Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta sēdē

 

AM: Par Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras funkcijām

Otrdien, 22.augustā, Ministru kabinetā (MK) pieņemti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.11 “Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikums”.

Grozījumi Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras (AĪVA) nolikumā paredz papildināt aģentūrai noteiktās funkcijas ar jaunu funkciju – publisko pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī privātpersonām viesnīcas un sporta kompleksa pakalpojumu jomā. AĪVA kopš 1.janvāra ir pārņēmusi un nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas funkcijas.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par valdības atbalstu pretterorisma konvencijas ratificēšanai

Ministru kabineta 22.augusta sēdē apstiprināts Ārlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums “Par 2005.gada 16.maija Eiropas Padomes konvencijas par terorisma novēršanu iespējamo ratifikāciju”. Informatīvais ziņojums paredz ratificēt konvenciju par terorisma novēršanu, izdarot atsevišķus grozījumus Krimināllikumā.

Konvencija nedefinē jaunus teroristiskus nodarījumus, bet uzliek par pienākumu valstīm kriminalizēt trīs jaunus nodarījumus, kas var novest pie teroristiskiem nodarījumiem: publisku aicinājumu veikt teroristiskas darbības, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks parakstīja konvenciju par terorisma novēršanu šī gada 19.maijā.

Ar 2005.gada 27.jūlija Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt, vai nepieciešams izdot jaunus tiesību aktus vai izdarīt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, lai konvenciju par terorisma novēršanu varētu ratificēt. Darba grupas pārstāvji bija vienisprātis, ka konvencija ir jāratificē.

Pirms konvencijas ratifikācijas jāizdara atsevišķi grozījumi Krimināllikumā, tādēļ Ministru kabineta protokollēmumā dots uzdevums Ārlietu ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju divu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā arī nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā.

Līdz šim Latvija pievienojusies visām konvencijām par terorisma apkarošanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par metroloģiskajām prasībām dažādiem mērīšanas līdzekļiem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 22.augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos 11 MK noteikumus par metroloģiskajām prasībām vairākiem mērīšanas līdzekļiem.

MK noteikumos noteiktas metroloģiskās prasības tādiem valsts metroloģiskai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem kā ūdens patēriņa skaitītāji, gāzes patēriņa skaitītāji un tilpuma korektori, aktīvās elektroenerģijas skaitītāji, siltumenerģijas skaitītāji, šķidruma mērsistēmas (izņemot ūdeni), automātiskie svari, taksometra skaitītāji, materiāli mēri, dimensionālie mērīšanas līdzekļi un izplūdes gāzu analizatori (turpmāk – mērīšanas līdzekļi), pirms tie tiek ievietoti iekšējā tirgū un/vai nodoti lietošanā. Vienlaikus MK noteikumi nosaka šo mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles un tirgus uzraudzības kārtību.

Noteikumu projektos noteiktas prasības mērīšanas līdzekļiem, tos ievietojot tirgū un nododot lietošanā, to atbilstības novērtēšanas procedūras, prasības marķēšanai un tirgus uzraudzības kārtība. Noteikumu projekts arī noteiks prasības institūcijām, kas veiks atbilstības novērtēšanu, līdz ar to nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci starp t.s. paziņotajām institūcijām.

Līdz 2006.gada 30.oktobrim attiecīgo jomu regulēs Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.455 “Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un tirgus uzraudzība”.

 

EM: Par Ekonomikas ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009. gadam

Otrdien, 22.augustā, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam, kas ietver trīs gadu mērķus un galvenos pasākumus tā izpildei.

Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš ietver tās kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un ir balstīts uz nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā 2005.–2008.gadam un Nacionālajā stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.–2013.gadam noteiktām prioritātēm un mehānismiem šo prioritāšu īstenošanai.

Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ekonomikas ministrijas virsmērķis ir panākt, lai Latvijas tautsaimniecība būtu viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, veicinot strukturāli un reģionāli līdzsvarotas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstību, izstrādājot ekonomisko politiku un organizējot un koordinējot tās īstenošanu, kā arī attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

EM galvenie tuvāko gadu izaicinājumi struktūrpolitikā būs saistīti ar reformu nodrošināšanu šādās jomās:

• īstenot enerģētikas attīstības politiku, kas vērsta uz energoapgādes drošuma paaugstināšanu un atkarības no importa energoresursiem samazināšanu;

• veicināt pētniecību un attīstību (R&D) un inovācijas, it īpaši privātajā sektorā;

• veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus un samazināt normatīvā regulējuma slogu uzņēmējdarbībai. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir uzņēmumu ienākuma nodokļa vienādošana visiem uzņēmējiem;

• īstenot eksporta veicināšanas politiku, sekmējot jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos esošajos;

• veidot ārējo ekonomisko politiku, palielinot tirgus pieejamību trešajās valstīs Latvijas uzņēmumiem;

• uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, kā arī nodrošināt MVU informatīvo un konsultatīvo atbalstu;

• sekmēt ES iekšējā tirgus funkcionēšanu;

• pastiprināt konkurences uzraudzību un veicināt konkurences attīstību visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs;

• izmantot un iegūt maksimālu labumu no ES fondu atbalsta;

• konsekventi īstenot monopoltirgu – elektroenerģijas, gāzes apgādes un telekomunikāciju atvēršanu konkurencei;

• sekmēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešanu;

• pilnveidot un tehnikas progresam pielāgot izveidoto atbilstības novērtēšanas sistēmu, koordinējot standartizācijas politiku, nodrošinot veikto mērījumu starptautisko izsekojamību un veicinot atbilstošu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kā arī veicinot atbilstības novērtēšanas institūciju akreditāciju reglamentētajā sfērā;

• nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, turpinot likumdošanas pilnveidošanu, tai skaitā ietverot patērētāju interešu aizsardzību citās politikās un stiprinot tās ievērošanas uzraudzības mehānismu;

• nodrošināt privatizācijas procesa pabeigšanu, sekmējot valsts īpašumā esošo un valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nevajadzīgo nekustamo īpašumu un kapitāla daļu atsavināšanu, t.sk. veicinot valsts īpašuma objektu privatizāciju;

• turpināt cīņu ar nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu un iespējām darboties ēnu ekonomikā. Jānodrošina būvniecības caurskatāmība, izveidojot publiski pieejamu vienotu būvniecības informācijas sistēmu, kurā iekļaujami arī pašvaldību pieņemtie lēmumi būvniecības jomā;

• sekmēt valsts un privātās partnerības mehānisma ieviešanu, jo īpaši ES strukturālo līdzekļu apguvē;

• realizēt tādu politiku, kas mazinātu sociālās un ekonomiskās disproporcijas. Primārais uzdevums ir samazināt bezdarbu, jo tas ir galvenais cēlonis nabadzībai un sociālajai izstumtībai. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazāk attīstītu reģionu attīstības stimulēšanai. Ir jārada reālas sviras un instrumenti, lai uzņēmējus stimulētu ieguldīt līdzekļus depresīvajos reģionos. Ir svarīgi radīt tādu sistēmu, kurā cilvēks no pabalsta saņēmēja kļūst par nodokļu maksātāju.

Kopumā Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija nosaka vidēja termiņa prioritātes, pasākumus finanšu resursu optimālākam izlietojumam, kā arī nepieciešamās institucionālās izmaiņas.

Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno politiku šādās jomās: tautsaimniecības attīstības struktūrpolitikas stratēģiskā plānošana; atbilstības novērtēšana, kvalitātes nodrošināšana un tehnoloģisko iekārtu uzraudzība; inovācijas; mazo un vidējo uzņēmumu attīstība; labāka likumdošana un administratīvā sloga samazināšana; privatizācija un denacionalizācija; ārējā ekonomiskā un ES kopējā tirdzniecībā; valsts investīcijas (kapitālieguldījumi) un koncesijas; patērētāju tiesību aizsardzība; kā arī šādās apakšnozarēs – rūpniecībā, tūrismā, enerģētikā un būvniecībā.

Ministrija ir atbildīga par komercdarbības vides pilnveidošanu un koordinē komercdarbības atbalsta instrumentus. Ministrija plāno, ievieš un uzrauga attīstības programmas un projektus, piesaistot Eiropas Savienības un citus ārvalstu līdzekļus, izstrādā priekšlikumus un izvērtē pasākumu, kas tiek finansēti no Eiropas Komisijas strukturālajiem instrumentiem, ekonomisko pamatojumu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par atbalstu vidēja termiņa budžeta plānošanai

Ministru kabineta (MK) 22.augusta sēdē apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā koncepcija par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē, atbalstot plānošanas risinājuma variantu, kas turpmāk paredz noteikt trīs gadu budžeta plānošanas ietvaru.

Koncepcijas mērķis ir piedāvāt virzienus, kā Latvijā attīstīt vidējā termiņa budžeta plānošanu un stratēģisko plānošanu, nodrošinot budžeta līdzekļu novirzīšanu valdības prioritāšu īstenošanai, nozares stratēģijas plānošanu atbilstoši pieejamajiem resursiem un uz rezultātiem balstītu resursu piešķiršanu. Vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešana nodrošinās fiskālās disciplīnas pilnveidošanu.

Apstiprinātajā koncepcijas variantā paredzēts budžetu detalizēti plānot vienam gadam, nosakot arī trīs gadu budžeta plānošanas ietvaru. Apstiprinātais variants paredz tādus jaunievedumus kā apropriācijas rezervi (neiztērēto budžeta līdzekļu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem gada beigās izmantošana nākamajā gadā iepirkumu pabeigšanai, investīciju projektu pabeigšanai un citiem pamatotiem mērķiem), elastību izdevumu pārdalē programmu, apakšprogrammu un ekonomiskās klasifikācijas kodu (EKK) līmenī, kā arī iestāžu darbības stratēģiju izmantošanu līdzšinējās darbības izvērtēšanai un tālākās darbības kritēriju noteikšanai, lai nodrošinātu prioritāru un uz rezultātu orientētu aktivitāšu īstenošanu.

Koncepcijā bija piedāvāti četri budžeta un stratēģiskās plānošanas varianti vidējam termiņam:

• A – budžeta plānošana četriem gadiem programmu, apakšprogrammu un EKK griezumā, katru gadu pavirzot budžeta plānošanu par vienu gadu uz priekšu;

• B – budžeta plānošana četriem gadiem ministriju un citu centrālo valsts iestāžu griezumā, pieņemot budžetu vienu reizi plānošanas periodā;

• C – budžeta plānošana diviem gadiem programmu, apakšprogrammu un EKK griezumā, katru gadu pavirzot budžeta plānošanu par vienu gadu uz priekšu, kā arī piecu gadu budžeta plānošanas ietvara noteikšana ministriju un citu centrālo valsts iestāžu griezumā;

• D – budžeta plānošana vienam gadam programmu, apakšprogrammu un EKK griezumā, kā arī trīs gadu budžeta plānošanas ietvara noteikšana ministriju un citu centrālo valsts iestāžu griezumā.

No šiem variantiem valdība atbalstīja ceturto jeb D variantu.

Koncepcijas izstrādei ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā. Šajā darba grupā strādāja pārstāvji no FM, Valsts kancelejas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Zemkopības ministrijas. Darba grupa sākotnēji sagatavoja trīs plānošanas variantus, bet koncepcijas D variants ir izstrādāts sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem, kas bija ieradušies vizītē Latvijā no 10. līdz 19.jūlijam, un, tiekoties ar FM un citu valsts institūciju pārstāvjiem, sniedza komentārus un ieteikumus par vidēja termiņa resursu plānošanas ieviešanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pabalstu Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 22.augustā, piešķīra Iekšlietu ministrijai 7440 latu, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu četriem Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas.

Pabalsts Krievijas militārajiem pensionāriem tiek izmaksāts saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra noteikumiem “Kārtība, kādā militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts”. Saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.60 23.§ 3.punktu jautājumus par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā MK izskata atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem. Apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti.

 

IeM: Par Valsts civilās aizsardzības precizēto plānu

Ministru kabinets otrdien, 22.augustā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto Valsts civilās aizsardzības plānu, kas paredz saskaņotu vadības un glābšanas dienestu rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatlieka­mo pasākumu veikšanā iespējamo ārkārtējo situāciju, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Valsts civilās aizsardzības plāns nosaka civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, katastrofu iespējamo apdraudējumu novēršanu vai mazināšanu cilvēku dzīvībai un veselībai, īpašumam, videi un tautsaimniecībai, atbalsta sniegšanu ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām militāra iebrukuma vai kara gadījumā, juridisko personu pienākumu noteikšanu civilajā aizsardzībā, Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā.

Lai sasniegtu Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem ir noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, kā arī noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Plāns tiek precizēts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību un iespējamo draudu analīzi.

Par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu civilās aizsardzības sistēmas galvenie uzdevumi ir prognozēt iespējamās ārkārtējās situācijas, plānot, organizēt un veikt pasākumus, lai mazinātu zaudējumus, sniegt palīdzību un likvidēt ārkārtējo situāciju sekas, kā arī sagatavot iedzīvotājus, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadošos darbiniekus darbam iespējamās ārkārtējās situācijās.

Sistēmai ir jānodrošina ārkārtējās situācijās maksimāli iespējama tautsaimniecības stabilitāte un tautsaimniecības nozaru, resoru un dienestu saskaņota darbība iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu un glābšanas pasākumu veikšanā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par jauniem eksāmenu noteikumiem valsts profesionālās vidējās izglītības programmās

Ministru kabineta (MK) 22.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījums MK 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”.

Jaunais noteikumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar MK 2006.gada 27.marta rīkojuma Nr.204 “Par koncepciju “Priekšlikumi centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai”” 3.punktu, profesionālās vidējās izglītības programmās paredz četrus centralizētus eksāmenus vispārizglītojošos mācību priekšmetos: latviešu valodā un literatūrā, pirmajā svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu), matemātikā un audzēkņa izvēlētā mācību priekšmetā, kura apjoms nav mazāks par 105 mācību stundām. Piektais eksāmens profesionālās vidējās izglītības programmās ir kvalifikācijas eksāmens. Šie noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.septembri un ir saistoši tikai valsts profesionālās vidējās izglītības programmām.

Šobrīd profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņi kārto piecus noslēguma pārbaudījumus: kvalifikācijas eksāmenu, latviešu valodas un pirmās svešvalodas eksāmenus, kā arī divus eksāmenus pēc pašu izvēles īstenojamajai izglītības programmai.

 

IZM: Par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas nolikumu

Ministru kabineta (MK) 22.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” nolikums”.

Noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” nolikums” izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, kā arī MK 2006.gada 5.aprīļa rīkojumu Nr.229 “Par bezpeļņas organizācijas valsts zinātniskās un zinātniski informatīvās iestādes “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” pārveidošanu par valsts aģentūru “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka””.

Bibliotēkas darbības mērķis ir piedalīties valsts bibliotēku politikas īstenošanā, sniedzot nepieciešamos bibliotēku un informācijas pakalpojumus, kā arī nodrošināt nacionālās literatūras krājuma veidošanu un nacionālā bibliotēku krājuma veidošanu visās zinātņu nozarēs.

Noteikumu projekts nosaka bibliotēkas funkcijas, uzdevumus un tiesības, bibliotēkas pārvaldi, konsultatīvās padomes izveidi un uzdevumus, bibliotēkas finanšu līdzekļus un mantu, bibliotēkas darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs izveido bibliotēkas konsultatīvo padomi. Konsultatīvo padomi paredzēts veidot, lai veicinātu valsts pārvaldes institūciju sadarbību bibliotēku un informācijas pakalpojumu jomā bibliotēkas kompetencē esošajos jautājumos. Noteikumu projekts paredz, ka konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar konsultatīvās padomes nolikumu. Konsultatīvajai padomei ir šādi uzdevumi: 1) sniegt priekšlikumus par bibliotēkas vidēja termiņa attīstības stratēģijas īstenošanu un bibliotēkas darbības pilnveidošanu; 2) sniegt priekšlikumus par bibliotēkas krājuma veidošanas politiku.

2006.gadā Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai paredzēts finansējums 435 670 latu.

 

IZM: Par naudas balvu piešķiršanas kārtību sportā

Ministru kabineta (MK) 22.augusta sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījums MK 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.787 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru””. Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā MK piešķirs reizi gadā pēc Sporta padomes priekšlikuma. Šāda naudas balvu piešķiršanas kārtība palīdzēs vienlīdzīgāk piešķirt naudas balvas par sasniegumiem, kas sasniegti gada sākumā un gada beigās – par vienāda līmeņa sacensībām piešķirt vienādas naudas balvas. Pašreiz ir iespējama situācija, ka finanšu resursu trūkuma dēļ gada beigās piešķirtās naudas balvas ir mazākas nekā gada sākumā, kaut arī sasniegums ir vienādi vērtējams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par paredzamajām izmaiņām darba likumdošanā

Lai nodrošinātu elastīgākas un drošākas darba tiesiskās attiecības, kā arī veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, Labklājības ministrija (LM) atbilstoši valdības 22.augustā pieņemtajam lēmumam veiks vairākas izmaiņas darba likumdošanā.

Līdz gada beigām ministrija paredzējusi pārskatīt vairākus noteikumus, tostarp tos, kas attiecas uz darba līguma slēgšanu uz noteiktu laiku. Viens no risinājumiem paredz paplašināt to tautsaimniecības jomu sarakstu, kurās darba līgumus drīkst slēgt uz noteiktu laiku. Tas ļaus darba devējiem elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz izmaiņām darba tirgū. Šobrīd darba līgumus uz noteiktu laiku var slēgt kultūras, finanšu un tirdzniecības, sporta, izglītības, projektu un programmu izstrādāšanā un īstenošanā, ekskursiju vadīšanā un citās jomās.

Vienlaikus speciālisti akcentē nepieciešamību veikt preventīvus pasākumus arī attiecībā uz jauniešu bezdarbu. LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem un tautsaimniecības nozaru speciālistiem plāno līdz nākamā gada februārim pārskatīt to darbu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus. Paplašinot pusaudžu iespējas, viņiem rastos izdevība gūt praktiskas darba iemaņas un izpratni par darba tirgu.

LM rosinās vienkāršot darba atļauju izsniegšanas sistēmu, samazinot darba izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo dokumentu skaitu. Piemēram, darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūrā turpmāk nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu. Ministrija arī rosinās ieviest vienas pieturas aģentūras principu attiecībā uz ārzemnieka legālu uzturēšanos un nodarbinātību Latvijā. Tā rezultātā ārzemnieks saņemtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Jaunā sistēma atvieglotu arī administratīvās procedūras darba atļaujas saņemšanai.

Lai apmierinātu darba devēju pieprasījumu pēc darbaspēka, kā arī paaugstinātu darbinieku konkurētspēju, LM plāno pilnveidot tiesisko pamatu privāto nodarbinātības aģentūru un pagaidu darba aģentūru izveidei un darbībai. Lai gan normatīvie akti jau šobrīd daļēji regulē privāto nodarbinātības aģentūru licencēšanas un darbības uzraudzības kārtību, tie pilnībā nenodrošina Starptautiskās darba organizācijas konvencijā noteikto prasību izpildi. Tā, piemēram, praksē privātās aģentūras iekasē samaksu par pakalpojumiem – izdarot ieturējumus no klienta darba algas pēc darba uzsākšanas.

Minētās ieceres ietvertas informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās”, ko otrdien, 22.augustā, izskatīja valdība. Tajā apkopoti LM, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru ierosinājumi par nepieciešamo izmaiņu veikšanu.

Turklāt saskaņā ar protokollēmumu arī Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijām ir paredzēti noteikti uzdevumi saistībā ar izmaiņām darba likumdošanā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā priekšlikumi par mācību atvaļinājumu apmaksas pilnveidošanu u.c.

Saeimā jau ir iesniegts Darba likuma grozījumu projekts, kurā iestrādātas vairākas normas, kas attiecas uz elastīgu drošību, piemēram, vienkāršots vidējās izpeļņas aprēķins un noteikti tās izmaksas gadījumi, radīta iespēja darba devējam un darbiniekam sociālā dialoga ietvaros pašiem vienoties par pusdienas pārtraukumu piešķiršanu u.c. Elastīgā drošība šobrīd kļūst par galveno iezīmi, kas raksturo sabiedrību, kura ir gatava un spēj mainīties, nezaudējot iekšējo saliedētību un dzīves kvalitāti. Šajā kontekstā lielāka uzmanība tiek pievērsta sociālās un nodarbinātības politikas kopsakarībām, palīdzot ikvienam darbiniekam justies pietiekami aizsargātam darba tirgū, tajā pašā laikā saskatot darba tirgus izmaiņās jaunas iespējas.

 

LM: Par papildu prasībām darbiekārtošanā

Lai mazinātu darba meklētāju krāpšanas gadījumus un nelikumīgu darbiekārtošanas pakalpojumu izplatību, turpmāk darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem reklāmās par piedāvātajiem pakalpojumiem papildus būs jāietver arī informācija par savas darbības atbilstību normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos noteikumos par komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, kas akceptēti valdības 22.augusta sēdē.

Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem komersantiem reklāmās par piedāvātajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem būs jānorāda firmas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) izsniegtās licences numurs.

LM uzskata, ka, nosakot papildu prasības darbiekārtošanas pakalpojumu reklāmām, mazināsies arī iespējas pakļaut cilvēkus nelegālai nodarbinātībai, kā arī samazināsies cilvēku tirdzniecības upuru skaits. Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam darba iekārtošanas pakalpojumus atļauts sniegt tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši NVA izsniegtu licenci. Licenci izsniedz NVA Licencēšanas komisija. Turklāt NVA ir izveidota Uzraudzības komisija, kura pastiprināti kontrolē licencēto darbā iekārtošanos firmu sniegto pakalpojumu tiesiskumu un kvalitāti. Savukārt, lai nodarbotos ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, komersantiem ir jāsaņem licence Satiksmes ministrijā.

Pašlaik Latvijā licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai ir ieguvušas 60 firmas, bet 24 komersanti ir tiesīgi iekārtot cilvēkus darbā uz kuģiem. Ar šo firmu sarakstu var iepazīties NVA interneta mājaslapā www.nva.lv un Latvijas Jūras administrācijas interneta mājaslapā www.jurasadministracija.lv.

Šobrīd izskatīšanai valdībā iesniegti arī līdzvērtīgi grozījumi noteikumos par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par trauksmes signāla raidīšanas kārtību

Ministru kabinets (MK) otrdien, 22.augustā, apstiprināja noteikumu projektu “Kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtība”.

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi MK noteikumus sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu un Drošības policiju.

Noteikumi nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signāla saņemšanas un tālākas nodošanas kompetento institūciju, trauksmes signāla noraidīšanas un pārtraukšanas kārtību, rīcību pēc trauksmes signāla saņemšanas, prasības kuģa aizsardzības trauksmes sistēmai un šīs sistēmas pārbaužu kārtību. Noteikumu pieņemšana nodrošinās efektīvāku kuģu aizsardzību.

Pašlaik spēkā esošie nacionālie normatīvie akti neregulē kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas darbības nodrošināšanu.

 

SM: Par kuģniecībā iesaistīto institūciju kompetenci

Ministru kabinets (MK) otrdien, 22.augustā, apstiprināja noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu”.

MK noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu” Satiksmes ministrija ir sagatavojusi sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem un Drošības policiju.

MK noteikumi nosaka kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu starp Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. Šie noteikumi nodrošinās efektīvāku kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības kontroli, nodalot dažādu institūciju kompetenci kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju veikšanā.

Noteikumi paredz izstrādāt operatīvās rīcības plānus šajos noteikumos minētās institūcijas un, ja nepieciešams, arī citas kompetentās institūcijas (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija), lai stiprinātu kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību un nodrošinātu savstarpējās informācijas apmaiņu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par iedzīvotāju tiesībām pieprasīt informāciju svešvalodās

Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) telpās būs jāizvieto informācija Latvijā esošo mazākumtautību valodās, lai informētu iedzīvotāju, ka viņu interesējošā informācija par minēto iestāžu kompetencē esošajiem jautājumiem pēc konkrēta pieprasījuma var tikt sniegta pieprasītājam saprotamā valodā.

Šādu lēmumu otrdien, 22.augustā, pieņēma Ministru kabinets, uzklausot Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par noteikumu par valodu lietošanu informācijā atbilstību cilvēktiesībām un Latvijas Republikas Satversmei.

Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, noteikumi par valsts valodas lietošanu informācijā paredz, ka sabiedrības informēšanai paredzētajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama arī svešvalodu lietošana. Valsts valodas likums savukārt nosaka, tieši kādos gadījumos valsts un pašvaldību iestādes var sniegt informāciju svešvalodās.

Situācija valsts valodas lietošanā informācijā tika analizēta pēc VCB vēstules saņemšanas, kurā tika pausts viedoklis, ka minētajos Ministru kabineta noteikumos iekļautās normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un cilvēktiesībām. TM un Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka VCB vēstulē minētie argumenti nav pietiekami, lai veiktu grozījumus noteikumos par valodu lietošanu informācijā.

Līdztekus citiem argumentiem TM informatīvajā ziņojumā norāda, ka nav atbalstāms VCB pieņēmums, ka noteikumi liedz iespēju valsts un citām institūcijām, kuru darbības joma tieši skar integrācijas veicināšanu un cilvēktiesību aizsardzību, izdot materiālus svešvalodā un izplatīt tos tādā veidā, lai attiecīgu funkciju pildīšana būtu efektīvāka. TM uzsver, ka noteikumi tieši paredz šīm institūcijām iespēju sniegt publisko informāciju svešvalodās ar leģitīmu, demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamu un samērīgu ierobežojumu, kas noteikts, lai aizsargātu citu personu tiesības un tiesiskās intereses, proti, šo institūciju materiāliem svešvalodās jāatspoguļo to darbība (piemēram, integrācijas veicināšanas vai cilvēktiesību aizsardzības jomā), un tie izplatāmi pēc personu pieprasījuma.

Līdz ar to, pēc TM uzskata, nepamatots ir arī VCB pieņēmums, ka apstrīdēto noteikumu normas ierobežo mērķauditorijas informēšanu par attiecīgajām tiesībām un iespējām sabiedrības integrācijas un mazākumtautību tiesību jomā. TM uzskata: ja iestādē izvietotu norādes (arī svešvalodās), ka pēc pieprasījuma informācija var tikt sniegta svešvalodās (mazākumtautību valodās) par visiem ar šo iestāžu darbību saistītajiem jautājumiem, tad nevarētu uzskatīt, ka personām tiek liegtas tiesības iegūt sākotnējo informāciju tām saprotamā valodā par savām tiesībām un iespējām. Tātad problēma ir nevis Latvijas Republikas nacionālajā tiesiskajā regulējumā jeb – precīzāk – apstrīdētajos noteikumos, bet gan iestāžu darbā, šos noteikumus piemērojot.

Tāpat no valodas politikas viedokļa, pamatojoties uz valsts valodas situācijas analīzes rezultātiem, nākas secināt, ka Latvijā pašlaik nav pieļaujama nekādu grozījumu veikšana valsts valodas lietošanu reglamentējošos normatīvajos aktos, kas deformētu valsts valodas informatīvo vidi, atvieglojot publiskās informācijas sniegšanu svešvalodā sabiedrībai pieejamās vietās, teikts informatīvajā ziņojumā.

Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka Valsts valodas likums un saskaņā ar to pieņemtie noteikumi tikai nodrošina Satversmē noteikto latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas juridisko vai normatīvo bāzi. IZM pauž viedokli, ka Valsts valodas likums un noteikumi par valodas lietošanu informācijā neaizliedz mazākumtautībām lietot dzimto valodu, bet neparedz nepieciešamību visām mazākumtautībām visu informāciju saņemt to dzimtajā valodā. Ievērojot mazākumtautību daudzskaitlīgumu un faktu, ka Latvijā gandrīz nav tādu cittautiešu apdzīvotu teritoriju, kur tie veidotu lielu pārsvaru, pēc IZM domām, pat tehniski nav iespējams visu tautību iedzīvotāju valodās valstiskā līmenī sniegt informāciju par viņu tiesībām, bet noteikt kādas privileģētas mazākumtautības būtu citu mazākumtautību acīmredzama diskriminācija.

Cits viedoklis ir ĪUMSILS, kurš norāda, ka 2006.gadā praksē bijuši gadījumi, kad, lai sekmīgi īstenotu sekretariāta kompetencē esošos uzdevumus, minēto noteikumu regulējums ir bijis daļēji apgrūtinošs. Uzsverot to, ka Latvijā nav daudz institūciju, kuru kompetences un funkcijas ir vērstas uz sabiedrības integrācijas veicināšanu, sekretariāts atbalsta ideju par šādu institūciju iespējām nepieciešamības gadījumā sniegt publisku informāciju svešvalodās ne tikai pēc personu pieprasījuma. Katru svešvalodā sniedzamās publiskās informācijas gadījumu institūcija izvērtētu pati.

TM neatbalsta noteikumu par valsts valodas lietošanu informācijā grozīšanu, jo uzskata, ka apstrīdēto noteikumu normas neierobežo mērķauditorijas informēšanu par attiecīgajām tiesībām un iespējām sabiedrības integrācijas un mazākumtautību tiesību jomā. TM uzskata – ja iestādē izvietotu norādes (arī svešvalodās), ka pēc pieprasījuma informācija var tikt sniegta svešvalodās (mazākumtautību valodās) par visiem ar šo iestāžu darbību saistītajiem jautājumiem, tad nevarētu uzskatīt, ka personām tiek liegtas tiesības iegūt sākotnējo informāciju tām saprotamā valodā par savām tiesībām un iespējām (tostarp arī informāciju par iestādes funkcijām).

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Salaspils daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanu

Ministru kabineta 22.augusta sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais “Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošanas koncepcijas projekts”, kas paredz realizējamos pasākumus ciklotrona centra izveidošanai Salaspils kodolreaktora teritorijā.

Projekta realizēšana uzsākta, lai risinātu jautājumus medicīnas, zinātnes un izglītības jomās, kā arī ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus ciklotrona centra izvietošanai reaktora teritorijā. Atbilstoši Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcijai ciklotrona centra izvietošana reaktora teritorijā samazinātu reaktora likvidēšanas izmaksas.

Ciklotrons kā radiofarmaceitisko preparātu avots ir izmantojams agrīnā vēža un metastāžu diagnostikā, profilaksē un ārstēšanā, kā arī sirds un asinsvadu slimību un neiroloģisko problēmu diagnostikā. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā ir divas reizes augstāka nekā citās ES valstīs, kas liecina par nepietiekamiem profilaktiskajiem pasākumiem un vēlīnu diagnostiku. Vispiemērotākā agrīnās diagnostikas tehnoloģija ir pozitronu emisijas tomogrāfija (PET), kura neilgā laikā ieņēmusi stabilu vietu starp diagnostiskajiem izmeklējumiem un kļūst arvien pieprasītāka. Kaut arī PET izmeklēšana ir salīdzinoši dārga, tomēr kopējās ārstēšanas izmaksas ievērojami samazinās, ja terapijas stratēģija un realizācija balstās uz precīzu diagnostiku un terapijas kontroli.

MK sēdē tika atbalstīts koncepcijā ietvertais risinājuma 3.varianta b) apakšvariants, kas paredz ciklotrona centra izveidošanu, piesaistot privāto sektoru – noslēdzot līgumu ar privāto partneri ar atbilstošiem nosacījumiem par ciklotrona centra izveidi. Kopējās izmaksas – 23,7 miljoni latu, no tiem papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta (laikposmā no 2007.–2010.gadam) ir 8,4 miljoni latu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa