Uzturoties oficiālā vizītē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē 9.–13.jūlijā

Runa Finanšu pakalpojumu apaļā galda sanāksmē Mansion House Londonā 2006.gada 11.jūlijā:

Lordmēra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es esmu priecīga un pagodināta uzrunāt šo izcilo auditoriju šeit Londonā, Eiropas finanšu centrā. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Londonas lordmēram un viņa birojam, Londonas pilsētas Ekonomiskās attīstības birojam, Londonas Starptautiskajiem finanšu pakalpojumiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībai Apvienotajā Karalistē par šī svarīgā notikuma organizēšanu.
Man ir patiess prieks piedalīties šajā sanāksmē manas oficiālās vizītes laikā kā Viņas majestātes valdības viešņai Apvienotajā Karalistē. Šodien šeit mani pavada augsta līmeņa delegācija, kuras sastāvā ir Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Štokenberga kungs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēviča kungs, kā arī Latvijā esošo komercbanku un Latvijas komercbanku filiāļu Londonā pārstāvji.
2004.gada maijā, tikai dažas dienas pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, man bija tas gods būt šeit kā tā laika Londonas lordmēra aldermaņa Roberta Finča īpašajai viešņai un piedalīties oficiālās pusdienās, kas tika rīkotas par godu jaunu dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Es priecājos atkal būt šeit.
Šodien mēs esam šeit pulcējušies tāpēc, ka Latvija piesaista daudzu starptautisku finanšu institūciju un ārvalstu valdību uzmanību. Latvijas ievērojamā ekonomiskā izaugsme un politiskā veiksme ir ļāvusi manai valstij ieņemt jauna Viduseiropas un Austrumeiropas finanšu centra vietu. Es ar gandarījumu varu atzīmēt to, ka šodien šeit ir klāt dažu visslavenāko starptautisko finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumu pārstāvji. Jūsu izrādītā interese liecina par tām iespējām, kas pastāv Latvijā un visā Baltijā. Latvijai kā jaunai Eiropas Savienības dalībvalstij ir vairākas vērā ņemamas priekšrocības. Tā spēj un ir gatava izmantot tās unikālās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras īpatnības, lai gūtu labumu no tuvuma ar Krieviju un citiem austrumu tirgiem.
Lordmēra kungs!
Iespējams, jūs jau zināt, ka Apvienotā Karaliste izsenis ir viens no Latvijas vissvarīgākajiem tirdzniecības partneriem un tirdzniecības saites starp Latvijas un Lielbritānijas ostām ir nodibinājušās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Jānorāda, ka Rīgā ir divas nozīmīgas celtnes, kas liecina par ilgo britu interešu klātbūtni Latvijā. Pirmā no tām ir Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca, par kuru tiek uzskatīts, ka tā celta uz britu zemes, kas savā laikā kalpojusi par balastu tirdzniecības kuģos. Otrā ir Džordža Armisteda Bērnu hospitālis, kas nosaukts tā dibinātāja, agrākā britu izcelsmes Rīgas mēra, vārdā.
Starpkaru periodā Apvienotā Karaliste kļuva par nozīmīgu Latvijas tirdzniecības partneri, importējot lielus apjomus Latvijas kokmateriālu, sviesta un bekona. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā Apvienotā Karaliste ir sniegusi dažāda veida nenovērtējamu palīdzību, kas palīdzēja Latvijai kļūt par veiksmes stāstu šodien.
Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ieguva jaunu dimensiju 2004.gada pavasarī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Šie notikumi ļoti pozitīvi ietekmēja Latvijas ekonomiku un radīja līdz šim nepieredzētas iespējas ārvalstu uzņēmējiem un investoriem tur veikt uzņēmējdarbību.
Šodien Apvienotā Karaliste ir Latvijas ceturtais lielākais eksporta tirgus – kopumā desmit procenti no Latvijas eksporta apjoma, un šo skaitli pārspēj tikai Igaunija, Lietuva un Vācija. Latvijas eksporta uz Lielbritāniju un citām valstīm struktūra pēdējo gadu laikā ir jūtami mainījusies. Pirms piecpadsmit gadiem aptuveni 40 procentu no Latvijas kokmateriālu eksporta tika sūtīti uz Apvienoto Karalisti, un mēs vēl aizvien esam starp vadošajiem kokmateriālu eksportētājiem uz Lielbritāniju. Tagad Latvijas eksporta diapazons ir kļuvis daudzveidīgāks un ietver daudzas dažādas preces, sākot no čedaras siera līdz pat apakšveļai un no trikotāžas līdz elektronikai un programmatūrai.
Uzkrāto investīciju daudzuma ziņā Lielbritānija ir desmitais lielākais investors Latvijā. Latvijā ir reģistrētas 630 uzņēmējsabiedrības, kurās ieguldīts britu kapitāls. Tas ir skaitlis, kas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis vairāk nekā trīskārt. Šie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā rūpniecība, tirdzniecība, nekustamais īpašums, transports un finanšu starpniecība.
Lordmēra kungs!
Jūs noteikti zināt, ka šobrīd Latvijai ir viena no visātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Kopš 2000.gada Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums vidēji ir bijis 7 – 8 procenti gadā. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 10,2 procentus, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā un piektais augstākais rādītājs pasaulē. Šā gada iekšzemes kopprodukta pieaugums solās būt vēl augstāks. Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūra atbilst industriāli attīstītām valstīm: vairāk nekā 70 procentus (73,8% 2005.gadā) no Latvijas iekšzemes kopprodukta veido pakalpojumu sektors, savukārt lauksaimniecības daļa ir samazinājusies zem četriem procentiem (3,7% 2005.gadā).
Nostiprinās Eiropas Savienības loma Latvijas ārējā tirdzniecībā. 2005.gadā vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76,2 procenti) no Latvijas eksporta tika sūtītas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairāk nekā divas trešdaļas no ārvalstu tiešo investīciju apjoma Latvijā arī nāk no Eiropas Savienības (68,2 procenti 2005.gadā). 2005.gada beigās ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija aptuveni četri miljardi eiro jeb 40 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta. 2005.gadā visnozīmīgākās tiešās investīcijas Latvijā veica zviedru, igauņu, vācu, krievu, holandiešu un dāņu uzņēmēji. Pazīstamāko starptautisko aģentūru Latvijai piešķirtais “A” līmeņa kredītreitings ir fakts, kas neprasa papildu komentārus.
Būdama daļa no Eiropas Savienības kopējā finanšu tirgus, Latvija cenšas veidot stipru un dinamisku finanšu sektoru. Lai gan manas valsts pieredze finanšu pakalpojumu jomā aizsākās tikai pirms piecpadsmit gadiem, kad Latvija atguva savu neatkarību no Padomju Savienības, Latvija ir izveidojusi pamatīgu un drošu banku sistēmu, kas šobrīd ir viens no visattīstītākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā. Šodien Latvijā darbojas vairāk nekā divdesmit komercbankas, tai skaitā Nordea Bank Finland filiāle. Respektablas ārvalstu bankas, tādas kā Skandinavske Enskilda Banken, Swedbank, MeritaNordBanken, Norddeutsche Landesbank, Nordea banka, Sampo banka, GE Money Bank un citas, dod savu ieguldījumu Latvijas finanšu pakalpojumu sektora attīstībā, kas rada ap pieciem procentiem no Latvijas iekšzemes kopprodukta – tas ir skaitlis, kas var tikt salīdzināts ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem. Komercbankas veido lielāko Latvijas finanšu sektora daļu, kas ir vairāk nekā 90 procenti no tā kopējiem aktīviem (2005.gada beigās Latvijas banku sektora kopējie aktīvi pārsniedza 20 miljardus dolāru.).
Latvija ir ieviesusi un transponējusi visas tās Eiropas Savienības direktīvas, kas attiecas uz finanšu tirgiem, tas bija priekšnoteikums, lai varētu iestāties Eiropas Savienībā. Tā rezultātā tapuši moderni, visaptveroši un starptautiski atzīti normatīvie akti, kas regulē finanšu operācijas. Bāzeles banku darbības pamatprincipu ieviešanā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD) Latviju ierindoja starp četrām labākajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Latvijas finanšu sektoram ir lielas izaugsmes iespējas, jo tā tirgus piesātinājums vēl nav sasniedzis Eiropas Savienības līmeni. (2005.gada beigās Latvijā banku aktīvu proporcija pret iekšzemes kopproduktu bija 74 procenti, savukārt Eiropas Savienībā šis rādītājs bija 114 procenti (2004.gada beigās). EU Banking Structures, European Central Bank, http://www.ecb.int/pub.)
Lordmēra kungs!
Mēs labi apzināmies, ka finanšu pakalpojumu sektors Apvienotajā Karalistē ir viens no visattīstītākajiem pasaulē. Londona ir piesaistījusi pasaules lielākās finanšu korporācijas un ir pamudinājusi daudzas multinacionālas uzņēmējsabiedrības uzsākt šeit savu darbību. Latvija, protams, vēl nav sasniegusi tik augstu līmeni. Tai ir daudz īsāka banku darbības vēsture, taču tā attīstās par nozīmīgu Baltijas jūras reģiona finanšu centru.
Lai gan eiro, šķiet, nav pati populārākā diskusiju tēma Lielbritānijā, Latvija plāno ieviest eiro, cik ātri vien iespējams, lai veicinātu ekonomiskās attiecības ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem un investoriem. Pagājušajā gadā Latvijas nacionālā valūta lats tika piesaistīta eiro, un Latvija pievienojās Apmaiņas kursa mehānismam II. Mūsu valsts ir apņēmusies izpildīt Māstrihtas konverģences kritērijus attiecībā par eiro ieviešanu vidējā termiņā un jau atbilst visiem Māstrihtas konverģences kritērijiem, izņemot vienu – tā ir inflācija, kura ir pārsniegusi sešus procentus pēdējo divu gadu laikā.
Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ikgadējais inflācijas temps bija starp zemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā, nepārsniedzot divus līdz trīs procentus. Valsts ātrā ekonomiskā izaugsme, kā arī kurināmā izejvielu cenu pieaugums, augstais iekšzemes pieprasījums, kā arī citi faktori ir stimulējuši pēdējā laika cenu pieaugumu Latvijā. Tas nozīmē, ka Latvija, visticamāk, varēs ieviest eiro tikai pēc 2008.gada, kas tika plānots kā eiro ieviešanas datums.
Lordmēra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Arvien lielāks skaits ārvalstu investoru izvēlas Latvijas galvaspilsētu Rīgu par bāzes vietu, no kuras paplašināt darbību Krievijas, NVS un Eiropas tirgu virzienā. Rīgai ir viss nepieciešamais potenciāls, lai kļūtu par nozīmīgu komerciālu, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Rīgas lidosta ir lielākā Baltijas valstīs un atrodas īsa lidojuma attālumā no Eiropas lielajiem ekonomiskajiem centriem. Tikai 2,5 stundas ilgi tiešie lidojumi savieno Rīgu un Londonu katru dienu.
Starptautisko finanšu pakalpojumu nozares investori ir laipni gaidīti Latvijā. Latvijas augstais ekonomiskās izaugsmes līmenis, zemie nodokļi, tai skaitā 15 procentu lielais uzņēmumu ienākumu nodoklis, daudzās nozarēs augsti kvalificētais darbaspēks, kā arī daudzas citas priekšrocības padara Latviju par ļoti pievilcīgu vietu uzņēmējdarbības veikšanai un investēšanai.
Es aicinu ikvienu, kurš vēlas iegūt informāciju par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, griezties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā šeit, Londonā. Apvienotās Karalistes biroja vadītāja Indra Freiberga ar prieku jums palīdzēs uzzināt vairāk par tām biznesa un sadarbības iespējām, ko Latvija piedāvā.
Lai gan vasaras mēneši parasti ir klusāki par pārējiem, Latvija rosīgi darbojas, lai sarīkotu nākamo NATO samitu, kas notiks Rīgā šā gada novembrī. Latvija būs laimīga un lepna šā nozīmīgā notikuma laikā uzņemt daudzus starptautiskus līderus, tai skaitā britu premjerministru Toniju Blēra kungu. Es ar nepacietību gaidu Viņas majestātes karalienes Elizabetes II vizīti Rīgā, kas notiks šogad. Viņas majestātes ierašanās manā valstī solās būt patiesi vēsturisks notikums, jo vēsturiski tā būs pirmā valdošā britu monarha vizīte Latvijā.
Lordmēra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Es patiesi ceru, ka šodienas tikšanās šeit, Londonā, veicinās interesi par Latviju kā vietu, kur veikt uzņēmējdarbību. Es novēlu turpmāku veiksmīgu attīstību Londonas pilsētai un jums visiem veiksmi biznesā un laimi personīgajā dzīvē.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Runa Lielbritānijas un Latvijas biznesa forumā Karaliskajā dārza viesnīcā Londonā 2006.gada 11.jūlijā:

Paldies jums, Bišopa kungs, par jūsu laipnajiem ievadvārdiem! Ministr Štokenberga kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es esmu priecīga un pagodināta uzrunāt šo izcilo Lielbritānijas un Latvijas ietekmīgo lēmumu pieņēmēju auditoriju. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Londonas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Latvijas Tūrisma attīstības aģentūrai un visiem pārējiem, kas palīdzēja organizēt šo svarīgo pasākumu šeit, vienā no galvenajām Eiropas biznesa pilsētām.
Apvienotā Karaliste jau izsenis ir viens no Latvijas vissvarīgākajiem tirdzniecības partneriem, un tirdzniecības saites starp Latvijas un Lielbritānijas ostām ir nodibinājušās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Daudzi no jums jau būs dzirdējuši, ka Rīgā ir divas nozīmīgas celtnes, kas liecina par ilgo britu interešu klātbūtni Latvijā. Pirmā no tām ir Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca, par kuru tiek uzskatīts, ka tā celta uz britu zemes, kas savā laikā kalpojusi par balastu tirdzniecības kuģos. Otrā ir Džordža Armisteda Bērnu hospitālis, kas nosaukts tā dibinātāja, agrākā britu izcelsmes Rīgas mēra, vārdā.
Ar lielu gandarījumu varu atzīmēt, ka Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas de facto neatkarību 1918.gada 11.novembrī – vienu nedēļu pirms oficiāli tika proklamēta Latvijas neatkarība. 1918. un 1919.gadā Latvijas neatkarības agrīnajās dienās britu armija un flote atbalstīja jauno, demokrātisko Latvijas valdību tās cīņā pret Vācijas un boļševiku Krievijas okupācijas spēkiem. Devusi savu ieguldījumu Latvijas neatkarības nodibināšanā un nostiprināšanā, starpkaru periodā Apvienotā Karaliste kļuva par nozīmīgu Latvijas tirdzniecības partneri, importējot lielus apjomus Latvijas kokmateriālu, sviesta un bekona. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā Apvienotā Karaliste ir sniegusi dažāda veida nenovērtējamu palīdzību, kas palīdzēja Latvijai kļūt par veiksmes stāstu šodien.
Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ieguva jaunu dimensiju 2004.gada pavasarī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Šie notikumi ļoti pozitīvi ietekmēja Latvijas ekonomiku un radīja līdz šim nepieredzētas iespējas britu uzņēmējiem un investoriem veikt uzņēmējdarbību šajā valstī. Arī Latvijas uzņēmēji uzskata britu tirgu par pievilcīgu vietu uzņēmējdarbības veikšanai, un preču plūsma starp mūsu valstīm aizvien palielinās.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir īpašs prieks uzrunāt šo izcilo auditoriju laikā, kad Latvija ir kļuvusi par valsti ar vienu no visātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Kopš 2000.gada Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir bijis vidēji 7–8 procenti gadā. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 10,2 procentus, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā un piektais augstākais rādītājs pasaulē. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza rekordaugstu skaitli – 13,1 procentu, kas parāda, ka mūsu ekonomiskā izaugsme arī tuvākajā nākotnē solās būt augsta.
Vairāk nekā 70 procentus no Latvijas ražošanas apjoma veido privātais sektors un aptuveni 70 procenti no Latvijas eksporta un importa ir saistīti ar Eiropas Savienību, tai skaitā ar jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šī ievērojamā pāreja no centralizēti plānotas ekonomikas ir tikusi īstenota rekordīsā laika posmā.
Apvienotā Karaliste ir viena no nedaudzajām valstīm, ar kurām Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance. 2005.gadā Apvienotā Karaliste bija Latvijas ceturtais lielākais eksporta tirgus – kopumā desmit procenti no kopējā eksporta apjoma, un šo skaitli pārspēj tikai Igaunija, Lietuva un Vācija. Tomēr Latvijas imports no Apvienotās Karalistes sasniedz tikai divus procentus, kas šajā aspektā ierindo to tikai četrpadsmitajā vietā.
Pirms piecpadsmit gadiem lielākā daļa no Latvijas eksporta uz Apvienoto Karalisti bija mežrūpniecības produkti. Pat šodien aptuveni 40 procenti no Latvijas kokmateriālu eksporta tiek sūtīti uz Apvienoto Karalisti, un mēs vēl aizvien esam starp vadošajiem kokmateriālu eksportētājiem uz Lielbritāniju.
Tomēr pēdējo gadu laikā Latvijas eksporta diapazons ir kļuvis daudzveidīgāks, un tagad tas ietver arī citas preces, sākot no čedaras siera līdz pat apakšveļai un no trikotāžas līdz elektronikai un programmatūrai.
Viens no labākajiem rādītājiem, kā raksturot kādas valsts ekonomisko attīstību, ir investīciju pieaugums. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijas ārvalstu tiešo investīciju apjoms ir dubultojies katrus trīs – četrus gadus. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO mēs esam pieredzējuši ārvalstu investīciju būtisku pieaugumu un sagaidām, ka tas turpinās pieaugt. 2005.gada beigās ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija aptuveni četri miljardi eiro jeb 40 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta. 2005.gadā visnozīmīgākās tiešās investīcijas Latvijā veica zviedru, igauņu, vācu, krievu, holandiešu, dāņu, kā arī citu valstu uzņēmēji. Pazīstamāko starptautisko aģentūru Latvijai piešķirtais “A” līmeņa kredītreitings ir fakts, kas neprasa papildu komentārus.
Uzkrāto investīciju daudzuma ziņā Lielbritānija ir desmitais lielākais investors Latvijā. Manā valstī ir reģistrētas 630 uzņēmējsabiedrības, kurās ieguldīts britu kapitāls. Tas ir skaitlis, kas pieaudzis vairāk nekā trīskārt kopš Britu tirdzniecības kameras nodibināšanas Rīgā 1996.gadā. Kamera pārstāv šādas nozares: rūpniecību, tirdzniecību, nekustamo īpašumu, transportu un finanšu starpniecību.
Es vēlos izcelt britu dāvanu koncernu International Greetings, kas ir atvēris jaunu ražotni Liepājā. Šajā procesā tas investēja 29 miljonus eiro un izveidoja 200 jaunas darba vietas. No citiem starptautiski pazīstamiem britu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, jāmin progresīvo tehnoloģiju uzņēmumi Grant Instruments un Enigma Holdings, kā arī britu kokrūpniecības uzņēmējsabiedrība BSW Timber. Savukārt citi pēta iespējas uzsākt darbību Latvijā un cieši sadarbojas ar Latvijas institūcijām.
Britu uzņēmējsabiedrības un investori ir laipni gaidīti Latvijā. Mūsu augstais ekonomiskās izaugsmes līmenis, mūsu stratēģiskais novietojums ceļu krustojumā starp stabilajiem rietumu (ES) un jaunajiem austrumu (Krievija un NVS) tirgiem, pievilcīgā uzņēmējdarbības un investīciju vide, zemie nodokļi, tai skaitā 15 procentu lielais uzņēmumu ienākumu nodoklis, noteiktās nozarēs augsti kvalificētais darbaspēks, kā arī daudzas citas priekšrocības padara Latviju par ļoti pievilcīgu vietu uzņēmējdarbības veikšanai.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka gadu no gada Latvijā viesojas arvien vairāk britu tūristu. Jaunu lidojumu reisu ienākšana, tai skaitā Ryanair, ir veicinājusi šo labvēlīgo tendenci. Man zināms, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā vairāk nekā 130000 (130 470) pasažieru ir lidojuši starp Londonu un Rīgu, padarot to par vispopulārāko gaisa satiksmes maršrutu no Latvijas. Starp citu, britu viesu skaits Latvijā ir dubultojies salīdzinājumā ar 2000.gada sākumu. Es priecājos, ka gandrīz puse (44 procenti) britu ceļotāju uz Latviju dodas uzņēmējdarbības nolūkā, kas liecina, ka arvien vairāk un vairāk Lielbritānijas pilsoņu vēlas izmantot Latvijas piedāvātās labās biznesa iespējas.
Es noteikti ceru, ka šodien notiekošais biznesa forums atstās labvēlīgu ietekmi uz tūrisma attīstību abās mūsu valstīs. Pēc šīs ievadsanāksmes notiks tūrisma seminārs, kas iepazīstinās ar Rīgu un Latviju kā jaunu tikšanās vietu Eiropā. Es aicinu ikvienu, kas apsver biznesa vai investīciju iespējas Latvijā, kontaktēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību šeit, Londonā. Tiem, kas domā par atvaļinājuma pavadīšanu Latvijā, es iesaku kontaktēties ar Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras Londonas biroju. Mūsu pārstāvji ar prieku jums palīdzēs uzzināt vairāk par manu skaisto valsti un tām biznesa un atpūtas iespējām, ko tā piedāvā.
Es esmu ļoti priecīga un pagodināta būt šeit, Apvienotajā Karalistē, kopā ar manu delegāciju kā Viņas majestātes valdības viesi. Es ar nepacietību gaidu Viņas majestātes karalienes Elizabetes II vizīti Rīgā, kas notiks šogad. Viņas majestātes ierašanās manā valstī solās būt patiesi vēsturisks notikums, jo vēsturiski tā būs pirmā valdošā britu monarha vizīte Latvijā.
Es vēlos atzīmēt, ka nākamais NATO samits notiks Rīgā šā gada novembrī. Latvija būs laimīga un lepna uzņemt tik daudzus starptautiskus līderus, tai skaitā britu premjerministru Toniju Blēru. Esmu pārliecināta, ka Rīgas samits būs vēl papildu pierādījums tam, cik tālu savā attīstībā Latvija ir gājusi dažu pēdējo gadu laikā.
Nobeigumā vēlos šodien klātesošajiem Lielbritānijas un Latvijas biznesa pārstāvjiem novēlēt veiksmīgas tikšanās. Es ceru, ka jūsu pūļu rezultātā resursu, tirdzniecības un iedzīvotāju plūsma starp mūsu valstīm turpinās pieaugt. Es novēlu jums visiem veiksmi biznesā un laimi personīgajā dzīvē.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Apmeklējot Britu Nacionālo bibliotēku 10.jūlijā

Britu Nacionālās bibliotēkas direktore Linna Brandleja un bibliotēkas Amerikas / Eiropas kolekcijas direktors Stīvens Barijs, iepazīstinot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freibergu ar bibliotēkas krājumiem, tostarp latviešu manuskriptiem Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.