Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2006., Nr. 103 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139004

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.498

Kārtība, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole

Vēl šajā numurā

04.07.2006., Nr. 103

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 474

Pieņemts: 13.06.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.474

Rīgā 2006.gada 13.jūnijā (prot. Nr.32 16.§)

Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu

un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas

un rekultivācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
6.panta pirmās daļas 4.punktu un Atkritumu
apsaimniekošanas likuma 7.panta 5.punktu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas prasības.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. inertie atkritumi – atkritumi, ar kuriem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus cilvēka dzīvībai, veselībai vai videi;

2.2. bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

2.3. šķidrie atkritumi – atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī, tajā skaitā notekūdeņi;

2.4. infiltrāts – jebkurš šķidrums, kurš veidojas, izsūcoties cauri poligonā vai izgāztuvē apglabātajiem atkritumiem, un tiek uzkrāts atkritumu poligonā vai izgāztuvē vai tiek novadīts no tās;

2.5. atkritumu gāze – visas gāzes, kuras radušās apglabāto atkritumu sadalīšanās procesos;

2.6. rekultivācija – ar atkritumiem piesārņotās teritorijas sakopšana, lai samazinātu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un nodrošinātu ar atkritumiem piesārņotas teritorijas iekļaušanos apkārtējā ainavā;

2.7. eluāts – šķidrums, kas iegūts laboratorijā, veicot atkritumu izskalošanās pārbaudes;

2.8. atkritumu apstrāde ? fizikāli, termiski, ķīmiski, mehāniski (arī šķirošana) vai bioloģiski procesi, kuros mainās atkritumu īpašības, samazinās to apjoms vai bīstamība, tiek paātrināta sadalīšanās vai veicināta atkritumu pārstrāde un reģenerācija;

2.9. operators – fiziskā vai juridiskā persona, kura apsaimnieko poligonu vai izgāztuvi;

2.10. savrupa apdzīvota vieta ? apdzīvota vieta, kurā nav vairāk par 500 iedzīvotājiem un ne vairāk kā pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un tās attālums līdz tuvākajai pilsētu aglomerācijai, kurā uz kvadrātkilometru ir vismaz 250 iedzīvotāju, nav mazāks par 50 kilometriem, vai arī šī pilsētu aglomerācija sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ ievērojamu gada daļu ir grūti sasniedzama pa ceļu;

2.11. pazemes glabātava – pastāvīga atkritumu glabāšanas vieta dziļos ģeoloģiskos dobumos, piemēram, sāls vai kālija raktuvēs.

3. Noteikumi attiecas uz poligoniem un izgāztuvēm, ieskaitot vietas, kurās atkritumu radītājs apglabā atkritumus to rašanās vietās, kā arī speciāli aprīkotas vietas atkritumu uzglabāšanai, kur atkritumi tiek glabāti ilgāk par gadu, izņemot:

3.1. atkritumu izkraušanas vietas, kur tos sagatavo pārvadājumiem pārstrādei, apstrādei vai apglabāšanai citur;

3.2. vietas, kur atkritumi tiek uzglabāti pirms to apglabāšanas, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par gadu, un vietas, kur atkritumi tiek glabāti pirms to apstrādes vai pārstrādes, ja atkritumi tiek uzglabāti ne ilgāk par trim gadiem;

3.3. notekūdeņu dūņu, gultnes padziļināšanas dūņu un līdzīgu materiālu iestrādi augsnē mēslošanai vai labiekārtošanai;

3.4. inerto atkritumu izmantošanu teritoriju labiekārtošanā, ja šie atkritumi ir piemēroti attiecīgajam nolūkam;

3.5. dūņu izmantošanu gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm, no kurām tās ir izņemtas, padziļinot gultni;

3.6. derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes, ieguves un apstrādes gaitā radušos atkritumu apglabāšanu, ja atkritumi netiek klasificēti kā bīstami atkritumi.

4. Atkritumu poligonus iedala šādās kategorijās:

4.1. bīstamo atkritumu poligoni;

4.2. sadzīves atkritumu poligoni;

4.3. inerto atkritumu poligoni.

2. Poligona būvniecība

5. Poligona ierīkošanas vietu izvēlas saskaņā ar tās pašvaldības teritorijas plānojumu, kuras teritorijā paredzēts būvēt poligonu. Poligona būvniecības vietu izvēlas, ņemot vērā:

5.1. attālumu no apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem, vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei, kā arī no ūdens­tilpēm, ūdenstecēm un lauksaimniecībā izmantojamām zemēm;

5.2. aprobežojumus visu veidu aizsargjoslās iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.3. ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus iespējamajā poligona būvniecības vietā;

5.4. iespējamās poligona būvniecības vietas applūšanas, nosēšanās, noslīdeņu vai nogruvumu varbūtību;

5.5. iespējamajā poligona būvniecības vietā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai kultūras un vēstures pieminekļus;

5.6. valdošo vēju virzienu attiecībā pret apdzīvotām vietām, tūrisma objektiem un vietām, ko izmanto atpūtai un veselības aprūpei;

5.7. paaugstinātas bīstamības objektu izvietojumu un to iespējamo nevēlamo ietekmi uz poligonu.

6. Poligonus aizliegts būvēt:

6.1. vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

6.2. teritorijās, kurās visā poligona ekspluatācijas laikā maksimālo gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par vienu metru no poligona pamatnes;

6.3. aktīvā karsta zonās.

7. Ja poligona būvniecību pilnīgi vai daļēji paredzēts veikt par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības, tās dalībvalstu vai citu valstu finanšu līdzekļiem, projekta iesniedzējs (operators) pirms poligona vai tā kārtas būvniecības uzsākšanas sagatavo poligona būvniecības tehniski ekonomisko pamatojumu. Pamatojumā ietverta:

7.1. informācija par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai:

7.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts, reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūras raksturojums;

7.1.2. atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apgla­bājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

7.1.3. atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekono­miskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma;

7.1.4. prognozes par radīto un poligonā apglabājamo atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā;

7.1.5. atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas, to ieviešanas un izmantošanas izmaksas;

7.1.6. esošo izgāztuvju slēgšanas kārtība un rekultivācijas izmaksu novērtējums;

7.1.7. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, plānotā tarifu sistēma un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju;

7.1.8. poligona būvniecības ieceres atbilstība reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem;

7.1.9. sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un uzdevumiem, kas jārisina tās ietvaros;

7.2. informācija par poligona būvniecības un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām, shēmu un prognozējamo darbu izpildes kalendāro grafiku;

7.3. informācija par iespējamo poligona būvniecības vietu:

7.3.1. atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības programmai un teritorijas plānojumam, ja tādi ir izstrādāti;

7.3.2. inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;

7.3.3. zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošie dokumenti vai vienošanās ar zemes īpašniekiem par poligona būvniecības vietu;

7.3.4. zemes transformācijas nepieciešamība;

7.4. poligona ģenerālā plāna shēma, ieskaitot pievadceļus un ārējos inženiertīklus;

7.5. poligonā paredzamo būvju (arī vides aizsardzības inženierbūvju) apraksts;

7.6. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;

7.7. informācija par tiltiem, ceļiem un dzelzceļa tīklu, kā arī par citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu; 

7.8. informācija par prognozējamām poligona ierīkošanas, apsaimnie­košanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām, kā arī par iespējām nodrošināt finansējumu projekta īstenošanai.

8. Saskaņā ar šo noteikumu 7.punkta prasībām izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu projekta iesniedzējs iesniedz Vides ministrijā. Vides ministrija mēneša laikā to izvērtē un akceptē vai pieprasa noteiktā termiņā veikt labojumus.

9. Tehniski ekonomisko pamatojumu izmanto tehniskā projekta izstrādei.

10. Projekta iesniedzējs poligona tehnisko projektu izstrādā pēc tam, kad pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu.

11. Izstrādājot poligona tehnisko projektu, ņem vērā šo noteikumu 3.nodaļā noteiktos poligona būvprojektēšanas nosacījumus. Būvprojektēšanas uzsākšanai ir nepieciešama informācija par hidroloģiskās, ģeoloģiskās, hidroģeoloģiskās un inženierģeoloģiskās izpētes rezultātiem un šādi dokumenti:

11.1. zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošie dokumenti;

11.2. būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas protokols un attiecīgās pašvaldības lēmums par piekrišanu poligona būvniecībai;

11.3. situācijas plāns;

11.4. zemesgabala topogrāfiskais plāns;

11.5. plānošanas un arhitektūras uzdevums.

12. Poligona būvniecības tehnisko projektēšanu veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

13. Poligona būvdarbus veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Poligonu pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

3. Poligonu būvprojektēšanas nosacījumi

14. Projektētājs ir atbildīgs par būvprojektēšanas nosacījumu ievērošanu, sagatavojot būvprojektu. Projektētājs pieņem lēmumus par tehniskajiem risinājumiem būvprojektēšanas nosacījumu izpildei.

15. Poligona darbības nodrošināšanai paredz izveidot nepieciešamo ārējo un iekšējo infrastruktūru.

16. Poligona ārējā infrastruktūra ietver:

16.1. pievedceļu;

16.2. elektroapgādes līniju (kabeli);

16.3. elektronisko sakaru tīkla līniju;

16.4. ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi (ūdensvads un (vai) mākslīgā ūdenskrātuve).

17. Poligona iekšējā infrastruktūra ietver šādas funkcionālās zonas:

17.1. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu;

17.2. iekšējos ceļus un laukumus;

17.3. atkritumu apglabāšanas zonu;

17.4. saimniecisko zonu, ieskaitot normatīvo aktu prasībām atbilstošas sadzīves telpas nodarbinātajiem.

18. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonas projektā iekļauj:

18.1. kontrolpunktu, kas paredzēts:

18.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz atkritumu apglabāšanas vai apstrādes vietu;

18.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudei un reģistrēšanai;

18.2. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

18.2.1. kanalizācijas sistēmu;

18.2.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem parastā asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas slāni. Sadzīves un bīstamo atkritumu poligonam nodrošina, lai filtrācijas koeficients nebūtu lielāks par 10-9 m/s, inerto atkritumu poligonam – ne lielāks par 10-7m/s. Seguma slāņu sastāvu un biezumu nosaka būvprojektā;

18.2.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks pieņemti bioloģiski noārdāmie atkritumi;

18.2.4. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām, ja poligonā tiks veikta atkritumu šķirošana un presēšana;

18.3. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu.

19. Poligona pievedceļus projektē tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports netraucētu satiksmes drošību un radītu pēc iespējas mazākas neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

20. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, un laukumus, kas tiek izmantoti tehnoloģiskiem procesiem, projektē atbilstoši to izmantošanas mērķiem. Tiem var būt asfaltbetona, grants vai šķembu segums.

21. Atkritumu apglabāšanas zonu paredz ilgstošai un drošai atkritumu glabāšanai. Izstrādājot šīs zonas būvprojektu, paredz vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kur atkritumus izkrauj, blietē un apglabā.

22. Atkritumu apglabāšanas nodalījumos paredz:

22.1. speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu atbilstoši šo noteikumu 23., 24. un 25.punkta prasībām;

22.2. infiltrāta un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

22.3. poligona gāzu savākšanas un novadīšanas sistēmu – sadzīves atkritumu poligonos;

22.4. virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

22.5. pārvietojamos žogus ap atkritumu apglabāšanas nodalījumu;

22.6. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

23. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatne un iekšējās sienas ir no dabīga materiāla izolācijas slāņa, kurš atbilst šādām prasībām:

23.1. bīstamo atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā pieci metri, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10-9 m/s;

23.2. sadzīves atkritumu poligoniem dabīga materiāla izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10-9 m/s;

23.3. inerto atkritumu poligoniem izolācijas slāņa biezums ir ne mazāks kā viens metrs, nodrošinot, lai iežu filtrācijas koeficients nebūtu lielāks kā 10-7 m/s.

24. Ja potenciālajā poligona būvniecības vietā nevar nodrošināt šo noteikumu 23.punktā minēto dabīga materiāla izolācijas slāni, atkritumu apglabāšanas nodalījuma pamatni un iekšējās sienas izklāj ar mākslīgo izolācijas slāni, kura biezums ir ne mazāks kā 0,5 metri un kurš nodrošina, lai iežu filtrācijas koeficients atbilstu šo noteikumu 23.punktā minētajiem.

25. Poligonos virs dabīgā vai mākslīgā izo­lācijas slāņa ierīko mākslīgo hidroizolācijas slāni un vismaz 0,5 metrus biezu labi filtrējošas grunts vai materiāla slāni, kura filtrācijas koeficients ir vismaz 10-3 m/s, ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un novadīšanai, kā arī paredz drenāžas sistēmas skalošanas iespējas.

26. Infiltrātu novada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma uz infiltrāta uzkrāšanas ietaisēm. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises aprīko ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām poligonā vai transportēšanai uz pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Lai samazinātu infiltrāta tilpumu, infiltrātu var izmantot izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Infiltrāta uzkrāšanas ietaisēs nodrošina infiltrāta ieplūdes apjoma mērīšanas aprīkojumu un infiltrāta paraugu noņemšanas iespēju. Infiltrāta uzkrāšanas ietaises būvē no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla.

27. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

28. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem bioloģiski noārdāmus atkritumus.

29. Poligona gāzes savāc, apstrādā un izmanto tā, lai neradītu draudus cilvēka veselībai vai videi. Ja savākto gāzi nevar izmantot enerģijas iegūšanai, to sadedzina.

30. Saimnieciskajā zonā izvieto visus pārējos poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamos infrastruktūras elementus, kas ietver būves un inženierkomunikācijas.

31. Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Visas ieejas poligonā norobežo ar vārtiem vai barjerām.

32. Vietās, kur to nosaka būvprojektēšanas noteikumu prasības, ierīko apstādījumu joslu ap poligonu vai tā daļām.

4. Poligonu un izgāztuvju apsaimniekošana

4.1. Vispārīgās prasības atkritumu pieņemšanai poligonos un izgāztuvēs

33. Poligonos un izgāztuvēs atļauts apglabāt tikai apstrādātus atkritumus, izņemot tādus inertus atkritumus, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, vai arī atkritumus, kuru apstrāde nesamazina to daudzumu vai iespējamo apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un videi.

34. Poligonos un izgāztuvēs nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

34.1. šķidros atkritumus;

34.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 80 %;

34.3. organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus un koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek kompostēti vai izmantoti atkritumu gāzes ieguvei;

34.4. atkritumus, kuri poligona apstākļos ir sprāgstoši, kodīgi, viegli uzliesmojoši vai ugunsnedroši atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.5. atkritumus, kuri rodas pēc cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes un kuri ir infekciozi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

34.6. veselas nolietotas riepas un sasmalcinātas riepas (izņemot veselas nolietotas riepas, kuras tiek izmantotas inženiertehniskajiem darbiem poligonā vai izgāztuvē, velosipēdu riepas un riepas, kuru ārējais diametrs ir lielāks par 1400 mm);

34.7. citus atkritumus, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem atkritumu pieņemšanas nosacījumiem.

35. Aizliegts atkritumus sajaukt, lai panāktu to atbilstību atkritumu pieņemšanas nosacījumiem.

36. Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu (1.pielikums). Ja starp atkritumu piegādātāju un operatoru ir noslēgts līgums par atkritumu apglabāšanu poligonā, tad atkritumu apraksts ir viena no līguma sastāvdaļām. Līgumā tiek norādīts, kādā veidā puses pārbauda poligonā vai izgāztuvē piegādāto atkritumu atbilstību līgumā noteiktajām prasībām, kā arī rīcību gadījumos, ja piegādātie atkritumi neatbilst līguma prasībām. Ja minētais līgums nav noslēgts, par katru atkritumu kravu tiek iesniegts atsevišķs atkritumu apraksts.

37. Atkritumus pieņem apglabāšanai poligonā vai izgāztuvē, ja tie atbilst:

37.1. attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas nosacījumiem par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu vai arī attiecīgajai izgāztuvei izsniegtās atkritumu apglabāšanas atļaujas nosacījumiem;

37.2. attiecīgajam atkritumu aprakstam;

37.3. šo noteikumu 4.2., 4.3. vai 4.4.apakš­nodaļā minētajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

38. Atkritumu poligona vai izgāztuves operators pirms un pēc atkritumu izkraušanas poligonā vai izgāztuvē atkritumus pārbauda vizuāli, kā arī nodrošina atkritumu atbilstības pārbaudi, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam.

39. Lai noteiktu atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem atbilstoši šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšnodaļai, atkritumu paraugu ņemšanai un analīzēm tiek izmantotas šo noteikumu 2.pielikumā minētās atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes. Atkritumu paraugu ņemšanu, ķīmiskās analīzes atkritumu apraksta sagatavošanai un atbilstības pārbaudi veic laboratorijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – laboratorija).

40. Atkritumu atbilstību atkritumu pieņemšanas kritērijiem (šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4.apakšnodaļa) nepārbauda, ja laboratorija ir sniegusi rakstisku atzinumu, ka atkritumu analīžu veikšana nav iespējama vai arī nav pieejamas attiecīgas pārbaudes procedūras un kritēriji.

41. Lai pieņemtu apglabāšanai bīstamos atkritumus un pārbaudītu to atbilstību atkritumu aprakstam, bīstamo atkritumu poligona operators nodrošina, ka pirms bīstamo atkritumu izkraušanas tiek ņemti to paraugi. Bīstamo atkritumu paraugus ņem un to analīzes veic laboratorijas. Pēc paraugu ņemšanas bīstamo atkritumu paraugus uzglabā vismaz vienu mēnesi, un šajā laikā nodrošina to analīžu veikšanu.

42. Ja tiek konstatēts, ka piegādātie atkritumi nav apglabājami poligonā vai izgāztuvē, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Operators par atkritumu neatbilstību atkritumu aprakstam rakstiski informē attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi (turpmāk – pārvalde).

43. Poligona vai izgāztuves operators atkritumus apsaimnieko tā, lai:

43.1. nepieļautu virszemes ūdens un pazemes ūdens piesārņošanu;

43.2. mazinātu smakas un putekļu izplatīšanos;

43.3. novērstu atkritumu vieglās frakcijas izplatīšanos ar vēju;

43.4. mazinātu trokšņus;

43.5. novērstu putnu, grauzēju un insektu kaitīgo darbību;

43.6. nepieļautu aerosolu veidošanos;

43.7. nepieļautu ugunsgrēku, atkritumu pašaizdegšanos un bīstamo atkritumu noplūdi vai izbiršanu iesaiņojuma vai taras bojājuma dēļ.

44. Poligona vai izgāztuves kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas, otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādes vai uzglabāšanas vietu vai krātuvi.

45. Poligona vai izgāztuves apsaimniekotājs nodrošina nodarbinātajiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba drošību.

46. Operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē atkritumu apglabāšanas poligona vai izgāztuves darbības reģistrācijas žurnālā (3.pielikums). Ja operators ar atkritumiem veiktās darbības reģistrē elektroniski, reģistrētos datus reizi ceturksnī izdrukā.

47. Divu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām poligona vai izgāztuves operators iesniedz gada pārskatu pārvaldē un pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas poligons. Pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi ir apglabāti attiecīgajā poligonā, gada pārskatu iesniedz pēc pieprasījuma. Gada pārskatā apkopo šādu informāciju:

47.1. poligonā vai izgāztuvē pieņemto un apglabāto atkritumu daudzums un veidi atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

47.2. no poligona vai izgāztuves izvesto atkritumu vai otrreizēji izmantojamo materiālu daudzums un veidi, kā arī pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;

47.3. vides stāvokļa monitoringa rezultāti;

47.4. atkritumu gāzes savākšanas sistēmas darbība un savāktie gāzes apjomi un sastāvs;

47.5. apglabāto atkritumu tilpuma mērījumi;

47.6. infiltrāta tilpuma mērījumu un sastāva analīžu rezultāti un no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vidē novadīto notekūdeņu analīžu rezultāti;

47.7. poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

48. Pārvalde apkopo un iesniedz Vides ministrijā un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā gada pārskatos ietverto informāciju. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu pieejama sabiedrībai.

49. Lai samazinātu vides piesārņošanu, operators nodrošina vides stāvokļa monitoringu saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un apkopi.

50. Pārvalde nosaka vietas poligona vai izgāztuves apkārtnē, kur veicami šo noteikumu 4.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 4.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamos pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametru mērījumus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.

51. Ja poligona vai izgāztuves apkārtnē konstatēts vides piesārņojums, poligona vai izgāztuves operators novērš vides piesārņojuma cēloņus un tā radītās sekas. Nedēļas laikā pēc piesārņojuma konstatēšanas poligona operators informē pārvaldi par piesārņojumu un tā novēršanas pasākumiem.

52. Lai kontrolētu virszemes ūdeņu piesārņojumu poligona aizsargjoslā, ūdens plūsmas virzienā virspus un lejpus poligona ierīko vismaz divas paraugu ņemšanas vietas.

53. Lai kontrolētu pazemes ūdeņu piesārņojumu, poligona vai izgāztuves aizsargjoslā ierīko kontroles urbumu tīklu pazemes ūdeņu paraugu ņemšanai un līmeņu mērījumiem. Vismaz vienu urbumu gruntsūdens paraugu ņemšanai ierīko vietā, kur gruntsūdens plūst poligona vai izgāztuves virzienā, un vismaz divus urbumus – gruntsūdeņu noplūdes virzienā no poligona vai izgāztuves. Ja esošie dati un teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi liecina par artēzisko ūdeņu piesārņošanas iespēju, artēzisko ūdeņu kontrolei ierīko vismaz vienu dziļurbumu.

4.2. Kritēriji atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs

54. Sadzīves atkritumu poligonos un izgāztuvēs atļauts apglabāt:

54.1. sadzīves atkritumus;

54.2. stabilizētus (saistītus vai pārstiklotus), ķīmiski neaktīvus monolītus bīstamos atkritumus, ja šie atkritumi tiek apglabāti atsevišķi no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem un ja tie atbilst attiecīgajam poligonam izsniegtās atļaujas prasībām par A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanu vai arī attiecīgajai izgāztuvei izsniegtās atkritumu apglabāšanas atļaujas prasībām. 

55. Sadzīves atkritumu poligonos bez atbilstības pārbaudes šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām robežvērtībām tiek pieņemti:

55.1. mājsaimniecībās radušies sadzīves atkritumi, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

55.2. atsevišķi savākti mājsaimniecībās radušies sadzīves atkritumi, izņemot tos, kurus var klasificēt kā bīstamus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;

55.3. līdzīgi citas izcelsmes sadzīves atkritumi.

56. Ģipsi saturoši sadzīves atkritumi apglabājami sadzīves atkritumu poligona krātuvē, kurā netiek apglabāti bioloģiski noārdāmi atkritumi.

57. Azbestu saturošus būvniecības atkritumus un citus azbestu saturošus atkritumus (turpmāk – azbestu saturoši atkritumi) bez papildu pārbaudēm var pieņemt un apglabāt sadzīves atkritumu poligonos atsevišķos nodalījumos vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ja tie atbilst šo noteikumu 54.2.apakš­punktā minētajām prasībām. Sadzīves atkritumu poligonu nodalījumos vai poligonos, kuros apglabā tikai azbestu saturošus atkritumus, ievēro šādas papildu prasības:

57.1. atkritumi nesatur citas bīstamas vielas, izņemot azbestu saistītā veidā, ieskaitot šķiedras, kuras ir saistītas ar saistvielu vai iepakotas plastmasas iepakojumā;

57.2. tiek pieņemti tikai azbestu saturošie atkritumi vai arī tos apglabā atsevišķā poligona nodalījumā, ja azbestu saturošos atkritumus apglabā sadzīves atkritumu poligonā;

57.3. azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas zona pirms katras atkritumu sablietēšanas tiek pārklāta ar izolējoša materiāla slāni, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;

57.4. ja azbestu saturošo atkritumu iepakojums ir bojāts vai arī tie nav iepakoti, tos nekavējoties pārklāj ar izolējoša materiāla slāni. Pirms katras šo atkritumu sablietēšanas tos atkārtoti pārsedz ar izolējoša materiāla slāni un apsmidzina ar ūdeni vai infiltrātu, lai novērstu azbesta šķiedru izplatīšanos;

57.5. poligonu vai tā nodalījumu pēc pilnīgas aizpildīšanas nosedz ar noslēdzošo pārklājumu, lai novērstu azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;

57.6. poligonā vai tā nodalījumā netiek veikti nekādi darbi, kas varētu izraisīt azbesta šķiedru nokļūšanu vidē;

57.7. pēc poligona slēgšanas saglabā poligona vai tā nodalījuma plānu, kurā ir norādīta azbestu saturošu atkritumu apglabāšanas vieta;

57.8. pēc poligona slēgšanas veic pasākumus, lai ierobežotu iespējamo zemes lietošanu un novērstu cilvēku nonākšanu saskarē ar atkritumiem.

58. Poligonā, kurā apglabā tikai azbestu saturošus būvniecības atkritumus, poligona operators pirms atkritumu pieņemšanas un pēc atkritumu izkraušanas poligonā atkritumus vai iepakotu atkritumu iepakojumu un marķējumu pārbauda vizuāli, lai noteiktu piegādāto atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam.

59. Ja atkritumi neatbilst šo noteikumu 54.punktā minētajām prasībām, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai šie atkritumi atbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem kritērijiem atkritumu pieņemšanai sadzīves atkritumu poligonā vai izgāztuvē.

4.3. Kritēriji atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonos

60. Inerto atkritumu poligonos ir atļauts apglabāt tikai inertos atkritumus.

61. Šo noteikumu 6.pielikumā minētos inertos atkritumus atļauts pieņemt inerto atkritumu poligonā bez atbilstības pārbaudes, ja no viena rašanās avota tiek piegādāts viens vai vairāki šo noteikumu 6.pielikumā minētie atkritumu veidi. Ja inertie atkritumi satur piemaisījumus (citus materiālus vai vielas) tādā daudzumā, ka pastāv atkritumu radītā piesārņojuma risks, šos atkritumus inerto atkritumu poligonā nepieņem.

62. Inerto atkritumu poligonā nepieņem būvdarbos un ēku nojaukšanā radušos atkritumus, kas piesārņoti ar bīstamām vielām.

63. Ja atkritumi nav iekļauti šo noteikumu 6.pielikumā, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām robežvērtībām atkritumu pieņemšanai inerto atkritumu poligonā.

4.4. Kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos

64. Bīstamo atkritumu poligonā ir atļauts apglabāt tādu veidu bīstamos atkritumus, kuri ir minēti attiecīgajam poligonam izsniegtajā atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un kas atbilst šo noteikumu 8.pielikumā minētajiem kritērijiem.

65. Bīstamo atkritumu poligonā (papildus šo noteikumu 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 53.punktā minētajām prasībām):

65.1. nosaka katra veida bīstamo atkritumu svaru;

65.2. pārbauda, vai ir ievērota bīstamo atkritumu uzskaites, identifi­kācijas, marķēšanas un pārvadājumu (arī pārrobežu pārvadājumu) kārtība;

65.3. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

65.4. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

65.5. reizi gadā vai atbilstoši atkritumu aprakstā norādītajai informācijai pārbauda atkritumu atbilstību atkritumu aprakstam un noteiktajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem.

66. Pieņemot bīstamos atkritumus apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonā, veic to ķīmiskās analīzes, lai noteiktu, vai atkritumi atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām robežvērtībām.

5. Poligonu un izgāztuvju slēgšana

67. Poligonu vai tā daļu slēdz, ja:

67.1. poligona projektētais tilpums, pamatojoties uz A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā norādīto un gada pārskatā sniegto informāciju, ir aizpildīts;

67.2. beidzies A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujas termiņš un tas nav pagarināts;

67.3. tiek pārkāptas A vai B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujā minētās prasības;

67.4. vides monitoringa dati liecina par vides stāvokļa pasliktināšanos un, turpinot poligona darbību, nav iespējams to novērst.

68. Izgāztuvi slēdz, ja:

68.1. izgāztuves darbība rada vides piesārņojumu vai infekciju, vai veselībai kaitīgu savienojumu izplatības draudus;

68.2. ir iespējams nodrošināt atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu atkritumu poligonā;

68.3. beidzies atkritumu apglabāšanas atļaujas termiņš vai tā ir anulēta.

69. Pārvalde pēc pašvaldības rakstiska iesnieguma izdod tehniskos noteikumus pasākumiem, kas veicami poligona vai izgāztuves slēgšanai, monitoringam un darbībām pēc slēgšanas.

6. Poligonu un izgāztuvju rekultivācija

70. Izgāztuves pēc to bīstamības un potenciāli radītā vides piesārņojuma un attiecībā pret rekultivācijas prasībām iedala trīs kategorijās:

70.1. I kategorija – izgāztuves, kuru darbība rada potenciāli nelielu risku;

70.2. II kategorija – izgāztuves, kuru darbība rada potenciāli vidēju risku;

70.3. III kategorija – izgāztuves, kuru darbība rada potenciāli lielu risku.

71. Pie I kategorijas pieder izgāztuves, kuru darbība nerada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī ja:

71.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 50000 t (apmēram 100000 m3);

71.2. var konstatēt, ka apglabāti tikai sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.

72. Pie II kategorijas pieder izgāztuves, kuru darbība var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, pazemes un virszemes ūdeņiem un gaisu), to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:

72.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms nepārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m3);

72.2. var konstatēt, ka apglabāti sadzīves atkritumi vai tiem pielīdzināmi ražošanas atkritumi un nepiesārņoti būvgruži.

73. Pie III kategorijas pieder izgāztuves, kuru darbība ir radījusi negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (augsni, ūdeņiem un gaisu) un to radītā negatīvā ietekme ir bijusi ilgstoša, kā arī ja:

73.1. novērtētais apglabāto atkritumu apjoms pārsniedz 175000 t (apmēram 350000 m3),

73.2. apglabāti atkritumi ar lielu bīstamo vielu saturu.

74. Inerto atkritumu poligonu rekultivācijai piemēro II kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības, bet sadzīves un bīstamo atkritumu poligonu rekultivācijai – III kategorijas izgāztuvēm noteiktās prasības.

75. Ja poligons sadalīts atkritumu apglabāšanas nodalījumos, rekultivāciju veic pa nodalījumiem.

76. Lai nodrošinātu slēgta poligona vai izgāztuves iekļaušanos ainavā un teritorijas turpmāku izmantošanu, poligona vai izgāztuves operators nodrošina poligona vai izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi.

77. Slēgta poligona vai izgāztuves rekultivācijas būvprojektēšanas uzsākšanai ir nepieciešami šādi dokumenti:

77.1. attiecīgās pašvaldības lēmums un citu iestāžu atzinums par poligona vai izgāztuves slēgšanu;

77.2. zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošie dokumenti;

77.3. poligona vai izgāztuves atrašanās vietas karte;

77.4. situācijas plāns;

77.5. rekultivējamās teritorijas topogrāfiskais plāns;

77.6. atkritumu apglabāšanas vietas sākotnējā stāvokļa profils, ja tāds ir pieejams;

77.7. informācija par apglabāto atkritumu sastāvu un apjomu;

77.8. informācija par teritorijas ģeoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

77.9. poligona vai izgāztuves inventarizācijas lietas, monitoringa rezultāti, tehniskie projekti;

77.10. plānošanas un arhitektūras uzdevums;

77.11. tehniskie noteikumi.

78. Slēgta poligona vai izgāztuves rekultivācijas tehnisko projektu izstrādā atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši slēgta poligona vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 80.punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem.

79. Slēgta poligona vai izgāztuves rekultivācijas būvdarbus veic atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši slēgta poligona vai izgāztuves kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 80.punktā minētajiem rekultivācijas nosacījumiem. Poligona vai izgāztuvju rekultivāciju pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.

80. Veicot poligona rekultivāciju, ievēro šādus nosacījumus:

80.1. pirms rekultivācijas no izgāztuves virsmas novāc iespējamos pārstrādājamos atkritumus un nogādā atkritumu pārstrādes vietās;

80.2. atkritumus blīvē un sastumj vienā kaudzē, samazinot izgāztuves platību. Veicot rekultivāciju, veido izgāztuves virsmas un sānu nogāžu formu;

80.3. izgāztuves sānu nogāzes nedrīkst būt stāvākas kā 1:3 (augstums pret platumu). Veidojot izgāztuves virsmu un sānu nogāžu formu, ņem vērā attiecīgās izgāztuves apkārtnes reljefa īpatnības, kā arī virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas iespēju;

80.4. pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas I un II kategorijas izgāztuvēm un inerto atkritumu poligoniem veido nosedzošo kārtu no 0,5 metrus bieza grunts slāņa ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstoša pretfiltrācijas slāņa, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10-7 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona slēgšanas;

80.5.  I kategorijas izgāztuvju atkritumus pārved uz atkritumu poligonu vai citu izmantojamu izgāztuvi, ja tas ir noteikts pārvaldes izsniegtajos tehniskajos noteikumos. Pēc atkritumu pārvešanas teritoriju pārklāj ar vismaz 10 cm biezu auglīgās grunts slāni (paredzot apzaļumošanu);

80.6. pēc izgāztuves virsmas un sānu nogāžu nolīdzināšanas un noblīvēšanas III kategorijas izgāztuvēm un sadzīves atkritumu poligoniem nepieciešams izolējošs segums;

80.7.  III kategorijas izgāztuvju un sadzīves atkritumu poligonu virskārtas izolējošo segumu ierīko, nodrošinot:

80.7.1. gāzu drenāžas kārtu atbilstoši šo noteikumu 29.punkta prasībām;

80.7.2. 0,5 metrus biezu grunts slāni ar vāju ūdens caurlaidību vai atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura iežu filtrācijas koeficients ir 10-9 m/s un kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz poligona ekspluatācijas laiks un monitoringa laiks pēc poligona slēgšanas;

80.7.3. drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem un kuras iežu filtrācijas koeficients ir 10-3 m/s;

80.8. bīstamo atkritumu poligonu virs­kārtai ierīko:

80.8.1. mākslīgu blīvējošo izolācijas slāni atbilstoši šo noteikumu 24.punkta prasībām;

80.8.2. necaurlaidīgu minerālu kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem;

80.8.3. drenāžas kārtu, kura ir biezāka par 0,5 metriem, atbilstoši šo noteikumu 25.punkta prasībām;

80.9. I, II un III kategorijas atkritumu izgāztuvju un poligonu virsējo pārsegumu izveido no vismaz 0,2 m biezas augsnes kārtas;

80.10. ainavas sakārtošanu nodrošina, apstādījumus un zālājus veido, izvēloties piemērotas zālāju augu sugas.

81. Pārvalde pēc rekultivācijas nosaka, kurā vietā poligona vai izgāztuves apkārtnē veicami šo noteikumu 4.pielikumā minēto vides parametru mērījumi, kā arī šo noteikumu 4.pielikumā minētā monitoringa ietvaros veicamo pilno un nepilno ķīmisko analīžu parametrus un, ja nepieciešams, papildu parametrus.

82. Monitoringu veic atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam 30 gadus pēc poligona slēgšanas.

7. Noslēguma jautājumi

83. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumus Nr.15 "Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 20.nr.).

84. Izgāztuvju operators gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz pārvaldē izgāztuves darbības uzlabošanas plānu, kurā iekļauj informāciju par šo noteikumu 4.nodaļas prasību izpildi izgāztuvē, pasākumus vides stāvokļa uzlabošanai un paredzamo izgāztuves slēgšanas termiņu, ja šāds plāns nav iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

85. Mēneša laikā pēc uzlabošanas plāna saņemšanas pārvalde to izvērtē un pieņem attiecīgu lēmumu:

85.1. par nepieciešamajiem papildinājumiem atļaujā vai jaunas atļaujas izsniegšanu, nosakot konkrētus termiņus izpildāmajiem pasākumiem;

85.2. par izgāztuves vai poligona darbības pārtraukšanu, ja tās ietekme uz cilvēka veselību vai vidi ir negatīva un ir pieejamas citas atkritumu apglabāšanas vietas.

86. Šo noteikumu 2., 3. un 6.nodaļa neattiecas uz to atkritumu poligonu būvniecību un atkritumu izgāztuvju rekultivāciju, kuru projektēšana ir uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

87. Sasmalcinātas riepas atkritumu poligonos un izgāztuvēs drīkst apglabāt līdz 2006.gada 17.jūlijam.

88. Sākot no 2010.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 75 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecībās radīto atkritumu masas un citu atkritumu masas, kuri to sastāva vai īpašību dēļ ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem (turpmāk – mājsaimniecības atkritumi), kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

89. Sākot no 2013.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 50 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

90. Sākot no 2020.gada 16.jūlija, poligonos drīkst apglabāt 35 % no bioloģiski noārdāmu mājsaimniecības atkritumu masas, kas radīti 1995.gadā vai arī pēdējā gadā pirms 1995.gada, par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Vides ministrs R.Vējonis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 5.jūliju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Atkritumu paraugu ņemšanas un analīzes metodes

1. Atkritumu vispārīgās īpašības:

1.1. LVS EN 13137:2005

Atkritumu raksturojums. Kopējā organiskā oglekļa noteikšana atkritumos, dūņās un nogulsnēs.

2. Izskalošanas pārbaudes:

2.1. LVS EN 12457-1:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 1.daļa: Vienpakāpes tests 2 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri mazāki par 4 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus);

2.2. LVS EN 12457-2:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 2.daļa: Vienpakāpes tests 10 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri ir mazāki par 4 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus);

2.3. LVS EN12457 – 3:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 3.daļa: Divpakāpju tests 2 l/kg un 8 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri ir mazāki par 4 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus);

2.4. LVS EN 12457 – 4:2005

Atkritumu raksturojums. Skalošana – atbilstības tests granulveida atkritumu un nogulšņu skalošanai – 4.daļa: Vienpakāpes tests 10 l/kg atkritumu partijai, kurā ir liels cieto daļiņu saturs un granulu izmēri ir mazāki par 10 mm (samazinot vai nesamazinot izmērus).

3. Neapstrādāto atkritumu mineralizācija:

3.1. LVS EN 13657:2005

Atkritumu raksturojums. Mineralizācija karaļūdenī šķīstošo elementu noteikšanai;

3.2. LVS EN 13656:2005

Atkritumu raksturojums. Mineralizācija ar mikroviļņu palīgierīci un fluorūdeņražskābes (HF), slāpekļskābes (HNO3) un sālsskābes (HCl) maisījumu elementu noteikšanai.

4. Ķīmiskās analīzes metodes:

4.1. LVS EN 12506:2005

Atkritumu raksturojums. Eluātu analīze – pH, As, Ba, Cd, Cl, Co, Cr, Cr(VI), Cu, Mo, Ni, NO2, Pb, kopējā S, SO42-, V un Zn noteikšana (cieto atkritumu un/vai to eluātu neorganisko sastāvdaļu analīze; elementi nelielos daudzumos; mikroelementi);

4.2. LVS EN 13370:2005

Atkritumu raksturojums. Eluātu analīze – amonija slāpekļa, absorbēto organiski saistīto halogēnu, vadītspējas, Hg, fenolu indeksa, kopējā organiskā oglekļa, viegli izdalāmo cianīdjonu un F- noteikšana.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

 

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Vides stāvokļa monitoringa parametri poligonā vai izgāztuvē un tās apkārtnē

Nr.
p.k.

Monitoringa un kontroles parametri

Monitoringa un kontroles biežums

Poligona darbības laikā

Izgāztuves darbības laikā

30 gadu laikā pēc poligona slēgšanas

1.

Monitoringa parametri

1.1.

infiltrāts:

1.1.1.

daudzums

reizi mēnesī

2 reizes gadā

2 reizes gadā

1.1.2.

ķīmiskais sastāvs:

1.1.2.1.

nepilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

2 reizes gadā

reizi gadā

1.1.2.2.

pilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

2 reizes gadā

reizi gadā

1.2.

poligona gāze:

1.2.1.

daudzums

reizi mēnesī

reizi gadā

2 reizes gadā

1.2.2.

kvantitatīvais sastāvs

reizi mēnesī

reizi gadā

2 reizes gadā

2.

Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs novadgrāvī ap poligonu vai izgāztuvi:

2.2.1.

nepilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā

2.2.2.

pilnā ķīmiskā analīze

2 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā

3.

Apglabāto atkritumu izvietojums:

3.1.

apglabāto atkritumu slāņa augstums

reizi gadā

reizi gadā

reizi gadā

3.2.

krātuves aizpildītais tilpums

reizi gadā

reizi gadā

?

3.3.

krātuves neaizpildītais tilpums

reizi gadā

reizi gadā

?

3.4.

atkritumu blīvums

reizi gadā

reizi gadā

?

4.

Poligona apkārtējās teritorijas monitoringa parametri:

4.1.

pazemes ūdeņi:

4.1.1.

līmenis

2 reizes gadā

2 reizes gadā

2 reizes gadā

4.1.2.

ķīmiskais sastāvs:

4.1.2.1.

nepilnā ķīmiskā analīze

nav noteikts

nav noteikts

nav noteikts

4.1.2.2.

pilnā ķīmiskā analīze

nav noteikts

nav noteikts

nav noteikts

5.

Virszemes ūdeņi poligona apkārtnē

5.1.

noteces noteikšana

3 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā

5.2.

ķīmiskās analīzes

5.2.1.

nepilnā ķīmiskā analīze

3 reizes gadā

reizi gadā

reizi gadā

5.2.2.

pilnā ķīmiskā analīze

reizi gadā

reizi gadā

reizi gadā

 Piezīmes.

1. Krātuves aizpildīto tilpumu nosaka, veicot topogrāfisko uzmērīšanu. Apglabāto atkritumu slāņa augstumu un blīvumu aprēķina, ņemot vērā krātuves pamatnes atzīmes un ievesto atkritumu svaru.

2. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. pH (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.2. elektrovadītspēja (uz vietas urbuma atsūknēšanas laikā);

2.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš;

2.4. kopējais slāpekļa daudzums;

2.5. kopējais fosfora daudzums;

2.6. hlorīdi (Cl-).

3. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

3.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

3.2. sausnes saturs;

3.3. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās;

3.4. oksidējamība (permanganāta metode);

3.5. nitrāti (NO3-);

3.6. nitrīti (NO2-);

3.7. amonijs (NH4+);

3.8. sulfāti (SO42-);

3.9. fenolu indekss;

3.10. naftas produkti;

3.11. bors;

3.12. metāli – cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn) un kobalts (Co).

4. Virszemes ūdens objektu caurplūdes mērījumus veic, izmantojot stacionāros posteņus šādu mērījumu veikšanai vai mobilo aprīkojumu caurplūdes noteikšanai.

5. Paraugus pazemes ūdeņu ķīmiskajām analīzēm ņem tikai pēc pH un elektrovadītspējas stabilizācijas.

6. Gāzu sastāva kontrolei izmanto stacionārās vai mobilās iekārtas. Nosakāmie parametri:

6.1. metāns (CH4) ,

6.2. slāpeklis (N2),

6.3. ogļskābā gāze (CO2),

6.4. skābeklis (O2),

6.5. sērūdeņradis (H2S).

7. Gāzes daudzumu nosaka, izmantojot stacionāras iekārtas vai veicot gāzes atsūknēšanu (poligoniem), vai aprēķina (izgāztuvēm), izmantojot specializētās programmas atkritumu gāzes daudzuma aprēķinam.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības sadzīves atkritumiem

Granulētiem sadzīves atkritumiem, kurus apglabā tajā pašā nodalījumā, kurā apglabā stabilus, ķīmiski neaktīvus bīstamos atkritumus, izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C0 (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg). Par granulētiem uzskata visus atkritumus, kas nav monolīti.

Nr.

p.k.

Sastāvdaļa

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

C0 (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausna)

mg/kg (sausna)

mg/l

1.

As (arsēns)

0,4

2

0,3

2.

Ba (bārijs)

30

100

20

3.

Cd (kadmijs)

0,6

1

0,3

4.

Cr (hroms, kopējais)

4

10

2,5

5.

Cu (varš)

25

50

30

6.

Hg (dzīvsudrabs)

0,05

0,2

0,03

7.

Mo (molibdēns)

5

10

3,5

8.

Ni (niķelis)

5

10

3

9.

Pb (svins)

5

10

3

10.

Sb (antimons)

0,2

0,7

0,15

11.

Se (selēns)

0,3

0,5

0,2

12.

Zn (cinks)

25

50

15

13.

Cl- (hlorīdjoni)

10 000

15 000

8 500

14.

F- (fluorīdjoni)

60

150

40

15.

SO42- (sulfātjoni)

10 000

20 000

7 000

16.

Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*

380

800

250

17.

Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**

40 000

60 000

 Piezīmes.

* Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus var uzskatīt par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja pārbaudes rezultāts nepārsniedz 800 mg/kg.

** Var izmantot kopējo izšķīdušo cieto vielu (TDS) saturu kā alternatīvu sulfāta un hlorīda koncentrācijām.

II. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem sadzīves atkritumu poligonā

Granulētiem bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā, izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina pie L/S = 2 l/kg un L/S = 10 l/kg kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C0 (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg).

Nr.

p.k.

Sastāvdaļa

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

C0 (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausne)

mg/kg (sausne)

mg/l

1.

As (arsēns)

0,4

2

0,3

2.

Ba (bārijs)

30

100

20

3.

Cd (kadmijs)

0,6

1

0,3

4.

Crkop (hroms)

4

10

2,5

5.

Cu (varš)

25

50

30

6.

Hg (dzīvsudrabs)

0,05

0,2

0,03

7.

Mo (molibdēns)

5

10

3,5

8.

Ni (niķelis)

5

10

3

9.

Pb (svins)

5

10

3

10.

Sb (antimons)

0,2

0,7

0,15

11.

Se (selēns)

0,3

0,5

0,2

12.

Zn (cinks)

25

50

15

13.

Cl- (hlorīdjoni)

10000

15000

8500

14.

F- (fluorīdjoni)

60

150

40

15.

SO42- (sulfātjoni)

10000

20000

7000

16.

Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*

380

800

250

17.

Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**

40000

60000

?

 Piezīmes.

* Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus uzskata par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja šīs pārbaudes rezultāts nepārsniedz 800 mg/kg.

** Var izmantot kopējo izšķīdušo cietvielu (TDS) robežlielumus kā alternatīvu sulfāta un hlorīda robežlielumiem. 

III. Citi kritēriji bīstamajiem atkritumiem, kurus pieņem pagaidu uzglabāšanai sadzīves atkritumu poligonā

Papildus izskalošanās pārbaužu robežvērtībām granulāriem bīstamiem atkritumiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

Nr.

p.k.

Komponents

Vērtība

1.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC)

5 % *

2.

PH

vismaz 6

 Piezīme.

* Ja šo robežvērtību nav iespējams sasniegt, reģionālā vides pārvalde var atļaut augstāku robežlielumu ar noteikumu, ka izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 800 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH vērtība ir no 7,5 līdz 8,0 vai tāda kā paša materiāla pH.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Inertie atkritumi, kuriem pirms apglabāšanas inerto atkritumu poligonā nav nepieciešama atbilstības pārbaude

Nr.

p.k.

Atkritumu klase*

Apraksts

Ierobežojumi

1.

1011 03

Stiklšķiedras atkritumi

Bez organiskām saistvielām

2.

1501 07

Stikla tara, stikls

3.

1701 01

Betons

Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**

4.

1701 02

Ķieģeļi

Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**

5.

1701 03

Flīzes, dakstiņi un keramika

Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**

6.

1701 07

Betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas maisījumi

Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi**

7.

1702 02

Stikls

8.

1705 04

Augsne un akmeņi

Izņemot augsnes virskārtu, kā arī augsni un akmeņus no piesārņotām vietām

9.

1912 05

Stikls

10.

2001 02

Stikls

Tikai atsevišķi savākts stikls

11.

2002 02

Augsne un akmeņi

Tikai no dārzu un parku atkritumiem, izņemot augsnes virskārtu un kūdru

 Piezīmes.

* Norāda atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".

** Būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi ar nelielu cita veida materiālu piemaisījumu (piemēram, metāli, plastmasas, augsne, organiskās vielas, koksne, gumija), ja zināma atkritumu rašanās vieta. Piemaisījumu saturs nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā atkritumu apjoma.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai inerto atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības

Inerto atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina pēc šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C0 (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1).

Nr.

p.k.

Komponents

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

C0 (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausne)

mg/kg (sausne)

mg/l

1.

As (arsēns)

0,1

0,5

0,06

2.

Ba (bārijs)

7

20

4

3.

Cd (kadmijs)

0,03

0,04

0,02

4.

Crkop (hroms)

0,2

0,5

0,1

5.

Cu (varš)

0,9

2

0,6

6.

Hg (dzīvsudrabs)

0,003

0,01

0,002

7.

Mo (molibdēns)

0,3

0,5

0,2

8.

Ni (niķelis)

0,2

0,4

0,12

9.

Pb (svins)

0,2

0,5

0,15

10.

Sb (antimons)

0,02

0,06

0,1

11.

Se (selēns)

0,06

0,1

0,04

12.

Zn (cinks)

2

4

1,2

13.

Cl- (hlorīdjoni)

550

800

460

14.

F- (fluorīdjoni)

4

10

2,5

15.

SO42- (sulfātjoni)

560*

1000*

1500

16.

Fenolu indekss

0,5

1

0,3

17.

Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)**

240

500

160

18.

Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)***

2500

4000

?

 Piezīmes.

* Ja atkritumi neatbilst šīm sulfāta robežvērtībām, tos uzskata par atbilstošiem pieņemšanas kritērijiem, ja izskalošanās pārbaudē netiek pārsniegta viena no šīm robežvērtībām: 1500 mg/l kā C0, ja L/S = 0,1 l/kg, un 6000 mg/kg, ja L/S = 10 l/kg. Izmanto perkolācijas pārbaudi, lai noteiktu robežvērtību, ja L/S = 0,1 l/kg, saskaņā ar sākotnējiem līdzsvara nosacījumiem, jo attiecīgo robežvērtību nosaka vai nu ar paraugu kopas izskalošanās pārbaudi, vai ar perkolācijas pārbaudi atbilstoši nosacījumiem, kas tuvi vietējam līdzsvaram.

** Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībām, tos var arī pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus var uzskatīt par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja pārbaudes rezultāts nepārsniedz 500 mg/kg.

*** Var izmantot kopējo izšķīdušo cietvielu (TDS) saturu kā alternatīvu sulfāta un hlorīda koncentrācijām.

II. Robežvērtības organisko parametru kopējam daudzumam

Nr.

p.k.

Komponents

Robežlielums mg/kg

1.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC)

30000*

2.

Benzols, toluols, etilbenzols un ksiloli (BTEX)

6

3.

Polihlorētie bifenili, tajā skaitā septiņas radniecīgas vielas (PCB)

1

4.

Minerāleļļa (C10 – C40)

500

5.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH)

?

 Piezīme.

* Attiecībā uz augsni reģionālā vides pārvalde var pieļaut augstāku robežvērtību, ja izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 500 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10 l/kg un pH ir no 7,5 līdz 8,0 vai augsnes dabiskais pH.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.474

Robežvērtības atkritumiem, kurus pieņem apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonos

I. Izskalošanās pārbaužu robežvērtības bīstamajiem atkritumiem

Bīstamo atkritumu poligonos apglabājamo granulēto bīstamo atkritumu izskalošanās pārbaužu robežvērtības aprēķina šķidruma (L) un cieto vielu (S) attiecības (L/S, 2 l/kg un 10 l/kg kopējā tilpuma) kopējā izplūdē un tieši izsaka mg/l attiecībā uz C0 (pirmajā perkolācijas pārbaudes eluātā uz L/S = 0,1 l/kg). Par granulētiem uzskata visus atkritumus, kas nav monolīti.

Nr.

p.k.

Parametrs

L/S = 2 l/kg

L/S = 10 l/kg

C0 (perkolācijas pārbaude)

mg/kg (sausne)

mg/kg (sausne)

mg/l

1.

As (arsēns)

6

25

3

2.

Ba (bārijs)

100

300

60

3.

Cd (kadmijs)

3

5

1,7

4.

Crkop (hroms)

25

70

15

5.

Cu (varš)

50

100

60

6.

Hg (dzīvsudrabs)

0,5

2

0,3

7.

Mo (molibdēns)

20

30

10

8.

Ni (niķelis)

20

40

12

9.

Pb (svins)

25

50

15

10.

Sb (antimons)

2

5

1

11.

Se (selēns)

4

7

3

12.

Zn (cinks)

90

200

60

13.

Cl- (hlorīdjoni)

17000

25000

15000

14.

F- (fluorīdjoni)

200

500

120

15.

SO42- (sulfātjoni)

25000

50000

17000

16.

Izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC)*

480

1000

320

17.

Kopējās izšķīdušās cietās vielas (TDS)**

70000

100000

?

 Piezīmes.

* Ja atkritumu pH vērtība neatbilst izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) robežvērtībai, tos var pārbaudīt, ja L/S = 10 l/kg un pH no 7,5 līdz 8,0. Atkritumus uzskata par atbilstošiem izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) pieņemšanas kritērijiem, ja šīs pārbaudes rezultāts nepārsniedz 1000 mg/kg.

** Var izmantot kopējo izšķīdušo cieto vielu (TDS) robežlielumus kā alternatīvu sulfāta un hlorīda robežlielumiem.

II. Citi kritēriji atkritumu pieņemšanai bīstamo atkritumu poligonos

Papildus izskalošanās pārbaudes robežvērtībām bīstamajiem atkritumiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

Nr

p.k.

Komponents

Robežlielums

1.

Masas zudumi sadedzināšanas procesā (LOI)*

10 %

2.

Kopējais organiskais ogleklis (TOC)*

6 % **

Piezīmes.

* Jāizmanto viens no rādītājiem: LOI vai TOC.

** Ja šis robežlielums nav sasniegts, kompetentā iestāde var pieļaut augstāku robežlielumu ar noteikumu, ka izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC) 1000 mg/kg robežlielumu sasniedz, ja L/S = 10l/kg un pH vērtība ir no 7,5 līdz 8,0 vai tāda kā paša materiāla pH.

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!