Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 14. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Diemžēl šodien tika noraidīts “Saskaņas Centra” sagatavotais grozījums Pilsonības likumā. Mēs piedāvājām izdarīt Pilsonības likumā šādu grozījumu– papildināt likuma 2.pantu “Piederība pie Latvijas pilsonības” ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Latvijas pilsoņi ir Latvijā dzīvojošas personas, kuras tika represētas nacistiskā un komunistiskā režīma laikā.” Esam pārliecināti, ka represētos nedrīkst šķirot pēc pilsonības kritērijiem, visi represētie ir vienādi– gan pilsoņi, gan nepilsoņi, gan Rīgas geto, gan Salaspilī, gan citās koncentrācijas nometnēs turētie. Vairākos gadījumos cilvēki bieži cieta bez vainas. Kā vieniem, tā otriem ir lielas veselības problēmas. Valstij viņiem ir jāpalīdz. Represēto personu vidū ir gan latvieši, gan krievi, gan ebreji. Diemžēl Saeimas vairākums pagaidām domā savādāk.

Bet, no otras puses, šodien “Saskaņas Centram” ir izdevies iestrādāt svarīgus grozījumus likumā “Par valsts pensijām” jeb tā saucamās atraitņu pensijas. Saskaņā ar mūsu priekšlikumiem pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu nosaka gadījumā, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir šajā likumā noteiktās pensijas saņēmējs.

Un vēl viens svarīgs grozījums likumā “Par valsts pensijām”, kuru mēs iestrādājām šodien, ir šāds: no 2007.gada 1.janvāra personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa ir nostrādāta kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, piemērojot sarakstus, kādi ir norādīti šā likuma pārejas noteikumu 11.punktā, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Vēlu veiksmi!

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Atšķirībā no iepriekšējās ceturtdienas šodien Saeima strādāja konstruktīvi un lietišķi, pieņemot vairākus vajadzīgus likumprojektus. Tas pats jāsaka arī par valdību, kura šīs nedēļas valdības sēdē pieņēma vairākus ļoti būtiskus grozījumus pensiju likumā, kas ievērojami varētu uzlabot gados veco cilvēku sociālo un materiālo stāvokli. Es minēšu tikai dažus no šiem lēmumiem.

Pirmkārt, valdība ir noteikusi, ka no jauna varēs prasīt pārrēķināt pensijas tie pensionāri, kuri līdz 2005.gada 1.jūlijam ir pieprasījuši pensijas priekšlaicīgi, bet nav saņēmuši tādēļ, ka turpinājuši strādāt. Un aprēķini liecina, ka šiem pensionāriem, ja viņi izmantotu šādu likuma un valdības doto iespēju, pensija varētu palielināties vidēji par 28 latiem.

Otrs būtiskākais valdības ierosinājums ir tas, ka pensionāri, kā atceramies, pirms vairākiem gadiem nesaņēma pilnu pensiju sakarā ar to, ka turpināja strādāt. Valdība ir pieņēmusi lēmumu kompensēt šo neizmaksāto pensijas daļu, un tas nozīmē, ka 26tūkstoši pensionāru saņems kompensāciju katrs vidēji 900 latus, tādējādi tiks kompensēta iepriekš pieļautā netaisnība.

Trešais būtiskais Kalvīša valdības ierosinājums ir tas, ka beidzot valdība ir pagriezusies ar seju arī pret tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši kaitīgos darba apstākļos un šobrīd saņem nelielu pensiju. Ja šo valdības priekšlikumu pieņems, tad 31tūkstotis pensionāru varēs ierosināt palielināt savu pensiju.

Visbeidzot ir arī ierosināts palielināt pensiju par gandrīz 9 latiem tiem pensionāriem, kuriem ir ļoti liels darba stāžs, proti, vismaz 41 gads, un kuri šobrīd saņem 67,5 latus, tātad ļoti mazu pensiju. Valdība ierosina palielināt šiem pensionāriem pensiju par 9 latiem, proti, līdz 76,5 latiem. Šādas iespējas valdībai ir tādēļ, ka, kopīgi darbojoties, ir sekmīgi iekasēti nodokļi sociālajā budžetā. Es ceru, ka šādā virzienā strādās arī parlaments.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Iepriecinoši, ka Saeima otrajā lasījumā šodien atbalstīja divus likumprojektus, kuru sākotnējie iniciatori bija mūsu frakcija. Tuvu galīgajam lasījumam ir likumprojekts “Latvijas Okupācijas muzeja likums” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas mežu īpašniekiem paredz atvieglojumus par ienākumiem, kas gūti no viņu īpašumā esoša augoša meža ciršanas.

Mūsu trīs būtiskākie priekšlikumi šonedēļ bija saistīti ar grozījumiem nodevu un nodokļu likumos, kas sagatavoti mūsu Ministru prezidenta kandidāta Roberta Zīles vadībā. Priekšlikumu mērķis ir būtiski ietekmēt ekonomiskos procesus Latvijā, kuru pašas nelabvēlīgākās izpausmes joprojām ir stabili augstā inflācija un nekustamo īpašumu cenas, kas, rēķinot par kvadrātmetru pret vidējiem ieņēmumiem valstī, ir vienas no augstākajām pasaulē, ja salīdzina Rīgu ar citām lielpilsētām. Tāpat darbaspēka aizplūšana no Latvijas peļņā uz citām Eiropas Savienības valstīm rada zināmus draudus, ka atsevišķi uzņēmēji vēlēsies Latvijā ievest lēto darbaspēku no NVS vai citām valstīm, pret ko mēs kategoriski iebildām.

Mūsu priekšlikumi grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka nodokļa likmes samazināšana no 25 uz 15 procentiem, kas proporcionāli lielākus papildu ieņēmumus dos tieši lielo un vidēji lielo algu īpašniekiem, bet salīdzinoši mazāk tieši mazo algu īpašniekiem, jāpapildina ar neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 1/3 no vidējās algas. Tādējādi šis neapliekamais minimums katru gadu būtiski pieaugtu atbilstoši tautsaimniecības pieaugumam. Turklāt arī par 1/3 jāpalielina neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem.

Runājot par nekustamā īpašuma nodokli, nepieciešams ieviest 0,5 procentu nodokli par dzīvojamām ēkām. Šāda punkta neesamība mākslīgi paaugstina ēku un dzīvokļu cenas un padara tās nepieejamas ģimenēm ar zemiem vai pat vidējiem ienākumiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Tādējādi šī nodokļa slogs pamatā gultos uz personām ar lieliem ieņēmumiem, īpaši personām, kurām ir daudzi īpašumi. Atvieglojumi– līdz 100 000 latu par ēku vai dzīvokli– ir paredzēti par pirmo mājokli, tātad mājokli, kurā deklarējies pats īpašnieks; šādu mājokļu nevar būt vairāk par vienu. Tas ļautu mazāk turīgiem un vidēji turīgiem cilvēkiem nodokli maksāt salīdzinoši mazāku. Savukārt pieaugoša vai progresīva likme būtu jānosaka par ļoti dārgiem īpašumiem, kas ir iegādāti greznībai un ne tik daudz pirmo vajadzību apmierināšanai.

Mūsu priekšlikumu grozījumiem likumā “Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā” būtiskākā iezīme ir tāda, ka šī nodeva, pirmkārt, jāieskaita pašvaldības budžetā, vairojot pašvaldības interesi par nodevas precīzu aprēķināšanu un pilnīgu iekasēšanu. Tā varētu būt būtiska kompensācija par samazinājumiem, kas rastos uz laiku sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. Arī šeit mēs paredzam progresīvu likmi: par dārgāku īpašumu reģistrāciju šī likme būtu pieaugoša, savukārt par darījumiem, kas notiek tuvu radinieku starpā (attiecībā pret bērniem, pret laulātajiem un dažiem citiem tuviem radiniekiem), tā būtu nulle procentu, un Latvijas rezidentiem– 0,1 procents, ja runa ir par īpašumu līdz 200000 latu. Savukārt par summu virs 200000 latu šī likme būtu augoša un progresīva, bet īpaši liela tā būtu par dārgiem īpašumiem virs 600000 latu– reģistrācijas nodeva 7 procentu apmērā, ja persona nav Latvijas rezidents.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šis gads tautsaimniecībai ir veiksmīgs, tāpēc arī ievērojamas summas valdība varēs dalīt šā gada budžeta grozījumos. Par tām aktualitātēm, kas skar labklājības jomu un ar ko klajā nākusi mūsu ministre– Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve Dagnija Staķe, daļēji jau informēja Lagzdiņa kungs. Tās saistītas ar pensionāriem. Bet es vēl papildināšu ar aktualitātēm lauksaimniecības jomā. Proti, tie ir jautājumi, kas rūp mums visiem, proti, sausuma rezultātā radītie zaudējumi. Zemkopības ministrs šo zaudējumu kompensēšanai valsts budžeta grozījumos rosina iedalīt 18 miljonus latu, lai tos novirzītu šajā karstajā vasarā vissmagāk cietušajām nozarēm. Tas ir vidēji 10–15 lati uz vienu hektāru graudaugu sējumu un vidēji 120 latu varētu būt kartupeļu stādījumiem. Netiks aizmirsti arī dārzeņkopji un lopkopji. Tāpēc visiem jāseko līdzi šīm konkrētajām aktualitātēm. Šādi līdzekļi tiks paredzēti, un lauksaimniekiem, kuri vasarā cietuši zaudējumus, daļēji tie tiks kompensēti no valsts līdzekļiem.

Vēl gribu teikt, ka tuvojas gada nogale un vairākās pašvaldībās ir iesākti, bet nepabeigti objekti. Arī šajā jomā valdība ir domājusi par to, lai kaut daļu šo objektu varētu pabeigt. Tāpēc arī tuvākajā laikā tiks izskatīti pašvaldību priekšlikumi par konkrētām investīcijām, kuri tiks iekļauti šī gada budžeta grozījumos apmēram 20 miljonu latu apmērā.

Es, protams, nerunāšu par to, ka ir pildīti solījumi par skolotāju algām. Šis jautājums jau pats par sevi virzās uz priekšu; arī jautājums par policistu algām. Es ceru, ka visi šie dotie solījumi tiks izpildīti. Zaļo un Zemnieku savienība rūpīgi sekos tiem līdzi un kontrolēs izpildi.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Mums Saeimā šodien bija spraiga darbdiena. Tika nodots izskatīšanai komisijās deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas paredz pabalstu mirušo pensionāru laulātajiem. Tā kā es esmu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, tad, jau iepazīstoties ar šo projektu, viennozīmīgi varu teikt, ka pie šiem grozījumiem vēl būs jāpiestrādā otrajā un trešajā lasījumā, lai pēc iespējas godprātīgāk varētu atbalstīt tos pensionārus, kuri ir palikuši vieni pēc otra dzīvesbiedra aiziešanas “citos medību laukos”. Priekšvēlēšanu laikā šis nav vienīgais Sociālo un darba lietu komisijai nodotais grozījums pensiju likumā. Dažādu frakciju deputāti savā starpā sacenšas, kā nu māk. Kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja gribu atzīmēt, ka, mainot likumu, svarīgi ņemt vērā arī izmaiņas budžetā, ko tas radīs, kā arī jāatrunā, kas notiks ar agrāk piešķirtajām pensijām. Lai nesanāk tā, ka, vieniem dodot, citi tiek aizmirsti vai netaisnīgi apdalīti.

Tika arī minēti Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi. Bet gribu teikt, ka būtu ļoti vēlams, lai šie grozījumi nonāktu arī Sociālo un darba lietu komisijā, jo, piemēram, tajā punktā, kas paredz ātrāku piemaksu par katru darba stāža gadu pensionāriem, kuri strādājuši līdz 1996.gadam, kārtējo reizi atkal ir aizmirsti invalīdi. Paredzēts arī pārskatīt minimālās vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuriem darba stāžs ir vismaz 41 gads. Tiekoties ar cilvēkiem, uzzinām, ka tomēr ir ļoti daudz tādu, kuru darba stāžs ir 50 gadi.

Šodien kārtējo reizi Saeimai bija jālemj, vai nodot izskatīšanai komisijās opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus šā gada valsts budžeta likumā. Šobrīd valsts budžetu mēs esam atvēruši jau piecas reizes. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti šodien balsojumā atturējās, bet ne jau tāpēc, ka neatbalsta mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām. Savā frakcijā esam saņēmuši iesniegumus ar lūgumiem sniegt finansiālu atbalstu kopumā par vairāk nekā 800 miljoniem latu visiem Latvijas reģioniem. Iesniegumi ir sakārtoti divās biezās mapēs. Tie tiks rūpīgi izvērtēti un iespēju robežās atbalstīti tad, kad tiks skatīti grozījumi 2006.gada budžetā. Tas ir tāpat kā ģimenēm: ja ir lieka naudiņa, tad mēs katrs izvērtējam, kā to tērēsim, lai visai ģimenei būtu labums. Tādēļ nevaram pakļauties opozīcijas partiju sauklim “Nu kā var nesolīt!”. Nevar nerēķināties ar valsts iespējām, pirms vēlēšanām piedāvājot, ka jau rītdien no gaisa kritīs debesmanna.

Latvijas Pirmā partija sevišķi lielu paldies saka tām ģimenēm, kuras godprātīgi sagatavojušas savus bērnus 1.septembrī uz skolu, kuras seko bērnu izaugsmei un ir gatavas arī turpmāk rūpēties par to, lai Latvijā dzīvotu Latvijas iedzīvotāji.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien mūsu frakcija piedāvāja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Bibliotēkas projekts ir izstrādāts pirms vairāk nekā 40 gadiem un ir novecojis. Tāpēc tas būtu jāpārstrādā, samazinot izmaksas. Tāpat arī nepieciešams jauns konkurss, kuru apstiprinātu Ministru kabinets līdz noteiktam termiņam. Projekts īstenojams no 2008.gada 18.novembra saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas Uzraudzības padomes apstiprināto projekta īstenošanas darbības un finansēšanas plānu. Vienota valsts bibliotēkas informācijas sistēma, kas izveidota, īstenojot projektu, nodrošinātu bezmaksas pakalpojumu pieejamību ikvienai personai. Diemžēl mūsu priekšlikumu valdošā koalīcija neatbalstīja.

Otrs jautājums, par ko gribu runāt, ir par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša otrdien sacīto, ka drošībsargājošajās iestādēs valda pilnīga bezatbildība saistībā ar telefona sarunu noklausīšanos. Uz jautājumu, kuri ir tie specdienesti, kuru reputāciju šobrīd var apšaubīt, viņš atbildēja, ka pašlaik visvairāk ar operatīvo informāciju tirgojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs lūdza Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti publiski atsaukt viņa izteikumus par iespējamo biroja saistību ar operatīvās informācijas noplūdināšanu. Loskutovs žurnālistiem trešdien sacīja, ja premjeram ir pieejami pamatoti fakti par to, ka KNAB ir to institūciju vidū, kas noplūdina informāciju, tad tie būtu jāsniedz Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai. Tad ir nepieciešama izmeklēšana, tā viņš norādīja. Ja Kalvīša rīcībā tomēr neesot konkrētu faktu, tad viņam publiski savs pamatojums būtu jāatsauc.

Sakarā ar šo informāciju mēs piedāvājām grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas nosaka, ka birojs ir neatkarīga valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijas, kā arī publisko organizāciju, partiju, to apvienību un vēlētāju apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli. Nevar būt, ka valsts institūcija pakļauta vienam cilvēkam– Aigaram Kalvītim, kurš pārstāv vienu partiju. Tā varētu būt neatkarīga valsts institūcija.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā jau minēts, šodien Saeimā bija ražīga darba diena. Es īpaši runāšu par trim jautājumiem.

Pirmais, “Jaunais laiks”, ņemot vērā sekmīgu budžeta pildīšanos, iesniedza savus priekšlikumus grozījumiem 2006.gada valsts budžeta likumā saistībā ar mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām 11 miljonu latu un mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem 800000 latu apjomā. Tas viss attiecas uz dažādiem priekšlikumiem, kas saistīti ar vajadzībām skolām, sporta būvēm, slimnīcām, bērnudārziem, lauku bibliotēkām, veco ļaužu pansionātiem un citām iestādēm. Diemžēl, neskatoties uz to, ka budžets tiešām pildās labi, šos priekšlikumus Saeima noraidīja.

Otrais jautājums ir tas, ka mēs bijām iesnieguši priekšlikumus Valsts civildienesta likumprojekta galīgajam lasījumam. Pašlaik atbalstīti priekšlikumi, kas paredz no valsts civildienesta izslēgt specializētos dienestus, kas nozīmē, ka policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji nākotnē vairs nebūs valsts civildienesta specializētie ierēdņi. Mūsu uztverē šis ir nepareizs attīstības virziens Iekšlietu ministrijas dažādiem dienestiem, jo tiem mūsu uztverē vajadzētu attīstīties virzienā uz civilajiem, nevis militarizētajiem dienestiem, kā tas pašlaik notiek. Un tas ir ļoti nevēlami, jo tas nozīmē attiecīgo darbinieku faktisko tiesību samazināšanu. Viņiem vairs nebūs iespēju ar rīkojumiem vai citiem jautājumiem griezties Valsts civildienesta pārvaldē.

Trešais, ko gribu minēt, ir šodien otrajā lasījumā pieņemtais Latvijas Okupācijas muzeja likumprojekts. Kā zināms, Okupācijas muzejs Rīgai ir ļoti svarīgs, jo atspoguļo mūsu sarežģīto pēdējo 50 gadu vēsturi– divreizēju okupāciju komunisma un vienu nacisma laikā. Skatoties muzeja statistiku, vērojams, ka apmeklētāju skaits pēdējos gados strauji pieaug. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu tas ir gandrīz dubultojies. Šis likums nostiprinātu muzeja juridisko statusu, kā arī nodrošinātu tam valsts budžeta finansējumu, jo muzejam tas ir ļoti nepieciešams. Tā būtu arī iespēja muzejam paplašināties telpu ziņā, izstādot daudz vairāk vērtīgo eksponātu.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien PCTVL frakcija iesniedza likumprojektu “Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Ko mēs paredzējām šajos grozījumos? Šis milzīgais projekts nodokļu maksātājiem izmaksās apmēram 170 miljonus latu. Es domāju, ka šī summa projekta realizācijas laikā dubultosies. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi nodokļu maksātāji tuvāko gadu laikā maksās milzīgas summas no saviem nodokļiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šī nauda netiks novirzīta sociāliem projektiem un tiem projektiem, kuri ir vairāk vajadzīgi mūsu tautsaimniecībai un cilvēkiem. Vai kāds no valdošās koalīcijas jums prasīja, vai esat ar mieru maksāt tik milzīgu naudu? Vai jūs devāt savu piekrišanu? Mēs pirmie kopā ar dažādiem laikrakstiem veicām aptauju, kuras rezultātā tika savākts vairāk nekā 10000 anketu. 94 procenti no tiem cilvēkiem, kuri piedalījās šajā akcijā, nobalsoja pret šī Gaismas pils projekta realizāciju. Mēs saņemam arī ļoti daudz vēstuļu, kurās cilvēki raksta: “Mums ir vajadzīga bibliotēka, nevis Gaismas pils.” Diemžēl šodien valdošā koalīcija, tai pievienojās arī “Jaunais laiks”, nobalsoja pret mūsu priekšlikumu. Mūsu priekšlikuma būtība bija šāda: nogriezt valsts budžeta finansējumu šim projektam līdz brīdim, kamēr nebūs publiska apspriede, vai nodokļu maksātāji ir ar mieru maksāt tik milzīgu naudu. Diemžēl, kā redzams, daudzas partijas baidās no sava vēlētāja un nodokļu maksātājiem. Varu minēt vienu piemēru, ka katram pensionāram šis projekts varētu izmaksāt vairāk nekā 300 latu. Katram! Bet katram nepilngadīgajam bērnam (no zīdaiņa līdz 18 gadus vecam) par to naudu varētu nopirkt datoru. Redziet, summa ir milzīga! Diemžēl mēs zinām, kāds ir korupcijas līmenis mūsu valstī. Atliek tikai minēt, cik liela summa no šiem simtiem miljonu paliks korumpētu ierēdņu kabatās.

Saeimas preses dienests