Par ikgadējo lauku attīstības budžetu laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam

Otrdien, 12.septembrī, Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par ikgadējo lauku attīstības budžetu 25 dalībvalstīm laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam. Dokumenta pamatā ir Eiropadomes 2005.gada decembra lēmums par finanšu plānu. Lemjot par summu, ko saņems katra dalībvalsts, izmantoti šādi kritēriji: a) noteikta summa ir rezervēta reģioniem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi; b) katras dalībvalsts vēsturiski noteiktā ELVGF Garantijas lauku attīstības līdzekļu un “Leader+” programmas daļa un c) īpaša situācija un vajadzības, kuru noteikšanai izmanto objektīvus kritērijus (Eiropadome piešķīra konkrētas summas astoņām dalībvalstīm). Lēmums tiks grozīts, kad Rumānija un Bulgārija kļūs par ES dalībvalstīm. Šīm divām valstīm paredzēts papildu finansējums.

“Esam pabeiguši budžeta sadali un gaidām dalībvalstu lauku attīstības programmas,” komentēja lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Lauku attīstībai paredzētos līdzekļus var izmantot, lai palielinātu lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozares konkurētspēju, un tiem ir būtiska nozīme, atbalstot vides projektus lauku reģionos. Taču šos līdzekļus var ieguldīt ne vien tradicionālajā lauksaimniecībā, bet arī jaunās darba vietās un jaunos uzņēmumos laukos. ES vēlas palielināt izaugsmi un darba vietu skaitu, un šis ir konkrēts piemērs, kur minētajam mērķim tiek tērēta ES nauda .”

Jaunās lauku attīstības politikas galvenās iezīmes:

– vienots finansējuma un plānošanas instruments – Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonds (ELAF);

– jauna ES lauku attīstības stratēģija, kuras uzmanības centrā ir ES prioritātes;

– labāka kontrole, vērtēšana un dokumentācija un skaidrāka atbildības sadale starp dalībvalstīm un Komisiju;

– izteiktāka pieeja “no apakšas uz augšu”; dalībvalstīm, reģioniem un vietējām darba grupām būs vairāk iespēju ietekmēt programmu pielāgošanu vietējām vajadzībām.

Četri galvenie mērķi:

1.ass: uzlabot konkurētspēju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

Piemēri:

– pilnveidot cilvēkresursus, lauksaimniekiem un mežu apsaimniekotājiem piedāvājot mācības un konsultācijas;

– uzlabot un attīstīt infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu;

– atbalstīt lauksaimniekus, kas piedalās pārtikas kvalitātes shēmās;

– piesaistīt jaunus lauksaimniekus;

– atbalstīt daļēji naturālās saimniecības jaunajās dalībvalstīs, palīdzot tām kļūt konkurētspējīgām;

– atbalstīt inovācijas.

Pirmās ass mērķim jāiztērē vismaz 10% no Kopienas ieguldījuma. ES līdzfinansējuma maksimālā likme ir 50% (75% konverģences reģionos).

2.ass: vide un lauku ainavas

Piemēri:

– maksājumi par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem lauksaimniekiem kalnu apvidos;

– «Natura 2000» maksājumi;

– lauksaimniecības un vides (agrovides) pasākumi;

– maksājumi dzīvnieku labturības uzlabošanai;

– ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pasākumi.

Otrās ass mērķim jāiztērē vismaz 25% no Kopienas ieguldījuma. ES līdzfinansējuma maksimālā likme ir 55% (80% konverģences reģionos).

3.ass: Dzīves kvalitātes uzlabošana un lauku ekonomikas dažādošana

Piemēri:

– ar lauksaimniecību nesaistīto darbību dažādošana;

– atbalsts mikrouzņēmumu veidošanai;

– tūrisma veicināšana;

– ciematu atjaunošana;

– pamatpakalpojumu nodrošināšana, piemēram, bērnu pirmsskolas iestādes, kas palīdzēs sievietēm atgriezties darba tirgū.

Trešās ass mērķim jāiztērē vismaz 10% no Kopienas ieguldījuma. ES līdzfinansējuma maksimālā likme ir 50% (75% konverģences reģionos).

4.ass: “Leader” pieeja

Katrā programmā jābūt “Leader” elementam vietējo rīcības grupu attīstības stratēģiju īstenošanai. Vismaz 5% no Kopienas ieguldījuma ir rezervēti “Leader” (2,5% jaunajām dalībvalstīm).

Kopienas atbalstu lauku attīstībai laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam sadalījumu pēc dalībvalstīm skatīt zemāk – tabulā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Kopienas atbalsts lauku attīstībai laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam: sadalījums pēc dalībvalstīm (eiro un faktiskajās cenās)

Piezīme: Starpiestāžu nolīgumā (ietverot arī Bulgāriju un Rumāniju) lauku attīstībai laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam piešķirti 69,75 miljardi eiro (2004.gada cenās). Tabula attiecas uz ES 25 dalībvalstīm, un tajā iekļauti līdzekļi, kas no tiešā atbalsta lauksaimniekiem pārnesti uz lauku attīstību saskaņā ar tā saukto modulāciju, un citi apstiprinātie pārnesumi (kokvilnai un tabakai).