Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 2006. gada 30. jūnija informācija "Latvijas maksājumu bilance 2006.gada 1.ceturksnī". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.07.2006., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139115

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrijas lēmums Nr.119

Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu nodibinājumam "Madonas novada fonds"

Vēl šajā numurā

05.07.2006., Nr. 105

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Banka

Veids: informācija

Pieņemts: 30.06.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2006.gada 30.jūnijā

Latvijas maksājumu bilance 2006.gada 1.ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 1. ceturksnī sasniedza 334,3 milj. latu jeb 14,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2005. gada atbilstošajā periodā — 200,6 milj. latu jeb 10,9%). Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu noteica preču un ienākumu negatīvā saldo attiecības pret IKP pieaugums, ko nespēja kompensēt pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP palielināšanās.

Tekošā konta deficīts

(% no IKP)

LBB.JPG (18116 bytes)

Maksājumu bilances vērtējums

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos līdz 14,6% no IKP 2006. gada 1. ceturksnī galvenokārt noteica preču eksporta pieauguma tempa palēnināšanās. Savukārt importa pieaugums, ko stimulēja joprojām augošais iekšzemes pieprasījums, kā arī augstās naftas cenas pasaulē, saglabājās tuvu iepriekšējā gada atbilstošajā periodā sasniegtajam līmenim. Tirdzniecības nosacījumi pasliktinājās, un arī Latvijas tirgus daļas ES valstīs saruka, radot bažas par konkurētspējas noturīgumu.

Lai arī palielinājās pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, tas nespēja kompensēt augošo preču un ienākumu negatīvo saldo. Strauji palielinoties ārvalstu investoriem Latvijā piederošo uzņēmumu gūtajiem ienākumiem reinvestētās peļņas veidā, būtiski pieauga tekošā konta negatīvais saldo. Ārvalstu investoru Latvijā gūtos ienākumus nelīdzsvaroja no Latvijas uzņēmumu ieguldījumiem ārvalstīs gūtie ienākumi (tas ir raksturīgi arī citām ES10 valstīm).

Toties līdz ar nozīmīgu tiešo investīciju pieaugumu uzlabojās tekošā konta negatīvā saldo segums: 61,3% sedza tiešās investīcijas, pārējo — cits ilgtermiņa kapitāls, galvenokārt aizņēmumi no ārvalstu bankām.

Ir skaidrs, ka tekošā konta deficīts šogad nesamazināsies un turpinās darboties kā viens no makroekonomiskās nesabalansētības faktoriem, jo tautsaimniecības izaugsme turpināsies un augstais iekšzemes pieprasījums noteiks nepieciešamību pēc importa. Turpināsies ES fondu apguve, kas arī veicina importa kāpumu.

Līdztekus pasākumiem iekšzemes pieprasījuma mazināšanai jau tuvāko gadu laikā jādomā arī par konkurētspējas paaugstināšanu no produktivitātes viedokļa: saikni starp izglītības sistēmu un darba tirgu un starp pētniecību un uzņēmumiem, kā arī tehnoloģiju iegādi un adaptēšanu vai izstrādi, kas ļautu konkurēt ārējā tirgū ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi uzlabojot situāciju arī maksājumu bilances jomā.

 

Skaidrojumi maksājumu bilancei 2006.gada 1.ceturksnī

Gada sākumā ekonomiskā aktivitāte vairākās ES15 valstīs vēl bija mērena un iekšzemes pieprasījums — augošs, tāpēc eksporta kāpums palēninājās, bet imports turpināja strauji augt. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas preču eksports 1. ceturksnī pieauga par 13,8%, bet imports — par 27,2%.

Nevienmērīgā attīstība eksporta tirgos atspoguļojās tā struktūrā. Strauji auga Latvijas eksports uz NVS (galvenokārt Krieviju) un pārējām valstīm (Alžīriju), palielinoties arī šo valstu grupu īpatsvaram eksporta kopapjomā. 1. ceturksnī saruka ES valstu daļa (līdz 74,5%; iepriekšējā gada atbilstošajā periodā — 78,3%), un to noteica ES15 valstu grupas īpatsvara kritums. Savukārt ES10 valstu grupā eksports turpināja palielināties uz Lietuvu un Igauniju, bet krasi samazinājās uz Poliju (minerālprodukti). Nozīmīgākās partnervalstis eksportā bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Lielbritānija un Zviedrija.

Visvairāk palielinājās lauksaimniecības un pārtikas preču, satiksmes līdzekļu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, kā arī mehānismu un mehānisku ierīču, elektroiekārtu izvedums, ko noteica šo preču fiziskā apjoma kāpums. Samazinājās minerālproduktu izvedums.

Līdz ar augošo iekšzemes pieprasījumu palielinājās visu preču imports, īpaši — satiksmes līdzekļu, mehānismu un mehānisku ierīču, elektroiekārtu, minerālproduktu, lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu ievedums. Importa fiziskais apjoms auga straujāk nekā tā cenas.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 32,0 milj. latu, jo sniegto pakalpojumu apjoma kāpums gandrīz divas reizes pārsniedza saņemto pakalpojumu apjoma pieaugumu. Nedaudz uzlabojās braucienu un citu pakalpojumu saldo, bet būtiski — pārvadājumu pakalpojumu saldo, nozīmīgi palielinoties sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem (galvenokārt kravu pārvadājumos autotransportā) un citiem ar pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem jūras transportā.

Ienākumu negatīvais saldo pieauga par 41,8, milj. latu, jo rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu kāpums bija divas reizes mazāks nekā nerezidentu Latvijā gūto ienākumu pieaugums. Rezidentu ārvalstīs gūtie ienākumi auga gan ieguldījumu ienākumu, gan atlīdzības nodarbinātajiem veidā, bet nerezidentu Latvijā gūto ienākumu pieaugumā dominēja tiešo investīciju ienākumi reinvestētās peļņas veidā (121,3 milj. latu).

Arī kārtējo pārvedumu saldo pārmaiņas bija nozīmīgas — pozitīvais saldo pieauga par 56,7 milj. latu, jo 1. ceturksnī palielinājās gan valdības, gan citu sektoru saņemtie pārvedumi. Valdības sektorā pieaugumu ietekmēja no ES saņemtās subsīdijas zemniekiem, citos sektoros — privātpersonu veiktie naudas pārvedumi.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga divas reizes (376,3 milj. latu). Tekošā konta negatīvo saldo sedza ilgtermiņa kapitāls (ārvalstu tiešās investīcijas un citi ilgtermiņa ieguldījumi).

Ārvalstu tiešo investīciju pozitīvais saldo sedza 61,2% no tekošā konta negatīvā saldo un sasniedza 8,9% no IKP. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija galvenokārt reinvestētās peļņas un pašu kapitāla veidā. Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs, un to noteica rezidentu (banku) ieguldījumu palielinājums ārvalstu parāda vērtspapīros.

Citu ieguldījumu pozitīvā saldo (450,3 milj. latu) pieaugumu ietekmēja rezidentu — galvenokārt banku — saistību palielinājums. Bankas turpināja palielināt aizņēmumus (galvenokārt no mātesbankām), saistību termiņstruktūrā joprojām dominējot ilgtermiņa aizņēmumiem. Vienlaikus nedaudz samazinājās nerezidentu pieprasījuma noguldījumu apjoms Latvijas bankās. Uzņēmumi palielināja ārējos aktīvus pieprasījuma noguldījumu un tirdzniecības kredītu veidā vairāk nekā aizņēmās.

Rezerves aktīvi palielinājās par 178,1 milj. latu, un to noteica Latvijas Bankas intervences valūtas tirgū.

Latvijas Bankas
preses sekretārs M.Grāvītis

 

 

Latvijas maksājumu bilance

(tūkstošos latu)

2005

2006

I

II

III

IV

I

TEKOŠAIS KONTS

-200 615

-228 810

-295 866

-387 079

-334 315

Preces

-320 523

-367 373

-432 778

-564 614

-501 115

Kredīts (eksports)

655 405

754 388

765 263

824 723

748 450

Debets (imports)

-975 928

-1 121 761

-1 198 041

-1 389 337

-1 249 566

Pakalpojumi

76 908

75 233

94 242

95 035

108 894

Kredīts (eksports)

254 650

292 302

331 983

344 221

323 848

Debets (imports)

-177 743

-217 069

-237 741

-249 186

-214 954

Ienākumi

-24 448

-34 722

-31 533

-9 036

-66 234

Kredīts

89 110

100 804

118 030

125 446

127 144

Debets

-113 557

-135 526

-149 563

-134 481

-193 378

Kārtējie pārvedumi

67 448

98 052

74 203

91 535

124 140

Kredīts

164 993

194 293

184 818

226 167

275 257

Debets

-97 544

-96 241

-110 614

-134 631

-151 117

KAPITĀLA KONTS

28 766

14 898

36 119

28 925

39 801

Kredīts

29 109

17 255

37 079

29 738

40 945

Debets

-343

-2 357

-960

-813

-1 144

FINANŠU KONTS

157 388

186 008

325 407

474 015

336 469

Tiešās investīcijas

108 567

31 660

90 939

46 348

204 679

Ārvalstīs

-13 819

-20 414

-34 055

-7 744

93

Latvijā

122 385

52 074

124 993

54 092

204 586

Portfeļieguldījumi

-37 431

53 574

-182 609

97 381

-132 744

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-47 532

-8 746

-191 322

99 551

-135 372

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-4 683

-4 193

-12 343

-12 077

-17 738

Parāda vērtspapīri

-42 849

-4 553

-178 979

111 628

-117 634

Obligācijas un parādzīmes

-45 814

-4 109

-176 243

106 104

-116 536

Naudas tirgus instrumenti

2 964

-444

-2 736

5 525

-1 099

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

10 101

62 320

8 713

-2 171

2 629

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

729

5 733

633

262

-801

Parāda vērtspapīri

9 372

56 587

8 080

-2 433

3 430

Obligācijas un parādzīmes

9 372

56 587

8 864

-2 433

3 130

Naudas tirgus instrumenti

0

0

-784

0

300

Atvasinātie finanšu instrumenti

9 816

-18 532

-24 511

-11 029

-7 683

Aktīvi

26 149

1 438

-4 607

8 912

4 263

Monetārās iestādes

27 800

3 886

3 057

6 937

6 149

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

-421

-885

-1 416

1 057

-2 720

Citi sektori

-1 230

-1 563

-6 247

918

834

Pasīvi

-16 333

-19 970

-19 905

-19 941

-11 946

Monetārās iestādes

-14 838

-19 719

-18 697

-21 281

-14 632

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

-1 496

-251

-1 208

1 402

2 687

Citi sektori

0

0

0

-63

0

Citi ieguldījumi

151 636

206 009

578 450

336 601

450 286

Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-38 458

79 405

84 511

-333 929

-7 149

Monetārās iestādes

63

-781

48

171

-333

Valdība

-12 273

7

9

0

0

Bankas

56 513

110 174

139 269

-225 080

155 912

Citi sektori

-82 761

-29 995

-54 814

-109 020

-162 727

Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

190 093

126 605

493 939

670 530

457 435

Monetārās iestādes

-16 389

-3 076

-710

173

3 387

Valdība

4 924

-24 691

-6 163

-7 323

51 336

Bankas

213 784

130 716

416 587

663 293

336 013

Citi sektori

-12 226

23 656

84 224

14 387

66 699

REZERVES AKTĪVI

-75 198

-86 703

-136 862

4 714

-178 070

NOVIRZE

14 461

27 904

-65 659

-115 861

-41 955

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!