Lietuvas ārlietu ministrs:

— tiekoties ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju

3. decembrī darba vizītes ietvaros Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs tikās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi

— tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

3.decembrī Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Lietuvas ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu (attēlā).

Sarunu gaitā Ministru prezidents un Lietuvas ārlietu ministrs atzina, ka abu valstu sadarbība attīstās sekmīgi un bez īpašām problēmām.

Tikšanās laikā pārrunāti arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un reformu jautājumi.

Pārspriežot abu valstu valdību ekonomiskās politikas aktualitātes, A.Šķēle informēja Lietuvas ārlietu ministru par Latvijas valdības ekonomisko politiku, īpaši akcentējot budžeta pieņemšanu.

Ministru prezidents informēja A.Saudargu par aktualitātēm, kas saistītas ar ieviestajiem pagaidu tirgus aizsardzības pasākumiem.

Tikšanās laikā pārrunāta arī abu valstu sadarbība kultūrā.

Valdības preses departaments

— sarunā ar Latvijas ārlietu ministru

Piektdien, 3. decembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Lietuvas ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu, kurš Latvijā ieradies darba vizītē.

"Lai arī mums līdz šim ir bijušas iespējas bieži tikties dažādos starptautiskos forumos, ministru divpusējās vizītes un domu apmaiņas ir ļoti svarīgas," tikšanās sākumā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs. I.Bērziņš uzsvēra, ka nozīmīga būtu arī Lietuvas premjerministra vizīte Latvijā.

Tikšanās laikā ministri apsprieda abām valstīm nozīmīgus divpusējos jautājumus — Eiropas Savienības paplašināšanu, gaidāmo ES vadītāju sanāksmi Helsinkos, kā arī ES institucionālās reformas un NATO paplašināšanu. Pārrunātas arī gaidāmās vēlēšanas Krievijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Latvijā piektdien, 3. decembrī, darba vizītē bija ieradies Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs

Kaimiņiem ir daudz ko pārrunāt: Latvijas vēstnieks Lietuvā Atis Sjanīts, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns un Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs

 

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru kopējā preses konferencē

Saeimas namā notikušajā abu valstu ārlietu ministru preses konferencē Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš teica:

— Es priecājos, ka šodien pie manis ir ieradies labs kaimiņš — Lietuvas ārlietu ministrs. Starp kaimiņiem labas attiecības ir daudz grūtāk veidot nekā, piemēram, ar tālajām Latīņamerikas vai Āfrikas valstīm. Kaimiņiem ir daudzi saskares punkti, līdz ar to arī zināmas problēmas. Taču kopējie ārpolitiskie mērķi, kopējā vēsture un nākotnes izpratne ir palīdzējusi mums veidot labas kaimiņattiecības.

Mēs pārrunājām daudzus jautājumus, kas saistās ar mūsu divpusējām attiecībām. Ar to, kas mums jādara — arī kopējās robežas sakārtošanas jautājumā. Te es domāju robežas šķērsošanas atvieglošanu, lai nākamvasar mums nebūtu tādas problēmas, kādas bija pagājušajā vasarā.

Mēs pārrunājām arī ekoloģiskās problēmas. Lietuvas puse ir ratificējusi attiecīgo konvenciju, un nebūs vairs nekādu šķēršļu, lai mēs noslēgtu attiecīgos līgumus. Tāpat tika aplūkoti citi jautājumi, kas saistīti ar divpusējo attiecību uzturēšanu.

Ļoti nopietni apspriedām jau tradicionālos jautājumus, Eiropas Savienība, NATO un mūsu attiecības ar kaimiņiem visplašākajā nozīmē, gan Ziemeļu kaimiņiem, gan arī ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju.

 

Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs pilnībā pievienojās sava Latvijas kolēģa teiktajam un ierosināja tūdaļ atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Jautājums abu valstu ārlietu ministriem. Vai jūs pārrunājāt arī iespējamo sadarbību pēc Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmes Helsinkos, kur, kā visnotaļ pamatoti tiek uzskatīts, abas mūsu valstis tiks uzaicinātas uz iestāšanās sarunām ar ES?

A.Saudargs:

— Jā, protams! Un nav nekāds brīnums, ka mēs abi ļoti optimistiski raugāmies uz drīzo Helsinku sanāksmi. Acīmredzot Helsinkos tiks apstiprināts Eiropas Komisijas ieteikums un abas mūsu valstis tiks formāli ielūgtas sākt iestāšanās sarunas ar ES. Es uzskatu, ka pēc šo sarunu sākuma mums savstarpējas konsultācijas būs nepieciešamas pat vēl vairāk nekā tagad. Jo mūs sagaida patiešām smagas sarunas.

I.Bērziņš:

— Pilnīgi piekrītot savam kolēģim, gribu atzīmēt, ka, arī uzstājoties Baltijas asamblejas sesijā, es uzsvēru šo konsultāciju nepieciešamību, lai mēs varētu veiksmīgi aizstāvēt savas nacionālās intereses. Tieši tāpēc, lai Latvija varētu aizstāvēt savas, Lietuva — savas un Igaunija — savas nacionālās intereses, mums būs jākonsultējas gan ar lietuviešiem, gan ar igauņiem.

— Cik lietderīgs, jūsuprāt, ir Andra Šķēles priekšlikums starp Latviju , Lietuvu un Igauniju izveidot vienotu akcīzes nodokļu zonu?

A.Saudargs:

— Tas ir ļoti konkrēts priekšlikums, un mūsu Finansu ministrija šo priekšlikumu analizē. Viedokļi šajā jautājumā tiks apspriesti, un tad tiks dota atbilde.

I.Bērziņš:

— Es gribu piebilst: mēs nevaram ne igauņiem, ne lietuviešiem uzspiest savu gribu, tas ir mūsu priekšlikums. Kopēju lēmumu varēs pieņemt tikai vienojoties sarunu rezultātā. Bet īstenība ir tāda: jo ātrāk mēs sasniegsim pozitīvus lēmumus vai vienošanās šajā un citās jomās, jo vieglāk mums būs pēc tam, kad visi dzīvosim pēc nosacīti līdzīgiem likumiem Eiropas Savienībā.

— Kā jūs vērtējat Baltijas valstu izredzes iestāties NATO? Vai nebūs tā, ka rietumvalstis baidīsies ar Latvijas un Lietuvas uzņemšanu aizkaitināt Krieviju?

A.Saudargs:

— Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Protams, mēs nevaram paredzēt nākotni, jo šis lēmums jāpieņem pašām NATO valstīm. Alianse ir apņēmusies turpināt paplašināšanu, un arī mēs nevaram šaubīties par saviem mērķiem. Mēs arī veicam konkrētus pasākumus, lai tuvotos šim mērķim. Kā zināt, NATO valstu galotņu Vašingtonas sanāksmē tika pieņemts rīcības plāns, un mēs strādājam tā ietvaros. Mūsu uzdevums ir strādāt, lai būtu gatavi iestāties šajā organizācijā.

I.Bērziņš:

— Es teiktu: nekad nesaki "nekad". Krievija nebija priecīga arī par Ungārijas, Polijas un Čehijas uzņemšanu NATO, taču samierinājās ar to. Notikumi nesenajā Dienvidslāvijā skaidri parādīja, ka stabilitātes zonas ir jāpaplašina, un mēs to arī darām. Taču lielākas iespējas īstenot šo mērķi mums būs, iestājoties NATO. Protams, tas ir ilgtermiņa projekts, taču mēs esam stingri apņēmušies iet uz šo mērķi. Tieši tādēļ mēs esam plānojuši līdz 2003. gadam aizsardzības budžetu palielināt līdz 2 procentiem. Mēs darām konkrētu darbu, lai virzītos uz mērķi.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors