Lordmēra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es esmu priecīga un pagodināta uzrunāt šo izcilo auditoriju šeit Londonā, Eiropas finanšu centrā. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Londonas lordmēram un viņa birojam, Londonas pilsētas Ekonomiskās attīstības birojam, Londonas Starptautiskajiem finanšu pakalpojumiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībai Apvienotajā Karalistē par šī svarīgā notikuma organizēšanu.
Man ir patiess prieks piedalīties šajā sanāksmē manas oficiālās vizītes laikā kā Viņas majestātes valdības viešņai Apvienotajā Karalistē. Šodien šeit mani pavada augsta līmeņa delegācija, kuras sastāvā ir Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Štokenberga kungs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēviča kungs, kā arī Latvijā esošo komercbanku un Latvijas komercbanku filiāļu Londonā pārstāvji.
2004.gada maijā, tikai dažas dienas pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, man bija tas gods būt šeit kā tā laika Londonas lordmēra aldermaņa Roberta Finča īpašajai viešņai un piedalīties oficiālās pusdienās, kas tika rīkotas par godu jaunu dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Es priecājos atkal būt šeit.
Šodien mēs esam šeit pulcējušies tāpēc, ka Latvija piesaista daudzu starptautisku finanšu institūciju un ārvalstu valdību uzmanību. Latvijas ievērojamā ekonomiskā izaugsme un politiskā veiksme ir ļāvusi manai valstij ieņemt jauna Viduseiropas un Austrumeiropas finanšu centra vietu. Es ar gandarījumu varu atzīmēt to, ka šodien šeit ir klāt dažu visslavenāko starptautisko finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumu pārstāvji. Jūsu izrādītā interese liecina par tām iespējām, kas pastāv Latvijā un visā Baltijā. Latvijai kā jaunai Eiropas Savienības dalībvalstij ir vairākas vērā ņemamas priekšrocības. Tā spēj un ir gatava izmantot tās unikālās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras īpatnības, lai gūtu labumu no tuvuma ar Krieviju un citiem austrumu tirgiem.
Lordmēra kungs!
Iespējams, jūs jau zināt, ka Apvienotā Karaliste izsenis ir viens no Latvijas vissvarīgākajiem tirdzniecības partneriem un tirdzniecības saites starp Latvijas un Lielbritānijas ostām ir nodibinājušās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Jānorāda, ka Rīgā ir divas nozīmīgas celtnes, kas liecina par ilgo britu interešu klātbūtni Latvijā. Pirmā no tām ir Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca, par kuru tiek uzskatīts, ka tā celta uz britu zemes, kas savā laikā kalpojusi par balastu tirdzniecības kuģos. Otrā ir Džordža Armisteda Bērnu hospitālis, kas nosaukts tā dibinātāja, agrākā britu izcelsmes Rīgas mēra, vārdā.
Starpkaru periodā Apvienotā Karaliste kļuva par nozīmīgu Latvijas tirdzniecības partneri, importējot lielus apjomus Latvijas kokmateriālu, sviesta un bekona. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā Apvienotā Karaliste ir sniegusi dažāda veida nenovērtējamu palīdzību, kas palīdzēja Latvijai kļūt par veiksmes stāstu šodien.
Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ieguva jaunu dimensiju 2004.gada pavasarī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Šie notikumi ļoti pozitīvi ietekmēja Latvijas ekonomiku un radīja līdz šim nepieredzētas iespējas ārvalstu uzņēmējiem un investoriem tur veikt uzņēmējdarbību.
Šodien Apvienotā Karaliste ir Latvijas ceturtais lielākais eksporta tirgus – kopumā desmit procenti no Latvijas eksporta apjoma, un šo skaitli pārspēj tikai Igaunija, Lietuva un Vācija. Latvijas eksporta uz Lielbritāniju un citām valstīm struktūra pēdējo gadu laikā ir jūtami mainījusies. Pirms piecpadsmit gadiem aptuveni 40 procentu no Latvijas kokmateriālu eksporta tika sūtīti uz Apvienoto Karalisti, un mēs vēl aizvien esam starp vadošajiem kokmateriālu eksportētājiem uz Lielbritāniju. Tagad Latvijas eksporta diapazons ir kļuvis daudzveidīgāks un ietver daudzas dažādas preces, sākot no čedaras siera līdz pat apakšveļai un no trikotāžas līdz elektronikai un programmatūrai.
Uzkrāto investīciju daudzuma ziņā Lielbritānija ir desmitais lielākais investors Latvijā. Latvijā ir reģistrētas 630 uzņēmējsabiedrības, kurās ieguldīts britu kapitāls. Tas ir skaitlis, kas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis vairāk nekā trīskārt. Šie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā rūpniecība, tirdzniecība, nekustamais īpašums, transports un finanšu starpniecība.
Lordmēra kungs!
Jūs noteikti zināt, ka šobrīd Latvijai ir viena no visātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Kopš 2000.gada Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums vidēji ir bijis 7 – 8 procenti gadā. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 10,2 procentus, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā un piektais augstākais rādītājs pasaulē. Šā gada iekšzemes kopprodukta pieaugums solās būt vēl augstāks. Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūra atbilst industriāli attīstītām valstīm: vairāk nekā 70 procentus (73,8% 2005.gadā) no Latvijas iekšzemes kopprodukta veido pakalpojumu sektors, savukārt lauksaimniecības daļa ir samazinājusies zem četriem procentiem (3,7% 2005.gadā).
Nostiprinās Eiropas Savienības loma Latvijas ārējā tirdzniecībā. 2005.gadā vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76,2 procenti) no Latvijas eksporta tika sūtītas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairāk nekā divas trešdaļas no ārvalstu tiešo investīciju apjoma Latvijā arī nāk no Eiropas Savienības (68,2 procenti 2005.gadā). 2005.gada beigās ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija aptuveni četri miljardi eiro jeb 40 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta. 2005.gadā visnozīmīgākās tiešās investīcijas Latvijā veica zviedru, igauņu, vācu, krievu, holandiešu un dāņu uzņēmēji. Pazīstamāko starptautisko aģentūru Latvijai piešķirtais “A” līmeņa kredītreitings ir fakts, kas neprasa papildu komentārus.
Būdama daļa no Eiropas Savienības kopējā finanšu tirgus, Latvija cenšas veidot stipru un dinamisku finanšu sektoru. Lai gan manas valsts pieredze finanšu pakalpojumu jomā aizsākās tikai pirms piecpadsmit gadiem, kad Latvija atguva savu neatkarību no Padomju Savienības, Latvija ir izveidojusi pamatīgu un drošu banku sistēmu, kas šobrīd ir viens no visattīstītākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā. Šodien Latvijā darbojas vairāk nekā divdesmit komercbankas, tai skaitā Nordea Bank Finland filiāle. Respektablas ārvalstu bankas, tādas kā Skandinavske Enskilda Banken, Swedbank, MeritaNordBanken, Norddeutsche Landesbank, Nordea banka, Sampo banka, GE Money Bank un citas, dod savu ieguldījumu Latvijas finanšu pakalpojumu sektora attīstībā, kas rada ap pieciem procentiem no Latvijas iekšzemes kopprodukta – tas ir skaitlis, kas var tikt salīdzināts ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem. Komercbankas veido lielāko Latvijas finanšu sektora daļu, kas ir vairāk nekā 90 procenti no tā kopējiem aktīviem (2005.gada beigās Latvijas banku sektora kopējie aktīvi pārsniedza 20 miljardus dolāru.).
Latvija ir ieviesusi un transponējusi visas tās Eiropas Savienības direktīvas, kas attiecas uz finanšu tirgiem, tas bija priekšnoteikums, lai varētu iestāties Eiropas Savienībā. Tā rezultātā tapuši moderni, visaptveroši un starptautiski atzīti normatīvie akti, kas regulē finanšu operācijas. Bāzeles banku darbības pamatprincipu ieviešanā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD) Latviju ierindoja starp četrām labākajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Latvijas finanšu sektoram ir lielas izaugsmes iespējas, jo tā tirgus piesātinājums vēl nav sasniedzis Eiropas Savienības līmeni. (2005.gada beigās Latvijā banku aktīvu proporcija pret iekšzemes kopproduktu bija 74 procenti, savukārt Eiropas Savienībā šis rādītājs bija 114 procenti (2004.gada beigās). EU Banking Structures, European Central Bank, http://www.ecb.int/pub.)
Lordmēra kungs!
Mēs labi apzināmies, ka finanšu pakalpojumu sektors Apvienotajā Karalistē ir viens no visattīstītākajiem pasaulē. Londona ir piesaistījusi pasaules lielākās finanšu korporācijas un ir pamudinājusi daudzas multinacionālas uzņēmējsabiedrības uzsākt šeit savu darbību. Latvija, protams, vēl nav sasniegusi tik augstu līmeni. Tai ir daudz īsāka banku darbības vēsture, taču tā attīstās par nozīmīgu Baltijas jūras reģiona finanšu centru.
Lai gan eiro, šķiet, nav pati populārākā diskusiju tēma Lielbritānijā, Latvija plāno ieviest eiro, cik ātri vien iespējams, lai veicinātu ekonomiskās attiecības ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem un investoriem. Pagājušajā gadā Latvijas nacionālā valūta lats tika piesaistīta eiro, un Latvija pievienojās Apmaiņas kursa mehānismam II. Mūsu valsts ir apņēmusies izpildīt Māstrihtas konverģences kritērijus attiecībā par eiro ieviešanu vidējā termiņā un jau atbilst visiem Māstrihtas konverģences kritērijiem, izņemot vienu – tā ir inflācija, kura ir pārsniegusi sešus procentus pēdējo divu gadu laikā.
Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ikgadējais inflācijas temps bija starp zemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā, nepārsniedzot divus līdz trīs procentus. Valsts ātrā ekonomiskā izaugsme, kā arī kurināmā izejvielu cenu pieaugums, augstais iekšzemes pieprasījums, kā arī citi faktori ir stimulējuši pēdējā laika cenu pieaugumu Latvijā. Tas nozīmē, ka Latvija, visticamāk, varēs ieviest eiro tikai pēc 2008.gada, kas tika plānots kā eiro ieviešanas datums.
Lordmēra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Arvien lielāks skaits ārvalstu investoru izvēlas Latvijas galvaspilsētu Rīgu par bāzes vietu, no kuras paplašināt darbību Krievijas, NVS un Eiropas tirgu virzienā. Rīgai ir viss nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par nozīmīgu komerciālu, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Rīgas lidosta ir lielākā Baltijas valstīs un atrodas īsa lidojuma attālumā no Eiropas lielajiem ekonomiskajiem centriem. Tikai 2,5 stundas ilgi tiešie lidojumi savieno Rīgu un Londonu katru dienu.
Starptautisko finanšu pakalpojumu nozares investori ir laipni gaidīti Latvijā. Latvijas augstais ekonomiskās izaugsmes līmenis, zemie nodokļi, tai skaitā 15 procentu lielais uzņēmumu ienākumu nodoklis, daudzās nozarēs augsti kvalificētais darbaspēks, kā arī daudzas citas priekšrocības padara Latviju par ļoti pievilcīgu vietu uzņēmējdarbības veikšanai un investēšanai.
Es aicinu ikvienu, kurš vēlas iegūt informāciju par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, griezties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā šeit, Londonā. Apvienotās Karalistes biroja vadītāja Indra Freiberga ar prieku jums palīdzēs uzzināt vairāk par tām biznesa un sadarbības iespējām, ko Latvija piedāvā.
Lai gan vasaras mēneši parasti ir klusāki par pārējiem, Latvija rosīgi darbojas, lai sarīkotu nākamo NATO samitu, kas notiks Rīgā šā gada novembrī. Latvija būs laimīga un lepna šā nozīmīgā notikuma laikā uzņemt daudzus starptautiskus līderus, tai skaitā britu premjerministru Toniju Blēra kungu. Es ar nepacietību gaidu Viņas majestātes karalienes Elizabetes II vizīti Rīgā, kas notiks šogad. Viņas majestātes ierašanās manā valstī solās būt patiesi vēsturisks notikums, jo vēsturiski tā būs pirmā valdošā britu monarha vizīte Latvijā.
Lordmēra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Es patiesi ceru, ka šodienas tikšanās šeit, Londonā, veicinās interesi par Latviju kā vietu, kur veikt uzņēmējdarbību. Es novēlu turpmāku veiksmīgu attīstību Londonas pilsētai un jums visiem veiksmi biznesā un laimi personīgajā dzīvē.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas