Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1992.gada 27.februāra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2006., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139716

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par granta projektu konkursa "Atbalsts projektiem attīstības sadarbības jomā Gruzijā un Moldovā" uzvarētājiem

Vēl šajā numurā

13.07.2006., Nr. 110

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1992.gada 27.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 104 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Turpinām izskatīt mūsu iesākto darba kārtību, proti, likumprojektu “Par valsts budžetu 1992.gada pir­majam pusgadam”. Nākamais ir 20.punkts. Ozola kungs nāk tribīnē, lūdzu! Nāk Pupčenoka kungs.

I.Ozols: Es atvainojos, es gribēju precizēt, proti, kad valdība mums sniegs informāciju, ko vakar apsolīja premjers, par Ministru padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldi? Šis jautājums mums praktiski palika atklāts.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ozola kungs.

I.Ozols: Jā, bet informācija…

Priekšsēdētājs: Informācija būs pēc tam, kad mēs balsosim, jo mēs jau nobalsojām. Ozola kungs, es nemaz neaizstāvu valdību, bet mums ir darba kārtība, un nākamais ir 20.punkts. Ozola kungs, tikpat interesanta iestāde – Valsts statistikas komiteja.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tomēr gribētu precizēt par 19.punktu, proti, kad valdība tomēr par šo daļu dos informāciju? Vai pirms balsošanas vai pēc balsošanas, vai tad, kad balsos par visu projektu? Es sapratu, ka nobalsots ir par šīm lietām. Es domāju, ka 40 balsis ir diezgan daudz, bet man gribētos dzirdēt, kad tā informācija būs – pirms balsošanas par visu šo projektu vai pēc, vai vispār nebūs?

Priekšsēdētājs: Varbūt kāds no valdības pārstāvjiem varētu pateikt, lai mēs precizētu, kad būs informācija par Ministru padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes būtību un visiem pārējiem jautājumiem. No valdības pagaidām nav reakcijas, kad šī informācija būs. Varbūt tad norunāsim pirms galīgās balsošanas un lūgsim valdību. Dosim tai laiku sagatavoties pirms galīgā balsojuma par šo likumprojektu. Un tad lūgsim sniegt īsu informāciju.

Tātad 20.punkts – Valsts statistikas komiteja. Lūdzu, godājamie deputāti! Vai kādam ir kas sakāms par Valsts statistikas komiteju? Nav problēmu? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 20.punktu – Valsts statistikas komiteja. Rezultāts: 77 – par, pret – nav, atturas – 7. Esam akceptējuši.

Nākamais. 21.punkts – Baltijas sadarbības padomes komisija, 114 tūkstoši. Lūdzu, godājamie deputāti, vai kādam ir jautājumi par šo komisiju? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 73 – par, pret – nav, atturas – 7. Akceptēts. Paldies.

Nākamais. 22.punkts – Iekšlietu ministrija. Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Man ir jautājums gan Budžeta komisijai, gan arī valdībai, jo šī ir vienīgā ministrija, kuras budžeta kopīgajā asignējumā ir pilnīgi dubulta atšķirība starp valdības iesniegto variantu un to, ko piedāvā Budžeta komisija. Kas kļūdās? Vai kurš neatbalsta? Kas ir ar šo jautājumu, jo šāda atšķirība nav normāla.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kas var sniegt atbildi?

J.Kinna: Pirmajā budžeta variantā, ko iesniedza Ministru padome, Iekšlietu ministrijai paredzētais finansējums bija mazāks pilnīgi uz pusi.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Vispirms tajā budžetā, ko iesniedza valdība, Iekšlietu ministrijas sistēmai vēl nebija pārskatīta alga, jo tajā brīdī par šīm algām vēl nebija arī valdības lēmuma. Tāpēc Budžeta komisija bija spiesta attiecīgi pārskatīt izdevumus algām, kurām ir paredzēta krietna summa – 62 miljoni.

Otrs – bijām spiesti atdot arī sadārdzinājumu, līdzīgi kā visām pārējām ministrijām un resoriem, tas ir, saimnieciskajiem un ēdināšanas izdevumiem. Tāpēc arī ir tik lielas atšķirības starp valdības iesniegto variantu un Budžeta komisijas iesniegto variantu.

Priekšsēdētājs: Vai Kinnas kungs ir apmierināts ar atbildi? Vai par Iekšlietu ministriju vēl ir jautājumi? Nav. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 80 – par, 2 – pret, 6 – atturas. Esam akceptējuši. Paldies.

Nākamais. 23.punkts – Aizsardzības ministrija. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds jautājums. Pavisam Aizsardzības ministrijai ir iedalīti 244 miljoni rubļu, tajā skaitā valsts investīcijām 10 miljoni rubļu, darba apmaksai 29 miljoni rubļu. Pārējā summa – apmēram 200 miljoni rubļu – nav atšifrēta. Kā tas iespējams?/

J.Pupčenoks: */Principā es jums šos skaitļus varu nosaukt./ Es varu nosaukt jums summas. Kā jūs pareizi teicāt, algām – 29 miljoni, pieskaitījumi algām – 11 miljoni, kancelejas un saimnieciskie izdevumi – 20 miljoni, ēdināšanas izdevumi – 9,5 miljoni, inventāra un iekārtu iegādei, tas ir, ieskaitot arī ieročus, – 125 miljoni, mīkstā inventāra iegādei – 7,5 miljoni, valsts kapitālieguldījumiem, kā jūs teicāt, – 10 miljoni, ēku un būvju kapitālajam remontam – 10 miljoni un pā­rējiem izdevumiem – 17,5 miljoni, kopā – 243 miljoni.

S.Zaļetajevs: */Kāpēc apspriežamajā dokumentā tas viss nav uzskaitīts, bet tāda summa kā 10 miljoni rubļu nosaukta? Bet 173 miljonu rubļu summas, kas paredzēta bruņojumam, šeit nav?/

J.Pupčenoks: Tāpēc, ka tas ir vienots princips. Ja jūs paskatīsities jebkurai citai ministrijai, tad redzēsit, ka izdevumi ir parādīti tikai kopā, tajā skaitā algas un investīcijas. Ar laiku tā sistēma varbūt arī mainīsies, un budžets, iespējams, mums būs uz 200 lappusēm, kur būs atšifrēti visi punkti attiecībā uz katru ministriju, bet pagaidām tā tas nav.

I.Ozols: Cienītais Zaļetajeva kungs! Pēc mūsu pieprasījuma deputāti jau saņēma atšifrējumus par daļu no ministrijām. Tajā 50 lappušu biezajā grāmatiņā daļa bija atšifrēta. Budžeta komisija pašlaik valdībai izvirza jautājumu, ka nākamais budžeta projekts jāiesniedz pilnīgi izvērsti pēc vienas shēmas, kurā būtu katras ministrijas līdzekļu sadales atšifrējums. Patlaban tas nav simtprocentīgi aptverts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir jautājumi par Aizsardzības ministriju? Lūdzu.

V.Einiņš: Lai gan par šo ministriju, tās budžetu ir daudz runāts, tomēr varbūt vēlreiz. Es uzskatu, ka samazinājums Aizsardzības ministrijai par 15 miljoniem ir tuvredzīgs un tas atsauksies uz katru Latvijas iedzīvotāju, katru Latvijas pilsoni. Šeit nepārtraukti runā par kaut kādiem militāristiem, par militāriem mērķiem un tamlīdzīgi. Es gribu pateikt, ka šis vārds vienīgi tādēļ tiek lietots, lai uzdzītu kaut kādas alerģiskas… kaut kādus procesus, lai uzbudinātu cilvēkus un tamlīdzīgi. Nekāda militārisma šeit nav. Ir tikai aizsardzība, tas ir, tikai robežu apsardzība. Un, ja kādreiz avīzēs raksta par piekto daļu no budžeta un par 15 procentiem un tamlīdzīgi, tad vakar mēs skaidri un gaiši dzirdējām, ka tas ir 3 komats un cik tur bija tie procenti… Un tas ir ārkārtīgi zemu.

Vakar “Dienā” bija rakstīta tāda ziņa, ka, lūk, kaut kāda Piedņestras republika, kuru neviens nepazīst, saviem aizsardzības mērķiem piešķīrusi 350 miljonus. Šis varbūt vēl nav tāds īstais piemērs, bet es gribētu teikt, ka tāda tradicionāli miermīlīga valsts kā Šveice saviem aizsardzības mērķiem izdala arī krietni lielāku summu. Man tiešām kļūst savādi, ja arī viens otrs no frakcijas “Satversme” deputātiem ir līdzīgās pozīcijās kā Aleksejevs. Aleksejeva pozīcija ir pilnīgi skaidra – aizsardzībai nevajag absolūti nekā. Līdzīgas pozīcijas ir visiem Interfrontes deputātiem. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Lai nebūtu vispār nekādas pretestības.

Es vienkārši, kungi, aicinu jūs padomāt vēlreiz: ja uz acīm ir zvīņas, tad tās nokasīsim, ja ir tuvredzība, tad uzliksim brilles un galu galā beidzot tomēr nebalsosim par šo samazinājumu – 15 miljoniem. Mūsu aizsardzības vajadzībām ir jāatrod līdzekļi, turklāt vēl sākuma posmā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es gan vakardien par šo daļu šeit dzirdēju atbildi, ka par šo budžetu – cik iedos un cik neiedos – atbild Augstākā padome. Bet pirms šī balsojuma man gribētos tomēr dzirdēt valdības vadītāja domas. Jo es uzskatu, ka valdības vadītājs atbild tieši par robežu apsardzību, tā kā Aizsardzības ministrija tomēr ir viņa pārziņā. Tāpēc man būtu lūgums izteikt valdības vadītāja viedokli. Un, ja viņš arī uzskata, ka šeit nekādas korekcijas nav vajadzīgas, tad es būšu gatavs to lēmuma projektu, ko Augstākajā padomē gan noraidīja, oficiāli iesniegt Prezidijam, ka valdībai tiek uzdots atzīt Latvijas valsti un apsargāt tās robežu. Tad es tīri nopietni šādu projektu iesniegšu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai vēl ir par Aizsardzības ministriju? Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es minēšu tikai vienu piemēru. Pagājušajā gadā no valdības rezerves fonda, kurā mums bija palikuši apmēram 25 miljoni un kurus nevienam es nebiju maksājis, es pilnībā izdalīju diviem mērķiem – Aizsardzības ministrijai, muitai, daļēji arī Iekšlietu ministrijai. Tātad viss minētais rezerves fonds, kas gada laikā bija ietaupīts (man vispār bija 45 miljoni, 25 miljonus man izdevās praktiski ietaupīt), gada beigās tika izdalīts tikai šīm aizsardzības organizācijām. Es domāju, ka tādu variantu vai arī līdzīgu darbību mums vajadzēs veikt arī turpmāk.

Kas attiecas uz Zemessardzi, tad es nezinu… Lai Kristovska kungs neļauj man samelot – par to, kas attiecas uz Zemessardzes apbruņošanu un tā tālāk, es domāju, ka diez vai viņš varētu teikt, ka valdība būtu ieņēmusi pasīvu pozīciju un nebūtu nodrošinājusi viņa prasības praktiski jau pēc pirmā varianta, proti, jau uzreiz. Tāpēc, manuprāt, viss ir izsvērts.

Mēs pārrunājām jautājumu arī par formām. Tas skaitīsies arī valūtas budžeta jautājums. Tur ir viens variants attiecībā uz 3 miljoniem vācu marku, par kurām mums jau faktiski vienā līmenī ir noslēgts līgums. Ja patlaban tās formas nenopērkam, tad ir jāsamaksā soda nauda. Tas ir viens no galvenajiem valūtas izdevumiem. Tāpēc man būtu priekšlikums Budžeta komisijas ierosinājumu tomēr apstiprināt. Rezerves fonds man šeit ir palicis ļoti mazs – 40 miljoni. Tomēr jārīkojas ļoti skopi, lai galvenokārt apmierinātu šīs vajadzības, kas būs aktuāli nepieciešamas, jo vēl ir problēma apgūt šos līdzekļus. Nav tik triviāli šos līdzekļus apgūt! Es vēlreiz to saku – nemaz tik triviāli neskan šī lieta, ka nevarētu ieročus iegādāties par rubļiem. Tāpēc uzskatu, ka varētu atbalstīt Budžeta komisijas iesniegto priekšlikumu. Tās ir manas personiskās domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es šoreiz to Godmaņa kunga izteikto ideju atbalstu, tomēr mani drusku šokē viņa runasveids, proti, kā viņš saka: “Man bija nauda, es saglabāju, es nolēmu.” Atvainojiet, tā ir valsts nauda, mūsu nauda, ne Godmaņa kunga nauda! Šī forma mani galīgi neapmierina. Varbūt mēs tā tomēr vienojamies…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai par Aizsardzības ministriju vēl ir ieteikumi? Patlaban gan nav klāt aizsardzības ministra, kas varētu pateikt, vai viņam der tā nauda tik daudz vai neder. Nav neviena, kas vēlētos izteikties? Ozola kungs vēl vēlas komentēt? Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Budžeta komisija, pieņemot šādu lēmumu, vadījās pēc viedokļa, ka patiešām apgūt šos līdzekļus 125 miljonu rubļu apmērā, kas ir ieplānoti Aizsardzības ministrijai, ne martā, ne aprīlī nav iespējams. Tajā pašā laikā budžeta izpilde ir dinamisks process, kuram regulāri sekos valdība un sniegs atskaiti un pārskatu Budžeta komisijai. Jau vakar jūs dzirdējāt, ka jautājums par līdzekļu pārdali starp atsevišķām budžeta sadaļām ir mūsu likumdevēja prioritāte. Tātad budžeta izpildes gaitā, kad Aizsardzības ministrija šos 125 miljonus būs apguvusi reāli, ar likumprojektiem par budžeta labojumiem mēs varam izdarīt attiecīgas korekcijas. Un tad arī risināsim jautājumu – vai piešķirt no Ministru padomes rezerves fonda vai no tautsaimniecības nozaru neapgūtajiem budžeta līdzekļiem. Tādējādi, izdarot pārdali, mēs varēsim nodrošināt Aizsardzības ministrijai nepieciešamo papildu finansēšanu. Protams, tikai ar vienu nosacījumu, ja budžeta ieņēmumu daļa tiks realizēta un ja nebūs negatīva dinamika. Katrā ziņā tas jau ir mūsu valdības kompetences jautājums. Tieši vadoties pēc šiem apsvērumiem, es arī lūgtu atbalstīt Budžeta komisijas piedāvāto variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Aizsardzības ministra šeit nav tāpēc, ka pie viņa audiencē ir Bundestāga delegācija. Savukārt, beidzoties vizītei pie Mironova, ministrs pēc maza brīža varētu būt šeit klāt. Protams, es necentīšos mēģināt pierādīt, ka tur ir par daudz vai par maz un tamlīdzīgi. Šeit katrai pusei ir savi argumenti, kā arī nenoliedzami, ka katrs skaitlis ir ticis pamatots, un atkarībā no tās summas, kura tiks iedalīta, šie aprēķini arī tiks pārstrādāti. Bet, ja kolēģi deputāti gribētu kādu precīzāku informāciju, daru jums zināmu, ka šeit ir Aizsardzības ministrijas Finansu daļas priekšniece Vāveres kundze. Ja jūs gribētu piecas minūtes viņu uzklausīt, es domāju, ka viņa, iespējams, varētu šajā jautājumā pateikt ministrijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai ir nepieciešamība klausīties? Balsot vajag!

Lūdzu, balsosim par 23.punktu. Rezultāts: 67 – par, 16 – pret, 9 – atturas. Aizsardzības ministrijas izdevumu daļa ir akceptēta.

24.punkts – Zemessardzes štābs. Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Katrā ziņā es pats personīgi uzskatu, ka acīmredzot par šiem 5 miljoniem nopietnu diskusiju šeit nebūtu vērts uzsākt. Iepriekšējie runātāji par to jau daudz izteicās. Es varētu piekrist. Manuprāt, no kāda aspekta? Budžeta periodam beidzoties, ja mēs šos līdzekļus būsim iztērējuši līdz galam un mums pietrūks, acīmredzot tad griezīsimies pie valdības – premjeru turam pie vārda. Jo faktiski tiešām ir jābaidās, lai mēs nepaņemtu pārāk daudz, jo šis finansu periods jau ir pusē. Taču es ceru, ka premjers no valsts līdzekļiem mums piešķirs to līdzekļu daļu, kura varbūt šobrīd tiek noņemta. Tas man ir viss, ko gribēju teikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es nevarētu piekrist Zemessardzes štāba priekšniekam, jo es zinu, cik basa un plika šobrīd kopumā ir republikas Zemessardze. Bez šaubām, plikāka un basāka ir Aizsardzības ministrija. Bet premjera kungs minēja, ka tur viss esot kārtībā. Taču tā ir viņa problēma.

Runājot par Zemessardzi – tā ir Augstākās padomes institūcija. Un zinot, kāda ir reālā situācija, es tomēr pieprasu atsevišķu balsojumu par šiem 5 miljoniem, jo projektā jau ir mīnus 10 miljoni par Drošības dienestu. Tātad es uzskatu, ka, pārdalot šo summu, varētu būt, ka Zemessardzei tomēr šie 5 miljoni tiktu nodrošināti, un tad Augstākā padome vismaz būtu izpildījusi visu, kas nepieciešams aizsardzības vajadzībām.

Kas attiecas uz valdību, kā jau jūs dzirdējāt, valdība pildīs savas saistības. Kādā veidā – to fiksēsim. Tāpēc mans lūgums būtu balsot atsevišķi par šiem 5 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Ģ.Kristovskis: Es vienīgi gribētu vēl piebilst to, ka valdību sagaida viens ļoti grūts uzdevums, kas ir sakarā ar iziešanu uz robežām. Šobrīd Zemessardze un robežapsardzības spēki strādā pie tā, lai marta vidū mēs izietu uz Latvijas robežu un mēģinātu to noslēgt. Tātad varbūt radīsies vēl dažādi papildu izdevumi, kad valdībai būs jāatrod līdzekļi, kuri patlaban, iespējams, šeit vēl nav paredzēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Frakcija saņēma ļoti daudz dažādu liecību par Zemessardzes tādu nepiedienīgu uzvedību. Vai nebūtu pareizi piešķirt Zemessardzei naudu tad, kad tajā būs ieviesta elementāra kārtība? Kā jums šķiet? Es gribētu griezties pie Kristovska kunga.

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka par šīm lietām jums bija iespējas uzdot man konkrētus jautājumus tad, kad mani apstiprināja par štāba priekšnieku. Patlaban mēs lemjam budžeta jautājumus, nevis ētikas jautājumus.

S.Dīmanis: Šī lieta ir tik ļoti cieši saistīta ar naudu, jo šo naudu var izmantot dažādiem mērķiem.

Priekšsēdētājs: Vēl par Zemessardzes štābu, lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */No 115 miljoniem rubļu atšifrēti tikai apmēram 14 miljoni rubļu, bet 100 miljoni rubļu ir palikuši neatšifrēti. Sakarā ar to man ir jautājums. Lieta tā, ka šeit diezgan daudz ir runāts par līdzekļiem, kas iedalīti sakaru sistēmu izveidošanai. Vai mums netiek veidotas divas paralēlas sakaru sistēmas – Aizsardzības ministrijai un Zemessardzei? Ja tas ir tā, tad kāpēc nevar tiem izveidot vienu kopēju sakaru sistēmu? Vai šie 100 miljoni rubļu netiek iedalīti tādas sakaru sistēmas radīšanai, kas būs šķirta no Aizsardzības ministrijas sakaru sistēmām?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kristovska kungs!

S.Zaļetajevs: */Tāds ir jautājums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu paskaidrot plašāk. Pirmām kārtām Zemessardzes štābs pieprasīja budžetā 27,5 miljonus kapitālieguldījumiem, inventāra iegādei. Tur ietilpst gan aizsardzības ieroči, gan autotrans­ports, gan sakaru sistēmas. Visu šo viņu iespējamo prognozējamo līdzekļu apjomu mēs esam izdalījuši budžetā, tas ir, 27,5 miljonus. Tikai jau turpmākās diskusijas gaitā Budžeta komisijā notika vēl papildu budžeta asignējumu izdalīšana. Un šajā sakarībā es gribētu atbildēt Zaļetajeva kungam, ka jebkurā valstī aizsardzības sistēmas tiek nodrošinātas ar dublējošām sakaru sistēmām, lai, pārtraucot vienu sakaru sistēmu, praktiski netiktu paralizēti visi aizsardzības spēki. Tā ir obligāta prasība. Bijušās Padomju Savienības teritorijā vienlaikus pastāv 7–9 pilnīgi autonomas, cita no citas izolētas sakaru sistēmas. Tas rada simtprocentīgu garantiju, ka jebkuras neparedzētas, pret sakaru sistēmu vērstas diversijas gadījumā vai arī citu tehnisku traucējumu dēļ sakari netiek pārtraukti. Tas ir viens.

Otrkārt. Attiecībā uz sakariem, kad mēs vēl esam ļoti primitīvā sakaru tehniskā risinājumā, kad praktiski izmantojam tā sauktos virszemes horizontālos sakarus, tehniski mums nav cita ceļa. Nonākot jaunā tehnisko sakaru pārraides sistēmā attiecībā pret mākslīgajiem zemes pavadoņiem, tā jau ir nākotne, jautājums praktiski tiks risināts tieši tā, kā jūs to pašreiz sakāt.

Kopā ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamentu, kā arī ar “Telekom” mēs patlaban vienkārši izdarījām tehnisku ekspertīzi un apspriedām, jo mums jau visa šī informācija sanāk kopā. Budžeta komisijā mums bija līdzīgs jautājums tam, kādu jūs nupat uzdevāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Tā kā vispirms balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu, es tomēr gribētu izteikt citus argumentus, atšķirīgus no Grūbes kunga ieteiktā.

Lieta ir tāda, ka, man liekas, mums nevajadzētu tādā veidā varbūt runāt par mūsu bruņotajiem formējumiem: viens tātad ir Ministru padomes veidojums – tur lai dara, kā grib, bet Zemessardze attiecas uz Augstāko padomi, tāpēc mēs darīsim šādi… Es domāju, ka mūsu attieksmei jābūt ļoti precīzai, vienādai pret visiem mūsu bruņotajiem formējumiem.

Tagad par šiem 5 miljoniem. Es arī atbalstītu štāba priekšnieku Kristovska kungu. Vēl jo vairāk – patlaban viņš kā karavīrs ir ļoti pieticīgs. Un katru karavīru vai cilvēku, kas saistīts ar kara lietām, pieticība raksturo tikai no labās puses. Kas attiecas uz šiem 5 miljoniem, tad es ceru, ka mēs tos kaut kad dabūsim, jo mums tie būs vajadzīgi Zemessardzei no mūsu budžeta, līdzko būsim iztērējuši šo naudu. Tāpēc es tādus argumentus izsaku, pirms balsojam.

Priekšsēdētājs: Vai par Zemessardzi vēl ir jautājumi? Nav. Tātad vispirms balsosim par deputāta Grūbes ierosinājumu palielināt par 5 miljoniem asignējumus izdevumu daļā Zemessardzes štābam. Rezultāts: par – 29, pret – 20, atturas – 30. Tātad Grūbes kunga ierosinājums netiek akceptēts.

Lūdzu, balsosim kopumā par 24.punktu – Zemessardzes štābs. Rezultāts: par – 68, pret – 14, atturas – 5. Akceptēts.

25.punkts – Latvijas Republikas Drošības dienests.

Lūdzu, deputāt Panteļejev!

A.Panteļejevs: Pirmām kārtām es gribētu vērst klātesošo uzmanību uz to, ka atšķirībā no Zemessardzes un atšķirībā no Aizsardzības ministrijas, kur tas samazinājums, par kuru mēs nobalsojām, bija mazāks par 10 procentiem, Drošības dienestam, salīdzinot ar iepriekšējo variantu, samazinājums faktiski ir par 10 miljoniem, kas ir vairāk nekā 25 procenti – tātad viena ceturtā daļa. Runa ir par būtisku samazinājumu. Acīmredzot vēlāk par tādas summas papildu dabūšanu diez vai varēsim izšķirties.

Es gribētu izvirzīt vienu priekšlikumu, kuru pēc tam mēģināšu arī pamatot. Un šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs, proti, es iesaku nobalsot par to, ka mēs Drošības dienestam atdodam tos 10 miljonus, paņemot tos no valdības rezerves fonda, atstājot valdības rezerves fondā 30 miljonus. Es tūlīt mēģināšu to pamatot.

Pirmkārt, par pirmo daļu. Kāpēc es uzskatu, ka nevis jāpalielina, bet jāatdod tieši sākumā pieprasītie 30 miljoni? Redziet, es nebūt netaisos slavēt šo pulku un šo vienību. Par šīs vienības darbību mums katram ir izsakāmas daudzas kritiskas piezīmes. Un es jums pilnīgi piekrītu. Bet šodien mums ir jāizšķiras: vai nu atstājam šo vienību, veģetējot tajā zināmā mērā nenobriedušā pusaudža stadijā, kādā tā patlaban atrodas, vai arī tomēr pabeidzam to darbu, ko aizsākām, un izveidojam profesionālu vienību? Un, ja mēs balsojam par tādu budžetu, kāds šeit ir paredzēts, proti, ar to 10 miljonu pazeminājumu, tas nozīmē, ka mēs iesaldējam šīs vienības veģetēšanu tajā stadijā, kādā tā atrodas pašlaik.

Runa nav par skaitlisko sastāvu, bet jautājums ir tieši par ekipējumu un visām tām lietām, kas saistās ar nodrošinājumu. Jā, un šeit ir tikai 30 miljoni! Ja mēs tomēr šos 10 miljonus atdodam, tad mums ir izredzes pabeigt to darbu, ko Augstākā padome savā laikā uzsāka, un izveidot tiešām profesionālu Drošības dienesta vienību.

Es tūlīt gribu paskaidrot, ka, protams, šis Drošības dienests nebūt nav domāts tikai deputāta fiziskā ķermeņa aizstāvībai. Tas ir normāls drošības dienests, kas apkalpo jebkuras valsts parlamentu, zināmā mērā veicot arī vispār konstitucionālās iekārtas aizsardzības funkcijas. Tātad šīs funkcijas ir daudz plašākas.

Un tagad, kas attiecas uz valdības daļu, – par 10 miljoniem no tās. Man rodas tādas aizdomas, atkārtoju – varbūt tās ir tikai aizdomas, bet, dzirdot jautājumus un tā tālāk, jāsecina, ka, pirmkārt, valdība, sastādot budžetu, par sevi ir parūpējusies. Es domāju, ka valdība par sevi ir parūpējusies.

Otrkārt, jau runājot par Zemessardzi un tā tālāk, Godmaņa kungs izteica priekšlikumu, ka tad, kad no valdības rezerves fonda paliks kaut kas pāri, beigās tiks izdalīts kāds parāds. Acīmredzot Godmaņa kungam tās rezerves jau aptuveni ir zināmas, tas ir, kur viņš vēl var dabūt naudu un kur viņš dabūs naudu.

Treškārt, man liekas, ka rezerves fonda samazināšana par 10 miljoniem, atstājot to 30 miljonu apjomā, stimulēs valdību būt radošākai naudas meklējumos un naudas atrašanā. Tādējādi mans priekšlikums ir 10 miljonus no rezerves fonda pārcelt uz šo fondu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es negribētu te neko vairāk teikt. Es tomēr lūgtu, lai būtu balsojums par šiem 10 miljoniem. Un pēc tam, bez šaubām, lai atskaitītos par to, ja šie dienesti nestrādās un kad pēc diviem trim mēnešiem vai pēc pusgada mēs šo jautājumu izskatīsim atkārtoti. Lai būtu oficiāli balsojumi. Tāpēc mans lūgums, lai šodien tiktu nobalsots arī par šo 10 miljonu noņemšanu, kā arī lai tas būtu parādīts izdrukā. Tad mēs to varēsim fiksēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Šeit norādīts Latvijas Republikas Drošības dienests, kā tagad ir nosaukta bijusī Augstākās padomes apsardze. Šīs organizācijas tiesiskais stāvoklis pēc pārdēvēšanas nav mainījies, tas ir, arī tagad ir spēkā Augstākās padomes Prezidija apstiprinātais nolikums. Organizācija turpina darboties šī nolikuma rāmjos. Tad kāpēc šī organizācija nav nosaukta tur, kur parādīti Augstākās padomes izdevumi? 29.punktā nosauktas tādas organizācijas kā Vides aizsardzības komiteja, Prokuratūra un citas svarīgas organizācijas. Tām blakus Augstākās padomes apsardzes dienests. Es gribētu zināt, kādas tiesiskas sekas ir šādai budžeta formēšanai? Kāpēc tas tā ir darīts, kādas tiesiskas sekas ir tam, ka šī organizācija atdalīta no Augstākās padomes budžeta asignējumiem?/

I.Ozols: Vienīgais un galvenais apsvērums, pēc kura vadījāmies, bija nodoms visu aizsardzības bloku nolikt kopā, lai nebūtu izkaisīts pa visu budžetu, kas radītu zināmus sarežģījumus kopējai izvērtēšanai. Runājot par tiesiskajām sekām, jāatzīmē, ka tās nenosaka budžeta formēšanas princips, bet gan spēkā esošie mūsu pašu apstiprinātie likumdošanas normatīvie akti, kuriem ir tiesiskas sekas, bet ne budžeta sakārtojumam un izvērsumam. Minētais budžeta sakārtojums un izvērsums izveidots, vienīgi vadoties pēc ekonomiskiem apsvērumiem, lai mēs varētu redzēt analītiski kopumā visu ainu.

S.Zaļetajevs: */Jūsu atbilde mani nepārliecina. Tad jau arī Prokuratūru varētu pievienot Tieslietu ministrijai un tā tālāk. Tas taču netiek darīts. Es tomēr ieteiktu, lai apsardzes dienestu iekļautu 29.punktā kopā ar asignējumiem Augstākajai padomei./

I.Ozols: Tas neko nemainīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Godmani!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ļoti atvainojos, es gribētu jūsu uzmanību aizkavēt tikai vienu minūti. Pēc mūsu vizītes Maskavā ir kļuvis skaidrs, ka laikā no 15.marta līdz 1.maijam Krievijā atbrīvos visu degvielas produktu cenas. Tajā skaitā arī naftas produktu, gāzes un tā tālāk cenas. No tā izriet viena elementāra lieta, ka mūsu rūpniecība, kura galvenokārt faktiski ir budžetā neesošā nozare, kura līdz šim jau maksāja paaugstinātus tarifus par izlietoto enerģiju, proti, par elektrību, mazutu un kurināmo, būs spiesta papildus maksāt par visām no Krievijas saņemtajām izejvielām, ņemot vērā to, ka Krievijas uzņēmumi savā cenā ietvers pilnīgi jaunu – 10 reizes lielāku – degvielas cenu. Automātiski mūsu rūpniecības uzņēmumi centīsies šo cenu proporcionāli ielikt savā cenā. Un tajā brīdī tā atdursies pret cenu griestiem. Tas ir absolūti trivilizēti, ņemot vērā arī Krievijas stingro finansiālo politiku, kad aizdevuma procenti jau tagad ir 45 procenti. Un mēs nonāksim tādā ekonomiskā stāvoklī, ka rūpniecība pazaudēs bezgalīgi plašo Krievijas tirgu. No tā pozitīvs iznākums būs lauksaimniecībai, jo vairs nebūs šīs hiperinflācijas cīņas, kurai kājas galvenokārt izaug no rūpniecības.

Kāds no tā izriet secinājums? Tā kā Panteļejeva kungs šeit ļoti skaisti uzzīmēja, cik mums ir lielas iespējas, es varu pateikt tikai vienu, ka tas varbūt ir tādēļ, ka rūpnīcas, kas gatavo galaprodukciju Latvijā, nebūs spējīgas vairs proporcionāli savas produkcijas cenā ielikt to cenu, kas bija ne tikai enerģētikā, bet arī visās tajās izejvielās, tādējādi tās nespēs Krievijai pārdot tādu apjomu. Tad atliek tikai viens variants – šīm rūpnīcām ir jābūt konkurētspējīgām vai arī tām ir jāatbrīvo daļa strādnieku, kas ir vissliktākais variants, jo tas viss nāks uz bezdarbnieku budžetu. Rūpnīcas vēl varētu samazināt pašizmaksu, kas mūsu apstākļos pagaidām gan ir tāda ļoti grūta lieta. Līdz šim to nevajadzēja darīt.

Tātad notikumi, kuri norisināsies laikā no 15.marta līdz 1.maijam, būtiski iespaidos mūsu budžeta ieņēmumu daļu. Tāpēc Panteļejeva kunga izteikumi par to, ka valdībai ir lielas rezerves un ka mēs varēsim tā vai citādi brīvi operēt ar līdzekļiem, faktiski galīgi neatbilst realitātei. Galvenais, par ko valdība uztraucas, ir tas, ka var pārtraukt pildīties ieņēmumu daļa. Tas ir viens.

Otrs. Ir zināmas robežas, Panteļejeva kungs! Ja sadārdzinājums minimāli ielikts iekšā, šeit pat attiecīgās vietās ir koeficients 6, tad mēs uz valdības rezerves fonda rēķina no 120 miljoniem ejam uz 40 miljoniem. Tas faktiski nozīmē, ka 80 miljoni ir nost. Un tas bija jādara valdībai, lai varētu budžetu sabalansēt. Ja iesim vēl tālāk, tad faktiski jebkurā gadījumā risks palielinās tajā apstāklī, ka mums var būt ārkārtējas situācijas, kad ir jāpiešķir, teiksim, viens miljons, divi, pieci vai septiņi miljoni. Lielākoties es paredzu, ka tas nāks no komunālās sfēras, jo pašvaldībām ļoti minimāli pietiks apgrozības līdzekļu, lai iepirktu dārgo degvielu. Un tad katrs šo jautājumu pacels Augstākajā padomē. Taču ir kaut kāda robeža, tāpēc es lūgtu šo robežu nepārkāpt!

Protams, mēs varam diskutēt – var atstāt arī 10 miljonus. Tādā gadījumā man personīgi dzīve praktiski būs vēl vieglāka. Es vienkārši pateikšu, ka man nav nekādu līdzekļu, kurus es varētu izdalīt, parakstot rīkojumu. Bojāra kungs saka, ka tā ir valsts nauda. Jā, vienīgi tā tiek izdalīta ar manu akceptu. Un attiecībā uz to, vai vajadzētu 10 miljonus pielikt klāt? Es tomēr uzskatu, ka Budžeta komisija visu ir sīki analizējusi, tā izskatīs iespējas, ņems vērā visādus kompromisus. Mans uzskats ir tāds, ka es nepiekrītu veģetācijas teorijai. Katra vienība strādā, izejot no tiem līdzekļiem, kādi tai ir iedalīti. Kādi ir šie līdzekļi? Vispirms punkts par ieročiem. Krastiņa kungs neļaus samelot – bija runa par ieroču sadali, Drošības dienests praktiski saņēma tik daudz ieroču, cik toreiz mēs ar to savstarpēji norunājām. Un nebija nekāda varianta, ka viņi nesaņemtu tik daudz ieroču, ka kaut kādā veidā būtu nostādīti trešajā vai ceturtajā vietā.

Un otrs. Es domāju, ka šajā dienestā nodarbināto algas tomēr ir būtiski augstākas nekā valdības apsardzes dienestā strādājošo algas un nekā iekšlietu sistēmā. Tas ir Augstākās padomes kompetencē, taču es nedomāju, ka tas radītu normālas attiecības starp pārējiem militārajiem veidojumiem. Turklāt vai Augstākā padome ir tiesīga noteikt šīs augstās algas? Ja šeit 10 miljoni nāks klāt, teiksim, Aizsardzības ministrijai un Zemessardzei paliek tā, kā ir. Es nedomāju, ka tas stimulēs to normālo gaisotni, kāda būtu nepieciešama. Man būtu priekšlikums no tādas situācijas izvairīties. Lai Drošības dienests strādā, un tāpat kā faktiski jebkurš ministrs oficiāli sniedz pārskatu vai atskaiti Prezidijā vai Augstākajā padomē par savu paveikto darbu. Un, ja izrādās, ka šie līdzekļi tiešām ir par maziem, tad turpmāk var skatīties, izdarot budžeta grozījumus. Bet jāņem vērā, ka Budžeta komisija ir smagi strādājusi, lai sabalansētu, un tagad raut ārā šos 10 miljonus (kaut kur taču tie ir jāņem), turklāt es nevarētu teikt, ka šis dienests veģetētu. Es tam nepiekrītu. Es domāju, ka šis dienests strādā pietiekami efektīvi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Emsi!

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Es arī par drošību. Izskatot šo budžeta projektu, es uzdevu sev jautājumu: vai republikas parlamentam interesē republikas drošība? Un man uz šo jautājumu ir jāatbild negatīvi. Mūs neinteresē drošība, mūs vairāk interesē drošības vizuālās izpausmes, vizuālā ārpuse, tas ir, drošības noformējums. Proti, kāpēc mēs visu laiku domājam, ka drošība ir saistīta tikai ar ieročiem?

Es gribu šo 25.sadaļu salīdzināt ar 29.sadaļu un uzdot jautājumu. Proti, Cietvielu fizikas institūtā mēs esam izstrādājuši īpašu aparatūru, kas garantētu republikas iedzīvotāju drošību, lietojot Daugavas ūdeni. Ar robežapsardzību mēs jau esam sarunājuši, ka Zviedrijā būs laboratorija. Es iesniedzu precīzu sadalījumu par šīs aparatūras darbību, izdarot Daugavas ūdens mērījumus gadījumā, ja mums atkal notiktu tīša vai netīša avārija. Un divas lielākās republikas pilsētas ir Daugavas krastos. Avārijas situācijā šajās abās lielākajās pilsētās vairāk nekā divas trešdaļas republikas iedzīvotāju faktiski ir apdraudēti, jo mēs tos atstājam bez drošības, tā kā komisija neatrada par iespējamu pabeigt šīs laboratorijas ēkas. Minētās laboratorijas ēkas šogad ir pabeigtas 80 procentu apjomā, jo pietrūka 6000 rubļu. Tos noņēma, atstājot tikai tik, cik pielika klāt mūsu darbinieku algām. Taču darbinieki nevar šo ūdeni dzert, lai tādējādi testētu, vai ūdens ir dzerams vai nav dzerams. Tātad mums pietrūka līdzekļu drošībai.

Kāpēc mēs drošību nesabalansējam? Man ir tikai viens jautājums: kāpēc drošības viena forma tiek pretstatīta drošības otrai formai, kas arī ir republikas drošība? Un es nevaru piekrist tam, ka laboratoriju ēku celtniecība tiek iekonservēta, kā arī praktiski jālauž visi par ekoloģiskās aparatūras iegādi noslēgtie līgumi, jo mums nebūs līdzekļu pieplusējuma sakarā ar cenu sadārdzinājumu. Lūk, kolēģi, kāpēc es uzskatu, ka republikas parlaments šobrīd par drošību nedomā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaščerinski, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Lai tiktu lielākā skaidrībā, ko un cik līdzekļu mēs izdalām katrai ministrijai, lai pārliecinātos par tiem pārmetumiem, ka Ministru padomei ir rezerves, es mēģināju izskatīt arī valūtas budžetu, lai redzētu, ko tad mēs cenšamies dažādām ministrijām izdalīt no valūtas budžeta. Kopsummā tām ir izdalīti 19 miljoni. Diemžēl es nonācu strupceļā, tā kā valūtas budžets ir valūtas rubļos. Ja tas ir dolāros, tad te ir krietnas summas, ja tas ir valūtas rubļos, tad būtu jāzina, kādā proporcijā, pēc kāda kursa rublis ir novērtējams. Es uzskatu, ka, to nezinot, praktiski nav iespējams novērtēt, cik tad kurai ministrijai īsti mēs dodam. Vai jūs nevarētu paskaidrot, kas tas par valūtas rubli un kāds ir tā kurss attiecībā pret dolāru?

I.Ozols: Šeit ir ielikts teorētiskais valūtas rubļa izvērtējums – 1,8 valūtas rubļi pret 1 dolāru.

J.Zaščerinskis: Es nesapratu…

I.Ozols: Teorētiski aprēķinātais – 1,8.

Priekšsēdētājs: Teorētiski 1,8 valūtas rubļi par vienu dolāru.

I.Ozols: Tas ir teorētisko aprēķinu pamatā.

J.Zaščerinskis: Uz kāda pamata? Tad jau praktiski šim valūtas budžetam dolāru seguma nemaz nav. Vai tas vienkārši ir mākslīgs pārrēķins no dolāriem…

I.Ozols: Šim valūtas budžeta projektam tas ir teorētisks aprēķins. Kā jūs zināt, pašreiz mēs valūtas budžetu neapspriežam, šis jautājums tiks iesniegts papildus. Mēs to neizvirzām apspriešanā, tā kā praktiski neesam saņēmuši valdības paskaidrojumu par šo valūtas budžetu. Jūs dzirdējāt, Siliņa kungs sniedza valdības ziņojumu par rubļu budžetu. Līdzīgam ziņojumam ir jābūt arī par valūtas budžetu.

J.Zaščerinskis: Piedodiet, Ozola kungs, es neredzu šo valūtas budžetu, kurā dažādām ministrijām arī tiek izdalītas dažādas summas. Es nevaru, teiksim, redzēt kopējo summu, kas tiek izdalīta kādai ministrijai. Mēs varbūt te strīdamies par dažiem miljoniem un pat par dažiem tūkstošiem, taču, parādot dolārus valūtas rubļos, var gadīties, ka miljoni, kā saka, aiziet nezinot.

I.Ozols: Cienījamais Zaščerinska kungs! Pirmajā dienā, kad apspriedām budžetu, ja jūs atceraties, es atzīmēju, ka nākotnē nav pieļaujams valsts budžetu izskatīt atrauti no valūtas budžeta un no sociālās apdrošināšanas budžeta. Visi šie budžeti jāskata kompleksi vienā valsts budžetā, nevis kā atsevišķi budžeti. Tādējādi šis jautājums arī būs atrisināts. Pašreiz mēs esam nostājušies tautas priekšā, jo atcerieties – tikai 31.janvārī saņēmām no valdības iesniegto valsts, tas ir, valūtas budžeta projektu.

J.Zaščerinskis: Tātad pēdējais precizējums – lai es zinātu valsts budžetu dolāros, man ir jāsamazina par koeficientu 1,8?

I.Ozols: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds Kļavas kungam – Drošības dienesta finansu daļas priekšniekam. Viņš, iespējams, nosauks patiesos skaitļus.

Dz.Kļava, Drošības dienesta finansu daļas priekšnieks: Godājamie deputāti! Lūdzu atļaujiet aizkavēt jūs dažas minūtes, lai īsumā raksturotu situāciju. Diemžēl tajā brīdī, kad atdalījāmies no Iekšlietu ministrijas, mēs esam izgājuši no centralizētajām ieroču piegādēm. Un pašlaik situācija ir tāda, ka personālsastāva bruņojuma nodrošinājums ir par 35 procentiem. Bruņojuma nodrošinājums ar munīciju, kaujas komplekta nodrošinājums – par 70 procentiem. Nerunājot par to, ka apmācībām un šaušanas treniņiem arī ir nepieciešams munīcijas un patronu daudzums. Tā, piemēram, granātmetēji mums ir bez munīcijas.

Trūkst formas tērpu. Teiksim, amerikāņu virsniekam nav nokomplektēts formas tērps. Turklāt Jēkaba ielā mēs pašlaik esam pagaidu statusā. Pirms pārejam jaunajās telpās, tām būs nepieciešams remonts. Trūkst sakaru līdzekļu. Pašlaik nodrošinājums ir tikai par 7 procentiem. Trūkst transportlīdzekļu, trūkst degvielas, kā arī rezerves daļu.

Es nerunāju par tiem 76 miljoniem, ko mēs pieprasījām Budžeta komisijai Pupčenoka kunga klātbūtnē. Bet, lūdzu, vismaz tos 38 miljonus atstājiet! Jo pašlaik rodas paradoksāla situācija, proti, tiem, kas mazāk lūdz, nogriezt par 76 miljoniem, tas ir, par 62,47 procentiem, kamēr Iekšlietu ministrijai samazinājums ir tikai par 2 procentiem, Aizsardzības ministrijai – par 7,7 procentiem, Zemessardzei – par 4 procentiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es saprotu, ka diez vai man kādu izdosies pārliecināt, bet katrā ziņā normālā valstī jautājums būtu par pārtiku un par valsts drošību. Jautājumā par pārtiku mēs cīnījāmies ļoti smagi. Un, paldies Dievam, kaut ko esam it kā panākuši, lai gan arī tur daudz kas nav kārtībā. Bet attiecībā uz valsts drošību šodien mēs ar vieglu roku visus jautājumus svītrojam. Man liekas arī ļoti simptomātiska tā saskaņa, kāda ir Zaļetajeva kungam un Godmaņa kungam, jo arī viņi aizstāv rūpnieku intereses. Aizstāv tātad to daļu, ka rūpniekiem tagad, redziet, būs smagāk. Lauksaimnieki jau šobrīd maksā visas tās cenas par izejvielām un par degvielu.

Runājot par iedzīvotājiem, jāsaka, ka laukos daudzās vietās iedzīvotāji jau ir bez kurināmā. Ja arī kurināmo var nopirkt, tad par apsildi dienā vidēji maksā 50 rubļus. Tātad laukos tas viss jau ir. Un tagad raudāt par to, ka pilsētai būs smagāk… Es saprotu, ka tas ir pamatoti. Un tāpēc Zaļetajeva kunga un Godmaņa kunga pozīcijas par aizsardzību stingri sakrīt. Taču tas atkal nav nekas jauns. Agrāk šādas pozīcijas sakrita Āboltiņa kungam ar Interfrontes frakciju. Tagad sakrīt Zaļetajeva kungam ar Godmaņa kungu. Turpināsim tādā veidā! Tāpēc es tomēr prasu šo balsojumu, lai mēs tomēr redzētu savus varoņus pēc pusgada, gada vai pēc diviem gadiem. Tāpēc es pieprasu par 10 miljoniem balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Kā Drošības dienesta finansu daļas priekšnieks jums jau ziņoja, tad Latvijas Republikas Drošības dienestam no pieprasītā samazinājuma – 64 procenti. Jums iesniegtajos labojumos teikts – it kā uz štatu vakanču rēķina. Gribu paskaidrot, ka Drošības dienestam ir apstiprinātas 88 štata vienības, kā te pareizi minēts. Lūdzu, paskatieties iepriekšējo dokumentu, kāpēc ir 10 miljonu samazinājums? Tāpēc, ka štati aprēķināti 360 cilvēkiem, kas bija pagājušajam gadam. Šobrīd Drošības dienestā praktiski ir 500 cilvēku. Un rezervei tiek gatavoti vēl 200 cilvēki, kuri jāpieņem. Tātad šie cilvēki, kas ir rezervē, netiks pieņemti darbā, jo viņiem nebūs ko maksāt. Praktiski nebūs ko maksāt arī tiem cilvēkiem, kas jau faktiski strādā. Atgādināšu jums, ka Drošības dienests pēc saskaņošanas ar republikas Iekšlietu ministriju ir uzņēmies vēstniecību, vēstniecību darbinieku rezidenču un apartamentu apsardzi. Šos pienākumus viņi veic tajos pašos tērpos, kādos jūs viņus kādreiz redzat uz ielas, tā kā nebūs līdzekļu, lai iegādātos jaunus formas tērpus. Nebūs arī līdzekļu ko maksāt cilvēkiem, lai būtu maiņas, tā kā šeit praktiski nav pat algu nodrošinājuma. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja runā par Drošības dienesta darbību, tad dabiski tiek mēģināts šo dienestu diskreditēt, ņemot vērā kaut kādus pārkāpumus. Līdz šim tas tiek darīts fiziski un ar dažādiem citiem līdzekļiem. Tagad faktiski šī diskreditācija notiks tādējādi, ka Drošības dienests netiks finansēts. Un tas ir pats galvenais, tā ka jebkādu veidojumu visvieglāk ir iznīcināt ar finansēm. Tas, ka šis Drošības dienests kādam ārkārtīgi nepatīk, ir pilnīgi skaidrs. Par to pārliecinājāmies, noklausoties Zaļetajeva kunga un citu Interfrontes deputātu – Aleksejeva kunga un citu – uzstāšanās.

Lai Zaļo partija neapvainojas, es tās biedrus pilnīgi saprotu, jo visās pasaules valstīs Zaļo partija uzstājas pret bruņojumiem un drošību un tamlīdzīgi. Tas ir pilnīgi skaidrs, tādēļ arī es neapvainojos. Mums tiešām ir jāaprēķina loģiski.

Es jums nolasīšu vienu ziņojumu, kuru saņēmu pagājušajā naktī, par Latvijas Republikas Drošības dienesta kopā ar robežsargiem Ludzas rajonā veikto operāciju. Tātad lasu: “Aizturētas 11 ar kaujas ieročiem bruņotas personas, izņemtas “Makarova” sistēmas kolta pistoles, munīcija, gāzes baloni, aukstie ieroči, lielas naudas summas, rūpniecības izstrādājumi 200 000 rubļu kopvērtībā. Naktī aizturēti 30 robežpārkāpēji.”

Tādējādi Latvijas Republikas Drošības dienests strādā arī tajā apvidū, ne jau tikai te sargājot un pie vārtiem stāvot, ar ko nodarbojas stažieri. Tāpēc arī es gribētu lūgt godājamos deputātus uzturēt Grūbes kunga lūgumu balsot atsevišķi par šiem 10 miljoniem. Tiešām, kad Drošības dienests tiks grauts galīgi, tad izlasīsim šo izdruku un redzēsim, kuriem nav vajadzīga Latvijas Republikas drošība un visu Latvijas Republikas iedzīvotāju drošības garantēšana. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja jums jāmeklē, kur ņemt šos 10 miljonus, tad jāsaka, ka tik tiešām, par to, kā pārdalīt līdzekļus, ir jādomā Budžeta komisijai. Bet 350 000 es esmu atradis ļoti veiksmīgi, sēžot te pie galda. Vakar mēs nobalsojām par 9.punktu – asignējumi Kultūras ministrijai. Tur bija 219.dokumentiņš, kuru visi palaida garām, proti, asignējumus dažādiem bērnu un kultūrizglītojošiem laikrakstiem. 7.punkts – laikraksts “Elpa”, politisks laikraksts, Zaļo partijas laikraksts, kurš pēdējā laikā uzstājas politiski ļoti aktīvi. Mēs šim laikrakstam vakar piešķīrām 350 000 rubļu. Es tad lūdzu pārskatīt un pielikt klāt vēl pa 300 000 un tā tālāk varbūt arī LNNK laikrakstam “Neatkarība” un pilsoņu kustības laikrakstam “Pilsonis”. Visi tie ir kultūrizglītojoši, tā kā publicē kultūrizglītojošus rakstus. Lūk, tādējādi 350 000 jau ir atrasti. Es domāju, ka tādā veidā atradīsim arī pārējos miljonus.

Godājamie kolēģi! Tātad es uzturu šo deputāta Grūbes prasību, lai gan pats es kā plenārsēdes vadītājs nebalsoju, bet lūdzu jūs nobalsot par Grūbes kunga ierosinājumu. Paldies.

Deputāte Albertiņa, lūdzu!

S.Albertiņa: Kolēģi, godātie kolēģi! Es tagad nerunāšu kā Budžeta komisijas locekle. Tam nav nekāda sakara ar Zaļo partiju. Tikai informācijai. Krastiņa kungs, klausoties jūsu ļoti emocionālo runu, mēs ļoti daudz ko uzzinājām, tajā skaitā arī to, par cik procentiem Budžeta komisijā ir samazināts pieprasījums Drošības dienestam. Tātad informācijai es daru jums zināmu, ka tam otrajam drošības dienestam – cilvēku izdzīvošanas drošības dienestam, proti, vides aizsardzības dienestiem, – pieprasījumu Budžeta komisijā mēs samazinājām par 70 procentiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es tomēr nedaudz gribētu protestēt pret Krastiņa kunga samērā nekorekto uzstāšanos pret “zaļajiem”. Proti “zaļie” nebūt nav pret Latvijas drošību. Es pats personīgi esmu Zaļo partijas biedrs un stājos arī zemessargos. Es esmu par saprātīgu budžeta izlietojumu aizsardzības vajadzībām, tāpēc nevajadzētu apvainot Zaļo partiju, ka tā negrib rūpēties par Latvijas drošību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, izskatām ļoti svarīgu jautājumu, tāpēc tas vispusīgi jāapsver. Es šajā gadījumā par budžeta priekšlikumiem neteikšu ne “par”, ne “pret”. Es tikai gribētu piebilst, ka ir zināma sakarība starp demokrātisku valsti un līdzekļu nepieciešamību drošības dienestiem. Jo valsts totalitārāka, jo drošības dienestiem vajag vairāk līdzekļu.

No otras puses, es gribētu, lai mēs atcerētos, kādi argumenti izskanēja, lai pamatotu nepieciešamību drošības dienestiem piešķirt vairāk līdzekļu. Piemēram, Jundža kungs savā intervijā apgalvoja – “savu darbību ievērojami pastiprinājusi Baltslāvu biedrība un krievu kopiena,” kur vispār piedalās daži simti cilvēku, kas galvenokārt nodarbojas ar dziedāšanu. Tāpēc tas nav pietiekami svarīgs arguments, ka mūsu drošībai nepieciešami papildu līdzekļi. Vēl es gribu teikt, mēs visi to zinām, ka laikraksts “Diena” publicē un Tabūna kungs pa radio stāsta par “pagrīdi”, kas aicina atbalstīt tos darbiniekus, kas ar saviem priekšlikumiem kaitē Latvijas ekonomikai. Manī izraisa pārdomas, kas tie ir, kas šeit nāk ar priekšlikumiem, kas virzīti uz Latvijas ekonomikas graušanu. Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Panteļejev!

A.Panteļejevs: Pirmkārt, es tiešām gribētu “zaļajiem” arī teikt, ka nekādā mērā tas nav saistīts ar ekoloģisko budžetu. Tieši vakar es pārlasīju vienu grāmatu. Jūs zināt, agrāk tika izdota grāmata – “Pamācība valstsvīriem”, kuru savā laikā klajā laida viena filozofu kopa. Minētajā grāmatā ir formulēts viens no Parkinsona likumiem, proti, ka debates par budžeta asignējumiem ir apgriezti proporcionālas asignējamajai summai. Un šeit jūs tieši to redzat – par 200 miljoniem Aizsardzības ministrijai 5 minūtēs neviens nedebatēja. Turpretī par 20 miljoniem, par desmit reižu mazāku summu, mēs esam izvērsuši briesmīgas debates. Un izrādās, ka ar šo desmitreiz mazāko summu Godmanis cenšas izglābt visu mūsu rūpniecību, atklājas, ka šeit fokusējas visi likteņi, kamēr desmitreiz lielāka summa tika akceptēta praktiski bez apspriešanas.

Es tomēr lūdzu pievērst uzmanību šīm proporcijām un uzskatu, ka šie 10 miljoni to neatrisinās. Un atkārtoju vēlreiz, ka Augstākās padomes goda jautājums tomēr ir novest līdz galam to lietu, ko mēs iesākām. Ja jau šo dienestu iesākām formēt, tad tas tiešām ir mūsu goda jautājums izveidot minēto dienestu līdz galam kā profesionālu dienestu. Visi tie iebildumi, kas bija izteikti pret Drošības dienestu – par algām un tā tālāk –, ir pareizi, bet mums ir cilvēks, kas par to ir atbildīgs, konkrēti, arī Krastiņa kungs. Un no viņa jāprasa, proti, jā­prasa Prezidijā. Taču man liekas, ka mēs gribam aiziet pa vieglāko ceļu, proti, atņemt 10 miljonus, uzskatīt, ka ar to mēs savu pienākumu pret Drošības dienestu esam izpildījuši, tas ir, sodījuši par tā neizdarībām. Un tā tas viss turpināsies, un Augstākā padome nebūs veikusi to savu darbu, kuru tā uzņēmās. Es uzskatu, ka tā tomēr nav joka lieta, un iesākto mums nopietni vajadzētu novest līdz galam. Es aicinu atbalstīt šo Grūbes kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es principā esmu par minimāliem izdevumiem aizsardzībai. Taču, manuprāt, komisijas izdarītais samazinājums par 10 miljoniem, noņemot Drošības dienestam, acīm redzami ir darbība, kas vērsta vienā virzienā. Šis samazinājums ir trešā daļa no visiem līdzekļiem. Nevienam no resoriem tik daudz nav samazināts. Patiesību sakot, tik liels samazinājums nozīmē dezorganizēt visu iesākto darbu, jo tur nekas neiznāks, un tā tas paliks. Un tāpēc es savus kolēģus arī aicinātu vismaz šo summu dalīt starp pārējiem aizsardzības resoriem. Tas ir diezgan viegli izdarāms. Katrā ziņā es domāju, ka tas ir absurds tieši Drošības dienestam samazināt līdzekļus par 10 miljoniem rubļu. Šajā gadījumā es arī atbalstītu Grūbes kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Repša!

R.Repša: Te daži demonstrēja milzīgas rūpes par Drošības dienestu, tajā skaitā arī vairāki Augstākās padomes Prezidija locekļi. Es gribētu atgādināt šādu faktu. Pagājušā gada rudenī Prezidijā tika lemts jautājums par praktiski gatavās jaunās “čekas” ēkas likteni Puškina ielā, kuru būtu iespējams izveidot par ļoti modernu Latvijas Republikas Drošības dienesta bāzi. Augstākās padomes Prezidijs, ieskaitot daudzus te šobrīd aģitējošos par palīdzību Drošības dienestam, šo ēku nodeva institūta “Agroprojekts” rīcībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka runcis Leopolds ir teicis: */“Zēni, dzīvosim draudzīgi!”/ To mums pateica godājamais Aleksejeva kungs. Mums var būt katram savs uzskats par to, kā katrs un ar ko dzīvojam, bet attiecībā uz drošības jautājumiem, uz Drošības dienestu, kolēģi, es gribētu piekrist tam, ko teica Krastiņa kungs. Un ne tāpēc, ka viņam būtu, tā teikt, sevišķi laba vai sevišķi slikta argumentācija, bet tādēļ, kolēģi, ka Drošības dienests tiešām līdz šim pilda visbīstamākos un vissvarīgākos uzdevumus. Tas mums ir jāsaprot. Un ja gadījumā šis atalgojuma fonds tur ir par dažiem 10 vai 100 rubļiem pat lielāks nekā kaut kur citur, tad, kolēģi, šodien tas ir nepieciešams. Manuprāt, ja mēs varam teikt, ka Drošības dienestā ir viskvalificētākie cilvēki, tad tas ir mūsu lepnums un nevis mūsu trūkums. Tādēļ es arī ierosinātu atbalstīt Grūbes kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Principā es vienmēr esmu bijis pret šādiem izdevumiem, jo tad vienmēr mazāk paliek pāri tam, kādēļ mūsu komisija darbojas, un arī mana pacifistiskā pārliecība it kā neatļautu īpaši aizstāvēt bruņošanos, bet šajā gadījumā es tomēr arī aicinātu atbalstīt tos 10 miljonus. Mēs varam prasīt, lai šajā dienestā ir lielāka kārtība, lai mēs regulāri dzirdētu par uzticēto funkciju izpildi. Tā, kā tiek darīts līdz šim, tas ir nepietiekami, taču galu galā tā ir arī prezidenta vaina. Tāpēc es domāju, ka šī nauda ir jādod. Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, mani personīgi pārliecināja arī Emša kunga teiktais, jo tā situācija mums drīz var izveidoties pavisam traģiska. Mums taču nav nekādas garantijas, ka atkal kāda fabrika Daugavā neiepludina tādus mēslus, ka mēs vairs ne ar ko nespēsim attīrīt. Tāpēc, manuprāt, šīs prasības vienreiz tomēr ir pamatotas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Nedaudz papildinot jau iepriekš teikto, jāpasaka, ka objektīvi mūsu Augstākās padomes Drošības dienests patiešām veic ievērojamas sabiedriskās kārtības sargāšanas dienesta funkcijas. Drošības dienests ir pārņēmis Rīgas pilsētas Centra rajona Iekšlietu daļas apkalpes zonu, kurā ievērojami pazeminājusies kriminogēnās situācijas bīstamība. Šis dienests izbrauc arī uz republikas robežām. Man ir konkrēti fakti, ka minētais dienests jau pēc muitas posteņiem ir apturējis no Latvijas Republikas teritorijas izbraucošos tūristus un konfiscējis ievērojamas materiālās vērtības.

Bet ir viena lieta, ar kuru mēs, Budžeta komisijā šo jautājumu tuvāk analizējot, nevarējām iepazīties, proti, ar praktiski vienādu funkciju realizējošo dienestu – Drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas – funkcionālo pienākumu sadali. Principā šie jautājumi nav konceptuāli risināti kompleksā sistēmā. Tas ir viens.

Otrs. Budžeta komisija, pieņemot šo lēmumu, vadījās pēc viedokļa, ka valsts Drošības dienests ir vistuvāk mūsu redzeslokā, tādējādi mēs arī daudz operatīvāk un elastīgāk varam reaģēt uz šā dienesta izdevumu tāmes izpildes dinamiku, uz nepieciešamajiem budžeta papild­asignējumiem nekā Ministru padomes sistēmai padoto institūciju budžeta izpildei. Līdz ar to mēs daudz efektīvāk un operatīvāk varam nodrošināt budžeta līdzekļu papildu pārdali no tām tautsaimniecības nozarēm, kur tie netiks apgūti. Tā bija mūsu Budžeta komisijas pozīcija, kāpēc mēs praktiski arī gājām uz šādu samazinājumu par 10 miljoniem. Turklāt es gribu informēt, ka šeit budžetā ieliktajā izdevumu daļā algas fonds ir aprēķināts 600 štata vienībām. Pašreiz ir nokomplektētas nedaudz vairāk par 500 štata vienībām. Bruņojums patlaban patiešām, kā jau minēja, uz fiziskajām personām, ne uz kopējo štata vienību skaitu, ir nedaudz virs 30 procentiem. Sevišķi es gribētu pasvītrot, ka īpaši liels ir tieši munīcijas deficīts. Pašreiz rokas kaujas ieroči faktiski ir pilnīgi bez patronām. Nevar būt šaušanas apmācību, kā arī praktiski nav munīcijas, lai izsniegtu posteņos norīkotajiem.

Priekšsēdētājs: Vēl deputāts Krūmiņš vēlējās ko teikt. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Es uzskatu, ka mēs tiešām varētu par šo jautājumu balsot, tomēr gribu vērst visu uzmanību uz to, ka, manuprāt, mēs tomēr lielā mērā tiekam maldināti, un es jums varu pateikt, kādā pozīcijā. Vakar nobalsojām par šo Budžeta komisijas priekšlikumu, kurā ieņēmumu daļas pieaugums ir 200 miljoni rubļu, kuri rodas no šiem diferencētajiem peļņas atskaitījumiem. Tajā lēmumā, par kuru vakar nobalsojām pirmajā lasījumā, tie ir noteikti 15 līdz 25 procentu apmērā. Tātad vidēji varētu būt apmēram 20 procenti. Ja, teiksim, valdība tur diferencēs, tad 20 procenti no peļņas tiks izlietoti, lai iegūtu tikai 200 miljonus. Turpretī ar 35 procentu peļņas nodokli valdība plāno iegūt 1 miljardu 360 tūkstošus 364 rubļus. Tātad šajā gadījumā, manuprāt, mēs tiekam maldināti, kaut arī peļņas nodokli maksā privātie, bet viņi savukārt peļņas nodokli maksā tikai 25 procentus un tā tālāk. Tāpēc, manuprāt, mēs diezgan droši varam palielināt šo ieņēmumu daļu – paredzētos 200 miljonus. Gadījumā, ja pieņemsim šādu atskaitījumu no peļņas, visas problēmas par šiem dažiem miljoniem, par kuriem mēs te strīdamies, ir pilnīgi veltīgas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kristovski!

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti! Klausoties to, kā mēs šajā zālē pārskaitām, cik mums ir patronu un cik ieroču un visa pārējā, man vienkārši kļūst neērti. Es šeit saskatu vienu būtisku kļūdu. Manuprāt, jāizsakās tiem cilvēkiem, kuri visaugstākajā līmenī ved sarunas ar Krieviju, ka līdz pat šim brīdim netiek risināti jautājumi par to ieroču pārņemšanu, kas atrodas bijušajā Baltijas kara apgabalā. Iespējams, ka tad atrisināsim daudzus jautājumus. Manuprāt, šī doma ir jāņem vērā. Un varbūt pārmetīsim tai deputātu daļai, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem. Tas būtu viss, ko es gribētu teikt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Fels, lūdzu!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šo 10 miljonu apspriešanai mēs tik tiešām esam veltījuši pietiekami daudz laika. Manuprāt, jābalso, lai varētu sākt ātrāk runāt par tiem dokumentiem, kuri risina privatizācijas jautājumus republikā. Tad arī valsts kasē nāks nauda un mums nebūs te jāpārdala tie daži desmiti miljonu.

Priekšsēdētājs: Vēl vārds deputātam Stroganovam, pēc tam balsosim. Es atvainojos, Stroganova kungs! Tātad varbūt norunāsim: deputāts Stroganovs uzstāsies, pēc tam apspriešanu beigsim, lai balsotu. Iebildumu nav? Nav. Paldies.

Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Vakar daži deputāti ļoti viegli atrada 350 tūkstošus rubļu, bet Apvienotā budžeta komisija divu mēnešu laikā šos 10 miljonus rubļu nav atradusi. Šodien mēs cenšamies tos atrast. Deputātu runas apstiprina to, ka līdz šim izveidotie visdažādākie formējumi – policija, zemessargi, robežsargi un citi – funkcionāli dublē cits citu. Un šodien kolēģis Ozols to apstiprināja, stāstot par to, ka Drošības dienests savā apsardzē ir pārņēmis Centra rajonu. Bet nodrošināt kārtību pilsētas ielās, neatkarīgi no rajona, – tas taču ir policijas uzdevums! Tas nozīmē, ka līdz tam laikam, kamēr nebūs precīzi noteikti un dokumentāri noformēti katra dienesta funkcionālie pienākumi, mēs nevarēsim noskaidrot, kam jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi. Šodien mēs pavisam mierīgi varam no dokumenta Nr.219 vienas minūtes laikā paņemt 4,5 miljonus rubļu! Nav vajadzīgs “Karogs”, nav vajadzīga “Skola un Ģimene”, nav vajadzīgs “Avots”, nekas mums nav vajadzīgs, ja tik viegli varam ar tiem izrēķināties. Es ierosinu balsot par to variantu, kuru izstrādājusi Apvienotā budžeta komisija. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Praktiski visi ir izteikušies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 106 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Vispirms balsosim par deputāta Grūbes ierosinājumu, ko uzturēja arī vairāki citi deputāti, proti, 25.ailē atjaunot Latvijas Republikas Drošības dienesta kopējo asignējumu, izdevumu daļā palielinot par 10 miljoniem rubļu. Lūdzu, balsosim.

I.Ozols: Plus vēl viena balss.

Priekšsēdētājs: Plus vēl viena balss, tas ir, Ozola kunga balss. Rezultāts: 56 – par, 22 – pret, 22 – atturas. Šis labojums ir akceptēts. Tātad papildus 10 miljoni izdevumu daļā. Paldies.

Nākamais balsojums ir kopumā par 25.punktu – Latvijas Republikas Drošības dienestam, ņemot vērā jau šo labojumu, tātad – 38 miljoni 479 tūkstoši rubļu. Rezultāts: par – 61, pret – 13, atturas – 18. 25.punkts ir akceptēts.

26.punkts – Ministru padomes aparāts. Lūdzu, godājamie deputāti! Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Es ļoti atvainojos. Mēs nobalsojām, taču paliek viens jautājums. Mums acīmredzot jānobalso arī par vismaz vienu no diviem variantiem: vai nu Budžeta komisija mums sniedz informāciju, no kurienes tiks ņemti šie līdzekļi, vai arī mums pašiem šeit uz vietas jābalso, jo nevar automātiski palielināt izdevumu daļu, neko nepievienojot ieņēmumu daļā. Tātad vai nu beigās, pēc budžeta izskatīšanas, mēs saņemsim informāciju no Budžeta komisijas, vai arī būs cita metode. Man būtu lūgums Ozola kungam paskaidrot, ko darīt šādā situācijā?

I.Ozols: Cienījamais Laķa kungs! Turpinot apspriešanu, tiks izskatīti ierosinātie jautājumi un konkrēti Panteļejeva kunga ieteiktais – samazināt Ministru padomes rezerves fondu. Kad nonāksim līdz šim jautājumam, tad arī spriedīsim. Ja principā tas netiks atbalstīts, tad Budžeta komisija meklēs risinājumu un acīmredzot lūgs pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Tātad 26.punkts – Ministru padomes aparāts. Deputāts Zaļetajevs izteiksies, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Nodaļā “Valsts ministra aparāts” ir tāds apakšpunkts – 618 tūkstoši rubļu. Pusgada laikā katram cilvēkam iznāk 20 tūkstoši. Es gribētu zināt, kāpēc tas tā? Vakar es painteresējos – vislielākā summa vienai štata vienībai ir Lauksaimniecības ministrijā – 15 tūkstoši rubļu. Man paskaidroja, ka tur strādājot augsti kvalificēti cilvēki. Bet te iznāk vēl vairāk. Es gribētu zināt, ar ko pamatota tik augsta darba alga?/

J.Pupčenoks: Nekādā gadījumā tur alga nav lielāka kā pārējās ministrijās. Tur ir paredzēti līdzekļi līgumdarbu izpildei. Kā jūs zināt, valdības ministra aparātā nodarbojas ar socioloģiskajiem pētījumiem un tā tālāk. Sakarā ar to speciāli šim mērķis ir paredzēti līdzekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Ozola kungs! Es gribētu uzdot jautājumu: cik liela summa ir Ministru padomes apsardzes dienestam, kur šis aparāts ir iekļauts finansējumā?

I.Ozols: Tas ir iekļauts Iekšlietu ministrijā, jo vienīgais apsardzes formējums ārpus Iekšlietu ministrijas ir Augstākajai padomei kā parlamentam.

M.Budovskis: Un kāda summa?

I.Ozols: Iekšlietu ministrijas summa šajā mirklī nav plaša.

Priekšsēdētājs: Mēs par Iekšlietu ministriju jau nobalsojām, Budovska kungs.

M.Budovskis: Es par Ministru padomi…

I.Ozols: Es atvainojos, uz šo jautājumu mēs jums sniegsim atbildi individuāli.

Priekšsēdētājs: Tātad atbildi sniegs deputāts Ozols. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienītie deputāti! Lūgums atbalstīt šo pantu, jo, ja es skatos, tad vispār no šeit minētajiem pārvaldes aparātiem tas ir vienīgais aparāts, kas reāli ir samazinājies.

Priekšsēdētājs: Vai par šo punktu ir vēl jautājumi? Nav. Lūdzu, balsosim par 26.punktu – Ministru padomes aparāts. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 75 – par, 1 – pret, 9 – atturas. Ministru padomes aparāta izdevumu daļa ir akceptēta.

27.punkts – Latvijas Republikas Ministru padomes Hidrometeoroloģijas pārvalde. Vai ir kādi iebildumi? Pēdējā laikā ir ļoti precīzas prognozes.

Lūdzu, balsosim par 27.punktu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 82 – par, pret – nav, atturas – 2. Akceptēts.

28.punkts – Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Lūdzu, vai ir kādi iebildumi? Nav.

Lūdzu, balsosim par Valsts arhīvu ģenerāldirekciju. Rezultāts: 78 – par, pret – nav, 2 – atturas. Akceptēts.

29.punkts – Augstākā padome. Dineviča kungs gan piecēlās, bet aizgāja pretējā virzienā. Nav neviena jautājuma?

Lūdzu, balsosim. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 78 – par, 1 – pret, 9 – atturas. Kolēģi, izdruka būs. Saņemsit.

30.punkts – Saimnieciskā tiesa, 772 000 rubļu. Iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim. Papildus viena balss “par”. Rezultāts: 80 – par, 81 – par, 1 – pret, 1 – atturas. Paldies.

Godājamie kolēģi, patlaban ir tāds īpatnējs punkts – 31. – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

I.Ozols: Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Te būs paskaidrojums, es jau zinu.

I.Ozols: Jā, būs paskaidrojums. Mēs atvainojamies. Budžeta komisijā jau aizrādīja, ka tā ir tehniska kļūda. Par to jums konkrēti atbildēs Finansu ministrija.

J.Pupčenoks: Tās ir bērnu un jaunatnes skolas. Un mēs tās patiešām finansēsim ar Izglītības ministrijas starpniecību. Tā patiešām ir tehniska kļūme, ka palika ierakstīts – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, to izsvītrosim.

I.Ozols: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par bērnu un jaunatnes sporta skolām. Rezultāts: par – 81, 1 – pret, 4 – atturas. Ļoti interesanti būtu uzzināt, kas vienīgais ir pret. Pret visu.

32.punkts – Zinātnes finansēšana. Lūdzu, balsosim. Divas balsis “par” papildus. Rezultāts: 79 – par. Akceptēts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Ļoti mistiska summa, proti, 33.punkts – Tehniskā un sociālā progresa finansēšanai. Varbūt Ozola kungs mums izstāstīs, kādā veidā progresu var finansēt?

I.Ozols: Šāds terminoloģisks formulējums ir vēsturiski ieviesies. Tas ietver tā saukto pielietojuma zinātni, tas ir, praktisko zinātni. Līdzīgi kā ar arodbiedrībām, Pupčenoka kungs, tā ir tehniska kļūda, kura vienkārši nav izlabota. Un šeit no 140 miljoniem, kā jūs redzat, mēs esam ierakstījuši – mīnus 16 miljoni. Līdz ar to faktiski nozaru praktiskās zinātnes finansēšana ir samazināta. Šeit ir atstātas tikai tās tēmas, kurām ir valstiska nozīme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi. Es gribētu paskaidrot, ka šī pozīcija – 33.punkts – tiešām attiecas uz tādiem pētījumiem, kuri ir daļēji Ministru padomes rīcībā un ir praktiski orientēti. Šeit 50 procenti ir tā sauktās nacionālās programmas, kuras ir vajadzīgas visai valstij. Un tiešām es gribu piekrist, ka šajā gadījumā sākotnējā summa bija 40 miljoni, pēc tam nākamā summa bija 30 miljoni un tagad 24 miljoni. Kolēģi, es uzskatu, ka tas ir pats minimums, un lūdzu balsot vismaz par šo summu. Vairs te nav kur dēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es arī gribētu atbalstīt Freimaņa kunga teikto. Jo, neskatoties uz to grūto hiperinflācijas laiku, kad visi galvenokārt ķer cenu, mēs nedrīkstam šos līdzekļus galīgi samazināt, jo šajā jomā cilvēki nodarbojas ar perspektīvu lietu, proti, ar zinātnes un ražošanas saistību. Ja to likvidēsim vispār, pēc tam rūgti raudāsim, kamēr to atjaunosim. Man būtu priekšlikums – atbalstīt.

Un pēdējais – tā kā Augstākās padomes balsojums man ir likums, es ierosinu Budžeta komisijai nemocīties un nemeklēt to naudu, bet vienkārši nosvītrot no mana rezerves fonda 10 miljonus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Es neapšaubu, ka 33.pozīcija ir vajadzīga, tomēr es gribētu informāciju par to, kā kura institūcija un komisija šīs tēmas ir caurskatījusi un zem tām parakstījusies.

I.Ozols: Kad Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvis, konkrēti Ikaunieka kungs, mums ziņoja un iesniedza šo sarakstu Budžeta komisijā, visu komisiju pārstāvji pārskatīja un izslēdza tās tēmas, kuras praktiski bija lokāla rakstura, tā teikt, maizes tēmas. Šeit ir palikušas tādas tēmas kā vienotas grāmatvedības sistēma – Finansu ministrijai…

J.Kinna: Ozola kungs! Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu, proti, kura komisija uzņemas atbildību, ka tiek finansētas tieši šīs tēmas?

I.Ozols: Šajā situācijā Budžeta komisija ar saviem visu pastāvīgo komisiju pārstāvjiem.

J.Kinna: Paldies.

J.Freimanis: Es varu paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs vēl vēlas papildināt.

J.Freimanis: Es gribu kolēģiem paskaidrot, ka visas šīs tēmas tika skatītas Latvijas Zinātnes padomē. Un šeit tika atstātas tādas tēmas, kuras patlaban ir ļoti grūti apstrīdamas. Pirmā tēma ir Vislatvijas tēma, proti, par farmāciju.

Tātad tas ir ar Latvijas Zinātnes padomes akceptu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs! Praktiski jums nebija pareizs gājiens. Labāk bija uzreiz balsot, jo visi bija noskaņoti balsot par šo summu.

Lūdzu, balsosim par 33.punktu. Rezultāts: 72 – par, 8 – pret, 7 – atturas. Akceptēts.

Pēdējo pirms pārtraukuma skatām 34.punktu – Ministru padomes rezerves fondam ņemt vērā Godmaņa kunga iesniegto labojumu, tātad – 30 miljoni rubļu.

Lūdzu, deputāt Karlson!

J.Karlsons: Ierosinu tomēr šo izdevumu posteni – 10 miljonus – dalīt ar Ministru padomes rezerves fondu un valsts rezerves fondu – no katra pa 5 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Mums vajag komentāru. Ierosinājums bija. Tātad ierosināja deputāts Karlsons – Ministru padomes rezerves fondu noteikt 35 miljonu apmērā. Vai pareizi es sapratu, jo mēs šeit runājam par konkrētu summu un konkrētu pozīciju. Bet mums ir Godmaņa kunga ierosinājums samazināt to uz 30 miljoniem.

Godmaņa kungs, vai jūs uzturat savu pozīciju par 30 miljoniem vai arī piekrītat Karlsona kunga ierosinājumam par 35 miljoniem? Godājamie kolēģi, mums ir divi ierosinājumi: Godmaņa kunga ierosinājums samazināt uz 30 miljoniem, un Karlsona kunga – atstāt 35 miljonus. Ir jābalso. Balsosim.

Lūdzu, godājamie kolēģi, ienākšanas kārtībā vispirms balsosim par Godmaņa kunga ierosinājumu – noteikt rezerves fondu 30 miljonu apmērā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 71, pret – 3, atturas – 11. Paldies.

Otrs balsojums – Karlsona kunga ieteiktais variants – noteikt Ministru padomes rezerves fondu 35 miljonu apmērā. Rezultāts: par – 28, pret – 16, atturas – 32. Godmaņa kunga ierosinājums ir populārāks. Tātad 34.punkts – rezerves fonds – tiek noteikts 30 miljonu apmērā.

Pulkstenis ir 11 un 31 minūte. Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Mēs itin ražīgi strādājam, ka ir atlicis ļoti maz. Man būtu ierosinājums varbūt budžetu tomēr pabeigt? (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums vēl ir kopējais balsojums par grozījumiem. Labāk necentīsimies sasteigt.

Pārtraukums līdz pulksten 12.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemsim vietas! Pārējie deputāti laikam atnāks vēlāk – uz balsošanu.

35.punkts – Rezerves, 65 miljoni. Lūdzu, vai nav nekādu iebildumu un komentāru? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 84 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, balsosim par valsts rezervēm 65 miljonu apjomā. Rezultāts: 62 – par, pret – nav, atturas – 3. Valsts rezerves ir akceptētas.

36.punkts – Dotācijas un mērķsubsīdijas rajonu un republikānisko pilsētu budžetiem.

Lūdzu, deputāt Šļakota!

K.Šļakota: Cienītie kolēģi! Es domāju, ka budžeta apspriešana ir valsts politikas noteikšana. Un es nedaudz gribēju paskaidrot šo jautājumu attiecībā uz to, kā šis budžets nosaka valsts politiku un mūsu turpmāko darbību vismaz uz gadu pašreiz svarīgākajā jautājumā – attieksmē pret zemnieku saimniecību veidošanu. Runa patlaban ir par to, ka šis jautājums ir risināts vienpusīgi. Ministru padomē mēs panācām, lai tiktu pieņemti šie divi lēmumi: viens lēmums – par dotācijām ugunsdrošajiem celtniecības materiāliem, tā varētu teikt; un otrs lēmums – par atvieglojumiem zemnieku saimniecību apgādāšanai ar kokmateriāliem, tas ir, ugunsdrošiem, īslaicīgas lietošanas materiāliem. Rezultātā, tā kā budžetā vairs nav paredzēti 200 miljoni šo celtniecības materiālu dotācijai, tad prognozējama situācija, ka visas zemnieku saimniecības, kuras izveidosies pavasarī no jauna, tiks būvētas tikai no koka. Es gribētu jums atgādināt, ka savā laikā Saeima šim jautājumam piegāja daudz atbildīgāk un daudz nopietnāk. Un valdības programma, parlamenta – Saeimas – programma bija veltīta tam, lai tiktu būvētas ilglaicīgas, lietošanai drošas ēkas. Pašreiz mēs šos 200 miljonus esam izslēguši. Līdz ar to, gribot negribot, veidojam tuvredzīgu politiku. Ļoti tuvredzīgu! Un es lūgtu šajā jautājumā, ja mums cits nekas nav izdevies, vismaz paredzēt no centralizētā, ka no rajonu budžetu dotācijām 10 procenti tiek izlietoti cenu starpības segšanai par celtniecības materiāliem, paredzētiem zemnieku saimniecībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs, varbūt jūs varat komentēt? Grūbes kungs acīmredzot par šo pašu vai citu jautājumu?

I.Ozols: Šļakotas kungs! Es jau nosaucu to normu, ka 50 procentus no kapitālās celtniecības kredītiem sedz valsts. Tātad tas jau arī ir stimuls, kurš praktiski nodrošinās celtniecību no ugunsdrošiem materiāliem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs vēl grib komentēt!

K.Šļakota: Lieta tā, ka mēs jau arī cerējām uz šiem kredītiem, bet jūs paši labi redzat, ka kredītu nav. Šo kredītu resursu praktiski arī nebūs. Es saprotu, ka tas nav tikai šodienas jautājums, taču es gribētu saasināt deputātu uzmanību uz to, ka šī problēma ir nopietna. Mēs jau savā ministrijā apspriedām jautājumu par to, ka šis lēmums par atvieglojumiem kokmateriālu iedalīšanai vispār jāatceļ, tā kā tas veido pilnīgi greizu politiku. Bet, ja mēs to tagad nevaram izdarīt, es lūgtu deputātus ņemt vērā šo situāciju un pie tās atgriezties pēc divām nedēļām. Cilvēkiem te jābūt drošības sajūtai. Aprīlī viņi sāks būvēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kas vēl vēlas izteikties par šo jautājumu? Grūbes kungs! Nē. Varbūt tad Ozola kungs? Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Tā laikam ir sfēra, kurā es ne sevišķi orientējos. Šajā gadījumā es gribētu pilnīgi atbalstīt Šļakotas kungu, jo mūsu pusē šā iemesla dēļ sākas atteikšanās no zemnieku saimniecībām.

Priekšsēdētājs: Bet kādu balsojumu attiecībā uz šo punktu mēs varam izdarīt? Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka faktiski četru mēnešu budžeta izskatīšanas gaitā mēs vairāk nevaram grozīt, bet tas ir jautājums, kurš jāņem vērā valdībai, kad sastādīs un iesniegs mums, Augstākajā padomē, nākamā gada budžeta projektu. Bet es lūgtu pašreiz Šļakotas kunga teikto pieņemt tikai zināšanai. Ar pozitīvu novērtējumu, protams.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs, jums jautājums: vai jūs pastāvat uz kādu konkrētu balsojumu pie šā punkta? Vai arī mēs pašlaik izskatām tieši 36.punktu? Vai šo dotācijas summu pilsētām samazināt?

K.Šļakota: Es saprotu, ka pašreizējā budžetā vairs neko nevar izdarīt. Tāpat kā neko nevar izdarīt Meža ministrijas budžetā, kurš mākslīgi tika samazināts par 10 miljoniem. Bet es tikai lūdzu pievērst deputātu uzmanību un pateikt to, ka par šo lēmumu ir atbildīgs arī parlaments, tātad par to politiku, kas pavasarī īstenosies būvniecībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vaivada kungs, vai par šo jautājumu?

J.Vaivads: Bet varbūt mēs varētu iet tādu ceļu, kuru Šļakotas kungs pats ieteica attiecībā uz Meža ministriju, tas ir, papildināt likumu ar pantu par to, ka šādā veidā piešķir dotācijas kompensācijai par būvmateriālu iepirkuma cenām. Varbūt to var apdomāt?

I.Ozols: To nekādā gadījumā nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs, komentējiet!

I.Ozols: Es atvainojos, Vaivada kungs! Jūs esat Budžeta komisijas loceklis un zināt, ka šeit iekļautās dotācijas faktiski jau ir tas ekonomiski aprēķinātais minimums, kas nepieciešams pašvaldībām. Un mums principā nav tādu tiesību pašvaldībām ar likumu noteikt kā obligātu pienākumu dot no pašvaldību budžeta. Likumā par budžeta tiesībām nav noteikts, ka mēs varētu uzdot pašvaldībām no sava budžeta līdzekļiem risināt šādus jautājumus. Katrs mūsu lēmums, kas sadārdzina budžeta izdevumu daļu, ir jāsedz no valsts budžeta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam – Godmaņa kungs.

G.Grūbe: Ozola kungs, man par 36.punktu varbūt ir mazliet cits jautājums. Proti, kurā postenī ir šīs summas, kas saistītas ar 216.dokumentu? Proti, par siltumu. Vai tās ir zem šā skaitļa, vai tās ir kaut kur citur?

I.Ozols: Tās ir dotācijas par 400 miljoniem rubļu un atspoguļotas 216.dokumentā.

G.Grūbe: Jā, bet vai tās ir 36.pozīcijā?

I.Ozols: Tās ir ietvertas 36.pozīcijā, bet sadalījums ir atspoguļots šajā dokumentā.

G.Grūbe: Taču man būtu jautājums par šo sadales metodiku. Tātad es saprotu, ka šie aprēķini par iedzīvotāju skaitu katrā rajonā ir izdarīti piecu minūšu laikā. Vai tie ir radušies tādā veidā?

I.Ozols: Es atvainojos, cienījamais Grūbes kungs! Atļaujiet atgādināt, par ko mēs nobalsojām. Proti, mēs nobalsojām, ka nedotējam enerģijas ražotājus, bet gan enerģijas patērētājus un ka enerģijas patērētāju dotēšanas kārtību nosaka vietējās pašvaldības. Kādā kārtībā tās realizēs šo izdalīto līdzekļu ietvaros, vadoties pēc mūsu lēmuma, to izšķirs vietējās pašvaldības.

G.Grūbe: Jā, paldies, Ozola kungs! Es precīzi sapratu jūsu atbildi. Un paldies, ka jūs tieši tā atbildējāt. Bet tagad man ir jautājums pēc būtības. Patlaban pilsētās visas katlumājas tiek apgādātas ar kurināmo, kuru saņem no “Latvijas naftas” piegādēm. Laukos šobrīd kurināmais tiek meklēts un pirkts par komerccenām. Praktiski visas lauku katlumājas patlaban izmanto kurināmo, kas iegādāts par komerccenām. Tātad jūs piedāvājat vienkāršu mehānismu, šo daļu sadalot vienādā skaitā kā laukiem, tā pilsētām, taču degviela vienā daļā tiek piedāvāta par valsts cenu, bet otrā daļā – par komerccenu.

I.Ozols: Es atvainojos, Grūbes kungs! Es jums teikšu viennozīmīgi – pats arī būdams daļējs laucinieks, zinu, kā tas notiek Kurzemes zonā. Un var teikt, ka, salīdzinot ar pilsētu iedzīvotājiem, lauku iedzīvotāji energoresursu ieguvē ir zināmā privileģētā situācijā, izņemot, protams, tajā gadījumā, kad tiek šķidrais kurināmais vai arī praktiski gāzveida kurināmais. Katrā gadījumā, runājot par malkas apkuri, varat ticēt, man gan nav pazīstamu visā manā apkārtnē, ka par malku mēs maksātu komerccenas. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mēs esam noteikuši, ka šo jautājumu lemj pašvaldība. No pašvaldības kompetences tad arī būs atkarīgs, kā tā izlems, kam piešķirt mērķdotācijas jeb mērķsubsīdijas uz vietām. Mēs neesam ne kompetenti, ne arī tiesīgi lemt šo jautājumu šeit.

G.Grūbe: Ozola kungs! Te ir tā pretruna, ka tieši lielajām pilsētām, kurām tātad tiek saņemts šis valsts kurināmais, ir ievērojamas dotācijas. Lauku rajoniem tās ir stingri mazākas. Tāpēc arī ir jautājums par metodiku. Nav jau jautājumu par to, ka es apstrīdu šo kopējo skaitli, bet ir jautājums par metodiku, ka jūs vienkāršotā veidā pasniedzat šo metodiku. Un es esmu pret to, bet ne jau pret šiem skaitļiem kopumā. Taču šī metodika nav tāda korekta.

J.Pupčenoks: Tā, piemēram, aplūkosim Rīgu. Tie iedzīvotāji, kuri saņem siltumapgādi no “Siltuma” organizācijām, dotāciju nedabūs nevienas kapeikas. Visi Rīgai paredzētie 19 miljoni ir tikai privātajam sektoram. Proti, tiem, kuri savus dzīvokļus apkurina paši. Kādā veidā iznāca tie 19 miljoni? No šiem 400 miljoniem kopumā 100 miljoni tika sadalīti starp iedzīvotājiem, kuri ar siltumenerģiju netiek apgādāti centralizēti. Tajā skaitā arī Rīgai, arī lauku rajonos un tā tālāk 300 miljoni tiek sadalīti, izejot jau no tā, kādu kurināmo veidu izmanto tas vai cits rajons. Tā, piemēram, jūs redzēsit, ka Valmieras rajonā ir ļoti liela summa, jo tur katlumājas izmanto dīzeļdegvielu. Tas šodien ir ļoti dārgs kurināmais – 13 000 rubļi tonnā. Un sakarā ar to mēs arī esam spiesti šo rajonu dotēt ļoti lielā apmērā. Bet vēlreiz atkārtoju, ka Rīgā saņem tikai privātmājas.

G.Grūbe: Paldies. Bet kāda ir situācija ar gāzi?

J.Pupčenoks: Redziet, gāze laukos nav domāta apkurei. Tas ir drusciņ cits jautājums. Tas ir tas pats, kas elektrība. Te ir runa par siltuma apgādi un par karsto ūdeni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Es ļoti atvainojos, es jums nepiekrītu. Visā manā vēlēšanu apgabalā visas jaunbūves tiek kurinātas ar gāzi. Un tur galvenokārt ir gāze, pēc tam nāk siltais ūdens un viss pārējais.

J.Pupčenoks: Nē. Es vēlreiz atkārtoju, ka 100 miljoni tika sadalīti starp Latvijas iedzīvotājiem, kas ar siltumu netiek apgādāti centralizēti. Neatkarīgi no tā, ka viens kurina ar malku, otrs izmanto gāzi, tie 100 miljoni šiem iedzīvotājiem tiek sadalīti proporcionāli.

Priekšsēdētājs: Deputāt Godmani, lūdzu! Par šo pašu jautājumu!

I.Godmanis: Es gribētu pateikt lauku deputātiem, ka nav divu cenu. Regulāri, reizi nedēļā, tiek rīkots selektors ar visām pašvaldībām, kad mēs izskatām, cik katram ir atvēlēts degvielas, dīzeļdegvielas, mazuta, cik ir benzīna un tā tālāk. Pilnīgi visur cenas ir vienādas. Tas ir viens. Ja trūkst, tad tikpat labi kā Rīgā, tā laukos kaut ko var pirkt papildus par komerccenām. Nav nekādas speciālas politikas, ka Rīgā apkure maksātu vienu cenu, bet laukos – citu. Un es domāju, ka šis princips, kuru teica Pupčenoka kungs, ir ļoti pareizi izvēlēts. Bet, atbildot Šļakotas kunga sacītajam, es varu pateikt tikai vienu – nav šeit to 200 miljonu. Nav. Kas attiecas uz to, ka valdība pieņem lēmumu, tas nozīmē, ka lēmumi šajā brīdī no mums nevar prasīt Šļakotas kunga ieteikto, proti, ka varētu ielikt 10 procentus dotācijām vietējo padomju vajadzībām. Tas neies krastā! Taču saprotiet, ka vietējām padomēm visvairāk līdzekļu aiziet galvenokārt degvielas iepirkumam. Tas ir viens.

Un otrs. No visa, kas saistīts ar komunālo sfēru, vissāpīgākā lieta ir skolotāju algas. Es pat pieļauju situāciju, ka daudzos rajonos skolotāju skaits būtiski tiks samazināts. Īpaši tas var attiekties uz Rīgas rajonu. Tur ir bezcerīgi saglabāt to līmeni, kāds varētu būt, ja skolotāji paliek līdzšinējā skaitā. Man ir sāpīgi to teikt, bet reāli diemžēl tas tā ir. Tāpēc es saprotu, teiksim, politisku nostāju un es atbalstītu, ja mēs varētu reāli šos 10 procentus no pašvaldībām lūgt izdalīt vai nu būvmateriālu iegādei, arī kokmateriāliem, kā mēģinājām noteikt par to augstāko cenu. Reāli no šiem atvēlētajiem līdzekļiem to izdalīt nevar.

Kur es redzu kaut kādas rezerves? Rezerves es redzu budžeta izpildes kārtībā. Un viena no rezervēm ir alkohola cenas. To es redzu skaidri un gaiši. Jaunā alkohola cena, kura būs noteikta visās pilsētās un laukos pēc vietējo pašvaldību priekšlikuma, šeit nav ielikta. Tā ir zināma finansiāla rezerve, kura ir jākontrolē un kuru var ieviest budžeta ieņēmumu daļā, un skatīties, vai šo ieņēmumu daļu nevar saistīt ar tiem diviem valdības lēmumiem, kas fiksētu kokmateriālu un būvmateriālu cenas. Tur es redzu rezervi. Taču pašvaldībām paņemt 10 procentus un pateikt, ka tas ir mērķvariants, to nekādā gadījumā nevar darīt, jo apgrozāmie līdzekļi kurināmā iegādei pašvaldībām patlaban ir pamatproblēma, plus, kā es teicu, arī skolotāju algas un sociālā sfēra. Es domāju, ka pašvaldības šajā ziņā mani atbalstīs.

Tādējādi man ir šāds priekšlikums: ņemot vērā to, ka valdība šos divus lēmumus ir pieņēmusi, bet budžets iet bez šiem 200 miljoniem, tas nozīmē, kas valdības lēmumi uzreiz nevar stāties spēkā. Bet attiecīgi, ņemot vērā budžeta izpildi ieņēmumos plus vēl to lēmumu par alkohola cenām, šīs divas lietas izskatot saistībā, mēs varētu tomēr maksimumu līdzekļu novirzīt šo divu zemnieku saimniecībām nepieciešamo materiālu iegādei. Lai gan arī es domāju, ka vienu daļu no šiem līdzekļiem vajadzēs novirzīt arī minimālās algas paaugstināšanai. Arī bez tā mēs cauri netiksim. Ir jābūt reālistiem un jāsaprot, ka visus līdzekļus tur novirzīt nevarēs. Tādu es redzu izeju. Tāpēc man būtu priekšlikums pastiprināt šeit rakstīto un budžeta izpildes kārtībā saistīt divas šīs lietas. Es ierosinu šo mehānismu. Es neredzu citas izejas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Raimond Krūmiņ! Pēc tam deputāts Kinna.

R.Krūmiņš: Es tomēr gribētu vēl mazliet precizēt Grūbes kunga izteikto domu, kādā veidā tiks kompensēts? Es gribu vai nu no Pupčenoka kunga, vai arī no Ozola kunga uzzināt mehānismu, proti, kādā veidā lauku cilvēks, kas dzīvo Līvānu mājā, kuras apkurināšanai dienā vajag vismaz 20 litru šķidrā kurināmā, kas šobrīd maksā 200 rubļu, saņems kaut kādu kompensāciju?

J.Pupčenoks: To noteiks katra konkrētā pašvaldība, kura tad arī izstrādās savu mehānismu. Šeit no augšas mēs nevaram pateikt, jo katrā rajonā ir sava situācija.

R.Krūmiņš: Bet vai šī attiecīgajam rajonam noteiktā summa, kas te redzama, ir iedalīta tikai rajona budžetā un tālāk tā nekur nenonāk? Vai tā ir sadalīta arī uz pagastiem un tātad visur tiek vienmērīgi?

J.Pupčenoks: Šodien dotācijas un subsīdijas mēs nosakām tikai rajona posmā.

R.Krūmiņš: Un tālāk rajoni dalīs pēc saviem ieskatiem?

J.Pupčenoks: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Es vēlreiz par šiem 400 miljoniem rubļu. Aptuveni zinot iedzīvotāju skaitu republikas rajonos, man nav saprotama metodika, pēc kuras vadoties tā ir sadalīta. No vienas puses, vakardien Zeiles kundze man teica, ka te ir ņemts vērā iedzīvotāju skaits rajonos un pareizināts ar noteikto summu. Šodien jūs sakāt, ka te ir kaut kas cits. Kur tad ir tas kritērijs, kāpēc mazākajam rajonam – Valmieras rajonam – ir 25 miljoni, un Cēsu rajonam, kurš ir lielāks rajons, – tikai 9,5 miljoni?

J.Pupčenoks: 300 miljoni tika sadalīti starp rajoniem, starp tām katlumājām, izejot no kurināmā veida, ko izmanto tā vai cita katlumāja. Piemēram, Valmieru, kā jau teicu, mēs esam spiesti dotēt ar tik lielu summu tikai tāpēc, ka Valmiera apkurei šodien izmanto dīzeļdegvielu, kas maksā 13 000 rubļu tonnā. Nenormāli dārgi! Bet mēs esam spiesti to darīt. Cits izmanto, piemēram, gāzi, kas ir krietni lētāka. Un tāpēc mēs esam spiesti diferencēt starp rajoniem.

J.Kinna: Es atvainojos, ko jūs dotējat? Gāzes iepirkto daudzumu, šķidrā kurināmā iepirkto daudzumu vai kaut ko citu? Dieva dēļ, tad pasakiet, kas tiek dotēts!

J.Pupčenoks: Faktiski iznāk dotēt siltumenerģiju.

J.Kinna: Nē, jūs pasakiet, kas tiek…

J.Pupčenoks: Faktiski iznāk, ka dotējam siltumenerģiju. 300 miljoni aiziet siltumenerģijas dotēšanai, 100 miljoni tiek sadalīti starp tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri neizmanto centralizēto siltuma apgādi. Strikti uz galviņu.

J.Kinna: Labi, bet tad otrs jautājums. Cēsu rajonā ir visvairāk Līvānu māju visā republikā. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc tomēr šāda attiecība?

J.Pupčenoks: Kinnas kungs, varbūt sarunāsim, ka pēc šīs sēdes jūs pienāksiet pie mums, un mēs jums parādīsim precīzus aprēķinus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamo referent! Es savukārt jūs gribētu lūgt atgriezties un paskatīties, kādus lēmumus balsojot šeit esam pieņēmuši. Jo, godīgi sakot, mani kaitina tā attieksme, kādu Ministru padome izrāda pret Augstākajā padomē nobalsotiem lēmumiem. Netiks dotēta siltumenerģija, tiks dotēti šie siltuma patērētāji. Ja jūs šo faktu nevarat izlasīt un saprast, ka šī summa ir jāiedod vairāk vai mazāk uz cilvēku, nevis uz konkrētu ministriju vai uz konkrēto degvielas veidu, tad es lūdzu jūs atgriezties četras dienas atpakaļ un apskatīties stenogrammu.

J.Pupčenoks: Atvainojiet, mēs dodam noteiktu summu katrai konkrētai pašvaldībai, un tā pati izlems, kādā veidā dotēt tieši patērētāju, konkrētos iedzīvotājus.

Z.Ziediņš: Es atkārtoju Kinnas kunga jautājumu: ko tad jūs dotējat – patērētāju vai energoresursus?

I.Ozols: Ziediņa kungs, jūs droši vien piekritīsit, ka enerģijas vienības pašizmaksa dažādos republikas reģionos, vadoties pēc konkrētā enerģētikas resursa, ir atšķirīga.

Z.Ziediņš: Nu, bet tikko Godmaņa kungs teica, ka vienāda…

I.Ozols: Piedodiet, ja mēs katrā republikas rajonā neizdalīsim tieši proporcionāli tai enerģētikas resursa izmaksai, kas ieiet enerģētikas vienības pašizmaksā, tādā gadījumā atsevišķos reģionos praktiski dotēsim patērētāju uz cita reģiona siltumenerģijas patērētāja rēķina. Un tāpēc šeit var būt tikai un vienīgi diferencēta pieeja.

Z.Ziediņš: Es sapratu. Paldies. Ar jums strīdēties ir bezcerīgi. Es ļoti lūdzu jūs tādā gadījumā sagatavot kādu blakus lēmuma projektu vai kādu citu, lai atsauktu mūsu pagājušās nedēļas balsojumu par šo jautājumu. Ja mēs to izdarīsim un atsauksim, tad man nav nekādu iebildumu. Bet ir iebildumi pret to necieņu, ar kādu šādus jautājumus patlaban risina Ministru padome.

J.Pupčenoks: Ziediņa kungs! Taču Valmieras iedzīvotāji nav vainīgi, ka viņu pilsētā ir uzbūvēta katlumāja, kuru apkurina ar šķidro degvielu. Viņi nav vainīgi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Sakarā ar Ziediņa kunga šo uzstājīgo prasīšanu katram cilvēkam izdalīt tieši to, lai viņš varētu attiecīgo summu samaksāt, izejot no tā, ka Ogres rajonam ir iedalīta samērā liela summa, es esmu izdarījusi jau šādus aprēķinus. Ziediņa kungs, godīgi sakot, es tagad runāju ar jums.

Vakardien mēs rēķinājām, ka katram Ogres rajona iedzīvotājam iznāk 32 rubļi mēnesī. Un tas ir viss. Ja jūs katram iedzīvotājam gribat sadalīt to summu, kuru mēs varam atvēlēt siltumapgādei, tad tā ir 32 rubļi mēnesī, un punkts. Ja tas mūs apmierina, tad viss ir ļoti skaisti. Ņemsim uz savas sirdsapziņas un šos 32 rubļus dosim katram iedzīvotājam. Šajā sakarībā es vakar runāju ar dažiem padomes priekšsēdētājiem. Viņi teica, ka tas būs viskļūmīgākais lēmums, kādu vien Augstākā padome jebkad ir pieņēmusi, ievērojot to, cik faktiski maksās dzīvokļi. Tāpēc es tomēr ļoti lūgtu jūs iedziļināties Pupčenoka kunga piedāvātajā variantā, kurš tomēr vairāk vai mazāk ir loģisks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Pupčenoka kungs! Šeit ir būtiska kļūda! Tātad 36.punktā iepriekšējais skaitlis bija 1 miljards 705 tūkstoši 847 rubļi. Pieskaitot tīri tehniski 400 miljonus, pazūd 13 miljoni. Tātad man būtu lūgums paskaidrot, kāpēc no šīm dotācijām praktiski ir pazuduši 13 miljoni?

J.Pupčenoks: Tas ir saistīts ar Rīgas pilsētu, proti, saskaņā ar pašreizējiem nodokļu likumiem Rīgas pilsēta nosacīti dabūja liekus ieņēmumus 13 miljonu rubļu apmērā. Patlaban, nosakot visiem papildu dotāciju par siltumenerģiju, ieskaitot arī Rīgu, mēs ņēmām vērā tos 13 miljonus, un attiecīgi siltumam pavisam ir iedota dotācija 400 miljonu apmērā, bet izdevumus tas tomēr prasīja par 13 miljoniem mazāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Man ir jautājums nedaudz par citu tēmu, proti, par izglītības dotēšanu. Es gribētu tomēr vēlreiz vērst visu kolēģu uzmanību uz to, ka izglītības nodrošināšana ir valsts funkcija. Skaidri un gaiši tas ir pateikts arī likumā par izglītību, proti, ka visas pedagoģisko darbinieku algas ir jāfinansē no valsts budžeta.

Pirmām kārtām man nav skaidrs, kādēļ šīs pedagoģisko darbinieku algas jau netiek iekļautas budžeta 8.pozīcijā, kur ir runa par Izglītības ministrijas un tai piederošo iestāžu finansēšanu, bet tas notiek caur pašvaldībām. Un, ja tas tomēr notiek caur pašvaldībām, kā šeit ir rakstīts, tad kas notiks pēc 2–2,5 mēnešiem? Kādu politiku valdība nākotnē piedāvā attiecībā uz izglītības darbiniekiem? Vai šis budžets tiks pārskatīts un izglītības iestādes tiks dotētas papildus par to daļu, kas tai ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt skolotāju algu izmaksas? Vai tiks noteikta maksas apmācība? Vai tiks samazināti štata darbinieki skolās? Tātad – kāda ir turpmākā politika? Jo šis skaitlis, kas iekļauts mērķsubsīdijām izglītības pasākumiem, ir vismaz trīs reizes mazāks par nepieciešamo.

J.Pupčenoks: Es varu teikt, ka viss šis budžets ir sastādīts ļoti ekonomiski, ja var tā teikt. Te neviens nav pilnīgi nodrošināts ar budžeta līdzekļiem tā, kā tas it kā būtu vajadzīgs. Un skaidrs, ka katrai budžeta iestādei, sākot no Ministru padomes un beidzot ar pēdējo skolu, vajadzēs krietni padomāt, kā izdzīvot.

Kas attiecas uz problēmu par Rīgas skolotāju algām, tad te mēs strikti, kā saka, vadījāmies pēc likuma par izglītību, kur ir noteikts, ka skolotājiem tiek maksāta alga no valsts budžeta. Tas arī tiek izpildīts. Kas attiecas uz tiem 37 procentiem pieskaitījumu, tad Rīgas pilsētas ienākumu daļa pilnīgi atļauj finansēt šo pasākumu.

A.Punovskis: Paldies. Es tomēr vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz konkrētajiem skaitļiem. Janvārī, kad algas minimums tika noteikts 460 rubļu apmērā, divos lielākajos rajonos tikai skolotājiem vien bija izmaksāti 17–18 miljoni rubļu. Sešos mēnešos tas veido apmēram 110 miljonus rubļu. Jāņem vērā algas pieaugums. Jūs visas Rīgas vajadzībām piedāvājat 150… Vai šie skaitļi jūs nepārliecina, ka šis skaitlis ir daudzkārt par mazu?

J.Pupčenoks: Es nezinu, cik jūs varbūt atvērāt papildu klases, pieņēmāt papildu skolotājus. Tā jau rīkojas katra pašvaldība. Kādreiz centralizēti republikā bija stingra uzskaite un no augšas tika nodiktēts, cik tajā vai otrā rajonā var būt klašu komplektu. Tagad tas nav darīts, un ļoti daudzas pašvaldības krietni palielināja to skaitu, jo sevišķi arī Rīgā. Es nezinu, tā sakot, tā jau ir jūsu problēma.

A.Punovskis: Paldies. Tātad ar to es tikai saprotu, ka likums par izglītību, ja mēs apstiprināsim šo budžetu, tiks pārkāpts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Un tomēr, ņemot vērā to, ka Rīgā pietrūkst līdzekļu, lai skolotājiem maksātu algas, es būtu par to, lai uz trešo lasījumu mēs tomēr izdarītu ekspertīzi.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, trešā lasījuma nav!

J.Škapars: Bet tas ir skumji, ka pašreiz to mēs neizdarījām, jo Rīgas pilsēta visu laiku šo jautājumu izvirzīja. Un tas, Pupčenoka kungs, nav jautājums par to, ka skolotāju skaits būtu palielināts. Skolotāju skaits nav palielināts. Protams, tas ir jāpalielina, tā kā palielinās skolēnu skaits. Tātad tā ir norma, bet acīm redzami te ir kaut kāda kļūda.

J.Pupčenoks: Škapara kungs! Ja sākumā Rīgai un Jūrmalai patiešām netika paredzēti līdzekļi skolotāju algām un mums bija, kā saka, pamatots pārmetums, tad šoreiz saskaņā ar likumu tādi līdzekļi ir paredzēti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna! Pēc tam deputāts Laķis.

J.Kinna: Pupčenoka kungs, es vēlreiz par to pašu siltumu. Es beidzot būšu sapratis, kā šie skaitļi ir radušies, bet man ir tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai jūs esat pārliecināts, ka visos rajonos, aprēķinot plānoto degvielas un kurināmā veidu, ir lietota viena metodika? Tas ir viens jautājums.

Un otrs: vai šo skaitļu attiecība ir vairāk vai mazāk saskaņota ar pašvaldību vadītājiem rajonos?

J.Pupčenoks: Par to, ka metodika visiem ir vienāda, es varu galvot. Bet, kas attiecas uz saskaņošanu, tad ir skaidrs, ka nav saskaņots. To mēs nevaram. Ja sāksim saskaņot, tad budžetu nekad nesastādīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Jā, šeit vispār ir ļoti dīvaina situācija. Vispirms mums sākās problēmas ar to, ka Finansu ministrija bija izdomājusi, ka Rīgā un Jūrmalā vispār nemaksās algas no valsts budžeta, ka tas ir jādara pašvaldībai. Pēc šā jautājuma nokārtošanas sākās otra problēma – mums atkal tika teikts, ka naudas pietiek, lai gan mēs tagad klaji redzam, ka šīs naudas algām nepietiek. Un, ja tā starpība ir tik grandioza, tad es neredzu citas izejas, kā apstiprināt šo budžetu un apzināties, ka tās algas pietiks apmēram diviem, maksimums trim mēnešiem. Bet ko mēs darīsim turpmāk – man absolūti nav nekādas saprašanas.

Redziet, premjera kungs, pašreizējos apstākļos skolotāju skaitu līdz pavasarim mēs reāli nevaram samazināt. Tas ir jāapzinās. Līdz ar to tomēr ir jautājums valdības vadītājam: ko mēs darīsim tad, kad apmēram aprīļa beigās mums vairs nebūs līdzekļu, lai maksātu algas?

I.Godmanis: Te ir divas lietas. Pirmā lieta – analīze, cik saņem, strādājot pusotras slodzes, un cik saņem par slodzi. Tātad te ir algas rezerve, ja noņem to pusslodzi. Otrā lieta – mēs neiztiksim, Rīgā automātiski nesamazinot skolotāju skaitu, lai arī cik nepatīkami tas būtu. Un trešais – es tomēr aicinātu pašvaldības pārskatīt savus izdevumus, it sevišķi attiecībā uz saviem štatiem. Valdība tur nekad iekšā nav jaukusies, bet es gribētu, lai paanalizētu, kādi pašvaldībās ir štati un kādi, teiksim, ir citās struktūrās. Un tur ir tā problēma, ka tur ir ekonomija, un var dabūt naudu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Sakiet, lūdzu, vai Izglītības ministrija Finansu ministrijai ir iesniegusi aprēķinus pašvaldību līmenī par to, cik pašvaldībām vajag līdzekļu pagastskolu un pilsētu skolu finansēšanai? Jo pašlaik Izglītības ministrijai attiecībā uz pašvaldībām ir tāda nostādne, ka tai apakšējais ešelons neinteresē ne sakarā ar finansēšanu, ne saimnieciskā ziņā. Vai jums ir tādas summas? Un cik procentuāli jūs esat no viņu pieprasījuma seguši?

J.Pupčenoks: Jā, tas tik ir jautājums. Ziniet, par procentu viennozīmīgi es nevaru atbildēt, bet kaut kādi aprēķini no Izglītības ministrijas tomēr jau bija pieprasīti, kaut arī jums ir taisnība, ka tagad šī ministrija patiešām cenšas izvairīties no šīs problēmas.

E.Kide: Jā, un attiecībā uz Godmaņa kunga teikto, ka jāsamazina skolotāju skaits. Godmaņa kungs zina, ka mēs skolotājiem palielinājām slodzi no 18 uz 21 stundu. Ja samazināsim skolotāju skaitu, tad fiziski slodze viņiem pieaugs divreiz, bet skolotājiem būs jāsamaksā. Vadoties pēc likuma, mēs nevaram gada vidū grozīt tarifikāciju. Tas mums nedod nekādu ekonomiju, un pašvaldības mēs novedīsim pilnīgā strupceļā.

Un pēdējais man tomēr ir atkārtots jautājums: vai Izglītības ministrija kaut kādā augstā personā ir interesējusies par šo katastrofālo stāvokli? Vai tā zina, ka skolas jāver ciet un skolotāji jāatlaiž?

J.Pupčenoks: Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Drīzāk tas ir jā­prasa Izglītības ministrijas pārstāvjiem, bet es viņus te neredzu.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Es atvainojos, bet šādā situācijā mēs tiešām nonākam līdz kuriozam. Mums acīmredzot pašiem ir jāsāk pārbaudīt viselementārākie aprēķini, līdz pat rajonu un atsevišķas skolas līmenim, ja mēs nevaram uzticēties tai pārvaldes institūcijai, kura mums tos iesniedz. Bez tam, cienījamo premjer, tādā veidā, kā jūs domājat šo jautājumu risināt, to var atrisināt par maksimumu 8 līdz 10 procentiem, bet ne vairāk. Mācību gada vidū tas nav reāli izdarāms. Mēs nevaram aizslēgt Rīgas 49. vai 81.skolu. Labākajā gadījumā mēs varam aizvērt kādu pagastskolu, bet uz tās rēķina mēs nekā neieekonomēsim.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es tomēr gribēju pateikt to, ko gribu teikt. Proti, nosauciet man vēl vienu valsti, kur kāds strādā pusotru slodzi. Nosauciet vēl vienu valsti! Nav tādas kaut cik attīstītas valsts, kur tā būtu. Katram ir jāstrādā savs darbs un jāsaņem viena slodze. Kides kungs, tas nebūt nenozīmē, ka, ja jūs nesaņemsit to pusotru slodzi, jums uzreiz pusotras reizes mazāk jāstrādā. Un parēķināsim, cik procentu aiziet pulciņiem? Un cik procentu aiziet tā sauktajām piemaksām par visādām ārpusskolas nodarbībām un tā tālāk? Un cik tās ir efektīvas? Jūs nonāksit līdz 30 procentiem. Un tāpēc es te skaidri un gaiši redzu trīs iespējas. Pirmā iespēja – no pusotras slodzes pāriet uz slodzi. Otra iespēja – līdzekļu ekonomija uz visu šo pulciņu un ārpusklases nodarbību, kuras ir ļoti mazefektīvas, rēķina. Un trešā iespēja, kas ir vissāpīgākā, – skolotāju skaita samazinājums pilsētās. Viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar! Pēc tam deputāts Kide.

J.Škapars: Acīmredzot premjerministrs skolu jautājumos tomēr orientējas diezgan vāji, sakot, ka pusotru slodzi var samazināt uz vienu slodzi, aizmirstot vienu lietu, ka acīmredzot slodze ir sadalīta, vadoties pēc skolā veicamā kopīgā darba apjoma. Ļoti bieži ir arī gadījumi, kad skolotājs strādā pusotru slodzi tādēļ, ka vienkārši šo skolotāju trūkst. Ir arī citi faktori, bet trūkst arī skolotāju. Tā ka tik vienkārši automātiski samazināt no pusotras slodzes uz slodzi ir pilnīgi nereāli… Nekliedziet, premjer! Es arī nekliedzu, kad stāvēju jums blakus un jūs runājāt…

Jā, mēs diemžēl sākam ne ar tiem paņēmieniem. Mums vajadzēja normāli sarunāt, jo ir jābūt dialogam.

Un tagad vispār jautājums par skolotāju skaita samazināšanu. Ja izvirzīsim uzdevumu samazināt skolotāju skaitu, tad praktiski slēgsim arī skolas. Tā būs. Nekāda cita ceļa jau nav. Tāpēc es gribētu piebilst, ka šis gājiens, kuru mēs patlaban izdarām attiecībā uz pašvaldību budžetiem, liekot pašvaldībām kaut kur sameklēt naudu, nozīmē, ka mēs pašvaldībām uzgrūžam neatrisinātos jautājumus. Pilnīgi neatrisinātus jautājumus. Un uzgrūžam pašvaldībām vissmagākos, vismazāk atrisinātos jautājumus. Tāda situācija šobrīd veidojas. Manuprāt, tāda situācija nav normāla. Un es domāju, ka šo pašreizējo katastrofālo situāciju nevajadzētu noturēt, mēģinot kaut kādā veidā šeit sabalansēt, sakot, ka jautājums ir atrisināts. Tas nav atrisināts.

Priekšsēdētājs: Tagad ļoti grūti izlemt, kurš ir nākamais runātājs. Godmaņa kungam laikam vārds atbildei. Jeb viņš noklausīsies.

I.Godmanis: Jā, es pēdējo reizi runāšu. Lai arī es Škapara kungu cienu, tomēr gribu pateikt, ka vairākus gadus esmu strādājis skolā un arī augstskolā. Tā ka man šī sfēra nav svešāka.

Redziet, kamēr minimālā alga ir tik zema, ka ir grūti izdzīvot, tad ir runa par pusotrām slodzēm. Bet, tā kā tā minimālā alga aug, tad es vairs neredzu, ka šis pusotrs koeficients būtu nepieciešams koeficients. Arī skolotājiem, es ļoti atvainojos, ņemot vērā trīs mēnešu atvaļinājumu gadā un divus atvaļinājumus, starp citu, arī ziemā. Ja es pats vairākus gadus nebūtu strādājis par skolotāju, es tad neatļautos tā runāt. Bet esmu strādājis šajā sfērā, tādēļ to varu teikt. Tā ka, runājot par Škapara kunga izteicieniem, lai viņš pats atbild, kurš vāji orientējas un kurš labi.

Es šeit redzu tomēr divas iespējas. Pirmā iespēja ir viennozīmīga – pusslodze tiek ņemta nost, ir slodze, izejot no jaunās algas. Tas ir viens. Otrs variants – izskatīt, cik efektīvi ir visi šie pulciņi un cik efektīvas ir visas tās piemaksas ārpus šīs slodzes. Tā ir dziļa pārliecība, ka šo pulciņu efektivitāte ir tuvu nullei.

Trešais ir ārkārtējais variants. Te ir runa par skolotāju skaita samazināšanu. Protams, mēs nevaram iestāties par variantu, ka slēdz skolas. Nevaram to darīt! Bet mums ir jāizskata, kāda ir šī proporcija, sevišķi Rīgas pilsētā, salīdzinot ar lauku rajoniem, un kā tā tiek ievērota. Un uz šo variantu ir jāiet, cik mēs to varam. Es nerunāju par to, ka skolotāju skaits ir jālikvidē totāli un tā tālāk.

Un pēdējais. Es vēlreiz gribu aicināt: tikpat labi mēs varam pašvaldību budžetā paskatīties vēl smagāku lietu. Proti, kur ņemt apgrozības līdzekļus, teiksim, energoresursu iegādei? Tas skar pilnīgi visus, ne tikai skolotājus un skolēnus. Te būs grūtības. Mēs nevaram atrast naudu tukšā vietā. Tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka šie līdzekļi ir ekonomiska rakstura, un citu līdzekļu nav. Un, uzsākot vēl diskusiju, mēs šos līdzekļus šeit neuzbursim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide! Pēc tam deputāte Čepāne.

E.Kide: Cienījamais Godmaņa kungs! Man tomēr nākas jums oponēt. Šķiet, mēs sākam dzīvot tiesiskā valstī. Un jūs tikko ar valdību pieņēmāt lēmumu, vienojāties ar Izglītības ministriju par skolotāju slodzi, pārceļot to no 18 stundām uz 21 stundu. Jūs teicāt, ka par pulciņu vadīšanu maksā. Tā ir tikai tiešā alga, maksā tikai par burtnīcu labošanu un par klases audzināšanu. Pulciņi ir izslēgti, jo tie tiek vadīti sabiedriskā kārtībā. Ja ir runa par slodzes palielināšanu, tad jums jāpieņem jauns valdības lēmums, jāvienojas ar Izglītības ministriju un ar ministru. Es brīnos, ka ne ministrs, ne kāds viņa pārstāvis šo jautājumu nav pacēlis, un tas ir jārisina ierindas deputātiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāte Čepāne, lūdzu! Un pēc tam lemsim, vai mums ir vērts turpināt spriest par šo jautājumu.

I.Čepāne: Cienījamie kungi! Mani pārsteidz atsevišķu deputātu atmiņa. Pirms pārtraukuma kolēģis Laķis aicināja balsot par 10 miljoniem, kas ir atsevišķi Drošības dienestam. Tāpēc arī kolēģis Škapars… Tagad mēs esam nonākuši fakta priekšā, ka mums būtu jāslēdz skolas. Un, balsojot par to, padomājiet, ko 100 gadus atpakaļ teicis viens no angļu juristiem politologiem, proti, ka izglītotu tautu ir vieglāk vadīt, bet grūtāk izkalpināt, bet nav iespējams paverdzināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Izlemsim, vai mēs turpināsim diskusiju par šo jautājumu. Mēs šeit esam izdiskutējuši siltumapgādes problēmu, malkas resursus, skolotāju algas. Kā mums tas saistās ar 36.punktu, kur ir tikai viens skaitlis – dotācijas? Un ko mēs te varam nobalsot un vai citādi nobalsot, kā vienīgi par vai pret šo skaitli?

J.Celmiņš: Es tomēr lūgtu vārdu. Es pirmo reizi esmu pieteicies par budžetu un gribētu papildināt par skolu sistēmu.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt nebalsojot nolemsim, ka izteiksies Celmiņa kungs, kas ir cieši saistīts ar skolu, un pēc tam mēs šo diskusiju par balsošanas motīviem un par balsošanas priekšmetu pārtrauksim un balsosim par 36.punktu.

Lūdzu, deputāt Celmiņ!

J.Celmiņš: Es pietiekami ilgu laiku esmu nostrādājis izglītības sistēmā, tādēļ gribētu šoreiz Godmaņa kungam aizrādīt, ka aprēķins ietaupīt budžetu, samazinot skolotāju skaitu, nav pareizs. Aprēķināsim tādu situāciju, ka trīs stundu slodzes tiek sadalītas vai nu uz diviem pedagogiem, kas katrs strādā pusotru slodzi, vai uz trim pedagogiem, kas katrs strādā vienu slodzi. Tad kurā gadījumā mēs ietaupīsim budžetā? Katrā ziņā budžetā mēs ietaupām tajā gadījumā, kad trīs skolotāju slodzes izpilda divi pedagogi. Un, ja mēs runājam arī par nodokļu atskaitījumu, tad nodokļu atskaitījums no pusotras slodzes strādājošā skolotāja algas procentuāli ir daudz lielāks. Tādējādi budžets iegūs daudz vairāk gadījumā, ja skolotājs strādā pusotru slodzi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Aleksejeva kungs izteiksies par procedūru. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es lūdzu vārdu par procedūru. Krastiņa kungs! Es domāju, ka pagaidām jūs vēl neesat diktators, lai kādam deputātam nedotu vārdu. Jūs veltīgi diktējat savu gribu…/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izslēdziet trešo mikrofonu! Aleksejeva kungs, lūdzu, apsēdieties! Apsēdieties, lūdzu! Tā būs visiem labāk.

Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Arī es par procedūru. Runājot par šo 36.pantu, es tomēr domāju, ka ir nepieciešama rajonu pašvaldību vadītāju kopēja sanāksme, kopēja tikšanās ar Finansu ministriju. Šajā tikšanās reizē šīs sadaļas un daudzos gadījumos mums neko neizsakošie skaitļi tiktu izskatīti viņu auditorijās.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, uzreiz jautājums – tātad jūs piedāvājat…

J.Kinna: Es esmu ar mieru pašreiz balsot par 36.panta apstiprināšanu, bet ne par 2.pielikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt atturēties no 2.pielikuma nobalsošanas. Paldies. Lūdzu, par 36.punktu galavārds Ozola kungam vai Pupčenoka kungam. Lūdzu.

J.Pupčenoks: Es gribētu teikt Kinnas kungam, ka šī problēma un šīs summas ar pašvaldību pārstāvjiem tika apspriestas vismaz četras reizes, ļoti dziļi diskutējot. Tā ka nevar teikt, ka šis dokuments radās bez pašvaldību piedalīšanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es gribētu komisijas vārdā atbalstīt 36.punktā iedalīto summu – 2 miljardi 93 miljoni rubļu, jo mums ir jāsāk strādāt. Un budžeta izpildes gaitā, kā jau es vairākkārt teicu, kontrolējot un uzraugot šā budžeta izpildi, mēs veiksim attiecīgās korekcijas, budžetu līdzekļu pārdali, jo atsevišķos gadījumos būs neizpilde, citur varbūt būs budžeta izdevumu daļas deficīts. Bet mums ir jāstrādā, un, kamēr mēs šo budžetu turam miera jeb iesaldētā stāvoklī, darbs praktiski nenotiek. Tikai darbā var izdarīt attiecīgas korekcijas un labojumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kides kungs, mēs taču norunājām, ka beidzam!

E.Kide: Man ir priekšlikums…

Priekšsēdētājs: Visiem taču ir priekšlikumi. Godājamie kolēģi, lūdzu, nobalsosim par to, ka beidzam apspriest. Lūdzu, reģistrēsimies.

No zāles: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 97 deputāti ir reģistrējušies.

Godājamie kolēģi, tātad tika ierosināts pārtraukt diskusiju par 36.punktu. Tika izteikti arī varianti par balsošanas motīviem. Pēc tam deputāts Kide izteiksies. Bet, lūdzu, nobalsosim par to, ka mēs pārtraucam pēc būtības apspriest 36.punktu. Rezultāts: par – 60, pret – 22, atturas – 3. Tātad esam pārtraukuši apspriest 36.punktu.

Pagaidām ir divi ierosinājumi. Par 36.punktu gan ir tikai viens ierosinājums – balsot par to. Deputāts Kinna ierosināja balsot par 2.pielikumu, kas attiecas uz 36.punktu.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es aicinātu balsot par pielikumu, jo tieši tas ir pašvaldību budžetu sastāvdaļa. Pašvaldības gaida, lai varētu sastādīt savus budžetus, bez kā tās vienkārši nevar dzīvot. Pēc tam mēs varam risināt jautājumus, sasaukt kopā Pašvaldību savienību ar Izglītības ministriju un Pašvaldības komisiju. Šodien es aicinu apstiprināt, lai var sākt finansiālu dzīvi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir divi balsojumi. Lūdzu, balsosim par 36.punkta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par – 61, pret – 19, atturas – 3. 36.punkts ir akceptēts.

Otrais balsojums, kā to ierosināja deputāts Kide, ir par 2.pielikumu. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss. Rezultāts: par – 84, pret – 1, atturas – 2. Tātad arī 2.pielikums ir akceptēts.

37.punkts – Izdevumu kopsumma.

I.Ozols: Es atvainojos! Grūbes kungs, vai jūs saglabājat savu vakardienas priekšlikumu izslēgt Latvijas Banku – statutāro fondu palielināt par 55 miljoniem? Tas palika?

Priekšsēdētājs: Palika, Ozola kungs! Lūdzu, balsosim par 37.punktu. Rezultāts: 67 – par, 15 – pret, 2 – atturas. Akceptēts.

Godājamie kolēģi! Pirms balsojam kopumā par šo dokumentu, jūs varbūt atvainosit, te nebūs ne aģitācijas, ne komentāru, bet, lai nebūtu jāiet pie mikrofona, man ir ierosinājums: izslēgt no 9.punkta izdevumiem, kas paredzēti Kultūras ministrijai, 350 000 rubļu, kas iedalīti Zaļo partijas laikraksta “Elpa” subsidēšanai, un pārcelt tos uz 29.pozīciju Vides aizsardzības komitejai Emša kunga minēto laboratoriju finansēšanai. Lūdzu nobalsot par šo ierosinājumu.

Par motīviem pirmais – deputāts Ābiķis, otrais – deputāts Batarevskis.

Dz.Ābiķis: Cienījamais Krastiņa kungs! Nevajag maldināt deputātus! Izdevumam “Elpa” ar Zaļo partiju nav nekāda sakara. Tas ir kultūrizglītojošs izdevums, kas raksta par vides problēmām.

Priekšsēdētājs: Un par politiskajām problēmām Augstākajā padomē, tajā skaitā par apvērsuma iespējamību Augstākajā padomē.

Dz.Ābiķis: Jā, es saprotu, ka jūs acīmredzot kaitina tas viens raksts, kurā viens bijušais Drošības dienesta darbinieks kritizē, tā teikt, kritizē Drošības dienesta vadību un it īpaši Augstākās padomes deputātus.

Priekšsēdētājs: Jūs maldāties, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Acīmredzot tas ir par iemeslu, bet es atkārtoju, ka “Elpa” ir kultūrizglītojošs laikraksts, kam ar Zaļo partiju principā nav nekāda sakara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Man ļoti žēl, Krastiņa kungs, ka jūs neesat lasījis laikrakstu “Elpa”, un neesat redzējis, kas ir tā izdevējs. Un es nezinu, kāpēc jūs to piedēvējat Zaļo partijai. Šī partija laiž klajā pati savu izdevumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Batarevska kungs! Es katru dienu izlasu visus Latvijas Republikā iznākošos lielākos laikrakstus – arī laikrakstu “Elpa”. Tātad es uzturu spēkā savu balsojumu un lūdzu nobalsot. Lūdzu balsošanas režīmu.

No zāles: Mēs par to jau esam nobalsojuši. Lai varētu to mainīt, tad ir jāatceļ iepriekšējais balsojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par grozījumu 9.punktā, pārceļot uz 29.punktu 350 000 rubļus par labu Vides aizsardzības komitejas laboratorijām. Rezultātu: par – 31, pret – 16, atturas – 23. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums par budžeta grozījumiem būs tāds, ka es lūgšu mērķsubsīdiju 350 000 rubļu apmērā laikrakstam “Neatkarība”. Bet tas būs pie nākamajiem grozījumiem.

Godājamie kolēģi! Mēs esam izskatījuši visu šo…

I.Ozols: Mēs neesam izskatījuši.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs esam izskatījuši kopumā pielikumu. Pašlaik mums ir likuma teksts, tekstuālā daļa – kā mēs bijām nolēmuši.

Deputāts Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Man tikai tāds jautājums. Mēs, Augstākā padome, saņemam ļoti daudz pārmetumu par valsts, pareizāk sakot, tautas kontroles likvidēšanu un valsts kontroles nenodibināšanu. Pašreizējā budžeta projektā neviens rublis nav paredzēts šīs institūcijas finansēšanai. Sakiet, lūdzu, vai tajā gadījumā, kad Augstākā padome beidzot saņems dūšu un apstiprinās valsts kontrolieri, nebūs tāda stāvokļa, ka viņam būs jāsaka: “Atvainojiet, bet darbu jūs varēsit uzsākt tikai nākamajā pusgadā.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs, sniedziet atbildi Kinnas kungam.

I.Ozols: Pašreizējā mirklī mums nav ekonomiska pamatojuma, lai varētu izskatīt jautājumu par budžeta līdzekļu izdalīšanu valsts kontrolei. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, kaut arī nelielas, bet mums tomēr ir valdības rezerves. Un budžeta izpildes gaitā, kā jau es vairākkārt teicu, mums radīsies iespējas budžeta līdzekļu pārdalīšanai. Nedomāju, ka šajos pirmajos četros mēnešos, pat ja rīt vai nākamajā otrdienā mēs pieņemtu tādu lēmumu, mums būs vajadzīgi budžeta asignējumi miljonos, jo tas ir tikai četru mēnešu jautājums. Un es esmu pārliecināts, ka noteikti atradīsim līdzekļus valsts kontroles institūcijas izveides vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Patlaban skatīsim Latvijas Republikas likuma tekstu, kurā pagaidām ir četri savstarpēji saistīti punkti. Skaitļus mēs esam pieņēmuši. Vai ir iebildumi par kādu no šiem četriem punktiem?

Lūdzu, deputāts Buls.

I.Ozols: Tas būs pirmais labojums.

A.Buls: Par 4.punktu. Tā kā pēdējā lasījumā priekšlikumu par svītrošanu drīkst rakstiski arī neiesniegt, ierosinu svītrot – “no 15”. Kāpēc?

Likumā “Par valsts uzņēmumu” paredzēts, ka šie maksājumi individuāli jāizskata statūtos. Tāpēc nevajadzētu sasaistīt rokas ministriem, kuri izskatīs statūtus un noteiks konkrētu maksājumu summu atkarībā no tā, kā uzņēmums rīkojas ar savu atlikušo peļņas daļu. Ja uzņēmums kārtīgi novirza uz attīstību, investē un varbūt pat visu peļņu izmanto šim mērķim, kā arī ekoloģisko pasākumu veikšanai, tad šī summa varētu būt mazāka. Bet tiem, kuri galvenokārt novirza uz patēriņa fondu, varbūt būtu pat vairāk par 25 procentiem. Šajā sakarībā augšējo robežu varētu atstāt, bet attiecībā uz apakšējo robežu iesaku nobalsot par minēto svītrojumu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu, komentāru!

J.Pupčenoks: Smags jautājums.

I.Ozols: Mēs šo jautājumu jau iepriekš praktiski izvērtējām un nonācām pie pozitīva slēdziena, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms. Tajā pašā laikā valdībai jebkuros nosacījumos tomēr obligāti būtu jānodrošina budžeta ieņēmumu daļā plānoto 200 miljonu ienākums. Tā ka praktiski tas būs pakļauts pirmām kārtām ieņēmumu daļas nodrošinājumam.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija neiebilst pret šo svītrojumu?

I.Ozols: Nē.

Priekšsēdētājs: Tad arī mums nav jābalso. Svītrots.

I.Ozols: Jā, mēs to pārrunājām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vēl par papildināšanu.

I.Ozols: Nē.

Priekšsēdētājs: Nav.

I.Ozols: Valdība to var risināt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Lūdzu reģistrāciju! Zeiles kundze, es jums iesaku reģistrēties un balsot. Rezultāts: 99 deputāti ir reģistrējušies.

Godājamie kolēģi! Un tagad es jūs aicinu balsot par Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Republikas valsts budžetu periodam no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam” ar visiem pielikumiem. Lūdzu, Ozola kunga balss papildus “par”. Rezultāts: par – 72, pret – 1, atturas – 17. Tātad valsts budžets pirmajam pusgadam ir pieņemts. Paldies. Liela pateicība tiek izteikta mūsu Budžeta komisijai, it sevišķi Zeiles kundzei, kas visu šo darbu vadīja. Paldies.

Godājamie kolēģi! Vai tas nozīmē, ka patlaban visiem jāiet projām?

No zāles: Jā. (Smiekli.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, plenārsēde taču turpinās. Pagaidīsim, kamēr no zāles iziet valdība.

Mums vēl ir jāizskata vairāki darba kārtības jautājumi. Ozola kungs vēlas sniegt paziņojumu.

I.Ozols: Es lūgtu Budžeta komisijas locekļus pulcēties Sarkanajā zālē, kur notiks preses konference.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet mums vēl ir jāpieņem vairāki lēmumi un likumi. Godājamie kolēģi! Mums ir palikuši neizskatīti divi jautājumi – lēmuma projekts “Par nepamatoti politiski represēto loka noteikšanu”. Komisija mums rāda, ka nav skatāms. Paldies.

Darba kārtības 18.punkts – likumprojekts “Par ugunsdrošību” pirmajā lasījumā. Lūdzu, kāda ir situācija ar ugunsdrošību? Tātad ir iespējams skatīt. Godājamie kolēģi, vai materiāls jums ir izdalīts? Ir. Paldies. Lūdzu, ziņotāju tribīnē.

J.Ļabis, Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas ugunsdrošības likumprojektu akceptēja Ministru padome un iesniedza Augstākajai padomei. Likumprojekts bija izskatīts arī Augstākās padomes komisijās.

Šā likuma nepieciešamība saistīta ar to, ka republikā nepastāv ugunsdrošības aizsardzības valstiskās sistēmas tiesiskā regulēšana. Līdz 1940.gadam Latvijas Republikā bija spēkā 1930.gadā Saeimā pieņemtais ugunsgrēka apkarošanas likums, kurā bija paredzēts komplekss visu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldības iestāžu ugunsdrošības nodrošināšanai. Kopš 1940.gada Latvijā darbojas PSRS normatīvie akti, kuriem šodien nav likumdošanas spēka un kuri neatbilst republikas attīstības prasībām.

Šāda satura likumprojekts pēc 1940.gada ir izstrādāts pirmo reizi. Un tā izstrādāšanā izmantota ilgu gadu pieredze ugunsdrošības jomā, kā arī Baltijas valstu, ASV štatu, Vācijas, Polijas, Bulgārijas likumdošanas akti un arī Latvijas Republikas 1930.gada likuma principi.

Likumprojektā konkretizēti ugunsdrošības sistēmas uzdevumi un pienākumi visiem pārvaldes līmeņiem. Izstrādāta ugunsgrēku, kas ir viens no ārkārtēju situāciju veidiem, likvidēšanas valstiskā sistēma. Likumdošanas kārtībā noteikti valsts ugunsdrošības uzraudzības uzdevumi un tiesības, pasākumi ugunsdzēsības darbinieku sociālajai aizsardzībai, ugunsdzēsības dienesta struktūra un finansēšanas avoti. Likumprojektā ir iekļautas izmaiņas, kas notikušas republikas ekonomikas attīstībā un valsts pārvaldes struktūrā.

Likumprojektu izstrādāja ugunsdzēsības dienesta speciālisti, juristi un zinātnieki. Likumprojekts bija nosūtīts izskatīšanai pašvaldībām un republikas ministrijām. Tā izstrādes gaitā jau tika pieņemta virkne dokumentu, kuri jau šodien reglamentē mūsu dienesta darbību.

Jāsaka, ka operatīvais stāvoklis ar ugunsgrēkiem ir nopietns. 1991.gadā republikā izcēlušies 3799 ugunsgrēki. To radītie tiešie materiālie zaudējumi ir 7,5 miljoni rubļu. Bojā gājis 121 cilvēks. Piecos gados republikā ugunsgrēkos gājuši bojā vairāk nekā 600 cilvēku. Šogad jau ugunsgrēkos gājuši bojā 24 cilvēki. Nopietns ugunsgrēks ar lielu materiālo zaudējumu bija izcēlies Rīgas tabakas fabrikas izejvielu noliktavā. Ziemā deguši lopbarības šķūņi, dzīvojamās ēkas un citi objekti. Samazinās uzņēmēju atbildība par ugunsdrošību uzņēmumos.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka Latvijas Republikas ugunsdrošības likuma pieņemšana atļaus palielināt valsts un sabiedrisko struktūru lomu, aktivitāti un atbildību ugunsdrošības jomā, kā arī noregulēt ugunsdrošības sistēmas tiesisko pusi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Jautājumu uzdod deputāts Birkavs. Gatavojas deputāts Freimanis.

V.Birkavs: Sakiet, lūdzu, vai šis likums kaut kādā veidā ir iekļauts vai saskaņots ar visu tiesību sistēmu? Jo šeit ir tik daudz normu, kas vienkārši ir pārkopētas no citiem likumiem, ka, ja tās no likuma izņemtu, paliktu ļoti maz.

J.Ļabis: Es piekrītu jums un arī teicu, ka šis likums dublē vairākus jau agrāk Augstākajā padomē un Prezidijā pieņemtos likumus un lēmumus. Tā, piemēram, Prezidija lēmumu par formas tērpu, par algām un par citām sociālajām garantijām, kas paredzētas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Ugunsdrošības likumprojekts papildina likumu “Par policiju”.

Minētais likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu, kurā bija teikts, ka jāizstrādā likums par policiju un par ugunsdrošību mūsu republikā.

V.Birkavs: Un otrs jautājums: sakiet, lūdzu, kas tas ir par ugunsdrošības tiesisko pamatu, kas nodēvēts par Latvijas Republikas pamatlikumu?

No zāles: Tāda likuma mums nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Simsons var sniegt atbildi.

No zāles: Vai runa ir par Latvijas Republikas pamatlikumu?

V.Birkavs: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribēju teikt mazu repliku kolēģim Birkavam, ka šobrīd nevaram pateikt, kāds Latvijas Republikā būs pamatlikums – Konstitūcija vai Satversme.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Simsona kungs, tas nu galīgi ir greizi. Tā kā 21.augustā ir pieņemts Konstitucionālais likums, tad šāds jūsu izteikums gandrīz ir antikonstitucionāls.

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Sakiet, lūdzu, vai saskaņā ar šo ugunsdzēsības likumu jums ir sagatavoti arī grozījumi Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, jo Latvijas valstī ir ļoti daudzi ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi un tīši ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, par kuriem līdz šim ir diezgan liberāli sodi. Vai saskaņā ar šo likumu turpmāk par to ir kas domāts?

J.Ļabis: Mēs esam domājuši un šajā jomā principā ir paredzētas izmaiņas, kuras jau ir izdarītas Kriminālprocesa kodeksā. Sakarā ar ugunsdrošības noteikumu neievērošanu domāts arī par izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Sakarā ar īpašuma maiņu, kā arī attiecībā uz ļaunprātīgo dedzināšanu un neuzmanīgu rīcību ar uguni, kas izraisa ugunsgrēkus, ir domāts par grozījumiem arī Kriminālkodeksā. Tātad par to visu ir domāts un ir jau iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es saprotu, ka par šā likuma neizpildīšanu var būt attiecīgi administratīvi sodi. Tādēļ man ir jautājums par 8.panta otro daļu. Kurš tad atbild par mājīpašumu un citu nekustamo īpašumu ugunsdrošību: īpašnieki vai īrnieki?

J.Ļabis: Paredzēts, ka par mājīpašumu un citu nekustamo īpašumu ugunsdrošību ir atbildīgi to īpašnieki vai īrnieki.

L.Muciņš: Bet kurš no viņiem?

J.Ļabis: Administratīvo atbildību nes abi divi.

L.Muciņš: Taču, ja viens ir īpašnieks un otrs ir īrnieks, tad kurš no viņiem atbild?

J.Ļabis: Projektā mums bija uzrakstīts – “īpašnieki un īrnieki”, bet pēc tam parādījās šis vārdiņš “vai”.

L.Muciņš: Acīmredzot un tomēr…

J.Ļabis: Bija paredzēts, taču diskusijās tas…

L.Muciņš: Un pēc tam mēs varam jūsu nolikumos šķirot, teiksim, par ko atbild īpašnieks – acīmredzot par bēniņiem, par pagrabiem un kaut ko tādu. Un, ja vēl bez īpašnieka mājā dzīvo īrnieki, par ko atbild viņi? Patlaban tiešām īrnieks teiks uz īpašnieku, īpašnieks – uz īrnieku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Paldies.

J.Ļabis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai par šo likumprojektu kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Nav neviena. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 52 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 37 – par, 1 – pret, 4 – atturas. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Vēlējums komisijai līdz otrajam lasījumam nogludināt minētās pretrunas. Paldies.

Godājamie kolēģi! Mēs praktiski esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, izņemot vienu. Proti, pirms beidzam plenārsēdi, var izteikt paziņojumus.

Lūdzu, Kramiņa kungs! Atgādinu, ka pulksten četros sākas Prezidija sēde.

A.Kramiņš: Es gribu teikt tiem kolēģiem, kuri domā, ka neglābjami pazudis viņu dārgais briļļu maciņš un gredzens. Tas tā nav. Apkopēja šīs lietas ir atradusi.

Priekšsēdētājs: Zālē neviens sevišķu sajūsmu neizrāda. Tā ka laikam nevienam no klātesošajiem nekas nav pazudis. Vai ir vēl kāds paziņojums? Nav. Paldies.

Plenārsēde ir slēgta. Uz redzēšanos līdz nākamajai nedēļai!

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!