Ar savstarpēju Eiropas kopības tieksmi

Vakar Rīgā tikās Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes pārstāvji

SIA "Ernst & Young" prezidents, komunikē sagatavošanas vadītājs Monti Akesons

ES Darba devēju un rūpnieku asociā-cijas viceprezidents, sanāksmes līdz-priekšsēdētājs Juka Harmala

Latvijas Republikas Ministru prezi-dents, sanāksmes līdzpriekšsēdētājs Andris Šķēle

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Uzruna, atklājot Ārvalstu investoru padomes sanāksmi Rīgā 1999.gada 30.novembrī

Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks jūs visus apsveikt otrajā Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) un Latvijas valdības tikšanās reizē Rīgā.

Es gribētu jūs iepazīstināt ar Makarova kungu, ekonomikas ministru, un Birkava kungu, tieslietu ministru. Birkava kungs, kā jūs to atceraties, piedalījās pirmajā ĀIP tikšanās reizē kā ārlietu ministrs. Finansu ministriju šajā tikšanās reizē pārstāv Andrejevas kundze, Finansu ministrijas valsts sekretāre. Tāpat sanāksmē piedalās to valsts institūciju pārstāvji, kas ir atbildīgas par ĀIP izvirzītajiem jautājumiem.

Man ir tas gods kopā ar Harmalas kungu vadīt otro ārvalstu investoru un Latvijas valdības tikšanos.

Es gribētu uzsvērt, ka Latvijas valdība vēlas un ir gatava runāt par visiem Latvijas ārvalstu investorus interesējošiem jautājumiem. Šodienas diskusiju es redzu kā nozīmīgu pašlaik notiekošā dialoga sastāvdaļu, kā rezultātā Latvijai jākļūst konkurētspējīgākai pasaules ekonomikā, kā arī jābūt pievilcīgākai ārvalstu biznesmeņiem.

Es rēķinos ar jūsu padomu un pieredzi, tāpat kā jūs varat rēķināties ar manu apņemšanos īstenot praksē jūsu ieteikumus.

Es gribētu sniegt īsu pārskatu par to, kas ir noticis kopš pirmās ĀIP tikšanās reizes. Kā jūs zināt, Latvijā ir jauna valdība. Bet mēs esam nodrošinājuši biznesa vides uzlabošanas politikas kontinuitāti, iesaistoties dialogā ar biznesa struktūrām.

Mēs esam daudz darījuši, lai īstenotu tos ieteikumus, kurus saņēmām 1.jūnija tikšanās laikā, ieskaitot nekustamā īpašuma nodokļu samazināšanu, muitas procedūru racionalizēšanu, kā arī esam veikuši reformas Valsts ieņēmumu dienestā un Muitas pārvaldē. Dažas no šīm rekomendācijām kļuva par rīcības plāna sastāvdaļām valdības deklarācijas īstenošanai. Tas nozīmē, ka šie ĀIP ieteikumi ir kļuvuši par valdības prioritātēm.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir panākusi makroekonomisko stabilitāti un veikusi nozīmīgu progresu, iedzīvinot tās strukturālās reformas, kas ļaus nodrošināt ekonomisko izaugsmi un sekmēs iestāšanos Eiropas Savienībā. Šis stingrais ekonomiskais pamats bija nepārvērtējams, ļaujot mums pārvarēt Krievijas krīzes izraisītās sekas.

Krievijas krīze radīja valdības ieņēmumu samazināšanos. Mēs pret to cīnāmies, samazinot budžeta izdevumus, ieviešot sociālās reformas un institucionālus labojumus.

Tajā pašā laikā Latvijas valdība turpina pievērsties biznesa vides uzlabošanai, samazinot vispārējās nodokļu likmes uzņēmumiem. Tā vietā mēs lietojam citus līdzekļus, lai palielinātu valdības ieņēmumus, tādus kā kontrabandas samazināšana, nodokļu iekasēšanas uzlabošana, kā arī budžeta izdevumu efektivitātes paaugstināšana.

Šie mūsu centieni arī guva Eiropas Komisijas pozitīvu vērtējumu Progresa ziņojumā par vispārējās likumdošanas iedzīvināšanu Latvijā. Latvijas valdība ir smagi strādājusi, lai sasniegtu šo labvēlīgo novērtējumu, un es esmu apmierināts, ka Latvija gan ekonomiski, gan politiski ir gatava vistuvākajā nākotnē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Pārfrazējot amerikāņu sakāmvārdu — nerunā par to, ko tu esi darījis manā labā līdz šim, runā par to, ko tu darīsi turpmāk, es gribētu savas uzstāšanās atlikušo daļu veltīt valdības 2000. un tālāko gadu prioritātēm.

Pašreizējā valdība savā darbā balstās uz tiem pašiem stūrakmeņiem kā iepriekšējās valdības — ekonomiskā un politiskā stabilitāte, tāpat kā būtisks ekonomiskais pieaugums. Šajā ziņā ļoti nozīmīgs faktors ir mūsu integrēšanās Eiropas Savienībā, ar to saistītie jautājumi ir kļuvuši par neatņemamu valsts institūciju darba sastāvdaļu. Katrs valdības lēmums tiek pieņemts, ņemot vērā Eiropas Savienības dimensiju, kā arī gatavojoties uzņemties ES dalībvalsts saistības. Ekonomiskās stabilitātes un pieauguma nodrošināšanai ļoti svarīgi ir ieviest stingru fiskālo politiku.

Pēc divām dienām notiks otrais un pēdējais budžeta lasījums Saeimā. Mēs centīsimies nākamajā gadā intensificēt fiskālos labojumus un panākt, lai valsts budžeta deficīts būtu mazāks par 2% no iekšzemes kopprodukta. Valdības politika ir nepalielināt nodokļus, kā arī ieviest stingrus izdevumu limitus. Tomēr mēs spējām palielināt finansējumu valdības galvenajām prioritātēm — izglītībai un Latvijas integrācijai NATO.

Jautājumi, kas šodien tiks apspriesti — cīņa pret korupciju un caurspīdīguma nodrošināšana privātajā sektorā — ir būtiskākie manas valdības darba kārtībā.

Es gribētu pateikties Ārvalstu investoru padomei, ka tieši šie jautājumi tiks apspriesti šajā tikšanās reizē. Tie prasa lielu uzmanību no mums visiem gan tagad, gan nākotnē.

Attiecībā uz citām prioritātēm, es gribētu atzīmēt, ka strukturālo reformu, tādu kā privatizācija un valsts pārvaldes reforma, pabeigšana ir galvenais uzdevums. Ņemot vērā valsts pārvaldes reformas nozīmīgumu, mēs esam ieviesuši atsevišķu ministra posteni šiem jautājumiem.

Valdība turpinās savus centienus uzlabot nodokļu administrēšanu, īstenojot Valsts ieņēmumu dienesta reformu. Tas sevī ietver stingru muitas kontroli un Pasaules bankas izstrādāto informācijas tehnoloģiju projektu.

Es gribētu uzsvērt, ka mana valdība ļoti nopietni uztver jūsu ieteikumus un to iedzīvināšanu konkrētās darbībās. Latvijas Attīstības aģentūra ir paveikusi milzīgu darbu šīs tikšanās sagatavošanā, izstrādājot detalizētu rīcības plānu, kā samazināt administratīvās barjeras un atvieglot valdības un ārvalstu investoru dialogu. Tādēļ es esmu uzdevis Latvijas Attīstības aģentūrai izstrādāt rīcības plānu šodienas ieteikumu īstenošanai. Latvijas Attīstības aģentūra manā skatījumā ir ne tikai dialoga atvieglotāja, bet arī valdības lēmumu izpildītājinstitūciju neatņemama sastāvdaļa, kas kopā ar jums piedāvās problēmu risinājumus un nodarbosies ar izteikto ieteikumu īstenošanu praksē.

Latvijas Attīstības aģentūra kalpos arī kā sūdzību izskatīšanas institūcija, kurā jūs un visi ārvalstu investori varēs vērsties, ja radīsies problēmas ar biznesa darbību Latvijā.

Es gribētu jūs aicināt aktīvi piedalīties dialogā par biznesa vides uzlabošanu Latvijā un mūsu ekonomikas konkurētspējas palielināšanu. Paldies.

"Latvijas Vēstneša" (Rūta Kesnere) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Preses konferencē

Sākumā — Sanāksmes līdzpriekšsēdētājs, Ministru prezidents Andris Šķēle:

— Šodien notika otrā Ārvalstu investoru padomes sēde, kurā pēc iepriekš apstiprinātas dienas kārtības pieskārās vairākiem jautājumiem, ko ārvalstu investori ir uzskatījuši par svarīgiem. Jāteic, ka kopš pirmās Ārvalstu investoru padomes sēdes Latvijā paveikts nozīmīgs darbs, un man to šodien bija patīkami dzirdēt arī no ārvalstu investoriem. Vairāki jautājumi, kas tika pieteikti no jauna, tiks pārrunāti vai pat pilnībā atrisināti mūsu nākamās tikšanās laikā 2000. gadā. Es esmu ļoti pateicīgs Jukam Harmalas kungam, kurš personīgi ziedojis daudz laika un ir šīs padomes līdzpriekšsēdētājs, kā arī sevišķs paldies Monti Akesona kungam, kurš strādāja īpašajā komitejā, lai tikšanās darbs noritētu raiti.

Arī Juka Harmala un Monti Akesons visnotaļ atzinīgi novērtēja Ārvalstu investoru padomes otro tikšanos. Sanāksmes līdzpriekšsēdētājs "StoraEnso" prezidents Juka Harmala atgādināja, ka ideja par šādas padomes izveidošanu radusies 1998. gada nogalē Stokholmā Baltijas jūras valstu vadītāju apspriedē un Latvija bijusi īpaši aktīva šīs idejas attīstītāja. Savukārt SIA "Ernst & Young" prezidents Monti Akesons uzsvēra, ka padomes darbā neviens aktuāls jautājums nav apiets vai noklusēts. "Ir ļoti nozīmīgi, ka mēs runājam par visiem aspektiem, kuri ietekmē ārvalstu investoru darbu," teica SIA "Ernst & Young" prezidents.

Pēc tam — žurnālistu jautājumi:

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai un kā šo tikšanos iespaidoja Eiropas Savienības valstu vadītāju Helsinku apspriedes tuvums?

A.Šķēle:

— Es gribētu teikt īsi: visādā ziņā tas atstāja pozitīvu iespaidu. Tas izrietēja no pārliecības, kāda ir gan Latvijas valdībai, gan visiem lielākajiem ārvalstu investoriem — ka Latvijas sāktais ceļš uz Eiropas Savienību ir skaidrs, noteikts, precīzs un ka Helsinkos tas gūs attiecīgu novērtējumu — mēs saņemsim uzaicinājumu iestāšanās sarunu sākšanai un visas mūsu aktivitātes, kas saistītas ar biznesa vides uzlabošanu, nākamreiz jau būs saistītas ar jauno dimensiju, kas parādīsies Latvijas biznesa vidē.

J.Harmala:

— Es pilnībā varu pievienoties Ministru prezidenta teiktajam. Taču ir vēl kāds īpašs elements, kas saistīts ar visām ES galotņu sanāksmēm. Allaž pirms šādām sanāksmēm notiek Eiropas Biznesmeņu un darba devēju asociācijas UNICE sanāksme, un tāda notiks arī šīs nedēļas beigās Helsinkos. UNICE savās sanāksmēs allaž pieņem arī vēstījumu nākamajai ES valstu vadītāju sanāksmei. Šoreiz visi galvenie UNICE lēmumi būs saistīti ar ES paplašināšanu, aplūkojot šo jautājumu tieši no ražotāju viedokļa. Šis elements ļoti cieši sasauksies ar Helsinku galotņu apspriedes pamatjautājumu, un es domāju, ka arī mūsu organizācijas viedoklim būs pozitīva ietekme uz Helsinku apspriedes lēmumiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Otrās Ārvalstu investoru padomes apspriedes komunikē

1999.gada 30.novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets otro reizi tikās ar lielāko ārvalstu investoru Latvijā vecākajiem vadītājiem. Pirmoreiz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) apspriede notika 1999.gada 1.jūnijā Rīgā.

Padome tikās, lai pārrunātu Latvijas valdības ekonomikas politiku un ārvalstu investorus interesējošus jautājumus, kā arī panākumus ĀIPL 1999.gada 1.jūnijā sniegto rekomendāciju izpildē.

Grupā Latviju pārstāvēja Ministru prezidents, finansu, ekonomikas, tieslietu ministrs, kā arī attiecīgo nozaru augstākā līmeņa ierēdņi. Ārvalstu investorus pārstāvēja vecākie vadītāji no "Alte Leipziger", ABB, "Coca–Cola", "Ericsson", "Ernst & Young", "Linstow", "Readymix", "Jeld–Wen", "Societe Generale", "Statoil", "Stora Enso", "Tatko", "Volkswagen and Volvo Truck", pārstāvji no Amerikas, Britu, Zviedru tirdzniecības palātām un Latvijas–Vācijas biznesa asociācijas.

Apspriedi vadīja Ministru prezidents Andris Šķēle un "Stora Enso CEO" prezidents Juka Harmala no Somijas.

Apspriedi atklāja Ministru prezidenta Andra Šķēles apsveikums, kurā viņš uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt ārvalstu investoru un Latvijas valdības veidoto dialogu. Viņš atzina, ka ĀIPL rekomendāciju īstenošanai ir izšķiroša nozīme turpmākajā Latvijas konkurētspējas attīstībā. Viņš arī atzīmēja, cik nozīmīgs ir dialogs par veiksmīgu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Ministru prezidents pauda savu apņemšanos risināt ārvalstu investoru noteiktās problēmas. Viņš arī uzsvēra valdības prioritātes izglītības, finansu politikas un lielāku ārvalstu invetīciju piesaistes jomā.

Atbildot Juka Harmala no "Stora Enso" ārvalstu investoru vārdā atzīmēja Latvijas valdības lielo progresu 1.jūnija apspriedē, kā arī vēlāk pausto ĀIPL rekomendāciju īstenošanā. Viņš apsveica valdības pieņemtos grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, kā arī pauda atbalstu valdības makroekonomikas politikai un turpmākajai integrācijai ES.

Padome pārrunāja dažādus jautājumus, kas ietekmē biznesa vidi, koncentrējoties uz kvalificēta darbaspēka attīstību, nodokļu apjomu, transporta infrastruktūru, muitu, finansu sektora attīstību, un administratīvos šķēršļus investīcijām. Bez tam kopā ar jautājumiem, kas izskatīti arī 1.jūnijā, tika pārrunāts valdības plāns korupcijas, noziedzības un nodokļu nomaksāšanas apkarošanai.

Šos jautājumus izstrādās vienotās darba grupās, kuru sastāvā būs investori un pārstāvji no valdības institūcijām. Rīcības plāns par ĀIPL rekomendāciju īstenošanu tiks iztrādāts līdz 2000.gada janvāra beigām. Ierosinātie jautājumi, tāpat kā rekomendāciju īstenošana, turpmāk tiks apspriesti vēlākajā Augstās padomes apspriedē, kas plānota 2000.gada oktobrī.

 

Ārvalstu investoru padomes mērķis ir izveidot dialogu starp Latvijas augstākajām amatpersonām un lielajiem ārvalstu investoriem ar mērķi uzlabot vispārējo investīciju vidi Latvijā. Tikšanos vadīja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle un "StoraEnso" prezidents Juka Harmala, kurš ir arī Eiropas Savienības Darba devēju un rūpnieku asociācijas viceprezidents. Latviju vakardienas sarunās pārstāvēja ministri, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības, Satiksmes un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras un Latvijas Privatizācijas aģentūras pārstāvji. Savukārt ārvalstu investorus pārstāvēja Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Francijas un Turcijas lielo uzņēmējsabiedrību vadītāji. Sanāksmes laikā notika diskusija par kvalificēta darbaspēka pieejamību, nodokļu politiku un administrēšanu, transportēšanas infrastruktūru, tai skaitā muitas formalitātēm un robežas šķērsošanas jautājumiem, korupcijas novēršanu, ilgtermiņa finansu resursu latos pieejamību, kā arī vairākiem citiem jautājumiem. Tikšanās dalībnieki pieņēma kopīgu komunikē .

Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents Andris Šķēle, "StoraEnso" prezidents Juka Harmala un SIA "Ernst & Young" prezidents Monti Akesons savu viedokli darīja zināmu žurnālistiem.