Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 22. jūnija likums "Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2006., Nr. 107 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139372

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums

Vēl šajā numurā

07.07.2006., Nr. 107

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 22.06.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās — likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās u.tml.);

2) pietiekams iztikas nodrošinājums — regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram;

3) trešās valsts pilsonis — persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
2.pants. (1) Likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Likums nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā.
3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk — statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne vairāk kā pusi no tā.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu, uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.
4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām paredzēto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

2) fotogrāfiju;

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.);

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

(2) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(3) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām.
5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam.

(3) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(4) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 12.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Trešās valsts pilsoņa pieteikums tiesā izskatāms tādā kārtībā, kādā saskaņā ar Imigrācijas likumu tiek izskatīts pieteikums par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.
6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem triju mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas.
7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē šo pilsoni par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "EK pastāvīgais iedzīvotājs".

(2) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldei anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.
8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) nav ievērojis kādu no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.
9.pants. Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka tiesības.
10.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.
11.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.
12.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas apliecina prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē u.tml.).
13.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu šā likuma 11.panta 2.punktā un 12.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.
14.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par statusa atņemšanu, Latvijas Republika jāatstāj.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un šī persona nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā var noteikt ieceļošanas aizliegumu.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā lēmuma darbību.
15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
16.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" noteiktajā kārtībā vai ieceļot un uzturēties Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Pārejas noteikums
Dokumentus, kuri Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 7.jūlijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!