Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc starptautiskās sanāksmes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2000., Nr. 55/57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1434

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.52

Par Ministru prezidenta vietas izpildītāja iecelšanu

Vēl šajā numurā

18.02.2000., Nr. 55/57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēc starptautiskās sanāksmes

Vakar, 17.februārī, beidzās divu dienu starptautiska darba sanāksme par starpvalstu centienu koordinēšanu Konrāda Kalēja lietas tiesiskajai risināšanai

Par sanāksmē izstrādāto noslēguma dokumentu (skat. neoficiālu tulkojumu no angļu valodas blakus) un kopīgi nospriesto žurnālistu preses konferencē informēja LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš:

— Nupat beidzās divu dienu darba sanāksme, kurā piedalījās speciālisti no septiņām valstīm. Tās gaitā šī tikšanās no atsevišķas Konrāda Kalēja lietas apspriešanas kļuva plašāka, pārrunājot sadarbības iespējas arī citu iespējamo nacistiskajos noziegumos vainīgo kriminālvajāšanai. Izstrādāts arī gala dokuments, ko kopīgi sagatavoja visu šo valstu pārstāvji. Tas ir pamats tālākajai rīcībai, taču ir lietas, kuras nevar ietvert dokumentā, piemēram, konstruktīvi un konkrēti pasākumi, arhīvu pētījumi, izmeklēšanas process, par ko publiski pāragri stāstīt. Tas fakts, ka preses konferencē par notikušo sanāksmi stāstu viens un atbildēšu uz jūsu jautājumiem, liecina, ka delegācijas šķīrušās savstarpējā uzticības gaisotnē un mums nav būtisku domstarpību. Tas ir īss komentārs par mūsu sanāksmes divu dienu darbu.

Pēc tam J.Skrastiņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vai sanāksmes dalībnieku tikšanās laikā tika nodoti jauni pierādījumi Kalēja lietā?

— Šajā lietā tika izanalizēti un apkopoti tie pierādījumi, kas ir dažādu valstu rīcībā, un šobrīd visas valstis neatkarīgi no šīs tikšanās ir iesaistījušās pierādījumu apkopošanā. Liels ieguvums, ka šie pierādījumi izanalizēti kopumā. Visas delegācijas vienojās, ka tuvāko trīs mēnešu laikā strādās šajā virzienā un maijā varētu tikties vai nu līdzīgā sanāksmē vai rakstiski informēt par padarīto šajā jomā.

— Sabiedrībā un presē izskanējusi neoficiāla informācija par desmit iespējamām personām, kas varētu būt saistītas ar nacistiskajiem noziegumiem. Vai ir zināms, kurās valstīs tās atrastos?

— Ir apspriestas lietas, kas ir izmeklēšanā Kanādā, Vācijā, Austrālijā un arī Latvijā. Taču sīkāk par to man nav tiesību stāstīt. Kas attiecas uz Vīzentāla centra vadītāja Zurofa kunga informāciju Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai tikšanās laikā Stokholmā, tad runa bija par septiņām šādām personām. Šajā sanāksmē mēs apspriedāmies par piecām personu lietām, kuras ir citās valstīs, bet, vai tās ir to skaitā, par ko izteicies Zurofa kungs, tas nav vēl skaidrs.

— Vai tikšanās laikā atklājās kādas būtiskas atšķirības starp valstīm pierādījumu vākšanā un izmeklēšanā šādās lietās? Varbūt Latvijā tas notiek citādi?

— Nav būtiskas atšķirības pašā izmeklēšanas procesā. Bet, kā es teicu sanāksmes ievadījumā, jautājums ir par to, lai vienādi tiktu interpretēts genocīds. Vai tas ir starptautiski vienāds noziegums, par šo jautājumu bija sarunas. Latvijas pusei ir apsolīta līdzīgu lietu apskatu iesniegšana, lai no starptautiskās prakses varētu arī vadīties un mācīties, kā vienādi pasaulē traktēt genocīda noziegumus.

Preses konferencē, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc sanāksmē nav piedalījušies Krievijas pārstāvji, J.Skrastiņš atbildēja, ka šāds priekšlikums no Krievijas puses radies tikai pirms trim dienām, tāpēc piedalīšanās tehnisku iemeslu dēļ nav bijusi iespējama. Taču tuvākajā laikā pēc Krievijas pārstāvju vēlmes prokuroru līmenī šāda sadarbība varētu būt.

Uz citu jautājumu, cik reāla šķiet Konrāda Kalēja izdošana Latvijai, ģenerālprokurors sacīja, ka uz to pašlaik nav konkrētas atbildes. Katrai valstij, kurai ir kādi dokumenti vai citi pierādījumi par šo lietu, ir jānodod tie Latvijai, jo Latvijai šī atbildība ir lielāka, lai beidzot novestu šo lietu līdz galīgajam lēmumam.

Jānis Skrastiņš izteica cerību, ka pēc trim mēnešiem būs daudz kas paveikts minēto noziegumu izmeklēšanā un varēs sniegt jau konkrētāku informāciju.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Starptautiskās sanāksmes

par Konrāda Kalēja un citu Otrā pasaules kara nacistiskos noziegumos iesaistīto personu lietu izmeklēšanu

nobeiguma dokuments

Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras iniciatīvas 16. un 17.februārī notika starptautiska sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no Austrālijas, Kanādas, Vācijas, Lielbritānijas, Izraēlas un Savienotajām Valstīm, lai sadarbotos Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā izdarīto nacistisko noziegumu izmeklēšanā, ieskaitot Konrāda Kalēja lietas izmeklēšanu.

Sanāksmē Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš apliecināja Latvijas gatavību un apņemšanos aktīvi, rūpīgi un konsekventi izmeklēt noziegumus, kas izdarīti Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā, un saukt pie atbildības personas, kas izdarījušas šos noziegumus. Latvijas Ģenerālprokuratūra uzņēmās vadošo lomu šajā procesā. Tā rezultātā Latvijas Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi lēmumu palielināt Totalitāro noziegumu izmeklēšanas nodaļas darbinieku skaitu un izmeklēšanai piešķirtos resursus.

Sanāksmē Latvijas ģenerālprokurors sniedza informāciju par Latvijas Republikas likumu, kas attiecas uz kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un kriminālprocesu. Sanāksmes dalībnieki ierosināja darbības plānu un piekrita atbalstīt Latvijas Ģenerālprokuratūru. Latvija ir uzņēmusies informēt visas dalībvalstis par izmeklēšanas gaitu, un pārējo dalībvalstu pārstāvji piekrita sniegt noteiktu atbalstu šajā laikā.

Sanāksmes dalībnieki apsprieda tiesisko un tiesas pieredzi kara noziegumu izmeklēšanā un kara noziedznieku saukšanā pie atbildības gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ir ļoti svarīgi apvienot tieslietu ekspertu un vēsturnieku pūles, lai veicinātu kara noziegumu izmeklēšanu. Latvijas Ģenerālprokuratūra nolēma iesaistīt noziegumu izmeklēšanā profesoru Heinrihu Strodu, Latvijas Vēstures komisijas locekli, kā arī Latvijas Totalitāro režīmu dokumentēšanas centru.

Latvijas un Austrālijas pārstāvji vienojās apspriest noziedznieku izdošanu, kas ir ļoti svarīga lieta.

Austrālija, Kanāda, Vācija un Savienotās Valstis piedāvāja savu ekspertīzi, kas attiecas uz tiesiskiem materiāliem, tehnisko palīdzību un jaunu svarīgu informāciju vai palīdzību, kuru tās var sniegt līdzīgu gadījumu izmeklēšanā.

Izraēla piedāvāja savu palīdzību, ko varētu sniegt nevalstiskas organizācijas un atsevišķas personas, lai iegūtu materiālus par kara noziegumiem, kas izdarīti Latvijas teritorijā.

Divu dienu sanāksme, ko vadīja ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, noritēja konstruktīvā un brīvā gaisotnē. Visi dalībnieki uzskata, ka tiks sasniegti sanāksmē izvirzītie mērķi.

"Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!