi nesaprot, kas ir neatkarīga Latvija. Viņiem ir ļoti lielas fiziskās grūtības iemācīties latviešu valodu. (No zāles dep. V.Orlovs: “A tā nav fiziska grūtība!”) Jā, daži domā, ka tā ir garīgā grūtība… varētu tam arī piekrist.

Tagad, redziet, ir tāds stāvoklis, ka pat lielais “ēzeļa ausu” apjūsmotājs V.Putins ir sabijies par notiekošo savā zemītē, kur ik gadu gandrīz par vienu miljonu samazinās iedzīvotāju skaits. Viņš tagad ir nobijies un sauc: “Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas un atgriezies savā sentēvu zemē!” Nu varētu vienam otram teikt: “Balodīti, balodīti!” Ir mums arī tādi “baloži”, kuri nezina, kas ir okupācija. Lūk!

Mēs ļoti draudzīgi piedāvājam viņiem braukt atpakaļ uz sentēvu zemi. Un gan tiem latviešiem un līviem, kuri atgriežas sentēvu zemē, gan tiem citiem “gulbīšiem” un “balodīšiem”, kuri grib lidot pēc “ēzeļa ausīm”, mēs paredzam likumprojekta 5.pantu, kas saucas “Repatriācijas un izceļošanas programma un finansējums”. Un tur taču skaisti viss ir pateikts!

Ir pateikts par tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, un ir pateikts par Latvijas deokupācijas un par dekolonizācijas veicināšanu, atbalstot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē. Brīvprātīgu! Uzsveru: brīvprātīgu!

Un tāpēc mums nav žēl nedaudz rūpīgāk pie šā jautājuma pastrādāt un izstrādāt atsevišķu repatriācijas un izceļošanas programmu, pie tam paredzot pat ikgadēju budžeta līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta. Tātad visu to šitiem te nedaudz piedāvāt un palīdzēt.

Saruna ir ļoti draudzīga, ļoti miermīlīga, bet stingra un pārliecinoša. Nepatīk tev Latvija, nepatīk tev latvieši, nepatīk tev latviešu valoda,– esi tik laipns un atstāj Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 8, pret– 19, atturas– 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Rasnača, Jāņa Straumes, Māra Grīnblata, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Pētera Tabūna un Jura Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Reliģisko organizāciju likums tika pieņemts pirms vairāk nekā desmit gadiem. Pa šo laiku valstī ir izveidojusies zināma reliģisko organizāciju sistēma un šo sistēmu metodiski ir vadījusi un arī kontrolējusi Tieslietu ministrija, bet pēc tam attiecīgi minētā pārvalde.

Reliģiskās organizācijas nosacīti dalās divās grupās: 1.grupa ir tradicionālās konfesijas, kurām saskaņā ar Civillikumu ir dotas tiesības laulāt, un tās tiesiskās pēctecības ceļā turpina savu darbu– svētīgu darbu Latvijas tautai.

Taču bez tām ir arī tā saucamās netradicionālās organizācijas, kuras tautā– patīk kādam tas vai nepatīk– bet sauc par sektām. Tad nu šīs netradicionālās organizācijas saskaņā ar minēto likumu ik pēc gada pārreģistrējas un, paejot desmit gadiem, iegūst pastāvīgo reģistrāciju.

Šā gada 19.septembrī uz Saeimas Sabiedrības integrācijas apakškomisiju, kuru vada Andris Bērziņa kungs, mēs bijām uzaicinājuši Reliģisko lietu pārvaldes vadītāju un konstatējām absolūtu viņa nespēju un nevēlēšanos atbildēt uz jautājumiem par šīm jaunajām draudzēm. Šīs pārvaldes vadītājs vai nu klusēja kā partizāns, vai vispārināti runāja par cilvēktiesību principiem. Tādējādi deputātiem nebija iespējas iegūt informāciju par to, kas notiek šajās netradicionālajās reliģiskajās organizācijās.

Šis sēdes atreferējums bija lasāms arī “Latvijas Avīzē”, un šā atreferējuma noslēgumā divi deputāti– Ābiķis un Rasnačs– teica, ka noteikti ir jāgroza likums un jānosaka tomēr stingrāka kārtība no valsts puses.

Kāda ir izeja? Mēs piedāvājam ļoti vienkāršu risinājumu– dot iespēju Reliģisko lietu pārvaldei ar motivētu lēmumu pagarināt šo pārreģistrācijas termiņu tām organizācijām, par kurām ir pamatota informācija, ka tās ir nelojālas Latvijas valstij vai arī ir darbojušās pretēji likumam.

Ja mēs šo kārtību nenosakām, tad mēs padarām visai smagnēju pārējo mehānismu, jo tad pārkāpuma gadījumā tas iet caur vispārējo tiesu sistēmu. Ja tas ir administratīvs akts, tad nav problēmu, kura tiesības ir aizskartas. To var apstrīdēt administratīvajā tiesā.

Kā mēs piedāvājam praktiski atrisināt šo problēmu? Mēs piedāvājam nodot šo likumprojektu arī Nacionālās drošības komisijai. Mēs piedāvājam to nodot Nacionālās drošības komisijai kā otrajai komisijai, jo tā informācija, kura ienāk iekšlietu iestādēs un pēc tam nonāk Reliģijas lietu pārvaldē, lielā daļā gadījumu ir klasificētā informācija, un tāpēc šo klasificēto informāciju jūs neviens savās komisijās un apakškomisijās neiegūsiet.
Šī informācija ir bāzēta uz tām ziņām, kas ir apkopotas par šo sektu darbību iekšienē. Un kaut ko šajā ziņā uz priekšu mēs varam virzīt un stabilizēt tikai vienā gadījumā– tad, ja Nacionālās drošības komisija rūpīgi apkopo informāciju un sniedz savu atzinumu atbildīgajai komisijai, vai šāds grozījums ir vai nav vajadzīgs.

Tā ka es lūdzu atbalstīt, balsot “par” un par otro kā atbildīgo komisiju noteikt Nacionālās drošības komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots arī Nacionālās drošības komisijai? (No zāles: “Ir! Jābalso!”) Lūdzu, cienījamie kolēģi, balsosim par to, ka likumprojekts tiek nodots arī otrai komisijai– Nacionālās drošības komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 7, atturas– 37. Tātad Nacionālās drošības komisijai šis likumprojekts netiek nodots.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot par atbildīgo komisiju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 8, atturas– 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šeit jau vairs nav runa par palīdzību un nekādā gadījumā– par kaut ko humānu. Šeit ir vistīrākā bezkaunība! Lienošais lielkrievu šovinisms! Ja nevar iekāpt dienā pa logu, pagrābstās gar aizslēgtām durvīm; ja nesanāk, tad vakarā uzsien kaklasaiti, paņem tādu vidēji lētu šņabja pudeli un nāk viesos draudzīgi parunāties. Nu redziet, kā sanāca! Negribēja taču viņi repatriēties. Un kāpēc tad negrib? Lūk, jums ir atbilde! Šis te papīrs skaidri parāda, kāpēc negrib repatriēties. Nav tālu jāmeklē iemesli. Gribas taču kaut kā to valsts valodu pastumt malā, nepatīk, lūk, ka Latvijā valdošā valoda ir latviešu valoda un neviena cita nevienā vietā, nekur, nedrīkst būt… Tāds ir likums, tāds ir pamatlikuma 4.pantā ierakstītais teikums: “Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.” Un nav ko jaukt iekšā nevienu citu valodu šeit! Privātajā dzīvē– laipni lūdzu!– tā ir katra iekšējā padarīšana un par to nav jā­strīdas. Bet šitā ņemt šo vispārējo konvenciju, kas vispār ir tāds savāds papīrelis, un vēl tagad likt iekšā kaut ko tādu, kas galīgi neatbilst Latvijas apstākļiem… Un vēl tas arguments, kas ir vispār tāds jocīgs domāšanas paveids,– ka, lūk, tikai 16 valstis ir formulējušas deklarācijas… Katra valsts laikam jau pati labāk zina, kas viņai ir jādara un kas viņai nav jādara. Un, ja mēs runājam par pietiekami lielu skaitu citu valstu, kuras ir norūpējušās par to, kas tajās notiek, tad jāteic, ka Latvija ir īpašs gadījums. Te pilns ar okupantiem, pilns ar lielkrievu šovinistiem (No zāles dep. V.Orlovs: “Tādiem kā tu!”), pilns ar čekistiem, un viens no tiem bļāva nupat, kā jūs dzirdējāt, lūk! Nu, turpiniet tādā pašā garā! Tā jūs sevi parādāt. Un tāpēc jau parādās šādi dokumenti. Protams, šodien šis dokuments netiks pieņemts. Tas tāpat ir skaidrs. Taču šis lienošais šovinisms ir un paliek. Mums te ir cilvēki, kas nāk tribīnē un budžetu sauc par “bjudžet” un vēl līdz pat šai dienai nav iemācījušies šo četru gadu laikā, kurus pavadījuši šajā Saeimā, izrunāt pareizi latviešu vārdus. Tādas ir okupācijas sekas! Lūk, tur nekā nevar darīt. Un tāpēc nekādu atrunu un novirzīšanās nebūs. Nacionālā minoritāte nav nekas īpašs, neviens viņus neaiztiek, dzīvo viņi vēsā mierā. Turklāt nacionālā minoritāte– tie nav tikai krievi vai tie, kas lien pie krieviem un kas izgudrojuši to jēdzienu “krievvalodīgie”. “Nacionālā minoritāte” ir tāds jēdziens, ar ko apzīmē daudzus ļoti jaukus cilvēkus, kuri ir Latvijā un kuri neuzbāžas ar savām valodām un ar savām iegribām. Un krievu valodas izmantošana par politisku ieroci ir nožēlojama. Viena tantiņa jau arī tagad sadūšojusies: nākšot iekšā politikā un panākšot, ka visās vietās būšot krievu uzraksti. Vienā vietā viņa varētu atļauties sev krievu uzrakstu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis PCTVL piedāvātais Lielkrievijas šovinisma pilnais grozījums likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” skan pavisam vienkārši– izslēgt 2., 3. un 4.pantu.

Šā dokumenta 2.pants paredz, ka termins “nacionālās minoritātes” konvencijas izpratnē nozīmē tikai Latvijas pilsoņus. Tas– tajos apstākļos, kad apmēram puse šo minoritāšu pārstāvju tieši gan nav pilsoņi, bet pieder to personu lokam, kurām ar viņu ievēlētās Augstākās padomes lēmumu tika atņemtas politiskās tiesības. Turklāt atņemtas tieši tādēļ, lai liegtu viņām iespējas pašām aizstāvēt savas tiesības, kuras paredzētas konvencijā.

3.pants paredz, ka minoritāšu pārstāvji nedrīkst lietot savu dzimto valodu, kontaktējoties ar varas pārstāvjiem pašvaldību līmenī. Tas attiecas arī uz tām pašvaldībām, kurās šīs mazākumtautības sastāda 90 procentu iedzīvotāju un kurās gan deputāti, gan domes ierēdņi arī ir šo minoritāšu pārstāvji.

Un 4.pants paredz, ka mēs nedrīkstam izvietot sabiedrībā tādu informāciju kā tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskos apzīmējumus arī minoritātes valodā teritorijā, kuru lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes.

Interesanti, ka pat padomju laikos, kad mēs bijām pilntiesīgi okupanti, šīs tiesības attiecībā uz mums netika izplatītas. Tiesa, izkārtnes ar ielu nosaukumiem bija divās valodās, bet krievu valodā dublējās tikai nosaukums. Saskaņā ar konvenciju mūsu partijas birojs iesākumā atradās nevis Dzirnavu ielā un vēlāk pārvietojās uz Rūpniecības ielu, bet pārvietojās no “Meļņičnaja” uz “Promišļennaja”.

Cienījamie kolēģi! Šīs atrunas pilnībā padara bezjēdzīgu konvenciju, kurai Latvija pievienojās tikai 10 gadus pēc tās parakstīšanas. Šo atrunu, kuras neatbalsta Rietumos neviena cilvēktiesības sargājoša instance, atcelšana– tas ir vienīgi laika jautājums. Toties mūsu asinis šajā laikposmā jūs sagandēsiet pamatīgi.

Mūsu likumprojekta iesniegšana ir pierādījums tam, ka minoritātes ir neapmierinātas un pieprasa pilnā apjomā tiesības, kuras dod konvencija. Interesanti, ka, tieši vākdams parakstus par labu šai prasībai, es vēl 2000.gadā katoļu Lieldienās trīs stundas pavadīju aiz restēm, divreiz tiku aicināts uz tiesu un tiku attaisnots tikai formāla iemesla dēļ– noilguma termiņa iztecēšanas dēļ. Paldies par to manai dzimtajai valstij, kas uzskata sevi par demokrātisku!

Varu piebilst, ka pati konvencija garantē mazākumtautībām tikai minimālas tiesības– tādas, kas tiek dotas kādai skaitliski nelielai pirmatnējai ciltij, kura mīt rūpnieciski attīstītas valsts mežos. Bet pat šīs tiesības nav garantētas Latvijas mazākumtautībām, kuras pieder pie attīstītajām Eiropas tautām un sastāda 42 procentus valsts iedzīvotāju.

Kauns!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 57, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija ierosina grozīt Ārstniecības likumu un izteikt 17.panta trešo daļu sekojoši: “Bērniem, invalīdiem un pensijas vecuma personām no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ir tiesības saņemt bez maksas.”

Spēkā esošā redakcija noteic, ka tiesības saņemt šos pakalpojumus bez maksas ir tikai nepilngadīgiem bērniem. Mēs ierosinām paplašināt šo redakciju– iekļaut šajā normā arī invalīdus un pensijas vecuma cilvēkus.

Godātie kolēģi! Pirms divām nedēļām es pavadīju savu paziņu, kurš aizbrauca uz ASV uz pastāvīgu dzīvošanu. Viņš teica šādus vārdus: “Neskatoties uz to, ka es esmu gados jauns cilvēks, tomēr es kādreiz kļūšu vecs.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Būs vecs arī kādreiz!”) Nedod Dievs… (No zāles dep. J.Dobelis: “Dod, Dievs!”) Tātad neviens no mums nav pasargāts no tā, ka varētu kļūt par invalīdu. Un viņš teica tā: “Es skatos uz tiem pensionāriem, kuri dzīvo tagad Latvijā, uz tiem invalīdiem, uz to, kā valsts izturas pret viņiem, un man kļūst bail. Bail, ka es kļūšu nevarīgs, bail, ka es kļūšu vecs, bail, ka es kļūšu invalīds.” Un viņš teica: “Tieši tāpēc es aizbraucu! Un tieši tāpēc izvēlējos tādu valsti, kura varētu garantēt, ka tad, kad es kļūšu vecs, viņa mani pasargās, ka es nebūšu nabags.”

Un tieši tāpēc mēs ierosinām iekļaut šo normu, lai ne tikai bērniem, bet arī invalīdiem un pensijas vecuma personām būtu tiesības bez maksas saņemt ārstniecības pakalpojumus.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 1, atturas– 54. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Jura Stukāna apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Jura Stukāna apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Lūdzu pieņemt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ainas Saulītes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu par Saulītes kundzes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata un to atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Solvitas Āboltiņas, Roberta Jurķa, Pētera Ontužāna, Ulda Mārtiņa Klausa un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par valdības vadītāja nespēju garantēt drošību un tiesiskumu valstī”.

Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis pieprasījums ir izskatīts, un komisijas lēmums ir noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie klausītāji! Tagad ieklausīsimies Rīgas Tehniskās universitātes profesora, matemātikas doktora Kārļa Šadurska viedoklī par Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. (Aplausi.)

Kalvītis ir devis milzīgu ieguldījumu tiesiskā nihilisma vairošanā valstī un labas pārvaldības principa pārkāpšanā, piedaloties valsts nozagšanai veidotu krāpniecisku shēmu izstrādē un realizēšanā.

Jums ir tiesības zināt šo viedokli, kuru es tūlīt argumentēšu.

Kamēr Saeimas deputāti pavasarī diskutēja par priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, Kalvīša biroja vadītājs, Tautas partijas biedrs Jurģis Liepnieks dibināja sabiedrību “Par vārda brīvību”, ieguldīja savu pie Kalvīša sapelnīto naudu, lai slavētu savu šefu un viņa ministrus; Šķēle arī atmeta 300 tūkstošus. Tikmēr Tautas partijas deputāti Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece un citi aizstāvēja viedokli, ka trešo personu ziedojumi likumā nav jāreglamentē. Tādējādi Tautas partijas deputāti radīja to likumisko vidi, kurai Liepnieks izveidoja savu tā saukto trešo personu. Un Šķēle un citi atnesa naudu. Visas šīs lietas notika vienlaikus. Rafinēta krāpnieciska shēma pēc iepriekšējas vienošanās! Velti Kalvītis taisnojas un tēlo Nezinīti uz Mēness. Jebkura tiesa pierādītu acīm redzamu cēloņsakarību starp tikko nodibināto nevalstisko organizāciju un mērķi, apejot likumu, radīt netaisnīgas priekšrocības Tautas partijai vēlēšanās. Tādējādi tiek pārkāpts Satversmē noteiktais tiešu un demokrātisku vēlēšanu princips, tiek pārkāpts Partiju finansēšanas likums, Tautas partijai saņemot nelikumīgus dāvinājumus no juridiskās personas.

Ko līdz noteiktie priekšvēlēšanu tēriņu griesti, ja premjera partija šajās vēlēšanās gatava tērēt faktiski neierobežotas summas, līdz nejēdzībai slavējot savus ministrus par darbiem, kuriem viņi pat tuvumā nav stāvējuši?!

Šādi premjera partija gatavojas iegūt politisko varu, lai, tikpat negodīgi, kā ieguvusi, to turpmāk izmantotu valsts pārvaldē (acīmredzot vispirms domā izrēķināties ar tām tiesībsargājošajām institūcijām, kas varētu izmeklēt un sodīt par priekšvēlēšanu laikā izdarītajiem noziegumiem).

Ne velti Kalvītis jau vairākkārt ir nepamatoti kritizējis KNAB un tā vadību un ierosinājis bezjēdzīgas disciplinārlietas. Politiskās varas nelikumīga iegūšana un tās izmantošana savtīgiem mērķiem ir smags kriminālnoziegums. Tā ir valsts nozagšana.

Savukārt, ja mēs skatāmies uz to, ar cik amorālām un prettiesiskām metodēm Kalvītis un viņa partija laužas pie varas, mēs varam tikai minēt, ar kādām metodēm un cik negodīgi viņš šo varu izmantos. Tāpat mēs varam tikai minēt, cik miljonus vai simtus miljonu Šķēle cer saņemt kā dividendes savā trešdaļmiljona investīciju projektā.

Protams, tagad, deviņas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, šim pieprasījumam nebūs nekādu juridisku seku. Tomēr tam ir milzīga simboliska nozīme. Balsojums parādīs, vai tauta ir tikai līdzeklis politiķu savtīgo mērķu sasniegšanai un plaisa starp varu un sabiedrību padziļinās vai arī Latvijas politiķi ir gatavi sākt meklēt izlīgumu ar savu pašu tautu, kam saskaņā ar Satversmi pieder vara valstī.

Ir svarīgi pirmsvēlēšanu laikā apliecināt sabiedrībai, ka Saeimas vairākums ir gatavs iet godīgu ceļu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija nepiedalīsies balsojumā. Es gribu izskaidrot mūsu pozīciju.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka šis pieprasījums bija sagatavots tieši priekšvēlēšanu laikā un ka tie trīs gadījumi, kuri pieminēti pieprasījumā, tika vienkārši samesti kopā.

No otras puses, mēs nevaram atbalstīt ne Ministru prezidentu, ne iekšlietu ministru, kurš jau divas reizes nav ieradies Pieprasījumu komisijā. Un mēs nevarējām sadzirdēt skaidrojumus, nedz arī kādus pamatojumus, kāpēc jautājumi par visiem tiem gadījumiem, kuri ir minēti pieprasījumā, adresēti Ministru prezidentam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nestosties!”)

Un apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija vienkārši nepiedalīsies balsojumā, lai šis politiskais šovs, kurš tagad notiek Saeimā, netiktu izmantots priekšvēlēšanu gaisotnē.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! “Jaunais laiks”, jums, kas aizgājāt no darba valdībā un kas negrib strādāt valsts labā, nav tiesību kritizēt valdību. Jums, kuru cilvēki ir apvainoti korupcijā, kriminālnoziegumos, nav tiesību liekulīgi runāt par morāli.

Es aicinu noraidīt jūsu liekulīgo pieprasījumu. (No zāles: “Pareizi! Liekuļi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šīs kampaņas, priekšvēlēšanu kampaņas, laikā parasti neaiztiek citas partijas, nerunā par to vājumu, par sliktajiem darbiem un tā tālāk. Mums ir pietiekami daudz labu darbu, par ko runāt, kaut vai Zīles kunga izstrādātā programma...

Bet šobrīd es esmu nācis tribīnē, lai pateiktu ļoti skarbus vārdus– lai pateiktu ļoti skarbus vārdus Tautas partijai. Tik cinisku rīcību nu mēs negaidījām. Negaidījām, kolēģi, no Tautas partijas un no premjera. No premjera partijas! Šī rīcība vienkārši ir pārsniegusi jebkuras atļautās robežas.

Jā, Kalvītis un viņa partijas cilvēki apgalvo: “Likums nav pārkāpts!” Likums ir pieņemts tātad tāds– un to ir izdarījuši paši– , lai šo likumu varētu pārkāpt, lai to varētu apiet un lai, no likuma viedokļa raugoties, jūs būtu “tīri”. Jā, tā tas varētu būt! Bet kur paliek godīgums? Kur paliek sirdsapziņa? Lielāku cinismu ir grūti iedomāties priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Lielāku cinismu ir grūti iedomāties! Jo, redziet, Kalvītis un pārējie te mēģina jau tik tālu iestāstīt, ka viņi Liepnieku gandrīz vai nepazīstot, ka viņš ir kaut kāda sveša persona no mākoņiem, no kosmosa, ka viņi nav runājuši… Nav runājuši ar Liepnieku par šo milzīgo kampaņu, kā plus 280 tūkstošiem, kurus ir atļauts visām partijām izlietot priekšvēlēšanu kampaņā, kurām ir šī nauda un kurām nav... Lai jūs varētu izmantot divas un trīs reizes vairāk līdzekļu. Jau tikai Šķēles iemaksātā nauda vien– 300000 latu– pārsniedz šo limitu. Tātad jūs noliekat nevienlīdzīgās pozīcijās visas partijas! Izņemot Latvijas Pirmo partiju, kura arī līdzīgi sākusi darboties. Vai tas ir godīgi?

Vakar droši vien jūs visi, vismaz vairākums, skatījāties raidījumu “Kas notiek Latvijā?” Un tajā KNAB vadītājs Loskutova kungs teica, ka viens ir līdzīgāks par citiem līdzīgajiem. Tātad jūs esat labāki par visiem citiem, jums ir viss atļauts, jo jūs esat premjera partija. Bet cilvēks jau nešķiro! Reklāma ir reklāma, un visas reklāmas ir vienlīdzīgas neatkarīgi no tā, vai tās nāk no Liepnieka vai Šķēles maka un izveides vai no kādas citas firmas. Bet tās nāk no jums– no Tautas partijas! Un vēlētājs to nešķiro.

Ja mēs runātu par… Ja, pieņemsim, uzrastos viena firma un runātu par jūsu sliktajiem darbiem, Tautas partija, tad no jums tur pāri nepaliktu ne nagi, ne ragi! Jo tā lielīt premjeru un ministrus ir vienkārši nepieklājīgi! Redziet, Gundars Bērziņš ir tik fantastisks ministrs, ka viņš ir radījis tādu veselības aizsardzības sistēmu, ka visi tagad ir veseli, visi ir laimīgi. Taču, ja runājam par Bērziņa darbību, tad tā ir ārkārtīgi bēdīga. Jā, viņš ir iedevis naudu, lai iepirktu dažādas aparatūras, kas ir nepieciešamas– un būtu traki, ja to nedarītu– daudzām slimnīcām vai vairākām slimnīcām. Bet Bērziņa kungs arī palīdzēja likvidēt lielu daļu no trīsdesmit mazajām slimnīcām, deviņas– Latgalē. Gribēja likvidēt rehabilitācijas centrus Tērvetē, Rāznā, jocīgā kārtā arī Vaivaros. Mums izdevās saglābt “Tērveti”, paldies Dievam, strādā “Rāzna”, nelikvidē, nepārceļ, nenojauc un neatdod kādam bagātniekam “Vaivarus” un nepārceļ tos uz Stradiņa slimnīcu, kā bija domāts, kas vispār ir absurdu absurds. Lūk! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Lai dzīvo Tautas partija!”)

Jārunā arī par morālajām vērtībām. Kur tad paliek morālās vērtības, draugi mīļie? To nav, tās neeksistē! Ar šādu rīcību jūs pārsvītrojat visu! Un, tikuši pie varas (es sapratu, ka Šadurska kungs apmēram tā arī teica), jūs tikpat ciniski, tikpat nekaunīgi rīkosieties atkal un teiksiet, ka centrā ir cilvēks. Jūs pieņēmāt kaut kādu nacionālās attīstības plānu septiņiem gadiem, kas ir skaists sapnis vasaras naktī… Un centrā esot cilvēks. Bet kā tad centrā jums var iznākt cilvēks, ja pensionārs mēģina knapi, knapi savilkt galus kopā, izdzīvot līdz rītdienai? Jūs ar plašu žestu tagad rudenī iedosiet sešus latus kā pielikumu pie pensijas. Jūs taču sešus latus, tie, kuri te piešķirat šai pensijai sešus latus… pat vēl lielāku naudu dodat dzeramnaudā! Tātad cilvēks varēs aiziet vienreiz tā paknapi… tā paknapi paēst pusdienas. (No zāles dep. J.Dalbiņš: “Kurš ir tas, kurš iedevis sešus latus?”) Te nu jums ir centrā cilvēks!

Jūs necienāt vēlētāju, draugi mīļie, šādā veidā ņirgājoties ar savām reklāmām! Tas ir acīm redzami. Kur vēl skaidrāk! Kur vēl skaidrāk! Un arī politiku padarāt… politiķus kopumā padarāt par apsmieklu. Morāle neeksistē, tātad var rīkoties, kā jums ienāk prātā. Kaut tik tikt pie varas! Kaut tik tikt pie varas! Lūk, tā ir pati galvenā būtība! Un cilvēks jums, kuru jūs it kā liekat centrā, jums ir vajadzīgs tikai šobrīd– līdz 7.oktobrim. Pēc 7.oktobra viņš atkal tiks nobīdīts malā un aizmirsts, kā tas notiek šobrīd.

Mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, divu gadu laikā esam iesnieguši desmitiem priekšlikumu arī attiecībā uz šiem ļoti daudzajiem pensionāriem, kuru mums ir pāri par 600 tūkstošiem. Taču jūs tos neatbalstījāt. Neatbalstījāt! Nu tagad dažus jūs knapi, knapi atbalstījāt pirms vēlēšanām, jo tagad visi gribat būt labi. Visi! Tāda ir, lūk, attieksme!

Un tā ir tīra ņirgāšanās par cilvēku. Vai jūs domājat, ka šie vienkāršie cilvēki, tauta, nesaprot jūsu viltību un jūsu nekaunību? Es saku patiešām skarbus vārdus, bet tā ir patiesība. Jūs vakar skatījāties šo pārraidi “Kas notiek Latvijā?”, un tur šī doma izskanēja atliku likām: vienam– klajāk, citam– mazāk klaji.

Un arī iepriekš daudzās vietās jūsu izteikumi plašsaziņas līdzekļos. Tā taču ir tā pati reklāma! Bet kāpēc jūs to tik nekaunīgi uzbāžat cilvēkiem? Jo, redziet, jūs to varat atļauties. Bet kas notiktu, ja tā darītu visi? Kāpēc tad tika pieņemts šis likums? Vai jums, premjera partijai, ir tiesības pārkāpt likumu un meklēt apvedceļus, ja reiz likums ir pieņemts?

Likums strikti nosaka pašu galveno– 280 tūkstošus– un punkts!– izlietot priekšvēlēšanu kampaņā, bet jūs gribat izlietot trīsreiz vairāk, jo šīs–8.Saeimas vēlēšanās jūs izmantojāt pāri par miljonu, un tāpēc sēžat šeit. Ja nebūtu to izdarījuši, droši vien nesēdētu šeit. Tāda ir patiesība, draugi mīļie! Es saprotu, ka jums tas nepatīk.

Ābiķa kungs jau raksta piezīmes, skries tribīnē un teiks, ka Tabūnam ir plakanā pēda, tāpēc viņam nav taisnība. Man nav plakanā pēda, draugi mīļie (No zāles: “Nav? Parādi!”), bet patiesība ir tikai viena! To nevar pielaikot, kā kuram iepatīkas. Tāda ir patiesība! Jo, redziet, jūs lietojat šo veco metodi (No zāles “Kreiso āķi! Pa labo aci!”)– simtreiz melot, lai meli kļūst par patiesību. (Kāds kaut ko sauc no zāles.)

Es pabeigšu savu sakāmo, atgādinot Raiņa pateikto domu, ka tīras idejas, ja tās ieliek netīrā traukā, arī kļūst netīras, draugi mīļie! Saprotiet to taču un pārtrauciet vismaz šodien, rīt un parīt, un līdz vēlēšanām šo savu māžošanos!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Nebiju plānojis nākt, godājamie kolēģi, tribīnē, bet Orlova kunga izskriešana tribīnē mani tomēr vedināja uz domu, ka ir jāatnāk un jāpasaka savs viedoklis. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Kāda tev kāja?”)

Orlova kungs kārtējo reizi pierādīja, ka baumām par to, ka Kalvīša valdība turas tātad uz kreiso pleciem, ir pamats. Ja nebūtu notikusi Orlova kunga atteikšanās šobrīd piedalīties balsošanā, tad, ļoti iespējams, Kalvīša kungs būtu zaudējis uzticību šajā Saeimā. Tātad kārtējo reizi kreisie notur Kalvīša valdību.

Otra lieta, ko es gribu pateikt. Izskatās, ka Tautas partijas reitingi atkal ir dramatiski kritušies. Pēc pēdējiem reitingiem skatoties, tie ir stipri zemāki, nekā bija pirms pāris nedēļām.

Es varbūt aicinātu Liepnieka kungu beidzot sākt raidīt šīs reklāmas arī krieviski, jo izskatās, ka daļa vēlētāju ir nevis latviešu, bet tieši krievu sadaļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Centīšos, man nav kur steigties…

Cienītie kolēģi! Es te esmu atnācis parunāties. Redziet, parādās tāds ļoti vienkāršs jautājums mums visiem: “Vai šeit, Saeimā, ir jēga runāt par darbībām pirms vēlēšanām vai nav jēgas to darīt?” Tāds ir pamatjautājums. Man liekas, ka nevajadzētu rīkot ne Dombura pārraides, ne arī kādas diskusijas par vienu skaidru jautājumu: “Ir nauda– būs reklāma! Nav naudas– nebūs reklāmas!” Nu kas var būt vēl vienkāršāks!

Protams, parādās arī otrs jautājums: “Ja reklāmas veidotājam ir laba gaume, būs lielāka piekrišana! Ja reklāmas veidotājam ir slikta gaume, būs mazāka piekrišana.” Protams, reklāmas veidotāja gaume ir atkarīga no tā, kā sabiedrība ir spējīga uztvert attiecīgo reklāmu.

Un, protams, šajā sakarā pēta un vētī sabiedrību, skatās, vai ar kaut ko pavisam vienkāršu– mazu speķa gabaliņu– var noķert to balsi vai arī vienam otram ir vajadzīgs vesels šķiņķis. Citam pietiek ar 5 latiem, citam varbūt vajag drusku vairāk...

Un te ir bezjēdzīgi citam citu pārliecināt. Vai tad tas jau tāpat nav skaidrs? Šeit mēs cits citu nepārliecināsim. Katrs ir izvēlējies savus paņēmienus un pie tiem arī pieturēsies.

Paliek tikai tāds jautājumiņš: “Cik liels ir liekulības procents katrā partijā, cik daudz katra partija ir spējīga pateikt par sevi visu– gan labo, gan slikto– un netēlot, ka, lūk, visi tās partijā ir cīnītāji?” Nav tā! Nav Latvijā tādas partijas, kurā visi ir godīgi, un nebūs! Un nekad nebūs! Diemžēl. Patīk tas vai nepatīk, bet tā nu tas ir.

Tagad mēs nonākam līdz šiem te ierobežojumiem un tēriņiem. Pieņemsim, ka mēs kaut ko ierobežojam– 500vai 700tūkstošus, es nezinu… Šodien Latvijas sabiedrībā tik un tā būs cilvēki, kas ir pietiekami izglītoti, lai apietu šos ierobežojumus. Varat pieņemt, kādus likumus vien jūs gribat. Tāds ir radies man iespaids, pietiekami ilgi strādājot Saeimā. Atradīsies visbezkaunīgākie argumenti. Cilvēks visu mūžu būs otram blakus atradies, bet viņš teiks: “Ziniet ko, es viņu redzu pirmo reizi.” Un tad nu pierādiet, ka viņš to ir redzējis. Un tāpēc ir jārunā.

Protams, ir jābūt kaut kādiem spēles noteikumiem pirms vēlēšanām… Nu es, kā saka, esmu vecs sportists, man ir kādreiz sporta klase bijusi astoņos sporta veidos. Tā ka kaut ko no sporta es sajēdzu. Un šinī sakarā es jums pateikšu tikai vienu: man patīk Kanādas hokejisti tanī ziņā, ka tur nešķiro– jauns, vecs, garš, īss… Tur tu esi ledus laukumā iznācis, draudziņ, un, ja tev salauž pāris ribu, tad tu zini, ka tas ir spēles nosacījumu ietvaros. Ej mājās, salāpi ribas un, ja tu vēl esi spējīgs, nāc atkal spēlēt!

Mums Saeimā nav nekādu spēles nosacījumu pirms vēlēšanām. Nav to! Un tāpēc nebrīnieties, ka arī sabiedrībā izvairās no spēles nosacījumiem, jo tu jau nezini… Tu esi vienojies ar cilvēku par vienu, bet tu nezini, ko viņš tev rīt pateiks. Tu nezini, ko viņš tev aiz muguras izdarīs. Un ar to šodien laikam ir jāsamierinās.

Vienīgi cerību nedrīkst atmest! Kaut kādā veidā ir jāturpina pārliecināt citam citu un arī sabiedrību, tikai, protams, tas ir jādara bez liekulības, ja mēs esam spējīgi uz to…

Jā, ir zināma cerība, ka vēlētājs nav muļķis un ka viņš pratīs novērtēt padarītos un nepadarītos darbus. Piekrītu! Taču kas atspoguļo šos padarītos un nepadarītos darbus? Kas tos atspoguļo? Tos atspoguļo plašsaziņas līdzekļi. Viens plašsaziņas līdzeklis ceļ debesīs onkuli vai tantiņu un apgalvo, ka labāka par viņu neviena nav, bet tanī pašā dienā es nopērku citu laikrakstu un izlasu, ka viņš ir pēdējais draņķis, noziedznieks un ka viņam ir jāsēž cietumā. Tad nu pasakiet, ko tas lasītājs lai domā, ja viņš grib būt izglītots un saprast, kas Latvijā notiek? Viņš kasa pakausi un pasaka: “Ziniet, ko, ejiet jūs visi prom… Es uz vēlēšanām neiešu.” Un man ir nelabas aizdomas, ka tas, kas šobrīd notiek Latvijas sabiedrībā pirms vēlēšanām, diemžēl var nākt par sliktu latviešu tautai tajā ziņā, ka daudzi vispār neies uz vēlēšanām.

Runājot par to pašu vakardienas raidījumu. Varbūt jūs pievērsāt uzmanību tam, cik maz bija zvanu. Vai tas nav rādītājs? Vai tas jau neliecina, ka spēki mobilizēsies tikai vienā pusē? Krievu laikrakstu redaktori iestājas partijā, kļūst par partijas ruporiem pirms vēlēšanām. Tātad tur vairs nav nekādas runas par sabiedrību, bet ir runa par vienas sabiedrības daļas koncentrēšanu sev vajadzīgajiem mērķiem, ne jau sabiedrībai. Savukārt otrā pusē turpinās tas, kas ir sācies.

Tāpēc mēs, “tēvzemieši”, visu laiku bijām ļoti mierīgi. Ja jūs redzējāt mūsu reklāmas, tad zināt, ka mēs vienkārši atļauto līdzekļu ietvaros piedāvājām savu programmu– kam patīk, kam nepatīk. Mēs uzsvērām savu nacionālo jautājumu risināšanu, uzsvērām Roberta Zīles piedāvāto saimniecisko jautājumu risināšanu… Bet, atvainojiet! Mēs esam drusku nokaitināti. Ko pasaka sociologs Kaktiņš? Viņš pasaka tā: “Jūs, “tēvzemieši”, esat pārāk miermīlīgi! Ja jūs gribat būt ietekmīgāki, tad kļūstiet par skandālu taisītājiem!” Nu tad mēs arī pēdējo reklāmu uztaisījām tādu, kas būs drusku niknāka. Tā no šodienas būs redzama. Varat apskatīties. Mums ir apnicis viss šitas te… Ko jūs te visi plātāties? Viens tur krūti sūc, saproties, otrs brauc, es nezinu, ar ko… Mazi bērni tur balso… Vai tad vispār kaut kur tālāk vēl var aiziet? Un vai tiešām kādam tas patīk? Nu ja to krūti sūktu kāds Saeimas deputāts, tad es vēl nebrīnītos…

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, lūdzu, runājiet par pieprasījumu!

J.Dobelis.

Atvainojiet, es pagaidām runāju par to reklāmu, ko es pats redzēju. Lūk!

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, jums ir jārunā par pieprasījumu “Par valdības vadītāja nespēju garantēt drošību un tiesiskumu valstī”.

J.Dobelis.

Šis pieprasījums ir saistīts ar attieksmi pret reklāmām. Labi! Tātad es redzu apmēram to, ka tad, ja nu kāds ir spējīgs pārliecināt zināmu sabiedrības daļu par to, ka vairāk ir jāvērtē padarītais un nepadarītais, nevis kaut kādi piedāvātie tehnikas brīnumi un lidojumi vai kaut kādi tur īpatnēji izteicieni… tad varbūt vismaz daļu sabiedrības var ietekmēt. Taču Saeimā par šiem jautājumiem ir jārunā, un mēs turpināsim runāt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Vai jums pietiks ar piecām minūtēm? Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja televīzijā parādās antireklāma jeb melnā reklāma un tiek iztērēts viens miljons televīzijā kampaņas izdevumiem, kas ir vērsti pret kādu politisko partiju… Es šeit konkrēti domāju tādu nodibinājumu kā “Pasaulei un pilsētai”… Tātad, ja viens miljons tiek iztērēts melnajai kampaņai pret Zemnieku savienību, vai tas nozīmē, ka, atskaitot atļautos 280 tūkstošus, “zemniekiem” summāri būtu jāiztērē vēl 720 tūkstoši latu pozitīvai kampaņai, lai šī reklāma būtu “pa nullēm”?

Tātad šeit ir neliels liekulības tirgus, un ir jākonstatē, ka likumā ir robi. Mani ārkārtīgi izbrīna tas, ka tie pseidoliberāļi, kas reklamē visatļautību, paši pēkšņi kļūst šausmīgi puritāņi un saka, ka neviena partija nedrīkst iztērēt vairāk par vienas dārgas automašīnas vērtību, lai reklamētu savu politisko programmu. Tad kāpēc cilvēks, ja viņš par 280 tūkstošiem latu var nopirkt automobili, nevarētu šo pašu naudu ziedot kādai partijai, lai šī summa būtu lielāka? Ja noteikumos ir minēti 280 tūkstoši, tad, godājamie Šadurska kungs un Tabūna kungs, jūs man piekritīsiet, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem.

Kas stāv, teiksim, aiz nodibinājuma “Pasaulei un pilsētai”, kurš atļaujas iztērēt vairāk par miljonu? Tātad vai nu trūcīgie pensionāri samet pa miljonam, lai tauta uzzinātu patiesību, vai aiz tā stāv kaut kādi pozitīvie spēki, kam vēlāk būtu jāatskaita vairāk nekā šis miljons, kas ir iztērēts negatīvajai reklāmai? Varbūt tas būtu jāatskaita opozīcijai– “Jaunajam laikam” vai arī apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Varbūt tā nav politiskā reklāma? Varbūt tā ir puķkopības reklāma vai makšķerēšanas reklāma?

Tāpēc rodas otrs jautājums: “Kas ir sabiedriskā televīzija?” Vai tā tiešām ir televīzija, ko finansē abonentmaksas, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs? Izrādās, ka ne. Sabiedriskā televīzija Latvijā, saprotiet, ir televīzija, kuru pilnībā finansē valsts, bet izmanto viena politiskā partija vai tās piekritēji. Tas arī ir ārkārtīgi dīvaini. Mēs redzējām gadījumu ar to pašu Jaunalksni. Tātad viss darbs, viss šis valsts budžeta finansējums vairāku miljonu latu vērtībā tiek pakārtots vienai politiskajai partijai.

Tad, kad izvadījām dzejnieku Andreju Eglīti, Latvijas Televīzijai nebija naudas, lai aizbrauktu uz viņa bērēm. Savukārt tad, kad notika “pseidomilžu” cīņas starp kādas politiskās partijas diviem klauniem– piedošanu!–, kuras apmeklēja Latvijā 10 vai 20 cilvēku, visur klāt bija “Panorāmas” pārstāvji. Protams, ka tā nav politiskā reklāma. Es domāju, ka dažiem vajadzētu kaunēties par to.

Ja jūs, “Jaunais laiks”, gribat izstrādāt godīgus “spēles noteikumus”, tad, lūdzu, iesniedziet precīzu likuma projektu par to, ka nedrīkst būt nekāda antikampaņa. Un summā ieskaitīsim šos izdevumus, nevis nāksim šeit un liekuļosim! Es piekrītu tiem, kas saka, ka tiešām būtu pareizāk, ja Soross nodibinātu savu politisko partiju, nevis iztērētu 60 miljonus savas politikas veicināšanai šeit, sevišķi ar to cilvēku palīdzību, kuriem ir divas pases kabatā.

Un pēdējais. Es domāju, ka šeit arī Tautas partija parādīja zināmu humora izjūtu. Es, protams, varu arī kritizēt šīs reklāmas… Gundars Bērziņš, protams, nav eņģelis, un vecu gripas pošu izplatīšana un iestāstīšana, ka tās derot pret putnu gripu,– tas, protams, ir blefs. Tāpat kā Demakovas stāsti, ka koncertzāli varot uzcelt par 30 miljoniem. (Mēs zinām, ka to nevar izdarīt arī par 130 miljoniem.) Taču visā visumā Tautas partija neko nav pārkāpusi. Es domāju, ka šeit vajadzētu dažiem labiem paskatīties uz sevi: dažs labs politiskais spēks tiešām ir izdarījis daudz lielākus pārkāpumus, izmantojot valsts televīziju zem pseidonosaukuma “sabiedriskā televīzija” un iztērējot vairākus miljonus– vairākus miljonus latu!– šajā politiskajā kampaņā, kas ir vērsta gan pret Zemnieku savienību, gan pret Tautas partiju, gan pret Latvijas Pirmo partiju. Tāpēc, lūdzu, paklusēsim un drusciņ nokaunēsimies!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, atļaujiet visu vārdā sveikt pusapaļajā jubilejā mūsu kolēģus Jāni Reiru un Māri Gulbi, kam abiem 23.septembrī bija dzimšanas diena. (Aplausi.)

Un atļaujiet šodien dzimšanas dienā sveikt arī mūsu kolēģi deputātu Pāvelu Maksimovu. (Aplausi.)

Paziņojumi. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu jūs uz sēdi tūlīt, pēc brīža.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai atbrīvotos no pirmsvēlēšanu stresa, šodien pulksten 15.30 ir paredzēta Saeimas basketbola izlases spēle ar Senioru klubu Grostonas ielā 5, Hanzas vidusskolā. Lūdzu piedalīties!

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi tagad, pirmajā pārtraukumā.

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Liene Liepiņa, Pāvels Maksimovs, Andris Tolmačovs un Guntis Bērziņš.

Sēdes vadītāja.

Tiekamies zālē pulksten 11.00. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājaIngrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt pieprasījumu “Par valdības vadītāja nespēju garantēt drošību un tiesiskumu valstī”.

Debatēs nākamais ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PCTVL frakcija ir gatava atbalstīt šo pieprasījumu, jo arī mums interesē, teiksim, 1.jautājums: “Ko jūs kā valdības vadītājs darīsiet, lai turpmāk garantētu ikvienam Latvijas iedzīvotājam tam Satversmē noteiktās tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību?” Un atslēgas vārds mūsu interesēm– tas ir vārds “ikvienam”. Jo ir runa ne tikai par incidentu Valmierā, kur nošāva policistus, vai par incidentu pie “Reval Hotel Latvija”.

Es ar dažām kupīrām nolasīšu jums citātu no dokumenta, kas tieši attiecas uz pieprasījuma 1.punktu.

“22.augustā es…”– ne es, bet dokumenta autors,– “atrados Rātslaukumā, blakus Okupācijas muzejam. Kā no rīta man kļuva zināms no interneta, šajā laikā Melngalvju namā bija jāierodas Borisam Jeļcinam– bijušajam Krievijas Federācijas prezidentam.[..] Un mēs divatā turējām plakātu ar uzrakstu…” (citē krieviski). (Tulkošu: “Sveicam ar Trīsdesmit sudraba grašu ordeni!”) “Nostāvēt ar plakātu mums izdevās ne ilgāk par minūti, jo mums tūlīt pat uzbruka daži policisti un nogādāja mūs uz dienesta mašīnu, kas stāvēja pie RTU ēkas. Un ap pulksten 19.30 mūs nogādāja 1.policijas iecirknī.” Es varētu pasvītrot: pirmajā! Un kas bija tālāk?

“Apmēram stundu mēs gaidījām mūsu dokumentu pārbaudes rezultātus. Klātesošie policijas darbinieki jautājumus man uzdeva tīšuprāt aizvainojošā formā, pārejot uz kliedzieniem un novēlējumiem: “Vācies turp, no kurienes esi atbraucis!”

Ap pulksten pusdeviņiem man pieprasīja nodot visas man piederošās mantas, tajā skaitā krustiņu, laulības gredzenu un brilles, bez kurām es varu orientēties tikai ar lielām pūlēm. Es uzskatīju, ka šīs prasības ir aizvainojošas, un pieprasīju pamatot tās ar normatīvajiem aktiem. Un saņēmu atbildi: “Ja neatdosi brīvprātīgi, tad atņemsim ar spēku!” Pēc tam trīs personas, divas no kurām bija policijas formas tērpos, bet viena– civilās drēbēs, pielietoja attiecībā pret mani fizisku spēku. Divi izgrieza man rokas aiz muguras, bet trešais, kas bija civilajās drēbēs, dažas reizes sita mani ar seju pret galdu. Bez tam viņš aizlauza man roku, pielauza pirkstus pie deguna, atlauza galvu atpakaļ ar nolūku nodarīt sāpes. Pēc tam mani ievietoja aizrestotā kamerā.”

Nu, un tā tālāk, cienījamie deputāti. Par policijas darbību un sapulču brīvību. Un es gribētu pasvītrot, ka tas bija nevis Valmierā, bet Rīgā– 1.policijas iecirknī. Un par to, kas notiek citos policijas iecirkņos, mēs varam no šā konkrētā piemēra saņemt informāciju.

Jā, sākās dienesta pārbaude, bet es tomēr gribētu, lai šis gadījums tiktu fiksēts protokolos un visa valsts zinātu, kā darbojas policisti Rīgas 1.policijas iecirknī.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām negribēju piedalīties šajā ne visai auglīgajā diskusijā, bet es nevaru nereaģēt uz kolēģa Zaķa vārdiem, kas apzināti sagrozīja apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas pozīciju.

Cienījamais Zaķa kungs! Patiešām mēs nevaram balsot un negribam balsot pret jūsu pieprasījumu. Jūsu pārmetumi ir pamatoti. Taču mēs nevaram arī atbalstīt jūsu pieprasījumu, jo ir skaidri noteikta juridiska procedūra, kas ir jāievēro. Jums noteikti ir labi juristi, un, ja jūs izanalizēsiet sava priekšlikuma tekstu, jūs redzēsiet, ka jūsu priekšlikums neatbilst pieprasījuma juridiskajam statusam.

Tātad diemžēl jūs darāt tieši to pašu, ko jūs pārmetat Tautas partijai un valdošajai koalīcijai. Jūs esat ļoti līdzīgi šajā situācijā. Ja jūs gribētu gāzt šo valdību, tad jūs to varējāt darīt jau sen. Mazākumvaldību gāzt nav grūti. Jūs to negribat! Jūs paši aizgājāt no šīs valdības, jūs negribat uzņemties atbildību, jūs nevarat ne ar vienu partneri sadarboties, jūs baidāties no atbildības! Tātad no jūsu puses tas ir tieši tāds pats priekšvēlēšanu triks kā tas, ko jūs pārmetat Kalvītim vai Tautas partijai. Jūs darāt precīzi to pašu!

Un šajā situācijā, protams, mēs šajā cirkā piedalīties negribam, tāpēc mēs nepiedalīsimies balsošanā. Un man šķiet, ka šī pozīcija ir pilnīgi skaidra. Tas vienkārši nav godīgi– apzināti pārprast un apzināti sagrozīt citas frakcijas pozīciju.

Un pats pēdējais. Diemžēl viens klasiķis kādreiz teica, ka nacionālisms ir pēdējais neliešu patvērums. Un diemžēl pat tie deputāti, kas grib būt ļoti eiropeiski un mūsdienīgi, izmanto šo paņēmienu. Un tikko Zaķa kungs arī teica, ka, redziet, it kā Tautas partiju atbalsta arī krievvalodīgie. Vai tas ir slikti? Tas neatbilst patiesībai! Es nedomāju, ka ļoti daudz krievu izcelsmes Latvijas pilsoņu patiešām atbalsta Tautas partiju. Bet neatkarīgi no tā, pat ja tā tas būtu, vai tad tas ir slikti? Vai tas ir pārmetums?

Es ļoti aicinu visus kolēģus pat šajā priekšvēlēšanu posmā, kad visi domā par saviem reitingiem, tomēr neizmantot tādus nacionālistiskus aizspriedumus sava reitinga celšanai.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 2005.gada 1.jūnijā, uzreiz pēc frakcijas “Jaunais laiks” deputātu tikšanās ar kultūras ministri, laikrakstā “Diena” tika iesniegts mans raksts “Brīnumaino iespēju zeme”, kurā publiskoju Kultūras ministrijas ieceri sākt Latvijas kultūras atdzimšanu ar astronomisku, nozarē vēl nebijušu administratīvās kapacitātes palielināšanu, 12.aprīlī izveidojot valsts aģentūru “Jaunie Trīs brāļi”. Šīs 25 darbinieku aģentūras ikgadējais budžets tika lēsts 1105000 latu apmērā, un finansējuma avots, kā rakstīts bija nolikumā,– valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

Pēc ilgstošas vilcināšanās laikraksts “Diena” minētā raksta vietā 6.jūnijā publicēja Helēnas Demakovas atbildes rakstu manam tā arī nepubliskotajam rakstam, kuru, starp citu, nenodrukāja arī “Latvijas Avīze”, bet Latvijas Televīzija izlikās nesaprotam.

Kāpēc es to pieminu? Strauji esam gājuši tālāk. Šobrīd, pirms 9.Saeimas vēlēšanām, pirmo reizi atjaunotās brīvvalsts vēsturē “milžu cīņās” gan Latvijas televīzijā, gan sabiedriskajā radio, par privātajiem medijiem un avīzēm nemaz nerunājot, ir pazudusi tēma “Kultūra”. Gandrīz neticami laikā, kad totalitāri un voluntāri tiek mainīta tradicionālā attieksme pret kultūru Latvijā un jauno kultūras būvju tāmes lēšamas vismaz pusmiljarda latu vai, visticamāk, miljarda latu apjomā! Nav iespējams uzzināt, kā tērēti 9 miljoni latu, ko atguvu no “Latvijas Kuģniecības” privatizācijas līdzekļiem un atstāju Nacionālās bibliotēkas būvniecības kontā, pametot Kultūras ministriju 2004.gadā. Kam jautāt, kā tērēti 7 miljoni no privatizācijas līdzekļiem, ko Emša kunga valdības ekonomikas ministrs Lujāns ar Latvijas Pirmās partijas svētību piešķīra Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam un akustiskajai koncertzālei Andrejsalā? Šī teritorija muzeja būvniecībai tika izvēlēta aizkulisēs, nevis to nosauca starptautisks arhitektu plenērs, kā mums turpina iestāstīt.

Par Andrejsalu. Shēma sen zināma: brīvostas teritorijā tiek saslēgti līgumi ar savējiem, šajā gadījumā “lindstoviešiem” un bijušajiem “avelatiešiem”, seko ar deputātu balsojumu svētīta šīs teritorijas izņemšana no brīvostas zonas, un tad šī unikālā, patiesi ekskluzīvā teritorija, kas ir pilsētas centrā, Daugavas krastā, “pa lēto” tiek privatizēta. Augusta vidū gribēja paspēt to privatizēt par sertifikātiem, tagad par neadekvāti zemo kadastrālo vērtību tā tiek privatizēta, pilsētai zaudējot simtiem miljonu latu.

Bet ar to vēl ir par maz! Citāts no LETA ziņām: “Kultūras ministre piebilda, ka projekts var tikt realizēts tikai ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu, kurai par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem Andrejsalā jāizbūvē ūdensvads, kanalizācija, ceļi un visi citi infrastruktūras objekti, tramvaju ieskaitot.” Un tas viss laikā, kad pilsētai katastrofāli trūkst līdzekļu mājokļa jautājumu risināšanai vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku, kuri jau pēc trīs mēnešiem var atrasties uz ielas! Nu ko? Turpinām celt cinisma latiņu! Līdz šim neviens medijs nav pat pieminējis privātā biznesa interešu saistību ar laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Starp citu, tikai 4 tūkstoši kvadrātmetru no 14 tūkstošiem tur tiks atvēlēti izstādēm. Kā raksta LETA, pārējā platība paredzēta dažādai komercdarbībai, veikaliem, restorāniem un tā tālāk.

Un kur nu vēl no valsts budžeta līdzekļiem astronomisko finansējumu saņemošās aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” naudas šķērdēšana! Izslavētie “Jauno Trīs brāļu” profesionāļi pērk konsultanta pakalpojumus par 330 tūkstošiem latu, trīs šķūnīšus nojauc par 47 tūkstošiem latu, un trīs ēkas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvvietā pagājušajā nedēļā nojauca par gandrīz 350 tūkstošiem latu. Un turpina tādā garā. Liekulība sit augstu vilni. Toties plaši izreklamētais un izslavētais Dziesmu svētku likums paredz visai Latvijai visa gada garumā tautas dzīvā radošā gara uzturēšanai vien 200 tūkstošus latu, un Friča Bārdas muzeja direktore algā saņem 170 latus uz papīra un 135 latus– uz rokas. Un daudzi citi tāpat.

Pagājušajā vasarā izmisumā no amata atkāpās Valsts akadēmiskā kora mākslinieciskais vadītājs, mūsu dzīvais ģēnijs Māris Sirmais. Diktatūras un autoritārisma pazemoti aiziet pensijā vecie un aizbrauc no Latvijas jaunie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra talanti. Un tā es varētu turpināt vēl un vēl, un vēl. Cīņa starp kultūras izdzīvošanu un uzdzīvošanu turpinās.

Joprojām esmu pārliecināta, ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesās summas, kuras plašāk netiek minētas un medijos atspoguļotas, bet no kurām jāšķiras miglainu projektu īstenošanas gaitā.

Piecpadsmit gadu laikā padomju diktatūru ir nomainījusi naudas partiju diktatūra. Ir tūkstošiem jautājumu, uz kuriem gribētos saņemt atbildes, taču atbilžu vietā redzu vien pašslavināšanos medijos, un tas atsauc atmiņā kompartijas laikus. Savukārt inteliģences pārstāvji, kā vienmēr, savā gļēvumā labprātīgi kļūst par propagandas skrūvītēm, cerēdami nodrošināt “zaļo gaismu” saviem projektiem. Ak dievs, cik pazīstami! Visos padomju laikos mēs zinājām vien tos zinātniekus, tēlniekus, gleznotājus, rakstniekus, komponistus, aktierus un kinorežisorus, kas apdziedāja pastāvošo režīmu un būtībā tam kalpoja. Nožēlojami! Iestājoties diktatūrai, klusi sačukstēsimies virtuvēs kā kādreiz. Pilnīgi piekrītu tiem politologiem, kuri uzskata, ka demokrātija Latvijā ir reāli apdraudēta.

Kā tas notiek? Citēšu Džonu Lekarē: “Vispirms politiķis melo, pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli tiek atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā murgiem. Visi viedokļi ir atļauti, bet tiem, kuri uzskata, ka pastāv patiesība, šo uzskatu nav atļauts paust. Bet simtkārtīga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un propagandas ministrs Gebelss, pat melus sabiedrības apziņā spēj padarīt par patiesību.”

Acīmredzot Viktora Klemperera grāmatas “Trešā reiha valoda” ilggadējā tulkotāja (runā, ka 15 gadu garumā!), pašreizējā kultūras ministre, daudz no tā ir mācījusies. Vēsture atkārtojas. Jau atkal– un tik ātri.

Es gribēju teikt– paldies par uzmanību. Bet, tā kā uzmanības nebija–vienalga, paldies!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! (Galvenokārt vēršos pie kolēģiem no Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas!

Šķiet, mēs runājam ne tikai par tiesisko nihilismu, bet arī par politisko nihilismu. Un tas, ko es gribēju teikt, ir kādas zināmā Latvijas sabiedrības daļā ļoti populāras frāzes, manuprāt, jūsu tiešais politiskais interpretējums. Šī frāze, es domāju, visiem šeit ir zināma, un tā skan šādi: “Ko nevar nopirkt par naudu, to var nopirkt par ļoti lielu naudu.” Un šī ir tā lieta, ko jūsu politisko partiju polittehnologi ir ielāgojuši, jo šobrīd zināmā Latvijas sabiedrības daļā šī frāze tiešām darbojas un tai tiešām tic.

Tomēr ir viena lieta, kura man šobrīd vēl atstāj mazu, mazu cerību, ka šī sabiedrība ir spējīga domāt patstāvīgi. Un tās ir sarunas ar mūsu vēlētājiem, kad dodamies priekšvēlēšanu braucienos. Kad mēs stāstām par to politisko procesu, kā mēs kopā šeit esam strādājuši, viņi pat nespēj ticēt, Lagzdiņa kungs, ka kāds var tik zemiski rīkoties.

Atcerieties kaut vai gadījumu ar 5 procentu ierobežojumu pašvaldību vēlēšanās! Kad mēs kā partneri bijām jau vienojušies, ka šie 5 procenti valstiski būtu svarīgi, argumentējot no šīs pašas tribīnes, ka Jūrmalas iepriekšējā sasaukuma piemērs to parādīja, jūsu īkšķis, kas bija pavērsts uz leju, balsojot par 36.priekšlikumu, bija tas, kas parādīja jūsu šo zemisko rīcību. Es domāju, ka arī daudzi kolēģi jūsu partijā diez vai īsti saprata šā īkšķa pavēršanu uz leju.

Otrs gadījums– Azartspēļu likums. Jūs ļoti labi atceraties, ka tas tika kopā izstrādāts un kopā valdībā akceptēts. Taču pēdējā brīdī no jūsu puses tika iesniegts priekšlikums, kurā jūs atkal visu pēc tam bijāt pagriezuši pilnīgi citādāk. Arī tik zemiskai rīcībai cilvēki vienkārši nespēj noticēt un to uztvert.

Vai arī Privatizācijas pabeigšanas likums. Tieši tas pats! Kopēja valdība, kopēja ministrija, kopējs darbs, par kuru jūs sakāt, ka tā nav.

Un pēdējais. Es runāju par politisko nihilismu, kas pārvēršas melos no šīs pašas tribīnes.

Lagzdiņa kungs, zinātnes finansējuma palielinājumu īstenoja un virzīja– pretēji jūsu gribai!– “Jaunā laika” izglītības un zinātnes ministre Druviete un “Jaunā laika” deputāts Kārlis Šadurskis. Paldies jums, ka jūs to neturpināt līdz galam! Taču, lūdzu, nestāstiet, ka tas ir jūsu panākums!

Investīcijas un atbalsts pašvaldībām. Pusotru gadu likumā par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu bija “Jaunā laika” priekšlikums par 1 procenta no IKP novirzīšanu tieši pašvaldību attīstībai. Jūs bijāt tie, kuri nobremzēja šo 1 procenta no IKP piešķiršanu pašvaldībām, un tikai grūtās sarunās mums izdevās panākt šos 100 tūkstošus. Jūs bijāt tie, kuri to neatbalstīja un kuri– tieši otrādi!– torpedēja šīs naudas papildu piešķiršanu.

Un vēl pēdējais. Kolēģi! Pensijas šobrīd tiešām aug. Bet kāpēc tās aug? Pensijas aug tikai tāpēc, ka ir augsta inflācija un ka tās šobrīd tiek indeksētas atbilstoši šai jūsu valdības panāktajai augstajai inflācijai. Un, ja pensionāri arī nesaprot, ka pensijas diemžēl šobrīd netiek līdzi šai inflācijai un ka viņu pirktspēja reāli tiešām pazeminās, tad, lūdzu, nemelojiet tik bezkaunīgi! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nost ar Repši!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, Jaša!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Cienījamais Prezidij! Mēs, PCTVL deputāti, nekad nesēdējām un nesēžam (No zāles dep. J.Dobelis: “Nesēdēsiet!”) uz diviem krēsliem– latviešiem un nelatviešiem, pilsoņiem un nepilsoņiem. Mēs godīgi sakām: pilsonība, valoda, skola! Un šajos jautājumos mēs aizstāvam krieviski runājošo kopienu, nekad un nekādā gadījumā nevienu neapspiežot un nepretendējot uz latviešu tiesībām. (No zāles: “Melo!”)

Pārējiem jautājumiem– sociālajiem, ekonomiskajiem, ar denacionalizēto dzīvojamo māju īrnieku problēmām saistītajiem jautājumiem, kā arī drošības jautājumiem– nav tautības. Mēs uzskatām, ka jebkura valdība bez PCTVL pārstāvjiem ir slikta valdība.

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, lūdzu, runājiet par pieprasījumu, nevis nodarbojieties ar politisko reklāmu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, uz sešām sēdēm!” Dep. Dz.Rasnačs: “Uz sešām sēdēm diskvalificēt!”)

J.Pliners.

Es jau runāju par apspriežamo jautājumu. To pēdējos piecos gados jūs pierādījāt attiecībā uz bērniem, invalīdiem un pensionāriem.

Mēs esam pati nabagākā valsts Eiropas Savienībā. Mirstība mums pārsniedz dzimstību vidēji par 12 tūkstošiem cilvēku gadā. Sakarā ar savas tautas diskrimināciju jūs esat panākuši to, ka tauta balso ar kājām, brauc strādāt un dzīvot uz ārzemēm.

Ar drošību un tiesiskumu mums arī ir tā, kā nu ir. Par demokrātiju diemžēl nevar runāt. Vismaz par to, ka 400 tūkstoši nepilsoņu mums ir. Arī par to, ka vēlēšanu iecirkņos nav nekādas informācijas krievu valodā. Par kādu demokrātiju mēs varam runāt? Skandāli armijā, skandāli policijā…

Tātad mēs uzskatām, ka pieprasījums ir vietā, tāpēc noteikti balsosim “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka mēs pašreiz balsosim par Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Solvitas Āboltiņas, Roberta Jurķa, Pētera Ontužāna, Ulda Mārtiņa Klausa, Sarmītes Ķikustes, Aigara Pētersona, Dzintara Zaķa un Gunta Bērziņa pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par valdības vadītāja nespēju garantēt drošību un tiesiskumu valstī”.

Pieprasījumu komisijas atzinums bija noraidīt šo pieprasījumu. Lūdzu deputātus balsot par šo pieprasījumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 43, atturas– 2. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (reģistrācijas numurs 1834).

Uz otro lasījumu komisijā tika saņemti un izskatīti septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

2.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

3.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

4.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

5.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu Saeimu atbalstīt deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu, kas paredz pārskaitīt 80 procentus no naftas un naftas produktu nodokļa Valsts autoceļu fondam, nevis sākot no 2010., bet gan no 2008.gada. Es gribētu īsi pamatot šo priekšlikumu, kas pilnīgi atbilst PCTVL frakcijas rīcības programmai.

Mūsu Latvijai kā Krievijas impērijas bijušajai sastāvdaļai ir divas galvenās problēmas– muļķi un ceļi.

Pirmo problēmu, mēs, kā es ceru, atrisināsim 9.Saeimas ievēlēšanas laikā, bet otro mēs daļēji jau lēmām, kad pēc Repšes valdības krišanas tomēr atjaunojām pilnā mērā gan speciālos budžetus, gan arī Autoceļu fondu.

Diemžēl situācija ir tāda, ka ar valsts galvenajiem ceļiem, kā arī ar valsts pirmās šķiras ceļiem projektos mums viss ir kārtībā, jo tiem ir piesaistīti milzīgi Eiropas Savienības līdzekļi, bet mēs nedrīkstam aizmirst arī par otrās un trešās šķiras ceļiem. Diemžēl TB/LNNK izvirzītā satiksmes ministra Roberta Zīles darbības dēļ nekādu soļu, lai saņemtu Eiropas finansējumu, nebija. Un situācija uz šiem ceļiem ir ļoti slikta.

Teiksim, ir tāds dokuments: “Otrās šķiras autoceļu attīstība”, kuru ir parakstījis cienījamais bijušais satiksmes ministrs Šlesera kungs, un šajā dokumentā ir aprēķini, ka, lai saglabātu kaut vai līdzsvaru (ceļu, ko mēs uzlabojam, ir tikpat daudz kā ceļu, kas ik gadus nonāk sliktā stāvoklī),– ir nepieciešami 70 miljoni latu gadā. Bet Šlesera kungs lūdza no valsts budžeta tikai, ja nemaldos, 20 miljonus. Tātad trīs reizes mazāk! Ņemot vērā šo trešās šķiras ceļu stāvokli, tad, ja mēs pieņemsim Šlesera kunga programmu, kura Ministru kabineta sēdē jau ir apstiprināta, pēc trim vai četriem gadiem mūsu ceļu tīkls laukos sašaurināsies trīs reizes. Tā būs katastrofa! Un es nevaru saprast, kāpēc Ministru kabinets vispār šo dokumentu apstiprināja. Arī cilvēkiem laukos ir jāzina viņu tuvākā nākotne. Un sakarā ar to ir mūsu priekšlikums jau šodien nevis 50, bet 80 procentus no šā nodokļa pārskaitīt Autoceļu fondā. Un es ļoti lūdzu manus kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu nekavējoties, jo pretējā gadījumā sekas būs katastrofālas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M.Pietkevičs.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu, un tas pēc būtības šeit jau ir iekļauts. Vienkārši te ir runa par šiem diviem gadiem, taču speciālisti no Satiksmes ministrijas un arī no Finanšu ministrijas pastāvēja uz to, ka ātrāk šo finansējumu un fonda darbību nav iespējams ieviest. Tā ka komisija tomēr šo 5.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, cienījamie deputāti, balsosim par 5.– deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 62, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Jānis Reirs vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

M.Pietkevičs.

6.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Prezidijs neiebilst... Es atvainojos! Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

7.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam.

M.Pietkevičs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam nav iesniegti, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu numur 6362. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru pati ir sagatavojusi. Lūdzam to atbalstīt, jo šis priekšlikums precizē laiku, līdz kuram ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka zemes reformas darba finansiālo un materiālo nodrošinājumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu… Es atvainojos! Nē, vispirms balsosim par 1.priekšlikumu. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija par likumprojektu “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” ir saņēmusi un izskatījusi divus priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2. ir deputāta Buzajeva priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pret!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 67, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 1, atturas– 5. Likums “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs esam saņēmuši šim likumprojektam divus priekšlikumus. Tie abi ir deputāta Solovjova priekšlikumi, kuri ir iesniegti ar līdzīgu saturu, tikai vārdu secība ir atšķirīga.

Tātad 1. ir deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izlasiet ļoti uzmanīgi 9.punkta pēdējo teikumu: “Visi iepriekšējā apsaimniekotāja prasījumi pret dzīvokļu īpašniekiem un saistības pret pakalpojumu sniedzējiem saglabājas līdz to pilnīgai izpildei.” Taču neviens likums neparedz mehānismu, kā to izdarīt, tāpēc es papildus iesniedzu 10.punktu, ka iepriekšējais apsaimniekotājs pārvaldīšanas tiesības nodod jaunajam apsaimniekotājam vai kooperatīvās sabiedrības pilnvarotai personai, pamatojoties uz sadalījuma bilanci.

Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Dz.Zaķis.

Par šo jautājumu komisijā izvērtās diskusija. Juridiskais birojs mums apgalvoja, ka tik smalka detalizācija šajā likumā nebūtu nepieciešama, jo gan Civillikums, gan daudzi citi likumi pietiekami precīzi regulē, kā nodod šāda veida saistības. Tāpēc komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 22, atturas– 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

Arī 2.– deputāta Solovjova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 21, atturas– 40. Vienādi. Ir vienāds balsojums.

Cienījamie kolēģi! Mums vēlreiz… Es atvainojos! Es ļoti atvainojos! Tātad: par– 19, pret– 21, atturas– 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, cienījamie kolēģi, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.panta pirmo daļu frakcija “Jaunais laiks” lūdz Ingunu Rībenu pārstāvēt frakciju ar ziņojumu par balsošanas motīviem balsojumā par likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Lūdzu! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Demakovu par prezidenti!”)

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Padomju laikā celtajos dzīvojamos rajonos vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka dzīvojamo ēku apsaimniekošanu nodrošina lielas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības. Dažās dzīvokļu īpašnieku skaits sasniedz pat 25tūkstošus. Tas nozīmē, ka viena dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība apsaimnieko līdz pat 40 dzīvojamām mājām; katra no mājām atrodas atšķirīgā tehniskā stāvoklī, un tāpēc atšķirīgas ir to apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas. Šādos apstākļos kooperatīvo sabiedrību biedru vairākuma pieņemtie lēmumi par ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksām ir saistoši visiem dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedriem neatkarīgi no viņu maksātspējas un vajadzībām.

Latvijas likumā nostiprinātā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtība rada šaubas par sistēmas taisnīgumu un atbilstību visu dzīvokļu īpašnieku interesēm neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa.

Šajā sakarā rodas jautājums: kā nodrošināt maznodrošināto un sociāli neaizsargāto personu interešu ievērošanu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā? Vai to var izdarīt bez valsts un pašvaldības atbalsta?

Pašlaik spēkā esošā sistēma veicina ne vien sabiedrības noslāņošanos pēc mantiskā stāvokļa, bet arī maznodrošināto personu izstumšanu no tām ierastās dzīves vides un pārvietošanu uz ēkām ar sliktāku tehnisko stāvokli, kuras atrodas mazāk iecienītajos rajonos.

Faktiski varam runāt par valsts novēršanos no maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un valsts atbalstu maksātnespējīgu iedzīvotāju geto veidošanā.

Dzīvokļu celtniecības kooperatīvi Latvijas atjaunotās neatkarības pirmajos gados vairumā gadījumu “veiksmīgi” (un šeit es to gribu likt pēdiņās) nomainīja izkārtnes– kļuva par dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem. Pārmaiņu laikā Kooperatīvo sabiedrību likuma pārejas noteikumu 9.punktā veiksmīgi tika iestrādāta dzīvokļa īpašnieka mūža verdzības shēma: faktiski no padomju laikiem pārmantotā dzīvojamo māju apsaimniekotāja nomaiņa tika padarīta atkarīga tikai un vienīgi no paša apsaimniekotāja vēlmes– nodot dzīvokļu īpašnieku izvēlētajam apsaimniekotājam mājas apsaimniekošanas lietas vai ne.

Bija pienācis laiks šo netaisnību labot.

Šobrīd es gribu teikt paldies visiem kolēģiem, kuri atbalstīja manis izstrādāto priekšlikumu veikt grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likuma pārejas noteikumu 9.punktā. Šie likuma grozījumi nodrošinās iespēju dzīvokļu īpašniekiem arī bijušajās dzīvokļu celtniecības kooperatīvajās sabiedrībās brīvi izvēlēties sava mājokļa apsaimniekotāju.

Nupat pieņemtā pārejas noteikumu redakcija ir šāda: ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu citam apsaimniekotājam, kooperatīvā sabiedrība, kura pārvaldījusi dzīvojamo māju līdz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanai, zaudē tiesības veikt dzīvojamās mājas apsaimniekošanu.

Es jūs apsveicu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja saņemtos priekšlikumus.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... (No zāles: “Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 56, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 53, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

5.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! 5.priekšlikums izslēdz to priekšlikumu, kurš bija pats galvenais, lai tiktu grozīts likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šis priekšlikums paredzēja to, ka fiziskās personas īpašumā esošu augošu mežu, ja tas konkrētajai personai ir īpašumā bijis ilgāk par 12 mēnešiem, neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ārkārtīgi liela netaisnība bija tā, ka juridiskajām personām par tām piederošu īpašumu, arī starpniekiem, kas tirgojas ar meža materiāliem, nav jāmaksā nekāds ienākuma nodoklis, bet fiziskajām personām, tas ir, meža īpašniekiem, zemniekiem, ir jāmaksā 25 procentus liels nodoklis no augoša meža pārdošanas. Tā bija ārkārtīgi liela netaisnība! Taču 2005.gada sākumā notika lielā vētra, kas izveidoja milzīgas vējgāzes, un Saeima tomēr piekrita, ka uz diviem gadiem atliek šā nodokļa iekasēšanu no mazajiem zemniekiem un zemes īpašniekiem. Nu šis termiņš beidzas. Ar 2007.gadu tiem atkal ir jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25 procentu apmērā, kamēr juridiskajām personām, kā arī starpniekiem– padomājiet, arī starpniekiem!– nav jāmaksā nekas. Tas rada ārkārtīgus zaudējumus meža īpašniekiem.

Taču tagad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu: “Nē, mēs ņemam šo priekšlikumu laukā, lai mazie maksā šo nodokli!” (Tiesa gan, pārejas noteikumos ir minēts, ka šo laiku vēl pagarināsim uz diviem gadiem.) Kāpēc? Kāpēc ir šāda netaisnība? Kāpēc šāds maksājums ir jāveic par šo kustamo īpašumu– par mežu, kas nav nekustamais īpašums–, ja to pārdod individuālais meža īpašnieks? Te nav nekādas loģikas!

Es ļoti aicinu Saeimas deputātus iedziļināties šajā lietā un šoreiz uz visiem laikiem izbeigt šo iekasēšanas kārtību, kura paredz iekasēt nodokli no zemniekiem, kamēr starpnieki dzīvos zaļi, pārdodami viņu mežu. (No zāles dep. A.Ulme: “Anna, mēs tevi atbalstīsim!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tātad ir saistīts ar 5., 16. un 19.priekšlikumu– ar visiem tiem kopā. Šeit ir runa par to, ka mēs esošās normas spēkā esamību pagarinām vēl uz diviem gadiem. Mēs neatceļam šo normu, godātie kolēģi, godātā Anna Seiles kundze! Mēs neatceļam šo normu, bet pagarinām tās darbību vēl uz diviem gadiem.

Kāpēc ir šāda problēma? Mēs esam par šo jautājumu plaši diskutējuši gan komisijā, gan Finanšu ministrijā. Tomēr secinājām, ka, pieņemot šādu normu, mēs izdarītu izņēmumu, paredzētu atvieglojumu piešķiršanu vienai nozarei, un tas ir pretrunā ar mūsu nodokļu politiku un neatbilst arī Eiropas Savienības nodokļu principiem. Taču mēs apzināmies, ka šī norma, kas tika ieviesta 2005. un 2006.gadā, lai novērstu vētras sekas, ir devusi pozitīvu rezultātu, un tāpēc pagaidām– pagaidām!– paliekam pie šīs normas. Turklāt papildus mēs pārejas noteikumos ierakstām prasību, ka mežam jābūt piederējušam personai vismaz 12 pēdējos mēnešus, lai nebūtu spekulācijas šinī jautājumā.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi, diemžēl es nevaru atbalstīt 5.priekšlikumu. Mēs centāmies tomēr panākt vienādus “spēles nosacījumus” gan fiziskām personām, gan juridiskām personām. Nezin kāpēc tas nepatīk. Nezin kāpēc ir kaut kāda īpaša pretdarbība pret fizisko personu darbu. Un, protams, nemaz nerunāsim par to, kādas atkal šeit ir priekšrocības tiem pašiem starpniekiem. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi mūsu iestrādāto priekšlikumu, kas arī ieguva atbalstu pirms tam, bet tagad nezin kāpēc tiek nobīdīts uz pārejas noteikumiem! Pie tam tikai uz diviem gadiem tā norma būs spēkā. Tas izskatās kā kaut kas aiz ausīm pievilkts klāt. Kaut kāda tāda izrādīšanās. Tā ka es tiešām aicinu... Šoreiz ir nopietns jautājums– vai ir mums iespējams kaut vai daļēji atbalstīt tos cilvēkus, kuru īpašumā ir meži un kuriem ir šīs problēmas ar šiem augošajiem mežiem, un kuri netaisās ar tiem veikt kaut kādas tur “rebes” vai kaut ko tamlīdzīgu?

Sakarā ar to mūsu frakcija nevar atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile– otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Referenta Ērika Zundas skaidrojums faktiski nebija gluži par tematu. Tik tiešām– saskaņā ar šo pārejas noteikumos ietverto normu nebūs tam meža zemes īpašniekam divus gadus jāmaksā nodoklis 25 procentu apmērā. Bet kas būs pēc diviem gadiem? Es ierosinu neatbalstīt šo normu, neizslēgt mūsu sagatavoto priekšlikumu, kuru Saeima atbalstīja ar vairāk nekā 50 deputātu balsīm, izskatot likumprojektu otrajā un arī pirmajā lasījumā. Un pēkšņi trešajā lasījumā šo normu ņem laukā. Kas te notiek? Kāpēc mēs atkal atsaucamies uz Eiropu? Vai tad Eiropa mums diktēs, kā mūsu zemniekam jāmaksā nodoklis šajā gadījumā? Un kāpēc starpniekam– uzpircējam, varbūt arī no Eiropas nākušam uzpircējam,– šis nodoklis nav jāmaksā? Es aicinu neatbalstīt 5.priekšlikumu. Lai uz visiem laikiem spēkā paliek nodokļa nemaksāšana fiziskajām personām, tāpat kā tas tagad ir ar juridiskajām personām!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 5.– Finanšu ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 33, pret– 31, atturas– 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 61, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 10.priekšlikumu? 10.priekšlikums… Tātad deputātiem tomēr iebildumu nav.

Ē.Zunda.

11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 63, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

13.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

14.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

15.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

17.priekšlikums… Vispār mums, kolēģi, rodas problēmas ar pārejas noteikumiem. Mums vajadzētu tagad atgriezties pie… faktiski pie likumprojekta izskatīšanas vēlreiz trešajā lasījumā... Jā!

Sēdes vadītāja.

Turpinām izskatīt.

16.priekšlikums. Deputātiem nebija iebildumu pret 16.priekšlikumu. Skatām 17.priekšlikumu.

Ē.Zunda.

17.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

18.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

19.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav… (Starpsauciens: “Ir!”) Ir. Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot…

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei par procedūru.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es gribētu vēlreiz atgriezties pie 18.priekšlikuma, jo izskatīšanas temps bija ārkārtīgi ātrs. Šajā gadījumā priekšlikumā ir runāts par to… Tas nav atbalstīts. Jā, Zemkopības ministrijas priekšlikums nav atbalstīts. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua ierosina svītrot vārdus…

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, Seiles kundze! Jūs gribat piedalīties debatēs par 18.priekšlikumu?

A.Seile.

Es gribu, lai par to ierosinātu balsojumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 18.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: ““Par” jābalso!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 26, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zunda.

19.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Esiet, lūdzu, uzmanīgi! Citādi tiešām mēs iebalsosim kaut ko pretrunīgu.

19.priekšlikums nav atbalstāms, jo tā atbalstīšanas gadījumā rodas pretruna pašā likumā. Tā ka tiešām šoreiz būsim uzmanīgi!

Es redzu, ka koalīcijas vairs nav, jo notiek pilnīgi pretrunīgi balsojumi par šiem priekšlikumiem. Acīmredzot šeit laikam saduras “mežinieku” un “nemežinieku” intereses.

Tomēr jebkurā gadījumā es aicinu jūs iedziļināties 19.priekšlikuma būtībā, jo tas ir pretrunā ar mūsu balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu!

Līdz ar to tiem, kuri balsoja pret 5.priekšlikumu, vajadzētu būt arī pret 19.priekšlikumu. Tad mēs novērstu šo pretrunu.

Tā ka es aicinu: lūdzu, sekojiet uzmanīgi!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 19.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “August, pret!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 57, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, bet būtībā, pēc manas sapratnes, mums ir radusies pretruna ar pārejas noteikumiem, tāpēc pareizākais risinājums šinī brīdī būtu atgriezt likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītāja.

Godājamais kolēģi, jūs varat runāt tikai komisijas vārdā, nevis…

Ē.Zunda.

Kolēģi! Mums ir pretruna ar pārejas noteikumiem, tāpēc es aicinu komisijas vārdā atgriezt šo likumprojektu trešajā, atkārtotajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Reiram par procedūru.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Man ir jautājums referentam: vai ir bijusi komisijas sēde par šo jautājumu, ka jūs to sakāt komisijas vārdā?

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad šajā gadījumā, ja ir vēlēšanās atmest atpakaļ šo likumprojektu, ir jābūt vēstulei par to, ka ir bijis tāds komisijas lēmums. Ja tāda lēmuma nav, tad referentam nemaz nav tiesību ierosināt šādu lietu.

(Runā reizē.)

Sēdes vadītāja.

Referentam tika izteikts aizrādījums.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Dobelis: “August, August!”) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 2, atturas– 40… (Aplausi.) Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” . Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt jau citu likumu– tātad likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

1., 2., 3. un 4. priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

6.– finanšu ministra O.Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus trešajā lasījumā. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– nav, atturas– 6. Likums “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotrans­portu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā priekšlikumi nav iesniegti.

Es jūs aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– 1, neviens neatturas. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to.

Aicinu Saeimu balsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zunda.

5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 5.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne. Vai Silva Bendrāte vēlas runāt par procedūru? Nē.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1706. Šis likumprojekts Sociālo un darba lietu komisijā ir saņemts no “Jaunā laika” frakcijas. Šis likumprojekts nav saskaņots Ministru kabinetā, un tam nav veikta pilna saskaņošana arī Finanšu ministrijā.

Izvērtējusi šo likumprojektu, komisija tomēr nolēma pieņemt šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija tos pozitīvā gaisotnē konceptuāli ir atbalstījusi, vadoties nevis pēc iesniedzēju politiskās piederības, bet gan pēc iesniegto priekšlikumu būtības. Šos likuma grozījumus konceptuāli ir atbalstījusi arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Un tāpēc es atgādināšu, kāda ir šo iesniegto priekšlikumu būtība.

Pirmkārt, šie grozījumi paredz bērna invalīda kopšanas pabalsta saņemšanas tiesības atsvabināt no obligātās prasības, ka bērna vecāki nedrīkst strādāt.

Kā mēs atceramies, līdzīga situācija bija arī ar māmiņu algām, taču Satversmes tiesa lēma par labu Satversmē noteiktajām cilvēka pamattiesībām uz darbu un uzskatīja, ka šāds aizliegums, lai saņemtu bērna kopšanas pabalstu, ir šo pamattiesību ierobežojums.

Šo pašu problēmu saistībā ar bērna invalīda kopšanas pabalsta saņemšanu mēs varētu atrisināt arī Saeimā bez Satversmes tiesas palīdzības. Jāpiebilst, ka Satversmes tiesā šis jautājums par kārtību, kā var saņemt bērna invalīda kopšanas pabalstu, jau ir iesniegts.

Otrkārt, šā likuma grozījumi paredz to, ka jaunietim, kura vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības– skaidrības labad jāpiebilst, ja viņš ir dzīvu vecāku bārenis,– tad gadījumā, ja viņš turpina mācības vidējā speciālajā vai augstākajā mācību iestādē, valsts viņam nodrošina finansiālu atbalstu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā.

Šis valsts finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs, lai šīs riska grupas jauniešiem dotu labu starta pozīciju un izaugsmes iespējas nākotnē. Tāpat kā tas ir ar mirušu vecāku bāreņiem, kuri, ja viņi turpina izglītību, saņem garantētu apgādnieka zaudējuma pensiju.

Un, treškārt, šie likuma grozījumi piedāvā izvērtēt esošo ģimenes valsts pabalsta aprēķināšanas kārtību un ieviest aprēķinos loģiskāku un skaidrāku pieeju, nosakot, ka ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ir 2, nevis 1,3 reizes lielāks, par trešo bērnu — 3, nevis 1,5 reizes lielāks, bet par ceturto un nākamajiem bērniem — 4, nevis 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu. Tas būtu tiešām jūtams atbalsts kuplām ģimenēm, kurām pastāv vislielākais nabadzības risks.

Šos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā visumā ir tiešām pozitīvi novērtējusi arī Labklājības ministrija, tāpēc es aicinu jūs atbalstīt tos pirmajā lasījumā, lai varam pie šā dokumenta lietišķi un konstruktīvi strādāt.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Stalidzānes kundze!

J.Stalidzāne.

Saistībā ar šo likumprojektu mums savu informāciju ir atsūtījusi Finanšu ministrija, kura mums, komisijai, apgalvoja, ka diemžēl visas šīs normas prasa papildu līdzekļus no valsts budžeta, un tāpēc šie grozījumi būtu jāskata kopsakarā ar 2007.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesu.

Tā kā atbildīgā komisija ir pieņēmusi šos grozījumus pirmajam lasījumam, tad, protams, šobrīd Saeimas balsojums būs vai nu “par”, vai “atturas”, vai “pret”. Pēc tam skatīsimies, kā likumprojektu virzīt tālāk.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 1, atturas– 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 31.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Viens no priekšlikumiem– 31.oktobris. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.oktobris, lai tos izskatītu 5.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja.

1.oktobris.

A.Klementjevs.

Lai priekšlikumus izskatītu 5.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja.

1.oktobris… Nedrīkst būt mazāks par piecām dienām priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mans priekšlikums ir par 6.oktobri, lai izskatītu vēl 8.Saeimas pilnvaru laikā, bet tomēr jau pēc vēlēšanām. Pretējā gadījumā budžets būs pārslogots ar populistiskiem priekšlikumiem. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Šim likumprojektam nav prasīta steidzamība, tāpēc mēs nevaram noteikt, kurā sēdē mēs to izskatīsim.

Tātad ir saņemti trīs ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam– 31.oktobris, 6.oktobris un 3.oktobris. Mēs sākam balsojumu par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu– 31.oktobri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 46, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu– 6.oktobri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 59, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 3.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Reirs.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Reirs.

Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1858,–“Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Ir paredzēts precizēt virkni minētā likuma normu. Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 2, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A.Radzevičs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Likumprojekta izskatīšana– 12.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris, izskatīšana– 12.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1849– “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.

Tiek ierosināts ieviest likumā jēdzienu “invazīvās augu sugas”, ar ko latviešu valodā apzīmē latvāņus un tamlīdzīgus augus. Komisija pirmajā lasījumā atbalsta likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Raimonds Pauls. (Aplausi.)

R.Pauls (Tautas partijas frakcija).

Tātad… Paldies! Žēl tikai, ka televīzija ir aizgājusi, es nopirku pat žaketi jaunu. Velns lai parauj! Nu, tas nu tā.

Tātad– par Mūzikas akadēmiju. Komisijā mēs likumprojektu izskatījām un, dabiski, pieņēmām vienbalsīgi. Es iesaku arī jums to darīt, jo mūsu vidū ir Mūzikas akadēmijas absolventi, tādi izcili kultūras darbinieki kā komponists Imants Kalniņš (aplausi), ar izcilību Teātra fakultāti ir beigusi Ausma Kantāne savulaik (aplausi), komponists Jānis Porietis (aplausi). Un ar zināmu piepūli arī es pabeidzu šo iestādi (aplausi).

Paldies.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Paula kungs! (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Raimondam Paulam!

R.Pauls.

6.oktobris. (No zāles dep. J.Dobelis: “3.oktobris.”)

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad ir divi priekšlikumi: deputāta Paula priekšlikums– 6.oktobris, un deputāta Dobeļa priekšlikums– 3. oktobris.

Balsosim par 1.– deputāta Paula izteikto priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) (No zāles dep. J.Dobelis: “Es savu atsaukšu!”) Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– nav, atturas– 1. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 6.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6384– “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Juridiskā komisija ir izskatījusi 24 saņemtos priekšlikumus.

1.– tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Jurķis.

3.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

5.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs pēc būtības ierosinām atjaunot mūsu valstī administratīvo uzraudzību. Esmu pārliecināts, ka probācijas dienestam jākontrolē potenciāli bīstami cilvēki– maniaki un recidīvisti. Visi labi atceras, kā Liepājā maniaks mierīgi staigāja un nežēlīgi nogalināja deviņgadīgu meiteni. Un tiesībsargājošās institūcijas nemaz pat nezināja, ka viņš tur dzīvo blakus!

Toreiz viens otrs veiksmīgi ļoti “pazīmējās” presē un televīzijā, bet situācija nemainās. Tā ka runāt par kaut kādas naudas trūkumu šinī gadījumā vai pārmest kaimiņiem kaut ko– tas ir vienkārši amorāli. Recidīvisti jākontrolē un maniaki jākontrolē.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu un uzskatīt, ka probācijas klients ir persona, kura, pēc brīvības atņemšanas iestādes atzinuma, pēc atbrīvošanas no soda izciešanas var izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 5.– deputāta Agešina priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 40, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

6.– tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

8.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

R.Jurķis.

9.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

10.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

11.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

12.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

13.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

14.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

15.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 16.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

R.Jurķis.

17.– tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 18.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 17. un 18.priekšlikumu.

R.Jurķis.

19.– tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Arī 21.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

R.Jurķis.

22.– tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

23.– deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Jurķis.

Un visbeidzot 24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 3.oktobris. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Dobeļa, Mūrnieces un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 28.septembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav deputātiem iebildumu, lūdzu, turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.

Nākošais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, reģistrācijas numurs 1682.

Kopumā Juridiskā komisija izskatīja 9 priekšlikumus.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzik!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša– civilprocesā atbrīvot no nodevas personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, obligāti, nevis pēc tiesneša lēmuma.

Tā kā es pastāvīgi kontaktējos ar vēlētājiem, man ir zināms tāds gadījums: laulības šķiršanas gaitā vīrs un sieva nevarēja sadalīt mazdārziņu. Vīrs bija bijušais PSRS Bruņoto spēku virsnieks ar diezgan lielu dienesta pensiju, bet sieva saņēma pensiju, kas tajā laikā bija 50 latu apmērā. Vīram, protams, bija labi apmaksāts advokāts, bet tai sievai nekā nebija. Un diemžēl par strīda turpināšanu viņai bija jāmaksā valsts nodeva, kas bija 40 latu, bet pensija bija tikai 50 latu apmērā, taču tiesa neapmierināja šīs sievietes lūgumu atbrīvot viņu no nodevas, un viņa diemžēl šo procesu zaudēja, jo viņai bija tikai divi iztikas avoti– pensija šo 50 latu apmērā un kartupeļi no tā paša mazdārziņa.

Lūdzu manu argumentāciju ņemt vērā un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 56,
atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kungi likumdevēji! Cienījamais komisijas pārstāvi! Visas partijas, it īpaši Latvijas Pirmā partija, pirms vēlēšanām mīl ģimenes ar bērniem. Tik dikti un stipri mīl… līdz pat tai pašai vietai, no kurienes šie bērni rodas, bet pēc vēlēšanām pasūta ģimenes ar bērniem tieši uz iepriekš minēto vietu... Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē. Lūk, ir komisijas lēmums par manu priekšlikumu– to neatbalstīt, bet priekšlikums taču ir visai pieticīgs. Tas attiecas uz pamatojumiem, saskaņā ar kuriem var tikt pieņemts lēmums par sprieduma izpildes atlikšanu. Tikai par atlikšanu! Šādu lēmumu par ģimeņu izlikšanu no dzīvokļa uz ielas pēc 2007.gada 1.janvāra, kad denacionalizētajos namos tiks atcelti dzīvokļa īres maksas griesti, pašreizējās Saeimas un valdības neizdarības dēļ būs milzum daudz.

Lūk, jūsu ievērībai tiek piedāvāti likumīgi pamatojumi sprieduma izpildes atlikšanai. Tie ir tikai divi: mantiskais stāvoklis un citi apstākļi. Man gribētos papildināt šo īso Staļina “trijnieka” spriedumu sarakstu tikai ar vienu vienīgu frāzi– bērnu tiesības. Pastāvot šādam papildinājumam, tiesnesim radīsies likumīgs pamatojums aizturēt sprieduma izpildi līdz pat tam laikam, kad pašvaldība būs sameklējusi ģimenei citu mājokli. Pretējā gadījumā, cienījamās dāmas un kungi, namīpašniekam būs visi pamatojumi apstrīdēt šā humānā tiesneša lēmumu un pieprasīt nekavējoties sprieduma izpildi.

Cienījamie kungi likumdevēji! Ja jūs atsakāties atbalstīt pat šādu grozījumu, kas var kļūt par pēdējo cerību ģimenei ar bērniem, kura jau tā cieš trūkumu, tad neuzdrīkstieties šeit, mūsu valsts augstākajā likumdošanas institūcijā, runāt par savu mīlestību pret bērniem, jo šāda veida bērnu mīla jau ir saņēmusi izteikti skaidru un izsmeļošu nosaukumu grieķu valodā– pedofilija.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 48, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

5., 6. un 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 55, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.oktobris. Paldies.

Cienījamie kolēģi, lūdzu pārslēgt mobilos telefonus klusuma režīmā.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Lūdzu kolēģus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1871– ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šajā likumprojektā ir iestrādātas vairākas normas. Viena no tām garantē, ka pensionāriem tiks atgriezta ieturētā pensijas daļa, kas viņiem savā laikā tika ieturēta.

Šajā likumprojektā tiek garantēts arī tas, ka pensijas pārrēķināšanu varēs pieprasīt tie pensionāri, kuri ir gājuši priekšlaicīgā pensionēšanā, bet ir turpinājuši strādāt un maksājuši valstij visus nodokļus.

Šajā likumprojektā ir paredzēts arī tas, ka būs vēl viens minimālās pensijas līmenis, tas ir, tiem strādājošajiem, kuriem darba stāžs ir virs 41 gada. Viņu pensijas koeficients pret sociālo valsts pabalstu būs 1,7.

Tāpat šajā likumprojektā tiek paredzēts arī tas, ka, pārrēķinot pensijas tiem pensionāriem, kuri strādā, šī viņu nopelnītā daļa, maksājot sociālo nodokli, pēc pārrēķina tiks pieskaitīta pie tās pensijas daļas, kas ir paredzēta izmaksai.

Izskatījusi visus šos jautājumus, Sociālo un darba lietu komisija nolēma atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Vai deputāte Aina Verze ir pieteikusies runāt par steidzamību? Nē.

Tātad, cienījamie kolēģi, vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– nav, atturas– 49. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Atklājam debates par likumprojektu pirmajā lasījumā. Deputāte Aina Verze.

A.Verze (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es lūdzu jūs saprast, ka iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir pamatots ar pensiju sociālā budžeta pašreizējām finansiālajām iespējām un tuvojas limitam, kuru mēs nedrīkstam pārsniegt, lai neapdraudētu sociālā budžeta, pensiju speciālā budžeta finansiālo pamatotību.

Es lūdzu, iesniedzot priekšlikumus šim likumprojektam, tomēr ņemt vērā šo situāciju un atturēties no priekšlikumiem, kas prasītu vēl ievērojamu papildu finansējumu, jo tā mēs radītu draudus pensiju budžeta stabilitātei.

Es vēlos atgādināt, ka pensionāri jau ir iemācījušies saprast, ko nozīmē populistiski priekšlikumi un lēmumi, jo mēs esam pārdzīvojuši šo kritisko situāciju, kad pensiju speciālais budžets kredītprocentos maksāja desmitiem miljonu komercbankām.

Es gribu atgādināt, ka esošais Pensiju likums jau nodrošina pakāpenisku mazo jeb minimālo pensiju palielināšanas mehānismu, kā arī kārtību pensiju indeksācijai. Šis mehānisms jau darbojas un ir cieši saistīts ar darba algu reālo pieaugumu un ar ieņēmumiem pensiju budžetā.

Es vēlos atgādināt, ka vairāku partiju programmās ir paredzēts: “Mēs nodrošināsim minimālo pensiju iztikas minimuma līmenī.” Mūsu likumdošana paredz un tajā darbojas četri līmeņi minimālajām pensijām. Tad kuru līmeni mēs nodrošināsim? Mēs nedrīkstam nākt klajā ar šādiem nepārdomātiem priekšlikumiem un apdraudēt pensiju speciālā budžeta stabilitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Strazdiņš... Deputāts Jānis Strazdiņš nav pieteicies.

Tad deputāts Mihails Pietkevičs... Arī ne.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Šie grozījumi Pensiju likumā tika gatavoti pusotru gadu. Maijā šīs normas Labklājības ministrija iesniedza Ministru kabinetā, bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā grozījumi nonāca diemžēl tikai 21.septembrī, kaut gan neviena papildu norma no maija līdz 21.septembrim šajā projektā iekļauta netika.

Visas šīs normas ir saskaņotas ar visām ministrijām, arī ar Finanšu ministriju. Par katru no šīm normām, kā jau tas ir pieņemts, ir runājusi Labklājības ministrija. Pagājušajā reizē Tautas partijas pārstāvis Lagzdiņa kungs informēja arī visus radioklausītājus par frakciju viedokļiem, kādi ir par šīm normām, par to, ka tās tagad ir pieņemtas. Šie labojumi daļēji ietver arī tos priekšlikumus, kurus ir iesniegusi PCTVL, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunais laiks”. Es saku: daļēji! Pilnā apmērā, protams, tas nav ietverts.

Šajos priekšlikumos, kā es jau minēju, tika paredzētas vairākas ļoti labas lietas tieši priekš mūsu pensionāriem, un tās būtu skārušas vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku. Tieši tāpēc arī Sociālo un darba lietu komisija nolēma atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Saeimas balsojums ir tāds, kāds nu tas ir, bet es tiešām uzskatu, ka šis likumprojekts bija jāpieņem Saeimas normālās darbības laikā, jo, lai arī kā mēs to gribētu, šis periods, kas ir no 7.oktobra līdz 7.novembrim, nav vairs normālais Saeimas darbības laiks.

Ja mums jau šodien zūd aprises, kas ir koalīcija vai kas nav koalīcija, tad kas notiks pēc 7.novembra?

Katrā ziņā es domāju, ka mums, katram deputātam, kas šeit esam strādājuši četrus un vairāk gadus, katram šim deputātam tomēr būtu jāsaprot tas, ka šajā likumā tiešām nedrīkst iekļaut tādus populistiskus priekšlikumus, kuri varētu nojaukt šo kopējo normu pieņemšanu. Taču, ja mēs tiešām šīs normas nepieņemsim, tad mēs būsim krāpuši vairāk nekā 130 tūkstošus savu pensionāru, nepārtraukti par to runādami. Un, kā jau es teicu, Labklājības ministrija būs “tīra”– tā savu ir izdarījusi. Ministru kabinets arī būs “tīrs”, jo tas ir likumprojektu Saeimai nodevis. Kuri būs vainīgie? Tie būs deputāti– gan pozīcijas, gan arī opozīcijas deputāti, kuri savu ambīciju dēļ nevarēja normāli sakārtot un pieņemt šīs normas, kuras iekļaujas sociālajā budžetā. Sociālais budžets, pieņemot šīs normas, netiek nekādā veidā pārtērēts. Tāpēc es ļoti jūs lūdzu…

Ņemot vērā to, ka nav pieņemta steidzamība,– tātad šis likumprojekts tiks skatīts vēl divos lasījumos–, man jums tomēr ir ļoti liels lūgums gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem: “Nenodarbojieties ar populismu un ļaujiet pieņemt tās normas, kas šeit ir izstrādātas un ieviestas!”

Ja mēs nodarbosimies ar populismu, nu tad būs tāds rezultāts, kāds tas bija pēc 6.Saeimas, kad mēs iekūlāmies parādos un maksājam vēl tagad 31 miljonu aizdevuma procentos.

Tā ka es ļoti gribētu, lai šis likumprojekts tiek… (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsojam!”) Man ir tieši tādas pašas tiesības piedalīties debatēs kā tev…

Sēdes vadītāja.

Cienījamā kolēģe! No zāles ir atļauti izsaucieni, bet ziņotājam nav atļauts atbildēt.

J.Stalidzāne.

Jā… Bet, ja tagad mēs šo likumprojektu esam sagatavojuši pieņemšanai vēl divos lasījumos, tad es tiešām aicinu atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Protams, šis likumprojekts ir atbalstāms. It īpaši tāpēc, ka mūsu partija jau pirms laba laika ir iesniegusi un Saeima ir atbalstījusi grozījumus likumā, kas paredz strādājošajiem pensionāriem izmaksāt ieturēto pensiju, bet šis likumprojekts diemžēl guļ bez tālākas virzības Sociālo un darba lietu komisijā.

Protams, arī šis likumprojekts būtu vēl papildināms, jo, ja mēs paredzam indeksāciju pensijām līdz 105 latiem, tad es atgādināšu, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pašreiz ir jau 45 lati, un tāpēc skaitlis 105 būtu jāaizvieto ar skaitli 135.

Lielāki atvieglojumi būtu jāpiešķir arī politiski represētām personām. Tas ir labi, ka šis likumprojekts faktiski tiks skatīts vēl divos lasījumos, bet es lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, kuri šeit runāja un uzstājās, tomēr izskatīt visus priekšlikumus, kuri jau kādu laiku ir gulējuši Sociālo un darba lietu komisijas skapītī, un virzīt tos kā priekšlikumus kopā ar šo likumprojektu. Tad būs taisnīga un ātra likumprojekta pieņemšana.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu, vot, dabūjāt!; dep. Dz.Rasnačs: “Buzik!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir ietverams to labo darbu ļoti īsajā sarakstā, kuri tomēr bija īstenoti vai ieplānoti mūsu četru gadu darbības pilnvarās.

Es gribētu arī atgādināt, ka šis likumprojekts trīs ceturtdaļu apjomā sakrīt ar attiecīgo PCTVL likumprojektu, kuru mēs iesniedzām jau martā, bet kuru veltīgi neatbalstīja Saeimas vairākums.

Mēs balsojām arī “par” likumprojekta steidzamību, jo priekšvēlēšanu laikā izredzes aug, ka mēs varētu kaut ko labu izdarīt nabadzīgajiem cilvēkiem, it īpaši pensionāriem.

Protams, mums ir priekšlikumi un papildinājumi arī šim likumprojektam, un tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, bet Sociālo un darba lietu komisiju es aicinu pēc iespējas īsākā laikā izskatīt to, lai mēs tomēr galīgo lēmumu varētu pieņemt vēl 8.Saeimā.

Aicinu balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Otro reizi.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Par tiem likumprojektiem, kuri par šo tēmu ir iesniegti Sociālo un darba lietu komisijā. Šie likumprojekti nav aizmirsti. Kā jau es teicu, daļēji šīs normas, kas tika piedāvātas šajos likumprojektos, ir iekļautas šajos grozījumos, jo tie likumprojekti, kas ir saņemti no frakcijām, nav saskaņoti ar Finanšu ministriju, lai gan tie ļoti būtiski skar budžetu. Tāpēc es lūgtu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, PCTVL un arī “Jauno laiku” tiešām izvērtēt savus priekšlikumus un atteikties no tiem priekšlikumiem, kuriem nav perspektīvas tikt pieņemtiem, jo, ja tie nav saskaņoti ar Finanšu ministriju un ar mūsu budžetu, tos nevarēs pieņemt. Jo tos nevarēs realizēt. Un 9.Saeimā tad sāksies tas pats vājprāts– būs jābalso ārā tās normas, kuras ir daudz labvēlīgākas cilvēkam, bet kuras, kā izrādās, nav izpildāmas.

Tā ka aicinu balsot par šo.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Redziet, kā ir,– labā roka nezina, ko kreisā dara. Tā vietā, lai kaut kādu vienu konkrētu likumprojektu šodien būtu pieņēmuši, tagad iestājies kārtējais kaut kādas neskaidrības brīdis. It kā esot nācis ar valdības piekrišanu, kā referente teica… Ja jau tā, tad kāpēc valdības koalīcija nebalsoja par steidzamību? Kāpēc? Tas ir mans pirmais jautājums.

Mēs, “tēvzemieši”, būtu balsojuši par steidzamību un par pieņemšanu šodien abos lasījumos. Tā vietā nezin kāpēc tiek uztaisīts kaut kāds idiotisks teātris. Nu tagad sākas debates. Par ko tad mēs te debatēsim? Vai tad kādam ir iebildumi pret pieņemšanu pirmajā lasījumā? Nu nav taču iebildumu! Kāpēc vispār bija jānāk un jārunā? Tagad… tagad ir pudelīte vaļā: džins ir izlīdis ārā. Labi, vēl paliek iespēja pieņemt. Mēneša laikā var vēl pieņemt. Bet nu neaiciniet mūs neiesniegt vairs labojumus! Atvainojiet, paši izlaidāt džinu no pudeles. Valdības koalīcija, neņemiet ļaunā, bet jāteic, ka šodien jūs vispār balsojat ļoti raibi, ne jau tikai par šo priekšlikumu, bet arī par daudziem citiem. Ja jau gribat runāt par valdības labajiem darbiem, tad vismaz vienoti esiet, rādot šos darbus! Bet tagad iznāk anekdotiski. Apmēram tāpat kā priekšvēlēšanu aģitācijā: viens, piedošanu, sūkā krūti, otrs brauc ar traktoru, un trešais ir ļoti labs cilvēks. Nu tagad ir tas pats! Tāpēc es aicinu uz skaidru
rīcību– operatīvi izskatīt priekšlikumus (nevarat noliegt, ka tādi būs uz otro lasījumu) un mierīgā gaisotnē pēc vēlēšanām pamēģināt šīs Saeimas– 8.Saeimas– darbības laikā pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Citu ceļu es neredzu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nē? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 3.septembris...

Sēdes vadītāja.

… oktobris.

J.Stalidzāne.

3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Nākamais daba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Frankofonijas statūtiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6389– likumprojektu “Par Frankofonijas statūtiem”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Frankenšteina statūti!”) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Otrdiena, 3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tā kā mēs atbalstījām Ārlietu komisijā, es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Ukraina…

Sēdes vadītāja.

Nē, likumprojekts “Grozījumi likumā Konsulārais reglaments””... Viss pareizi.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekta būtība ir pašā nosaukumā. Ārlietu komisija izskatīja arī šo likumprojektu un vienbalsīgi to atbalstīja. Es jūs aicinu arī atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par tādu personu nodošanu un pieņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, tāpat kā mēs to izdarījām Ārlietu komisijā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

3.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija ierosina vispirms atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret un atturas– nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

I.Solovjovs.

Jā, es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Solovjovs.

Godātie kolēģi! Ja jums nekas nav pret, aicinu šodien izskatīt un atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā” pieņemts.

Paldies.

I.Solovjovs.

Liels paldies jums par atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir iesniegti 36 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 27, atturas– 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 51, atturas– 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

4.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 52, atturas– 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

8.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 53, atturas– 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

9.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Ē.Zunda.

10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Dažos vārdos paskaidrošu par mūsu frakcijas priekšlikumiem, kas ir apvienoti vienā. Ir runa par nelieliem nodokļa atvieglojumiem, par atbrīvošanu no nodokļa, par dažām ļoti svarīgām izmaksām, kas skar pārsvarā cilvēkus ar nelieliem ienākumiem.

Pirmais ir priekšlikums atbrīvot no nodokļa izdevumus par maksātāja pirmā mājokļa iegādi.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Deviņdesmit procentos partiju programmu praktiski tas pats ir teikts, un mēs varam atbalstīt to jau šodien.

Otrajā priekšlikuma daļā ir runa par denacionalizēto namu īrniekiem, lai neapliktu ar nodokli starpību starp īres maksu, ko viņi maksā, un visu to pārējo laimīgo cilvēku maksājumiem, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos.

Un trešais nodokļa maksājuma atvieglojums. Ir runa par studentiem, kas nevar dzīvot kopmītnēs un ir spiesti īrēt kaut kur Rīgā dzīvokli.

Mēs partijā skatījām, cik naudas tas prasa no budžeta. Iznāk, ka ne mazāk un ne vairāk kā 10-20 procenti no jau esošajiem atvieglojumiem. Līdz ar to šis, pirmkārt, ir ļoti prātīgs priekšlikums, otrkārt, tas ir cilvēkiem ļoti svarīgs un vajadzīgs priekšlikums, un, treškārt, tas sakrīt praktiski ar visu Saeimā pārstāvēto partiju priekšvēlēšanu programmām.

Aicinu nebūt liekulīgiem un ar balsojumu tūlīt atbalstīt pašiem savas programmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu, balsosim par 10.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 24, atturas– 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

12.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Par 12.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Īsi par 12.priekšlikumu, kas būtībā ir ļoti vienkāršs: izslēgt no pašlaik esošā teksta vārdus, ka mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. Šāds priekšlikums ir tapis tikai tādēļ, ka mums ir mazliet citādāka pieeja neapliekamā minimuma noteikšanā, un šī citādāka pieeja ir tāpēc, ka mēs ne gluži varam piekrist šādam taisnvirziena gājienam attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu no 25 uz 15 procentiem.

Jā, mūsu apvienība pati to tika ierosinājusi un atzīst, ka principā tas ir pilnīgi pareizi, lai izlīdzinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Tajā pašā laikā, neapšaubāmi, reālais ienākums no reālās algas, ko saņem– tātad no algas vai kāda cita līdzīga ienākuma… tātad, ja persona saņem lielāku ar nodokli apliekamo ienākumu, tad tai lielāks ir arī šis ienākums. Tātad, ja šī alga ir ap 100 latiem mēnesī, tad reālais papildienākums ir 10 latu; ja alga ir 500 latu, tad papildu ienākums ir 50 latu, pastāvot šādai likmes izmaiņai, bet, ja šis ienākums ir 1000 latu, tad papildienākums ir 100 latu. Tādējādi strauja šīs likmes samazināšana no 25 uz 15 procentiem ir pietiekami taisnīga, bet tajā pašā laikā tā dod lielāku papildu ienākumu tiem, kuriem jau tāpat klājas pietiekami labi.

Līdz ar to mēs piedāvājam lēnāku pāreju uz šīs likmes samazināšanu no 25 uz 15 procentiem, vienlaikus palielinot pašvaldību daļu, ko tās saņem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa,– tātad piecu gadu laikā to palielināt no 75 līdz 100 procentiem.

Savukārt neapliekamo minimumu vajadzētu palielināt straujāk, nosakot tā galīgo līmeni 35% apmērā no pirmstaksācijas gada pirmo sešu mēnešu vidējās darba samaksas valstī, bet ne mazāku par 155 latiem mēnesī. Tādējādi tiktu garantēts, ka neapliekamo minimumu nosaka nevis valdība ar savu lēmumu, bet gan tas notiek saistībā ar Latvijas ekonomiskās situācijas ikgadēju uzlabošanos, kad neapliekamais minimums nepārtraukti pieaug un sasniedz visai solīdu summu; piemēram, šogad tas ir apmēram 90–95 latu līmenī. Protams, arī te būtu nepieciešams neliels pārejas periods.

Tāpat papildu atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem, kā arī neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu varētu attiecināt tieši tādā pašā apmērā– par katru apgādībā esošu personu neapliekamais minimums varētu būt 35 procentu apmērā.

Tādējādi, lūk, šis 12.priekšlikums un arī visi citi ir savstarpēji saistīti un loģiski, tāpēc mūsu apvienība par tiem arī balsos “par”.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 12.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 13, atturas– 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

13.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Būtība ir ļoti vienkārša. Noteikt, ka mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza apmēru. To grozu mēs katru mēnesi uzzinām no jauna.

Sēdes vadītāja.

Golubova kungs, mēs runājam par 13.priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs.

Tieši par 13.priekšlikumu es arī runāju. Diemžēl mūsu priekšsēdētāja to neizlasīja līdz galam, un laikam to neizdarīja arī pārējie deputāti. Ja valsts katru mēnesi nosaka jaunu šo grozu, tad pašreiz tas grozs ir 118 lati, tad nu dosim cilvēkiem iespēju saņemt ne mazāk! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nedosim!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo 13.– Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu, jo nākamais– PCTVL frakcijas 14.priekšlikums– ir ļoti līdzīgs. Jo arī mēs esam par to, lai neapliekamais minimums tiktu pielīdzināts minimālajam iztikas minimumam. Un to jau izsaka pats tā jēdziens. Šis neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par iztikas minimumu, citādi cilvēkam vairs nepaliek naudas, lai izdzīvotu.

Tomēr atšķirībā no Sociālistiskās partijas priekšlikuma mums tālāk ir paredzēts pārejas periods. Trīs gadu laikā inflācijas apstākļos būtu jāsasniedz šī ideālā situācija.

Es esmu pārliecināts, ka 9.Saeima agrāk vai vēlāk tomēr pieņems šo kreiso spēku koncepciju, bet, jo agrāk mēs pie tās sāksim reālu darbu, jo labāk būs. Un sakarā ar to es aicinu sākt šo darbu jau šodien un atbalstīt 13.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 13.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21,
pret– 43, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

14.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Par 14.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 51, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

15.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 9, atturas– 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

16.priekšlikums– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

17.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 18, atturas– 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

18.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 8, atturas– 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

19.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 8, atturas– 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

20.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

21.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav… Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 25, pret– 8, atturas– 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

22.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas vairākums tikko neatbalstīja prātīgu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu– savienot apgādnieka neapliekamo minimumu ar darbinieka neapliekamo minimumu.

Mūsu priekšlikums ir analoģisks, tikai mēs gribējām drusciņ mazāk– tikai 75 procentus no neapliekamā minimuma– piešķirt katram apgādniekam. Tas pašreizējā situācijā, ja nemaldos, ir 72 procenti, taču Ministru kabinets jebkurā brīdī var mainīt šo proporciju un ne jau ģimeņu ar bērnu labā.

Līdz ar to es lūdzu visus, kuri tikko atbalstīja apvienības TB/LNNK priekšlikumu, atbalstīt mūsu kompromisa priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 22.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 6, atturas– 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

23.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 4, atturas– 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

24.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 39, atturas– 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

25.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 25, pret– 11, atturas– 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

26.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

27.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 50, atturas– 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

28.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

29.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

30.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 34, pret– 15, atturas– 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

31.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

32.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 34, pret– 23, atturas– 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

33.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 31, atturas– 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

34.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

35.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

36.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā lasījumā. Lūdzu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

5.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.oktobris. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs šodien Saeimas Prezidija sēdē piešķīra atvaļinājumu deputātei Lienei Liepiņai šā gada 28.septembrī un deputātam Guntim Bērziņam arī šā gada 28.septembrī.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī iesniegumu no deputāta Jāņa Šmita ar paziņojumu, ka balsojumā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” steidzamību viņš ir vēlējies balsot “par”.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Guntis Bērziņš, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs… jā, un Liene Liepiņa. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mūs Viesu zālē gaida lietuviešu delegācija. Visi tiek aicināti piedalīties šajā tikšanās reizē.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šā gada 28.septembra Saeimas sēde ir slēgta. Paldies.