ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties darba vizītē Helsinkos 10.-11.septembrī un piedaloties ES un Āzijas valstu galotņu sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.2006., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/143287
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Uzturoties darba vizītē Helsinkos 10.–11.septembrī un piedaloties ES un Āzijas valstu galotņu sanāksmē
|
|
Uzrunājot galotņu sanāksmes dalībniekus
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ES un Āzijas valstu vadītāju galotņu sanāksmē uzsvēra multilaterālisma nozīmi drošas pasaules veidošanā. “Multilaterālismam jābūt šodienas darba kārtībā, jo līdz šim desmit gados veiksmīgi notikusī Eiropas un Āzijas sadarbība apliecina, ka dažādu reģionu un dažāda lieluma valstis var tikt sadzirdētas lēmumu pieņemšanas procesā. Lai mazinātu mūsdienu draudus, ko rada starpnāciju vai dažādu grupu konflikti, kā arī starptautiskais terorisms, ir jāpastiprina multilaterālisma centieni, kas visaugstākā līmenī tiek pārstāvēti ANO,” sacīja prezidente un uzsvēra, ka “terorisma cēloņu novēršana ir tikpat nozīmīga kā pati cīņa ar terorismu”. Viņa izteica gandarījumu, ka NATO galotņu sanāksmē Rīgā š.g. novembra beigās tiks skarts arī jautājums par NATO sadarbības izvēršanu ar globālajiem partneriem. V.Vīķe-Freiberga aicināja klātesošo valstu līderus veicināt savu valstu atbalstu ANO reformām, kas vērstas uz organizācijas efektivitāti konfliktu novēršanā un miera veicināšanā pasaulē.
Tiekoties ar Ķīnas Tautas Republikas premjerministru
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 11.septembrī, notikušajā Eiropas Savienības (ES) un Āzijas valstu vadītāju galotņu sanāksmes laikā Helsinkos tikās ar Ķīnas premjerministru Venu Dzjibao (Wen Jiabao). Abas puses sarunā pauda prieku par plaši izvērsto sadarbību 15 gadu laikā, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību. Ķīnas premjers izteica vēlmi, lai starp Latviju un Ķīnu turpinātu paplašināties augsta līmeņa politiskie kontakti, izvērsta ekonomiskā sadarbība, jo īpaši transporta, kultūras, izglītības un zinātnes nozarē. Abas puses vienojās par tālāku abu valstu sadarbību starptautiskajā arēnā. V.Vīķe-Freiberga un Vens Dzjibao augstu novērtēja Latvijas prezidentes valstsvizītes laikā 2004.gadā Ķīnā panāktos rezultātus valstu savstarpējās sadarbības padziļināšanā.
Pieminot terora akta upurus
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga līdz ar citiem ES un Āzijas valstu līderiem pirmdien, 11.septembrī, Helsinkos ar klusuma brīdi pieminēja 2001.gada 11.septembra terora akta upurus.
 |
|
|
Tiekoties ar Singapūras premjerministru
ES un Āzijas valstu galotņu sanāksmes ietvaros Helsinkos Valsts prezidente pirmdien ar Singapūras premjerministru Lī Hsjenu Lungu (Lee Hsien Loong) pārrunāja veidus, kā panākt abu valstu plašākus kontaktus izglītības, pētniecības un pārtikas rūpniecības nozarē un starptautiskajā sadarbībā.
Prezidente augstu novērtēja Singapūras ieguldījumu izglītībā, kā arī spilgto ekonomisko izaugsmi. Liela uzmanība sarunā pievērsta ES un Āzijas konkurētspējas un savstarpējas sadarbības jautājumiem. Tika apspriestas tā dēvētā jaunā Zīda ceļa perspektīvas, kas pavērtu iespējas Latvijas tranzīta priekšrocībām Āzijas un Eiropas tirdzniecībā. Abas puses bija vienisprātis, ka turpmāk daudz vairāk uzmanības pasaulē jāvelta klimata izmaiņām un vides jautājumiem.
Tiekoties ar Grieķijas premjerministru
Sanāksmes laikā Valsts prezidentei tiekoties ar Grieķijas premjerministru Kostu Karamanli (Kostas Karamanlis), pārrunātas Eiropas drošības un migrācijas problēmas. Saistībā ar novembra beigās Rīgā gaidāmo NATO galotņu sanāksmi prezidente skāra jautājumu par Balkānu drošību un stabilitāti, kas ir būtiska visai Eiropas kopējai drošībai un attīstībai. ES un NATO nākotnei ir svarīgs tālākais demokratizācijas un reformu process Balkānu valstīs, sacīja V.Vīķe-Freiberga. K.Karamanliss atzīmēja, ka NATO galotņu sanāksmes ietvaros pirmo reizi apmeklēs Rīgu un ka viņš dzirdējis daudz labu vārdu par Latvijas galvaspilsētu.
Sarunā prezidente arī izvirzīja jautājumu par ES migrācijas politikas nākotni: “Ņemot vērā lielo skaitu bēgļu, kas turpina plūst uz ES no citiem reģioniem, ka arī darbaspēka un nodarbinātības problemātiku ES, ir svarīgi panākt, lai šāds process nepārvērstos lielākā problēmā, bet gan dotu ieguldījumu ES nākotnes veidošanā.” Abas puses arī runāja par ES ilgtermiņa politikas veidošanu enerģētikas nozarē.
Valsts prezidenta preses dienests