Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par akcizētajām precēm un to pienesumu 1999.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2000., Nr. 55/57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1447

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.3

Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1999. gada 30. augusta noteikumos Nr.30 "Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai"

Vēl šajā numurā

18.02.2000., Nr. 55/57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par akcizētajām precēm un to pienesumu 1999.gadā

Par tabakas izstrādājumu apriti

Visbūtiskāk tabakas izstrādājumu apriti skārušas akcīzes nodokļa izmaiņas. 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu par 16% pieaudzis licenču skaits (no 96 uz 111) tabakas vairumtirdzniecībai, par 17% pieaudzis licenču skaits (no 18 uz 21) tabakas importam, savukārt licenču skaits tabakas ražošanai saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Tabakas ražošanu 1999.gadā veica trīs uzņēmumi - SIA "House of Prince", SIA "Rīgas tabaka", SIA "Juriga". Latvijā tabakas izstrādājumu ražošanas kopējie rādītāji saglabāja vienmērīgu tendenci samazināties (par aptuveni 4,7%), tas izskaidrojams ar gandrīz divkārtēju bezfiltra cigarešu ražošanas samazinājumu, jo filtra cigarešu ražošana vēl joprojām vienmērīgi palielinās. Saražotās produkcijas apjoms vietējā tirgū samazinājies par 21% un veido 37,8% no Latvijā realizētā cigarešu daudzuma. Latvijā ražoto cigarešu eksports ir pieaudzis un veido 23% no kopējā saražotā apjoma. Latvijas tirgū par gandrīz 14% ir pieaudzis importa produkcijas īpatsvars.

Vērojama patērētāju tendence izvēlēties importēto produkciju, kā arī pircēju prasību pārorientācija uz kvalitatīvākām cigaretēm.

1999.gada beigās bija izsniegta 21 licence tabakas izstrādājumu importam un realizācijai. Turpina pieaugt cigarešu (par aptuveni 14%) un pīpes tabakas (par aptuveni 5,5%) imports. Visu pārējo tabakas izstrādājumu veidu imports ir samazinājies, vislielākais kritums vērojams smēķējamai tabakai (20 reizes), kā arī cigāru importa realizācijai - vairāk nekā divas reizes. Šī tendence liecina par smēķējamās tabakas un cigāru kā zināmā mērā modes preču īpatnībām, to rāda arī cigarešu īpatsvars importa tabakas izstrādājumu realizācijā, kas ir noteicošais, - 98,7% procenti.

Paredzams, ka saasinoties konkurencei tabakas izstrādājumu tirgū, šajā uzņēmējdarbības sfērā iesaistīto uzņēmumu skaits strauji nepalielināsies. Turklāt, ja turpinās īstenot ievedmuitas paaugstināšanas politiku, tabakas izstrādājumu importētāju skaits varētu samazināties.

Tabakas izstrādājumu aprite 1999.gadā

Tabakas izstrādājumu ražošana

Tabakas izstrādājumu: 1998.gads 1999.gads Izmaiņas %
Saražotās produkcijas apjoms 100 561 95 865 -4,67
(tūkst. pac.), tai skaitā
filtra cigaretes 82 957 86 917
bezfiltra cigaretes 17 604 8 948
Realizācija vietējā tirgū 92 792,50 73 082 -21,24
(tūkst. pac.), tai skaitā
filtra cigaretes 76 337,50 64 887
bezfiltra cigaretes 16 455 8195
Realizācija eksportam 8 619 22 127 +157
(tūkst.pac.), tai skaitā
filtra cigaretes 6 070 21 318
bezfiltra cigaretes 2 549 809
Realizēts kopā (tūkst. pac.) 101 411,50 95 209 -6,12
Realizētās prod. vērtība (Ls) 19 001 925 17 691 311 -6,89
t.sk. PVN 2 783 085,58 2357 126 -15,31
Samaksāts akcīzes nod. (Ls) 7 630 360 6998 020 -8,29
Tabakas izstrādājumu imports
Tabakas izstrādājumu: 1998.gads 1999.gads Izmaiņas %
Realizētās produkcijas daudzums:
Cigaretes (tūkst. pac.) 105 756,97 120 160,96 13,62
Cigāri (tūkst.gab.) 1 162,58 579,62 -50,14
Cigarillas (tūkst.gab.) 2 954,42 2071,70 -29,88
Pīpes tabaka (kg) 2 665,77 2811,46 5,47
Smēķējamā tabaka (kg) 1 224,10 60,05 -95,09
Importa realizācija (Ls) 33 598 427,53 38 633 944,98 15,01
Samaksātais PVN 5 125 183,86 5893 313,64 14,99
Iemaksātais akcīzes nodoklis 7 167 155,53 11 455 543,49 59,83
Samaksātais muitas nodoklis 1 381 593,21 1 651 930,18 19,57

Akcīzes preču pārvaldes uzskaitē līdz 1999.gada beigām bija četras licences tabakas izstrādājumu ražošanas un realizācijas jomā.

Latvijā tabakas izstrādājumu ražošanas kopējie rādītāji 1999.gadā saglabāja vienmērīgu tendenci samazināties. 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu tabakas izstrādājumu ražošanas kopējie apjomi ir samazinājušies par aptuveni 4,7%, tas izskaidrojams ar gandrīz divkārtēju bezfiltra cigarešu ražošanas samazinājumu, jo filtra cigarešu ražošanas apjomi vēl joprojām saglabā vienmērīgu palielināšanās tendenci.

Pretēja tendence ir Latvijā ražoto cigarešu realizācijai eksportam, kas turpina pieaugt - šogad par 13 508 (tūkst.pac.). Bezfiltra cigarešu eksports strauji samazinās, piemēram, 1999.gada 3.ceturksnī bezfiltra cigaretes vispār netika eksportētas. Turpretī filtra cigarešu eksports ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes.

Kopumā no Latvijā realizētā cigarešu apjoma 37,8% ir Latvijā ražotās cigaretes.

Tabakas izstrādājumu imports

Akcīzes preču pārvaldes uzskaitē līdz 1999.gada beigām bija 21 licence tabakas izstrādājumu ievešanai (importam) un realizācijai. Importēto tabakas izstrādājumu aprite Latvijā saglabā lēnu, bet vienmērīgu pieauguma tendenci.

Akcīzes preču pārvaldes uzskaitē līdz 1999.gada beigām bija 111 licences tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecības jomā, bet iepriekšējā gada attiecīgā laika posmā izsniegtas 96 licences.

Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība

1998.gads (Ls) 1999.gads (Ls) Izmaiņas %
Realizētās produkcijas vērtība 27 766 911,37 35 154 062,14 26,60
Iemaksātais PVN 4235 630,55 5362 484,06 26,60

Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecības dati nav reālo izmaiņu rādītāji, jo tie atspoguļo viena un tā paša apjoma vairākkārtēju apgrozījumu. Kaut arī vairumtirdzniecības apjomi 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās, tas neliecina par tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecības salīdzinošo izaugsmi.

Latvijā ražoto tabakas izstrādājumu realizācija vietējā tirgū un eksports. Struktūra (%) no apjoma (tūkst.pac.) 1998. un 1999.gadā

1998.gads 1999.gads
Vietējais tirgus 92794,00 91,50% 73082,00 76,76%
Eksports 8619,00 8,50% 22127,00 23,24%

Par alkoholisko dzērienu apriti

1999.gadā vairākkārt tika veiktas akcīzes nodokļa likmju izmaiņas. Palielinoties akcīzes nodokļa likmei stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pieauga uzņēmumu maksājumu daļa valsts budžetā.

Salīdzinot ar 1998.gadu, 1999.gadā par 17% samazinājās licenču skaits (no 82 uz 68) vairumtirdzniecībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, par 8% samazinājās licenču skaits (no 24 uz 22) alkoholisko dzērienu ražošanai, savukārt par 10% ir pieaudzis licenču skaits alkohola importam. Kopumā alkohola dzērienu tirdzniecībā iesaistīto juridisko personu skaits 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 35%. Lai gan vairumtirgotāju skaits pagājušajā gadā ir sarucis, tas neliecina par alkoholisko dzērienu aprites samazināšanos. Mazumtirdzniecības tirdzniecības vietu skaits pieaug - turpinās paplašināšanās tendence, it īpaši lielpilsētās.

1999.gadā ar alkohola ražošanu nodarbojās 20 uzņēmumi. Vadošo vietu alkohola dzērienu tirgū pēc saražotās produkcijas apjoma 1999.gadā joprojām ieņēma trīs uzņēmumi - a/s "Latvijas balzams", a/s "Rīgas vīni", SIA "Berlat", tas veidoja 85,2% no kopējā alkoholisko dzērienu ražošanas apjoma. Kopējie ražošanas apjomi 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušies par 17%. Vislielākais ražošanas kritums vērojams dzērienu, līdz 8% (par 73%), ražošanā, krasi samazinājusies šampanieša, liķieru un viskija ražošana. Kopumā saražotās produkcijas apjoms samazinājies par 13%.

Vērojama minimāla, tomēr stabila tendence alkoholisko dzērienu patērētāju vidū pēdējā gada laikā arvien biežāk izvēlēties vājos dzērienus.

Lai arī Latvijā tirgū joprojām dominē iekšzemes produkcija (gandrīz 68%), tomēr salīdzinājumā ar 1998.gadu (75%) tās īpatsvars krītas. Importa produkcijas realizācijas pieaugums ir sasniedzis 12% salīdzinājumā ar 1998.gadu. Samazinājies Latvijā ražoto alkoholisko dzērienu eksports, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par apmēram 2,4 reizēm. Vairs netiek eksportēti dabīgie vīni. Latvijā lielākās dzērienu eksportpreces - šampanieša - apjomi ir samazinājušies aptuveni 2,2 reizes, degvīna - gandrīz vai trīs reizes. Šampanietis ir 77%, degvīns - 18% no kopējā eksporta apjoma (1998.gadā attiecīgi 72% un 22%). Kopējā eksporta apjomu samazinājumā - kā izņēmumu var minēt viskiju un brendiju dzērienu grupas, kuru eksports 1999.gadā palielinājies attiecīgi 23 reizes un divas reizes.

1999.gada beigās darbojās 43 licencēti alkoholisko dzērienu importētāji. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, to skaits pieaudzis aptuveni par 10%. Kopumā alkoholisko dzērienu imports Latvijā saglabā vienmērīgu, kaut arī lēnu kāpuma tendenci. Tas ir palielinājies par vairāk nekā 9%. Vislielākais palielinājums ir dabīgo vīnu (līdz 14%), kā arī šampanieša (trīs reizes) importā. Stabila vīnu importa pieauguma tendence kopš 1996.gada izskaidrojama ar atbilstošu akcīzes nodokļa likmi, kas nav mainījusies kopš tā laika, kā arī ar alkohola patēriņa struktūras izmaiņām. Alkohola vairumtirdzniecības apgrozījums 1999.gadā saglabājies 1998.gada līmenī.

Alkoholisko dzērienu apritē iesaistīto uzņēmumu skaita izmaiņas ietekmēja Ministru kabineta noteikumu Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" stāšanās spēkā 1999.gada 20.februārī. Saskaņā ar šiem noteikumiem būtiski tika samazinātas valsts nodevas licencēm uzņēmējdarbībai ar alkoholu, atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanas nosacījumus.

Līdz ar minēto MK noteikumu stāšanos spēkā alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenču skaits samazinājās, tas izskaidrojams ar alkohola tirgus koncentrāciju konkurētspējīgāko firmu vidū. Mazumtirdzniecības tirdzniecības vietu skaits pieaug - turpinās paplašināšanās tendence, it īpaši lielpilsētās.

Alkoholisko dzērienu ražošanā 1999.gadā kopējie ražošanas apjomi (pēc dal a/a) salīdzinājumā ar 1998.gada rādītājiem ir samazinājušies par aptuveni 17%. Vislielākais ražošanas apjoma kritums ir alkoholiskajiem dzērieniem - līdz 8% (par 73%), krasi samazinājušies šampanieša, liķieru un viskija ražošanas apjomi. Vienīgi brendija (gandrīz 5%) un dabīgo vīnu (vairāk nekā 6 reizes) ražošanas apjomi ir palielinājušies.

Latvijā ražoto alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi (dal) 1999.gadā ir samazinājušies par aptuveni 13% salīdzinājumā ar 1998.gadu. Realizācijas apjomu palielinājums 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams vēl brendijiem, visās pārējās dzērienu grupās ir samērā liels kritums. Pēdējā gada laikā patērētāju vidū vērojama stabila tendence vairāk izvēlēties vājos dzērienus. Kā pozitīvu aspektu alkoholisko dzērienu realizācijā no Latvijā ražotās produkcijas var atzīmēt ļoti straujo dabīgo vīnu realizācijas palielinājumu (vairāk nekā 18 reizes).

Latvijā ražoto alkoholisko dzērienu eksports (dal) 1999.gadā ir samazinājies aptuveni 2,4 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Lai arī Latvijas tirgū joprojām dominē iekšzemes produkcija (gandrīz 68%), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem (75%), tās īpatsvars krītas. Importa produkcijas realizācijas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir sasniedzis 12%.

Alkoholisko dzērienu imports

Kopumā ievesto alkoholisko dzērienu imports Latvijā saglabā vienmērīgu, kaut arī samērā lēnu pieauguma tendenci - 1999.gadā tas palielinājies par vairāk nekā 9%, aptuveni 72% no importētās produkcijas ir dabīgie vīni.

Vīnu importa pieauguma tendence, kas vērojama kopš 1996.gada, ir izskaidrojama ar atbilstošo akcīzes nodokļa likmi, kas nav paaugstināta kopš tā laika, kā arī ar alkohola patēriņa struktūras izmaiņām.

1999.gada importēto alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi (dal) ir palielinājušies par 12,4%, salīdzinot ar 1998.gada rādītājiem. To ietekmēja vīnu, šampaniešu, kā arī līdz 8% stipru alkoholisko dzērienu realizācijas pieaugums, kas izskaidrojams ar dabīgo vīnu lietošanas tradīciju veidošanos, kā arī vienas daļas patērētāju pārorientāciju uz kvalitatīviem stiprajiem dzērieniem.

Alkoholisko dzērienu aprite 1998. gadā un 1999. gadā

Alkoholisko dzērienu ražošana

Alkoholisko dzērienu: 1998.gads 1999.gads Izmaiņas %
Ražošanas apjoms (dal a/a) 1 060 415,54 877 342,82 -17,26
Realizācija vietējā tirgū (dal a/a) 942 447,22 809 126,26 -14,15
Realizācija vietējā tirgū (dal) 2 816 342,41 2 457 422,34 -12,74
Realizācija eksportam (dal a/a) 136 247,90 55 010,21 -59,62
Realizācija eksportam (dal) 750 269,46 317 879,54 -57,63
Netto vērtība iekšējā tirgū (Ls) 39 750 276,33 36 794 486,78 -7,44
Akcīzes nodoklis par realizēto
produkciju (Ls) 36 024 471,06 36 728 093,98 +1,95
 
Alkoholisko dzērienu imports
Alkoholisko dzērienu: 1998.gads 1999.gads Izmaiņas %
Importa produkcijas apjoms (dal) 1 177 074,10 1 287 082,00 +9,35
Importa produkcijas apjoms (dal a/a) 178 532,93 184 219,00 +3,19
Importa realizācija (dal) 1 173 974,57 1 318 982,00 +12,35
Importa realizācija (dal a/a) 184 249,83 190 274,00 +3,27
Neto apgrozījums (Ls) 28 596 761,28 29 837 863,68 +4,34
 
Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība
Alkoholisko dzērienu: 1998.gads 1999.gads Izmaiņas %
Realizētās produkcijas apjoms (dal) 3 271 583,64 3 397 113,76 +3,84
Realizētās produkcijas apjoms (dal a/a) 975 030,52 979 891,12 +0,50
Neto apgrozījums (Ls) 89 986 589,28 96 410 389,52 +7,13

 

Populārākie Latvijā ražotie alkoholiskie dzērieni 1999. gadā

Nr. Dzēriena nosaukums Dzēriena veids Stiprums
1. Moskovskaja osobaja vodka Degvīns 40
2. Rīgas šampanietis (klasiskais) Šampanietis 11
3. 3 graudu degvīns Degvīns 38
4. Merkurs Brendijs 38
5. Bonaparte Brendijs 38
6. Vodka "Bravo" Degvīns 40
7. Rīgas melnais balzams Alk. dzēr. virs 8% 45
8. Marss Brendijs 38
9. Mono vodka classic Degvīns 40
10. "Latvijas dzidrais" (Rigalia) - greipfrūtu Degvīns 38

 

Populārākie Latvijā ražotie alkoholiskie dzērieni 1998. gadā

Nr. Dzēriena nosaukums Dzēriena veids Stiprums
1. Moskovska osobaja vodka Degvīns 40
2. Merkurs Brendijs 38
3. Vodka "Bravo" Degvīns 40
4. Latvijas dzidrais Degvīns 40
5. Aromatizētais Rīgas degvīns, dzērveņu Aromatizētais degvīns 38
6. Zelta brendijs Brendijs 38
7. Stoļičnaja Degvīns 40
8. Pšeņičnaja Degvīns 40
9. Gold Krone Nr. 96 Brendijs 38
10. Kristāldzidrais Degvīns 40

 

Populārākie importētie alkoholiskie dzērieni 1999. gadā

Nr. Dzēriena nosaukums Dzēriena veids Stiprums
1. Monostirskaja Izba Dabīgais vīns 9 līdz 11
2. Kagor Dabīgais vīns 9 līdz 11

Latvijā realizēto alkoholisko dzērienu īpatsvara struktūra (%)

no realizācijas (dal) 1998.gadā un 1999.gadā

1998.gads 1999.gads
Vietējie ražotāji 3566611,87 75,24% 2775301,88 67,78%
Imports 1173976,57 24,76% 1318981,9 32,22%
Kopā 4740588,44 100,00% 4094283,78 100,00%

Par degvielas apriti 1999. gadā

Degvielas apritē 1999. gadā bija iesaistītas 654 juridiskās personas, salīdzinājumā ar 1998. gadu to skaits ir palielinājies par 13,5% (jeb 78 uzņēmumiem). Vislielākais pieaugums ir uzņēmumiem, kuri naftas produktus izmanto citu preču (izņemot degvielas) ražošanai un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu.

Degvielas importa realizācija

Importa realizācija 1999. gadā, tajā skaitā marķētā degviela, sasniedza 717 623,11 tonnas, kas, salīdzinot ar 1998. gadu, samazinājusies par 332 467,36 tonnām jeb 31,66%. Importa realizācijas apjomu samazinājums, salīdzinot ar 1998. gadu, vērojams visiem naftas produktu veidiem, izņemot krāšņu kurināmo. Vislielākais samazinājums vērojams mazutam un dīzeļdegvielai, ko noteica vairāki faktori:

- aizvien vairāk apkurē mazuta vietā sāk izmantot citus kurināmā veidus - gāzi, šķeldu, kūdras izstrādājumus;

- akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana:

- mazutam no 0 Ls/t uz 2 Ls/t (no 1999. gada 16. marta);

- dīzeļdegvielas likme 1998. gadā - 0,1 Ls/l, 1999. gadā - 0,13 Ls/l;

- Krievijas mazuta eksporta stingri ierobežojošā politika, uz brīdi pat pilnībā pārtraucot tā eksportu, kā arī eksporta likmes paaugstināšana.

Degvielas komerciālā uzglabāšana

Uz nomas līguma saņemtā produkcija 1999. gadā bija 275 062,09 tonnas, kas salīdzinājumā ar 1998. gadu samazinājusies par 724 059,01 tonnu jeb 72,47%. Viens no iemesliem, kas 1999. gadā ietekmēja degvielas komercuzglabāšanas apjomu samazinājumu, ir MK noteikumu Nr. 289 "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem" stāšanās spēkā 1999. gada 8. augustā. Tie noteic, ka no 1999. gada 1. septembra akcīzes preču noliktavā atļauts novietot tikai naftas produktus, kas ir akcīzes preču noliktavas turētāja īpašumā. Arī uzņēmēji 1999. gadā arvien mazāk izmanto komercuzglabāšanas iespējas, jo uzņēmumam izdevīgāk degvielu uzglabāt viņa īpašumā esošās tvertnēs.

Degvielas ražošana

Latvijā 1999. gadā tika saražotas 439 103,19 tonnas degvielas, salīdzinot ar 1998. gadu, ražošana ir palielinājusies par 221 035,85 tonnām jeb 101,36%. Salīdzinot ar 1998. gadu, degvielas ražošana palielinājusies 2 reizes, kas savukārt nav vērtējams kā vienlaicīgs akcīzes nodokļa pieaugums, jo, tā kā Latvijā ar degvielas ražošanu ir atļauts nodarboties tikai akcīzes preču noliktavā, kas ir arī muitas noliktava, akcīzes nodoklis tiek iekasēts tikai par degvielas daudzumu, kas nokļūst Latvijas iekšējā tirgū. No kopējās 1999. gadā saražotās produkcijas vietējā tirgū tika realizēti 31,6%, 1998. gadā - 47,1%.

Degvielas vairumtirdzniecība

Degvielas vairumtirdzniecībā realizētā produkcija 1999. gadā bija 725 857,48 tonnas, kas, salīdzinot ar 1998. gadu, palielinājusies par 318 597,91 tonnu jeb 78,23%. Jāatzīmē, ka degvielas vairumtirdzniecības dati nav reālo izmaiņu rādītāji, jo tas ir viena un tā paša naftas produkta apjoma vairākkārtējs apgrozījums. Degvielas vairumtirdzniecības apjomu palielināšanos būtiski ietekmēja lielais starpnieku skaits, tā rezultātā degvielas apjomi vairumtirdzniecībā tiek uzskaitīti vairākkārt.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi par degvielu 1999. gadā bija Ls 87 675 359, kas, salīdzinot ar 1998. gadu, samazinājušies par Ls 19 194 790 jeb 17,96%. Akcīzes nodokļa iekasēšana, samazinoties tā kopējiem apjomiem, 1999. gadā visumā ir bijusi stabila, kaut arī, salīdzinot ar 1998. gada attiecīgo laika posmu, ir vērojams samazinājums. Mūsuprāt, visbūtiskāk akcīzes nodokļa ieņēmumu par degvielu 1999. gadā ietekmēja importa apjoma samazinājums.

 

Degvielas aprite 1998. un 1999. gadā

(aprite tonnās, ieņēmumi latos)

Izmaiņas
Degviela 1998. gads 1999. gads tonnās %
 
Importētās produkcijas realizācija
(tonnās) (t.sk. marķētā degviela) 1 050 090,47 717 623,11 -332 467,36 -31,66
Komercuzglabāšana (tonnās) 999 121,10 275 062,09 -724 059,01 -72,47
Ražošana (tonnās) 218 067,34 439 103,19 221 035,85 101,36
Vairumtirdzniecība (tonnās) 407 259,57 725 857,48 318 597,91 78,23
Akcīzes nodokļa ieņēmumi (latos) 106 870 149,00 87 675 359,39 -19 194 789,61 -17,96

Par dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu apriti

1998. gadā uzņēmējdarbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem veica 303 uzņēmumi (lielākoties ar Finansu ministrijas izsniegtām atļaujām). 1999. gadā uzņēmējdarbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem ir veikuši 279 licencēti uzņēmumi.

1999. gada 1. ceturksnī akcīzes nodokļa likme ievestiem dārgmetālu izstrādājumiem saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" tika noteikta 5% apmērā no ievedamo preču muitas vērtības un ievedmuitas nodokļa kopsummas. Tādējādi firmas izmantoja akcīzes nodokļa likmes izmaiņas un strauji palielināja importētās produkcijas apjomus salīdzinājumā ar 1998. gadu, it īpaši šī gada 1. ceturkšņa beigās, kad kļuva zināms par gaidāmo akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu uz 20%.

Kopējais dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu importa apjoma pieaugums (2 reizes) 1999. gadā izskaidrojams ar akcīzes nodokļa politiku, 1998. gadā tas bija pārlieku augsts (30%). Veiksmīgi īstenojot akcīzes nodokļa politiku valstī, tika panākts legālā tirgus apjomu aprites pieaugums.

Latvijas dārgmetālu izstrādājumu tirgū noteicošo lomu joprojām ieņem sudraba izstrādājumi, kuru īpatsvars importētās produkcijas apjomā šogad ir 89% (iepriekšējā gadā - 91%). Lielākās sudraba izstrādājumu piegādātājvalstis ir Turcija, Itālija un Igaunija.

Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu eksports Latvijā nav attīstīts, tā apjomi ir minimāli, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas sāk aizvien straujāk attīstīties. Kopējie dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu eksporta apjomi 1999. gadā ir pieauguši par aptuveni 54% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Valsts ieņēmumu dienests 15.02.2000.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!