Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 584 "Valsts policijas koledžas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.07.2006., Nr. 116 (3484) https://www.vestnesis.lv/ta/id/140450-valsts-policijas-koledzas-nolikums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.599

Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

Vēl šajā numurā

25.07.2006., Nr. 116 (3484)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 584

Pieņemts: 11.07.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.584

Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.37 42.§)

Valsts policijas koledžas nolikums

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Valsts policijas koledža (turpmāk – koledža) ir Ministru kabineta dibināta Valsts policijas pakļautībā esoša izglītības iestāde. Koledža personām pēc vidējās izglītības ieguves (turpmāk – studējošie) nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

2. Koledžas pilnais nosaukums:

2.1. latviešu valodā Valsts policijas koledža;

2.2. angļu valodā State police College;

2.3. vācu valodā – Staats polizei College;

2.4. krievu valodā Колледж государственной полиции.

3. Koledžas juridiskā adrese – Ezermalas iela 8, Rīga, LV-1014, Latvija.

4.Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk – padome) un koledžas direktors (turpmāk– direktors). Padome ir koledžas personāla koleģiāla lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.

II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

5. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

5.1.pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana, sagatavojot policijas darbiniekus dienestam Valsts policijā;

5.2.izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo policijas darbinieku personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

5.3.profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošana;

5.4.iespēju sniegšana studējošajiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

6. Koledžas uzdevumi ir šādi:

6.1.atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem, kā arī sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu;

6.2.sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt un īstenot policijas darbinieku profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas;

6.3.izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes un sadarbībā ar Valsts policiju organizēt kvalifikācijas eksāmenus;

6.4.nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

6.5.Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts policijas struktūrvienībām;

6.6.veicināt pētniecības darba attīstību ar policijas darbību saistītajās nozarēs;

6.7.sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un Valsts policiju profesionālās izglītības jomā;

6.8.informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām koledžā;

6.9.veicināt akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;

6.10.Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts policijai deleģēto uzdevumu veikšanā;

6.11.veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

III. Padome

7.Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus un studējošajiem. Direktoru un direktora vietnieku padomē iekļauj bez ievēlēšanas.

8.Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Padomes darbojas saskaņā ar Valsts policijas priekšnieka apstiprinātu padomes nolikumu.

9.Padomes sastāvu apstiprina Valsts policijas priekšnieks. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.

10. Padomes sastāvā ir 15padomes locekļi:

10.1. koledžas direktors;

10.2. koledžas direktora vietnieks;

10.3.seši akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);

10.4.divi vispārējā personāla pārstāvji;

10.5.divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji;

10.6.trīs Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas Valsts policijas struktūr­vienību amatpersonas.

11. Padome:

11.1.apstiprina izglītības programmas un izstrādā priekšlikumus par jaunu izglītības programmu īstenošanu;

11.2.apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus;

11.3.apstiprina lietišķo pētījumu virzienus;

11.4.sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

11.5.izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu;

11.6.pieņem direktora iesniegto koledžas darbības gada pārskatu;

11.7.atbalsta un sekmē studējošo paš­pārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;

11.8. izstrādā padomes nolikumu;

11.9. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

11.10.apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

11.11.apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

11.12.izskata un apstiprina koledžas karoga metu, ģerboņa un emblēmas skices;

11.13.izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;

11.14.izskata citus jautājumus, kas saskaņā ar koledžas nolikumu ir padomes kompetencē.

12.Padomi sasauc tās priekšsēdētājs, koledžas direktors vai ne mazāk kā astoņi padomes locekļi. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

13.Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 10padomes locekļi. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

14.Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā 10 no klātesošajiem padomes locekļiem.

IV. Direktors

15.Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts policijas priekšnieks.

16. Direktors:

16.1.ieceļ amatā un atbrīvo no amata koledžas akadēmisko un vispārējo personālu;

16.2.dod tiešus rīkojumus koledžas personālam;

16.3.atbilstoši kompetencei izdod rakstiskus rīkojumus;

16.4.izdod koledžas iekšējās kārtības noteikumus un citus koledžas iekšējos normatīvos aktus, ja koledžas nolikumā nav noteikts citādi;

16.5.organizē koledžas attīstības stratēģijas izstrādi;

16.6.veic pasākumus koledžas materiāltehniskās bāzes attīstībai un organizē koledžas saimniecisko darbību;

16.7.organizē un pārrauga studiju un mācību procesu koledžā;

16.8.saskaņo ar Valsts policijas priekšnieku koledžas struktūru un amatu skaitu koledžā;

16.9. apstiprina amatu aprakstus;

16.10.uztur sakarus ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm;

16.11.saskaņā ar padomes apstiprināto nolikumu organizē akadēmiskā personāla vēlēšanas;

16.12.organizē padomes vēlēšanas;

16.13.organizē koledžas gada pārskata izstrādi un nodrošina iespēju ar to iepazīties koledžas personālam un citiem interesentiem;

16.14.atbild par koledžas finanšu resursu izlietojumu un nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu;

16.15.iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts policijas priekš­niekam un koledžas padomei koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju ar to iepazīties koledžas personālam;

16.16.veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

17.Ja koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, direktoram saskaņā ar koledžas padomes lēmumu ir tiesības neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.

V. Koledžas struktūrvienības

18.Izglītības, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledžā veido struktūrvienības. Izglītības un pētniecības darba veikšanai koledžas pamatstruktūrvienība ir katedra. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības (nodaļas, daļas).

19.Lēmumu par struktūrvienību izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju, ņemot vērā koledžas direktora priekšlikumu, pieņem Valsts policijas priekšnieks.

20. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. Reglamentus apstiprina koledžas direktors. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

21. Katedrā ir vismaz seši akadēmiskā personāla pārstāvji, kuri ieņem vēlētus amatus. Katedras vadītāju ievēlē atbilstoši šo noteikumu 11.11.apakš­punktā minētajam nolikumam.

22. Koledžas sastāvā ir struktūrvienība, kas īsteno arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas.

VI. Koledžas personāls

23. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido:

23.1.akadēmiskais personāls – akadēmiskajos amatos ievēlētie darbi­nieki;

23.2. vispārējais personāls;

23.3. studējošie.

24. Personālam saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēkas un citus objektus.

25. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kā arī tikt uzklausītam.

26. Akadēmisko personālu veido:

26.1. docenti;

26.2. lektori;

26.3. asistenti.

27. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 11.11.apakšpunktā minēto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietojot to koledžas mājas lapā internetā.

28. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.

29. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

30. Direktors slēdz darba līgumu ar ievēlēto personu uz sešiem gadiem.

31. Akadēmiskā personāla pienākumi ir šādi:

31.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;

31.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju;

31.3. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes attīstīšanā;

31.4. ievērot profesionālās ētikas normas;

31.5. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

31.6. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā savas tiesības.

32. Akadēmiskā personāla tiesības ir šādas:

32.1. īstenojamo izglītības programmu ietvaros brīvi noteikt izglītības programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību;

32.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties darba metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

32.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

32.4. piedāvāt jaunas izglītības programmas un ierosināt jaunu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu;

32.5. ierosināt izglītības programmas aktualizāciju un jaunu studiju kursu ieviešanu;

32.6. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

32.7. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības institūcijās un lēmējinstitūcijās.

33. Reflektantu uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam apstiprina padome. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Valsts policijas priekšnieks.

34. Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā izglītības programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

35. Reflektantu iekļauj koledžas studējošo skaitā ar direktora rīkojumu.

36. Studējošajiem ir šādas tiesības:

36.1. iepazīties ar koledžas studiju programmu, tās saturu un prasībām;

36.2. pārtraukt un atsākt studijas padomes noteiktajā kārtībā;

36.3. saņemt informāciju par visām izmaiņām studiju procesa organizācijā;

36.4. saņemt konsultācijas studiju programmas apguvei;

36.5. vēlēt studējošo pašpārvaldi un tikt ievēlētam tajā.

37. Studējošajiem ir šādi pienākumi:

37.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt studiju programmu;

37.2. pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar dienestu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem;

37.3. ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus;

37.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, koledžas telpām un inventāru.

38. Studējošo pašpārvaldi izveido studējošie, un tā darbojas saskaņā ar studējošo pašpārvaldes nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina padome.

39. Studējošo pašpārvalde aizstāv un pārstāv studējošo intereses koledžā.

40. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām un lēmējinstitūcijām, kā arī struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

41. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās.

42. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.

VII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana

43. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.

44. Izstrādāt un noteiktā kārtībā pieteikt studiju programmu var akadēmiskās struktūrvienības.

45. Par studiju programmas saturu un tā īstenošanu atbildīgā ir studiju daļa.

46. Studiju programmas noslēgumā ir valsts pārbaudījums. Valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

47. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.

48. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.

49. Lēmumu par jaunu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu pieņem koledžas padome pēc saskaņošanas ar Valsts policijas priekšnieku.

VIII. Koledžas darbību reglamentējošo dokumentu izstrādes un pieņemšanas kārtība

50. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina direktors.

51. Kārtību, kādā reglamentē darbību jomās, kuru regulēšana ir ārpus direktora kompetences, apstiprina padome pēc direktora ieteikuma.

52. Grozījumus koledžas nolikumā izstrādā padome. Grozījumi stājas spēkā pēc saskaņošanas un apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IX. Koledžas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību

53. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors.

54. Direktoram ir tiesības atcelt koledžas direktora vietnieka, struktūr­vienību priekšnieku lēmumus, rīkojumus un norādījumus.

55. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts policijā. Valsts policijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

56. Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts policijas priekš­niekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.

X. Koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

57. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc iekšlietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 26.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!