Uzturoties valstsvizītē Slovākijas Republikā 6.–7.jūlijā

(..) Mūsu tautu likteņos ir daudz kopīgu iezīmju, tādēļ mūsu attiecībās valda savstarpēja sapratne. Teicienu “caur ērkšķiem uz zvaigznēm” simboliski var attiecināt arī uz mūsu tautu likteņiem. Slovāki tāpat kā latvieši gadsimtiem ilgi ir atradušies svešu varu jūgā. Mūsu tautas vienlaikus piedzīvoja nacionālo atmodu 19. gadsimtā. 20.gadsimta beigās atkal guvām pilntiesīgas balss iespējas pasaulē. Kopīgi gājām smago reformu ceļu, kas ir vainagojies ar panākumiem. Es ticu, ka Latviju un Slovākiju gaida lieliska nākotne. Tomēr raugoties nākotnē, nedrīkstam aizmirst arī pagātni, jo, kā teicis slovāku reformators un humānists Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), – vienmēr ir jācenšas izprast pagātni, pirms raugāmies nākotnē (“One should always strive to understand the past before looking to the future”)! (..)

Tiekoties ar Slovākijas prezidentu

 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien, 6.jūlijā, uzsākot valstsvizīti Slovākijā, Bratislavā tikās ar Valsts prezidentu Ivanu Gašparoviču (Ivan Gašparovič). Sarunā apspriesti jautājumi, kas saistās gan ar Latvijas un Slovākijas divpusējām attiecībām, gan ar Eiropas Savienības (ES) un NATO nākotni. Abas puses atzīmēja, ka attiecības ir izvērtušās ļoti draudzīgas, pēdējā laikā ir dubultojies arī tirdzniecības apjoms, kā arī palielinājusies interese par kopējo sadarbību ES, NATO un citu starptautisku institūciju ietvaros. Pārrunājot situāciju Slovākijā, Slovākijas prezidents informēja Vairu Vīķi-Freibergu par jaunās valdības veidošanas procesu, kuras vadītājs Roberts Fico (Robert Fico) tika ievēlēts 5.jūlijā. V.Vīķe-Freiberga pauda cerību, ka Slovākija turpinās to nacionālo, starptautisko attīstības gaitu, kādu tā ir gājusi līdz šim, ievērojot atvērtu un taisnīgu attieksmi pret minoritātēm, kā arī turpinot to sekmīgo izaugsmi ekonomikā, kāda tai ir bijusi līdz šim.

Jautājumā par Eiropas Savienības kopējo nākotni tika uzsvērts, ka Eiropai ir ļoti aktīvi jāiesaistās vienotas ārpolitikas, enerģētikas un drošības politikas jautājumu saskaņošanā. Tāpat uzsvērts, ka rudenī notiks NATO galotņu sanāksme Rīgā, kurā Slovākijas prezidents tiek ļoti gaidīts, lai piedalītos plānotajās pārrunās par NATO pārveidi, ātrās reaģēšanas spēku izveidi, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem.

Tiekoties ar Slovākijas premjerministru

Vakar, 6.jūlijā, valstsvizītes ietvaros Slovākijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar jauno Slovākijas valdības vadītāju Robertu Fico (Robert Fico). Sveicot viņu pirmajā darba dienā, prezidente vēlēja sekmes jaunajai Slovākijas valdībai un izteica cerību, lai attiecības starp Latviju un Slovākiju arī turpmāk būtu tikpat lieliskas un draudzīgas. Prezidente pauda prieku par to, ka Slovākijā ir vēsturisks notikums – augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītāja vizīte, kas ir turpinājums pirms gada notikušajai Slovākijas prezidenta valstsvizītei Latvijā. Pēc prezidentes sacītā, šāda augstākā līmeņa vizīšu apmaiņa veicina dažādas sadarbības un kontaktus.

Uzrunājot Slovākijas jauno valdības vadītāju, prezidente sacīja: “Esam daļa no jaunās Eiropas, ko kopā veidojam un kopā mums arī jāmeklē atbildes uz problemātiskiem jautājumiem, ar kuriem mēs saskaramies.” Viņa uzsvēra nepieciešamību kā Eiropā, tā Slovākijā un Latvijā turpināt reformas, lai abas valstis pēc iespējas ātrāk atgūtos no tās totalitārās pieredzes, kas vēl pirms piecpadsmit gadiem tajās valdīja. Viņa arī atzīmēja, ka gan Latvijā, gan Slovākijā ir diezgan daudz etnisko minoritāšu un ir jāturpina aktīvs sabiedrības integrācijas process, kas prasa labu gribu gan no sabiedrības locekļiem, gan no valdības puses. “Ceram soli pa solim uz demokrātiskiem principiem turpināt sabiedrības integrāciju, paužot cieņu un respektu pret minoritātēm, taču līdztekus arī darot visu, lai saglabātu identitāti, valodu un kultūru.” Vaira Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka abu valstu mērķis būtu veidot tādas sabiedrības, kur jebkurš cilvēks varētu justies kā mājās, kur katrs būtu lojāls pret valsti un indivīds varētu paturēt savas etniskās saknes neatkarīgi no tā, kādas tautības pārstāvis viņš ir. Sarunā liela uzmanība tika pievērsta dažādiem ar Eiropas nākotni saistītiem jautājumiem, tostarp Eiropas Savienības kaimiņu politikai, ES infrastruktūras un tranzīta jautājumiem, ES konkurētspējai.

Prezidente ar Slovākijas premjerministru runāja arī par Latvijas un Slovākijas perspektīvām pievienoties eirozonai. Abas puses apspriedās par Latvijas un Slovākijas dalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās Irākā, Afganistānā un citur pasaulē.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstsvizītē Bratislavā, Slovākijā, 2006.gada 6.jūlijā:

 Augsti godātais prezidenta kungs, cienītā prezidentes kundze, ekselences, dāmas un kungi!
Vispirms atļaujiet man jums, prezidenta kungs, jūsu kundzei, valdībai un slovāku tautai no sirds pateikties par silto un viesmīlīgo uzņemšanu jūsu skaistajā zemē! Man ir liels gods un patiess prieks pirmo reizi viesoties Slovākijā.
Mūsu tautu likteņos ir daudz kopīgu iezīmju, tādēļ mūsu attiecībās valda savstarpēja sapratne. Teicienu “caur ērkšķiem uz zvaigznēm” simboliski var attiecināt arī uz mūsu tautu likteņiem. Slovāki tāpat kā latvieši gadsimtiem ilgi ir atradušies svešu varu jūgā. Mūsu tautas vienlaikus piedzīvoja nacionālo atmodu 19. gadsimtā. 20.gadsimta beigās atkal guvām pilntiesīgas balss iespējas pasaulē. Kopīgi gājām smago reformu ceļu, kas ir vainagojies ar panākumiem. Es ticu, ka Latviju un Slovākiju gaida lieliska nākotne. Tomēr raugoties nākotnē, nedrīkstam aizmirst arī pagātni, jo, kā teicis slovāku reformators un humānists Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), – vienmēr ir jācenšas izprast pagātni, pirms raugāmies nākotnē (“One should always strive to understand the past before looking to the future”)!
Augsti godātais prezidenta kungs!
Nacionālā atmoda bija laiks, kad raisījās nacionālā pašapziņa un apziņa par to, ka esam bagātas kultūras mantinieki. Šajā laikā mūsu tautām veidojās literārā valoda. Slovākiem tāpat kā latviešiem bija jāpierāda, ka mūsu valodas ir pietiekami bagātas un augsti attīstītas. Tā dižais slovāku dzejnieks Jāns Hollijs (J?n Holl?) rakstīja savas episkās poēmas aleksandrieša dzejas formā, lai apliecinātu, ka slovāku valoda ir tik augsti attīstīta, ka tajā var rakstīt arī sarežģītās antīkās dzejas formās. Savukārt izcilais latviešu dzejnieks Andrejs Pumpurs, spītējot apgalvojumam, ka tikai četras episkās tautas – indieši, persieši, grieķi, ģermāņi – var radīt savu eposu, uzsāka vērienīgo darbu pie latviešu eposa “Lāčplēsis”. Šis bija arī laika posms, kad radās slovāku un latviešu nacionālie karogi un tika sarakstītas abu valstu himnas.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Ir pagājuši divi gadi, kopš Slovākija un Latvija ir kļuvušas par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Šodien kopīgiem spēkiem varam veidot Eiropas Savienību, jo mūs vieno vienādas pamatvērtības un ideāli, kā arī kopīgas rūpes par labklājību un drošību Eiropā un ārpus tās robežām. Mūsu valstis ir apliecinājušas sevi kā uzticamus un svarīgus partnerus, ar kuriem rēķinās arī starptautiskā sabiedrība.
Mūsu unikālā pieredze valsts pārvaldes reformu īstenošanā, demokratizācijā, ekonomiskajā attīstībā un integrācijā Eiropas Savienībā sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā. Mūsu valstu likteņa stāsts kalpo par iedvesmu citām valstīm un reģioniem izvēlēties līdzīgu ceļu. Apliecinājums mūsu valstu starptautiskajam novērtējumam ir uzticēšana rīkot starptautiskus forumus, ko pierāda pirms gada notikusī ASV un Krievijas galotņu tikšanās Slovākijā un gaidāmā NATO galotņu sanāksme Rīgā.
Starptautiskais terorisms un politiskais radikālisms ir nopietns izaicinājums mūsdienu pasaulei. Starptautiskās operācijas, kuru mērķis ir stabilitātes un demokrātiskas perspektīvas radīšana, ir viena no mūsu redzamākajām atbildēm jaunajiem draudiem. Latvija un Slovākija aktīvi piedalās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā. Misiju un operāciju sekmīga realizēšana miera un stabilitātes vārdā ir svarīgs Ziemeļatlantijas alianses uzdevums. Lai NATO kļūtu efektīvāka savu mērķu sasniegšanā, jāturpina aizsāktās reformas, kas būs Rīgas centrālais jautājums.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Mēs ar prieku raugāmies uz Slovākijas sabiedrības sasniegumiem. Konsekventi īstenotās reformu politikas dēļ jūsu valsts īsā laikā ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajām valstīm ne tikai Centrāleiropā, bet visā Eiropā. Latvija var daudz mācīties no jūsu pieredzes ārvalstu investīciju piesaistīšanā, kā arī no panākumiem starptautiskajās organizācijās. Slovākijas ievēlēšana ANO Drošības padomē nepastāvīgā locekļa amatā ir apliecinājums jūsu valsts starptautiskajam novērtējumam, tomēr vienlaikus tā arī ir liela atbildība. 21.gadsimts ir nācis ar daudziem globāliem izaicinājumiem, kuriem ir jāstājas pretī. Ir jāturpina meklēt risinājumi jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu radītām sekām, cīņu ar organizēto noziedzību un terorismu, nabadzības un slimību apkarošanu. Esmu pārliecināta, ka Slovākija, darbojoties ANO Drošības padomē, dos nozīmīgu ieguldījumu cīņā ar globalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Jūsu valsts tāpat kā Latvija ir pierādījusi, ka ar neatlaidību un smagu darbu ir iespējams stāties pretī visgrūtākajiem izaicinājumiem. Jau tagad daudz kas ir paveikts. ANO Ģenerālajai asamblejai pagājušogad izdevās principiāli vienoties par visaptverošu un fundamentālu reformu nepieciešamību. Kā ģenerālsekretāra īpašā sūtne ANO reformas jautājumos es ceru, ka jaunizveidotā Miera atjaunošanas komisija un Cilvēktiesību padome spēs pierādīt savu efektivitāti izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Šie piemēri apliecina, ka arī mazas valstis var sniegt būtisku ieguldījumu miera, demokrātijas un labklājības veicināšanā pasaules mērogā.
Līdztekus globālajai sadarbībai būtiska loma ir sadarbībai reģionālajā līmenī. Starp Baltijas valstīm tāpat kā starp Višegradas valstīm ir izveidojusies daudzpusīga un intensīva sadarbība gan politiskajā, gan praktiskajā līmenī. Lielu ieguldījumu Baltijas valstu ārpolitikas saskaņošanā un praktiskās sadarbības sekmēšanā sniedz kopīgi izveidotās sadarbības institūcijas – Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome. Baltijas un Višegradas valstis vieno kopīgas intereses un mērķi. Tāpēc Latvija ir ieinteresēta veidot ciešāku Baltijas valstu un Višegradas valstu sadarbību. Tā būtu lieliska iespēja dalīties gadiem uzkrātajā reģionālās sadarbības pieredzē un apmainīties viedokļiem par aktuāliem starptautiskajā dienaskārtībā esošiem jautājumiem.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Man ir liels gandarījums par labajām attiecībām, kādas ir izveidojušās starp Latviju un Slovākiju visdažādākajos līmeņos un nozarēs kopš diplomātisko attiecību izveidošanas (01.01.93.). Starp mūsu valstīm notiek arvien ciešāka sadarbība kultūrā un izglītībā. Notiek apmaiņa starp mūsu valstu izglītības iestādēm, bibliotēkām, kā arī dalība filmu, teātru un mūzikas festivālos. Dalība Eiropas Savienībā sniedz virkni iespēju pilnveidot sadarbību izglītības iestāžu starpā. Interesanti, ka Komeniusa universitāte un Latvijas Universitāte, kas ir mūsu valstu lielākās universitātes, tika dibinātas vienā un tajā pašā – 1919. – gadā.
Līdz ar abu valstu dalību ES iekšējā tirgū, Latvijai un Slovākijai paveras papildu iespējas attīstīt divpusējo ekonomisko sadarbību.
Ir vērojama pieaugoša uzņēmēju interese no abu valstu puses. Par to liecina gan uzņēmēju delegācija, kas pavadīja jūs, prezidenta kungs, valstsvizītē Latvijā, gan Latvijas uzņēmēju delegācija, kas pavada mani šajā valstsvizītē Slovākijā. Latvija ir ieinteresēta attīstīt ekonomisko sadarbību ar Slovākiju tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, metālapstrāde, finanšu sektors un tūrisms. Latvijas iedzīvotāji ir iecienījuši Slovākijas slēpošanas kūrortus, savukārt Latvija slovākiem var piedāvāt savas skaistās pludmales.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Man ir īpašs prieks, ka mana vizīte Slovākijā notiek tieši folkloras festivāla Detvā ietvaros. Latviešus un slovākus vieno spēcīgas folkloras tradīcijas, kas sakņojas dziļā senatnē. Latvijā notiek latviešu dziesmu un deju svētki, kā arī folkloras festivāls “Baltica”. Kuplais apmeklētāju skaits apliecina šādu pasākumu nepieciešamību un aktualitāti arī šodien.
Par neizmērojamo ieguldījumu fokloras vākšanā un pētniecībā slovāki pateicas Bēlam Bartokam (Béla Bartók) un Karolam Plickam (Karol Plicka), bet latvieši saka paldies Krišjānim Baronam par tautasdziesmu tekstu vākšanu, Andrejam Jurjānam un Emīlim Melngailim – par to melodiju apkopošanu. Baltu un slāvu mitoloģijā varam atrast daudz kopīgu iezīmju.
Nacionālās atmodas laikā mūsu tautām īpaši aktuālas bija izcilā vācu domātāja J.G.Herdera idejas par to, ka tas, kas nāciju atšķir no citām nācijām, glabājas tās folklorā. Līdz ar to folklora ieguva nacionālās identitātes simbola nozīmi, un tās pastāvēšanas pierādījumu un garantiju. Tāpēc mūsu tautām folklora ir bijusi tik nozīmīga. Šodien kultūras mantojums tiek apzināts kā globālas nozīmes fenomens, kas ir jāsargā. Šajā diskursā arī mazu valstu kultūras mantojums iegūst globālu nozīmi. To apliecina latviešu tautasdziesmu – dainu – un slovāku pūšam­instrumenta fujaras iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Uz mūsu kultūru stiprajiem pamatiem gan Latvija, gan Slovākija var droši piedalīties nākotnes Eiropas ēkas veidošanā. Esmu pārliecināta, ka mūsu valstis šajā kopīgajā darbā var dot un dos būtisku ieguldījumu.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Es uzsaucu šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, Gašparovičas kundze! Par slovāku un latviešu tautas labklājību un laimi, par Slovākijas un Latvijas draudzību un vēl ciešāku sadarbību!