Tiekoties ar Beļģijas karali

Vakar, 2.oktobrī, Valsts prezidente uzturējās vizītē Briselē, kur tikās ar Beļģijas karali, Ljēžas universitātē saņēma Goda doktora grādu un piedalījās akadēmiskā mācību gada sākuma svinīgajā ceremonijā. Attēlā – sagaidot Beļģijas karaļa pilī: Viņa majestāte karalis Alberts II un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 2.oktobrī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē tikās ar Beļģijas karali Viņa majestāti Albertu II. Sarunā Beļģijas karalis uzsvēra, ka viņa vadītā valsts nekad nav atzinusi Latvijas okupācijas faktu un ir gandarīta kopā ar Latviju atkal veidot kopējo Eiropu un tās nākotni. Viņa majestāte Alberts II izrādīja nopietnu interesi par Latvijas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām norisēm, kā arī apsveica Latviju ar tik liela un nozīmīga pasākuma gatavošanu kā NATO galotņu sanāksme šī gada novembra beigās. Abas puses pārrunāja arī Beļģijas politisko situāciju un ārpolitiskos notikumus. Valsts prezidente un Viņa majestāte Alberts II apmainījās ar viedokļiem par aktuālākajiem starptautiskajiem notikumiem un ANO jautājumiem. Runājot par Beļģijas karaļa iespējām vizītē apmeklēt Latviju, Viņa majestāte Alberts II sacīja, ka ar gandarījumu pieņēmis Latvijas ielūgumu un labprāt viesosies Latvijā. Viņa vizītes laiku saskaņos abu valstu diplomāti.

Studiju gada atklāšanā, klātesot Beļģijas federālās vadības un reģionu amatpersonām, deputātiem, akadēmisko, sabiedrisko, diplomātisko un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai vakar, 2.oktobrī, tika piešķirts Beļģijas Ljēžas universitātes goda doktores grāds (Docteur honoris causa). Valsts prezidente, pateicoties par goda doktores grāda piešķiršanu, atzīmēja, ka šajā dienā oda priekam – Eiropas himna – skan miera Eiropai. Viņa uzsvēra, ka eiropiešiem ir jānovērtē miera sniegtās iespējas kopējas nākotnes veidošanā. “Eiropas kontinentam ir jābūt par paraugu citiem pasaulē konfliktu nomaiņā ar mieru un attīstību, kā jau Eiropa to ir pierādījusi, dibinot Eiropas Savienību. Eiropai ir jārāda sevi kā ideju un vērtību kontinentam, kas novērtē katras nācijas identitāti un tradīcijas, bet prot rast kopēju redzējumu par to, kas ir Eiropas dvēsele un kāds ir kontinenta ieguldījums pasaulē. Arī ANO darbība jāvērš uz katra cilvēka tiesībām uz dzīvi un izglītību mierīgās un drošās valstīs,” sacīja Valsts prezidente.

Valsts prezidenta preses dienests