Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta noteikumi Nr. 637 "Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.08.2006., Nr. 130 (3498) https://www.vestnesis.lv/ta/id/141772

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.649

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību"

Vēl šajā numurā

16.08.2006., Nr. 130 (3498)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 637

Pieņemts: 01.08.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.637

Rīgā 2006.gada 1.augustā (prot. Nr.40 50.§)

Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 10.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (turpmāk– materiāli un priekšmeti).

2. Vispārīgās prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Regula (EK) Nr.1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (turpmāk– regula Nr.1935/2004).

3.Lai izmantotu materiālu un priekšmetu ražošanā vielas, kas nav minētas šajos noteikumos, ievēro regulas Nr.1935/2004 9.pantā noteikto procedūru, iesniedzot iesniegumu Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centrā. Materiālu un priekšmetu atbilstību šo noteikumu prasībām kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

4.Epoksiatvasinājumu lietošanas ierobežojumi materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, noteikti Komisijas 2005.gada 18.novembra Regulā (EK) Nr.1895/2005 par dažu epoksiatvasinājumu lietošanas ierobežojumiem materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

II. Plastmasas materiāli un priekšmeti

5. Plastmasas materiāli un priekšmeti ir materiāli un priekšmeti, kā arī to detaļas, kas sastāv tikai no plastmasas vai ir izveidoti no diviem vai vairākiem savstarpēji saistītiem tikai no plastmasas veidotiem slāņiem.

6.Plastmasas ir organiski makromolekulārie savienojumi, ko polimerizācijā, polikondensācijā, polipievienošanā vai citos līdzīgos procesos iegūst no molekulām ar mazāku molekulmasu vai iegūst, ķīmiski pārveidojot dabīgās makromolekulas. Šādiem makromolekulārajiem savienojumiem var pievienot citas vielas vai preparātus. Par plastmasu neuzskata:

6.1. pārklātu vai nepārklātu reģenerētas celulozes plēvi;

6.2. elastomērus un dabisko un sintētisko kaučuku;

6.3. ar plastmasu modificētu vai nemodificētu papīru un kartonu;

6.4.virsmas pārklājumus, kas iegūti no parafīna sveķiem (arī no sintētiskajiem parafīna sveķiem) vai no mikrokristāliskajiem sveķiem un minēto sveķu maisījumiem vai minēto sveķu un plastmasas maisījumiem;

6.5. jonu apmaiņas sveķus;

6.6. silikonus.

7.No plastmasas materiāla vai priekšmeta virsmas laukuma viena kvadrātdecimetra pārtikā drīkst migrēt ne vairāk kā 10 miligrami tā sastāvdaļu (kopējā migrācijas robeža). Tomēr kopējā migrācijas robeža nedrīkst būt lielāka par 60 miligramiem kilogramā pārtikas šādos gadījumos:

7.1. tilpnēm, kuru tilpums ir 0,5–10 litru;

7.2. priekšmetiem, kurus var piepildīt, bet kuriem nav iespējams noteikt saskares virsmas laukumu ar pārtiku;

7.3. vākiem, blīvēm, aizbāžņiem un līdzīgām aizdarēm.

8.Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā ir atļauts izmantot šo noteikumu 1.pielikumā minētās izejvielas un 2.pielikumā minētās piedevas, ievērojot attiecīgos ierobežojumus un specifikācijas, kā arī šo noteikumu 11. un 15.punktā minētās vielas. Ja kādas izejvielas vai piedevas Ķīmijas referatīvā žurnāla informatīvā dienesta reģistrā minētais numurs neatbilst tās ķīmiskajam nosaukumam, tad vērā tiek ņemts ķīmiskais nosaukums. Ja kādas izejvielas vai piedevas Ķīmijas referatīvā žurnāla informatīvā dienesta reģistrā minētais numurs neatbilst Eiropas tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu reģistrā minētajam numuram, tad vērā tiek ņemts izejvielas vai piedevas Ķīmijas referatīvā žurnāla informatīvā dienesta numurs.

9. Bakteriālas fermentācijas procesā iegūtie produkti, ko izmanto saskarē ar pārtiku, noteikti šo noteikumu 3.pielikumā.

10. Izmantojot materiālu un priekšmetu ražošanā piedevas, kuras Latvijā atļauts lietot kā pārtikas piedevas vai aromatizētājus, ražotāji nodrošina, lai to migrācija pārtikas produktā nesasniegtu daudzumu, kuram ir tehnoloģiska funkcija gala produktā, vai nepārsniegtu normatīvajos aktos par pārtikas piedevām un aromatizētājiem noteiktos daudzumus. Izplatot šādus materiālus un priekšmetus vairumtirdzniecībā, tiem pievieno ražotāja izsniegtu deklarāciju.

11. Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļauto izejvielu sarakstā (1.pielikums) ietvertas makromolekulāro vielu sintēzes procesā izmantojamās vielas, kā arī modificētu makromolekulāro vielu ražošanā izmantojamās dabiskās vai sintētiskās makromolekulārās vielas, ja to sintēzei nepieciešamie monomēri vai citas izejvielas nav ietvertas minētajā sarakstā, un dabisko vai sintētisko makromolekulāro vielu modificēšanā izmantojamās vielas.

12. Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļauto izejvielu sarakstā (1.pielikums) nav ietvertas šādas plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļautās vielas:

12.1. skābju, fenolu vai spirtu alumīnija, amonija, kalcija, dzelzs, magnija, kālija un nātrija sāļi (arī dubultsāļi un skābie sāļi). Jēdziens "... skābe(-es),
sāls(-i)" sarakstā lietots, ja atbilstošā brīvā skābe nav sarakstā minēta;

12.2.savienojumi, kas var atrasties gala produktā izmantoto vielu piemaisījumu, reakciju starpproduktu un noārdīšanās produktu veidā;

12.3. oligomēri un dabiskās vai sintētiskās makromolekulārās vielas un to maisījumi, ja to sintēzes monomēri vai izejvielas ir ietvertas sarakstā;

12.4.plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļauto izejvielu maisījumi;

12.5. skābju, fenolu vai spirtu cinka sāļi (arī dubultsāļi un skābie sāļi). Šīm sāļu grupām īpatnējā migrācijas robeža (SML) ir 25 miligrami kilogramā (ko izsaka kā cinku) pārtikas vai pārtikas aizstājēja. Šis pats cinka ierobežojums attiecas uz tām vielām, kuru nosaukumā ir vārdi "... skābe(-es), sāls(-i)", kas ir sarakstos, ja atbilstošā brīvā skābe nav sarakstā minēta.

13.Ja plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļauto izejvielu sarakstā (1.pielikums) vielai kā atsevišķam savienojumam ir dots arī vispārējs apzīmējums, tad uz minēto vielu attiecas atsevišķajam savienojumam noteiktie ierobežojumi.

14.Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļautās piedevas, to skaitā polimērās piedevas (polimēri, prepolimēri un oligomēri, kurus var pievienot plastmasām to tehnisko īpašību nodrošināšanai, bet kurus vienus pašus bez citiem polimēriem nevar izmantot par gatavo materiālu vai priekšmetu galveno sastāvdaļu), noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Attiecīgās piedevas izmanto šādi:

14.1. pievieno plastmasai, lai sasniegtu noteiktu tehnisku rezultātu gala produktā. Minētās piedevas paliek gala produktā;

14.2. nodrošina piemērotu polimerizācijas vidi.

15. Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļauto piedevu sarakstā (2.pielikums) nav ietvertas šādas plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļautās piedevas:

15.1. vielas, kuras tieši ietekmē polimēru veidošanās procesu, krāsvielas un šķīdinātāji;

15.2. skābju, fenolu vai spirtu alumīnija, amonija, kalcija, dzelzs, magnija, kālija un nātrija sāļi (arī dubultsāļi un skābie sāļi). Jēdziens "... skābe(-es),
sāls(-i)" sarakstā lietots, ja atbilstošā brīvā skābe sarakstā nav minēta;

15.3.vielas, kuras var atrasties gala produktā izmantoto izejvielu piemaisījumu, reakciju starpproduktu vai noārdīšanās produktu veidā;

15.4.plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļauto vielu maisījumi;

15.5. skābju, fenolu vai spirtu cinka sāļi (arī dubultsāļi un skābie sāļi). Šīm sāļu grupām īpatnējā migrācijas robeža (SML) ir 25 miligrami kilogramā (ko izsaka kā cinku) pārtikas vai pārtikas aizstājējā. Šis cinka ierobežojums attiecas uz vielām, kuru nosaukumā ir vārdi "... skābe(-es),
sāls(-i)", kas ir sarakstos, ja attiecīgā brīvā skābe nav sarakstā minēta.

16.Plastmasas materiāli un priekšmeti, kuru sastāvā ir šo noteikumu 12.2., 12.3., 12.4., 15.3. un 15.4.apakšpunktā minētās vielas, atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām. Specifikācijas atsevišķām šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā minētajām vielām ir noteiktas 4.pielikumā.

17. Plastmasas materiālu un priekšmetu sastāvdaļu migrācijas noteikšanu pārtikā vai pārtikas aizstājējā (turpmāk– migrācijas tests) veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu konkrētiem plastmasas materiāliem vai priekšmetiem vai to analogiem. Ja nav iespējams noteikt attiecīgā plastmasas materiāla vai priekšmeta sastāvdaļu migrācijas līmeni pārtikā, migrācijas līmeni nosaka pārtikas aizstājējos.

18.Migrācijas testus veic apstākļos, kas atbilst reālajiem vai paredzamajiem attiecīgā plastmasas materiāla vai priekšmeta vai tā daļas lietošanas apstākļiem, kā arī nodrošina migrācijas testu veikšanu visstingrākajos apstākļos.

19. Migrācijas testa beigās analītiski nosaka no attiecīgā plastmasas materiāla vai priekšmeta vai tā daļas migrējušo vielu kopējo daudzumu pārtikā vai tās aizstājējā (kopējā migrācija) vai vienas vai vairāku no attiecīgā plastmasas materiāla vai priekšmeta vai tā daļas migrējušo vielu daudzumu pārtikā vai tās aizstājējā (īpatnējā migrācija).

20. Salīdzinot migrācijas testu rezultātus, pārtikas aizstājēju īpatnējais svars tiek nosacīti pieņemts par vienu. Migrējušās vielas miligrami vienā litrā pārtikas aizstājēja skaitliski atbilst migrējušās vielas miligramiem vienā kilogramā pārtikas.

21. Šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētās īpatnējās migrācijas robežas izteiktas miligramos kilogramā. Attiecīgās robežas var izteikt arī miligramos kvadrātdecimetrā:

21.1. tilpnēm, kuru tilpums ir mazāks par 0,5 litriem vai lielāks par 10 litriem;

21.2.plastmasas materiāliem, kurus nevar uzpildīt vai kuriem nevar noteikt attiecību starp materiāla virsmas laukumu un ar attiecīgo materiālu saskarē esošās pārtikas daudzumu (piemēram, loksnēm, plēvēm). Minētajos gadījumos attiecīgās īpatnējās migrācijas robežas, kas izteiktas miligramos kilogramā, jādala ar 6 (konvencionālu konversijas faktoru), lai izteiktu tās miligramos kvadrātdecimetrā.

22. Plastmasas materiāli un priekšmeti atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām, ja migrācijas testos iegūtie rezultāti nepārsniedz kopīgās migrācijas robežu vairāk nekā:

22.1.20miligramu kilogramā vai 3miligrami kvadrātdecimetrā– migrācijas testos, kur izmantota rektificēta olīveļļa vai tās aizvietotāji;

22.2.12miligramu kilogramā vai 2miligrami kvadrātdecimetrā– migrācijas testos, kur izmantoti citi pārtikas aizstājēji.

23. Migrācijas testus veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu, ievērojot šādus nosacījumus:

23.1.izmantojami šo noteikumu 5.pielikuma II nodaļā minētie pārtikas aizstājēji un III nodaļā minētie migrācijas testa apstākļi;

23.2.ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izmantot šo noteikumu 5.pielikuma II nodaļā minēto pārtikas aizstājēju D, izmanto šo noteikumu 5.pielikuma IV nodaļā minētos tauku aizvietotājus (šķīdinātājus);

23.3.šo noteikumu 5.pielikuma V nodaļā noteiktos alternatīvos testus izmanto, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi;

23.4. šo noteikumu 23.1., 24.2. un 24.3.apakšpunktā minētajos gadījumos ir pieļaujams:

23.4.1. samazināt veicamo migrācijas testu skaitu, ja apstākļi, kuros veikti attiecīgie testi, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem ir atzīti par visstingrākajiem;

23.4.2. neveikt migrācijas testu, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka jebkuros paredzamajos plastmasas materiāla vai priekšmeta lietošanas apstākļos migrācijas robežas nevar būt pārsniegtas.

24. Vinilhlorīda monomēra daudzums materiālos un priekšmetos nedrīkst būt lielāks par 1 miligramu kilogramā. Vinilhlorīda migrācija no plastmasas materiāliem un priekšmetiem pārtikā nav pieļaujama. Vinilhlorīda migrāciju no plastmasas materiāliem un priekšmetiem pārtikā kontrolē, izmantojot metodi, kuras noteikšanas robeža ir 0,01 miligrams kilogramā.

25. Vinilhlorīda monomēra daudzumu materiālos un priekšmetos, kā arī iespējamo vinilhlorīda migrāciju pārtikā nosaka laboratorijā, kas akreditēta atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" prasībām pārtikas ķīmijas jomā. Analīzes veic, izmantojot šo noteikumu 6.pielikumā minēto references metodi. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams noteikt vinilhlorīda iespējamo migrāciju pārtikā, nosaka vinilhlorīda migrāciju pārtikas aizstājējā atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam. Laboratorijai ir tiesības izmantot citas analīžu metodes, ja var pierādīt, ka ar tām sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība kā ar 6.pielikumā minēto references metodi.

26. Polivinilhlorīda (PVH) vāku blīvēm, ko izmanto burku aizvākošanai, īpatnējā migrācijas robeža (SML) epoksidētu sojas pupu eļļai ir 60 miligramu kilogramā pārtikas vai pārtikas aizstājēja. Polivinilhlorīda (PVH) vāku blīvēm, ko izmanto tādu stikla burku aizvākošanai, kurās ir pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, īpatnējā migrācijas robeža (SML) epoksidētu sojas pupu eļļai ir 30 miligramu kilogramā pārtikas vai pārtikas aizstājēja.

III. Keramikas priekšmeti

27. Keramikas priekšmets ir priekšmets, kas izgatavots no neorganisku vielu maisījuma, kurā ir daudz māla un silikātu un var būt neliels organisko vielu daudzums. Minētais priekšmets vispirms ir izveidots un pēc tam apdedzināts. Tas var būt arī glazēts, emaljēts vai krāsots.

28. No keramikas priekšmeta migrējušais svina un kadmija daudzums atkarībā no keramikas priekšmeta kategorijas nedrīkst pārsniegt:

28.1.svina daudzums 0,8 miligrami kvadrātdecimetrā un kadmija daudzums 0,07 miligrami kvadrātdecimetrā– 1.kategorijas keramikas priekšmetiem (priekšmeti, kurus nevar piepildīt, vai priekšmeti, kurus var piepildīt un kuru iekšējais dziļums, kas mērīts no zemākā punkta līdz horizontālajai plaknei, kas iet caur augšējo malu, nav lielāks par 25milimetriem);

28.2.svina daudzums 4,0miligrami litrā un kadmija daudzums 0,3 miligrami litrā– 2.kategorijas keramikas priekšmetiem (pārējie priekšmeti, kurus var piepildīt);

28.3.svina daudzums 1,5miligrami litrā un kadmija daudzums 0,1 miligrams litrā– 3.kategorijas priekšmetiem (trauki ēdiena gatavošanai (vārīšanai), pārtikas iesaiņošanas un uzglabāšanas tilpnes, kuru tilpums ir lielāks par trijiem litriem).

29.Ja rezultāts, kas iegūts, nosakot svina un kadmija migrāciju no keramikas priekšmeta saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu, kā arī vēl vismaz trīs citu analogu priekšmetu (no vienas ražošanas partijas) analīzē iegūtais rezultāts nepārsniedz šo noteikumu 24.punktā minētos lielumus vairāk nekā par 50%, keramikas priekšmets atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām.

30. Ja keramikas priekšmets sastāv no šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minētā keramikas priekšmeta vai 28.3.apakšpunktā minētā keramikas trauka (attiecīgi 2. un 3.kategorijas priekšmets) un keramikas vāka (1.kategorijas priekšmets), tad svina un kadmija normas attiecināmas uz trauku. Trauka un vāka iekšējās virsmas pārbauda atsevišķi un vienādos apstākļos. Šādi iegūtā svina un kadmija daudzumu summa attiecināma tikai uz trauka virsmas laukumu vai tilpumu.

31. Visos tirdzniecības posmos keramikas izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, pievieno rakstisku deklarāciju, kas ļauj identificēt preci. Deklarāciju atjauno, ja būtiskas izmaiņas ražošanā izraisa izmaiņas svina un kadmija migrācijā. Deklarāciju sagatavo ražotājs vai tirgus dalībnieks, kas reģistrēts Eiropas Savienībā, un tā satur šādu informāciju:

31.1. lietošanai gatavu izstrādājumu ražotāja un importētāja nosaukumu un adresi;

31.2. keramikas izstrādājuma nosaukumu;

31.3. deklarācijas sagatavošanas datumu;

31.4. apstiprinājumu par keramikas izstrādājumu atbilstību šo noteikumu un regulas Nr.1935/2004 prasībām.

32. Keramikas izstrādājumu ražotājs pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka keramikas izstrādājumi atbilst šo noteikumu 28.punktā norādītajām svina un kadmija migrācijas robežām. Apliecinājumā norāda veikto analīžu rezultātus, testēšanas apstākļus un tās laboratorijas nosaukumu un adresi, kurā veikta testēšana.

IV. Reģenerētas celulozes plēves materiāli

33.Reģenerētas celulozes plēve ir plānslāņa materiāls, ko iegūst no attīrītas celulozes, kas iegūta no nereciklētas koksnes vai kokvilnas. Lai plēve iegūtu noteiktas tehnoloģiskas īpašības, tai ražošanas procesā gan masā, gan uz virsmas var pievienot dažādas piedevas, un reģenerētas celulozes plēve var būt:

33.1. bez pārklājuma;

33.2. ar celulozes pārklājumu;

33.3. ar plastmasas pārklājumu.

34.Reģenerētas celulozes plēve tiek lietota kā materiāls, kas nonāk saskarē ar pārtiku, vai kura veido daļu no materiāla, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Šis nosacījums neattiecas uz sintētiskiem reģenerētas celulozes aizsargapvalkiem.

35.Reģenerētas celulozes plēvi bez pārklājuma vai ar celulozes pārklājumu atļauts ražot tikai no vielām vai vielu grupām, kas minētas šo noteikumu 8.pielikumā, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus, kā arī no vielām, ko lieto krāsošanai (krāsas un pigmenti) vai kā adhezīvus, ja validēta ķīmiskā analīze neuzrāda minēto vielu migrāciju pārtikā vai uz tās virsmas.

36. Ja reģenerētas celulozes plēvei paredzēts plastmasas pārklājums, to līdz pārklāšanai ražo tikai no vielām vai vielu grupām, kas minētas šo noteikumu 8.pielikuma I nodaļā, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos ierobežojumus. Plastmasas pārklājumu reģenerētas celulozes plēvei atļauts ražot tikai no vielām vai vielu grupām saskaņā ar šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā noteikto. Uz reģenerētu celulozes plēvi ar plastmasas pārklājumu attiecināmas arī šo noteikumu 7., 21., 22. un 23.punktā noteiktās prasības.

37. Reģenerēta celulozes plēve var būt ar pārklājumu no vienas puses vai no abām pusēm.

38. Reģenerētas celulozes plēves apdrukātās virsmas nedrīkst saskarties ar pārtiku.

V. Gumijas vai elastomēru knupīši un mānekļi

39.Gumijas vai elastomēru knupīši un mānekļi nedrīkst izdalīt N-nitrozoamīnus vai vielas, kas var pārvērsties par N-nitrozoamīniem. Siekalu testa šķīdumā, ievērojot šo noteikumu 9.pielikumā minētos nosacījumus, nedrīkst izdalīties N-nitrozoamīni vai vielas, kas var pārvērsties par N-nitrozoamīniem un ko var noteikt ar apstiprinātu metodi, kura atbilst šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Ar minēto metodi var noteikt šādus daudzumus:

39.1.0,01miligramu visu izdalīto N-nitrozoamīnu daudzumu no viena kilograma knupīšu un mānekļu daļām, kas izgatavotas no gumijas vai elastomēra;

39.2.0,1miligramu visu izdalīto N-nitrozoamīnus veidojošo vielu daudzumu no viena kilograma.

VI. Papīra un kartona materiāli un priekšmeti

40. Papīra un kartona materiāli un priekšmeti nedrīkst izdalīt vairāk nekā 0,5 miligramus kadmija no viena kilograma attiecīgā materiāla.

41. Papīra un kartona materiāli un priekšmeti nedrīkst izdalīt vairāk nekā 3 miligramus svina no viena kilograma attiecīgā materiāla.

VII. Noslēguma jautājumi

42.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumus Nr.217 "Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 174.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 68.nr.; 2005, 20., 176., 210.nr.).

43.Līdz jaunu normatīvi tehnisko dokumentu vai normatīvo aktu pieņemšanai attiecībā uz materiāliem un priekšmetiem, kas izgatavoti no koka (arī no korķkoka), metāla vai tā sakausējumiem, parafīna sveķiem vai mikrokristāliskajiem sveķiem, stikla, tekstilmateriāla un gumijas, ir spēkā esošie standarti un normatīvi, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

44.Plastmasas materiālus un priekšmetus, kas iepildīti līdz 2005.gada 2.augustam un kas satur azodikarbonamīdu kā putu veidotāju vielu, var turpināt izplatīt, ja uz tiem ir norādīts iepildīšanas datums. Iepildīšanas datumu var aizstāt ar citu norādi, ja tā ļauj noteikt iepildīšanas datumu. Ziņas par iepildīšanas datumu pēc pieprasījuma sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam.

45.Stikla traukus, kas līdz 2006.gada 19.novembrim piepildīti ar pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem un kas noslēgti ar polivinilhlorīda (PVH) vāku blīvēm, kas neatbilst šo noteikumu 26.punkta prasībām, var turpināt izplatīt, ja uz traukiem ir norādīts iepildīšanas datums vai norāde, kas ļauj noteikt iepildīšanas datumu. Ziņas par iepildīšanas datumu pēc pieprasījuma sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam.

46. Sākot ar 2007.gada 19.novembri, aizliegts ražot un ievest Latvijā plastmasas priekšmetus, kas nonāk saskarē ar pārtiku un kuri neatbilst šo noteikumu 26.punkta prasībām.

47. Lai materiālu un priekšmetu ražošanā izmantotu piedevas, kas nav minētas šo noteikumu 3.pielikumā, bet kas ir izmantotas kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, iesniedzējs iesniedz iesniegumu Pārtikas un veterinārajā dienestā ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.decembrim, ievērojot regulas Nr.1935/2004 9.pantā noteikto procedūru. Iesniegumam pievieno datus, kas pierāda minēto piedevu nekaitīgumu. Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina saņemtās informācijas iesniegšanu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē līdz 2006.gada 31.decembrim.

48.Ar 2007.gada 20.maiju ir aizliegts tirgot un lietot keramikas izstrādājumus, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku un kas neatbilst šo noteikumu prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1978.gada 30.janvāra Direktīvas 78/142/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas satur vinilhlorīda monomēru un kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem;

2) Komisijas 1980.gada 8.jūlija Direktīvas 80/766/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodi, kas izmantojama, lai veiktu oficiālu kontroli attiecībā uz vinilhlorīda monomēra saturu materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

3) Komisijas 1981.gada 29.aprīļa Direktīvas 81/432/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodi, kas izmantojama, veicot oficiālu kontroli attiecībā uz vinilhlorīdu, kas pārtikas produktos nonācis no materiāliem un priekšmetiem;

4) Komisijas 1982.gada 18.oktobra Direktīvas 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kas ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas produktiem;

5) Padomes 1984.gada 15.oktobra Direktīvas 84/500/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

6) Padomes 1985.gada 19.decembra Direktīvas 85/572/EEK, ar ko nosaka sarakstu, kur uzskaitīti aizstājēji, kas izmantojami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas produktiem;

7) Komisijas 1993.gada 15.marta Direktīvas 93/10/EEK par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un priekšmetiem, kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem;

8) Komisijas 2002.gada 6.augusta Direktīvas 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuriem paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem;

9) Komisijas 1997.gada 29.jūlija Direktīvas 97/48/EK, ar kuru otrreiz groza Padomes Direktīvu 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

10) Komisijas 2004.gada 1.marta Direktīvas 2004/19/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasām un plastmasas izstrādājumiem, kuriem paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem;

11) Komisijas 2004.gada 29.janvāra Direktīvas 2004/14/EK, ar ko groza Direktīvu 93/10/EEK par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un priekšmetiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

12) Komisijas 2004.gada 6.janvāra Direktīvas 2004/1/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/72/EK attiecībā uz azodikarbonamīda izmantošanas pārtraukšanu par putu veidotāju vielu;

13) Komisijas 1993.gada 15.marta Direktīvas 93/8/EEK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrācijas pārbaudei, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

14) Komisijas 1993.gada 15.marta Direktīvas 93/11/EEK par to, kā no elastomēra vai gumijas pupiem un knupjiem atbrīvojas N-nitrozoamīni un
N-nitrozējamas vielas;

15) Komisijas 1993.gada 10.decembra Direktīvas 93/111/EK, ar kuru groza Direktīvu 93/10/EEK par reģenerētās celulozes plēves materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

16) Komisijas 2005.gada 18.novembra Direktīvas 2005/79/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

17) Komisijas 2005.gada 29.aprīļa Direktīvas 2005/31/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 84/500/EEK attiecībā uz atbilstības deklarāciju un analīzes metodes izpildes kritērijiem, ko pielieto keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 17.augustu.

Pielikumi 1-9

ZIP 233 kb

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!