Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.08.2006., Nr. 128 https://www.vestnesis.lv/ta/id/141550

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

11.08.2006., Nr. 128

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē

 

EM: Tiks tirgotas tikai bērniem drošas šķiltavas

Ekonomikas ministrija ceturtdien, 10.augustā, nodeva starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Būtiskās prasības šķiltavām un to uzraudzības kārtība”. Normatīvā akta projekts ierobežos drošuma prasībām neatbilstošu šķiltavu tirdzniecību Latvijas tirgū, noteiks būtiskās prasības šķiltavām un to uzraudzības kārtību, kā arī nozīmēs tirgus uzraudzības iestādi.

Normatīvā akta projekts vērsts uz bērnu aizsardzību. No 2007.gada 11.marta būs atļauts tirgot tikai tādas šķiltavas, kas konstruētas un ražotas tā, lai tās būtu bērniem drošas un parastos vai iespējami paredzamos lietošanas apstākļos tās nevar iedarbināt bērni, kas jaunāki par 51mēnesi. Tāpat tiks aizliegta tādu šķiltavu tirdzniecība, kuras kādā veidā atgādina citu priekšmetu, ko parasti atzīst par bērniem pievilcīgu vai paredzētu lietošanai bērniem, kuru forma, piemēram, atgādina multiplikācijas filmu personāžus, rotaļlietas, šaujamieročus, pulksteņus, telefonus, mūzikas instrumentus, transporta līdzekļus, cilvēka ķermeni vai cilvēka ķermeņa daļas, dzīvniekus, pārtiku vai dzērienus, vai arī kurām ir izklaidējoši skaņas, gaismas vai animācijas efekti, kuras ir potenciāli pievilcīgas bērniem, rada papildu interesi par tām un tāpēc ir potenciāli bīstamas.

Vadoties no Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Kanādas un Jaunzēlandes valstu pozitīvās pieredzes, kur jau ilgstoši darbojas bērniem nedrošu šķiltavu tirdzniecības aizliegums, paredzams, ka normatīvā akta projekts būtiski samazinās bērnu izraisīto ugunsgrēku, nelaimes gadījumu, kuros gūti ievainojumi, un nāves gadījumu skaitu. Tādējādi tiks nodrošināts augstāks patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, novēršot nedrošu un patērētāja veselībai bīstamu preču nokļūšanu tirgū, un godīga konkurence. Noteikumu projektā paredzētos uzdevumus veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, kas dalībvalstīm pieprasa veikt pasākumus, kuri atļautu tirgot tikai bērniem drošas šķiltavas un aizliegtu tirgot “jaunrades” šķiltavas. Šāds lēmums pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK par vispārējo preču un pakalpojumu drošumu 13.pantu. Šī lēmuma iestrādāšana dalībvalstu nacionālajā likumdošanā jāveic līdz šā gada 11.septembrim. Tas nozīmē, ka atbilstoši šim jaunajam tiesību aktam un EK pieņemtā lēmuma prasībām arī Latvijā no 2007.gada 11.marta tiks aizliegta bērniem nedrošu un jaunrades šķiltavu tirdzniecība, tāpēc Latvijas uzņēmējiem ieteicams jau laikus gatavoties šo prasību ievērošanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties – http: // www. mk. gov. lv/lv/mk/tap/?pid=30254203 .

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par grozījumiem Kriminālprocesa likumā

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas palīdzēs paātrināt izmeklēšanu krimināllietās, kurās liecinošās personas ir ar speciāli procesuāli aizsargājamo statusu.

Grozījumi likumā palīdzēs ietaupīt valsts līdzekļus, kurus izmanto minēto personu aizsardzībai, lai varētu veikt kvalitatīvākus aizsardzības pasākumus attiecībā uz speciālās aizsardzības programmā iesaistītajām personām.

Pēdējo septiņu gadu laikā no visu kriminālprocesā liecinošo personu skaita, kurām ar ģenerālprokurora lēmumu tika piemērota speciālā procesuālā aizsardzība, 18% bijušas personas, kuras pašas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un ar savām liecībām palīdzējušas atklāt citu personu izdarītus smagus vai sevišķi smagus noziegumus. No ģenerālprokurora lēmuma par personas atzīšanu par speciāli procesuāli aizsargājamu pieņemšanas brīža līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim paiet trīs un pat vairāk gadu. Visu šo laiku īpaši pilnvarota Valsts policijas struktūrvienība veic minēto personu speciālās aizsardzības pasākumus, kam dažkārt tiek tērēti ievērojami naudas līdzekļi.

Tāpēc kriminālprocesa, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājamā persona, izmeklēšanas termiņa saīsināšana ļaus ietaupīt aizsardzības nolūkam paredzētos valsts budžeta līdzekļus un iedalīt tos īpaši pilnvarotas Valsts policijas struktūrvienības kapacitātes uzlabošanai.

 

IeM: Par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais noteikumu projekts par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri nosūtīti pārstāvēt Latviju savas kompetences ietvaros ārvalstīs.

Pašreiz sakaru virsniekam, kas veic dienesta pienākumus ārvalstī, pabalstus un kompensācijas izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumiem Nr. 931 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstī”.

Saeima 2006.gada 30.jūnijā pieņēma IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas stāsies spēkā ar 2006.gada 1.oktobri. Minētais likums deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka pabalstu un kompensāciju izmaksas apmērus un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī. Sakarā ar to tiek izdoti jaunie noteikumi. Pašlaik Valsts policiju pārstāv sakaru virsnieki Eiropas Policijas birojā Nīderlandē (Hāgā), kā arī Krievijas Federācijā (Maskavā). Vienlaikus, paplašinoties starptautiskajai sadarbībai un tās jomām, turpmākajos gados paredzama sakaru virsnieku skaita palielināšanās, nosūtot tos uz citām valstīm.

Sakaru virsnieku tīkla izveidošana paredzēta arī atjaunotajā indivatīvajā rīcības plānā Šengenas acquis prasību īstenošanai, kā arī Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programmā 2006.–2010.gadam.

 

IeM: Par Šengenas informācijas sistēmas darbību

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais likumprojekts “Šengenas informācijas sistēmas darbības likums”.

Likuma mērķis ir nodrošināt sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai valstīs, kas pievienojušās konvencijai, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas konvencija), kā arī valstīs, kuras nav pievienojušās Šengenas konvencijai, bet piemēro Šengenas acquis noteikumus.

Likums nosaka Šengenas informācijas sistēmas (SIS) un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijas Republikā, kā arī par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas.

Tas paredz, ka SIS tehnisko darbību Latvijas Republikā nodrošinās IeM Informācijas centrs (IC), kas pildīs SIS un SIRENE informācijas sistēmas pārziņa funkcijas attiecībā uz Latvijas Republikas valsts daļu.

SIRENE Latvijas birojs izmantos SIS, lai uzraudzītu iekļaujamo ziņojumu atbilstību sistēmas darbību regulējošiem tiesību aktiem un veicinātu rīcību, kas nepieciešama mērķa sasniegšanai.

Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu SIS pieņems procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros un tiesnesis sprieduma izpildes kontroles ietvaros attiecībā uz ziņojumu par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā izdot, kā arī par personām, par kurām nav pamata lūgt apcietināšanu izdošanas nolūkā, bet kas tiek meklētas, lai noskaidrotu to pastāvīgās uzturēšanās vietu ar mērķi veikt procesuālas darbības, paziņot kriminālprocesā pieņemto spriedumu vai aicināt kriminālsoda izpildei.

Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu SIS, lai objektu izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, pieņems procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par viegli identificējamiem nozagtiem, piesavinātiem vai pazudušiem mehāniskiem transportlīdzekļiem, šaujamieročiem, oficiālu dokumentu veidlapām, vērtspapīriem, maksāšanas līdzekļiem, personu apliecinošiem dokumentiem vai par viegli identificējamām banknotēm.

Savukārt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu SIS pieņems operatīvās darbības subjekts konkrētā operatīvās darbības procesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par bezvēsts pazudušām personām, ko meklē, lai noskaidrotu to atrašanās vietu vai lai aizsardzības vai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, kā arī par personām, transportlīdzekļiem, laivām, lidmašīnām un konteineriem, lai maskēti iegūtu informāciju par tiem.

Iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskās amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt konsulārās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersona, Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izskatot konkrēto gadījumu savas kompetences ietvaros, varēs pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos valstīs, kas pievienojušās Šengenas konvencijai.

Plānots, ka ziņojumus SIS savas kompetences ietvaros un atbilstoši tehniskajām prasībām apstrādās Valsts policija (VP), Drošības policija (DP), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija, VID Muitas kriminālpārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), VRS, PMLP, Militārā policija, prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Satversmes aizsardzības birojs.

Piekļuve sistēmā esošajiem ziņojumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām personu un objektu kontroles veikšanā būs VP, DP, VRS, Pašvaldības policijai, PMLP, KNAB, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, VID Muitas kriminālpārvaldei, VID Finanšu policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, prokuratūrām, tiesām, Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Likums stāsies spēkā pēc Eiropas Padomes lēmuma par iekšējo robežu atcelšanu pieņemšanas.

 

IeM: Par papildu pārbaudēm vīzu vai uzturēšanās atļauju izsniegšanā

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē, izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta papildu pārbaude, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju Ministru kabineta (MK) noteikto valstu pilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

Noteikumi arī paredz kārtību, kādā amatpersona pārbauda pieejamo informāciju par to, vai ārzemnieka ieceļošana radīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Papildu pārbaude šo noteikumu izpratnē ir informācijas iegūšana no Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) par to, vai persona, ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, radīs draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Noteikumi nosaka, ka DP sniedz ziņas amatpersonai, kura veic papildu pārbaudi ielūgumiem vīzu saņemšanai, izsaukumiem uzturēšanās atļauju saņemšanai, vīzu pieprasījumiem, ja vīza tiek pieprasīta Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārzemēs vai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, robežkontroles punktā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā arī uzturēšanās atļauju pieprasījumiem, ja lēmuma par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanai nav nepieciešams pārvaldē apstiprināts izsaukums. Savukārt SAB sniedz ziņas amatpersonai, kura veic papildu pārbaudi vīzu pieprasījumiem, ja vīza tiek pieprasīta pārstāvniecībās vai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 4.panta astoto daļu, kas paredz, ka MK nosaka kārtību, kādā amatpersona, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš ir likuma 4.panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, pārbauda pieejamo informāciju par to, vai šāda ārzemnieka ieceļošana radīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

MK noteikumi pilnveidos sadarbību starp migrācijas procesa kontrolē iesaistītajām iestādēm un kopumā optimizēs vīzu izsniegšanas procesu, kā arī veicinās iespēju novērst teroristiski tendētu ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par grozījumiem Sporta likumā

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi sporta likumā”.

Šos grozījumus IZM izstrādājusi sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Olimpisko komiteju un Latvijas Sporta federāciju padomi), lai nodrošinātu likuma sasaisti ar normatīvajiem aktiem un veiktu uzlabojumus Latvijas sporta darba organizēšanā.

Pašvaldības un valsts institūcijas

Izstrādātajos grozījumos konkrēti noteikta arī valsts un pašvaldību institūciju kompetence sporta jomā – IZM ir sporta nozares vadošā (augstākā) iestāde, savukārt Sporta pārvalde ir IZM padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās sporta politikas īstenošanā.

Apzinoties nepieciešamību pašvaldību līmenī stiprināt sporta statusu un ņemot vērā efektīvu pašvaldību interešu pārstāvniecības nepieciešamību Latvijas Nacionālajā sporta padomē, grozījumu projektā iestrādāta ideja pilnvarot Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienībai uzticot arī tiesības koordinēt un pārstāvēt pilsētu un rajonu pašvaldību sadarbību sporta jomā.

Tāpat paredzēts dot tiesības pašvaldībām nodrošināt savas sporta bāzes ar nepieciešamo aprīkojumu, finansēt sporta sacensības, kā arī nepieciešams radīt iespēju pašvaldībām finansēt licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pašvaldību finansējumu var saņemt tikai akreditētās sporta izglītības iestādes, kur ir licencētas sporta izglītības programmas.

Sporta izglītība un speciālistu sertifikācija

Saistībā ar sporta izglītības iestādēm noteikts, ka tās attīsta un izkopj fizisku un garīgu spēju kopumu izglītojamo veselībai, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.

Grozījumos paredzēts, ka sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā veic biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, tādējādi tiek noteikts atbildīgais arī par sporta speciālistu sertificēšanas procesu kopumā.

Antidopings

Saistībā ar antidopinga jautājumiem sportā likuma grozījumu projektā noteikts, ka Veselības ministrija sadarbībā ar IZM īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas Nr.135 noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus.

Sporta organizācijas

Precizēts termina “sporta federācija” skaidrojums – “sporta biedrība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija u.tml.)”. Dots arī termina “kompleksās sacensības” skaidrojums, nosakot, ka tās ir sporta sacensības vairākos sporta veidos.

Saskaņā ar grozījumu projektu kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, nosaka MK. No Sporta likuma izslēgts pilnvarojums šādus kritērijus izstrādāt Latvijas Nacionālajai sporta padomei.

Grozījumu projektā stiprināta arī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) kompetence, lai radītu stabilitāti augstas klases sasniegumu sportā nodrošināšanai ilgtermiņa. Proti, LOV nodrošina valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās, izmantojot paredzētos valsts budžeta un citus finanšu līdzekļus.

Finansēšana un nacionālās izlases

Lai sakārtotu sporta finansēšanas sistēmu atbilstoši Administratīvā procesa likumam, kā arī izpildot MK 2005.gada 12.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot.Nr.19 36.§), Sporta likuma 13.panta piektajā daļā dots deleģējums MK noteikt valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas “Sports” apakšprogrammās “Sporta būves”, “Nacionālās sporta federācijas”, “Sporta pasākumi” un “Augstas klases sasniegumu sports”. Tomēr, tā kā minētās sadales kārtības izstrādei nepieciešams laiks, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka šī kārtība stāsies spēkā 2007.gada 1.aprīlī. Grozījumu projektā paredzēts, ka MK nosaka kārtību, kādā valsts nodrošinās valsts izlašu komandu sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanas izskaušanu

Lai izskaustu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, tādējādi samazinot finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, Labklājības ministrija (LM) ierosina noteikt ģimenes ārstam pienākumu pēc 60 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja jāpārtrauc vai jāturpina.

Bet gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ģimenes ārstam būs pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lems par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā.

Šāda LM iecere balstīta uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu analīzi par slimības pabalstiem, kā arī uz darba devēju un Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) sniegto informāciju par darbnespējas lapu izmantošanu. Tie ir norādījuši, ka atsevišķos gadījumos darba ņēmēji darbnespējas lapas izmanto negodprātīgi un, pamatojoties uz nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, izvairās no darba. Šādu gadījumu kļūst arvien vairāk, radot arvien lielākus zaudējumus gan darba devējiem, gan valstij kopumā.

LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskatīti Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē.

Tāpat saistībā ar to, ka ceļu satiksmes negadījumos katru gadu tiek ievainots ievērojams cilvēku skaits, darbnespējas lapā paredzēts iekļaut jaunu pārejošās darbnespējas cēloni – ceļu satiksmes negadījums.

LM speciālisti uzskata, ka pēc šo jauno normu ieviešanas tiks nodrošināta cilvēku drīzāka atgriešanās darba tirgū, kā arī tiks samazināts to cilvēku skaits, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Tāpat, izskaužot nepamatotu pārejošas darbnespējas gadījumus, tiks samazināti valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un darba devēju izdevumi.

Līdz šim darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu konkrētam cilvēkam ārsts vai ārsta palīgs varēja izsniegt vienpersonīgi, nekonsultējoties ar citiem ārstiem speciālistiem. Tāpat nevienā no normatīvajiem aktiem nav precīzi noteikts, pēc cik ilga atveseļošanās perioda cilvēks nosūtāms uz VDEĀK invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Līdz ar to ne visām personām, kuras ilgstoši slimo, tiek nodrošināta efektīva ārstēšana un nepieciešamā rehabilitācija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Valsts zemes politikas koordinācijas padomes darbību

Valsts zemes politikas koordinācijas padomes darbību nodrošinās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), paredz Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē izskatītie grozījumi šīs padomes nolikumā.

Kā teikts nolikuma grozījumu anotācijā, 2005.gada 25.janvārī Ministru kabinets pieņēma Valsts zemes politikas koordinācijas padomes nolikumu, kurā paredzēts šādu padomi izveidot Tieslietu ministrijas (TM) vadībā.

Saskaņā ar rīkojumu par Valsts zemes dienesta reorganizāciju atsevišķas funkcijas ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā tika nodotas Aizsardzības ministrijai, vēl citas – VSIA “Latvijas Valsts mērnieks”. Rezultātā būtiski sašaurinājās TM kompetence zemes politikas jautājumos un atbilstoši tika grozīts arī TM nolikums.

Savukārt RAPLM nolikums paredz, ka šī ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās politikas, pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas politikas, mājokļu politikas un pašvaldību darbības pārraudzības jomās. Telpiskās politikas jomā RAPLM veic nacionālā plānojuma izstrādi. Nacionālā plānojuma izstrāde nav iespējama bez zemes kā resursa attīstības analīzes un bez vienotas politikas šī resursa izmantošanas noteikšanai.

Zemes politikas jautājumi vistiešāk skar pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas politiku, mājokļu politiku, kā arī risina reģionālās politikas uzdevumus.

Ņemot vērā minēto, izstrādātas izmaiņas Zemes politikas koordinācijas padomes nolikumā, paredzot, ka padomes darbu, kā arī zemes politikas izstrādi un īstenošanu turpmāk nodrošinās RAPLM.

Vienlaikus grozījumu anotācijā norādīts, ka koordinācijas padomes darbības nodrošināšanai nepieciešams nostiprināt RAPLM kapacitāti – izveidot papildus piecas štata vietas. Lai nodrošinātu efektīvu padomes darbu, jāveic analītisks darbs, jānodrošina informācijas apkopošana, jāveic dialogs ar citām ieinteresētajām institūcijām, jāapkopo ārvalstu pieredze, jāizstrādā likumdošana un tehniski jānodrošina koordinācijas padomes darbs.

Vairāki ar zemes politikas izstrādi saistīti jautājumi – zeme kā attīstības resurss, transporta infrastruktūras attīstība, piekrastes attīstība, pilsētvide – ir jārisina sarunu un diskusiju ceļā. Līdz ar to nepieciešams papildu finansējums semināru, konferenču organizēšanai, t.sk. metodiskā materiāla izstrādei, publicitātes nodrošināšanai.

Grozījumi nolikumā nodoti saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, RAPLM un Valsts kancelejai.

 

TM: Par valsts nodevu par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā”.

Noteikumos reglamentēts valsts nodevas apmērs par parakstu apliecināšanu, ko veic komercreģistra iestādes amatpersona, kā arī valsts nodevas samaksas kārtība un atvieglojumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 10.panta otro daļu, individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona. Komerclikums arī paredz, ka komercreģistra iestādes amatpersona parakstus var apliecināt arī valdes locekļiem, likvidatoriem, prokūristiem. Jaunajā noteikumu projektā valsts nodevas apmērs par viena paraksta apliecināšanu paredzēts 5,5 lati, bet, ja vienlaikus apliecināšanai tiek pieteikti trīs un vairāk paraksti vienā reģistrācijas lietā, par katra paraksta apliecināšanu valsts nodeva ir 4 lati. Valsts nodevas apmērs ir pielīdzināts parakstu apliecināšanas īstenošanas Uzņēmumu reģistrā administratīvajām izmaksām.

Valsts nodeva jāsamaksā pirms attiecīgā paraksta apstiprināšanas, un tā tiek ieskaitīta valsts budžetā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Vides, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

 

TM: Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību

Valsts sekretāru 10.augusta sanāksmē izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts par zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs apstiprina zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību, eksāmena jautājumus un nepieciešamo zināšanu apjomu. Līdz šim zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu noteica tieslietu ministra 2004.gada 1.decembrī apstiprinātā kārtība.

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā noteikts – ja likums paredz pārvaldes iestādei kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, juridiskā spēka hierarhijā šādi normatīvie akti ir nākamie pēc Ministru kabineta noteikumiem un zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī.

Ņemot vērā šos nosacījumus, minētā tieslietu ministra apstiprinātā kārtība ir zaudējusi spēku. Līdz ar to nepieciešams aizstāt tieslietu ministra 2004.gada 1.decembra kārtībā noteikto regulējumu ar Ministru kabineta noteikumiem. Lai izpildītu minēto uzdevumu, TM ir sagatavojusi grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu eksāmenu kārtību. Vienlaikus izstrādāti arī šādi Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projektā paredzēta zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena organizēšanas, norises, rezultātu vērtēšanas, paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība, kā arī nepieciešamais zināšanu apjoms, lai nokārtotu eksāmenu.

Noteikumu projektam pievienoti divi pielikumi – “Zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena novērtējums” un “Zvērināta tiesu izpildītāja palīga pretendentu vērtējuma lapa”.

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā un noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu eksāmenu kārtību nodoti saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!