Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir liels prieks uzrunāt tik izcilu auditoriju Četema namā, kas jau gadu desmitiem ilgi ir pazīstama kā viena no pasaules pazīstamākajām organizācijām, kas nodarbojas ar starptautisku jautājumu analīzi. Es esmu priecīga un pagodināta, ka esmu Londonā kā Viņas majestātes valdības īpašā viešņa.
Atskatoties uz Lielbritānijas un Latvijas divpusējo attiecību vēsturi, es ar lepnumu varu atzīmēt, ka Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas de facto neatkarību. Tas notika 1918.gada 11.novembrī – vienu nedēļu pirms oficiāli tika proklamēta Latvijas Republika. 1919.gada pavasarī, kad boļševiku Krievija bija okupējusi Latvijas teritorijas lielāko daļu, tvaikonis Saratov, kas atradās britu karakuģu aizsardzībā Latvijas ostas pilsētā Liepājā, kļuva par Latvijas Pagaidu valdības patvērumu un darbavietu. Britu militāro spēku piedalīšanās Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919.gadā, kuru laikā tika nogalināti arī vairāki britu kareivji, Latvijā radīja ļoti labvēlīgu attieksmi pret Apvienoto Karalisti starpkaru laika periodā. Tagad pēc pusgadsimtu ilgā pārtraukuma Latvija un Apvienotā Karaliste atkal ir partneres un sabiedrotās. Abas mūsu valstis cieši sadarbojas kā Eiropas Savienības un NATO locekles, lai 21.gadsimtā pasaulē būtu miers un stabilitāte.
Mūsdienu globalizētajā laikmetā nevienas valsts nacionālās intereses nebeidzas pie tās robežām, pat ne tās tuvākajā apkaimē. Tas attiecas uz drošību un tikpat lielā mērā uz ekonomiku. Šodien miljoniem cilvēku drošība visā pasaulē ir pakļauta draudiem, ko rada terorisms un ekstrēmisms. Terorisma un politiskā radikālisma cēloņi bieži ir šķietami attāli konflikti. Daudzos gadījumos uz šādu rīcību var pamudināt ekonomiskās grūtības, kā arī nedemokrātiska un neefektīva valsts pārvalde.
Pasaules demokrātiskajām valstīm ir cerība uzveikt starptautisko terorismu, tikai cieši sadarbojoties starptautiskā mērogā, un tāpēc transatlantiskās partnerattiecības ir tik svarīgas gan Latvijai, gan Apvienotajai Karalistei. Abas mūsu valstis uzskata, ka Eiropas nākotne ir cieši saistīta ar Savienoto Valstu un Kanādas nākotni. Ziemeļamerikas iedzīvotājiem ir tādas pašas vērtības un ideāli kā mums. Mums kopīga ir stingra ticība brīvībai, demokrātijai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesību virsvarai. Kaut gan reizēm mums var būt atšķirīgi viedokļi par vairākiem specifiskiem jautājumiem, mēs nedrīkstam pieļaut, ka atšķirīgi viedokļi novirzītu mūs no galvenā mērķa garantēt drošību visā pasaulē. Lai to panāktu, ir cieši jāsadarbojas teroristu tīklu atklāšanā un likvidēšanā, lai beigu beigās izskaustu terorisma pamatcēloņus.
Mums ir jāizveido stiprākas koalīcijas ar jaunajām demokrātiskajām valstīm, lai novērstu jaunu teroristu paaudžu rašanos, kuru naidu un sevis ienīšanu rada dziļa netaisnības izjūta.
Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti un citiem sabiedrotajiem ir izvietojusi miera uzturēšanas spēkus Afganistānā, Irākā un Balkānos, lai palīdzētu tur nodrošināt stabilitāti. Šo centienu galīgais mērķis ir panākt, lai šajos nemierīgajos reģionos izveidotos patiesi demokrātiskas valstis un notiktu ekonomiska attīstība. Tas savukārt palīdzētu apturēt ekstrēmisma un terorisma rašanos.
Tomēr ir ļoti svarīgi, lai pēc karadarbības beigšanās turpinātos starptautiskās sabiedrības ieinteresētība. Šajā ziņā jaunizveidotajai ANO Miera komitejai būtu svarīga loma. Piemēram, Austrumeiropā nesen no jauna uzliesmoja konflikts, kura cēlonis daļēji bija arī tas, ka starptautiskā sabiedrība priekšlaicīgi pārtrauca par to interesēties. Šajā sakarā ES ir pašai sava pieaugoša loma kā krīžu pārvarēšanas vadītājai, un tai ir jāturpina palielināt savas spējas reaģēt uz krīzēm. NATO arī ir sākusi pievērst lielāku uzmanību tam, lai stabilizētu un rekonstruētu savas misijas ārvalstīs. Abām organizācijām ir jāro iespējas, kā labāk koordinēt savu starpniecību un krīžu atrisināšanas centienus.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Lai garantētu savu dalībvalstu drošību un pielāgotos mūsu laikmeta mainīgajiem apdraudējumiem, NATO būs jāturpina sava militārā transformācija, kas būs galvenais jautājums šā gada NATO samitā, kas notiks Rīgā. Es uzskatu, ka NATO vajadzētu arī paaugstināt sadarbības līmeni kopīgos miera uzturēšanas centienos ar citām valstīm, tādām kā Austrālija, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidkoreja. Šīm valstīm ir tādas pašas vērtības kā mums un līdzīgi mērķi. Šīs valstis ir arī apliecinājušas savas spējas efektīvi iesaistīties konfliktu noregulēšanā. Mēs visi iegūtu no ciešākas sadarbības.
Tajā pašā laikā NATO jāturpina atbalstīt Eiropas jaunās demokrātiskās valstis. Latvija visu laiku pieliek saskaņotas pūles, lai palīdzētu Ukrainai, Gruzijai un it īpaši Moldovai. Mēs atbalstīsim NATO MAP piedāvājumu Ukrainai, kas tiks izteikts Rīgas samitā vai drīz pēc tā, ar noteikumu, ka šajā valstī turpinās reāls progress. Mēs atbalstām arī Gruzijas centienus izveidot ciešākas attiecības ar aliansi.
Latvija arī cer, ka Eiropa var izveidot pragmatiskas darba attiecības ar Krieviju, kam ir nozīmīga loma pasaules drošības arhitektūrā. Krievijas aktīva līdzdalība ir ļoti svarīga, lai vērstos pret starptautisko terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam izvairīties no konstruktīva dialoga ar Krieviju pat par vissensitīvākajiem jautājumiem, ieskaitot konsekventu demokrātisko principu ievērošanu un tiesību virsvaru.
Kopš Latvija atguva savu neatkarību 1991.gadā labu kaimiņvalstu attiecību izveidošana ar Krieviju visu laiku mums ir bijis dienaskārtības jautājums. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā cerību dodoši periodi ir mainījušies ar mazāk cerīgiem. Mums ir izdevies atrisināt vairākus ļoti smagus jautājumus, tādus kā Krievijas karaspēka izvešana no mūsu valsts teritorijas, bet mums vēl ir jāatrisina vairāki citi jautājumi – tādi kā robežlīguma noslēgšana. Nesen ir atsācies politiskais dialogs visaugstākajā līmenī starp mūsu abām valstīm. Nesen Latvijas Ministru prezidents tikās ar Krievijas prezidentu un premjerministru, kas bija drīz pēc Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarha vizītes Latvijā šajā pavasarī. Mēs ceram, ka šīs tikšanās sekmēs mūsu attiecību uzlabošanos.
Latvija vēlētos, lai ES būtu labāka koordinācija ārpolitikas jautājumos, kas ir izrādījies ļoti grūts uzdevums organizācijai, kurā ietilpst 25 dalībvalstis. Neskatoties uz to, es ceru, ka galu galā ES spēs īstenot daudz saskaņotāku kopīgu ārpolitiku un drošības politiku. Cik vien tas ir iespējams, Eiropai ir jāsaglabā vienots viedoklis tās dialogā ar Krieviju, Ķīnu un citām valstīm.
ES ir cieši iesaistīta demokrātisko un ekonomisko reformu sekmēšanā tās kaimiņvalstīs, īstenojot Eiropas kaimiņvalstu politiku. Šī politika ir Latvijas, kā arī vairāku citu valstu prioritāte. Latvija arī atbalsta aktīvāku ES politiku ieilgušu konfliktu atrisināšanā ES tuvumā, ieskaitot konfliktus Moldovā un Dienvidosetijā Gruzijā. Nav jāatgādina, ka ES jādara viss iespējamais, lai sekmētu virzību uz demokrātiju Baltkrievijā un atrastu veidu, kā veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību šajā valstī.
ES paplašināšanas turpināšanas perspektīva ir noteikti palīdzējusi sekmēt reformu īstenošanu ES kandidātvalstīs. Es priecājos, ka Rumānija un Bulgārija drīz pievienosies ES un ka sarunas par iestāšanos ES ir sākušās ar Horvātiju un Turciju. Taču tāpat kā NATO paplašināšana jebkura tālāka ES paplašināšana ir jāsaista ar katras atsevišķās kandidātvalsts sasniegto progresu. Lai gan ES kapacitāte uzņemt jaunas dalībvalstis ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, uzņemot jebkuras jaunas dalībvalstis, mēs nevaram padarīt ES kandidātvalstis par ES iekšējo attīstības problēmu ķīlniecēm.
Latvijai, kā arī pārējām ES valstīm, enerģētiskā drošība ir stratēģiski ļoti svarīga. Sākot īstenot kopīgu enerģētikas politiku, ES ir spērusi pirmos soļus, lai garantētu savu enerģijas piegādes drošību. Taču ES enerģētikas politikai ir jābūt vēl vairāk saskaņotai attiecībā pret trešajām valstīm, kā arī ir jāveic papildu pasākumi, lai paaugstinātu enerģijas izmantošanas efektivitāti, palielinātu mūsu rezerves krīzes situāciju gadījumiem un attīstītu alternatīvus enerģijas resursus. Šobrīd Latvijai nepietiek resursu, lai izveidotu lielas naftas rezerves, bet tai ir lielas pazemes gāzes krātuves, kuru kapacitāte var kalpot vairāku ES valstu enerģijas vajadzību apmierināšanai.
ES dalībvalstīm ir jāizveido arī kopīga ES politika jautājumā par migrāciju un jāvienojas par vispārīgiem principiem imigrantu uzņemšanai. Tajā pašā laikā katrai dalībvalstij ir jāļauj pašai izlemt, cik lielu imigrantu skaitu tā uzņems. Ja ES nostiprinās savas ārējās robežas, lai tās būtu drošas, tad ES kaimiņvalstu administratīvās kapacitātes nostiprināšana būs ieguvums visiem cīņā pret nelegālo migrāciju, organizēto noziedzību un terorismu. Latvija tāpat kā lielākā daļa ES dalībvalstu neatbalsta ideju radīt globālu mehānismu migrācijas koordinēšanai. Taču mēs atzīstam, ka gaidāmais ANO augsta līmeņa dialogs par starptautisko migrāciju un attīstību ir ļoti svarīgs. Ir jāuzlabo koordinācija starp dažādām aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kas nodarbojas ar migrācijas problēmām.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Drošība ir priekšnoteikums attīstībai, bet attīstība arī ir ļoti svarīga drošībai. Tikai saskaņotas starptautiskas pūles dos rezultātus, lai tiktu sasniegti ANO tūkstošgades attīstības programmas mērķi, samazinot nabadzību visā pasaulē un sekmējot ilgtspējīgu attīstību. Mēs atzīstam, ka daudzos pasaules reģionos, sevišķi Āfrikā, ir nepieciešama humānā palīdzība un ir jāpalīdz tiem attīstīties.
Ir arī citi svarīgi jautājumi, tādi kā organizētā noziedzība, nelegālā pārrobežu migrācija, slimību izplatīšanās, klimata izmaiņas un apkārtējās vides degradācija, ar ko mēs visi saduramies. Jau gadu desmitiem ANO nodarbojas ar vairāku aktuālo problēmu risināšanu, un nav noslēpums, ka ANO ir steidzami nepieciešamas radikālas reformas, lai tā funkcionētu daudz efektīvāk. Es personīgi kā viena no pieciem ANO ģenerālsekretāra speciālajiem sūtņiem ANO reformu jautājumā esmu bijusi iesaistīta šajā darbā. Neskatoties uz nenoliedzamajām grūtībām vienprātības panākšanā, ir sasniegts nozīmīgs progress. ANO Ģenerālās asamblejas nodibinātā Cilvēktiesību padome, cerams, strādās veiksmīgāk nekā iepriekšējā Cilvēktiesību komisija. Miera komitejai drīzumā būs jāsāk uzņemties nozīmīga loma ilgstoša miera nodrošināšanā nepārtrauktu konfliktu un bruņotu konfliktu reģionos. Un, visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, es gribu izteikt cerību, ka ANO Drošības padome tiks veiksmīgi reformēta tā, lai tā vairāk atspoguļotu pašreizējo situāciju pasaulē.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Katra valsts, neatkarīgi no tā, cik tā maza, var ietekmēt notikumus starptautiskajā arēnā. Tas prasa daudz darba un drosmi, ieskaitot drosmi aizstāvēt savas vērtības pat tad, kad komerciālās intereses dažkārt var likt rīkoties pretēji. Starptautiskajās attiecībās var būt vieta gan reālpolitikai, gan ētiskai politikai, taču vienmēr ir jāpatur prātā, kādas var būt sekas, ļaujoties kārdinājumam iztirgot vienu otram. Latvija un Apvienotā Karaliste kā Eiropas valstis, kam ir līdzīgas intereses un mērķi, saprot, ka ir jāsadarbojas, lai nostiprinātu savu kopīgo pozīciju svarīgos jautājumos, nekompromitējot vērtības, kas mums ir svarīgas. Lai kādi arī būtu mums priekšā stāvošie izaicinājumi, es esmu pārliecināta, ka gadu gaitā mēs tuvosimies tam, lai tos pārvarētu un sasniegtu mūsu mērķus.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 12.jūlijā oficiālās vizītes ietvaros Lielbritānijā uzrunāja latviešu kopienu “Straumēnos”, uzsverot, ka ir lepna pārstāvēt Latviju un latviešu tautu ārvalstīs, jo tā ir spējusi saglabāt neatkarības garu cauri okupācijas gadiem gan Latvijā, gan trimdā un ir spējusi nevardarbīgā ceļā atgūt savu brīvību deviņdesmito gadu sākumā. “Šī dziesmotā sacelšanās bija un joprojām ir unikāls revolūcijas veids, kas vēl šodien pasaulē neredz sev turpinājuma, jo ir pārāk daudz nežēlības visur pasaulē un joprojām līst pārāk daudz asiņu,” sacīja prezidente. Viņa pateicās Latvijas kopienai Lielbritānijā, kas ir spējusi izveidot savu mazo Latviju līdzīgu tām daudzām citām mazajām Latvijām, ko citur pasaulē izveidojuši trimdas latvieši, kas spēja uzturēt latvietības garu un paturēt dzīvu ideju par Latvijas brīvības atgūšanas nepieciešamību un nacionālās identitātes saglabāšanu.  

“Mazām valstīm katrs cilvēks ir vēl jo vairāk vajadzīgs un dārgs nekā lielākām valstīm. Cilvēkresurss ir mūsu patiesākā bagātība un uz to mēs vienmēr varam paļauties. Vēl arvien Latvija nav tik bagāta, lai atstumtu kaut vienu no savām meitām vai dēliem, jo katrs mums ir vienādi dārgs, vienalga, vai būtu dzimis Latvijā, vai citur kur pasaulē ar tēvzemi Latviju sirdī, vai būtu ieprecējies latviešu ģimenē,” sacīja prezidente.

Valsts prezidente arī atzīmēja, ka Latvijā valdībai, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā daudzi latvieši ir devušies strādāt uz Eiropas un citām pasaules valstīm, ir joprojām jāstrādā pie tā, lai veidotu ciešus kontaktus ar trimdas organizācijām, lai nodrošinātu šos Latvijas pilsoņus ar informāciju par darba likumdošanu, par dzīves apstākļiem citās pasaules valstīs, kas garantētu viņu drošību un veselību. Prezidente arī nolika ziedus pie Mātes Latvijas tēla, kas atrodas pie “Straumēnu” mājas, uzdāvināja “Straumēnu” bibliotēkai grāmatas no Latvijas un aprunājās ar latviešu kopienu.