Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2000., Nr. 466/469 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13927

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par veselības aprūpes attīstības plāna projektu Latvijā

Vēl šajā numurā

22.12.2000., Nr. 466/469

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijā

Nils Sakss, Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktors — "Latvijas Vēstnesim"

8. decembris izglītības nozares attīstības hronikā būtu jāieraksta ar ļoti lieliem burtiem, jo šajā dienā Lietuvas kūrotpilsētā Palangā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs. Tādējādi visās izglītības pakāpēs tagad ir izveidota tā sauktā vienotā izglītības telpa. Vidējās un profesionālās izglītības ieguves vienotie principi iestrādāti pagājušā gadā noslēgtajā Baltijas valstu līgumā.

Izglītības un zinātnes ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilma Birzniece informēja, ka šis līgums jau bija sagatavots parakstīšanai 16. jūnijā, kad Pērnavā notika Baltijas Ministru padomes tikšanās valdības vadītāju līmenī. Tā kā tehnisku iemeslu dēļ toreiz līgumu nebija iespējams parakstīt, trīs valdības pilnvaroja veikt šo godpilno pienākumu nesen darbu uzsākušo Lietuvas izglītības un zinātnes ministru Aļģirdu Monkeviču, Latvijas izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu un Igaunijas izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Madisu Lepajē. 8. decembrī, noslēdzot kārtējo Baltijas valstu izglītības sadarbības koordinācijas grupas tikšanos, Kretingas pilī notika līguma svinīgā parakstīšana. Nu šis līgums jāratificē visu trīs valstu parlamentos, un, ņemot vērā to, ka vispārējās un profesionālās izglītības vienotās telpas izveides līguma ratificēšana norisa bez aizķeršanās, tas varētu notikt visai drīz.

Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Integrācijas un starptautiskās palīdzības programmas koordinācijas departamenta direktors Nils Sakss , kurš arī piedalījās Baltijas valstu izglītības sadarbības koordinācijas grupas darbā, raksturoja šī dokumenta būtību un nozīmību:

— Ko nozīmē Baltijas vienotā izglītības telpa? Patiesībā ir tikai viens galvenais punkts: ja uz Latviju atbrauc Igaunijas vai Lietuvas pilsonis, tad viņam šeit ir tiesības iegūt izglītību pēc tādiem pašiem noteikumiem kā mūsu valsts pilsonim, un otrādi. Tas nozīmē, ka kaimiņvalsts jaunietis piedalās tajā pašā konkursā, kur pašmāju reflektanti. Ja attiecīgās valsts pilsoņiem ir paredzēta stipendija, tad atbraucējam ir tiesības saņemt tādu pašu stipendiju. Ja augstskolā ir noteikta studiju maksa, tad no atbraucēja nevar prasīt vairāk. Ja paredzēts, ka studentam jānodrošina vieta kopmītnē, tad tiklab latvietis to saņems Igaunijā, kā igaunis Latvijā. Vienotā izglītības telpā tiks ievēroti pilnīgi vienādi principi. Līguma mērķis ir garantēt visiem Baltijas valstu studentiem vienādas augstākās izglītības iegūšanas tiesības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Līguma parakstīšana ir fundamentāls solis, jo tas paver daudz plašākas iespējas personu brīvai kustībai kopējā izglītības telpā nekā apņemšanās apmainīties ar noteiktu skaitu studentu, kuriem apmaksā studijas. Valstis, kurām nav izveidota vienotā izglītības telpa, slēdz studentu apmaiņas līgumus, tomēr to garantētās priekšrocības var izmantot ierobežots skaits jauniešu. Baltijas valstis ir gandarītas, ka izdevies atcelt robežas izglītības telpā. Protams, varētu vaicāt: kas tagad notiks, vai pāri robežām nesāks plūst nepārskatāmas potenciālo studentu straumes; vai vienai valstij nenāksies izglītot otras jauniešus? Te uzreiz jāteic, ka vienādas tiesības nenozīmē jelkādu valsts pielāgošanos studentiem valodas ziņā. Lai varētu mācīties jebkurā kaimiņvalsts izglītības iestādē, jaunietim jāzina tā valoda, kurā notiek mācības. Tā kā Baltijas valstu valodas ir ļoti atšķirīgas, tas samazina iespējamo pretendentu skaitu. Vienīgā iespēja ir mācīties krievu grupā. Vidējās un profesionālās izglītības posmā šo iespēju izmanto ļoti maz audzēkņu. Augstākajā izglītībā sadarbība varētu izvērsties plašāka.

Nākotnē Baltijas vienotās izglītības telpas esamība varētu vairot interesi par mūsu kaimiņu valodām. 19. gadsimtā, kad latvieši savas zinību alkas remdināja Tērbatas (Tartu) universitātē, viņi iemācījās runāt igauniski. Kaimiņvalstu valodu apguve stiprinās Baltijas valstu sadarbību ne vien izglītībā, bet arī citās nozarēs.

Tomēr nebūtu jābrīnās, ja nākamajā dienā pēc līguma parakstīšanas sistēmā nekas nemainās. Līguma noslēgšana drīzāk ir principiāls jautājums – mēs esam atteikušies no "matu skaldīšanas". Bija laiks, kad Baltijas valstis ļoti uzmanījās, lai tik par daudz nesamaksātu kaimiņa labā. Līguma pamatā ir uzticības princips. Katrai valstij studiju programmās ir savas stiprās puses, tādēļ nav iemesla domāt, ka kāda valsts šī līguma dēļ būs zaudētāja.

Turpmāk Baltijas valstis vienotību augstākajā izglītībā varētu apliecināt tādējādi, ka tajos studiju virzienos, kur jāsagatavo maz speciālistu, veidotu vienu studiju programmu visām trim valstīm. Piemēram, leļļu teātra māksliniekus varētu sagatavot vienā valstī, bet citu retu profesiju pārstāvjus — otrā un trešā. Valstis varētu vienoties, kuras augstskolas atbild par attiecīgajām studiju programmām. Ja varētu panākt, ka nodarbības šajās programmās notiek angļu valodā, tas ievērojami uzlabotu mobilitāti. Katrā ziņā jāizsver, cik lielā mērā mēs varētu ieviest angļu valodu atsevišķās studiju programmās. Valodu likums paredz, ka augstākajā izglītībā mācības notiek valsts valodā, izņemot gadījumus, kad studiju programmu apgūst ārzemju studenti. Baltijas vienotās izglītības telpas kontekstā neviens kaimiņvalsts pilsonis netiek uztverts kā ārzemnieks, jo ideja ir: mēs visi esam kopā. Izglītība ir pirmā nozare, kurā īstenota vienotās telpas izveides ideja. Tas varbūt rosinās arī turpmāk slēgt līdzīgus līgumus citās nozarēs. Piemēram, sociālās nodrošināšanas ziņā varētu tapt līgums starp Baltijas valstīm ar šādu pašu pamatprincipu: vienādas tiesības visu Baltijas valstu pilsoņiem jebkurā no tām.

Baltijas valstu vienotība ir ļoti nozīmīga, jo mūsu teritorijas veido pietiekami lielu un ietekmīgu reģionu Eiropā. Astoņi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju ir pietiekami nozīmīgs faktors, lai mums būtu izdevīgi sadarboties un runāt vienā balsī. Turklāt ļoti būtiski ir tas, ka šī vienotās telpas ideja Baltijas valstīs ir sava veida mēģinājums tam, kā mēs vēlāk varētu strādāt Eiropas Savienības (ES) ietvaros. ES pastāv vienotās telpas ideja; arī tur darbojas princips, ka ārzemju skolēnam vai studentam konkrētajā valstī ir tādas pašas tiesības kā attiecīgās valsts pilsonim.

Bieži tiek stāstīts, ka Baltijas valstīm ir grūti par ko vienoties, jo Igaunija sliecas uzskatīt sevi par Ziemeļvalsti, bet Lietuva cenšas sadarboties ar Poliju un nostiprināt savas kā Viduseiropas valsts pozīcijas. Latvija ir pa vidu un tādēļ tiecas nostiprināt saikni ar abām kaimiņvalstīm. Izglītībā sadarbība ir izveidojusies ļoti laba, un visas valstis lieliski varēja vienoties. ES kontekstā raugoties, jau tagad ir skaidrs, ka Baltijas valstis strādās kopā ar Ziemeļvalstīm, jo Baltijas jūras valstu reģionam ir objektīvas kopējās intereses. Lai Eiropas mērogā varētu tās aizstāvēt, visām šīm valstīm jārunā vienota valoda.

Marika Līdaka,

"LV" iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!