Centrālā vēlēšanu komisija

Informācija Rīgā 1999.gada 26.novembrī

Par tautas nobalsošanas likumdošanas pilnveidošanu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nosūtījusi Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem 26.novembrī vēstuli, kurā informē par vairākām būtiskām likumdošanas nepilnībām, ar ko tā saskārusies, organizējot parakstu vākšanu un tautas nobalsošanu par 1999. gada 5.augusta likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atcelšanu. Vēstulē pausts lūgums Saeimas deputātiem un attiecīgajām Saeimas komisijām rast iespējas šo problēmu risināšanai.

Vēstulē uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas risināms likumdošanas ceļā, ir informācijas sniegšana vai nesniegšana parakstu vākšanas laikā. Pagaidām saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" CVK parakstus saskaita pēc parakstu vākšanas termiņa beigām. Līdz ar to nav pamata pieprasīt finansējumu ziņu sniegšanas sistēmas nodrošināšanai parakstu vākšanas laikā. Tomēr CVK arī uzskata, lai gan Informācijas atklātības likums nosaka, ka dokumentētai informācijai jābūt sabiedrībai pieejamai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi, uz parakstu vākšanas lapām, kas satur personu identificējošus datus, to nedrīkstētu attiecināt.

Vēstulē CVK vērš Saeimas deputātu uzmanību arī uz jautājumu par to naturalizēto pilsoņu iespējām piedalīties tautas nobalsošanā, kas līdz tautas nobalsošanas dienai nav izņēmuši Latvijas Republikas pilsoņu pasi.

Vienlaikus CVK uzskata, ka būtu pārskatāmas arī vairākas likuma normas, kas attiecas uz tautas nobalsošanas sarīkošanu ārvalstīs. Piemēram, likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošana par apturēta likuma atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus pēc tās izsludināšanas dienas. Tajā pašā laikā atsevišķās ārvalstīs, lai atvērtu vēlēšanu iecirkņus attiecīgajās pārstāvniecībās, nepieciešama ārvalstu kompetento iestāžu atļauja. Piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā šī atļauja jāpieprasa četrus mēnešus iepriekš. Nosacījums, kas atļauj sarīkot tautas nobalsošanu mēnesi pēc tās izsludināšanas dienas, sarežģī arī balsošanas materiālu nosūtīšanu vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.

Pamatojot vēstulē izteikto labojumu nepieciešamību, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars norādīja, ka starptautiskā vēlēšanu prakse iesaka izvairīties no situācijām, ka, risinot organizatoriskus jautājumus atsevišķu likuma normu nesaskaņotības dēļ, CVK jāpieņem lēmumi, kuri vēlāk var tikt apstrīdēti.

Kā zināms, atbilstoši likumam CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesības un tā var tikai sniegt priekšlikumus Saeimas komisijām par šādu izmaiņu nepieciešamību.

Kristīne Bērziņa, CVK priekšsēdētāja palīdze