• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs, atbalstot latviešu valodas un Latvijas vēstures mācīšanu ārvalstīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2006., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/140128

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs, izsakot līdzjūtību Indonēzijas tautai

Vēl šajā numurā

19.07.2006., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrs, atbalstot latviešu valodas un Latvijas vēstures mācīšanu ārvalstīs

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 17.jūlijā, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu un īpašo uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās Karinu Pētersoni, aicināja kopīgi vienoties par atbalstu latviešu valodas un Latvijas vēstures mācīšanai ārvalstīs.

Sanāksme notika pēc ārlietu ministra iniciatīvas, un tajā piedalījās arī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis.

Ārlietu ministrija ir identificējusi virkni problēmu, piemēram, par finanšu trūkumu vairākās Eiropas valstu izglītības iestādēs, lai turpinātu latviešu valodas mācīšanu ārvalstniekiem, kā arī par latviešu valodas prasmes uzlabošanu ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem. Atbalsts nepieciešams gan latviešu diasporai ārvalstīs, īpaši Krievijā, Īrijā un Beļģijā (Briselē), gan arī latviešu valodas kā vienas no Eiropas Savienības valsts valodām apguvei ārvalstu augstskolās.

Latviešu valodas prasmes uzlabošana minēta kā viena no prioritātēm Ministru kabineta apstiprinātajā programmā “Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.–2009.gadam”. Taču patlaban vienīgā valsts, kur latviešu valodu māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas programmas, ir Krievijas Federācija, turklāt tas notiek no rezerves līdzekļiem. Līdz šim latviešu valodas apguvi ārvalstīs atbalstījuši un joprojām šim mērķim līdzekļus rod latviešu organizācijas, piemēram, Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas.

Ministri vienojās, ka Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos aprēķinus par nepieciešamā finansējuma apjomu un perspektīvā atbalstīs līdzekļu piešķiršanu arī valdībā.

Ārlietu ministrs aicināja arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu kopā ar Kultūras ministriju izvērtēt iespēju izveidot Latvijā mazākumtautību integrācijas muzeju. “Muzejs mums ļautu gan Latvijas sabiedrībai, gan arī ārvalstu pārstāvjiem parādīt pozitīvo mūsu valsts pieredzi, nodrošinot nacionālo minoritāšu pārstāvjiem iespējas saglabāt savu identitāti un attīstīt kultūras tradīcijas,” pauda A. Pabriks.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!